SIA “Rīgas ūdens” ierīkojis trīs pašapkalpošanās dzeramā ūdens uzpildes stacijas Kurzemes prospektā 61, Bauskas ielā 209 un Vangažu ielā 26a, lai sniegtu jaunu maksas pakalpojumu – iespēju uzpildīt dzeramo ūdeni klienta nodrošinātā tvertnē. Tās darbojas līdzīgi kā degvielas uzpildes stacijas, tikai norēķini tiek veikti nevis skaidrā naudā vai ar bankas karti, bet klientam noslēdzot tipveida līgumu un norēķinoties ar uzņēmumu pēc patērētā.

“Rīgas ūdens” šādu pakalpojumu ieviesis, pamatojoties uz aicinājumiem un pieprasījumiem no vairākiem klientiem, kuriem nepieciešami liela apjoma ūdens krājumi. Pēc līguma ar “Rīgas ūdeni” noslēgšanas, klientam tiek izsniegts unikāls identifikācijas kods (PIN kods) pakalpojuma saņemšanai un autorizācijai. Pakalpojuma lietotājs var piebraukt jebkurā no minētajām trīs stacijām un, izmantojot savus tehniskos resursus un tvertni, uzpildīt tajās ūdeni. “Rīgas ūdens” veic uzpildītā dzeramā ūdens apjoma uzskaiti un vēlāk izraksta ikmēneša rēķinu.

Pamatojoties uz dzeramā ūdens uzpildes staciju uzturēšanas un citām pakalpojuma sniegšanas kopējām izmaksām, maksa par dzeramo ūdeni noteikta 1,63 EUR/m3 apmērā. Klients vienā reizē var uzpildīt līdz 10 m3 ūdens (ja nepieciešams vairāk, to var izdarīt pēc atkārtota PIN koda ievadīšanas).

Prognozējams, ka šo pakalpojumu varētu izmantot būvnieki, veicot darbus un pārtraucot ūdenspiegādi mājām, dažādu privāto un/vai publisko pasākumu rīkotāji, arī koku un apstādījumu laistītāji u.tml.

Attēls: SIA “Rīgas Ūdens”

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, atsaucoties uz apkaimju biedrību iniciatīvu, šajā pavasarī pirmo reizi galvaspilsētas apkaimēs stādīs egles, kuras varēs rotāt Ziemassvētkos.

Kopš 2021. gada Rīgas pašvaldība pirms Ziemassvētkiem piedāvā Rīgas apkaimju biedrībām cirstās egles, kuras uzstādīt savās apkaimēs un izrotāt kopā ar iedzīvotājiem. Vairākas apkaimju biedrības ir izteikušas vēlmi pēc stādītas eglītes, tādēļ šajā pavasarī pašvaldības Mājokļu un vides departaments sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” organizēs pirmo septiņu egļu stādīšanu vietās, kuras ierosinājušas apkaimju biedrības un kuras saskaņotas ar pašvaldības speciālistiem. Līdz šim egļu stādīšana ir veikta tikai atsevišķu parku vai skvēru labiekārtošanas darbu laikā.

Šīs Ziemassvētku egles priecēs Iļģuciema, Torņakalna, Bišumuižas, Rumbulas, Juglas un Jaunciema apkaimju iedzīvotājus, tādējādi ienesot svētku sajūtu arī no centra tālākās apkaimēs.

“Mazjumpravas muižas komplekss ir īpaša vieta, kas ir gandrīz tik pat veca kā Rīga. Dzirnavas simbolizē nemitīgu kustību, pagātnes klātbūtni un kluso maģiju, kas spēj savienot dažādas paaudzes vienotā pieredzē, ko apliecina arī radošais kvartāls, kas dzirnavās darbojas jau trīs gadus. Mazjumpravas muižas kvartāls ar dārzu un dīķi ir izveidojies par iecienītu apkaimes iedzīvotāju satikšanās vietu – vietu, kur pavadīt brīvo laiku, baudīt kultūras notikumus un stiprināt savstarpējo saliedētību pēc pastaigām pa Ķengaraga promenādi. Eglītei izraudzīta vieta, lai tā būtu redzama no visiem ceļiem, kas ved uz muižas kompleksu, un apkārtējā vide ir lieliski piemērota dažādu kultūras pasākumu norisei svētku laikā, aktīvi iesaistot vietējos iedzīvotājus,”

uzsver biedrības “Rīgas Mazjumprava” vadītāja Inese Grandāne

Pirmdien, 28. aprīlī, egles stādīs četrās vietās:

  • Nordeķu parkā
  • Gramzdas ielā pie Imantas 15. līnijas 7
  • Friča Brīvzemnieka ielas un Vienības gatves stūrī
  • Bauskas ielā 149A

Trešdien, 30. aprīlī, egles stādīs trijās vietās:

  • Mazjumpravas muižā (plkst.11.00)
  • Malienas ielā 60
  • Gaileņu ielā 14

Rīgas pašvaldība aicina apkaimju iedzīvotājus piedalīties jauno eglīšu stādīšanā.

