Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2025. gada 2. uzsaukuma rezultāti

,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja projektu konkursu apkaimju iniciatīvu un piederības sajūtas veicināšanai ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Pašvaldība vēlas aktivizēt apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursa 2. uzsaukumā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi par kopējo pieprasīto summu 83 981,28 EUR.

Konkursa rezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 12 projektiem par kopējo summu 41 338,72EUR.

Konkursā iesniegtajos projektos ietverti forumi un apmācības par sabiedrības līdzdalības veicināšanu, iedzīvotāju līdzdalības un savstarpējās uzticēšanās veicināšanas aktivitātes, apkaimes svētki, valsts svētki un Ziemassvētku pasākumi, fotoorientēšanās apkaimēs, velodarbnīca, radošās aktivitātes un pasākumi aprites ekonomikas principu iedzīvināšanai.

 Atbalstīto saraksts – ŠEIT.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

 

“Zero Waste Latvija” aicina uz meistarklasēm Rīgas apkaimēs

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.

Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas:

 

Dziesmu un deju svētku laikā aicina dalībniekus un pilsētas viesus izmantot brīvpieejas dzeramās ūdens vietas

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā, kas norisināsies no 5. līdz 13. jūlijam, svētku dalībnieki un apmeklētāji aicināti izmantot 36 brīvpieejas dzeramās ūdens vietas galvaspilsētā.

Svētku dalībnieki var droši izmantot arī savās izmitināšanās vietās esošo krāna ūdeni – gan pašvaldības izglītības iestādēs ierīkotajās dzeramā ūdens stacijās, kuru kopskaitā ir 19, gan arī citviet skolās no parastajiem dzeramā ūdens krāniem, jo Rīgā ūdens kvalitāte tiek rūpīgi uzmanīta un kontrolēta nepārtrauktā diennakts režīmā.

Dziesmu un deju svētkos to galvenajās norises vietās Mežaparka Lielajā estrādē un stadionā “Daugava” būs pieejamas arī astoņas “Rīgas ūdens” mobilās dzeramā ūdens stacijas.

Brīvpieejas dzeramā ūdens vietas apkalpo SIA “Rīgas ūdens” un ar tām var iepazīties – ŠEIT.

No 5. līdz 13. jūlijam XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki pulcēs vairāk nekā 38 000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 10 000 dalībniekus no Rīgas.

Nāc gavilēt Rīgā!

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Zelta kāzu jubilārus

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai tās rīdzinieku ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību ir reģistrējušas 1975. gadā.

Pieteikumus Rīgas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa pieņems pa tālruni +37167181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 līdz 31.jūlijam.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003.gadā. Svinīgā sveikšana notiek augustā pilsētas svētku laikā.

Rīgas pašvaldības policija dziesmu un deju svētku laikā pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību

Līdz 13. jūlijam Rīgā norisinās Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot vairāk nekā 25 000 bērnu un jauniešu no visas Latvijas. Lai gādātu par drošu un patīkamu svētku norisi, Rīgas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību. Tāpat Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un sniegt palīdzību bērniem, kas nokļuvuši kādā nepatīkamā situācijā.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus svētku laikā būt īpaši uzmanīgiem, iecietīgiem un stingri ievērot Ceļu satiksmes noteikumus, lai nodrošinātu drošu vidi visiem, jo īpaši jaunajiem svētku dalībniekiem.

Tāpat pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem – ja gadās pamanīt apmaldījušos bērnu vai citu situāciju, kurā nepieciešama palīdzība, lūdzam nekavējoties ziņot policijai vai svētku organizatoriem.

Sākoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, slēdzot vai manot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesti papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

 Satiksmes ierobežojumu karte.

Rīgas pašvaldība aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā iespēju robežās vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.

 

Aptauja: gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētu stāvvietu maksu Vecrīgā

Gandrīz puse rīdzinieku atbalsta diferencētas maksas ieviešanu autostāvvietām Vecrīgā, savukārt 2/3 pilsētnieku neatbalsta stāvvietu maksas zonu paplašināšanu Rīgā, liecina pašvaldības pasūtītā SKDS aptauja par iespējamiem stāvvietu politikas uzlabojumiem galvaspilsētā.

42% aptaujāto respondentu iestājas par to, lai Rīgā nedeklarētām personām maksa par autostāvvietas izmantošanu Vecrīgā būtu augstāka nekā galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem. Patlaban esošie noteikumi neparedz šādu dalījumu. Vecpilsētā ir noteikta “R” zonas stāvvieta ar augstāko stundu tarifu Rīgā.

Aptauja arī liecina, ka lielākā daļa respondentu (66%) neatbalsta vispārēju pašvaldības maksas stāvvietu ieviešanu ielu malās ārpus Rīgas centra – apkaimēs, kur šobrīd automašīnas var novietot bez maksas. Savukārt atbalstu šādam risinājumam biežāk pauž jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, īpaši situācijās, kad maksas stāvvietas veidotu pie sabiedriski nozīmīgām vietām vai augstas satiksmes intensitātes zonās. To uzskata par veidu, kā atvieglot satiksmes plūsmu un mazināt ielu noslogojumu.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka pašvaldības ielu malās novietotajiem transportlīdzekļiem maksa par stāvvietu tiek piemērota darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00. Stāvvietu izmantošana bez maksas ir atļauta svētdienās, valsts noteiktajās svētku dienās un Rīgas pilsētas svētku laikā.

Aptaujā piedalījās 800 Rīgā deklarēti iedzīvotāji vecumā no 19 līdz 75 gadiem. Atlases parametriem tika izvirzīti sekojošie kritēriji: dzīvesvietas piederība administratīvajam dalījumam, dzimums, tautība, vecums, statuss, izglītība, pilsonība.

Ar sabiedriskās domas pētījumiem iespējams iepazīties – ŠEIT.

 

Rīga iesaistās Eiropas projektā, lai sekmīgāk risinātu bezpajumtniecības problēmu

Rīga piedalīsies starptautiskā projektā bezpajumtnieku apzināšanai, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkiem bez mājokļa. Oktobrī vienu nakti notiks skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes — kur viņi uzturas, kāpēc nonākuši šādā situācijā un kā vislabāk viņiem palīdzēt.

Pašvaldības Labklājības departaments uzsācis dalību Eiropas projektā “European Homelessness Counts”, kura mērķis ir pēc vienotas metodoloģijas veikt bezpajumtnieku skaitīšanu, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, iemeslus, kāpēc viņi palikuši bez pajumtes, un kā palīdzēt.

Šī iniciatīva aptver 35 pilsētas Eiropā un plānots, ka skaitīšana vienlaikus notiks vienu nakti šī gada oktobrī. Tajā iesaistīsies Labklājības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, kā arī Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Rīga tiks sadalīta zonās, kuras apsekos brīvprātīgie kopā ar speciālistiem, lai anketētu bezpajumtniekus.

Skaitīšanas uzdevums nav vien statistikas vākšana, bet arī padziļināta izpratne par bezpajumtniecības būtību. Rīgas pašvaldības dalība šajā projektā sniegtu iespēju pēc vienotas metodoloģijas principiem uzskaitīt bezpajumtniekus, kuri saņem sociālos pakalpojumus institūcijās, kā arī uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Vienlaikus jāuzsver, ka precīzi dati ir nepieciešami, lai varētu spriest par bezpajumtniecības tendenci kopumā un lemtu par bezpajumtniekiem nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu.

Eiropā līdz šim nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei, tomēr ziemeļvalstīs, piemēram, Somijā, šāda skaitīšana notiek ik pēc diviem gadiem, iekļaujot arī personas, kas īslaicīgi mitinās pie draugiem vai radiem. Tas ļauj konstatēt, kur bezpajumtnieki dzīvo – ārā, dārza būdiņās, kāpņu telpās, patversmēs vai pie paziņām –, sniedzot plašāku priekšstatu par viņu situāciju. Ir svarīgi saprast, ka bezpajumtnieks ne vienmēr ir asociāls; cilvēks var zaudēt mājokli dažādu iemeslu dēļ un īslaicīgi mitināties hosteļos, pie draugiem vai radiniekiem.

Rīgas domes Labklājības departaments regulāri vāc un analizē datus par bezpajumtniecību Latvijas galvaspilsētā. 2024. gadā ziemas mēnešos patversmēs un naktspatversmēs bija pieejamas 617 vietas, kuras vidēji dienā izmantoja 565 personas. Tendence rāda, ka klientu skaits samazinās, taču problēmas ir daudz plašākas.

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki ilgstoši paliek patversmēs, ir ilgstoša alkohola atkarība un veselības problēmas, kā arī zems pašvērtējums un motivācijas trūkums uzlabot savu dzīves situāciju. Alkohola atkarība pastiprina sociālo atstumtību – cilvēks pasliktina savu garīgo un fizisko veselību, zaudē darba spējas un sociālās prasmes, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Savukārt mājokļa problēmu risināšanu sarežģī arī tas, ka bezpajumtniekus ir grūti iesaistīt darba tirgū. Bez pastāvīgiem ienākumiem nav iespējams veikt pirmo iemaksu par īri, kā arī regulāri segt dzīvesvietas izdevumus. Daudzi pierod pie patversmes nodrošinātajām ērtībām un nevēlas aktīvi risināt dzīvesvietas jautājumu.

Dati liecina, ka Rīgā bezpajumtniecība visbiežāk skar cilvēkus vecumā no 51 līdz 61 gadiem – šajā grupā ietilpst 29 % patversmju klientu. 24 % cilvēku ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, bet 17 % ir vecumā gan no 31 līdz 40 gadiem, gan no 62 līdz 70 gadiem. Tikai 5 % personu ir vecumā virs 71 gada. Salīdzinot ar 2023./2024. gada datiem, skaits vecuma grupā no 51 līdz 61 gadiem pieaudzis par 2 %, grupā no 41 līdz 50 gadiem – par 1 %, bet no 62 līdz 70 gadiem samazinājies par 1 %. Vecuma grupās no 18 līdz 30 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem būtisku izmaiņu nav.

Skaitīšana sniegs datus par bezpajumtnieku pilsonību, ienākumu avotiem un sociālajiem apstākļiem, ģimenes statusu, cik ilgi ir bez pastāvīgas dzīvesvietas. Tiks mēģināts noskaidrot, kuriem cilvēkiem draud izlikšana no mājokļa un kā viņiem savlaicīgi palīdzēt. Lai arī iespējams, ka šoreiz neizdosies pilnībā apzināt personas, kas mitinās pie radiem vai draugiem, rezultāti būs nozīmīgs solis pretim izpratnei par bezpajumtniecības raksturu un apmēru Rīgā.

Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus. Piemēram, Rīgā joprojām pastāv liela rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, un šī jautājuma risināšana uzlabotu daudzu cilvēku dzīves kvalitāti.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 37 rīdzinieku idejas; ieceres apskatāmas portālā georiga.eu

,

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 37 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, bet līdz tam ar iecerēm var iepazīties Rīgas pašvaldības portālā georiga.eu.

Tagad otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bijuši Centra un Teikas punkta apkaimju iedzīvotāji, piesakot kopā deviņus projektus no katra apkaimju punkta – no Centra četri projekti, no Mežciema un Teikas apkaimēm katrā pa trim pieteikumiem, divi pieteikumi no Sarkandaugavas un pa vienam pieteikumam no Brasas, Grīziņkalna, Mežaparka, Bukultiem, Juglas un Purvciema.

