Rīgas Meži: Juglas meža plānotā kopšana, uzsākta sabiedrības aptauja

“Rīgas Meži” rudenī plāno uzsākt Juglas meža kopšanu. Tās nolūks ir uzlabot pilsētas zaļo rotu, attīstīt bioloģisko daudzveidību, rūpēties par dabas vērtībām nākamajām paaudzēm u.c. Uzņēmums jau uzklausījis pirmos sabiedrības viedokļus, kas kopumā ir atbalstoši kopšanas darbiem. Viedokļu izzināšanai uzsākta anketēšana – norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

“Rīgas Mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis uzsver, ka pirms kopšanas darbu sākšanas, veicot teritorijas padziļinātu izpēti un analīzi, izstrādāts mežaudzes funkcionālais zonējums, kā arī identificēti meža ainavu elementi (attēls pieejams tālāk tekstā). Kopšanas laikā akcents tiks likts uz Juglas mežam raksturīgās priedes, kā meža galvenās koku sugas saglabāšanu un attīstību.

Savukārt “Rīgas Meži” dabas un vides aizsardzības speciālists Edmunds Račinskis norāda, ka Juglas mežā dzīvo pilsētas meža putni, kas daļēji ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, piemēram, retie un aizsargājamie vistu vanagi. Kopšanas gaitā saglabās putniem nepieciešamās pameža grupas, t.sk. ap vietām, kur tie ligzdo. Līdz ar to, meža kopšanas darbu rezultātā putnu daudzveidība šeit saglabāsies.

Meža kopšana 127 ha platībā notiks atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam “Meža apsaimniekošanas plānam”. Plānotais darbu laiks: 2021.gada rudens – 2022.gada pavasaris / vasara (atkarībā no laikapstākļiem).

Sabiedrības informēšana un anketēšana

Pirmā “Rīgas Mežu” organizētā sabiedriskā apspriede par plānoto meža kopšanu notika otrdien, 7.septembrī, kurā piedalījās nozares eksperti un apkaimju biedrību pārstāvji.

Komentējot plānoto kopšanu, Dr.sc.geogr., prof. Oļģerts Nikodemus norādīja, ka atbalstāma ir ideja par priedes, kā rekreācijas mežā dominējošās koku sugas saglabāšanu, jo cilvēkiem labāk patīk atpūsties gaišajos mežos. Priedes ir pievilcīgas, jo visu gadu ir zaļas un ainaviskas, kā arī attīra pilsētas gaisu. Tāpat profesors atzinīgi novērtēja meža atvērumu veidošanu viena vecuma relatīvi jaunajos priežu mežos. Tas nodrošinātu dažāda vecuma priežu audžu attīstību, kas ir svarīgi bioloģiskajai daudzveidībai, rekreācijas vides dažādošanai un priežu audžu dabiskas un pakāpeniskas atjaunošanās nodrošināšanai.

Citi sabiedriskajā apspriedē saņemtie viedokļi un priekšlikumi:

• Juglas mežs / tā daļas nosakāmas kā aktīvās atpūtas zonas, kur veidot skriešanas velo braukšanas un slēpošanas trases;
• sadarboties ar tuvumā esošajām izglītības iestādēm, lai veicinātu “Rīgas Mežu” vides izglītības programmas “Zaļā klase” pieejamību;
• sadarboties ar tuvumā esošajām veselības aprūpes iestādēm, lai Juglas mežu izmantotu ārstniecības procesā;
• izvietot virzienu norādes, informāciju par mežu, soliņus un atkritumu urnas;
• rast iespējas pie meža novietot transportlīdzekļus un ierobežot spēkratu iebraukšanu mežā, t.sk., lai mazinātu atkritumu izgāšanu;
• sasaistīt Juglas u.c. mežu kopšanu un attīstīšanu ar Rīgas pilsētas Attīstības plānu u.c.

Uzņēmums ir pateicīgs tuvējo apkaimju pārstāvjiem no Juglas Attīstības biedrības, Mežaparka Attīstības biedrības, kā arī speciālistiem no Pasaules Dabas fonda, Latvijas Universitātes u.c., kuri piedalījās sabiedriskajā apspriedē un sniedza pirmos priekšlikumus par Juglas meža kopšanu!

Lai izzinātu sabiedrības viedokli un iegūtu argumentētus priekšlikumus, iedzīvotāji aicināti līdz 10.oktobrim aizpildīt anketu: https://forms.gle/ovihZ7oL1pmckfcC8 (lai nodrošinātu korektu rezultātu, anketas aizpildīšanai lūgums reģistrēties ar savu “Google” kontu; ja nav šāda iespēja, aicinām rakstīt: Agnese.Korbe@riga.lv). Oktobra vidū būs pieejami anketēšanas rezultāti.