 

Lielās talkas dienā, 26. aprīlī, SIA “Rīgas meži” kopā ar “Lielās talkas” organizatoriem, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Neredzīgo biedrību un apkaimju biedrībām kopīgi strādās vēsturiskajā Strazdumuižas parkā. Talkas laikā plānots sakopt gan parku, gan Juglas ezera krastu. Darbos pie ūdenstilpes piedalīsies arī profesionāli ūdenslīdēji.

Šī gada talka Strazdumuižā būs ne tikai praktiska, bet arī sirsnīgi iedvesmojoša. Doma par harmoniju ar dabu iemiesosies arī konkrētos darbos – tiks izvietota kukaiņu māja, kā arī kopīgiem spēkiem sagatavosim vairākus desmitus putnu būrīšus, kuri pēc talkas tiks izvietoti “Rīgas mežu” apsaimniekotajās teritorijās.

“Rūpes par vidi sākas ar attieksmi – ar ikdienas darbiem, ko veicam šodien. Lielā talka “Rīgas mežiem” ir veids, kā iemiesot šo pārliecību praktiskā rīcībā – kopjot pilsētas zaļās teritorijas un vienlaikus turpinot latviskās darba tikuma un kopā būšanas tradīcijas. Talkošana, mūsuprāt, nav tikai par lapu grābšanu vai atkritumu savākšanu, ko mēs jau darām ikdienā. Tā ir par apziņas veidošanu, par atbildību pret zemi, kurā dzīvojam. Tādēļ šajā gadā aicinām sakopt Strazdumuižas parku, kas ikdienā ir ļoti nozīmīga vieta ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī Latvijas Neredzīgo biedrībai”

stāsta SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra

Līdzīgi kā citus gadus, talkas atklāšana solās būt īpaši jestra – par pacilātu noskaņu parūpēsies Rīgas 6. vidusskolas pūtēju orķestris Haralda Bārzdiņa vadībā. Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis aicinās talku sākt ar tautasdziesmu, stiprinot kopības sajūtu. Savukārt sirsnīgu muzikālu sveicienu sniegs Neredzīgo biedrības vīru vokālais ansamblis “Senozols”, kā arī citi mūziķi, kuri akcentēs Strazdumuižas parka ciešo saikni ar Latvijas Neredzīgo biedrību.

Par Strazdumuižu un parku

Strazdumuiža atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Juglas apkaimē. Tā pirmo reizi rakstītos avotos minēta jau 16. gadsimtā kā Thoravestenhof. Vēlāk šī teritorija ieguva vairākus nosaukumus, līdz nostiprinājās latviskotais vārds “Strazdumuiža”.

Teritorija laika gaitā piedzīvojusi dažādas pārvērtības. 19. gadsimtā šeit darbojās kokvilnas manufaktūra. Šodien pie Strazdumuižas parka atrodas arī Latvijas Neredzīgo biedrības Strazdumuižas dienas centrs, turklāt parks ir ne tikai nozīmīgs rekreācijas objekts Juglas apkaimē, bet arī vieta, kur cieši savijas daba, vēsture un cilvēku kopienas spēks.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Rīgas meži | Facebook
Rīgas dārzi un parki | Facebook
EkVidO | Facebook
Rīgas meži | Linkedin

 

Ceturtdien, 3.aprīlī, Rīgas domes ārkārtas sēdē atbalstīti investīciju projekti Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā situāciju Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksā, Rīgas dome atbalstīja finansējuma piešķiršanu investīciju projekta “Izlases veida atjaunošanas darbi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkā Bruņinieku ielā 24A” īstenošanai. Ar piešķirto finansējumu plānots veikt sporta kompleksa infrastruktūras atjaunošanu – lielās sporta zāles, baseinu, telpu un garderobju renovāciju, kā arī jaunas ritmikas un trenažieru zāles izveidi.