Lielākais pieteikumu skaits līdz šim saņemts 2023. gadā – iedzīvotāji iesnieguši kopā 48 pieteikumus labiekārtojumu izveidei 32 apkaimēs. Savukārt pērn iesniegti 30 ideju projekti 22 apkaimēs.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 33 projekts ir īstenots pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu vasaras brīvlaika nometnēm

Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši, kas ir deklarēti Rīgā vai apmeklē kādu no Rīgas izglītības iestādēm, ir aicināti izvēlēties kādu no bezmaksas atvērtajām nometnēm vasaras (jūlijs, augusts) brīvlaikā, kuras ar valsts budžeta finansējumu rīko nevalstiskās organizācijas un komersanti.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un psihoemocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties gan savā starpā, gan ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs un izglītojošās aktivitātēs kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.

Nometnēs vienādā skaitā tiks iesaistīti Ukrainas bērni un jaunieši un Latvijas valstspiederīgie, kas uz nometnes sākuma brīdi mācās 1. – 12. klasē (7 – 18 gadi).

Pieteikties nometnēm varēs, sākot no 2. jūlija plkst. 10.00.

Aktuālo nometņu saraksts, rīkotāju kontaktinformācija, norises vietas, plānotā programma, kā arī norādes par pieteikšanās kārtību ir publicētas – ŠEIT.

Finansējums nometņu organizēšanai nodrošināts, Rīgas pašvaldībai sadarbojoties ar Valsts izglītības attīstības aģentūru programmas “Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometņu organizēšanas pakalpojumi” ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 16.aprīļa rīkojumu Nr.212.

Nometnes Ukrainas un Latvijas bērniem un jauniešiem 2025.gada vasaras brīvlaikā
Табори для українських та латвійських дітей та молоді під час літніх канікул 2025 року

Minētā finansējuma ietvaros bezmaksas nometnes plānots nodrošināt arī izglītojamo rudens brīvlaikā.

Informācija par iespēju pieteikties tām tiks publicēta septembrī.

 

Tuvojoties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus

Tuvojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgā ieviesīs jaunus satiksmes ierobežojumus, slēdzot vai mainot esošo satiksmes organizāciju konkrētos ielu posmos. Tāpat daudzviet pilsētā ieviesīs papildu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumus. Nepieciešamības gadījumā atstātos transportlīdzekļus pārvietos uz citu stāvēšanai atļautu vietu.

Ņemot vērā ierobežojumu apjomu, pašvaldība ir izveidojusi digitālu karti, kurā atspoguļotas satiksmes organizācijas izmaiņas Rīgā svētku norises laikā. Informācija kartē tiek papildināta, atbilstoši svētku norisei. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem un izmaiņām, kā arī mikromobilitātes rīku ierobežojumiem.

  Satiksmes ierobežojumu karte

 

  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 8.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 24.00 Arhitektu ielā slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz otrdienas, 8. jūlija, plkst. 23.00 satiksmi slēgs Grostonas ielas posmā no Mālpils ielas līdz Jāņa Dikmaņa ielai.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam.
  • No pirmdienas, 7. jūlija, plkst. 12.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 18.00 Mūrnieku ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai, Pļavas ielas posmā no Lienes ielas līdz Matīsa ielai un Narvas ielas posmā no Valmieras ielas līdz Pērnavas ielai organizēs vienvirziena satiksmi. Savukārt līdz 12. jūlija plkst. 18.00 no Narvas ielas aizliegs nogriezties pa kreisi uz Pērnavas ielu.
  • No otrdienas, 8. jūlija, plkst. 20.00 līdz ceturtdienas, 10. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ropažu ielas posmā no Gustava Zemgala Gatves līdz ēkai Ropažu ielā 6. Tāpat no 8. jūlija plkst. 12.00 līdz pirmdienas, 14. jūlija, plkst. 6.00 Siguldas prospekta posmā no Meža prospekta līdz Kokneses prospektam organizēs vienvirziena satiksmi, kā arī no Siguldas prospekta aizliegs nogriezties pa kreisi uz Meža prospektu.

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

  • No trešdienas, 2. jūlija, plkst. 18.00 līdz piektdienas, 4. jūlija, plkst. 20.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 5. jūlija, plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no Grostonas ielas līdz Vesetas ielai, bet līdz 14. jūlija plkst. 21.00 – Arhitektu ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz Merķeļa ielai.
  • No ceturtdienas, 3. jūlija, plkst. 6.00 līdz sestdienas, 12. jūlija, plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Smilšu ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Tāpat no 3. jūlija plkst. 7.00 līdz 5. jūlija plkst. 23.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Jāņa Dikmaņa ielas labajā pusē, posmā no iebrauktuves stāvlaukumā pie ēkas Skanstes ielā 21 līdz Grostonas ielai.
  • No 3. jūlija plkst. 18.00 līdz 4. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Krišjāņa Barona ielas abās pusēs, posmā no Raiņa bulvāra līdz Radio ielai, bet līdz 12. jūlija plkst. 24.00 – Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posma no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai. Savukārt līdz 13. jūlija plkst. 16.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim.
  • No piektdienas, 4. jūlija, plkst. 9.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Pils ielas posmā no Miesnieku ielas līdz Doma laukumam, bet līdz 7. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Herdera laukumā 4 un Palasta ielā 2.
  • No 4. jūlija plkst. 16.00 līdz 10. jūlija plkst. 21.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Zunda krastmalas posmā no Paula Valdena ielas līdz ielas galam. Tāpat no 4. jūlija plkst. 20.00 līdz 14. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, un Merķeļa ielas kreisajā pusē, posmā no Arhitektu ielas līdz Inženieru ielai. Savukārt līdz 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs stāvlaukumos pie VEF kultūras pils.
  • No 4. jūlija plkst. 18.00 līdz 13. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Tērbatas ielas labajā pusē, posmā no ēkas Tērbatas ielā 2C līdz Valsts kancelejas stāvvietām.
  • No sestdienas, 5. jūlija, plkst. 6.00 līdz svētdienas, 6. jūlija, plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Eksporta ielas abās pusēs, posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai. No 5. jūlija plkst. 9.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Doma laukumā un Mazā Pils ielas posmā no Mazās Miesnieku ielas līdz Pils laukumam.
  • No 5. jūlija plkst. 16.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Hanzas ielas abās pusēs, posmā no Vesetas līdz Skanstes ielai. Savukārt no plkst. 18.00 līdz 6. jūlija plkst. 24.00 – Herdera laukumā, pie ēkām Bīskapa gātē 2 un Doma laukumā 1 un 1A.
  • No svētdienas, 6. jūlija, plkst. 8.00 līdz ceturtdienai, 10. jūlija plkst. 24.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu aizliegs Alfrēda Kalniņa ielas abās pusēs, posma no ēkas A. Kalniņa ielā 6 ( ieskaitot) līdz Krišjāņa Barona ielai. Tāpat no 6. jūlija plkst. 18.00 līdz 11. jūlija plkst. 22.00 transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu liegs Šarlotes ielas abās pusēs, posmā no Aristīda Briāna ielas līdz Brīvības ielai, savukārt līdz 12. jūlija plkst. 6.00 – Bruņinieku ielas posmā no Brīvības ielas līdz Baznīcas ielai.

Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” minētajās vietās norādītajā laikā slēgs visas savā pārvaldījumā esošās autostāvvietas.

Gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Rīgas pašvaldība jau savlaicīgi aicina svētku dalībniekus un viesus svētku norises laikā pēc iespējas plašāk izmantot sabiedrisko transportu. Rīga īpaši atbalsta pārvietošanos ar kājām, braukšanu ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, jo šie pārvietošanās veidi ir dabai un cilvēka veselībai draudzīgi, kā arī veicina pilsētas iepazīšanu.