Austrumu maģistrāles būvniecība turpinās arī ziemā

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Austrumu maģistrāle būs ieguvums visiem – kā tiem rīdziniekiem, kuri vienmēr vēlējušies, lai pilsētas centrā būtu mazāk automašīnu, tā tiem autovadītājiem, kuriem līdz šim nav bijis citu iespēju nokļūt Daugavas labā krasta apkaimēs kā vien caurbraucot Rīgas vēsturisko centru. Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā.”

Austrumu maģistrālē ziemas periodā ir veikta laidumu betonēšana (Dzelzavas un Ieriķu ielas pārvadam), atbalstsienu izbūve un karnīžu betonēšana, izbūvēta kanalizācija un citi inženiertīkli. Paralēli ir veikta urbpāļu izbūve trokšņu sienām un sākta to uzstādīšana. Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, uzsāks ceļu daļas darbus – apmaļu izbūvi un asfaltēšanu, pārvadiem ieklās hidroizolāciju, ierīkos elektrisko un vājstrāvas tīklu, kā arī veiks teritorijas labiekārtošanu.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1.kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela”1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Satekles ielai”( Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas

Turpinās “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā ieviešot papildu satiksmes ierobežojumus

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Rīgā vairākās vietās kokiem veido īpašus vainagus

Turpinot ikgadējo koku kopšanu galvaspilsētā, aizvadītās nedēļas nogalē Alberta ielā un Antonijas ielas posmā arboristi veikuši tur augošo liepu polardēšanu jeb vainagu formēšanu.

2008.gadā tika izstrādāts apstādījumu uzturēšanas plāns Alberta ielā un nelielā posmā Antonijas ielā, paredzot kokiem izveidot piramidālas – mākslīgas formas vainagus un tos turpmāk katru gadu polardēt. Koku vainagiem tika izveidota forma un kopš tā laika tā tiek uzturēta, kokus polardējot.

Polardēšana ir griezumumu izdarīšana vienā un tajā pašā vietā, optimāli – katru gadu, bet ne retāk kā reizi trijos gados. Nozāģējot atvases, kas veidojas iepriekšējā gada griezuma vietā un katru gadu kokam aizaudzējot rētas, noslēdzot griezuma vietas, veidojas polardgalvas.

Polardēšanas metode pārsvarā tiek pielietota jauniem kokiem, kokiem, kas ir sasnieguši vēlamo koka izmēru un tad piegriežot un neļaujot tam izaugt lielākam, kā plānotā forma. To veic ārpus veģetācijas sezonas, kad kokiem nav lapu.

Rīgā, kā citās Latvijas un Eiropas pilsētās, agrāk koki tika galotņoti, nogriežot lieliem kokiem vainagu, daļu stumbra, radot lielas brūces, bojājot koku. Šodien šāda koka kopšana nav pieļaujama, to aizliedz gan Rīgas saistošie noteikumi, gan arī šāda rīcība ir pret labu koku kopšanas praksi.

Alberta un Antonijas ielā polardēšanas metodes pielietošana izstrādātajā apstādījumu uzturēšanas plānā tika paredzēta, lai saglabātu esošos, bojātos (galotņotos) kokus un turētu koku vainagus nelielus, kas sniedz iespēju apskatīt jūgendstila ēku arhitektūru, tās detaļas. Polardēšana tika veikta pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma.

Rīgā turpinās arī parastā kokaugu vainagu kopšana – patlaban sakopti  314 koku vainagi un 95 krūmi, pārsvarā ceriņi, kā arī nokaltušo un citādi bojāto koku izzāģēšana. Departamenta speciālisti veic koku apsekošanu un apkopo iedzīvotāju ziņojumus, bet pēc tam tiek saņemtas ciršanas atļaujas un šie koki, ja nav atzīti par bīstamiem, tiek pakāpeniski nozāģēti. Savukārt, ja tiek konstatēti bīstami koki vai zari, tad informācija nekavējoties tiek nodota līgumuzņēmumam steidzamai darbu izpildei. Šajā pavasarī Daugavas labajā krastā plānots kopā nozāģēt 73 nokaltušus kokus.