Šie darbi nodrošinās drošu un kvalitatīvu sporta infrastruktūru bērniem un jauniešiem. Kopējais projekta finansējums ir līdz 3 860 000 eiro, no kuriem 386 000 eiro tiks finansēti no pašvaldības budžeta, bet 3 474 000 eiro plānots piesaistīt aizdevuma veidā uz desmit gadiem no valsts kases vai cita aizdevēja. Projektu paredzēts īstenot uzreiz pēc aizdevuma saņemšanas.

Sēdē arī tika atbalstīti divi projekti pašvaldības bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Šogad plānots labiekārtot teritorijas – veikt gājēju celiņu atjaunošanu- četrās pirmsskolas izglītības iestādēs:

  • Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestādē “Mežciems”, Mežciema ielā 43A;
  • Rīgas 239. pirmsskolas izglītības iestādē Brāļu Kaudzīšu ielā 50;
  • Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestādē “Pērlīte”, Jelgavas ielā 86A;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, Eiženijas ielā 8.

Projektam kopējais finansējums plānots līdz 611 000 eiro, no kuriem 61 000 eiro būs Rīgas pašvaldības līdzfinansējums, bet 549 900 eiro tiks iegūti aizdevuma veidā uz desmit gadiem.

Tāpat tiks sākti ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbi šādās Rīgas izglītības iestādēs:

  • Rīgas Jaunciema pamatskolā, Gaileņu ielā 5;
  • Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādē, Sapieru ielā 5;
  • Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestādē, Vangažu ielā 40A.

Šī projekta kopējais finansējums plānots līdz 890 000 eiro, no kuriem 801 000 eiro paredzēts iegūt aizdevuma veidā uz desmit gadiem, bet 89 000 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.

Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanas projekts aizdevuma saņemšanai tiks iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt pirmsskolu izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanas projekta pieteikumi – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

 

Rīgai piešķirts 350 000 eiro ES finansējums divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu būvniecībai; saņemta atzinība par kvalitatīvu iesniegumu

Rīgas pašvaldība saņēmusi apstiprinājumu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) par Kohēzijas fonda finansējuma – 350 000 eiro – piešķiršanu divu jaunu šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveidošanai galvaspilsētā, tādējādi drīzumā tiks izsludināti iepirkuma konkursi laukumu būvniecībai. Tāpat saņemta pateicība no CFLA par veiksmīgo sadarbību un augstas kvalitātes projekta iesnieguma sagatavošanu.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments līdz 2026. gada beigām plāno izveidot divus jaunus šķiroto atkritumu savākšanas laukumus:

● Beberbeķu ielā 39
● Ūdeļu ielā 8

Jaunajos laukumos iedzīvotāji varēs nodot visdažādākos šķirotos atkritumus, tostarp lielgabarīta un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus, tāpat būs izveidots maiņas punkts mēbelēm, būvniecības precēm, elektronikai u.c.

“Plānots, ka savākto atkritumu daudzums šajos laukumos varētu sasniegt aptuveni 2000 tonnu gadā, vismaz 85 % no savākto sadzīves atkritumu apjoma būs turpmāks pielietojums un to pārstrādes produkti un materiāli atgriezīsies saimnieciskajā apritē. Projekta mērķa grupa ir Imantas, Zolitūdes, Beberbeķu, Mūkupurva, Juglas, Berģu, Dreiliņu, Pļavnieku, Mežciema, Bukultu un Brekšu apkaimju iedzīvotāji – vairāk nekā 100 000, kuri tagad varēs šķirot atkritumus daudz aktīvāk un vieglāk, ”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Minēto divu laukumu veidošanu ir atbalstījušas apkaimju biedrības. Kopā galvaspilsētā plānots izveidot astoņus šādus laukumus, uzlabojot šķirošanas un atkritumu nodošanas iespējas visā Rīgā. Patlaban rīdziniekiem ir pieejami tikai divi šķiroto atkritumu savākšanas laukumi Vietalvas ielā 5 un Spilves ielā 8E, kurus izveidojis un apsaimnieko atkritumu apsaimniekotājs SIA “Clean R”.

