Arhīvs birkai: Integrācija

NVO nams atsāk semināru sezonu – uzmanības centrā drošība

Septembrī NVO nams aicina uz trim tiešsaistes semināriem, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un NVO gatavībai dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Semināros drošība tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem – sākot ar spēju kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju, līdz kopienu gatavībai rīkoties krīzes situācijās un drošībai digitālajā vidē.

Drošība nav tikai valsts un atbildīgo institūciju uzdevums – tās stiprināšanā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kopienām un ikvienam no mums. NVO bieži ir ciešā saskarē ar dažādām sabiedrības grupām, tādēļ tās var palīdzēt gan veicināt sabiedrības informētību un noturību pret dezinformāciju, gan stiprināt kopienu gatavību krīzes situācijām. Vienlaikus drošība sākas arī ar katra paša atbildību – kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pārbaudīt tās avotus, apzināties riskus digitālajā vidē un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Jo zinošāki un sagatavotāki esam katrs atsevišķi, jo noturīgāka pret dažādiem apdraudējumiem kļūst arī sabiedrība kopumā.

Semināru grafiks un reģistrācija:

9. septembris plkst. 15.00–17.00 tiešsaistē: “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, lektore Inga Spriņģe. Reģistrācija – ŠEIT.

16. septembris plkst. 14.00–16.00 tiešsaistē: “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, lektore Inese Vaivare. Reģistrācija – ŠEIT.

30. septembris plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Digitālā drosme un drošība NVO ikdienā: mākslīgais intelekts kā personīgais IT drošības konsultants un asistents”, lektors Aleksandrs Ļubinskis. Reģistrācija – ŠEIT.

Aicināti Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Dalība semināros ir bez maksas.

Informējam, ka norišu laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Biedrība “Vecdaugavieši” turpina projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī” ar izzinošām pastaigām Vecmīlgrāvja apkaimē

,

4. gaitā dosimies uz Rīnūžiem, kur radās kuģu kapteiņi un romānu varoņi.

Biedrība “Vecdaugavieši”, īstenojot projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī”, sestdienas vakarā, 29. augustā plkst. 17.30, dosies 4. gaitā pa Vecmīlgrāvi.

Šoreiz pulcēšanās notiks pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas, un, braucot ar autobusu, jāizkāpj pieturā “Atlantijas iela”.

Ne velti tiksimies pie baznīcas, kas ir unikāla, jo tās tornī ir bāka, kas reiz rādījusi ceļu arī Mangaļu jūrskolas audzēkņiem. Daudzi vietējie jaunekļi, kas vēlāk kļuva par tālbraucēju kapteiņiem un stūrmaņiem, mācījās jūrskolā, kas no 1876. līdz 1915. gadam darbojās Mangaļu pagasta Rīnūžos. Skatīsimies, kur tā atradās, atcerēsimies atmiņas, ko glabā jūrnieku pēcteči.

Tālāk ceļš vedīs pa Rīnūžu ielu uz vietām, kur dzīvojuši slavenā romāna “Zvejnieka dēls” prototipi, kurus rakstnieks Vilis Lācis iedzīvinājis savā darbā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

 

Eksperti uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļūstamību un novērst diskrimināciju pakalpojumu sfērā

Ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība bieži pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, atstājot novārtā un padarot “neredzamas” to cilvēku vajadzības, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi. Tas nereti pārvēršas nepamatotā pakalpojumu atteikumā vai digitālās vides barjerās, kas liedz cilvēkiem piekļūt pašu finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti uzsver, ka diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Biedrības “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Tiesībsardzes padomnieci starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Aneti Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju Kasparu Biezo. Šajā sarunā abas puses padziļināti iztirzāja divas būtiskas tēmas: tiešo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ un digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tiešā diskriminācija pakalpojumu apkalpošanā

Diskusijā tika apskatīts stāsts par 19 gadus veco Kārli, kuram ir Tureta sindroms (hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas). Ģimenes vakariņu laikā restorānā Kārlim sākās simptomu izpausmes, kā rezultātā restorāna personāls un pārvaldnieks palūdza viņus nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu, ignorējot paskaidrojumus par diagnozi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja invaliditātes dēļ. Savukārt, atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai ja pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu. Invaliditātes jēdziens ir interpretējams plaši, t.i., uzsvars ir liekams uz to, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis ir priekšnosacījums, kas jāņem vērā arī diskriminācijas gadījumos.

Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt savus darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.

Sūdzības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem iespējams iesniegt Tiesībsarga birojā gan elektroniski, gan papīra formātā, sūtot pa pastu. Sūdzībā ir jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds; kontaktinformācija; iestāde vai persona, pret kuru tiek vērsta sūdzība; detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija, vai sūdzības iesniedzējs ir vērsies citās institūcijās. Svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai Tiesībsarga birojs pēc iespējas efektīvāk varētu izvērtēt situāciju. Ja persona kā trešā puse veic filmēšanu ar kameru, pirmajā vietā vienmēr jābūt personīgajai drošībai, un iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā jānodod cietušajai personai to nepublicējot sociālajos tīklos. Tikai cietusī persona var izlemt, ko tālāk ar šo privāto video ierakstu darīt.

“Diskriminācija visupirms ir attieksme. Lai mainītu attieksmi, ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijai, jo tad cilvēki sāks kļūst saprotošāki un atradīs nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu piekļūstamību.”

Anete Ilves, Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Piekļūstamības barjeras digitālajā vidē un finanšu pakalpojumos

Otra diskusijas tēma skāra 24 gadus vecās Māras stāstu, kurai ir vājredzība. Apkalpojot bankā, darbiniece steidzināja klientu, savukārt jaunā parauga maksājumu termināls ar spīdīgu virsmu un sensorajām pogām liedza Mārai patstāvīgi ievadīt PIN kodu, kā rezultātā pakalpojums tika atteikts drošības noteikumu dēļ.

Tirgū dominējošās skārienjūtīgās virsmas (bankomātos, sadzīves tehnikā, maksājumu termināļos) bieži vien rada nepārvaramas barjeras vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spiežot viņus atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.

Tomēr pastāv normatīvais regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – kas uzliek pienākumu banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļūstamu vidi (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, kas izdod fiziskas biļetes, banku filiāļu rindas kārtas numuru automāti utt.). Attiecībā uz banku sektoru ir nepieciešams norādīt, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par pakalpojumu sniegšanu klientiem ar invaliditāti un ir veiktas bankas darbinieku apmācības. Minētās vadlīnijas ir pieejamas Finanšu nozares asociācijas tīmekļvietnē un ikviens ar tām var iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šīm vadlīnijām.

Tādejādi ļoti svarīga ir pašu cilvēku ar invaliditāti iesaiste – ja pakalpojums nav piekļūstams, par to vispirms ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, tad ir jāvēršas atbildīgajās institūcijās. Atbildīgo institūciju saraksts ir pieejams Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” , VSIA “Autotransporta direkcija” utt.

“Svarīgi ir pirmkārt būt saprotošiem pret sevi un savām iespējām, nekautrēties lūgt palīdzību un izmantot cilvēcisko faktoru komunikācijā. Taču arī sabiedrībai kopumā ir jāatbrīvojas no stereotipiem un jābūt krietni iecietīgākai vienam pret otru.”

Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” un sēriju “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” skatiet www.saknes.lv, YouTube  un Spotify  platformās.

Projektu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros. urā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

Krišjāņa Barona muzejs aicina seniorus uz kopīgām sarunām un darbnīcām

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 30. augustā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” piekto nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

30. augusta nodarbības vadmotīvs ir “Vecāsmātes dzīparos ieausts!” Uz kopīgu sarunu aicinās literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa un tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne. Viņas sarunā atklās, kā tradīcija, valoda un kultūras atmiņa iemiesojas gan vizuālajā mākslā, gan pētniecībā. Saruna iezīmēs sievietes skatījumu uz dzimtas saknēm, kultūras mantojuma saglabāšanu un radošo atbildību. Tā būs tikšanās, kurā māksla un zinātne savstarpēji bagātinās viena otru. Savukārt līvu sīkstumu dziesmās un stāstos pārstāvēs mūziķe, folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte. Dalībniekiem būs iespēja iesaistīsies I. Vecenānes vadītajā radošajā darbnīcā, kā arī kustību un mākslas terapeites Danas Fedulovas vadītajās aktivitātēs. Sarunu moderēs Dita Butule.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, barons@memorialiemuzeji.lv

 

Pļavnieku mežā drīzumā būs jauns iemesls doties pastaigā!

