Šovasar pirmo reizi norisinās Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs

Šovasar Pārdaugavas apkaimē norisinās pirmais Starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs ar tēmu “Pārnesumi”, kura izvēlētais mākslas veids ir fotogrāfija.

Plenērā piedalās fotomākslinieki no Baltijas un Somijas, kuri, iemūžinot Pārdaugavas ainavas, dokumentē konkrētas vietas, cilvēkus un noskaņas. Plenēra rezultātā darbi jau drukātā formā atgriezīsies Pārdaugavas pilsētvidē, piedāvājot skatītājiem iespēju ieraudzīt šo apkaimi neierastā, vai arī ļoti personiskā un atpazīstamā skatījumā. Tāpēc projekta tēmai izvēlēts nosaukums “Pārnesumi” — atsauce uz vizuāliem un emocionāliem vēstījumiem, kas pārvietojas starp autoru un skatītāju.

Pilsētvidē eksponētie mākslas darbi būs kā nelielas laikmetīgās kultūras saliņas jeb logi uz plašāku laikmetīgās mākslas pasauli.

Plenēram uzaicināti fotogrāfi ar atšķirīgām vizuālajām pieejām un mākslinieciskajiem rokrakstiem, lai Pārdaugavas atainojums būtu daudzslāņains gan tematiski, gan emocionāli.

Mākslinieku Henrika Dunkera (Somija) un Tadas Kazakeviča (Lietuva) pieejas ir dokumentālas. Dunkeru vairāk interesē priekšmetiskās vides estētiskais un kompozicionālais tvērums, savukārt Kazakevičs koncentrējas uz konkrētu tēmu izpēti un cilvēkstāstu dokumentēšanu.

Arī Vikas Ekstas (Latvija) uzmanības centrā ir cilvēks — bieži pašportrets —, jo māksliniece savas izvēlētās tēmas risina caur personisko pieredzi.

Krista Mölder (Igaunija) savukārt fokusējas uz universalizētu telpas un skatītāja pieredzi, pētot dabas un arhitektūras formu savstarpējo attiecību.

Alnis Stakle (Latvija) fotogrāfijai pieiet konceptuāli un pētnieciski, strādājot ar vēsturisku, sociālpolitiski un emocionāli piesātinātu tematiku.

Plenēra ietvaros autori Rīgā viesosies jūnija un jūlija laikā, tam sekos fotomateriāla atlase un apstrāde, bet plenēra noslēgumā, rudenī, tiks izdots plenēra katalogs ar projekta laikā tapušajām fotogrāfijām un mākslinieku stāstiem par Pārdaugavā sajusto.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienības
Projektu vadītāja
e-pasts: Ieva.naglina@riga.lv
Tālrunis: +371 67181940

 

Rīgā darbu sāk vienotais informatīvais tālrunis 80001201

Rīgas pašvaldība no 1. jūlija centralizējusi saziņas sistēmu galvaspilsētā, sniedzot iespēju pa vienoto bezmaksas informatīvo tālruni 80001201 sazvanīt dažādas pašvaldības iestādes gan ikdienas jautājumos, gan ārkārtas situācijās.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir ļoti daudz funkciju un pašvaldībai ikdienā jāspēj atbildēt uz simtiem iedzīvotāju zvanu par visdažādākajiem jautājumiem. Līdz šim darbojās daudzi un dažādi telefona numuri, kas ikdienā radīja daudz neērtību iedzīvotājiem. Tagad esam veikuši būtiskus uzlabojumus, sniedzot iespējas visus jautājumus noskaidrot pa vienu tālruņa numuru – viena zvana attālumā, kas ir īpaši svarīgi krīzes un stresa situācijās. Numura izvēle nav nejauša – skaitlis 1201 ir Rīgas dzimšanas gads, ko viegli var iegaumēt pat bērni, un ceru, ka drīz tiksim arī pie šī īsā numura,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange

Vienotais tālrunis izveidots, centralizējot vairākus gan bezmaksas, gan citus informatīvos tālruņus, piemēram:

  • Pilsētas attīstības departaments(būvvalde) – 67105800;
  • Pašvaldības ieņēmumu pārvalde – 80000850;
  • Rīgas domes bezmaksas informatīvais tālrunis – 80000800;
  • Bijušais Satiksmes vadības centra tālrunis – 80003600 u.c.

Šie tālruņi pakāpeniski – pusgada laikā – tiks slēgti. Tuvojoties tālruņa slēgšanai, klientiem tiks atskaņota automātiska ziņa par esošo tālruņu numuru slēgšanu un lūgums turpmāk sazināties, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (vai 1201).

Vienotais tālrunis pagarinātā laikā – darba dienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 18.00 – sniegs informāciju par pašvaldības pakalpojumiem un 24/7 (diennakts režīmā) nodrošinās ziņojumu pieņemšanu par notikumiem pilsētvidē.

Tālruņa darbu nodrošinās viens diennakts operators un vairāki operatori darba laikā. Nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti papildu operatori.

Iedzīvotājiem būs iespēja sagaidīt operatora atzvanu. Tāpat ārkārtas krīzes situācijās tiks nodrošināts interaktīvs balss paziņojums par esošo situāciju un iespējamo rīcību.

Šāda sistēma ļaus ātri reaģēt, kā arī koordinēt un piesaistīt resursus krīzes situācijā.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu (Rīgas satiksme, Rīgas ūdens, RNP u.c.) informatīvie tālruņi pagaidām netiek centralizēti.

Ir iecere drīzumā izveidot saīsināto numuru 1201. Tas Rīgas pašvaldībai vēl nav piešķirts un sāks darboties, kad regulators apstiprinās numerācijas piešķiršanu.

Par 1201

Lai nodrošinātu ērtu, atpazīstamu, unikālu un operatīvu saziņu ar pašvaldību, plānots ieviest īso tālruņa numuru “1201”.

Kā rāda pasaules pieredze, īsi tālruņu numuri saziņai ar pašvaldību ieviesti vairākās valstīs, kas ir ievērojami lielākas par Latviju. Piemēram, Polijas galvaspilsētā Varšavā ir numurs 19115, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir pat vairākas “karstās līnijas” ar īsiem numuriem – 1539, 1545 un 1547, bet tepat mums kaimiņos Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šāds numurs ir 1664.

Īsiem numuriem ir tāda priekšrocība, ka cilvēki tos viegli atceras, bet aizņemtības vai slinkuma dēļ garos numurus tālruņos neieraksta, it īpaši gadījumos, ja iepriekš nav tos izmantojuši vai nav plānojuši izmantot.

Jāpiebilst, ka atsevišķu krīžu brīžos var būt traucēti mobilā interneta sakari, tāpēc cilvēkiem var rasties problēmas atrast garo tālruņa numuru. Īsos numurus ir daudz vieglāk reklamēt gan sociālajos tīklos, gan televīzijā, radio un drukātajā presē, viegli tos nostiprinot iedzīvotāju atmiņā.

Tāpat numuram 1201 ir simboliska nozīme, kas ļaus to viegli atcerēties ar asociāciju palīdzību. Pat, ja rīdzinieks būs aizmirsis numuru kā tādu, liela daļa iedzīvotāju tomēr zina, ka Rīga dibināta 1201. gadā, tāpēc, veiksmīgi reklāmas kampaņās izmantojot atsauces uz vēsturi, krīzes brīdī cilvēks atcerēsies, kur zvanīt un iespējami ātri saņems nepieciešamo informāciju un palīdzību.

 

Šonedēļ Rīgā sāksies astotā GoRR regate; sacensības atklās svētdien ar svinīgu parādi

Jau šo svētdiena, 29. jūnijā, ar svinīgu buru jahtu parādi Vanšu tilta un Andrejsalas tuvumā atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies vairāk nekā 60 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena pirmdien, 30. jūnijā, tiks aizvadīta Rīgā. Nedēļas turpinājumā flote dosies tālāk uz Sāmsalu un noslēgsies Koigustes ostā 4. jūlijā.

Rīgas līča regate arī šogad iesāksies Rīgā. Līdzīgi kā pērn burāšanas svētkus varēs izbaudīt visi jau svētdien, 29.jūnijā, vērojot krāšņo buru jahtu parādi Daugavas upē. Ērtākā lokācija parādes skatīšanai ar speciāli sagatavotu krasta programmu un komentēšanu būs Riga Riverside Festival ietvaros, pie Pasažieru ostas. Parādes laiks no plkst. 17.30 līdz 18.30. Festivāla apmeklētāji varēs arī balsot par atraktīvāko un radošāko komandu. Uzvarētājus pulksten 20.00 apsveiks GoRR atklāšanas ceremonijas laikā, kas notiks Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

“Regate ir ikgadējs lielākais burāšanas notikums Latvijā – vairāk nekā 60 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu. Divās no septiņām grupām tiks izcīnīts arī Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu, kas ir labs kompliments regatei! Šogad būs arī komandas no Somijas un Polijas,”

uzsver Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans.

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1. jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas ietekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību organizatori distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai iepriekšējās dienas vakarā, ņemot vērā laikapstākļus. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā ar SAP Sailing analītisko rīku un iepazīties ar katras dienas distanci.

Nedēļas turpinājumā no Rīgas GoRR dosies otrajā sacensību posmā uz Kuresāri, kur flote nonāks, ticamāk, vien 2. jūlijā. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Madis Ausman: “Pirmo reizi GoRR ir tik gara posma distance – ap 95 jūras jūdzēm jeb aptuveni 175 kilometri.” Pie vidēja ātruma pieci mezgli, laivas galā varētu nonākt vien pēc aptuveni divdesmit stundām. Ja būs stingrāks vējš, lielākās laivas būs ātrāk, bet mazākās vēl vēlāk. “Ja vējš būs lēns distances vidū būs starpfinišs un šāda prakse GoRR ir ieviesta pirmo reizi,” tā regates organizatore un sacensību sekretāre Kristīne Kanska. Starpfinišs sniedz priekšrocību regates garo distanci pārtraukt pie ļoti lēna vēja.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Kuresārē gaidāmas “Sportland” piekrastes sacensības, kad daļa no flotes mērosies spēkiem tā saucamajās olimpiskajās jeb pievēja-pavēja distancēs, bet daļa flotes burās apkārt Abrukas salai. Piektdien, 4.jūlijā flote mēros ceļu tālāk uz Koigustes ostu, kur vakarpusē notiks GoRR uzvarētāju, Latvijas jūras burāšanas čempionu un Livonijas kausa ieguvēju apbalvošana.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau astoto gadu. To laikā noskaidro Latvijas jūras burāšanas čempionus un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts un Pērnavas jahtklubu.

REGATES PROGRAMMA 

 

Pārvērt inovāciju par produktu – pieteikšanās bezmaksas apmācību programmai ir atvērta

Latvijai stiprinot savu zinātnes un inovāciju ekosistēmu, Venture Catalysts piedāvā unikālu iespēju pētniekiem un uzņēmējiem apgūt prasmes, zināšanas un saņemt atbalstu, kas nepieciešams, lai idejas pārvērstu tirgū realizējamos produktos un pakalpojumos.

Programma ir izstrādāta uzņēmumu dibinātājiem, akadēmiskām komandām un doktorantiem, kuri darbojas zinātnes un biznesa krustpunktā. Venture Catalysts ir praktiska, apmācību programma, kas koncentrējas uz komercializācijas, inovāciju stratēģijas, līderības un jaunuzņēmumu attīstības jautājumiem. Programmas dalībnieki soli pa solim apgūst, kā izveidot dzīvotspējīgu deep tech uzņēmumu – no tirgus potenciāla izvērtēšanas līdz biznesa modeļa izstrādei un investoru piesaistei.

Programmu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un īsteno UniLab sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu un RISEBA. Tā tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem un ir daļa no plašākas iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu, uz pētniecību balstītu inovāciju attīstību visā Latvijā.

“Dalībnieku vidū mēs redzam lielu interesi par komandas biedru atrašanu, tādēļ interesentiem piedāvājam arī pievienoties un izpētīt līdzdibinātāju datubāzi “Pool of co-founders”, kurā ir gan cilvēki ar zinātnisku, gan komerciālu pieredzi. Programmas laikā dalībnieki satiek arī jau pieredzējušus jaunuzņēmumu vadītājus, kuri dalās ar saviem komandas veidošanas izaicinājumiem,”

dalās Voldemārs Brēdiķis, Venture Catalysts programmas mentors un pasniedzējs.

Venture Catalysts apvieno desmit pieredzējušu ekspertu vadītas darbnīcas, personalizētu mentorēšanu un mērķtiecīgu tīklošanos, lai palīdzētu dalībniekiem pārvērst idejas reālā produktā. Programma norisināsies no 2025. gada 29. jūlija līdz 28. augustam, un pieteikšanās jau ir atvērta.

Lai pieteiktos vai uzzinātu vairāk, apmeklējiet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tīmekļa vietni.

Par Venture Catalysts

Venture Catalysts ir valsts līmeņa apmācību iniciatīva, kas atbalsta zinātnē balstītu jaunuzņēmumu attīstību Latvijā. Programma ir LIAA, UniLab, RTU Rīgas Biznesa skolas un RISEBA kopprojekts, kas tiek īstenota ERAF projekta “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” (ID Nr. 1.2.3.1/1/23/I/001) ietvaros. Tās mērķis ir paātrināt deep tech inovāciju komercializāciju un veicināt dinamiskāku, starptautiski konkurētspējīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

 

Svarīgas izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanā no 1. jūlija

Rīgas dome 30.maijā pieņēma grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, ar kuriem no šā gada 1.jūlija tiek noteikts gan bērna piedzimšanas pabalsta apmērs, gan veiktas izmaiņas pabalsta piešķiršanā.

Nozīmīgākā no izmaiņām attiecas uz deklarētās dzīvesvietas adresi. No 1.jūlija pabalstu piešķirs, ja vienam no vecākiem – pabalsta prasītājam – deklarētās dzīvesvietas adrese līdz bērna piedzimšanai vismaz 12 mēnešus ir bijusi Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

No 1. jūlija punkts par deklarēšanās ilgumu ir spēkā un attiecas arī uz pabalstu 150 eiro viena jaundzimušā bērna gadījumā. Līdz šim šāda nosacījuma nebija. Tātad, ja bērns piedzims pēc 1. jūlija, bet neviens no vecākiem nebūs deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, šo pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstu nepiešķirs.

Arī tad, ja 1. jūlijā un vēlāk piedzims dvīņi vai trīnīši, bet vecāki būs deklarēti Rīgā mazāk nekā 12 mēnešus, viņiem nebūs tiesību saņemt pašvaldības atbalstu, bet viņi saņems visus valsts garantētos pabalstus.

Pabalstu var pieprasīt sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas, adopcijas vai aizbildnības nodibināšanas dienas. Pieprasot pabalstu, jāņem vērā, ka pabalsts ir tik liels, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas, nevis reģistrēšanas brīdī.

Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs no 2025. gada 1. jūlija:

  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni – 4500 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši divi bērni un kopā ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu – 6000 eiro;
  • ja vienās dzemdībās dzimuši trīs vai vairāk bērni – 7500 eiro;
  • ja piedzimis viens bērns – 150 eiro, bet no 2026. gada 1. janvāra – 450 eiro;
  • ja jaundzimušais bērns ir ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi dzimis (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas), papildus minētajiem pabalstiem – 1500 eiro.

Mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļas ir 31 nedēļa plus 6 dienas. Rīgas Sociālais dienests ņem vērā ārstniecības personas izsniegtajā dokumentā norādīto par dzemdību norises nedēļu un dienu. Par to, ka bērns ir priekšlaikus dzimis, Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļu darbinieki pierādījumus nevāc, bet pierādījumu iesniegšana Rīgas Sociālajam dienestam ir pabalsta pieprasītāja pienākums.

Vairāk informācijas Labklājības departamenta mājaslapā ŠEIT.

*“Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

 

Aptauja par iedzīvotāju pieredzi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanā

Rīgas pašvaldība aicina aizpildīt aptauju par iedzīvotāju pieredzi un vajadzībām daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanā un energoefektivitātes uzlabošanā.

Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. pantu un 2024. un 2025. gada darba plānu šobrīd veic lietderības revīziju “Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi”.

Revīzijas ietvaros tiek vērtēts, vai esošie atbalsta mehānismi efektīvi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Revīzijā kā revidējamās vienības ir noteiktas Ekonomikas ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija.

Lai padziļināti izprastu dzīvokļu īpašnieku pieredzi un vajadzības saistībā ar ēku atjaunošanu, Valsts kontrole veic aptauju daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (ar 3 un vairāk dzīvokļu īpašumiem) dzīvokļu īpašniekiem.

Aptauja būs pieejama elektroniski līdz 2025.gada 30. jūnijam platformā “Visidati.lv”.

Aptauju iespējams aizpildīt – ŠEIT.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti kā pierādījumi revīzijā, kā arī ieteikumu izstrādē, lai pilnveidotu atbalsta pasākumus ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā, ka pašvaldības autonomā funkcija ir veicināt dzīvojamā fonda uzturēšanu un modernizēšanu, kā arī sekmēt klimata pārmaiņu ierobežošanu, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli.

