Staķi Juglas vidusskolā

Zinību dienā – 1. septembrī – bērni un jaunieši aicināti apmeklēt bezmaksas pasākumus Rīgas centrā un apkaimēs, kā arī piedalīties interešu izglītībai veltītās Atvērto durvju dienās, kas notiks visa septembra garumā. Atzīmējot Zinību dienu, galvaspilsētā pirmo reizi ir nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis šajā dienā apmeklēja un sveica Rīgas Juglas vidusskolu, tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka – Rīgas Arkādijas vidusskolu, Rīgas Lietuviešu vidusskolu un Āgenskalna Valsts ģimnāziju.

“Rudens sauc atpakaļ Rīgā – laiks atgriezties skolā, ārpusstundu nodarbībās un ikdienas darbos. Aicinu šo atkalsatikšanos nosvinēt un kopīgi ieskandināt pirmo septembri ar grupas “Citi zēni” koncertu Esplanādē un virkni citu priekpilnu Zinību dienas notikumu! Lai mudinātu Rīgas ģimenes un pedagogus šajos svētkos izmantot sabiedrisko transportu un mazinātu sastrēgumus, Rīgas pašvaldībā arī pieņemts lēmums par bezmaksas sabiedrisko transportu 1. septembrī,” pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Zinību dienā – “Citi zēni”

1. septembrī atjaunotajā Esplanādes parkā no plkst. 17.00 par svētku sajūtu gadās DJ Kārlis Ķilkuts, taču vakara noslēgumā vairāk nekā stundas garumā ir gaidāma latviešu hiphopa un poprepa grupas “Citi zēni” uzstāšanās. Grupa plašāku atpazīstamību ieguva 2020. gada nogalē ar dziesmu “Vienmēr kavēju”.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments pabeidzis bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu Juglas promenādē un laukums atkal atvērts apmeklētājiem.

Bērnu laukuma rotaļu elementi bija vairākkārt vardarbīgi postīti un to stāvoklis un izskats neatbilda ne drošības, ne vides prasībām, tāpēc departaments šovasar veica laukuma seguma un iekārtu atjaunošanu.

Pirms dažiem gadiem gar Juglas kanālu izveidotā promenāde ir bruģēta, ik pa gabaliņam atrodas soliņi. Promenādes galā atrodas galdiņi ar soliņiem piknikam, turpat krēsli, kur sauļoties, senioru vingrošanas laukums un neliels bērnu rotaļu laukums.

Juglas promenāde ir ērti sasniedzama no tramvaja galapunkta.

Juglas ezers strazdumuiža

Lai uzlabotu atpūtas iespējas cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldība pie Juglas ezera plāno ierīkot īpašu aktīvās atpūtas zonu.

Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību, Rīgas Tehniskas universitātes Arhitektūras fakultātes  studentiem, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Juglas attīstības biedrību, Latvijas Dabas fondu un piedaloties departamenta speciālistiem, 2022 .gada sākumā tika prezentētas studentu idejas un skices Braila ielas aktīvās atpūtas zonas labiekārtošanai.

Iecere paredz izveidot atpūtas zonu, kas būtu pilnībā piemērota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Tā tiek realizēta, ņemot vērā Latvijas Neredzīgo biedrības ierosinājumu un Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra atrašanās vietu – Braila ielā pie Juglas ezera.

Lai turpinātu attīstīt šo ideju, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu par topogrāfiskā plāna izstrādi, kā arī izsludinājis iepirkuma konkursu par atpūtas zonas projektēšanu un autoruzraudzību. Projektēšanas darbus finansēs no Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Pēc projekta dokumentācijas izstādes un darbu apjomu un izmaksu noteikšanas, risinās jautājumu par finansējuma piesaisti. Ja finansējums būs pieejams, tiek prognozēts, ka atpūtas zona varētu tikt izveidota 2023. gadā. 