Jaunajos laukumos no iedzīvotājiem tiks pieņemti dažāda veida iepriekš sašķiroti atkritumi, tai skaitā plastmasas atkritumi; izlietotais plastmasas iepakojums; koksne un izlietotais koka iepakojums; papīrs un kartons, izlietotais papīra un kartona iepakojums; izlietotais stikla iepakojums un cita veida stikla atkritumi; tekstila atkritumi; metāla iepakojums; sadzīvē radušies bīstamie atkritumi – smēreļļas, svinu saturoši elektriskie akumulatori, elektriskie akumulatori (niķeļa–kadmija, dzelzs–niķeļa), galvaniskie elementi, galvaniskās baterijas un citi elektriskie akumulatori, visu veidu riepas, eļļas filtri, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, arī liela izmēra dzesēšanas iekārtas, saldētavas un ledusskapji, gāzizlādes spuldzes; neizlietoti ārstnieciskie preparāti, ķimikālijas, izlietotas baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņotā tara; bioloģiskie atkritumi (par samaksu, kas ir par 20% zemāka, nekā noteiktā maksa); liela izmēra atkritumi (par samaksu); mājsaimniecībā radušies būvniecības atkritumi (par samaksu).

Katrā laukumā tiks izveidota arī nojume lietu (mēbeles, būvniecības preces, elektronika) maiņas punktam, kurās paredzēts īslaicīgi uzglabāt atkārtoti izmantojamās lietas.

Šķiroto atkritumu savākšanas laukumā nenotiks atkritumu pārstrāde, pāršķirošana vai ilgtermiņa uzglabāšana. Tiks pieņemti jau sašķiroti atkritumi un atbilstoši konteineru piepildījumam tie tiks izvesti tālākai pārstrādei vai apglabāšanai.

Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 1 266 130 eiro, no tām KF līdzfinansējums ir līdz 350 000 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums līdz 916 130 eiro.

 

Ceturtdien, 20. martā, Teikas apkaimē notika pirmais no šogad septiņiem plānotajiem un pašvaldības organizētajiem praktiskajiem civilās aizsardzības semināriem galvaspilsētas apkaimēs. Seminārā, kas notika NVO namā, pārpildītā zālē piedalījās aptuveni 150 cilvēku, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi iesaistījās 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

Pēc semināra izsludināšanas bija ļoti daudz pieteikumu, brīvo vietu daudzums ātri izsīka un nācās pārtraukt pieteikšanos, tādēļ tika veikts semināra ieraksts, kas nākamnedēļ būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”.

“Pēc notikušā semināra ir gandarījums, ka tas spējis ieinteresēt tik daudz rīdzinieku. Dalībnieku vidū redzējām biedrību pārstāvjus, apkaimju aktīvistus – informācijas multiplikatorus, gan arī vienkārši rīdziniekus, kuri vēlas būt labi sagatavoti dažādām situācijām. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo šādi stiprinām ne tikai mūsu personīgo, bet arī pilsētas un visas valsts drošību un atturēšanas spēju. Vēlos īpaši pateikties mūsu civilās aizsardzības ekspertiem, kuri papildus saviem darba pienākumiem iesaistās šajos semināros, lai nodotu savas zināšanas un pieredzi tālāk iedzīvotājiem. Aicinu būt aktīviem, sekot līdzi un iesaistīties Rīgas piedāvātajās civilās aizsardzības aktivitātēs.”, uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punktā iekļautajām apkaimēm – Berģiem, Brekšiem, Bukultiem, Čiekurkalna, Dreiliņiem, Juglas, Mežciema, Purvciema un Teikas, tāpat bija arī pa kādam interesentam no citām apkaimēm. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šādus seminārus ieteiktu apmeklēt arī saviem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām, tāpat tika izrādīta interese par iespējām iesaistīties apkaimes aktivitātēs.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Semināri šogad notiks vēl sešos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots 24. aprīlī Āgenskalna atbalsta punkta apkaimēs, pēc tam plānoti semināri Centra un Bolderājas punktu apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties šeit: https://apkaimes.lv/aic/apkaimju-koordinatori/

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Ar Pieejamības takas atklāšanu SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi un plašai sabiedrības daļai nodevusi Šmerļa mežu. Tajā šī gada sākumā tika veikta mežizstrāde, bet pēc tās īstenota meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu: pastaigu taku, atpūtas soliņu, galdu un putnu barotavu izvietošana.

Bez vairāk nekā vienu kilometru garās Pieejamības takas, kuru ērti var izbraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, mežā ir izveidota ainaviskā Dambjapurva ezera taka, kā arī kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Tāpat mežā ir nostiprināti un nolīdzināti ceļi, izvietoti atpūtas soliņi un galdi, kā arī uzstādītas informatīvās norādes un kartes.

