Arhīvs birkai: Integrācija

Maijā NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus piedalīties četros tiešsaistes semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori, kuri sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama maija semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

 6. maijā plkst. 14.00–17.15 “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, lektore Ineta Laše. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

13. maijā plkst. 14.00–17.00 “Prāta treniņi labsajūtai”, lektore Ieva Johansson. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

20. maijā plkst. 15.30–16.30 “Kiberdrošība un mākslīgais intelekts NVO ikdienā”, lektors Mārtiņš Vecstaudžs. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

27. maijā plkst. 14.00–17.00 “Projektu finansēšanas konkursi nevalstiskā sektora organizācijām”, lektore Alise Vītola. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Dalība semināros ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Informējam, ka semināru laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienasImanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, kas notiks 6. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.15.

Semināru vadīs Ineta Laše – Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva vecākā eksperte konsultante ar vairāk nekā 28 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldībā, kā arī vieslektore Daugavpils Universitātē.

Semināra mērķis ir sniegt koncentrētu un praktiski pielietojamu ieskatu par dokumentu pārvaldību NVO – no normatīvajām prasībām līdz ikdienas darba organizēšanai un digitālajiem risinājumiem.

Programmā:

 normatīvais regulējums un dokumentu pārvaldības nozīme NVO darbībā;

dokumentu veidošanas un glabāšanas pamatprasības;

praktiskā arhivēšana un dokumentu klasifikācijas principi;

digitālā vide – e-dokumenti un e-pastu pārvaldība;

labā prakse efektīvai dokumentu organizēšanai;

NVO likvidācijas procesā saglabājamie dokumenti un arhīva nodošana.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst lietvedība, dokumentu aprite un arhīva pārvaldība.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 5. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

ŠEIT.

 

Lielās Talkas dienā, 25. aprīlī, plkst. 10–16, iedzīvotāji aicināti talkot Sarkandaugavas kopienas centrā eS14, Sīmaņa ielā 14.

Kopienas centrs Sarkandaugavā darbojas tieši vienu gadu, un liela tā papildu vērtība ir plašais pagalms. Laikā, kad cēlajā ēkā darbojās 18. vidusskola, pagalma puķudobes bija pilnas ziedu. Pēc skolas slēgšanas ēka divus gadus bija bez dzīvības.

Pateicoties Sarkandaugavas attīstības biedrības iniciatīvai “Sarkandaugavas dārznieks”, tiks atjaunots lielās pagalma priekšdobes krāšņums. Ainavu arhitekts Artūrs Galilejevs ir izstrādājis dobes detalizācijas plānu ar konkrētu augu izvēli, kas ar ziedēšanas laiku un formu priecēs visos gadalaikos.

25. aprīlī rīdzinieki aicināti palīdzēt sakopt pagalma esošos augus, sagatavot zemi un stādīt daļu no ieplānotajiem augiem: astilbes, salvijas, brūnactiņas.

Līdzi jāņem savi darba cimdi, darbarīki tiks nodrošināti.

Talkošana notiks arī nelabvēlīgos laikapstākļos, ar darbiem iekštelpās.

Vairāk par projektu “Sarkandaugavas dārznieks” lasiet – ŠEIT

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Šī gada 10. maijā, Mātes dienā, Āgenskalna tirgū no plkst. 10.00 līdz 17.00 norisināsies pasākums “Bezglutēna diena Rīgā”. Latvijas Celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” aicina ikvienu apmeklēt lekciju, meistarklases un bezglutēna tirdziņu.

Pasākums notiek Celiakijas atpazīstamības mēneša ietvaros, kad biedrības visā pasaulē rīko dažādas aktivitātes. Tas ir atvērts un iekļaujošs notikums, kurā gaidīts ikviens – gan tie, kuri ikdienā ievēro bezglutēna diētu, gan tie, kuri vēlas uzzināt vairāk.

Āgenskalna tirgus šajā dienā kļūs par satikšanās vietu ražotājiem, speciālistiem un ģimenēm. Apmeklētāji varēs degustēt un iegādāties bezglutēna produktus, iegūt uzticamu informāciju, apmainīties pieredzē ar citiem, kā arī piedalīties lekcijā, meistarklasēs un citās aktivitātēs. “Siltumnīcas” zonā tiks izvietots biedrības “Dzīve bez glutēna” stends, kā arī par veselīgu uzturu konsultēs RSU Uzturzinātnes studentu zinātniskais pulciņš. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā un laimēt bezglutēna balvas no atbalstītājiem.

Pasākums ir īpašs atskaites punkts biedrībai “Dzīve bez glutēna”, kas darbojas 15 gadus un šobrīd ir vienīgā organizācija Latvijā, kura aizstāv celiakijas pacientu intereses.

Biedrības “Dzīve bez glutēna” vadītāja Anna Vilsone uzsver:

“Mūsu mērķis ir pārvērst ierobežojumus iespējās. Šajā dienā vēlamies radīt vidi, kur cilvēki ar celiakiju vai bezglutēna diētu jūtas droši un saprasti. Mēs svinam 15 gadus, kuros no domubiedru grupas esam izauguši par spēcīgu kopienu, kas spēj atbalstīt, izglītot un iedvesmot.”

Pasākuma laikā būs iespēja nodegustēt un / vai iegadāties bezglutēna produktus no tādiem zīmoliem / ražotājiem kā Schär, Nestle brokastu pārslas, Muesli Graci, Cake Break (ex Dabas dimanti), Liepkalni, SainVie, Prosvego, BEZGLUTĒNA BODE, Better Bread, Old El Poso, Alpro, Mazo lāču putra, Mazo lāču maizīte, Floradix vitamīni.