“Latvijas Neredzīgo biedrība ļoti novērtē iesaistīto pušu atbalstu un iniciatīvu šī projekta izstrādē, lai cilvēkiem ar redzes invaliditāti būtu pielāgota aktīvās atpūtas zona. Šīs ieceres izveidei būs būtiska loma konkrētās sabiedrības daļas mentālās un fiziskās veselības uzlabošanā, jo būs iespējams izmantot tādas pašas atpūtas un aktivitātes iespējas kā pārējiem. Ņemot vērā, ka neredzīgo cilvēku lokācija lielā mērā ir tieši Strazdumuižas ciemats pie Juglas ezera, un šeit atrodas arī biedrības rehabilitācijas centrs, tad piedāvātie uzlabojumi būs noderīgs un ērti apvienojams papildinājums citiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji varēs patērēt šīs dabas dotās priekšrocības, kuras tagad būs arī speciāli pielāgotas viņu iespējām un vajadzībām,” uzsver Latvijas Neredzīgo biedrība. Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība pludmalēs pakāpeniski uzlabo vides pieejamību, sniedzot iespēju tās pilnvērtīgi izmantot iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Piemēram, tiek veidotas speciālas pārģērbšanās kabīnes, izvietoti pielāgoti sanitārie mezgli un laipas piekļūšanai tuvāk ūdenim

Lai aktivizētu un iedvesmotu Juglas aktīvos iedzīvotājus, biedrība “Free Riga” sadarbībā ar Juglas apkaimes biedrību klajā laidusi Juglas apkaimes avīzi, kurā apkopotas ziņas par Juglas apkaimes pašreizējo situāciju un attīstības perspektīvām, atspoguļota apkaimes ikdienas dzīve un prezentēta Juglas apkaimes Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatore Daiga Mežale. Kā pastāstīja avīzes idejas autors Kaspars Lielgalvis, šī ir jau trešā apkaimes avīze. Pirmā tika izdota Sarkandaugavā pagājušā gada vasarā, otrā – šovasar, un tā aptvēra četras Rīgas apkaimes – Čiekurkalnu, Mežaparku, Teiku un Juglu. Līdztekus avīzes veidošanai tika organizēta iedzīvotāju aptauja par viņu kultūras vēlmēm, kā arī interesi iesaistīties jaunu kultūras aktivitāšu īstenošanā. Sākotnējais projekta mērķis bija izveidot Juglā iedzīvotāju biedrību, kas aizstāvētu apkaimes iedzīvotāju intereses, taču vasarā Juglā biedrību jau sāka veidot, tāpēc tika pieņemts lēmums atbalstīt aktīvos apkaimes iedzīvotājus, izdodot avīzi. Avīze tika veidota Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta  projektu konkursa  “Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ietvaros.

Juglas mežs- karte

“Rīgas Meži” rudenī plāno uzsākt Juglas meža kopšanu. Tās nolūks ir uzlabot pilsētas zaļo rotu, attīstīt bioloģisko daudzveidību, rūpēties par dabas vērtībām nākamajām paaudzēm u.c. Uzņēmums jau uzklausījis pirmos sabiedrības viedokļus, kas kopumā ir atbalstoši kopšanas darbiem. Viedokļu izzināšanai uzsākta anketēšana – norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

“Rīgas Mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Jānis Ģērmanis uzsver, ka pirms kopšanas darbu sākšanas, veicot teritorijas padziļinātu izpēti un analīzi, izstrādāts mežaudzes funkcionālais zonējums, kā arī identificēti meža ainavu elementi (attēls pieejams tālāk tekstā). Kopšanas laikā akcents tiks likts uz Juglas mežam raksturīgās priedes, kā meža galvenās koku sugas saglabāšanu un attīstību.

Savukārt “Rīgas Meži” dabas un vides aizsardzības speciālists Edmunds Račinskis norāda, ka Juglas mežā dzīvo pilsētas meža putni, kas daļēji ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes, piemēram, retie un aizsargājamie vistu vanagi. Kopšanas gaitā saglabās putniem nepieciešamās pameža grupas, t.sk. ap vietām, kur tie ligzdo. Līdz ar to, meža kopšanas darbu rezultātā putnu daudzveidība šeit saglabāsies.

