Arhīvs birkai: Integrācija

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Atbalsta grupu vadīšana un pašpalīdzības grupu organizēšana”. Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2024. gada 10. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Madara Lapsa, sociālā darba speciāliste, nevalstiskās jomas entuziaste un vardarbības un atkarības jautājumu eksperte. Centra “Marta” Liepājas filiāles vadītāja un vairāku citu biedrību dibinātāja un biedre.

Seminārs sniegs iespēju iedziļināties efektīvas atbalsta un pašpalīdzības grupu izveides, veicināšanas un uzturēšanas niansēs dažādās kopienās. Šis seminārs ir paredzēts, lai NVO aktīvistiem, sociālās jomas speciālistiem un brīvprātīgajiem sniegtu nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai veicinātu vidi, kurā cilvēki var dalīties pieredzē, sniegt savstarpēju atbalstu un sadarboties, lai panāktu personīgo izaugsmi un kopienu labklājību.

Semināra beigās dalībnieki būs ieguvuši izpratni par pašpalīdzības grupu organizēšanu un atbalsta grupu un vadīšanu, kā arī ierosmi un motivāciju to darīt.

🟪 Semināra programmā:

• atbalsta un pašpalīdzības grupu pamati un principi;
• grupu dinamika un līderības prasmes;
• grupu plānošana un organizēšana;
• ētiskie apsvērumi un konfidencialitāte;
• grupas efektivitātes novērtēšana;
• digitālie un hibrīda grupu modeļi.

🟪 Aicinām semināram reģistrēties, atverot saiti – ŠEIT

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 9. aprīlim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

NVO nama (Ieriķu iela 43A, Rīga) 1. un 2. stāva gaiteņos līdz 30. aprīlim ir apskatāma biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” radošo darbu izstāde. Izstāde aicina skatītājus doties krāsainā ceļojumā, iepazīstot biedrības apmeklētāju pasaules uztveri un radošo veikumu.

Izstādē redzami “Rūpju bērns” struktūrvienību apmeklētāju radītie mākslas darbi. Biedrības klientiem ir īpašas spējas dažādos mākslas virzienos – dejā, mūzikā, drāmā un arī gleznošanā.

Biedrībā strādā un apmeklētājiem palīdz attīstīt viņu spējas gleznošanā ilggadējs biedrības darbinieks un mākslinieks Guntis Arājs. Skolotājs iedrošina atklāt talantus, attīstīt spējas gleznot un saskatīt krāsas, ieraudzīt detaļas, kā arī brīvā un nepiespiestā atmosfērā kopīgi gleznojot katrs atrod savu stilu un veidu, kā izpausties mākslā.

Radošajos darbos biedrības apmeklētāji atspoguļo savu noskaņojumu, dzīves uztveri un vēlas parādīt sabiedrībai, ka arī viņi ir pilntiesīga sabiedrības daļa un ka arī viņi spēj radīt un veidot mākslas darbus.

Biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” ir sabiedriska organizācija, kura rūpējas par cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Biedrību dibināja Biruta Grāve pirms 30 gadiem ar mērķi uzlabot savas meitas dzīves kvalitāti un, lai pierādītu sabiedrībai, ka cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem arī ir daļa no mūsu sabiedrības.

Šobrīd Biruta Grāve vairs nav starp mums, bet biedrību turpina vadīt un attīstīt Birutas Grāves dēls Māris Grāvis ar savu lielisko komandu, kurā darbojas aptuveni 120 darbinieki un iesaistās 250 pakalpojumu saņēmēji. Biedrība sniedz pakalpojumus Rīgā un Cēsīs, tās paspārnē darbojas 20 struktūrvienības, ietverot dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.

🟩 Izstāde ir skatāma NVO nama darba laikā – darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām visus interesentus apmeklēt izstādi un aplūkot radošos darbus!

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Psihiskā veselība un izdegšanas riski NVO darbā”.

Tiešsaistes seminārs notiks trešdien, 2024. gada 3. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00, Zoom platformā.

Semināru vadīs Dr. Madara Pumpure, psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārste, satura veidotāja mentālās veselības “Sakārto sevi” platformā. Absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot ārsta grādu un tālākizglītību ārsta-psihoterapeita specialitātē.

Dalībnieki seminārā iemācīsies atpazīt savas un citu izdegšanas pazīmes, apgūs zināšanas, kas palīdzēs novērst izdegšanu, uzzinās, kā atbalstīt sevi un citus, kas saskaras ar izdegšanu un iegūs zināšanas, kā izveidot veselīgu, atbalstošu darba vidi.