22. augustā plkst. 11.00 Pļavnieku apkaimes biedrība aicina uz īpašu notikumu – Pļavnieku mežā tiks atklāts tēlnieka Valta Barkāna veidotās vāveres un vanaga koka skulptūras. Tās kļūs par īpašiem pieturas punktiem meža takās, aicinot iepazīt Pļavnieku mežu no jauna un pamanīt tā bagātību. Skulptūras tiks uzstādītas Vāveru un Vanaga takās, papildinot pastaigu maršrutus ar jauniem vides objektiem.

Pļavnieku mežs ir ne tikai iecienīta pastaigu vieta, bet arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 2180 – Mežainas piejūras kāpas. Pasākuma laikā kopā ar Rīgas mežu biotopu aizsardzības speciālistu Gati Eriņu iepazīsim meža iemītniekus, uzzināsim vairāk par bioloģisko daudzveidību un šīs īpašās teritorijas dabas vērtībām.

Pēc pasākuma aicinām nesteidzīgās sarunās baudīt tēju un uzkodas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

 

Iznācis “NVO nama ziņas” augusta numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” augusta numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekli Guntu Jaunzemi.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” daudzus gadus sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citiem grūtībās nonākušajiem, palīdzot viņiem atgūt drošības sajūtu un veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ar Guntu Jaunzemi sarunājāmies par biedrības darbu un izaicinājumiem, par NVO namā skatāmo izstādi “Drosme būt redzamai”, kā arī par pilsoniskās sabiedrības nozīmi Latvijā.

“NVO svarīgākais kapitāls ir cilvēku uzticēšanās.”

Gunta Jaunzeme

“NVO nama ziņas” augusta numurs!

Visi NVO mana ziņu izlaidumu numuri skatāmi – šeit.

 

Kāpēc Daugava sarkana?” — Sarkandaugavā jaunieši atdzīvina apkaimes stāstus

16. augustā Ielu mākslas mēneša ietvaros Sarkandaugavas pamatskolas pagalmā notika apkaimes svētki “Vai Daugava ir sarkana? (un citi stāsti)”, kuros Sarkandaugavas vēsture satikās ar mūsdienām — jauniešu radītu mākslu, spēlēm, stāstiem un kopā būšanu.

Pasākuma centrā bija Sarkandaugava — apkaime, kuras vēsturi veidojuši Daugavas ūdeņi, rūpnīcu skursteņi, strādnieku paaudzes, dārzi, skolas un cilvēku ikdiena. Svētku laikā vēsturiskie fakti pārtapa īsos stāstos un leģendās, ļaujot ieraudzīt pazīstamās Sarkandaugavas vietas citām acīm.

Īpaša pasākuma daļa bija jauniešu un mākslinieces Viktorijas Kosenko kopīgi veidotais murālis. Tajā Sarkandaugavas industriālā pagātne savijas ar apkaimes ikdienas tēliem — rūpnīcu skursteņiem un darba vēsturi, “Aldara” motīviem, vietējiem kaķiem, vārnām un citiem Sarkandaugavai piederīgiem tēliem. Murālis tapis kā veltījums apkaimei, tās vēsturei un cilvēkiem, vienlaikus ļaujot jauniešiem pašiem interpretēt vietu, kurā viņi dzīvo un mācās.

Pasākumā vēsture nebija domāta tikai lasīšanai. Bērni, jaunieši un ģimenes varēja iesaistīties spēlēs un radošās aktivitātēs, pārbaudīt veiklību un sadarboties, bet pagalms uz dažām stundām kļuva par satikšanās vietu dažādām Sarkandaugavas paaudzēm. Īpaši vēlamies pieminēt jauniešu ielu teātra “Artišoks” uzstāšanos — uz skatuves tika izspēlēta kāda darbadiena Sarkandaugavas apkaimē.

DrKT saka milzīgu paldies visiem svētkos iesaistītajiem – pasākuma idejas autorei un producentei Indrai Vaļeniecei, murāļa māksliniecei Viktorijai Kosenko, teātra režisorei Antrai Ņjuša, Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas kolektīvam, un – īpaši Kristīnei Sīlei, kā arī visiem daudzajiem brīvprātīgajiem, bez kuriem šis pasākums nebūsu izdevies.

Pasākums “Kāpēc Daugava sarkana? (un citi stāsti)” tapis ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja: Indra Vaļeniece, tel. 29294013; indra.valeniece@gmail.com

Ieskatīties pasākuma norisē – šeit.