Meža kopšana 127 ha platībā notiks atbilstoši Rīgas domes apstiprinātajam “Meža apsaimniekošanas plānam”. Plānotais darbu laiks: 2021.gada rudens – 2022.gada pavasaris / vasara (atkarībā no laikapstākļiem).

Sabiedrības informēšana un anketēšana

Pirmā “Rīgas Mežu” organizētā sabiedriskā apspriede par plānoto meža kopšanu notika otrdien, 7.septembrī, kurā piedalījās nozares eksperti un apkaimju biedrību pārstāvji.

Komentējot plānoto kopšanu, Dr.sc.geogr., prof. Oļģerts Nikodemus norādīja, ka atbalstāma ir ideja par priedes, kā rekreācijas mežā dominējošās koku sugas saglabāšanu, jo cilvēkiem labāk patīk atpūsties gaišajos mežos. Priedes ir pievilcīgas, jo visu gadu ir zaļas un ainaviskas, kā arī attīra pilsētas gaisu. Tāpat profesors atzinīgi novērtēja meža atvērumu veidošanu viena vecuma relatīvi jaunajos priežu mežos. Tas nodrošinātu dažāda vecuma priežu audžu attīstību, kas ir svarīgi bioloģiskajai daudzveidībai, rekreācijas vides dažādošanai un priežu audžu dabiskas un pakāpeniskas atjaunošanās nodrošināšanai.

Citi sabiedriskajā apspriedē saņemtie viedokļi un priekšlikumi:

  • Juglas mežs / tā daļas nosakāmas kā aktīvās atpūtas zonas, kur veidot skriešanas velo braukšanas un slēpošanas trases;
  • sadarboties ar tuvumā esošajām izglītības iestādēm, lai veicinātu “Rīgas Mežu” vides izglītības programmas “Zaļā klase” pieejamību;
  • sadarboties ar tuvumā esošajām veselības aprūpes iestādēm, lai Juglas mežu izmantotu ārstniecības procesā;
  • izvietot virzienu norādes, informāciju par mežu, soliņus un atkritumu urnas;
  • rast iespējas pie meža novietot transportlīdzekļus un ierobežot spēkratu iebraukšanu mežā, t.sk., lai mazinātu atkritumu izgāšanu;
  • sasaistīt Juglas u.c. mežu kopšanu un attīstīšanu ar Rīgas pilsētas Attīstības plānu u.c.

Uzņēmums ir pateicīgs tuvējo apkaimju pārstāvjiem no Juglas Attīstības biedrības, Mežaparka Attīstības biedrības, kā arī speciālistiem no Pasaules Dabas fonda, Latvijas Universitātes u.c., kuri piedalījās sabiedriskajā apspriedē un sniedza pirmos priekšlikumus par Juglas meža kopšanu!

Lai izzinātu sabiedrības viedokli un iegūtu argumentētus priekšlikumus, iedzīvotāji aicināti līdz 10.oktobrim aizpildīt anketu: https://forms.gle/ovihZ7oL1pmckfcC8 (lai nodrošinātu korektu rezultātu, anketas aizpildīšanai lūgums reģistrēties ar savu “Google” kontu; ja nav šāda iespēja, aicinām rakstīt: [email protected]). Oktobra vidū būs pieejami anketēšanas rezultāti.