Mežaudzes zonējums

1. Ielas trokšņu slāpēšanas aizsargjosla – tā tiks attīstīta gar Juglas un Mazās Juglas ielām, lai slāpētu transporta radītos trokšņus un mazinātu gaisa piesārņojumu. Šajā teritorijā paredzēts saglabāt pamežu un krūmus, bet izzāģēti tiks tikai bīstamie koki;
2. bioloģiski vērtīgās audzes – tajās mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt vecākās paaudzes priedes. Audzes pamežā (augstums līdz 6 m) tiks saglabātas lazdas, mežābeles un kadiķi, bet izcirsti tikai priežu mežam neraksturīgie un traucējošie krūmi un koki – vārpainā korinte un parastā kļava. Mežaudzes valdošajā un zemākajā stāvā plānots izcirst attiecīgai bioloģiskajai audzei neatbilstošos lapu kokus, atstājot ozolus, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Tāpat paredzēts izcirst dažas jaunākās priedes, kas rada vai nākotnē var radīt konkurenci vecākajām un vērtīgajām priedēm, kuru galotnēm un stumbriem nepieciešama gaisma;
3. mežs jeb rekreācijas teritorijas – šeit mērķis ir izretināt priežu mežu, radot labvēlīgākus augšanas apstākļus kokiem, kā arī mazināt konkurenci un palielināt audzes noturību pret vēju un sniegu. Pamežā paredzēts izcirst priežu mežam neraksturīgos krūmus un kokus – vārpaino korinti un parasto kļavu, bet saglabāt lazdas, mežābeles un kadiķus. Šāda pameža kopšana tiks veikta arī pēc šīs cirtes, ievērojot 2-3 gadu intervālu. Mežaudzes valdošajā un zemākajā stāvā tiks izcirsti daļa lapu koku, saglabājot ozolus, ainaviskas kļavas un bērzus.

Meža ainavu elementi

1. Īpaši ainaviski koki un to puduri – tie mežaudzē tiks izcelti īpaši, lai padarītu tos pieejamākus un pievilcīgākus. Lai nodrošinātu atbilstošu vidi dižkokiem, piemēram, vecu ozolu ar lieliem zariem apkārtnē tiks izcirsts pamežs, kā arī koki, kas rada vai nākotnē var radīt konkurenci;
2. meža atvērumi – izvēlētas vietas, kur atvērumi sākuši veidoties dabiski un kurās aug tikai krūmi un atsevišķi koki. Atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, kas veicina jaunu priedīšu dabisko iesēšanos, tādējādi nodrošinot dažāda vecuma mežaudzes veidošanos. Pēc mežizstrādes tiks veikta augsnes virskārtas skarificēšana, veicinot priežu sēklu nonākšanu minerālaugsnē. Lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota lakstaugu un krūmu pļaušana;
3. ceļu un taku tīkls – pēc darbu pabeigšanas tiks sakopti meža ceļi un takas, kas izmantotas mežizstrādes darbu laikā. Maģistrālie celiņi daļēji būs izklāti ar grants segumu un nolīdzināti, lai uz tiem nekrātos ūdens. Lai mežā ierobežotu transporta pārvietošanos un atkritumu izgāšanu, tiks izvietotas satiksmi ierobežojošas barjeras. Vienīgais izņēmums būs ceļš uz dzīvojamo māju Biķernieku ielā 164, kur norobežojums tiks izvietots aiz mājas.

Gan meža bioloģiski vērtīgajās, gan zaļās zonas audzēs būs vietas, kur netiks veiktas nekādas darbības. Tie ir nelieli ainaviski krūmu puduri, izteiktas reljefa formas. Meža kopšanas laikā netiks veidotas kailcirtes.

Par SIA “Rīgas Meži”

SIA “Rīgas Meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Rīga ir lielākā Eiropas pilsēta – mežu īpašniece un viena no lielākajām mežu īpašniecēm Latvijā.

“Rīgas Mežiem” ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmuma pārziņā ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” un tas attīsta vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmuma pārvalda 62 000 ha mežu, 306 ha dārzu, parku, skvēru un apstādījumu (116 objekti). “Rīgas Meži” rūpējas par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

“Rīgas Meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Uzņēmumam ir FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification) sertifikāti. Tie apliecina atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī to, ka mežu produkcija sabiedrībai sniedz sociālos, vides un ekonomiskos ieguvumus.

Attēls: Juglas meža zonējums un ainavu elementi