Arhīvs birkai: Integrācija

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv

Biedrība “Vecdaugavieši” turpina projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī” ar izzinošām pastaigām Vecmīlgrāvja apkaimē

Šī gada pirmā gaita Vecmīlgrāvī kopā ar senioriem un citiem interesentiem notiks 18. jūlijā un sāksies plkst. 12, pulcēšanās Emmas ielā 3.

Pavisam vasarā un rudenī plānotas ir piecas gaitas, kas atklās vai kādam arī atgādinās par šīs Rīgas apkaimes vēsturi, kultūrvidi un cilvēkiem, tāpat iepazīsimies ar jaunumiem, piemēram, jauno moblitātes punktu, kur ikdienā visiem nav ierastais maršruts.

1. gaitā pa Vecmīlgrāvi meklēsim Mīlgrāvja muižu un Rožu muižiņu.

1. gaita vīsies pa ielām, kas nosauktas personvārdos. Dažas no tām savu nosaukumu nav mainījušas kopš 20. gs. sākuma, piemēram, Emmas iela kā iela redzama jau 1924. gada kartē, taču, Vecmīlgrāvi iekļaujot Rīgas teritorijā, kartē vispirms bija Fridriha iela, bet 1925. gadā tā pārdēvēta par Mildas ielu. Kam par godu ir Natālijas, Melīdas un Anitas iela? Mēģināsim rast atbildes. Šajā gaitā arī noskaidrosim ar ko ļaužu valodās nonāca nams, ko dēvēja par Rožu muižiņu, kur atradās Mīlgrāvja muiža un kāda ar to ir saistība kādreizējam slavenajam uzņēmējam Johanam Dauderam.

Pasākumu rīko biedrība “Vecdaugavieši”, īstenojot projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī”. Gaitas īpaši izstrādātas tā, lai tās būtu pa spēkam senioriem, tādēļ aicinām ikvienu, kas var atvest savu omīti vai opīti uz nelielu, bet saturīgu pastaigu.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

#Vecdaugava

#Vecdaugavieši

#gaitas

#Rīgasapkaimes #kultūrvēsture

#izziniLatviju

#vide #arhitektūra #pilsētvide

 

Uzaicinājums uz publiskās apspriešanas pasākumu

Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina piedalīties publiskās apspriešanas pasākumā par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.–2032. gadam” 1. redakciju, kas notiks š.g. 30. jūlijā plkst. 17.30-19.30 Kopienas centrā eS14 Sīmaņa ielā 14.

Pamatnostādnes nosaka Rīgas pašvaldības politikas virzienus sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības jomā, veicinot iedzīvotāju piederību pilsētai, pilsonisko līdzdalību un iedzīvotāju savstarpēju mijiedarbību.

Pasākuma laikā būs iespēja sniegt viedokli un uzdot jautājumus par pamatnostādnēs iekļautajiem mērķiem, rīcības virzieniem un plānotajām aktivitātēm, kā arī aktīvi līdzdarboties nepieciešamo pasākumu plānošanā.

Lai pieteiktos dalībai, lūdzam aizpildīt anketu līdz 24. jūlijam.

Aicinām iepazīties ar sagatavoto dokumentu un aktīvi iesaistīties un līdzdarboties Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veidošanā!

Līdz 10. augustam rīdzinieki var izteikt viedokli par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.–2032. gadam 1. redakciju, aizpildot un Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā iesniedzot publiskās apspriedes formu – skatīt šeit. 

 

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2026. gadam 2. uzsaukums

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2026. gadam 2. uzsaukumu.

Konkursa mērķis

Sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts projektiem, kuri:

tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;

 sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;

plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2026. gada 1. oktobra līdz 2027. gada 31. martam.

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 4000 euro, nepārsniedzot 95 % no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5 % apmērā. Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 2000 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa 2. uzsaukuma ietvaros, ir līdz 40000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 12. augusts plkst. 12.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projektu pieteikumus, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 21.07.2026. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot anketu šeit.

Papildus informācijai par projektu konkursu lūdzam sazināties ar Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Sandru Kumačevu pa tālruni 67105354 vai  sandra.kumaceva@riga.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – šeit.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādnēm

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 10. augustam izteikt viedokli par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.–2032. gadam 1. redakciju.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka ietvaru mērķtiecīgai sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības politikas attīstībai un īstenošanai Rīgas pašvaldībā, sekmējot iedzīvotāju piederību Rīgai, veicinot līdzdalību un attīstot savstarpējo mijiedarbību.