Pirms visu darbu uzsākšanas 2023. gada beigās, “Rīgas mežu” speciālisti tikās gan ar apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu mežizstrādes gaitu un meža sakopšanas darbus.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta: “Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par sapratni mežistrādes laikā un par iesaisti meža sakopšanā un uzlabošanā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts tieši šim mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Savukārt pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, izvietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes.”

Projekta pieejamību novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, uzsverot, ka Šmerļa mežs ir labs piemērs, kā nodrošināt dabas pieejamību visiem sabiedrības locekļiem: “Varu teikt, ka Latvijas meži kļūst arvien pieejamāki ikvienam. Nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Galvenais ir padomāt par ceļu slīpumiem un segumiem, kā arī nodrošināt, lai galdi un soliņi būtu piemērota augstuma un novietojuma, un lai būtu skaidra informācija un norādes.”

Arī citos mežos, piemēram, Juglas mežā, kur pēdējo gadu laikā veikta mežizstrāde, izveidotas gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas un uzstādīti atpūtas objekti. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem Biķernieku mežā un Mežaparkā ir izveidoti orientēšanās poligoni.

VairākŠEIT.

“Rīgas meži” uzsver, ka veidojot pieejamus un sakoptus mežus, tiek radīta labāka vide kā sev, tā arī nākamajām paaudzēm. Šmerļa mežam līdzīgi sakopšanas darbi tiks veikti arī citās Rīgas mežu teritorijās, kur patlaban norit mežizstrāde – Ziepniekkalnā, Mežārēs un Mežaparkā.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2024. gadā “Rīgas meži” ir saņēmis Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, sudraba statusu kustībā “Dažādībā ir spēks”, kā arī statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānoto labiekārtojuma elementu atjaunošanu iedzīvotāju iecienītajā atpūtas vietā pie Bābelīša, uzstādot jaunus soliņus, galdus, grilus un atjaunojot gājēju laipu.

“Juglas apkaimes iedzīvotāji tagad ieguvuši vēl vienu sakārtotu un patīkamu atpūtas vietu, ko iecienījuši arī rīdzinieki no citām apkaimēm. Jau Zilā karoga piešķiršana šai peldvietai apliecina par tās labo kvalitāti, bet tagad esam to papildinājuši ar jaunu labiekārtojumu, kas ļaus lieliski atpūsties – desmit esošajiem atpūtas soliem atjaunots koks dēļu segums, atjaunota koka gājēju laipa, ierīkotas astoņas atpūtas/piknika vietas ezera krastā, uzstādot astoņus galdus ar 16 soliem un astoņiem stacionāriem griliem, kā arī uzstādīti deviņi jauni atpūtas soli un 17 atkritumu tvertnes. Tāpat izveidots žogs volejbola laukumam, bet ziemas peldētājiem ierīkota ugunskura vieta ezera krastā – atpūtas sols ar metāla statīvu ugunskuram. Pie paveiktā neapstāsimies un plānojam turpināt attīstīt šo teritoriju, gan uzlabojot vides pieejamību, gan izveidojot jau nu pastaigu taku un slēpošanas trasi,”

uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

“Kopš izpilddirekciju likvidēšanas un peldvietu un aktīvo atpūtas zonu nodošanas Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanā tās ir piedzīvojušas ievērojamus uzlabojumus, nodrošinot labāku pieejamību un kvalitatīvāku atpūtu rīdziniekiem. To arī apliecina šogad iegūtais Zilā karoga sertifikāts Bābelīša peldvietai – jau trešais Zilais karogs galvaspilsētā. Ir tāds teiciens, ka Rīga nekad nebūs gatava, man gan gribētos teikt, ka ar katru infrastruktūras uzlabojumu Rīga kļūst pieejamāka un labāka! Paldies departamenta kolēģiem par padarīto!”

norādīja departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Kopā Bābelīša piegulošajā teritorijā labiekārtojuma elementu atjaunošana, piegāde un uzstādīšana izmaksāja 146 000 eiro, ierēķinot PVN.

📸 FOTO

Bābelītī ir viena no astoņām pašvaldības oficiālajām peldvietām. Šogad pirmo reizi pie Bābelīša peldvietas tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī. Tāpat ir arī virkne labiekārtotu aktīvo atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām netiek nodrošināta glābšanas uz ūdens dienesta glābēju darbība.

Rīgas pašvaldība šogad, sākot peldsezonu, peldvietās nodrošināja uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas