Brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem vasaras brīvlaikā

Rīgas bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas vasaras brīvlaikā, kuras ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu rīko nevalstiskās organizācijas.

Šajā skolēnu vasaras brīvlaikā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments līdzfinansē 13 nevalstisko organizāciju atvērtos projektus, kas vasaras mēnešos piedāvās bērniem un jauniešiem bezmaksas brīvā laika pavadīšanas iespējas pilsētas teritorijā, sekmējot viņu fiziskās aktivitātes, mācīšanos, vērtīborientāciju un aktīvu līdzdalību.

  • Visas vasaras garumā bērni un jaunieši aicināti iesaistīties veloaktivitātēs, notiks bezmaksas jauniešu pludmales volejbola treniņi, pieredzējušu speciālistu vadībā. Izmantojot kvalitatīvu sporta inventāru, būs iespēja iepazīt SUP airēšanas nodarbības, varēs iesaistīties nodarbībās par drošu uzvedību pie un uz ūdens “Kā nenoslīkt”.
  • Āgenskalna tirgū bērniem un jauniešiem norisināsies dažādas aktivitātes, lai veicinātu radošo izpēti un izpausmi.
  • Vairākās vietās Rīgā varēs piedalīties radošās darbnīcās par kino veidošanu.
  • Viestura dārzā jauniešus aicinās iesaistīties ielu teātra mini festivāla organizēšanā un festivāla programmas veidošanā.

Ar brīvā laika aktivitāšu pilno sarakstu, kontakttālruņiem, norises vietu, kā arī ar norādi par projekta mērķauditoriju un plānotajām aktivitātēm var iepazīties šeit: Brīvā laika aktivitāšu saraksts.

/no

Sadarbībā ar mazākumtautību skolām pašvaldība gatavojas pārejai uz mācībām latviešu valodā

Rīgas pašvaldība turpina sniegt būtisku atbalstu galvaspilsētas skolām, kas īsteno mazākumtautību programmas, pārejā uz mācībām latviešu valodā, lai skolēni iegūtu viskvalitatīvāko izglītību. Īstenota virkne atbalsta pasākumu: apzināta situācija skolās, notikuši vairāki pieredzes apmaiņas semināri un tikšanās ar skolu vadības pārstāvjiem.

“Pēc vairākām aizvadītām pieredzes apmaiņas aktivitātēm un sarunām ar skolu vadību varam teikt, ka Rīgas skolas, kas īsteno mazākumtautības programmas, skatās pozitīvi uz mācību pāreju latviešu valodā. Mēs šobrīd aktīvi strādājam, lai ikviens bērns, neatkarīgi no dzimtās valodas vai dzīvesvietas, saņemtu viskvalitatīvāko izglītību. Mazākumtautību skolēni varēs ne tikai iegūt kvalitatīvu izglītību, lai nākotnē veiksmīgi iekļautos darba tirgū, bet arī šī pāreja uz mācībām latviešu valodā sniegs iespēju mums visiem kļūt par vienotu, rīdzinieku, saimi,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.
  • Jautājums par pārejas uz mācībām valsts valodā 1., 4., un 7. klases īstenošanas pasākumiem 2023./2024. mācību gadā tika skatīts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 25. maija sēdē.

Situācijas apzināšanai Rīgas pašvaldība veikusi EDURIO aptauju, kuras laikā tika aptaujāti pedagogi un izglītojamie par latviešu valodas lietošanu mācību procesā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvalde veikusi sarunas ar skolu direktoriem, lai apzinātu situāciju ar mācību līdzekļu papildu nepieciešamību veiksmīgas pārejas nodrošināšanai. Tāpat pašvaldība izstrādājusi rīcības virzienus nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšanai skolu vadības komandām un pedagogiem, pārejot uz mācībām latviešu valodā. Starp skolām, kuras īsteno mazākumtautības programmas, rīkoti pieredzes apmaiņas pasākumi.