Rīga pauž atbalstu Ukrainai ar noformējumu pilsētvidē

,

Lai paustu atbalstu Ukrainai, pieminot gadu kopš Krievijas Federācijas iebrukuma sākuma, Rīgas pašvaldība pilsētvidē uzstādījusi īpašu noformējumu un izgaismos rātsnamu, Kongresu namu un Brīvības pieminekli Ukrainas karoga krāsās.

Jau no 19. februāra pilsētas afišu stabus un stendus rotā plakāti Ukrainas karoga krāsās ar vēstījumu  “Kopā par Ukrainas uzvaru!”.

Pieminot Krievijas uzbrukuma sākumu, 24. februārī no plkst.17.00 Ukrainas karoga krāsās tiks izgaismots Brīvības piemineklis. Tāpat Ukrainas krāsās 24. februārī un 25. februārī tiks izgaismota Rīgas rātsnama fasāde, kā arī pretī Krievijas Federācijas vēstniecībai esošais Kongresu nams.

No 24. februāra pilsētas ielās sāks kursēt Ukrainas karoga krāsās noformēts trolejbuss. Jau gadu Rīgas sabiedriskā transporta durvis rotā Ukrainas karogu uzlīmes, kuras regulāri tiek atjaunotas. Tāpat pie pašvaldības iestādēm jau gadu redzami izkārti Ukrainas karogi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Kopš pagājušā gada 24. februāra gan Rīgas pašvaldība, gan rīdzinieki ir nepagurstoši palīdzējuši Ukrainai un ukraiņiem, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Rīgu. Ukrainas karogs arī Rīgā ir kļuvis par simbolu neatlaidīgai cīņai par savu pastāvēšanu, apbrīnojamai drosmei un nesalaužamam garam. Izgaismojot Rīgas ēku fasādes un izvietojot Ukrainas karoga krāsas uz Rīgas afišu stabiem, atkārtoti paužam Rīgas nepārtrauktu atbalstu un gatavību palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Aicinu rīdziniekus pievienoties, pie saviem namiem un savu dzīvokļu logos izvietot Ukrainas karogus, un turpināt atbalstīt ukraiņus cīņā par savas valsts nākotni.”

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

Rīgas pašvaldība reorganizēs satiksmes infrastruktūras pārvaldību; veidos Ārtelpas un mobilitātes departamentu

Ceturtdien, 23. februārī, Rīgas domes apvienotajā Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transportu lietu komiteju sēdē tika atbalstīta iecere par Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu efektīvu pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Izveidojot Ārtelpas un mobilitātes departamentu, tajā tiks apvienotas vairākas pašvaldības iestādes, kuras šobrīd veic līdzīgus uzdevumus, kas saistīti ar pilsētas satiksmes infrastruktūras pārvaldību. Jaunajā departamentā iecerēts apvienot Rīgas domes Satiksmes departamentu un pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, kā arī pievienot Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi un Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Tāpat jaunajam departamentam tiks pievienotas atsevišķas publiskās ārtelpas uzturēšanas funkcijas, kuras šobrīd veic Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

“Rīgai jāturpina praksē ieviest labas pārvaldības principi. Rīdzinieku izpratne par kvalitatīvu, drošu un mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru, kā arī pieprasījums pēc tās aug. Tas nozīmē, ka arī pašvaldības spējām to nodrošināt ir jāaug. Īstenojot satiksmes jomas pārvaldības reorganizāciju, virzāmies uz efektīvāku un kvalitatīvāku pilsētas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības modeli,” uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Sadrumstalotība rada neskaidrību un vairo birokrātiju, turpretī sakārtota sistēma ved uz efektīvu lietu kārtību un raitu procesu virzību, kas ļauj darbus paveikt ātrāk un kvalitatīvāk – tas arī ir mērķis, reorganizējot Rīgas domē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas saimniecību. Līdz ar pieņemto lēmumu, tiek veidota vienota struktūrvienība, kuras atbildība ir rūpēties par drošu un sakārtotu satiksmes infrastruktūru galvaspilsētā – no ielu un ietvju uzturēšanas līdz apgaismojumam, un gādāt par publisko ārtelpu kopumā.”