Mežaudzes zonējums

  1. Ielas trokšņu slāpēšanas aizsargjosla – tā tiks attīstīta gar Juglas un Mazās Juglas ielām, lai slāpētu transporta radītos trokšņus un mazinātu gaisa piesārņojumu. Šajā teritorijā paredzēts saglabāt pamežu un krūmus, bet izzāģēti tiks tikai bīstamie koki;
  2. bioloģiski vērtīgās audzes – tajās mērķis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt vecākās paaudzes priedes. Audzes pamežā (augstums līdz 6 m) tiks saglabātas lazdas, mežābeles un kadiķi, bet izcirsti tikai priežu mežam neraksturīgie un traucējošie krūmi un koki – vārpainā korinte un parastā kļava. Mežaudzes valdošajā un zemākajā stāvā plānots izcirst attiecīgai bioloģiskajai audzei neatbilstošos lapu kokus, atstājot ozolus, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Tāpat paredzēts izcirst dažas jaunākās priedes, kas rada vai nākotnē var radīt konkurenci vecākajām un vērtīgajām priedēm, kuru galotnēm un stumbriem nepieciešama gaisma;
  3. mežs jeb rekreācijas teritorijas – šeit mērķis ir izretināt priežu mežu, radot labvēlīgākus augšanas apstākļus kokiem, kā arī mazināt konkurenci un palielināt audzes noturību pret vēju un sniegu. Pamežā paredzēts izcirst priežu mežam neraksturīgos krūmus un kokus – vārpaino korinti un parasto kļavu, bet saglabāt lazdas, mežābeles un kadiķus. Šāda pameža kopšana tiks veikta arī pēc šīs cirtes, ievērojot 2-3 gadu intervālu. Mežaudzes valdošajā un zemākajā stāvā tiks izcirsti daļa lapu koku, saglabājot ozolus, ainaviskas kļavas un bērzus.

Meža ainavu elementi

  1. Īpaši ainaviski koki un to puduri – tie mežaudzē tiks izcelti īpaši, lai padarītu tos pieejamākus un pievilcīgākus. Lai nodrošinātu atbilstošu vidi dižkokiem, piemēram, vecu ozolu ar lieliem zariem apkārtnē tiks izcirsts pamežs, kā arī koki, kas rada vai nākotnē var radīt konkurenci;
  2. meža atvērumi – izvēlētas vietas, kur atvērumi sākuši veidoties dabiski un kurās aug tikai krūmi un atsevišķi koki. Atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, kas veicina jaunu priedīšu dabisko iesēšanos, tādējādi nodrošinot dažāda vecuma mežaudzes veidošanos. Pēc mežizstrādes tiks veikta augsnes virskārtas skarificēšana, veicinot priežu sēklu nonākšanu minerālaugsnē. Lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota lakstaugu un krūmu pļaušana;
  3. ceļu un taku tīkls – pēc darbu pabeigšanas tiks sakopti meža ceļi un takas, kas izmantotas mežizstrādes darbu laikā. Maģistrālie celiņi daļēji būs izklāti ar grants segumu un nolīdzināti, lai uz tiem nekrātos ūdens. Lai mežā ierobežotu transporta pārvietošanos un atkritumu izgāšanu, tiks izvietotas satiksmi ierobežojošas barjeras. Vienīgais izņēmums būs ceļš uz dzīvojamo māju Biķernieku ielā 164, kur norobežojums tiks izvietots aiz mājas.

Gan meža bioloģiski vērtīgajās, gan zaļās zonas audzēs būs vietas, kur netiks veiktas nekādas darbības. Tie ir nelieli ainaviski krūmu puduri, izteiktas reljefa formas. Meža kopšanas laikā netiks veidotas kailcirtes.

Par SIA “Rīgas Meži”

SIA “Rīgas Meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko galvaspilsētai piederošos mežus, dārzus un parkus. Rīga ir lielākā Eiropas pilsēta – mežu īpašniece un viena no lielākajām mežu īpašniecēm Latvijā.

“Rīgas Mežiem” ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmuma pārziņā ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” un tas attīsta vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmuma pārvalda 62 000 ha mežu, 306 ha dārzu, parku, skvēru un apstādījumu (116 objekti). “Rīgas Meži” rūpējas par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

“Rīgas Meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas principus. Uzņēmumam ir FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme of the Endorsement of Forest Certification) sertifikāti. Tie apliecina atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī to, ka mežu produkcija sabiedrībai sniedz sociālos, vides un ekonomiskos ieguvumus.