Notikuši arī individuāli skolu apmeklējumi, lai iepazītos ar konkrētām situācijām. Iegūta atgriezeniskā saite no skolu vadības komandām par pedagogu nodrošinājumu un papildu finanšu resursu plānošanu. Izglītības pārvalde un skolas iesaistījušās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā hakatonā “Vienota skola” ceļa kartes un rīcības plāna izstrādē.

Arī turpmāk plānotas vairākas atbalsta aktivitātes pedagogiem, kas ietver tādus pasākumus kā latviešu valodas prasmju pilnveidošana, profesionālās pilnveides pasākumi, mācību materiālu izstrāde no Latviešu valodas aģentūras puses. Tāpat tiks sniegts atbalsts skolēniem latviešu valodas prasmju pilnveidošanas pasākumos, notiks skolēnu informēšana par mācību pārejas aktualitātēm un tiks rīkoti skolēnu, it īpaši pirmklasnieku adaptācijas pasākumi jaunajai mācību situācijai. Atbalsts pārejas procesā tiks nodrošināts arī skolēnu vecākiem un skolu vadībai.

Galvenie rīcības virzieni pārejas procesā:

  • Izpratnes veidošana par pāreju uz mācībām valsts valodā, komunikācijā ar  skolēniem, skolēnu vecākiem un pedagogiem.
  • Skolas vienotas atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, pārejot uz mācībām latviešu valodā.
  • Pamatizglītības programmas latviešu valodā īstenošana un latviešu valodas apguves veicināšana mācību priekšmetos.
  • Atbalsts 1. klašu skolēniem, īstenojot mācības latviešu valodā.

Rīgas pašvaldībā šobrīd ir 51 skola kopā ar 33625 skolēniem un 4501 pedagogiem, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. No tām vien 17 skolās līdz šim tika īstenotas mazākumtautību pamatizglītības programmas.

/no

Vebinārs NVO par interešu aizstāvību ES fondu Uzraudzības komitejā

Biedrības “Zaļā brīvība” ielūdz uz vebināru 25.maijā, no plkst. 15:00 līdz 16:30, lai uzzinātu par Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas (UK) lomu un nozīmi, par iespējām būt ES fondu UK sastāvā un tā ietvaros īstenot efektīvu interešu aizstāvību publiskā finansējuma izlietošanā.

Eiropas Savienības fondi Latvijā veido būtisku daļu no publiskajām investīcijām, un tādējādi tiem ir liela nozīme dažādu nozaru attīstībā un tieši vai netieši ietekmē visas sabiedrības grupas. Cita starpā ES fondu Uzraudzības komitejā tiek izskatīti investīciju programmu specifiskie atlases kritēriji, noteikumi, kas nosaka to, kas varēs pretendēt uz finansējuma saņemšanu un kas ne vai kādā mērā. Ja atsevišķu sabiedrības grupu pārstāvji šajos procesos nepiedalās, šo sabiedrības grupu intereses var netikt ņemtas vērā.

Vebinārā uzzināsi par dalību ES fondu UK kā interešu aizstāvības rīku:
• Par ES fondu UK nozīmi publiskā finansējuma plānošanā, izlietojumā;
• Par UK normatīvo ietvaru un to, kā praktiski notiek dalība šajā komitejā;
• Par to, kā var izmantot dalību UK, lai veicinātu dažādām sabiedrības grupām labāku publiskā finansējuma izlietošanu;
• Par labo praksi un “knifiem”, lai panāktu vēlamās izmaiņas;
• Par Ungārijas nevalstisko organizāciju pieredzi interešu aizstāvībā Ungārijas ES fondu UK sastāvā – veiksmes un izaicinājumi, labā prakse.
• Labprāt dzirdēsim arī jūsu redzējumu, pieredzi, ja tāda ir, un atbildēsim uz jautājumiem!