 

Šodien 18.augustā Nāc līdzās! jauniešiem sākas nometne “Aktīvs un līdzdalīgs”

Fonds Nāc līdzās! katru vasaru organizē saviem dalībniekiem nometnes, kurās tie gan apgūst jaunas dziesmas korim un solistiem, gan dalībniekiem ir iespēja gūt jaunas prasmes un zināšanas dažādās dzīves sfērās. Nomene 40 dalībniekiem notiks Saulkrastos atpūtas kompleksā “Minhauzena Unda”, jo šajā mītnē ir nodrošināta pieejamība dalībniekiem ar kustību traucējumiem.

Darba grafiks, kā allaž, Fonda Nāc līdzās! nometnēs ir ļoti intensīvs. Dienas vienmēr sākas ar rīta rosmēm un iedziedāšanos, lai pēc tam jauktais koris varētu sākt apgūt jaunas dziesmas. Šogad tās paredzēts dziedāt Jurjānu Andreja 170.jubilejas svētkos 12.septembrī Meņģelē. Bet solisti paralēli mācīsies dziesmas Ziemassvētku labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kurš šogad notiks 7.decembrī Dailes teātrī kopā ar daudziem izciliem Latvijas skatuves māksliniekiem.

Bez dziedāšanas jaunieši mācīsies kā uzlabot savas klausīšanās prasmes, lai veiksmīgāk veidotu savstarpējo komunikāciju, kā risināt konfliktus, kā dejot tiem, kam tas šķiet neiespējami. Šīs vērtīgās diskusijas vadīs Toms Urdze. Vēl savām rokām dekorēsim cepumus meistardarbīcā pie Ilzes Kupčas, iepazīsim kanisterapijas suņus un izbaudīsim nelielu koncertu, ko sniegs mākslinieki Laima Miltiņa un Miks Galvanovskis. Bet katru dienu, ja vien laiks to ļaus, dosimies baudīt jūras priekus, jo vairākiem dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja vasarā pabūt pie jūras.

Nometne tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sarma Freiberga
Fonds Nāc līdzās! vadītāja un nometnes organizētāja
Tel.29238333

 

Rudenī darbu uzsāks pakalpojums “Re, starts!” bērniem ar UDHT

2026. gada 1. oktobrī Rīgā tiks uzsākta inovatīvā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošana bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT) Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta ietvaros. Astoņus mēnešus ilgajā programmā bērni saņems intensīvu multidisciplināru speciālistu atbalstu skolas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus iesaistot viņu vecākus un pedagogus. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pēc rehabilitācijas veiksmīgi turpinātu mācības savā vispārizglītojošajā skolā. Šobrīd sākas dalībnieku pieteikšanās programmai.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt bērna spēju noturēt uzmanību, regulēt emocijas un impulsus, organizēt savu darbību un veiksmīgi iekļauties sociālajā un skolas vidē. Bērna emocionalitāte, impulsivitāte vai grūtības ievērot noteikumus nereti tiek uztvertas kā nepaklausība vai disciplīnas trūkums, lai gan to pamatā var būt pašregulācijas un izpildfunkciju grūtības.

Latvijā bērniem ar UDHT pieejamais atbalsts pašlaik bieži ir fragmentēts – dažādi speciālisti ar bērnu strādā atsevišķi un ārpus viņa ikdienas vides, savukārt ģimene un skola ne vienmēr tiek sistemātiski iesaistītas vienotā atbalsta procesā. Rezultātā individuālajās nodarbībās apgūtās prasmes bērnam var būt grūti pārnest uz situācijām, kurās tās nepieciešamas visvairāk, – klasē, attiecībās ar vienaudžiem un mājās ar ģimenes locekļiem.

Tieši šo plaisu paredzēts mazināt ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Re, starts!”. Tā pamatā ir intensīva, koordinēta programma skolas videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls sociālās rehabilitācijas plāns, nodrošinātas individuālas speciālistu nodarbības, sociālo prasmju grupu nodarbības un ikdienas mācību process mazā grupā speciālistu klātbūtnē.

Inovatīvais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Re, starts!” paredz, ka bērns saglabā vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārizglītojošā skolā, bet uz astoņiem mēnešiem tiek pierakstīts rehabilitācijas programmā, kas kalpos kā starpposms, kurā bērns intensīvi apgūs un nostiprinās pašregulācijas, emociju vadības, uzmanības, sadarbības un citas ikdienā nepieciešamās prasmes, lai pēc rehabilitācijas perioda varētu veiksmīgāk turpināt mācības savā skolā.