Praktiska informācija:

  • Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas. Atsevišķām aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās biedrības mājaslapā.
  • Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aktuālā informācija un pasākuma programma:

– ŠEIT.

ŠEIT.

ŠEIT.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Mentorings brīvprātīgajā darbā”, kas notiks 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inese Šubēvica – neformālās izglītības mācību vadītāja un brīvprātīgā darba eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi brīvprātīgo iesaistē un koordinēšanā, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes locekle.

Semināra mērķis ir sniegt praktisku izpratni par mentoringa pieejas nozīmi un pielietojumu brīvprātīgajā darbā, palīdzot organizācijām mērķtiecīgāk atbalstīt brīvprātīgos, stiprināt viņu iesaisti un veidot ilgtspējīgas sadarbības.

Programmā:

  • brīvprātīgais darbs un mentorings organizācijā;
  • mentoringa uzdevumi un pamatprincipi brīvprātīgajā darbā;
  • mentorējamo atlase un profilēšana;
  • mentoru ētika;
  • ieteikumi rezultatīvām mentoringa tikšanās reizēm;
  • mentoru kustības koordinēšana, novērtēšana, sadarbības noslēgums un turpinājuma pasākumi.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO pārstāvjiem, kuri strādā ar brīvprātīgajiem vai plāno attīstīt mentoringa pieeju savā organizācijā.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 28. aprīlim, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.


Aicinām reģistrēties, atverot šeit.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

14. aprīlī NVO namā notika tīklošanās pasākums “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”, pulcējot dažādu jomu pārstāvjus, kuriem rūp brīvprātīgā darba attīstība un jēgpilna līdzdalība. Pasākums norisinājās Starptautiskā brīvprātīgo gada ietvaros, aktualizējot gan sasniegumus, gan izaicinājumus šajā jomā.

Pasākuma ievadā Inese Šubēvica iezīmēja brīvprātīgā darba nozīmi, uzsverot, ka līdzdalība un savstarpējā atbildība ir pamats noturīgām kopienām. Vienlaikus tika akcentēts, ka šis ir arī laiks refleksijai – lai paskatītos uz to, kas darbojas, un godīgi ieraudzītu, kur vēl nepieciešamas pārmaiņas.

Darbnīcā “Domāt citādi: risinājumi brīvprātīgajā darbā”, ko vadīja Vita Brakovska, dalībnieki strādāja ar reāliem izaicinājumiem no savas prakses. Praktiskā darbā tika meklēti risinājumi tādām tēmām kā motivācija, iesaiste, komunikācija un atbildību sadale. Viens no svarīgākajiem secinājumiem ¬– ir būtiski saprast, ka problēmas atšķiras. Vienas ir ātri risināmas, citas prasa sistēmisku darbu, bet vēl citas (“ļaunās” problēmas) nevar atrisināt, izmantojot vienu pareizo pieeju.

Dalībnieki apguva vairākas domāšanas pieejas – tostarp TRIZ principus un 5K metodi –, kas palīdz neapstāties pie problēmas virspuses, bet nonākt līdz tās saknei. Īpaši nozīmīga atziņa bija par problēmu pārrāmēšanu – mainot skatpunktu, iespējams no šķietami sarežģītām situācijām nonākt pie konkrēti risināmiem uzdevumiem.

Ne mazāk svarīga bija arī pasākuma neformālā daļa – sarunas, ideju apmaiņa un jaunu kontaktu veidošana, kas stiprina sadarbību arī ārpus šī pasākuma.

Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem par iesaisti un atvērtību! Paldies Inesei Šubēvicai par iedvesmojošo ievadu un Vitai Brakovskai par saturīgo un praktisko darbnīcu!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “NVO stratēģijas veidošana no vīzijas līdz praktiskai īstenošanai”, kas notiks 22. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Iveta Pokromoviča – biedrības “Tīne” valdes priekšsēdētāja, Salaspils uzņēmēju Biedrības valdes priekšsēdētāja un jauniešu Biedrības “Express Yourself” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, pasniedzēja Rīgas Tehniskajā universitātē un Ekonomikas un Kultūras augstskolā.

Seminārs sniegs visaptverošu ieskatu NVO stratēģijas nozīmē un tās lomā organizācijas attīstībā, palīdzot dalībniekiem strukturēti izprast un izstrādāt savas organizācijas ilgtermiņa virzību.

Programmas ietvaros tiks aplūkota vīzijas, misijas un vērtību definēšana, kā arī veikta padziļināta situācijas analīze, izvērtējot gan iekšējos, gan ārējos faktorus. Dalībnieki apgūs, kā noteikt stratēģiskos mērķus un prioritātes, izstrādāt rīcības plānu un mērīt sasniegtos rezultātus, vienlaikus pievēršot uzmanību biežāk pieļautajām kļūdām stratēģijas izstrādē. Seminārs nodrošina praktisku pieeju – dalībnieki iegūs konkrētus rīkus un metodes, lai analizētu savas organizācijas situāciju, formulētu skaidrus mērķus un izveidotu efektīvu rīcības plānu. Tāpat tiks sniegti ieteikumi ilgtspējīgai attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai, balstoties uz reāliem piemēriem no NVO sektora, dodot iespēju jau semināra laikā uzsākt vai pilnveidot savas organizācijas stratēģiju.


Aicinām reģistrēties, aizpildot pieteikuma formu – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.