Stāstītāji:
• Selīna Vancāne, biedrības “Zaļā brīvība” publiskā finansējuma eksperte, ES fondu 2007-2013 un 2014-2020 plānošanas periodu UK locekle, Rīgas domes deputāte;
• Alexa Botar, National Society of Conservationists – Friends of the Earth Hungary, CEE Bankwatch Network (angļu valodā ar sinhrono tulkojumu uz latviešu valodu);
• Pasākumu vadīs: Lilija Apine, biedrības “Zaļā brīvība” klimata un ilgtspējīga patēriņa eksperte, ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda UK locekle.

Lai pieteiktos vebināram, lūdzam reģistrēties lūdzam reģistrēties šeit līdz 2023. gada 23. maijam.

Pēc reģistrācijas iegūsi saiti uz tikšanos ZOOM platformā.

/no

Mācības jaunatnes jomas pārstāvjiem un politikas veidotājiem par jauniešu iesaisti līdzdalības budžeta īstenošanā

,

Jaunatnes jomas pārstāvji un politikas veidotāji no Rīgas un citām Latvijas pašvaldībām aicināti piedalīties mācībās par jauniešu līdzdalības izpausmēm un iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā.

Mācības tiek rīkotas starptautiska Erasmus+ projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” ietvaros, kuru sadarbībā ar 9 ārzemju partneriem no 2022. līdz 2024. gadam īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Sākot ar 2025. gadu visās pašvaldībās Latvijā paredzēta obligāta līdzdalības budžeta ieviešana, kuras galvenais mērķis ir iedzīvotāju iesaistīšana un mērķtiecīga sadarbība ar vietējo pašvaldību.

Lai šajos procesos veicinātu tieši jauniešu interešu pārstāvniecību, mācību ietvaros tā dalībniekiem būs iespēja:

  • iepazīties ar dažādām jauniešu līdzdalības izpausmēm un to nozīmību;
  • izprast līdzdalības budžetu un mehānismus tā realizēšanai;
  • apgūt metodes un rīkus jauniešu viedokļu izzināšanai, ideju izstrādei un prezentēšanai vietējiem lēmumpieņēmējiem;
  • iepazīties ar tiešsaistes rīka “Jaunatnes līdzdalības budžeta platforma” lietošanu;
  • dalīties ar pieredzi un iepazīties ar labās prakses piemēriem jauniešu iesaistē līdzdalības bužetos Latvijā un Eiropā.
  • Mācībām aicināti pieteikties pārstāvji no jaunatnes nevalstiskajām organizācijām un jauniešu centriem, skolu pašpārvalžu konsultanti un citi jaunatnes jomā iesaistītie, kā arī politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji no visām Latvijas pašvaldībām.

Mācības norisināsies 2023. gada 19. maijā, no plkst. 10.00 līdz 16.00, radošajā kvartālā “Lastādija” Puškina ielā 11, Rīgā. Tās vadīs “Eiropas kustības Latvijā” ģenerālsekretāre un pilsoniskās līdzdalības jomas eksperte Liene Valdmane.

Pieteikšanās līdz 15. maijam, aizpildot reģistrācijas anketu: https://ej.uz/LidzdalibasBudzetsREG

Vietu skaits ierobežots.

Pēc mācību noslēguma 2-3 dalībniekiem no Rīgas, izmantojot apgūto metodoloģiju, būs iespēja kopā ar jauniešu grupām izstrādāt konkrētas idejas, prezentēt tās pašvaldības pārstāvjiem un panākt to ieviešanu līdzdalības budžeta procesa ietvaros.

Par iepriekšējos gados iesniegtiem, īstenotiem projektiem var iepazīties – www.balso.riga.lv, vai pa tālruni +371 67037647.

Jautājumu gadījumā par mācībām lūdzam sazināties ar projekta koordinatori un jauniešu centra “Kaņieris” vadītāju Daci Rībenu ([email protected] vai zvanot 67026849).