🟪  Semināra programmā:

• kas ir psihiskā veselība un kādēļ par to ir svarīgi runāt?
• kā atpazīt, ka man sākas izdegšana;
• kas palielina izdegšanas un citu psihisko problēmu riskus darbā;
• kā veidot emocionāli veselīgu vidi sev un citiem?
• kā plānot laiku un efektīvi noteikt prioritātes, lai mazinātu stresu?
• kā risināt konfliktus, kas veicina izdegšanu?
• kā veidot cieņpilnas sarunas?

🟪  Aicinām semināram reģistrētiesŠEIT  

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 2. aprīlim, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties lūdzam norādīt precīzas e-pasta adreses!

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas NVO nama semināros, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība katru gadu konkursu kārtībā piešķir līdzfinansējumu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai un pasākumu rīkošanai Rīgā, kā arī finansiālo atbalstu apkaimju attīstības biedrību stiprināšanai.

Piedalīties projektu konkursos un saņemt finansiālo atbalstu atkarībā no konkursu mērķa var Rīgā reģistrētas biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas.

Ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra administrēto sabiedrības integrācijas un līdzdalības projektu konkursu un apkaimju biedrību atbalsta programmu īsu aprakstu un plānoto kalendāru 2024. gadam var iepazīties:

✅ Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra administrēto projektu konkursu integrācijas, līdzdalības un apkaimju attīstības jomās apraksts  – ŠEIT ;
✅ Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra administrēto sabiedrības integrācijas, līdzdalības un apkaimju attīstības atbalsta finansēšanas konkursu plānotais kalendārs 2024. gadam (aktualizēts 21.03.2024.)  – ŠEIT

 

25. martā pieminēsim 75. gadadienu, kopš norisinājās viens no drūmākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – 1949. gada 25. marta deportācijas. Tajās dažu dienu laikā padomju okupācijas vara īstenoja otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju, kurā cieta ap 44 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā ap 11 tūkstoši bērnu.

Pieminot pirms 75 gadiem izsūtītos rīdziniekus, 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Rīgas Politiski represēto biedrība aicina piedalīties gājienā un atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa.

🟩 Pulcēšanās gājienam sāksies plkst.12.00 pie Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā.
🟩 Gājiena sākums – plkst. 12.40.

Rīgas Politiski represēto biedrības darbība 2024. gadā tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” aicina kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties intensīvam bezmaksas kultūras pieejamības darbnīcu ciklam ar mērķi radīt jaunu kultūras piedāvājumu.

Lai gan pēdējo gadu laikā pieejamas kultūras piedāvājums sabiedrībai ar nelielu regularitāti pieaug, kopējā situācija joprojām ir kritiska. Vai cilvēks ratiņkrēslā var aiziet uz koncertu, kuru vēlas? Vai cilvēki ar dzirdes traucējumiem brīvi var apmeklēt jebkuru teātra izrādi? Un ko neredzīgs cilvēks var darīt mākslas muzejā? Cilvēki ik dienu saskaras ar nopietniem šķēršļiem – liftu, titru neesamība, informācijas trūkums; tie ir tikai daži šķēršļi, kas traucē apmeklēt un baudīt kultūras notikumus pilnvērtīgi. Bet bieži vien ar ļoti vienkāršām metodēm iespējams veicināt ikvienam pieejamu kultūras piedāvājumu. Tieši šis ir projekta “Kultivē iekļaušanu” mērķis.

Aicinām kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties darbnīcu ciklam, kurā būs iespēja uzzināt par pieejamības un iekļaušanas jaunumiem un iegūt praktiskas prasmes, lai uzlabotu sava kultūras piedāvājuma pieejamību plašākai sabiedrībai, domājot par cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Projekta noslēgumā radītie vai uzlabotie kultūras produkti publiski tiks prezentēti Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā.

Arī biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) projektu vadītāja un producente Ieva Briede, kas jau vairākus gadus padara pieejamus kultūras notikumus festivālā “Homo Novus”, novērojusi un piebilst: “Arī jau esošais “pieejamais” kultūras piedāvājums galu galā mēdz būt pavisam nepieejams, jo tā īstenošanā nav padomāts par niansēm ārpus norises vietas, izpalicis ekspertu viedoklis un vērtējums, vai pietrūcis finansiālais atbalsts, kapacitāte. Pieejamības procesa uzsākšanu var īstenot gluži vienkāršā veidā – papētot un iedvesmojoties no citu institūciju paveiktā vai lūdzot padomu kopienu pārstāvjiem. Bieži vien no izmaiņām/uzlabojumiem attur bažas, ka pieejamības nodrošināšana ir dārga un derīga tikai tad, ja izdarīts viss nepieciešamais. Bet jāsāk atbilstoši iespējām, galvenais nepārtraukt.”