Pamatnostādnēs ir iekļauti trīs attīstības virzieni:

Pilsoniskā līdzdalība un piederība – vērsts uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju līdzdalības sekmēšanu pašvaldības lēmumu pieņemšanā, brīvprātīgā darba attīstību un apkaimju kustības stiprināšanu;

Valsts valoda un informācijas pieejamība – paredz sekmēt latviešu valodas prasmju pilnveidošanu un nodrošināt iedzīvotājiem saprotamu, pieejamu un piekļūstamu informāciju par līdzdalības iespējām pašvaldībā;

Jēgpilna mijiedarbība un sadarbība – vērsts uz iekļaujošas vides veidošanu, savstarpējas uzticēšanās un tolerances veicināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām.

Pamatnostādnes paredz sistemātisku un ilgtermiņa pieeju, lai veidotu saliedētu, aktīvu un iekļaujošu sabiedrību Rīgā, kur iedzīvotāji jūtas piederīgi pilsētai un aktīvi iesaistās tās attīstībā.

Pamatnostādņu 1. redakcijas projekta dokumenti, tai skaitā publiskās apspriedes forma, ir pieejami Rīgas pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā “Publiskās apspriešanas”.

  • Papildu informāciju par pamatnostādnēm var iegūt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Irinu Vasiļjevu: e-pasts irina.vasiljeva@riga.lv, tālrunis 67181297.

 

Ne katra aizmāršība ir demence, bet tomēr… Kā mazināt demences risku? Atbildes meklējiet Rīgas bibliotēkās

Latvijas Alcheimera asociācija ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu īsteno projektu “Soli priekšā demencei – sapratne, rīcība, atbalsts”. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku un tās 26 filiālbibliotēkām.

Pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, strauji pieaug cilvēku skaits ar demenci, vienlaikus zinātniskie pētījumi un starptautiskā pieredze apliecina, ka pastāv efektīvas, pasaulē atzītas metodes demences riska mazināšanai un kognitīvās veselības saglabāšanai.

Projekta mērķis ir veicināt Rīgas iedzīvotāju izpratni par kognitīvo veselību un demenci, sekmēt agrīnu riska faktoru atpazīšanu, mazināt sabiedrībā valdošo stigmu un rosināt veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību ilgtermiņā.

Projekta laikā, sākot no jūnija, 27 Rīgas bibliotēkās sešu mēnešu garumā būs pieejami informatīvie stendi un bezmaksas pašnovērtējuma materiāli, kas balstīti starptautiski atzītajā FINGER® metodoloģijā. Tie sniegs iespēju ikvienam izvērtēt savus dzīvesveida paradumus un iepazīties ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem demences riska mazināšanai.

Profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir būtiska nozīme demences attīstības riska mazināšanā, jo zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un agrīniem riska faktoriem palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā un uzlabot dzīves kvalitāti.

Projekta finansējumu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plānots, ka projekta pirmajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada septembrim, sabiedrībā tiks izplatīti 8000 pašnovērtējuma materiāli, kā arī vismaz 100 bibliotēku darbinieki pilnveidos zināšanas par demenci un kognitīvo veselību. Projekts veicinās sabiedrības informētību, savlaicīgu rīcību un ilgtermiņā palīdzēs mazināt demences radīto sociālo un veselības aprūpes slogu.

Papildu informācija:
Latvijas Alcheimera asociācija
www.uzlaboatminu.lv
info@uzlaboatminu.lv

 

Rīgas uzņēmējus un darba devējus aicina uz forumu “Pieredzes jauda” par 50+ paaudzes potenciālu

,

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

– ŠEIT.

Afiša

 

Rīgā veiksmīgi startē senioru un skolēnu kopīgās latviešu valodas nodarbības

, ,

Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību šovasar īsteno eksperimentālu projektu “Latviešu valodas zināšanu pilnveides nodarbības”. Projektā jau aizvadītas veiksmīgas piecas mācību nedēļas, kuras turpināsies augustā.

Iniciatīva radās pašā biedrībā, savukārt pašvaldība iesaistās, apmaksājot nodarbību vadītāju darbu.

Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, katra ilgst pusotru stundu. Tajās piedalās skolēni no Rīgas 22. vidusskolas un J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas. Projektā iesaistīti 15 bērni un 13 seniori, un mācības notiek individuālā formātā: viens pret vienu. Šī pieeja, kā atzīst gan bērnu vecāki, gan seniori, izrādījusies īpaši veiksmīga. Mācību sākumā bērnu valodas prasmes tika novērtētas ar lasīšanas testu, un projekta noslēgumā plānots atkārtots izvērtējums, lai noteiktu izmantotās metodes efektivitāti.

“Augstu vērtēju Rīgas aktīvo senioru alianses biedru atvērtību izmēģināt jaunas pieejas un aktīvi iesaistīties kopienas dzīvē. Šis projekts ļauj ne tikai stiprināt latviešu valodas prasmes, bet arī veidot ciešāku saikni starp paaudzēm. Mūsu uzdevums ir saprast, kā vislabāk turpmāk šādas iniciatīvas atbalstīt un attīstīt,”

saka Rīgas domes deputāte Inese Voika.

Projektā īpaši izceļams tas, ka seniori, lai gan ne visi ir profesionāli pedagogi, apgūst un pielāgo dažādas mācību metodes – meklē testus, spēles un uzdevumus, kā arī papildina zināšanas par bērnu un pusaudžu attīstības psiholoģiju.

Mācību process ir pielāgots katram bērnam – tiek ņemtas vērā viņa intereses un vajadzības. Valodu bērni apgūst dažādos veidos, arī kustoties un darbojoties praktiski. Nodarbībās attīstās visas prasmes, un bērniem patīk, ka netiek liktas atzīmes, kas palīdz justies brīvāk. Skolotāji cieši sadarbojas ar vecākiem – regulāri sazinās un pielāgo mācīšanos bērna vajadzībām. Šāda pieeja sevi ir pierādījusi – bērni valodu apgūst dabiski un bez lieka spiediena, mācoties par tēmām, kas viņiem pašiem ir interesantas. Abu skolu pedagogi šo pieeju novērtējuši kā efektīvu, jo bērni apgūst valodu brīvā, nepiespiestā vidē.

Projekts sniedz ieguvumus arī senioriem, jo ļauj justies vajadzīgiem un iesaistītiem sabiedrībā. Savukārt bērni ne tikai apgūst latviešu valodu, bet arī veido attiecības ar vecāko paaudzi. Šī sadarbība ir abpusēji iedvesmojoša – bērni pat palīdz seniorēm apgūt jaunas prasmes, piemēram, spēlēt videospēles.

 

NVO namā apskatāma Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas izstāde “Daba. Cilvēks. Sajūta.”

Līdz 31. augustam NVO nama (Ieriķu iela 43a) pirmā un otrā stāva gaitenī apskatāma Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas veidotā fotoizstāde “Daba. Cilvēks. Sajūta.”, kurā apkopoti asociācijas autoru darbi, atklājot dažādus skatījumus uz dabu, cilvēku un apkārtējo pasauli.

Izstādē pārstāvēts plašs tematisko interešu loks – no klusām ainavām un dabas ritma līdz cilvēka tuvplāniem un konceptuāliem izteiksmes veidiem. Fotogrāfijās sastopami gan dokumentāli ikdienas mirkļu fiksējumi, gan radoši eksperimenti, kuros izmantotas vizuālas metaforas un abstrakti tēli.

Katrs darbs atspoguļo autora individuālo redzējumu un pieredzi, veidojot daudzveidīgu stāstu par sajūtām, novērojumiem un radošajiem meklējumiem. Izstāde aicina apmeklētājus aplūkot fotogrāfijas, pievēršot uzmanību arī to vēstījumam un emocijām, kas tajās ietvertas.

Izstāde apskatāma bez maksas NVO nama darba laikā – darba dienās:

 no plkst. 9.00 līdz 21.00

un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” jūnija numurā apkopotas NVO aktualitātes, informācija par projektu konkursiem, kā arī lasāma intervija ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītāju apkaimju attīstības jautājumos, Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Rīgas apkaimes kļūst arvien aktīvākas – iedzīvotāji iesaistās savas apkārtnes attīstībā, veido kopienu pasākumus un piedalās lēmumu pieņemšanā. Būtiska loma šajā procesā ir apkaimju koordinatoriem, kuri palīdz veidot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Par apkaimju iedzīvināšanu, Imantas punktu, šīs vasaras aktivitātēm un līdzdalības iespējām stāsta Daira Bite:

“Es redzu, ka procesi notiek, uzlabojumi tiek veikti, lietas sāk kustēties. No sirds ticu, ka vislabākos rezultātus var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji un pašvaldība sadarbojas, nevis nostājas pretējās pusēs, domājot kategorijās „mēs” un „jūs”. Ja ar savu darbu varu vairot šo pārliecību, varu iekustināt lietu virzību, tad ticu, ka esmu īstajā vietā.”

Ieskaties “NVO nama ziņas” jūnija numurā!

Visi “NVO nama ziņas” numuru izlaidumi – ŠEIT.