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Projektu finansē Eiropas Savienība. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne finanšu granta piešķīrēja iestāde.

/no

Rīgas pašvaldības skolas saņems atbalstu skolēnu pašpārvalžu attīstībai

Lai stiprinātu Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmētu bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un stiprinātu labbūtību, Rīgas dome projekta gaitā sniegs atbalstu pašpārvalžu attīstībai.

“Pārskatot pētījuma “Jauniešu līdzdalība un skolēnu pašpārvaldes: esošā prakse un potenciāls attīstībai” rezultātus, redzams, ka lielākajā daļā skolu skolēnu pašpārvaldes pastāv formāli un nedarbojas aktīvi. Kopš 2021. gada tiek organizēti projektu konkursi, lai atbalstītu skolu pašpārvaldes darbību, un tajos aktīvi piedalās arī Rīgas skolas. Tādējādi ir būtiski turpināt atbalstu šim iesāktajam,”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lēmums atbalstīt projekta īstenošanu pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 11. maija sēdē.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno īstenot projektu „Atbalsts Rīgas skolu pašpārvalžu attīstībai “Kontakts””. Tā mērķis, īstenojot skolēnu iniciatīvu projektus,  ir stiprināt Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmēt bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un vairot visu skolēnu labbūtību, tajā skaitā mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, kā arī atbalstīt un sekmēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

Dalībskolu galvenās aktivitātes projektā ir:

  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes darbības analīzi, kartēšanu, izpēti, ar mērķi veicināt jaunu dalībnieku iesaisti, izveidot iepriekšējās darbības analīzē balstītu darbības plānu, sagatavot īstermiņa darbakārtību;
  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes līdzdalību lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā izglītības iestādes vai pašvaldības līmenī;
  • veicināt līdzdalības kompetences pilnveidošanu un sekmēt izglītības iestādes pašpārvalžu dalībnieku prasmju, zināšanu, vērtību un attieksmju attīstību, kas ir nozīmīgs pamats projekta dalībnieku pilsoniskās līdzdalības, iesaistes lēmumu pieņemšanā;
  • veicināt jauniešu psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanu;
  • veicināt saliedētību izglītības iestādē un ir vērstas uz izglītības iestādes psiholoģiska klimata uzlabošanu un emocionāli drošas un pozitīvas vides veidošanu;
  • veicināt jauniešu medijpratības un kritiskās domāšanas prasmju attīstību;
  • veicināt sadarbību starp izglītojamajiem un izglītības iestādes atbalsta personām, pedagogiem un administratīvo skolas personālu.

Projekta partneri ir:

  • Rīgas Iļģuciema pamatskola;
  • Rīgas 96. vidusskola;
  • Rīgas 34. vidusskola;
  • Rīgas 13. vidusskola;
  • Rīgas Hanzas vidusskola;
  • Rīgas 22. vidusskola;
  • Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola;
  • Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija;
  • Rīgas 88. vidusskola;
  • Rīgas 84. vidusskola;
  • Ziemeļvalstu ģimnāzija;
  • J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola.

Projekta kopējais finansējums Rīgai ir 19 200 eiro, no kuriem atklātā projektu konkursa nodrošinātais finansējums ir 14 400 eiro. Rīgas domes līdzfinansējums ir 4800 eiro.

Projektu pašvaldībā īstenos no 2023. gada 15. augusta līdz  31. decembrim.

/no

Maijs – vieglās valodas mēnesis

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā, kā arī akcentētu vieglās valodas plašās izmantošanas iespējas pieejamās informācijas nodrošināšanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, biedrība “Vieglās valodas aģentūra” jau otro gadu pēc kārtas izsludina maiju par vieglās valodas mēnesi Latvijā. Maijs izvēlēts tāpēc, ka 28. maijs ir Starptautiskā vieglās valodas diena.

Vieglās valodas mēnesī Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku organizē dažādas aktivitātes, piemēram, vadīs vieglās valodas meistarklases un seminārus, viesosies dienas centros, pievērsīs uzmanību publiski pieejamai informācijai vieglajā valodā u. c.

Centrālā  aktivitāte šogad būs Vislatvijas vieglās valodas lasījums “Lasīt kopā viegli”, kas 16. maijā tiks organizēts Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītavā (Brīvības ielā 49/53) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā klātienē, taču aicinot tajā pašā dienā organizēt pašiem savus lasījumus dienas centros, ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs u. c. visā Latvijā.

Lasīšanai izvēlēts jaunākais vieglajā valodā adaptētais darbs – zviedru rakstnieka Jena Ahlboma stāsts “Jonotans no Kaiju kalna”. Stāsta teksts tiks izsūtīts visiem, kas vēlēsies iesaistīties kopējā lasījumā. Vieglās valodas aģentūra aicinās fiksēt lasījumu fotogrāfijās un publicēt attēlus sociālajos tīklos ar mirkļbirku #lasītkopāviegli. Dalībai kopējā lasījumā, lai saņemtu vieglās valodas tekstu lasīšanai, nepieciešams pieteikties, rakstot uz e-pastu: [email protected]. Tā kā stāstā par Jonotanu liela nozīme ir papīra lidmašīnai, lasījumu dalībnieki aicināti veidot un palaist gaisā papīra lidmašīnas.

Savukārt, lai veicinātu vieglās valodas oriģinālliteratūras izdošanu Latvijā, Vieglās valodas aģentūra kopā ar LU Latviešu valodas institūtu ir izsludinājusi vieglās valodas daiļliteratūras konkursu rakstniekiem.

Plašāku informāciju par konkursu var atrast aģentūras mājas lapā:  https://www.vieglavaloda.lv/lv/jaunumi

/no

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus pārliecināties, vai ir kopā ar bērnu deklarējušies iecerētajai skolai piesaistītajā teritorijā

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus savlaicīgi pārliecināties, vai ir izpildījuši visus reģistrēšanās 1. klasei kritērijus, lai varētu pretendēt uz augstāku uzņemšanas prioritāti sev interesējošā Rīgas skolā un ir deklarējušies kopā ar bērnu  skolai piesaistītajā teritorijā.

Skolām būs jāievēro jauna kārtība, sākot 1. klašu komplektāciju 2024./2025. mācību gadam, ka to paredz Rīgas domē pieņemtie saistošie noteikumi. Jaunā kārtība paredz, ka prioritāri tiks uzņemti tie bērni, kas vismaz 12 mēnešus ar vienu no vecākiem būs deklarējušies attiecīgās skolas piesaistītajā teritorijā. Tāpat augstākā prioritāte attieksies arī uz bērniem – bāreņiem, skolas pedagogu bērniem, kā arī brāļiem vai māsām, kas mācās attiecīgās izglītības iestādes pamatizglītības programmā.

Savukārt komplektējot 1. klases nākamajam 2023./2024. mācību gadam, skolas ņems vērā pašreizējo noteikto prioritāro secību, priekšroku dodot bērniem – bāreņiem un skolas pedagogu bērniem.

Lai vienkāršotu bērnu reģistrēšanu skolas 1. klases pretendentu rindā, saistošajos noteikumos izveidota pieteikuma forma bērna reģistrēšanai. Bērna vecāki varēs iesniegt pieteikumu par bērna, kurš ir sasniedzis piecu gadu vecumu, reģistrēšanu 1. klases pretendentu rindā, ierodoties skolā klātienē vai iesniegt pieteikumu elektroniski, parakstot to ar elektroniski drošu parakstu.

Vecākiem atgādinām, ka bērnu, kuri mācības 1. klasē plāno sākt 2023./2024. mācību gadā, reģistrēšana skolas 1. klases pretendentu rindā ir jāveic līdz šā gada 15. maijam, pēc līdzšinējās kārtības.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka no 2023. gada 1. septembra visās Rīgas skolu 1. klasēs mācības noritēs latviešu valodā.