Reorganizācija plānota, jo esošais funkciju sadalījums pašvaldībā nespēj nodrošināt ārtelpas un mobilitātes infrastruktūras plānošanu un attīstību tādā kvalitātē, kādā to sagaida Rīgas iedzīvotāji. Kā parāda pašvaldības pasūtītais satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldības audits, salīdzinājumā ar līdzīgām pilsētām Eiropā, noteiktais atbildību sadalījums Rīgā ir sadrumstalots. Dažāda veida uzturēšanas, plānošanas un būvniecības darbus kopumā šobrīd veic sešas dažādas pašvaldības struktūrvienības.

Tāpat būtiska problēma, kas skar satiksmes infrastruktūras jomas pārvaldību ir resursu trūkums. Darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs, tādēļ Rīgas domes Satiksmes departamentā šobrīd neaizpildīti ir 7% no tajā esošajām darbavietām, savukārt 38% departamenta speciālistu strādā virsstundas, liecina pašvaldības pasūtītā audita dati. Lai jauno Ārtelpas un mobilitātes departamentu padarītu par pievilcīgu darba vietu satiksmes jomas speciālistiem, šogad pašvaldības budžetā plānots paredzēt 375 000 eiro algu fonda palielināšanai.

Paredzēts, ka jaunais departaments darbu varētu sākt šī gada 1. septembrī. Gala lēmums par Ārtelpas un mobilitātes departamenta izveidi tiks pieņemts domes sēdē 1. martā.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pamest bīstamu ēku Ventspils ielā

,

Rīgas pašvaldības atbildīgie dienesti ēkas bīstamā stāvokļa dēļ aicinājuši Ventspils ielas 25. nama iedzīvotājus brīvprātīgi pamest dzīvojamās telpas un līdz ēkas savešanai kārtībā izmantot pašvaldības piedāvāto palīdzību.

Ēka ir avārijas stāvoklī un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pēc tās pārbaudes atzinis, ka mājas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai ir nekavējoties jāpārtrauc. Ja iedzīvotāji ēku nepametīs brīvprātīgi, pašvaldībai būs jāveic piespiedu izlikšana un jāierobežo piekļuve ēkai. Iedzīvotājiem ēka brīvprātīgi jāpamet līdz 28. februārim, savukārt ēkas bīstamība jānovērš līdz 30. jūnijam.

Līdz šim gan pašvaldība, gan ēkas apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) regulāri sazinājās ar iedzīvotājiem, mēģinot rast risinājumus ēkas sakārtošanai un bīstamības novēršanai, tomēr dzīvokļu īpašnieki par konkrētu rīcību nespēja vienoties.

Ēkas avārijas situācija strauji eskalējās brīdī, kad kaimiņu mājas piegulošā teritorijā nelikumīgi tika veikti šķūņa nojaukšanas darbi. Konkrētā ēka ir kultūras piemineklis, tādēļ visa ar ēku saistītā dokumentācija jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. 2022. gada 20.septembrī tika organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai lemtu par mājas uzturēšanas iespējām un risinājumiem, kā arī pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Diemžēl uz kopsapulci ieradās tikai 5 no 15 dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi lēmumi par minētajiem jautājumiem netika pieņemti.

Pēc RNP pasūtījuma ēkai veikta tehniskā apsekošana, kuras laikā konstatētas novēršamās problēmas. Tāpat RNP ir pasūtījis iespējamo ēkas atjaunošanas projektu, pēc kura izvērtēšanas un iepazīšanās ar tāmi iedzīvotāji varēs pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – ēku nojaukt, iekonservēt vai atjaunot.

Ēkā ir trīs pašvaldības dzīvokļi, kuru īrniekiem Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piedāvājis pagaidu telpas dzīvošanai. Pārējo 12 dzīvokļu īpašnieki jau tagad var vērsties ar iesniegumu pašvaldībā pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanai vai pagaidu mājvieta jāmeklē pašiem.