 

Šovasar Rīgas dārzi un parki uzziedēs, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iedvesmoti

“Rīgas meži” trešdien, 11.jūnijā, Esplanādes parkā atklāja vasaras puķu dobju sezonu, iepazīstinot sabiedrību ar šī gada puķu dobju tematiskajiem rakstiem un īpaši atlasīto augu sortimentu.

Par godu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem SIA “Rīgas meži” izveidoja 15 tematiskas puķu dobes. Katra no tām veltīta kādam no svētku mākslinieciskajiem virzieniem – kormūzikai, tautas un mūsdienu dejai, akordeonu un tautas mūzikai, pūtēju un simfoniskajiem orķestriem, teātrim un kokļu spēlei.

Dobes veidotas, iedvesmojoties no Dziesmu un deju svētku repertuārā iekļautajiem skaņdarbiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu sabiedrības interesi, šogad uzņēmums atklās apmeklētājiem arī informāciju par augu šķirnēm, kas izmantotas puķu dobju kompozīcijās. Šo šķirņu saraksts, kā arī Dziesmu un deju svētku puķu dobju karte ir pieejami “Rīgas mežu” mājaslapā, sadaļā “Dārzi un parki” – ŠEIT.  Informācija par konkrētās dobes augu sastāvu pieejama arī uz vietas – katra dobe ir marķēta ar informatīvu plāksnīti, kurā iekļauts QR kods, kas ļauj ērti piekļūt attiecīgās dobes aprakstam tiešsaistē.

Pirmā Dziesmu un deju svētkiem veltītā puķu dobe tika atklāta trešdien, 11. jūnijā Esplanādes parkā, piedaloties dziesmu un deju svētku dalībniekiem – Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestrim un Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas meiteņu vokālajam ansamblim “Lavīze”. Nākamo nedēļu laikā līdz Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, kopā ar svētku dalībniekiem – dažādiem kolektīviem – tiks atklātas vēl piecas dobes.

Mediju pārstāvji ir laipni aicināti piedalīties puķu dobju atklāšanas pasākumos. Publicitātes nolūkos pasākumu laikā filmēs un fotografēs.

 Dziesmu un deju svētku puķu dobju atklāšanas pasākumu datums un norises vietas:

12.jūnijā, plkst.12.00, Akordeonu mūzikas dobes atklāšana Kronvalda parkā

16.jūnijā, plkst.11.00, Kormūzikas dobes atklāšana Brīvības pieminekļa pakājē

30.jūnijā, plkst.11.00, Tautas deju dobes atklāšana Zemitāna laukuma skvērā.

1.jūlijā, plkst.12.00, Teātra mākslas dobes atklāšana Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam.

3.jūlijā, plkst.11.00, Kokļu mūzikas dobes atklāšana “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā, pie skulptūras  “Ķoklētājs ar bērniem”.

 

Visas Skolēnu dziesmu un deju svētkiem veltītās puķu dobes Rīgā:

  1. Dziesmu un deju svētku dobe – veltījums visiem dalībniekiem; Esplanādes parkā, Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī (iedvesmas avots – Skolēnu dziesmu un deju svētku simbols).
  2. Akordeonu mūzikas dobe – Kronvalda parkā, pie Kongresu nama (iedvesmas avots – Raimonda Paula dziesmu popūrijs).
  3. Kormūzikas dobe – garās dobes Brīvības pieminekļa pakājē (iedvesmas avots – dziesma “Tavs karogs”).
  4. Tautas deju dobe – Zemitāna laukuma skvērā (iedvesmas avots – deja “Druvā bites dzied”).
  5. Tautas deju dobe – Esplanādes parkā, garās dobes starp gājēju celiņiem (iedvesmas avots – deja “Ciguļi”).
  6. Mūsdienu dejas dobe – Pārdaugavā, Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku modelēšanas koncerta kompozīcijas).
  7. Pūtēju orķestru un instrumentālās mūzikas dobe – Neatkarības laukuma skvērā pie Rīgas pils (iedvesmas avots ir dziesma “Atmostas Baltija”).
  8. Simfoniskās mūzikas dobe – Latvijas Nacionālās operas skvērā (iedvesmas avots – Elgas Īgenbergas skaņdarbs “Valsis” Aivara Krūmiņa aranžējumā).
  9. Folkloras dobe – Bastejkalnā, ejot no Brīvības pieminekļa puses (iedvesmas avots – folklora, Latvijas lauku ainava);
  10. Kormūzikas dobe – Līvu laukumā (iedvesmas avots – dziesma “Upe” (Jāņa Stībeļa mūzika un vārdi, aranž. Edgars Linde).
  11. Kormūzikas dobe – Uzvaras parkā (iedvesmas avots – “Saule, Pērkons, Daugava” (Mārtiņš Brauns / Rainis)).
  12. Teātra mākslas dobe – Vērmanes dārzā, pie pieminekļa Krišjānim Baronam (iedvesmas avots ir teātra simbols – maska).
  13. Jauno mākslinieku dobe – apaļā dobe Vērmanes dārzā (iedvesmas avots – mākslas un tērpu dizaina pasaule, kur satiekas krāsa, faktūra, forma un stils).
  14. Kokļu mūzikas dobe – “Mežaparkā”, Atpūtas alejas sākumā pie skulptūras “Koklētājs ar bērniem” (iedvesmas avots – kokle, kokles stīgas).
  15. Tautas mūzikas dobe – Ziedoņdārzā pie strūklakas (iedvesmas avots – Dziesmu un deju svētku repertuāra dažādi skaņdarbi).

Par vasaras puķu dobēm

2025. gada vasara Rīgas dārzos un parkos būs koša, krāšņa un daudzveidīga. Šogad apstādījumos tiks izmantotas aptuveni 190 dažādas vasaras puķu šķirnes, kopumā vairāk nekā 30 000 ziedaugu. Starp biežāk sastopamajām šķirnēm ir balzamīne, begonija, gaura, vasara dālija, verbena u.c.

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniegs jūlija beigās, kad norisināsies “Rīgas mežu” organizētais Baltijas Starptautiskais puķu dobju festivāls, kura laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti doties pastaigā pa galvaspilsētas parkiem, izbaudot puķu dobju krāšņumu un balsojot par savu favorīta dobi.

123456

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Dziesmu un deju svētku laikā svētku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas

Dziesmu un deju svētku laikā svētku dalībnieku transportam ļaus izmantot sabiedriskā transporta joslas, tā otrdien, 10.jūnijā, lēma Ministru kabinets, atbalstot grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos.

Grozījumu mērķis ir mazināt iespējamos satiksmes sastrēgumus Rīgā, organizējot gan Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus, gan arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, dziesmu un deju svētku laikā Rīgā ierodas liels dalībnieku skaits ar sēdvietu skaita ziņā dažādiem autobusiem, kas apgrūtina satiksmi un rada sastrēgumus gan pasākumu norises vietu apkaimēs, gan citur pilsētā. Būtiski apgrūtināta tiek gan sabiedriskā, gan privātā transporta kustība, īpaši sastrēgumu laikā.

Turpmāk dziesmu un deju svētku norises laikā transportlīdzekļiem, kas nodrošina transporta pakalpojumus svētku dalībniekiem, atļauts braukt pa braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, ja saņemta svētku rīkotāja izsniegta svētku transportlīdzekļa caurlaide. Svētku transportlīdzekļu, kuriem izsniegta šāda caurlaide, sarakstu, norādot tajā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, svētku rīkotājs iesniedz Valsts policijā, kura tos sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju izmantos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tostarp ar satiksmes uzraudzību saistītu jautājumu risināšanā.

Šī iniciatīva ļaus efektīvāk koordinēt dalībnieku plūsmu starp mēģinājumu un pasākumu norises vietām, kā arī no un uz viņu uzturēšanās vietām, tādējādi uzlabojot kopējo svētku norisi.

 

Aicina uz diskusiju par transporta un mobilitātes sistēmas attīstību Rīgas centrā nākamajos 25 gados

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 12. jūnijā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus un citus interesentus uz diskusiju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma risinājumiem.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi Rīgas pašvaldība sāka 2024. gada februārī. Plānojums tiek izstrādāts, lai noteiktu, kā nākamo 25 gadu laikā Rīgas centrā attīstīt transporta infrastruktūru un satiksmi – tostarp ielu tīklu, gājēju un veloinfrastruktūru, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta un dzelzceļa satiksmi, kā arī transportlīdzekļu novietnes un mobilitātes punktus. Tāpat izstrādāti priekšlikumi risinājumiem, kā organizēt satiksmi Vecrīgā, kur veidot ātruma ierobežojumu zonas, kā apbraukt Rīgas centru.

Plānojumā tiks nostiprināta detalizēta ielu tīkla un ilgtspējīgas, videi draudzīgas transporta sistēmas attīstība nākotnē un tas būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas plānošanas dokumentiem.

Tematiskā plānojuma izstrādi paredzēts pabeigt šā gada septembrī un pirms tā gala redakcijas izstrādes, pašvaldība to prezentēs sabiedrībai, skaidrojot iecerētos risinājumus.

● Diskusija notiks ceturtdien, 12. jūnijā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 klātienē Rīgas domes Sēžu zālē. Pasākumam varēs pievienoties arī tiešsaistē, izmantojot MS Teams platformu.

● Lai pieteiktu savu dalību diskusijā (klātienē vai attālināti), lūdzam reģistrēties līdz 11. jūnijam, aizpildot anketu – ŠEIT.

Anketā iespējams norādīt arī jautājumus, uz kuriem dalībnieki diskusijas laikā vēlētos saņemt atbildes.

Diskusiju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar plānojuma izstrādātājiem – piegādātāju apvienību SIA “E. Daniševska birojs” un SIA “Solvers”.

Plānojuma izstrādes laikā veikta esošās transporta sistēmas un normatīvo aktu izpēte, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Plānojuma izstrādē pašvaldība sadarbojas ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, Pierīgas pašvaldībām u.c. organizācijām.

Tematiskais plānojums tiks apstiprināts ar Rīgas domes lēmumu un kalpos kā vadlīnijas šobrīd izstrādē esošajam Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumam.

 

Rīgas pašvaldība iepazīstinās ar zemo emisiju zonas projekta virzību

Pirmdien, 9. jūnijā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar SIA “Ernst & Young Baltic” ekspertiem organizēs tiešsaistes vebināru, kurā iepazīstinās ar līdz šim paveikto darbu, lai Rīgā līdz 2027. gada beigām ieviestu zemo emisiju zonu.

Zemo emisiju zona ir teritorija, kurā tiek īstenota satiksmes sistēmas pārkārtošana ar mērķi samazināt vides piesārņojumu un veicināt sabiedrības pārvietošanās paradumu maiņu. Šādas zonas ieviešana palīdz pilsētām visā pasaulē samazināt satiksmes radīto piesārņojumu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un padarīt pilsētvidi drošāku, klusāku un pieejamāku visiem.

Vebinārā būs iespēja uzzināt:

  • par zemo emisiju zonas ieviešanas projekta virzību;
  • iepazīties ar izstrādātajiem zemo emisiju zonas ieviešanas alternatīvajiem scenārijiem un to ietekmi uz gaisa kvalitātes uzlabošanu pilsētā;
  • uzzināt turpmākos soļus, kā arī uzdot interesējušos jautājumus.

Vebinārs norisināsies tiešsaistē MS TEAMS platformā 9. jūnijā no plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 un tiks translēts Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv un Rīgas pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai kļūtu par vebināra aktīvo dalībnieku ar iespēju uzdot jautājumus un saņemtu pieslēgšanās saiti MS TEAMS platformai, aicinām reģistrēt savu dalību līdz 9. jūnija plkst.12.00. Reģistrēšanās anketa – ŠEIT.

Dalībnieki anketā tiek aicināti norādīt arī savus jautājumus, uz kuriem vēlas saņemt atbildi vebināra laikā.

Zemo emisiju zonas izveidi Rīgas pilsētā nosaka 2020. gada 16. aprīļa MK rīkojums Nr.197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam”, kurā noteikts konkrēts rīcības virziens un veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai transporta piesārņojuma samazināšanai. Rīgai uzdots izveidot zemo emisiju zonu, ņemot vērā emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” un MK noteikumu Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi” prasībām. Tāpat zemo emisiju zonas rīcības plāna izstrāde un ieviešana noteikts kā uzdevums Rīgas attīstības programmā līdz 2022.–2027. gadam.

📌 Plašāka informācija par zemo emisiju zonas ieviešanas projektu, tā mērķiem, līdz šim īstenotajām projekta un sabiedrības līdzdalības aktivitātēm pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnes www.rdpad.lv sadaļā “Attīstība” – “Mobilitāte” – ŠEIT.