Attēls: Juglas meža zonējums un ainavu elementi

1. septembrī uzsākas teritorijas Juglas ielā 95 lokālplānojuma redakcijas publiskā apspriešana, kas noslēgsies 29. septembrī.

Publiskās apspriešanas sanāksme video konferences režīmā MSTEAMS vidē notiks 13. septembrī plkst. 17:00, un tiks pārraidīta www.rdpad.lv un Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā. Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties www.rdpad.lv “Sabiedrības līdzdalība” līdz 13. septembra plkst.12.00.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumu, mainot pašreizējo teritorijas izmantošanu no savrupmāju apbūves teritorijas uz jauktas centra apbūves teritoriju, lai radītu priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nodrošinot daudzfunkcionālas apbūves iespējas, tostarp tirdzniecības un pakalpojumu objektu būvniecībai.

Lokālplānojuma risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kas orientēts uz garāmejošu transporta plūsmu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes ietvaros.

Lokālplānojuma izstrādātājs SIA”Grupa93”, pasūtītājs SIA “VPH Latvija”.

Karte - Juglas iela

Pirmdien, 9. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja teritorijas Juglas ielā 95 lokālplānojuma nodošanu publiskai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kas orientēts uz garāmejošu transporta plūsmu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes ietvaros. Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Lokālplānojuma teritorija ir aptuveni 1,7 ha. Tajā noteikts jauktas centra apbūves teritorijas funkcionālais zonējums, nodrošinot daudzfunkcionālas teritorijas izmantošanas iespējas, prioritāri komercobjektu apbūvei – biroju ēku apbūve, tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve, tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, sporta būvju apbūve, kā arī vieglas rūpniecības uzņēmumu apbūve, kurai nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja un tās darbība notiek speciāli aprīkotās iekštelpās.

Rīgas dome lēmumu par lokālplānojuma izstrādi pieņēma 2020. gada 16. decembrī. Tā izstrādei ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenta ierosinātāji ir SIA “VPH Latvija”, izstrādātājs – SIA “Grupa93”.

Par publiskās apspriešanas laiku un publiskās apspriešanas sanāksmi tiks ziņots atsevišķi.

Informāciju sagatavoja: Daina Pētersone Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Komunikācijas nodaļas Stratēģiskās komunikācijas galvenā projektu vadītāja, mob.tel.: 28446809, e-pasts: daina.petersone

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde

Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēkas (Brīvības gatve 430a) neformālais klubiņš „ Juglas aicinājums” 30. janvārī plkst. 16.00 aicina uz tikšanos ar visu laiku populārāko Latvijas kinorežisoru Jāni Streiču.

Jānis Streičs ir dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā. 1959. gadā Streičs uzsāka mācības Konservatorijas Teātra fakultātes režijas kursā un pēc studiju beigšanas 1963. gadā sāka strādāt darbu Rīgas kinostudijā. Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma „Šauj manā vietā” (1970).

Režisors uzņēmis 22 spēlfilmas, no kurām populārākās un iemīļotākās ir filmas „Teātris” (1978), „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981), „Cilvēka bērns” (1991). Šīs filmas ieguvušas Latvijas kinofestivāla „Lielais Kristaps” balvu kategorijā „Labākā pilnmetrāžas spēlfilma”.

Par filmu „Rūdolfa mantojums” (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā „Labākais spēlfilmas režisors”, savukārt savas 80. jubilejas gadā (2016) Jānis Streičs saņēma Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā.

Streiča režisētā filma „Cilvēka bērns” saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā un galveno balvu Maskavas kinofestivālā „Otrā pirmizrāde” (1993).

1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.

Uz tikšanos aicināti visi interesenti!

Tālrunis uzziņām 67026281, 67026605

Tikšanās ar Jāni Streiču ir publisks pasākums, kura laikā uzņemtie foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti bibliotēkas publicitātes vajadzībām.

