Rīga pošas svētkiem un ar plašu ielīgošanas pasākumu programmu aicina rīdziniekus un pilsētas viesus jau no 18. jūnija gatavoties gada īsākajai naktij! Dažādos Rīgas apkaimju parkos, laukumos un kultūrtelpās ikvienu svētku svinētāju sagaidīs īpaša svētku gaisotne ar dziesmām, dančiem, koncertiem, izrādēm un tradīcijām.

Otrdien, 18. jūnijā

Uzvaras parkā, no plkst. 17.30 līdz plkst. 20.00 Rīgas folkloras kopas aicinās uz ielīgošanas pasākumu “Jāņa sēta”. Visus apmeklētājus sagaidīs Jāņa sētas saimnieks – atraktīvais pasākuma vadītājs un folklorists Ēriks Zeps. Pasākumā būs iespēja apgūt Jāņu dziesmas un līgotnes kopā ar folkloras kopu “Laiva” un ugunskura kraušanas dažādību ierādīs folkloras un seno cīņu kopu “Vilkači”. Jāņu rotaļās ikvienu aicinās folkloras kopa “Grodi”, bet par Jāņuzāļu nozīmi stāstīs folkloras kopa “Budēļi”, kuri piedāvās arī pārbaudīt zināšanas Jāņuzāļu atpazīšanā. Savukārt, folkloras kopa “Savieši” mācīs vīt krāšņus vainagus.

Pasākuma teritorijā darbosies arī radošās darbnīcas bērniem, kurās būs iespēja izgatavot rokassprādzi un kaklarotu no koka pērlītēm, ar ko gaidāmajos svētkos varētu rotāties, kā arī no dabas materiāliem izgatavot grāmatzīmi vai krāsainu vāzīti, lai svētku galdu varētu pušķot ar skaistiem ziediem. Skatuves zonā notiks folkloras kopu uzstāšanās un vakara noslēgumā danči kopā ar Rīgas Danču klubu.

Trešdien, 19. jūnijā

No plkst. 19.00 līdz plkst. 21.30 Doma laukumā notiks visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītāji varēs sajust gada garākas dienas mistēriju un maģiju, kas apvij Saulstāvju laiku. Koncertu vadīs bērnu tautas deju ansambļa “Dzintariņš” absolvente – aktrise Zane Burnicka. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Aktīva svētku ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Stropi”. 19.jūnijā jautra ielīgošana no plkst. 18.00 līdz plkst. 20.00 gaidāma Rīgas centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārzā – tur jautrus Līgo dančus vedīs duo Zemgus un Laura, bet pēcāk uzstāsies radošā apvienība–aktieru ansamblis “Ilga”.

Tikmēr kultūrtelpā “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī 19. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 21.00 apmeklētāji aicināti uz Ielīgošanas vakaru kopā ar dziesminieci Melisu Deboru Kaškuru, folkloras kopu “Kokle” un Katrīnu Dimantu. Ikviens caur dziesmām un tradīcijām, ejot dejās un rotaļās, aicināts atzīmēt vasaras saulgriežu un Līgo svētku tuvošanos. Pasākumu vadīs Artūrs Mednis.

Savukārt 20. jūnijā

No plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks pasākums “Maģiskais Jāņu gaidīšanas laiks.” Šogad ielīgošanas pasākumā par galveno tēmu izvēlēta Jāņu laika maģija, kas nozīmē dažādus rituālus – gan veselības uzturēšanai, gan nākotnes izzināšanai. Ar tautas veselības uzturēšanas zinībām dalīsies pieredzējusi zāļu sieva Līga Reitere, kopā ar folkloristi Baibu Ērgli mācot pīt vainagus un dejot maģisko vainagu deju. Bērniem rotaļas un dejas mācīs “Teikas muzikanti”.

Vakara izskaņā uz kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka Lielās brīvdabas skatuves kāps grupa “Ducele”, iešūpojot visus klātesošos svētku noskaņās. Pasākumu vadīs folkloriste Katrīna Feldmane.

20. jūnijā plkst. 19.00 uz ielīgošanas pasākumu “Skroderdienas būs” pie kultūras centra “Imanta” aicināti tuvējo apkaimju iedzīvotāji. Latviskā kultūrtelpa un saulgriežu gaidīšanas laiks nav iedomājami bez leģendārās Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”. Luga dzīvojusi līdzi laikmeta lokiem jau vairāk nekā 120 gadus un nav zaudējusi savu vēstījumu. Pasākuma pirmajā daļā apmeklētājus priecēs Pārdaugavas kultūras apvienības tautas deju kolektīvi “Dejotprieks”, “Imanta”, “Imantieši” un “Latve”. Otrajā daļā dejas uzvedums ar tautas deju ansambli “Lielupe”, aktieriem un mūziķiem. Pindacīšas, Bebenes un Tomuļu mātes stāstu palīdzēs izstāstīt ap 150 vairāku paaudžu dejotāji.

Tikmēr 20. jūnijā plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājā, Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā Gaigalas ielā 3 notiks ielīgošana kopā ar postfolkloras grupu “Rikši”. Vakara iesākumā būs iespēja radošajās darbnīcās izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai iegūt hennas tetovējumu ar paša izvēlētu rakstu zīmi. Vakara turpinājumā varēs baudīt enerģētiskās postfolkloras grupas “Rikši” koncertu ar vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Savukārt orķestris “Rīga” 20. jūnijā priecēs Rīgas iedzīvotājus un viesus ar dzīvespriecīgu un pozitīvām emocijām piepildītu mūzikas programmu Vecrīgā. Šogad dažādas populāras un klausītājiem iemīļotas skanēs dārziņā pie Mazās ģildes (plkst. 11.00 un 13.00) un Rātslaukumā – iepretim Rīgas domei (plkst. 12.00).

Jāņu ielīgošana 20. jūnijā notiks arī Ķengaragā, kur plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops”, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, Prūšu ielā 13B, ielīgošanas pasākumā piedalīsies Siguldas novada Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Lieli un mazi līgotāji kopā ar pasākuma apmeklētājiem varēs doties ielīgošanas svētku rotaļās, dziedāt Jāņu dziesmas, dejot dančus un spēlēt spēles.

Kormūzikas cienītājiem 20. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 koncertzālē “Ave Sol”, izskanēs vasaras saulgriežu koncerts “Tev paredzēta saule. Vasarīga”. Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, diriģents Jurģis Cābulis, Agnese Egliņa (klavieres), Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti).
Koncertprogrammā tiks atskaņotas līgotnes un Jāņu nakts mistērijas, kas mūzikā atainos ne tikai latviešu vasaras saulgriežu svinības, bet arī citu Ziemeļeiropas zemju tradīcijas.

Lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis varētu godam sagatavoties gada īsākajai – Jāņu naktij – arī šogad Rīgā, Doma laukumā, 21. jūnijā noritēs tradicionālais Zāļu tirgus.

Jau no plkst. 9.00 rītā, Zāļu tirgū, kā ierasts, acis priecēs skaistākās jāņuzāles, Jāņu vainagi un ziedu vītnes, būs iespēja iegādāties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetus, zemnieku vasaras ražas veltes – gaļu, sieru, zivis, maizi, medu un vēl daudz ko citu. Tāpat Zāļu tirgū varēs atrast arī dabīgo kosmētiku, apģērbu, pirtslietas, rotaslietas un citus amatnieku darinājumus. Visas dienas garumā tirgotājus un pircējus priecēs lustīga līgošana dziesmu un deju pavadībā.

Savukārt 21 .jūnijā plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks ielīgošanas pasākums “Es noviju vainadziņu”. Pasākuma norises laikā apmeklētāji kopā ar “Mazās ģildes” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, jaukto kori “Mūza”, vīru kori “Frachori” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” varēs klausīties un dziedāt līdzi Līgo dziesmas, kā arī uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem. Ielīgošanas pasākumu vadīs Salvis Sprūžs.

Tikmēr plkst. 20.00 visi būs laipni aicināti apmeklēt etno disko nakti “Saulgriezis” autostāvlaukumā pie Mazās Jaunielas 5. Pasākumā pieci profesionāli diskžokeji spēlēs etno un tautas mūzikas ritmus, vakara gaitā vainagu vīšanas darbnīcā varēs apgūt gan tradicionālu, gan netradicionālu Jāņu zāļu vainagu vīšanas prasmi.

Kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parkā, 21. jūnijā no plkst. 19.00 līdz plkst. 21.00 aicinās uz ielīgošanu kopā ar grupu “Jōra”. Vakara iesākumā būs iespēja rotāties un uzpīt sev oriģinālu svētku vainagu, tā turpinājumā – baudīt pasaules mūzikas grupas “Jōra” koncertu “Dancoj’ visu Jāņu nakti” ar folklorā un vasaras saulgriežu tematikā balstītu programmu.

Bet jau nākamajā dienā – 22. jūnijā plkst. 11.00 kultūrtelpā “Strops”, Ēbelmuižas parkā notiks ielīgošanas pasākums ģimenēm ar bērniem. Pasākums ļaus interaktīvā veidā iepazīt tautas paražas un tradīcijas, izzināt latvju rakstu zīmes, kā arī baudīt svētku noskaņu, klausoties latviešu tradicionālo mūziku. Radošajās darbnīcās būs iespēja izgatavot aproci ar latvju rakstu zīmēm vai piedalīties akmeņu apgleznošanā. Savukārt, dejas un rotaļas varēs mācīties un baudīt “Rīgas Danču kluba” vadībā ar speciāli vasaras saulgriežu tematikai atlasītu programmu.

🟩 Plašāku informāciju par visiem ielīgošanas un Jāņu pasākumiem un to norises programmu meklējiet mājaslapā vasara.riga.lv, kā arī sekojiet līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga”  un “Rīgā notiek”

 

Biedrība “Lab Futura” uzsāk projekta “Mana Rīga” īstenošanu. Projektā līdz gada beigām norisināsies izglītojoši-radošas aktivitātes un atbalsta grupas nodarbības Ukrainas iedzīvotājiem, kā arī sporta aktivitātes Ukrainas iedzīvotāju bērniem.

Tiks organizētas divas psiholoģiskā atbalsta grupas, kuras vadīs ukraiņu valodā runājošs, darbam atbilstošu kvalifikāciju ieguvis psihologs. Grupu terapija mazinās psiholoģisko spriedzi, kas saistīta ar smago situāciju Ukrainā un pārcelšanos uz Latviju, un sniegs atbalstu integrācijas procesa veiksmīgai norisei. Pirmais cikls sāksies šī gada 27. jūnijā un noslēgsies 5. augustā (kopā 12 nodarbības). Nodarbības notiks pirmdienu un ceturtdienu vakaros plkst. 18:00-20:00 Rīgas centrā. Nodarbībās tiks piedāvāta kafija, tēja un uzkodas.

✅ Vairāk informācija un pieteikšanās anketa – ŠEIT

Sešas izglītojoši-radošas aktivitātes sniegs iespēju iepazīt Latvijas mākslu, kultūru, tradīcijas un dabu, vienlaicīgi veicinot starpkultūru dialogu un mijiedarbību ar vietējo sabiedrību. Visu vasaru norisināsies arī sporta nodarbības Latvijā dzīvojošiem ukraiņu bērniem un jauniešiem. Nodarbības notiks Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem šī gada 26. jūnijā, 3., 10., 17., 24. un 31. jūlijā un 7. un 14. augustā plkst. 15:00-17:00.

Projektu “Mana Rīga”, Nr. RAIC-24-109-li, īsteno biedrība “Lab Futura”. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Informācija: Gunita Ģēģere, officelabfutura@gmail.com, 26367166.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

Otrdien, 18. jūnijā laikā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  • Informācija par nevalstisko organizāciju pārstāvju sastāva izmaiņām padomē. Ziņotājs: Ilona Stalidzāne, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja;
  • Balsojums par Memoranda padomes vadītāja vietnieku;
  • Balsojums par Memoranda padomes pārstāvju deleģēšanu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē un Rīgas domes Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā;
  • Ziņojums par publiskās apspriešanas ierosināšanas darba grupas rezultātiem. Ziņotājs: Natālija Bulgakova, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Juridiskās pārvaldes vadītāja;
  • Prezentācija “Līdzdalības budžeta projektu konkursa kārtības no 2025. gada piedāvājums”. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs;
  • Diskusija par nākamajās Memoranda Padomes sēdēs darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem.

Sēdes tiešraidi var vērot – ŠEIT

 

Tuvojoties karstākajiem vasaras mēnešiem, Rīgā darbojas jau 25 brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietas jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana galvaspilsētā ir viena no mūsu prioritātēm. Turpināsim iesākto darbu un paplašināsim kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts izbūvēt vēl vismaz desmit jaunus brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs, tostarp arī Uzvaras parkā, nodrošinot iespēju padzerties skeiteriem, skrituļotājiem un citiem aktīva un sportiska dzīvesveida piekritējiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Savu darbību arī ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējo darbība tiek atjaunota vasaras sezonā.

2022. gadā Rīgā tika izbūvēti sekojoši brīvkrāni:

• Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
• Pie bērnu sporta laukuma (Krišjāņa Barona iela 116a);
• Ziedoņdārzā (Aleksandra Čaka ielā 100);
• Āgenskalna tirgus priekšlaukumā (Nometņu iela 64);
• Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
• Mežaparkā pie ieejas zoodārzā (Ostas prospekts 11);
• Dzegužkalna parkā (Dzegužu iela 11).

2023. gadā tiem pievienojās:

• Brasas skvērā pie bērnu laukuma (Invalīdu iela 6);
• Grīziņkalna parkā (iepretim Pērnavas ielai 52);
• Ēbelmuižas parkā;
• Ziemeļblāzmas parkā;
• pie Vecāķu pludmales (Pludmales ielas un Kāpu prospekta krustojums);
• pie Birutas Baumanes takas Lēpju ielā Daugavgrīvā;
• bērnu rotaļu laukumā Pļavniekos (Andreja Saharova iela 30);
• Imantas vidusskolas sporta laukumā (Zentenes iela 19a);
• Ķengaraga promenādē (iepretim Maskavas ielai 262);
• Zemitāna laukumā;
• Dailes teātra skvērā.

Paralēli tam “Rīgas ūdens” pērn rada iespēju atjaunot vēsturiskā Ūdensavota namiņa iepretim Raiņa bulvārim 3 darbību, tāpat darbojas arī “Rīgas namu” apsaimniekošanā esošais brīvkrāns Rātslaukumā – Rolanda statuja. Savukārt šogad “Rīgas ūdens” pārziņā nonācis arī brīvkrāns Lastādijas ielā 2 (pie Spīķeru koncertzāles Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē).

2024. gadā plānots izbūvēt 11 jaunus brīvkrānus:

• Viesturdārzā;
• Operas parkā;
• Biķernieku meža apkārtnē;
• Centrāltirgū;
• Anniņmuižas parkā;
• Uzvaras parkā (pie koka terases);
• Uzvaras parkā (pie ainaviskā skeita laukuma);
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• pie Buļlupes promenādē;
• Māras dīķa apkaimē.

Brīvkrānu ierīkošanas vietas izvēlētas, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam apkopojot Apkaimju iedzīvotāju centra aptaujas datus. Precīzākas jauno brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu adreses būs zināmas pēc to pieslēgumu projektu izstrādāšanas. Jauno brīvkrānu darbība varētu tikt sākta vasaras otrajā pusē.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapāŠEIT 

 

foto no www.botanika.lu.lv

Rīgas dome trešdien, 12. jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā. Lai pasargātu kokus, noteikumi detalizē jēdzienu “koka bojāšana”, nosaka precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī tie paredz stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem.

“Ikviens koks, vai tas ir liels vai mazs, veido pilsētvidi, tās ainavu, bioloģisko daudzveidību un iedzīvotāju labbūtību. Tādēļ, izstrādājot jaunos noteikumus, pašvaldības mērķis bija piešķirt kokiem lielāku sabiedrisko vērtību un mudināt uzņēmējus un inženierkomunikāciju turētājus izmantot dabai draudzīgas darba metodes. Sadarbībā ar nozares ekspertiem, esam izstrādājuši jaunu regulējumu, kā aizsargāt, uzturēt kokus un palielināt zaļo teritoriju īpatsvaru nākotnē.”

skaidro Rīgas domes pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Definētas darbības, kuras tiek uzskatītas par koka bojāšanu

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja piecu gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% trīs gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas lielumu nosaka koka stumbra diametrs

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādejādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 cm dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 cm dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Noteikts pienākums zemes īpašniekiem kopt koku vainagus, kas projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.

Noteikumos veikti arī citi precizējumi un papildinājumi. Ar izmaiņām interesenti var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv. Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar Latvijas Kokkopju – Arboristu biedrību, kā arī ņemti vērā iedzīvotāju un organizāciju priekšlikumi.

 

Līdz nākamā gada beigām Rīgas pašvaldība uzlabos vides pieejamību astoņpadsmit sociālo pakalpojumu ēkās.

 

🟩 Rīgas pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Laguta” par vides pieejamības nodrošināšanas pasākumu īstenošanu sociālo pakalpojumu ēkās:

  • Balvu ielā 11
  • Ludzas ielā 43
  • Latgales ielā 208
  • Kolkasraga ielā 18
  • Eiženijas ielā 1E
  • Vidrižu ielā 1A
  • Ezera ielā 21 – 32
  • Avotu ielā 31 k-1
  • Avotu ielā 31 k-2
  • Ūnijas ielā 49
  • Imantas 8.līnijā 1 k-3 – 1A
  • Mazjumpravas ielā 8
  • Burtnieku ielā 37

🟩 SIA “Baltic Construction Company” (BCC) uzlabos vides pieejamību:

  • Biešu ielā 6
  • Sudrabu Edžus ielā 11
  • Apes ielā 8
  • Imantas 7.līnijā 4.

🟩 Pilnsabiedrība “AKN” veiks būvdarbus:

  • Latgales ielā 180B.

Vides pieejamības pasākumu būvuzraudzību veiks SIA “IJ Vide”.

Projekta kopējās izmaksas ir 3 186 128 eiro, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums ir 2 633 164 eiro un Rīgas pašvaldības finansējums – 552 964 eiro. Projektu plānots pabeigt 2025. gada 31. decembrī.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu “Vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi Rīgas pašvaldības 18 sociālo pakalpojumu ēkās” administrē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

Pagājušajā gadā, Rīgas dome, lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Atbalsts uzņēmējiem pieejams arī šogad, līdzšinējo trīs parkletu tipveida risinājumu vietā piedāvājot arī ceturto risinājumu.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, var pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50 % no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Līdz šim uzņēmējiem bija jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem, taču šogad līdzfinansēšanai tiek piedāvāts arī ceturtais risinājums ar jumta konstrukciju. Ar visiem parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

• jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
• jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no trim līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
• jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
• jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.
• uzņēmējiem jāņem vērā, ka parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.


Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem – izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Trešdien, 5. jūnijā, aizritējis trešais Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” seminārs, kas veltīts rīcībai evakuācijas un personiskā apdraudējuma gadījumā dažādās ārkārtas situācijās.

“Modinātājzvans būtu vārds, kuru es izvēlētos, ja būtu iespējami īsi jāapraksta šis seminārs. Valstij, pašvaldībai, atbildīgajiem dienestiem ir civilās aizsardzības plāni, pieredze un rīcības algoritmi, taču dienestu darbinieki nav pārcilvēki un nopietnā krīzes situācijā mūsu sabiedrības noturība būs lielā mērā atkarīga no iedzīvotāju informētības līmeņa un pareizām rīcībām. Aicinu atvēlēt mazliet laika un noskatīties kādu no Rīgas piedāvātajiem civilās aizsardzības semināriem,”

pauž Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Seminārā ’’Evakuācija un personiskā drošība’’ eksperti vērsuši uzmanību rīcībai iedzīvotāju evakuēšanā no dažādas bīstamības zonām, dažādos ārkārtas gadījumos. Sniegti arī praktiski padomi par pirmās palīdzības sniegšanu cietušajiem un izdzīvošanas metodēm ārpus savas personiskās apdzīvotās teritorijas.

🟩 Trešā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi evakuācijas gadījumā un personiskās drošības ievērošanā:

Iedzīvotāju evakuācija

Lēmumu, kas saistīts ar civiliedzīvotāju evakuāciju no apdraudētās teritorijas militāra apdraudējuma laikā, pieņem Ministru kabinets, izsludinot tiesisko režīmu, savukārt, lēmumu par civiliedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību militāra apdraudējuma laikā nosaka Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sadarbībā ar NBS un pašvaldībām nodrošina evakuācijas organizēšanu no apdraudētās teritorijas uz drošu patvēruma vietu, balstoties uz informāciju par draudiem, to radītajām sekām, kuras var radīt turpmāku apdraudējumu cilvēka drošībai.

Iedzīvotāju informēšanai par evakuācijas sākumu tiek izmantota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma. Tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas un ziņojums izplatīts Latvijas sabiedrisko mediju kanālos televīzijā, radio un internetā. Informācija var tikt izplatīta arī pa atbildīgo dienestu skaļruņiem, šiem dienestiem pārvietojoties pa pilsētu un izziņojot brīdinājumu.

Evakuācijas laikā, visā transporta maršruta garumā tiek izziņots pamiers, ja teritoriju, kurā atrodies, skārusi karadarbība. Autobusu kolonna ar pilsētas iedzīvotājiem un pilsoņiem tiek veidota iepriekš izziņotā vietā. Privātās automašīnas var pievienoties evakuācijas kolonnai, bet tām stingri jāievēro noteiktais maršruts. Galamērķī evakuētajiem tiek sniegta palīdzība un nodrošināta apmešanās vieta un ēdināšana.

Svarīgi atcerēties:

  • Uzmanīgi ieklausies paziņojumā par evakuācijas norisi;
  • Iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu;
  • Ja iespējams izmantot savu transportlīdzekli, brauc norādītajā evakuācijas virzienā uz galamērķi vai uz iepriekš sevis izvēlēto patvertnes vietu, kas sakrīt ar evakuācijas virzienu. Ja nav iespējams izmantot savu transportlīdzekli, dodies uz tuvāko norādīto evakuācijas pulcēšanās vietu, kur drošā patvērumā iedzīvotājus nogādā autobusi;
  • Par evakuēšanos paziņo tuviniekiem;
  • Iespēju robežās palīdzi apkārtējiem – kaimiņiem, kas dzīvo vieni vai ir ar veselības problēmām un nevar evakuēties pašu spēkiem.

Evakuācijas laikā ņem līdzi personu apliecinošus dokumentus (pase, ID karte), naudu, bankas kartes, mobilo telefonu, tā lādētāju, portatīvo radioaparātu ar baterijām un ikdienai nepieciešamos medikamentus. Ilgstošas evakuācijas gadījumā ņem līdzi ārkārtas gadījumu somu.

Pašvaldības loma militāra apdraudējuma gadījumā ir nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības – pārtiku, veselības aprūpi, elektroapgādi, siltumapgādi, ūdensapgādi, sakaru pieejamību, sabiedrības informētību, brīdināšanu, evakuēto izmitināšanu un sabiedriskās kārtības veicināšanu.

Pirmās palīdzības sniegšana sev un apkārtējiem

Krīzes situāciju laikā var nedarboties aptiekas, kā arī var būt ierobežota ārstniecības iestāžu pieejamība, tāpēc pārliecinies, ka mājas aptieciņā ir vismaz viens ārstniecības līdzeklis no šādām medikamentu grupām:

  • Pretsāpju un temperatūru mazinoši līdzekļi;
  • Medikamenti pret gremošanas traucējumiem;
  • Pretalerģijas medikamenti;
  • Medikamenti ar nomierinošu efektu;
  • Dezinfekcijas līdzekļi;
  • Šķēres un brūču/ievainojumu pārsienamie materiāli (plāksteru komplekts, marles saites, salvetes u.c.);
  • Ikdienā nepieciešamie personīgie medikamenti;
  • Siltumu atstarojoša sega, termometrs.

Viens no būtiskiem pirmās palīdzības elementiem ir nepieciešamība apturēt asiņošanu. Lai to izdarītu:

  • Uzvelc rokās vienreiz lietojamos gumijas cimdus vai cita ūdens necaurlaidīga materiāla izstrādājumus (plastikāta maisiņu);
  • Atbrīvo asiņojošo vietu no apģērba;
  • Aizspied brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu un noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu;
  • Pārliecinies, ka asiņošana ir apturēta. Ja tā turpinās, piespied brūci stiprāk, ja iespējams, uzliekot vēl marles kompresi vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam;
  • Izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112 vai 113, un līdz ierašanās brīdim turi brūci aizspiestu;
  • Neļauj atdzist cietušajam, pasargā viņu no apkārtējās vides iedarbības. Aprūpē un nomierini cietušo.

🟩 Vairāk ieteikumu par to kā sniegt pirmo palīdzību cietušajiem var atrast Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mājaslapā.

Izdzīvošana ārpus personiskās apdzīvotās teritorijas

Atrodoties ārpus savas apdzīvotās vietas, vadies pēc principa ’’izdzīvot’’:

I – Izmantošana – pielieto visus sev pieejamos apkārtnes resursus.
Z – Zināšanas – izmanto visu, ko zini, ko esi mācījies par izdzīvošanu ārkārtas gadījumos iepriekš.
D – Dezorientācija – iegaumē kur atrodaties, vēro informatīvo un fizisko telpu, apkārt notiekošo.
Z – Zaudējumi – centies neļauties bailēm un panikai, nedomā par to, ko vari zaudēt, bet gan to, ko vari šajā situācijā darīt savas dzīvības saglabāšanai, iespēju robežās palīdzot citiem.
I – Improvizācija – nav identisku situāciju. Nepārtraukti seko līdzi apkārt notiekošajam.
V – Vērtības – nezaudē saprātu pār cilvēcīgām vērtībām. Nav jākļūst par mežoni, bet apstākļus veido komfortablus, ērtus, lai varētu turpināt dzīvot.
O – Organiska iekļaušanās – Rīkojies kā vietējie iedzīvotāji, neizlec, paliec nemanāms
T – Turpināšana – Neapstājies pie jau sasniegtā, turpini iet uz priekšu.

Būtiskākie ieteikumi bruņotu nekārtību vai apšaudes gadījumā:

  • Dzirdot šāvienus, netuvojies logiem, kā arī, nestāvi ārā atklātā vietā;
  • Ievēro bruņoto drošības spēku norādes, nefotografē un nefilmē viņu darbības, atrašanās vietu;
  • Nedemonstrē ieročus vai tiem līdzīgus priekšmetus, kā arī nepieskaries pamestai munīcijai vai nepazīstamiem priekšmetiem, tā vietā ziņo Valsts policijai uz tālruni 110;
  • Velc tumšas krāsas drēbes, kas nepievērš uzmanību. Izvairies no kamuflāžas un dažādu simboliku elementiem apģērbā;
  • Strēlnieku ieroču apšaudes gadījumā, atrodoties ārā, nekavējoties nogulies zemē un ar rokām aizsedz galvu. Paliec zemē līdz dzirdi, ka šaušana apstājusies. Ja pamani iespēju nokļūt līdz aizsegam starp sevi un šāvēju, dodies turp līšus vai rāpus, cenšoties būt pēc iespējas nepamanākam;
  • Ja šaušanas laikā atrodies iekštelpās, izslēdz gaismu un patveries telpā, kurai, skatoties no ārpuses ir vismaz divas sienas (vannas istaba, koridors u.tml.);
  • Ja mītnē vairs nav droši, dodies uz tuvāko patvertni vai mājas pagrabu;
  • Artilērijas uzbrukuma gadījumā, telpās ieņem vietu iekštelpas stūrī, starp nesošajām sienām un neatstāj patvērumu vēl vismaz desmit minūtes pēc šaušanas, jo pēc zalves tiek veikti atkārtoti šāvieni trāpījumu koriģēšanai.

🟩 Vairāk informācijas un ieteikumu par izdzīvošanas metodēm un gatavību dažādām ārkārtas situācijām iespējams izlasīt  – ŠEIT . Ātrai saziņai ar operatīvajiem dienestiem, kā arī ieteikumu saņemšanai dažādās ārkārtas situācijās, lejupielādē lietotni ’’112 Latvija’’.

🟩 Rīgas pašvaldība iesaka ikvienam rīdziniekam apgūt prasmes sniegt pirmo palīdzību, jo informētība un zināšanas ir būtiskas katra paša veselības un drošības saglabāšanā. Ieskaties pirmās palīdzības apmācību organizētāju sarakstā šeit.

🟩 Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’.

📌 Nākamais seminārs norisināsies 11. septembrī, kurā eksperti sniegs padziļinātu informāciju iedzīvotājiem par rīcību dažādu ieroču apdraudējumu gadījumos.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Otrdien, 11. jūnijā, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus piedalīties seminārā “Rīga top zaļāka! Pilsētas “zaļie” risinājumi un izaicinājumi”, lai kopīgi apspriestu pašvaldības vīziju un izaicinājumus, kā pilsētas centru padarīt zaļu, ilgtspējīgu un patīkamu iedzīvotājiem.

“Vasaras svelmē visvairāk izjūtām un novērtējam zaļās vides ieguvumus, ko tā dod gan cilvēkam, jo koku ēnā ir iespēja patverties no karstuma, gan videi. Rīga ir zaļa pilsēta, tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai arī ielu telpa kļūtu zaļāka un cilvēkiem draudzīgāka. Aicinu visus interesentus, kuriem rūp pilsētvide, piedalīties seminārā, lai apspriestu Rīgas zaļās infrastruktūras attīstību.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Seminārs norisināsies “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.30 un tajā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, kā arī mediju pārstāvji.

Pasākumu varēs vērot arī tiešsaistē pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv un Facebook kontā @riga.lv. Skatītājiem, kuri semināram pievienosies attālināti, būs iespēja uzdot savus jautājumus vietnē slido.com.

Programma:

  • 14.00 – 14.05 – Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps atklāj pasākumu;
  • 14.05 – 14.20 – Pētījuma “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas iedzīvotāju dzīves kvalitāte” rezultāti / SIA “Aptauju Centrs”;
  • 14.20 – 14.40 – Rīgas vīzija par pilsētas zaļināšanu un labas pilsētvides principi. Izaicinājumi publiskās ārtelpas veidošanā un starpinstitucionālā sadarbība / Rīgas pilsētas arhitekta dienests;
  • 14.40 – 15.40 – Paneļdiskusija “Rīgas zaļināšanas vīzija. Starpinstitūciju sadarbība – labas pilsētvides veidošanas pamats”/ Piedalās eksperti no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta, SIA “Rīgas ūdens”, SIA “Labie koki”;
  • 15.40 – 15.55 – Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns 2027. – 2031. gadam / Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;
  • 15.55 – 16.25 – Atbildes uz jautājumiem;
  • 16.25 – 16.30 – Kopsavilkums/ Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Informējam, ka semināra laikā fotografēs un filmēs. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes FLICKR kontā.

 

Par godu Rīgas un Japānas pilsēta Kobes sadraudzības piecdesmitajai gadadienai, 3. jūnijā, abu pilsētu pārstāvji tikās Rātsnamā un svinīgi atklāja īpašu izstādi ’’Riga – Kobe 50’’, kā arī iestādīja sakuras dižstādu Uzvaras parkā.

Kobes delegāciju vicemēra Kazunori Ohara vadībā uzņēma Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un citi pašvaldības pārstāvji.

’’Draudzība un uzticēšanās iet roku rokā, ciešā draudzībā balstīta sadarbība nes augļus ilglaicīgi, tāpēc man ir liels prieks šodien Rīgā sveikt Japānas pilsētas Kobes delegāciju, lai kopā atzīmētu abu pilsētu pamatīgi būvētās un uzturētās sadraudzības saites. Mūs vieno kopīgas vērtības – demokrātija, drošība un savas kultūras godāšana, un tam ir neatsverama nozīme, attīstot arī ekonomisko sadarbību, lai vairotu mūsu pilsētu labklājību. Lai ilgs mūžs Rīgā dzimušajai un Kobē dzīvojošajai zilonītei Zuzei un lai šodien iestādītais sakuras koks kupli zeļ par godu pilsētu draudzības jubilejai,’’

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

 

’’Esam daudz mācījušies no Rīgas un plānojam to darīt arī turpmāk. Tuvāko dienu laikā apmeklēsim vairākus uzņēmumus, kas, mūsuprāt, ir vieni no spēcīgākajiem šajā pilsētā. Priecājos, ka varam gūt savstarpēju pieredzi un mūsu sadarbība plešas’’,

norāda Kobes vicemērs Kazunori Ohara.

Tūlīt pēc tikšanās atklāta izstāde ’’Riga – Kobe 50’’, kas atspoguļo skaistākos, interesantākos un nozīmīgākos momentus pilsētu sadarbībā. Izstāde būs skatāma līdz 28. jūnijam Rātsnama vestibilā.

  • Foto ieskats izstādes atklāšanā – ŠEIT

Turpinot 2012. gadā aizsākto tradīciju, Uzvaras parkā iedēstīts sakuras dižstāds, kas papildinās Rīgai savulaik dāvātos 114 šīs šķirnes kokus.

  • Foto sakuras stādīšanas brīžos – ŠEIT

Nākamajās dienās Kobes delegācijas pārstāvji viesosies vairākos uzņēmumos Rīgā, kā arī apmeklēs Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu un inovāciju centru.

Par abu pilsētu savstarpējo draudzību rīdziniekiem atgādina Kobes dārzs Āgenskalna apkaimē, kas veidots atbilstoši japāņu stila dārziem, kā arī 1993. gadā uz Kr. Valdemāra un Kalpaka bulvāra stūra novietotais pulkstenis, kas divās ciparnīcās rāda Rīgas un Kobes laiku. Otrs tāds pats pulkstenis atrodas Kobē.

Šajos sadraudzības gados arī Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam ir izveidojusies cieša sadarbība ar Kobes zooloģisko dārzu. Kobē gandrīz katrs zina, ka visu iemīļotā zilonīte Zuze pirms gadiem viņu pilsētā ieradās tieši no Rīgas. Kobes delegācijas pārstāvji atzīst, ka Zuze ir bijusi viens no prieka elementiem laikā, kad pilsētu skāra vērienīga zemestrīce. No mūsu zoodārza uz Kobi ir devušies arī lūšu pāris Hercogs un Lūsija, bet Kobe pretī atsūtījusi Japānas dzērves, makakus, sarkanās aras un sarkanos ibisus. Sadarbību starp Rīgas un Kobes zoodārziem plānots uzturēt arī turpmāk.


Sadraudzība aizsākās 1974. gada 18. jūnijā un kopš tā laika ir augusi, attīstījusies un stiprinājusies, aptverot dažādas abām pilsētām svarīgas jomas.