Iedzīvotāji, kuri ierobežotu finansiālo resursu dēļ nespēj pārcelties no Ventspils ielas 25. nama uz jaunu dzīvesvietu galvaspilsētā, var vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, Ed.Smiļģa ielā 46, ar lūgumu izvērtēt iespēju saņemt materiālo palīdzību pārcelšanās izdevumu segšanai, tālrunis uzziņām 67012270.

Ja ēka nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, sazinoties pa tālruni 67105048.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Pagaidu dzīvojamo telpu var piešķirt:

            -dzīvokļu īpašniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un nav citu dzīvokļu īpašumu Rīgā;

            -īrniekam kurš deklarēts Ventspils ielā 25 un ir spēkā esošs īres līgums.

Reģistrēties palīdzības saņemšanai sociālā dzīvokļa izīrēšanai var īpašumā esošo dzīvokļu īpašnieki, kas ir maznodrošinātas:

-atsevišķi dzīvojošas pensijas vecumu sasniegušas personas;

-atsevišķi dzīvojošas personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti;

-ģimenes, kurā visi ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: aic@riga.lv vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Rīgas domes konkursam par līdzfinansējumu kultūrvēsturisko objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai iesniegti 62 projekti

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Aicina iesaistīties Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānošanā

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas turpmāka attīstība, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, līdz 3. martam ir aicināts sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai.

Priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. 

Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit.

Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit: https://ej.uz/xhad).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

Notiks starptautisks seminārs “BIOLOĢISKO ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS PIEREDZE EIROPĀ UN LATVIJĀ”

Ceturtdien, 16. februārī, pirmo reizi Latvijā notiks SIA “CleanLiving Trade” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību organizēts starptautisks seminārs par “BIOLOĢISKO ATKRITUMU ŠĶIROŠANAS PIEREDZI EIROPĀ UN LATVIJĀ”, kurā savas jomas eksperti dalīsies pieredzē. Seminārs notiks BELLEVUE PARK HOTEL RIGA, SLOKAS IELĀ 1, RĪGĀ no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00.

Bioloģisko atkritumu šķirošanas sistēma Latvijā vēl ir tikai sākuma stadijā. Šo atkritumu industriālā kompostēšana šobrīd notiek tikai Rīgas apkārtnē – SIA “Getliņi EKO” poligonā, bet jau 2024.gadā šādas kompostēšanas iekārtas būs pieejamas vēl piecos atkritumu pārstrādes laukumos – Grobiņā, Daugavpilī, Tukumā, Jelgavā un Valmierā. No visiem Rīgā radītajiem sadzīves atkritumiem, tikai 2% ir dalīti vākti bioatkritumi, bet pētījumi liecina, ka tie veido pat 35% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma.

Lai veicinātu šķirošanu un iedzīvotāju paradumu maiņu, Latvijā no 2022. gada oktobra vidus līdz 2023. gada janvāra vidum tika īstenots pilotprojekts “biovaig”. Projekta ietvaros tika pētīti mājsaimniecību bioatkritumu šķirošanas paradumi, kā arī piedāvāta iedzīvotājiem ērta alternatīva metode, lai veicinātu šķirošanu. Rīgas iedzīvotāji saņēma speciālu bioatkritumu šķirošanas komplektu, kurā ietilpst šķirošanai paredzēts konteiners un bionoārdāmie maisiņi, kas šķirošanu ikdienā padara ērtāku.

No 2024. gada Latvijā būs obligāta bioatkritumu šķirošana, daudzas Eiropas valstis to jau dara gadiem. Šajā seminārā būs iespēja dzirdēt Eiropas valstu ekspertu pieredzes stāstus bioatkritumu šķirošanā no Itālijas, Norvēģijas, Igaunijas un Dānijas.

Iepriekšēja reģistrēšanās semināram ir obligāta, pieteikties ir iespējams rakstot uz e-pasta adresi: info@cleanliving.lv vai zvanot uz informatīvo tālruni 27017197.

Uzsāks būvdarbus projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.