Raksti

Iznākusi invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” raidījuma “Pāreja” sestā epizode

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Augustā iznākusi raidījuma sestā epizode, turpinot rādīt iespējas, kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

🌿 Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Sestajā raidījumā kopā ar dramaturģi Aneti Konsti var uzzināt, ko ikdienā dara biedrība “Dauna sindroms Latvija”, un ieskatīties biedrības rīkotās bērnu nometnes norisē.

Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz atklāt tūrisma iespējas, kas ļauj izbaudīt dažādus piedzīvojumus cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, kā arī ikvienam, kuram radušies apgrūtinājumi pašam brīvi pārvietoties.

Arī šā raidījuma noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci par integrācijas un sabiedrības saliedētības izaicinājumiem.

🔎 Sestā epizode pieejama šeit

🔎 Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

/no

Aicina uz semināru “Dvēseli dziedinoša ainava stresainā vidē – kur to rast?”

Šī gada 16. augustā, no plkst. 15.00 – 17.00 Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Konferenču zālē, Tvaika ielā 2, notiks bezmaksas seminārs “Dvēseli dziedinoša ainava stresainā vidē – kur to rast?” Semināru vadīs ainavu arhitektu darbnīcas “ALPS” vadošā ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

“Kopš 2020. gada, kad pasauli satricināja Covid–19 pandēmija un brīža, kad Krievija uzsāka necilvēcīgu karu pret neatkarīgu Ukrainas valsti, mēs ikviens, lai gan pie daudz kā jau pieraduši, atrodamies pastiprināta stresa, trauksmes un izdegšanas riska apstākļos. Jau vairāk nekā 15 gadus strādājot par ainavu arhitekti, esmu pārliecinājusies, ka saikne ar dabu dod spēku un var palīdzēt šādu spriedzi izturēt. Seminārā akcentēšu to, kas ir svarīgi un ir noderīgi zināt psihiskās un fiziskās veselības stiprināšanā un labsajūtas saglabāšanā. Meklējot atbildi uz jautājumu, kas ir dziedinoša ainava, kur to rast, vai, kā to veidot, atgādināšu par procesu cikliskuma ietekmi ne tikai dabā, bet arī mūsos pašos, atklāšu mazāk zināmu, efektīvu dabas terapiju pozitīvo noslēpumu – aizvien populārākas kļūst dārzkopības un meža terapijas, kas ir atgriešanās pie “saknēm” un var palīdzēt rast mieru un harmoniju, dod enerģiju un atver mūs jaunam radošumam. Pastāstīšu, kā dziedinošas ainavas meklējumos par vides terapijas Saulgriežu dārzu tiek pārveidota Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra 7,6 hektārus plašā teritorija, kā arī padalīšos ar savu pieredzi fiziska un garīga spēka stiprināšanā.”

par semināru stāsta Ilze Rukšāne

Šis ir piektais seminārs no cikla “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana”, ko organizē RPNC Attīstības fonds un kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Informatīvi izglītojošo semināru mērķis ir iecietības veidošana sabiedrībā pret diskriminācijai pakļautām sabiedrības grupām, kuras saistītas ar mentālās veselības problēmām – galvenokārt saskarsmē ar psihiski slimajiem vai ar psihiskās veselības problēmām sirgstošajiem, šī mērķa sasniegšanai sniedzot profesionālas zināšanas un pieredzi par psihiskās veselības problēmām un problēmsituācijām, to risināšanu, atbilstošas attieksmes veidošanu, tādejādi mazinot novecojušus stereotipus, uzskatus, viedokļus un stigmatizāciju un veidojot labāku izpratni, komunikāciju, atbilstošu rīcību un pozitīvāku attieksmi sabiedrībā.

Seminārs 16. augustā notiks klātienē, bet tas tiks arī ierakstīts un ieraksts publicēts RPNC mājas lapā un Youtube kontā, lai to varētu noskatīties arī tie interesenti, kuri nevarēs piedalīties klātienē. Lūdzam semināram reģistrēties līdz 15. augustam (ieskaitot), sūtot savu vārdu, uzvārdu, telefona numuru un epastu: [email protected].

Vairāk informācijas par semināru ciklu: [email protected].

Semināra plakāts skatāms šeit.

/no

Vecdaugavieši aicina uz teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”

Šī gada 19. augustā plkst. 18:00 vecdaugaviešus un viņu draugus aicinām uz brīvdabas teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”, kas notiks Vecdaugavā, Airu ielā 71A.

Viencēlienā atspoguļota sadzīve pagājušā gadsimta 30. gados tuvākajās apkaimēs. Luga “Ilgviļņi” ir oriģināldarbs un radīta pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (publicēts 1938. gadā) par jaunu cilvēku attiecībām, kuri dzīvo Vecdaugavā, Vecmīlgrāvī un Mangaļsalā un starp viņiem ir upe, kura jāpārvar… Luga ir komēdija, kurā iesaistīti dažādu paaudžu cilvēki.

Uzvedumā darbojas Vecdaugavas iedzīvotāji un viņu draugi no tuvākām un tālākām apkaimēm. Izrādes tapšanā tika iesaistīti teātra entuziasti, kuri nav profesionāli aktieri, bet vēlējās līdzdarboties un parādīt, ka arī Vecdaugavā var atklāt sevī aktiera dotības.

Stāsta autors Jānis Labers ir latviešu dzejnieks, rakstnieks, feļetonists, kas dzimis 1884. gada 26. jūnijā kokstrādnieka ģimenē. Jānis agrā jaunībā savas darba gaitas uzsācis kā zvejnieks, ostas un fabrikas strādnieks.

Ikdienā pieredzēto J. Labers atspoguļojis arī savos literārajos darbos, radot stāstus par zvejnieku un strādnieku ikdienu un savstarpējām attiecībām. J. Labera pirmā publikācija ir 1901. gadā D. Zeltiņa vadītajā ”Zobgaļu kalendārī” ar pseidonīmu Burbulis, bet savā turpmākajā daiļradē ir izmantojis arī pseidonīmus Valkirians vai Valkiriāns. Fakti par J. Labera dzīves nogali diemžēl nav zināmi.

Nākot uz izrādi, līdzi ņemiet paklājiņu, uz kā apsēsties, bet kopējai noskaņai būsim priecīgi, ja varēsiet apģērbt kādu garderobes piederumu, kas atgādinātu pagājušā gada trīsdesmitos gadus. Pēc izrādes padomā ir arī neliels pikniks, tādēļ arī tam varat sagatavoties.

Izrāde “Ilgviļņi” tapusi, pateicoties Biedrības ”Vecdaugavieši” īstenotajam projektam ”Vecdaugavā var atrast sevi”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja izrādē ir BEZ MAKSAS.

/no

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu vasaras brīvlaika nometnēm

Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši, kas ir deklarēti Rīgā vai apmeklē kādu no galvaspilsētas izglītības iestādēm, aicināti izvēlēties kādu no atvērtajām nometnēm vasaras brīvlaikā, kuras ar valsts budžeta finansējumu rīko nevalstiskās organizācijas un komersanti.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un psihoemocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs, kā arī izglītojoties kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.

Nometnēs vienādā skaitā tiks iesaistīti Ukrainas bērni un jaunieši un Latvijas valstspiederīgie, kas mācās 1. – 12. klasē un nav vecāki par 18 gadiem.

Aktuālo nometņu saraksts, rīkotāju kontaktinformācija, norises vietas, plānotā programma, kā arī norādes par pieteikšanās kārtību – šeit.

Finansējums nometņu organizēšanai nodrošināts, Rīgas domei sadarbojoties ar Valsts izglītības satura centru atbalsta programmas “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros.

Minētā finansējuma ietvaros bezmaksas nometnes plānots nodrošināt arī izglītojamo rudens brīvlaikā, par ko informācija tiks publicēta septembrī.

Pieteikties nometnēm varēs sākot no 9. augusta.

/no

Tiek izsludināts projektu konkurss “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai”

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai”.

Līdzfinansējums projektu īstenošanai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Tematiskā Mehānisma Ārkārtas palīdzības finanšu instrumenta projekta “Atbalsts pārvietotajām personām no Ukrainas Latvijā” īstenošanu” (Ministru kabineta 13.06.2023. sēdes lēmums, prot. Nr. 32 42§) un Rīgas domes 05.04.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā” (turpmāk – saistošie noteikumi).

Konkursa mērķis ir konkursa kārtībā atbalstīt projektus, kas nodrošina Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, t. sk. darba tirgū.

Projekta labuma saņēmēji ir Rīgas pilsētā dzīvojošie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, paredzot to integrācijas un mijiedarbības iespējas ar vietējiem iedzīvotājiem.

Projekta pieteicējs var būt biedrība vai nodibinājums, kura darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem un kurš savu darbību veic pašvaldības administratīvajā teritorijā. Projekta aktivitātes jāīsteno Rīgā, izņemot specifiskas aktivitātes, to atbilstoši pamatojot.

Līdzfinansējums tiek piešķirts šādu atbalsta pasākumu īstenošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem:

  • sociālā iekļaušanās sabiedrībā (radošas un lietderīgas brīvā laika aktivitātes savstarpējās mijiedarbības veicināšanai starp Rīgas iedzīvotājiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, aktivitātes sociāli psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai, prasmju paaugstināšanai un iekļaušanai sabiedrībā u. c.);
  • brīvā laika un neformālās izglītības aktivitāšu, tajā skaitā nometņu, nodrošināšana bērniem un jauniešiem;
  • iekļaušanās darba tirgū (apmācības uzņēmējdarbības jautājumos, konsultācijas, mentora pakalpojumi u. c.);
  • jebkādas diskriminācijas novēršana (aktivitātes starpkultūru dialoga veicināšanai, sabiedrībā valdošo stereotipu izskaušanai u. c.);
  • interešu aizstāvības nodrošināšana (juridiskās konsultācijas, interešu pārstāvniecība, apmācības u. c.).

Projektu aktivitāšu norisei var pieteikties bezmaksas telpām Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Amatu ielā 4, Rīgā. Projekta sagatavošanas laikā lūdzam sazināties ar Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem kontaktpersonu Egiju Straujumu, tālrunis 29180866, e-pasts [email protected] par telpu izmantošanas iespējām.

Vienam projektam var piešķirt līdzfinansējumu līdz 9999,99 euro, bet nepārsniedzot 90 % no projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums ne mazāks kā 10 % no kopējām projekta izmaksām.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2023. gada 29. septembra līdz 2024. gada 31.martam.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir 100 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada 28. augusts plkst. 14.00.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu, elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi [email protected] vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam iepazīties ar projektu konkursa nolikumu, tā pielikumiem un saistošajiem noteikumiem.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumus, 3. augustā plkst. 15.00 tiks rīkots informatīvs seminārs tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram aicinām pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu šeit līdz 2. augustam.

Papildu informācija par projektu konkursu – Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa, tālrunis 67012614, e-pasts [email protected].

Saistošie dokumenti:

• Saistošie noteikumi Nr. RD-23-192-sn “Par pašvaldības atbalstu sabiedrības integrācijas un līdzdalības aktivitāšu īstenošanai Rīgā” – šeit
• Projektu konkursa “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai” nolikums – šeit
• Ministru kabineta informatīvais ziņojums “Par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda Tematiskā Mehānisma Ārkārtas palīdzības finanšu instrumenta (“Emergency Assistance”) projekta “Atbalsts pārvietotajām personām no Ukrainas Latvijā” īstenošanu” (Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija sēdes lēmums (prot. Nr. 32 42§)) – šeit
• Projekta pieteikums (1. pielikums) – šeit
• Projekta izdevumu tāme (2. pielikums) – šeit
• Apliecinājums (3. pielikums) – šeit
• Līguma paraugs (4. pielikums) – šeit
• Noslēguma pārskats par Projekta īstenošanu (5. pielikums) – šeit
• Projekta izpildes pieņemšanas un nodošanas akts (6. pielikums) – šeit

/no

Plenēra darbu izstāde Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā

Šī gada 29. jūlijā pulksten 11:00 tiks atvērta Vecdaugavas plenēra darbu izstāde Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā Ziemeļblāzmas ielā 36 (kultūras pils “Ziemeļblāzma” telpās).

Biedrības ”Vecdaugavieši” projekts ”Vecdaugavā var atrast sevi” sniedza iespēju ikvienam, kurš vēlējās atklāt sevī mākslinieku, šī gada 1. jūlijā piedalīties plenērā Vecdaugavā, kuru vadīja māksliniece Tatjana Krivenkova. Vasaras krāsas, gaismas atspulgi ūdenī, prieks un pozitīvās emocijas nu būs redzamas izstādītajos plenēra darbos Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā.

Aicinām izstādes atklāšanā piedalīties visus plenēra dalībniekus, viņu draugus un amatiermākslas baudītājus. Iespējams, ka izstādē redzētais iedrošinās pievērsties tēlotājmākslai arī tos, kuri līdz šim nav uzdrošinājušies ņemt rokās zīmuļus un otas, lai atklātu sevī mākslinieka talantu.

  • Nokļūšana Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai “Ziemeļblāzma”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

/no

Nenokavē reģistrēšanos labdarības pārgājienam Ejam Visi

29.jūlijā organizācija LNSS (Latvijas Neredzīgo sporta savienība) kopā ar sadarbības partneri biedrību Sportot Latvija organizēs EJAM VISI! labdarības posmu. Dosimies visi kopā pa Rīgas skaisto dabu Dambjapurva apkaimē, kur nobeigumā baudīsim pašu sagatavotu zupu.

Pulcēšanās uz pārgājienu plānota līdz plkst. 11.00 Dambjapurva ezera aktīvās atpūtas laukumā, kur dalībniekus sagaidīs pārgājiena instruktors. Šis pārgājiens atšķirsies ar to, ka pārgājienu visi dalībnieki mēros kopā ar pārgājiena instruktoru. Pārgājienā plānotā distance ir 8 kilometri, kas lielākoties vedīs cauri mežiem, tāpēc aicinām dalībniekus padomāt par piemērotu apģērbu un pretodu līdzekļiem. Pārgājiena laikā arī plānots apskatīt interesantākos vietējos objektus, kuri atrodami vietējos mežos. Pasākuma noslēgumā paredzēta kopīga zupas vārīšana skaistā Dambjapurva ezera krastā, tāpēc aicinām visus dalībniekus laicīgi aizpildīt reģistrācijas anketu, lai varam visu laicīgi saplānot.

Reģistrēties – Šeit

  • Pārgājiena mērķis ir integrēt cilvēkus ar redzes traucējumiem sporta aktivitātēs un izglītot sabiedrību par neredzīgo un vājredzīgo cilvēku ikdienu. Pāŗgājienā ir aicināti piedalīties pilnīgi visi, kam ir vēlme aktīvi pavadīt sestdienu.

Sakām paldies Skrīveru saldumiem un Magnesia ūdenim par sadarbību un atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Informējam, ka pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana, un iegūtie attēli var tikt ievietoti Latvijas Neredzīgo sporta savienības un Sporto Latvija mājas lapās internetā, vai sociālajos tīklos Facebook un Instagram.

/no

Kopienas dārza vakari Lastādijā

Katru otro otrdienu Lastādijas kvartālā (Turgeņeva ielā 15) biedrība “Free Riga” rīko Kopienas dārza vakarus, kuros no pulksten 18:00 interesenti aicināti iesaistīties dārza darbos, uzzināt vairāk par Lastādijas kopienas dārzu un apgūt ko jaunu par dārzniecību.

  • Tuvākais kopienas dārza vakars notiks 25. jūlijā (18:00-21:00).

Galvenokārt aicināti pievienoties kaimiņi no Tuvējās Forštates jeb Lastādijas apkaimes, taču laipni lūgts ir ikviens, kas vēlētos iesaistīties Lastādijas dārza grupā. Kopienas dārza vakarus vada Lastādijas dārzniece Patrīcija, uz katru šādu vakaru ir sagatavoti konkrēti uzdevumi, ko paveikt dārzā, piemēram, izravēt kādu augu kasti, kaut ko pārstādīt vai aplaistīt.

Kopienas dārzu vakars ir iespēja iepazīt dārzu un iesaistīties tā darbos. Entuziasti, kuri apmeklē šādu kopienas vakaru, aicināti turpmāk pēc vēlēšanās iesaistīties dārza darbos arī savā brīvajā laikā. Lastādijas kvartāla dārzu līdz šim kopveidojusi tā komūna, kas dzīvo vai strādā kvartālā, bet šis dārzs ir viena no retajām vietām apkaimē, kur paslēpties no pilsētas asfalta un mūra džungļiem, tāpēc kvartāla darboņi labprāt aicina arī citus apkaimes iedzīvotājus

Kopienas dārza vakari notiek projekta “Sveiks, kaimiņ!” ietvaros, kas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Projekta mērķi ir iepazīt Lastādijas apkaimes iedzīvotājus un stiprināt kopienas sajūtu apkaimē, kā arī praksē izmēģināt Kopienas dārzu metodi kā integrācijas, solidaritātes, vides izglītības un veselības stiprināšanas praksi.

PROJEKTA IETVAROS NOTIEK ARĪ:

● Pusdienas ar apkaimi (reizi 2 nedēļās, katru otro trešdienu. Nākamās pusdienas 2. augustā);
● Atslodzes svētdienu branči jeb vēlās kopienas brokastis teju katru svētdienu (nākošais brančš 6.augustā);
● Lastādijas kvartāla un Pilsētas kabatas skvēra kopdarbi, kuru laikā kopjam un labiekārtojam publisko zaļo zonu apkaimē, Lastādijas kvartālā (nākošais kopdarbs 16.-17. augustā).

Dalība visos pasākumos ir bez maksas.

Seko līdzi aktualitātēm Lastādijas kvartāla Facebook vai Instagram lapās:

Ja esi no Tuvējās forštates apkaimes, pievienojies apkaimes Facebook grupai – https://www.facebook.com/groups/tuvejaforstate/

Vai piesakies saņemt jaunumus WhatsApp vai e-pastā:

/no

3. gaitā pa zvejnieku un jūrnieku pēdām: Vecmīlgrāvis – Ziemeļblāzma – Vecdaugava – no Mangaļu jūrskolas un kultūras pils līdz Skanstnieku valnim.

, ,

Jūlijā daudzviet svin Zvejnieku svētkus, bet biedrība ”Vecdaugavieši” 3. gaitā vedīs pa vēsturiskajām zvejnieku un jūrnieku pēdām Vecmīlgrāvī.

  • 3. gaita sāksies svētdien, 16. jūlijā plkst. 11:00 pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas (Baltāsbaznīcas iela 50), lai sāktu stāstu par Mangaļu jūrskolu.
  • Nokļūšana ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Atlantijas iela, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai Ziemeļblāzma.

Jūrskola dibināta 1876. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma un viņš par šo notikumu rakstījis laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”: ”19. martā š. g. no Visaugstākā Kunga un Ķeizara ir apstiprināta jauna jūrasskola Mangaļmuižas draudzē Rīnužciemā, pretī Dinamindei, Daugavas malā. Šī jau priekš trīs gadiem sadomātā un tagad apstiprinātā skola dabūs ikgadus 1000 rubļus no kroņa – priekš lones grāmatām un instrumentiem. Mangaļmuižas pagasts gādās par korteli, siltumu utt. Mācība skolniekiem taps dota bez maksas; jūras ziņas taps mācītas latviešu un vācu valodā, skatot pēc tam, kuru valodu saprot. Virsskolmeistaram ir jāprot gruntīgi abas šīs valodas.”

Mūsu gaita vedīs gar Daugavas krastiem līdz kādreizējam Loderu steķim, kur atradās viena no kuģīšu piestātnēm, lai pa ūdens ceļu nokļūtu Rīgā un Bolderājā.

Vecmīlgrāvis un Vecdaugava senāk atradās Mangaļu pagastā, bet daudzi Vecbaznīcas ciema (Vecdaugava) un Rīnūžu ciema vīri un sievas nodarbojās ar zveju. Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt jaunā rakstnieka Viļa Lāča pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, daudzi atpazina sevi un tā laika notikumus. Par romāna popularitāti liecina fakts, ka pēc tā motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939. gadā), otreizējais ekranizējums – 1957. gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.

1970. gadu vidū sākās senā Vecmīlgrāvja nojaukšana un daudzstāvu namu būvniecība, bet tā apstājās pie Rīnūžiem, tādēļ mūsu gaita vedīs garām arī daudzu romāna prototipu kādreizējām dzīvesvietām, kā arī uzzināsiet, kas un kādi viņi bija vēl pēc aculiecinieku teiktā.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimata sākumā turpat risinājās arī citi notikumi, nozīmīgu kultūras un izglītības ēku būvniecība, kuras „savai mīļajai latvju tautai” cēla kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis.
Senie dižgari uzskatīja, ka viss ir iespējams, tādēļ 3. gaitā visticamāk pievienosies arī kāds jūras vilks, lai pastāsītu par savu darba pieredzi.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Attēlā: Vecdaugavieša Jāņa Brinkmaņa glezna “Daugava pie Rīnūžiem”

/no

Līdzdalības budžetu labās prakses piemēri Latvijā un Eiropā

Erasmus+ programmas projekta ietvaros apkopoti līdzdalības budžetu labās prakses piemēri Latvijā un Eiropā. Kopumā iespējams iepazīties ar vairāk kā 10 pieredzes stāstiem no septiņām projekta dalībvalstīm – Latvijas, Beļģijas, Polijas, Serbijas, Kipras, Itālijas, Lietuvas, Grieķijas un Austrijas.

Piemēri apskatāmi videostāstu formātā projekta oficiālajā Youtube kanālā: https://www.youtube.com/@yupad-lt4bx.

Projekta dalībvalstis līdzdalības budžetus īstenojušas gan skolu, gan pašvaldību līmenī, radot iespēju ne tikai jauniešiem, bet visiem iedzīvotājiem tiešā veidā lemt par daļu budžeta izlietojuma.

Ar pieredzi par Rīgā un Latvijā realizētajiem līdzdalības budžetiem projekta ietvaros dalījusies arī biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (līdzdalības budžetu ieviešana skolās, vairāk info: delna.lv/lv/2020/07/27/skolenu-iesaistisana-lidzdaliga-budzeta-veidosana-latvijas-skolas un Rīgas valstspilsētas pašvaldība: balso.riga.lv.

  • Saskaņā ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, sākot ar 2025.gadu visās pašvaldībās Latvijā paredzēta obligāta līdzdalības budžeta ieviešana.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Projektu finansē Eiropas Savienība. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne finanšu granta piešķīrēja iestāde.

/no