 

Foto: Ieva Lūka, LETA

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas teritoriālās organizācijas projekta «Būt Strazdumuižā!» ietvaros veicām Strazdumuižas Neredzīgo ciemata labiekārtošanas darbus — ierakām informatīvos norāžu stabus, kuri apkaimes iedzīvotājiem,  sadarbības partneriem un vienkārši ciemata apmeklētājiem palīdzēs atrast šādas organizācijas:

– Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB),
– LNB Tiflotehnikas nodaļa,
– LNB Strazdumuižas teritoriālā organizācija,
– LNB Rīgas pilsētas teritoriālā organizācija,
– LNB Strazdumuižas dienas centrs,
– LNB Strazdumuižas klubs,
– SIA «LNB Rehabilitācijas centrs»,
– Latvijas Neredzīgo bibliotēka,
– LNB žurnāls Rosme,
– LNB Rehabilitācijas centrs dienesta viesnīca.

Esam atkal guvuši ko vērtīgu šīs apkaimes attīstībai, tāpēc leposimies ar to un sargāsim!

Esam no sirds pateicīgi mūsu stiprajiem palīgiem Vilim Hofmanim un Andrejam Dābolam! Un sakām lielu, lielu paldies mūsu stiprajam atbalstam — SIA «Strazdumuiža»! Bez jūsu visu palīdzības šis nebūtu panākts! Paldies arī par sadarbību SIA „Latsign”.

Informatīvās norāžu zīmes  uzstādītas ar finansiālu atbalstu no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS STRAZDUMUIŽAS NEREDZĪGO CIEMATĀ UZSTĀDA INFORMATĪVO NORĀŽU STABUS

Juglā – tikšanās ar vēsturnieku Andri Cauni un gleznotāju Rolandu Bruno Butānu

29.martā plkst.15.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Juglas filiālbibliotēka (Brīvības gatvē 430a) aicina uz tikšanos ar izcilo vēsturnieku, arheologu un grāmatu autoru Andri Cauni un gleznotāju Rolandu Bruno Butānu.

RCB Juglas filiālbibliotēka sadarbībā ar Rīgas Ziemeļu izpilddirekciju ar šo tematisko pēcpusdienu iesāks Latvijas simtgadei veltītu pasākumu ciklu „Rīga lepojas”.

Andris Caune (1937) ir ļoti pieredzējis vēsturnieks, kura sākotnējā specializācija ir arheoloģija, konkrēti — arheoloģiskie izrakumi Vecrīgā, kuriem veltītas viņa pirmās grāmatas „Rīga zem Rīgas” (1985) un „Pati Rīga ūdenī” (1992). Andris Caune ir „Rīgas Vidzemes priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, „Rīgas Ziemeļu priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, „Rīgas klusais centrs pirms 100 gadiem”, „Rīgas Vecpilsēta pirms 100 gadiem”, „Rīgas Latgales priekšpilsēta pirms 100 gadiem”, „Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem” un citu grāmatu autors

1970. Andris Caune gadā sācis vadīt arheoloģiskos izrakumus Rīgā, sevišķi aktīvi un vispusīgi veicis pētījumus Vecrīgā. 1993. gadā sācis strādāt Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, sešus gadus no 1996. līdz 2002. gadam arī vadījis šo institūtu.

1997. gadā Caune ticis apbalvots ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 2001. gadā saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu. 2007. gadā apbalvots ar II šķiras Atzinības krustu.

Tikšanos košāku un daudzveidīgāku padarīs plaša gleznotāja Rolanda Bruno Butāna izstāde ar Vecrīgas skatiem. Mākslinieks ļauj skatītājam pašam veidot dialogu ar pilsētvidi. Vecie nami, baznīcas, torņi, velves, arhitektūra Butāna gleznās atainojas neparastākā skatījumā.

Mākslinieks no 2004.-2007.gadam dzīvojis Amerikā un ražīgi strādājis. Daudzi viņa darbi ir privātajās kolekcijās ASV, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Izraēlā, krievijā.

Izstāde bibliotēkā būs apskatāma no 15.marta līdz 13.aprīlim. Laipni gaidīti visi interesenti!

Ieeja bez maksas. Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67521669