/no

TJN “Annas 2” notiks atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “Rīga 2023”

Jau tradicionāli Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Šī gada 10.maijā Tehniskās jaunrades namā (TJN) “Annas 2” norisināsies Atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “RĪGA 2023”. Piedalīties aicināti bērnu un jaunieši vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Programmā elektronikas darbu skate un izstāde, kā arī elektronikas konkursa teorētiskā daļa – zināšanu tests.

Dalībnieki, kas nebūs paspējuši izveidot savu prezentējamo elektronikas konstrukciju, varēs piedalīties pārējās konkursa aktivitātēs un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Konkurss norisināsies trijās vecuma grupās:

I grupa: bērni līdz 12 gadiem ieskaitot;
II grupa: jaunieši no 13 līdz 15 gadiem ieskaitot;
III grupa: jaunieši no 16 līdz 19 gadiem ieskaitot.

KĀ PIETEIKTIES?

Līdz šī gada 30. aprīlim aizpildi pieteikuma anketu šeit: https://ej.uz/ns7u

Pirms pieteikuma aizpildīšanas, lūdzam, iepazīties ar konkursa nolikumu šeit: https://ej.uz/Nolikums_Riga_2023

Jau tradicionāli TJN “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

/no

Jaunās telpās atgriežas RCB Torņakalna filiālbibliotēka

22. aprīlī plkst. 10.00 pēc vairākus gadus ilgas prombūtnes lasītājus atkal gaida Rīgas Centrālās bibliotēkas Torņakalna filiālbibliotēka. Bibliotēkas jaunā adrese ir Ojāra Vācieša iela 2, kur bibliotēka aizņem ēkas pirmo stāvu.

Pagājušā gadsimta sākumā celtās ēkas mūsdienīgi iekārtotajās un aprīkotajās telpās ir saglabāti atsevišķi vēsturiskā dizaina elementi, kas piešķir tai īpaša stila skanējumu.

Lielos un mazos lasītājus gaida plašas, gaišas un siltas telpas un krājums, kurā viegli atrast vajadzīgo grāmatu vai preses izdevumu. Tāpat kā citas RCB filiālbibliotēkas, arī Torņakalna filiālbibliotēka ir ģimenes bibliotēka.

“Ceram, ka līdz ar bibliotēkas atvēršanu O. Vācieša ielā 2, sāk darboties jauns apkaimes centrs, kurā iedzīvotāji un viesi varēs baudīt sportu, mākslu un kultūru.”

saka RCB direktore Dzidra Šmita.

“Prieks, ka mana ideja par Torņkalna bibliotēkas atjaunošanu ir noslēgusies pozitīvi. Liels paldies pašvaldības darbiniekiem un deputātiem! Bez viņu atbalsta tas nebūtu iespējams,”

uzsver Torņakalna attīstības biedrības vadītājs un Rīgas domes deputāts Valdis Gavars.

Lasītājiem tiek piedāvāts vairāk nekā 12 tūkstoši vienību liels krājums un 29 nosaukumi preses izdevumu. Lietotāju rīcībā būs 6 datori. Bibliotēkā bez maksas varēs izmantot datorpakalpojumus, dažādas datubāzes un bezvadu internetu.

Atrast nepieciešamo informāciju gan plauktā, gan datorā palīdzēs profesionāli bibliotekāri, kuri vajadzības gadījumā konsultēs arī datora lietošanā.

Tradicionāli bibliotēka rīkos izstādes un dažādas tikšanās un pasākumus bērnu un pieaugušo auditorijām.

Bibliotēka strādās:

  • P.,T., Pk. no plkst. 10:00 – 18:00;
  • O., C. no plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdien no plkst.10:00 – 17:00;
  • Svētdiena – brīvdiena.