🟩 Plašāka informācija par paredzētajām aktivitātēm un to laikiem atrodama mājas lapā 

🟩 Pieteikšanās līdz 11. aprīlim. Vietu skaits ierobežots. No katras organizācijas var pieteikties 1-2 cilvēki. Pieteikšanās veidlapa – ŠEIT  

Mācības organizē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” pieejamības uzlabošanas. “Homo Novus” veido pasākumus, kas pieejami cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pagājušajā gadā “Homo Novus” apmeklēja ievērojams skaits cilvēku no šīm kopienām. Vēlamies dalīties plašāk ar savu pieredzi, kā veicināt kultūras un mākslas pasākumu pieejamību un apmeklētāju dažādību.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Piektdien, 22. martā, no plkst. 17:00 līdz 20:00, Latvijas Universitātes galvenajā ēkā (Raiņa bulvāris 19, Rīga) norisināsies biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” rīkotā “Dzīvā (prasmju) bibliotēka”. Tās laikā būs iespēja iepazīties ar ukraiņu un latviešu svētku tradīcijām, izveidot Saules ratu un košu ukraiņu svētku dekoru, kopā baudīt tradicionālus gardumus, mācīties latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas kopā ar ansambli “Дівчата.UA”.

Dalībnieki varēs apmeklēt četras dažādas bibliotēkas:

• dzīvo stāstu bibliotēku, kurā norisināsies viktorīna par Masļeņicas svinēšanas tradīcijām Ukrainā un Lieldienām Latvijā;
• praktisko zināšanu bibliotēku, kur dalībnieki varēs izgatavot svētku dekorus pēc latviešu un ukraiņu tradīcijām, apgūt latviešu tautas dejas kopā ar folkgrupu “Kokles” un dziedāt ukraiņu dziesmas;
• garšu bibliotēku, kur būs iespēja baudīt debesmannu un ukraiņu Lieldienu kūku, kā arī uzzināt to pagatavošanas noslēpumus;
• spēļu bibliotēku, kur ikviens varēs atrast sev piemērotu galda spēli.

🟩 Dalība pasākumā ir bez maksas, taču pasākumam ir ierobežots apmeklētāju skaits, tāpēc aicinām savu dalību pieteikt iepriekš, aizpildot elektronisko pieteikšanās anketu, kas pieejama – ŠEIT  vai zvanot pa tālruni +371 28813184 Irina.

Biedrības „Gribu palīdzēt bēgļiem” mērķis ir sniegt praktisku, tūlītēju un brīvprātīgu palīdzību patvēruma meklētājiem, bēgļiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, vienlaikus veicinot šo cilvēku integrāciju Latvijā.

“Gribu palīdzēt bēgļiem” ziedojumu konts: LV24HABA0551041611130.

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

 

 

Marta “NVO nama ziņās” iepazīstinām ar organizāciju, kuras mērķis ir atbalstīt ģimenes ar bērniem, veicināt brīvprātīgo darbu un sniegt palīdzību cilvēkiem neatkarīgi no to rases, tautības, dzimuma, ekonomiskās, politiskās vai reliģiskās pārliecības. Lai iepazīstinātu plašāk ar “ADRA Latvija” darbību, uz sarunu aicinājām nodibinājuma direktori Annu Šļakotu.

“Mani iedvesmo iespēja savienot vajadzības un risinājumus, piemēram, savest kopā bērnus, kam ir brīvs laiks, ar foršiem skolotājiem, vecākus ar konsultantiem, jauniešus ar atbalsta projektiem, entuziastus ar informāciju par iespējam. Mani iedvesmo iespēja paplašināt cilvēku iespējas, redzesloku, patīk stāstīt uzņēmējiem par dažādiem labdarības projektiem,”

atklāj Anna Šļakota, nodibinājuma “ADRA Latvija” direktore.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem NVO nama semināriem un NVO pasākumiem, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

📌Ieskaties marta ”NVO nama ziņās”!

 

Rīga ir augsti novērtēta Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru pilsētu programmas indeksā, uzrādot visaugstākos rezultātus Apkaimju iesaistes rādītājā, kurā pozitīvi novērtēts darbs apkaimēs ar iedzīvotāju līdzdalību un dažādu kultūras un citu pasākumu īstenošanu. Pozitīvi tiek vērtēts Rīgas sniegums arī jauniebraucēju uzņemšanā, kultūrā un sabiedriskās dzīves jomā.