“Šī ideja radās no ļoti vienkāršas pārliecības – ne vienmēr bērnam ir jāmeklē cita skola. Reizēm viņam ir vajadzīgs īstais atbalsts, lai viņš spētu veiksmīgi turpināt mācības savā skolā. Mēs nedrīkstam prasīt, lai mainās tikai bērns. Ir jāveido vide, kurā bērns var apgūt trūkstošās prasmes, saņemt profesionālu atbalstu un atkal piedzīvot to, ka viņš spēj,”

uzsver “Re, starts!” idejas autore un sociālā uzņēmuma SIA RESTARTA SKOLA dibinātāja Undīne Lūse.

Programmas laikā bērns darba dienās no plkst. 9.00 līdz 15.00 apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru Rīgā, Viestura prospektā 27. Pakalpojuma ietvaros tiks realizēta intensīva sociālās rehabilitācijas programma, vienlaikus nodrošinot iespēju bērnam apgūt nepieciešamo mācību vielu, dodot iespēju speciālistu klātbūtnē praktiski izmantot apgūtās prasmes apstākļos, kas pietuvināti reālai klases videi.

Ar bērniem strādās multidisciplināra speciālistu komanda, kuru veidos sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, speciālais pedagogs, sākumskolas skolotājs un sporta treneris.

Būtiska programmas daļa būs arī darbs ar bērna vecākiem un pedagogiem. Klīniskā psiholoģe un grāmatas “Saprast UDHS” autore Dana Skara vadīs izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem un pedagogiem, kurās tiks skaidroti bērna uzvedības cēloņi un sniegtas praktiskas metodes bērna atbalsta veidošanai.

“Būtisks ieguvums ir spēja atšķirt apzinātu nevēlamu uzvedību no izpausmēm, kuru pamatā ir bērna fizioloģiskās vai sensorās vajadzības un izpildfunkciju grūtības. Tas ļauj mainīt skatpunktu no vēlmes bērnu disciplinēt uz viņa grūtību izpratni un reāla atbalsta sniegšanu,” skaidro Dana Skara. “Lai bērna apgūtās prasmes nostiprinātos, nepieciešama vienota pieeja – ne tikai rehabilitācijas laikā, bet arī mājās un skolā.”

Programmas noslēgumā katram bērnam tiks izstrādāts individuāls pārejas plāns, kura īstenošanā sadarbosies rehabilitācijas speciālisti, ģimene un bērna skolas pedagogi. Mērķis ir panākt uzlabojumus ne tikai rehabilitācijas vidē, bet palīdzēt bērnam apgūtās prasmes pārnest atpakaļ uz savu ikdienas dzīvi un skolas vidi.

Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, kuri pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs būs reģistrēti 1.–3. klasē, no katras klašu grupas uzņemot 10 bērnus.

Kas var pieteikties?

Pakalpojums paredzēts bērniem:

  • vecumā no 6 līdz 9 gadiem;
  • 2026./2027. mācību gadā mācās 1.–3. klasē;
  • ar diagnosticētiem uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT);
  • deklarētiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā;
  • mācās Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātā vispārizglītojošā skolā.

(Ja bērnam UDHT diagnostikas process vēl nav pabeigts, vecāki aicināti sazināties ar SIA RESTARTA SKOLA, lai individuāli noskaidrotu turpmāko rīcības plānu).

Kā var pieteikties?

  • Pieteikšanās bērna dalībai programmā, aizpildot anketu – ŠEIT.

Dalībnieku atlase notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un to atbalsta komandām, izvērtējot bērna atbilstību programmas kritērijiem un sociālās funkcionēšanas grūtības izglītības vidē. Pieteikšanās procesā būs nepieciešama arī bērna vecāku un pedagoga iesaiste.

Lai skolu vadītājiem, pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam detalizēti izskaidrotu programmas norisi, bērnu atlases kritērijus, pieteikšanās kārtību un skolas lomu rehabilitācijas procesā, 20. augustā plkst. 10.00 platformā Zoom notiks tiešsaistes informatīvais seminārs. Pieteikšanās semināram – ŠEIT.

Pakalpojumu “Re, starts!” īsteno sociālais uzņēmums SIA RESTARTA SKOLA sadarbībā ar SIA “Attīstības centrs GADALAIKI” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Sociālā inovācija – sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem “Re, starts!” – top Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

– ŠEIT.