Kontakttālrunis bibliotēkā: 67026211, e-pasts: [email protected]

Bibliotēkas skats no pagalma puses
/no

Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiādē (NBPhO) skolēniem no Latvijas 1 sudraba un 5 bronzas medaļas

No 14. līdz 16. aprīlim Tallinā, Igaunijā, norisinājās Ziemeļvalstu-Baltijas fizikas olimpiāde (NBPhO), kurā Latviju pārstāvēja 18 skolēni. Augstāko apbalvojumu – sudraba medaļu – guva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Stanislavs Dubrovskis, savukārt bronzas godalgas izcīnija  Lukass Roberts Kellijs un Ilja Reutins (Ilya Reutin) no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Toms Ozoliņš un Fricis Miķelis Pastors no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kā arī Olita Anastsasija Zadorožnaja no Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī”.

Šogad NBPhO piedalījās dalībnieki no 9 valstīm – 4 oficiālās dalībvalstis (Somija, Igaunija, Zviedrija, Latvija) un viesi no Serbijas, Gruzijas, Vjetnamas, Saūda Arābijas un Lietuvas. 

“Olimpiādē uzdevumi bija ar plašu sarežģītības diapazonu. Bija vērojams arī mehānikas un kinemātikas uzdevumu pārsvars. Dalība šajā olimpiādē deva dalībniekiem iespējas veidot kontaktus gan ar citu valstu dalībniekiem, gan ciešākus kontaktus ar pārējiem komandas dalībniekiem. Dažiem dalībniekiem šī bija arī pirmā starptautiskas olimpiādes pieredze,”

pasākuma pieredzē dalās Latvijas skolēnu komandas vadītājs Jānis Cīmurs.

Īpašu Specbalvu par oriģinālāko eksperimentālās daļas risināšanas paņēmienu guva Iļja Niks Stoligvo.

“Pateicos par iespēju piedalīties, brīnišķīgs veids pārbaudīt sevi un savas zināšanas. Kaut arī sasniegums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tai skaitā gadījuma faktora un veiksmes, tā ir nenovērtējama pieredze, kas palīdz attīstīties gan garīgā, gan morālā aspektā. Piedaloties šajā olimpiādē, esmu sajutis manas dvēseles dziļākās tieksmes izzināt pasauli gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā līmenī un pārliecinājies vēlreiz par savu mīlestību – fiziku. Pēc olimpiādes rezultātiem esmu uzaicināts uz Eiropas Fizikas olimpiādi, šo iespēju augsti novērtēju.” 

Iļja Niks Stoligvo

“Es ļoti pateicos iespējai piedalīties starptautiskā līmeņa pasākumā, lai gan valsts olimpiādē dabūju tikai atzinības rakstu. Vairāk darbojoties citā disciplīnā, es dabūju iespēju attīstīties arī starpdisciplināri, rēķinot ļoti augstas grūtības līmeņa fizikas uzdevumus. Man pasākumā bija vislielākais prieks iepazīties ar citu valstu dalībniekiem, it īpaši atrast NBPhO dalībnieku starpā savus vecos paziņas no pasaules ķīmijas olimpiādes. Es uzskatu, ka izdarīju visu iespējamo, tāpēc priecājos par saviem sasniegumiem arī fizikas jomā,”

stāsta Daniils Kargins, olimpiādes dalībnieks, Rīgas 10. vidusskolas skolēns.

Olimpiāde tiek rīkota no 2003. gada kā sacensības starp Igaunijas un Somijas izlasēm, un Latvija tajā piedalās no 2014. gada. NBPhO Latvijas izlasei kalpo arī kā atlase uz Eiropas un Starptautisko fizikas olimpiādi.

Skolēnu dalību olimpiādēs organizē Valsts izglītības satura centrs, ESF projekta “Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai” ietvaros, projekta numurs 8.3.2.1/16/I/002. 

/no