“Rīga vēsturiski ir multikulturāla metropole, kurā cauri gadsimtiem bijuši ļoti dažādi etniskie sastāvi. Tagad, krievijas uzsāktā kara dēļ, Rīga par pagaidu mājām ir kļuvusi arī aptuveni 20 tūkstošiem ukraiņu, no kuriem daudzi var ņemt piemēru, kā raiti iemācīties valodu, ar savām prasmēm iekļauties darba tirgū un veiksmīgi integrēties. Rīga apzinās un ukraiņu piemērs to spilgti apliecina, ka veiksmīgas integrācijas pamatā ir raita latviešu valodas apguve un integrācijas izdošanās lielā mērā ir atkarīga no personu motivācijas un attieksmes. Pilsētas un valsts politika, piedāvātie instrumenti un resursi var to veicināt, bet ne garantēt,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. “Integrācija ir divvirzienu ceļš un tā var izdoties tad, ja abas puses to vēlas. Pilsēta var iegūt daudz no tās iedzīvotāju kultūru daudzveidības, taču mums ir svarīgi, lai kopsaucējs šajā dažādībā būtu valoda un līdzīga izpratne par demokrātiju un vērtībām, uz kurām balstīta mūsu valsts,”

L. Ozola.

Otrdien, 19. martā Rīgas domes Sēžu zālē tika prezentēts pirmais EP Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc EP Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu prizmu. Kopumā šobrīd šajā programmā ir iesaistījušās 164 pilsētas no pieciem pasaules kontinentiem. Indeksa izvērtējumu veic reizi divos vai trīs gados. Rīga salīdzināta ar pilsētām balstoties uz iedzīvotāja skaitu grupām un tā ievietota grupā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500 000 un ārvalstī dzimušo skaits virs 5-10%.

Pilsētu izvērtējums tiek veikts 12 dažādās jomās: apņemšanās, starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa), mediācija un konfliktu mazināšana, valoda, mediji un komunikācija, starptautiskais skatījums, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, līderība un pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība.

🟩 Rīga kopumā starpkultūru izvērtējumā no 100 punktiem ieguvusi 65 punktus, kas ir labs rezultāts pilsētām, kas ir jaunas šajā starpkultūru programmā. Rīgai ir augsti rādītāji deviņās nozarēs no 12.

🟩 Visaugstāko rezultātu 83 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Starptautiskā skatījuma rādītājā un Mijiedarbības rādītājā, savukārt Apņemšanās rādītājā un Jauniebraucēju uzņemšanas rādītājā ieguvusi 80 punktus.

Pilsēta šajos rādītājos ir augsti novērtēta, jo Rīgā jau kopš 2012. gada ir izveidoti integrācijas politikas plānošanas dokumenti, iekļaujot starpkultūru elementus, kā arī rīcības plāni to īstenošanai, un pašvaldībai ir paredzēti finanšu līdzekļi šiem jautājumiem. Vienlaikus tiek nodrošināts šo politikas plānošanas dokumentu īstenošanas izvērtējums. Tas tiek novērtēts starpkulturālu pilsētu vidē, jo parāda, kas pilsētai ir izdevies un kas nav izdevies un demonstrē vēlmi uzlabot savu sniegumu nākotnē. Pozitīvi tiek vērtēts, ka pašvaldība tiecas sadarboties ar citām pilsētām ārvalstīs, kur atrodas latviešu diaspora, kā arī pilsēta sadarbojas ar ārvalstu studentiem. Augstu tiek vērtēta pašvaldības regulārā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Rīgā ir veiksmīgi izveidota integrācijas un līdzdalības jautājumu koordinācija, ko nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Augstu tiek novērtēts tas, ka Rīgā darbojas vienas pieturas aģentūra – atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas piedāvā nepieciešamo informāciju un svarīgākos valsts un pašvaldības pamatpakalpojumus vienuviet, kas nepieciešama no Ukrainas iebraukušajiem civiliedzīvotājiem.

🟩 Starpkultūru prizmas apakšnozarēs visaugstāko rezultātu 100 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Apkaimju jomā, otrs augstākais rādītājs – 94 punkti pašvaldībai ir Kultūras un sabiedriskās dzīves jomā, savukārt, kā trešā labākā joma ar 88 punktiem starpkultūru izvērtējumā atzīta Izglītības joma un Publiskās telpas jomas, abām iegūstot 88 punktus.

Apkaimju jomā iegūtie 100 punkti parāda, ka Rīga domā par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, veidojot iekļaujošu vidi apkaimēs. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka Rīga veicina aktivitātes, kur apkaimju iedzīvotāji satiekas un mijiedarbojas dažādos kultūras, sporta un citos pasākumos. Rezultāti parāda, ka pašvaldība domā par bagātīgu kultūras piedāvājumu un ar kultūras dzīves palīdzību veicina kultūras atvērtību un iekļaujošu vidi iedzīvotājiem.

Izvērtējums atspoguļo to, ka Rīga arī domā par to, kā veicināt jauniebraucēju bērnu iekļaušanos, sadarbojoties ar dažādu kultūru bērnu vecākiem. Rīgas skolas un bērnudārzi iesaistās arī dažādos projektos un ar to palīdzību veicina izglītības iestādēs iekļaujošu vidi, dažādības atzīšanu un pasākumus diskrimimācijas novēršanai.

🟩 Starpkuktūru pilsētu indeksa ziņojums ir tapis pateicoties pašvaldības darbinieku ieguldījumam un Eiropas Padomes ekspertu novērtējumam. Informāciju ziņojumam gatavoja vairāku pašvaldības iestāžu darbinieki:

  • Izglītības, kultūras un sporta departaments;
  • Labklājības departaments;
  • Pilsētas attīstības departaments;
  • Īpašuma departaments;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
  • Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
  • Pašvaldības policija.

Starpkultūru pilsētu programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Rīga ņems vērā indeksa izvērtējumu un Ekspertu ieteikumus, veidojot sabiedrības integrācijas pamatnostādnes nākamajam periodam.

🟩 Ziņojums par Rīgu  ir pieejamsŠEIT

📸 FotoŠEIT 

 

14. marta pēcpusdienā Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvji piedalījās NVO Konsultāciju dienā, kas norisinājās gan klātienē – NVO namā, gan tiešsaistē. Konsultāciju dienu organizēja NVO nams un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tā bija iespēja rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem un saņemt padomus tālākai organizāciju darbībai un attīstībai. 35 konsultācijas juridiskos, grāmatvedības un komunikācijas jautājumos saņēma 22 nevalstisko organizāciju 29 pārstāvji.

Konsultācijas grāmatvedības, komunikācijas un juridiskos jautājumos sniedza 3 ekspertes – profesionāla grāmatvede un nodokļu konsultante Ingrīda Lejniece, tiesību zinātņu doktore Kitija Bite un komunikācijas profesionāle Kristīne Tjarve.

Grāmatvedības jomā NVO pārstāvji vēlējās saņemt atbildes par gada pārskata sagatavošanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā, Grāmatvedības likuma dažādiem punktiem, atlīdzības aprēķināšanu biedrības valdes locekļiem, pamatlīdzekļu norakstīšanu, papildinošo saimniecisko darbību, grāmatvedību projektos un daudziem citiem jautājumiem.

Arī juridisko jautājumu loks bija plašs: no biedrību dibināšanas līdz konkrētiem jautājumiem domstarpībās par statūtu interpretāciju. Vairākas biedrības konsultējās par statūtu grozīšanas neskaidriem jautājumiem. Likumsakarīgi, ka martā, kad biedrības parasti sasauc kopsapulces, NVO jautāja par biedru sapulces sasaukšanas kārtību, norisi, pieņemto lēmumu fiksēšanu un kas jāievēro saistībā ar revīzijas institūciju biedrībā. Tāpat NVO arī interesēja, kā organizēt jaunu biedru uzņemšanas kārtību un noteikt biedru pienākumus.

Savukārt komunikācijas konsultācijā NVO saņēma praktiskus padomus, kā veidot NVO un projektu komunikāciju sociālajos medijos, kā organizēt komunikācijas kampaņas, un ieteikumus, kā veicināt savu organizāciju auditoriju sasniegšanu digitālajā vidē vai kādas tēmas popularizēšanu.

Ekspertes interesentiem nosūtīja arī materiālus un saites uz interneta resursiem, kuros smelties papildu zināšanas.

Paldies ekspertēm Kristīnei Tjarvei, Kitijai Bitei un Ingrīdai Lejniecei par skaidrojumiem un padomiem NVO!

Paldies visām NVO, kas izmantoja iespēju saņemt ekspertu atbildes!

Konsultāciju dienas Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem NVO nams rīko regulāri, lai sniegtu iespēju NVO pārstāvjiem saņemt praktiskus ieteikumus, skaidrojumus un labās prakses piemērus.