Sabiedriskajā apspriešanā izsludināti jauni noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu Rīgā; iedzīvotāji aicināti paust viedokļus

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. No 27. marta līdz 10. aprīlim noteikumu projekts izsludināts sabiedriskajā apspriešanā.

Iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas savus ierosinājumus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Jau vēstīts, ka, izskatot noteikumu projektu, Mājokļu un vides komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodevām noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka, tāpat kā līdz šim, ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Kā jaunievedums plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi.

Rīgā sākas āra kafejnīcu sezona

Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt nedaudz ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 10 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC).

Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt, zvanot uz tālruni 80000800 vai rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Uzņēmēji sev interesējošu informāciju var gūt sazinoties arī ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv vai meklējot informāciju mājaslapā https://uznemeji.riga.lv/

Rīga izsludina finansēšanas konkursu organizācijām, kas īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējums organizācijām, kuras īsteno profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un dejas izglītības programmas Rīgā”.

Konkursa nolikums nosaka kārtību, kādā piešķir Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu profesionālās ievirzes izglītības reģistrā reģistrētām akreditētām privātām mūzikas, mākslas vai deju skolām, kas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā ne mazāk kā vienu gadu īsteno licencētu profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas vai dejas izglītības programmu un kuru audzēkņi ir ne vairāk kā 25 gadus veci.

Līdzfinansējuma programma īstenojama līdz 2025. gada 31.decembrim.

Pieteikumi jāiesniedz elektroniskā formātā līdz 2025. gada 9. aprīlim plkst. 23.59, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā linda.pukite@riga.lv.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Palielināts līdzfinansējums sporta pasākumiem “Ghetto Games” un “Krastu mačs”

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par līdzfinansējuma palielināšanu diviem nozīmīgiem sporta pasākumiem – basketbola turnīram “Krastu mačs” un “Ghetto Games”. Turpmāk “Ghetto Games” tiks organizēts arī vairākās galvaspilsētas apkaimēs, savukārt “Krastu mačs” turpināsies, kā neatņemama Rīgas dzimšanas dienas tradīcija. Šīs izmaiņas veicinās pasākumu attīstību un pieejamību plašākai sabiedrībai.

“Ticu, ka sportam ir spēks vienot cilvēkus un iedvesmot jauno paaudzi. Ar palielināto līdzfinansējumu mēs ne tikai turpinām atbalstīt spēcīgas Rīgas sporta tradīcijas kā “Krastu mačs”, bet arī paplašinām “Ghetto Games” pieejamību dažādās Rīgas apkaimēs. Tas ir ieguldījums ne tikai sportā, bet arī drošākā, saliedētākā un dzīvīgākā pilsētā,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Ņemot vērā biedrības “Mūsu darbs mieram” lūgumu, līdzfinansējums “Krastu mačs” turnīram palielināts no 90 000 eiro uz 120 000 eiro. 15 gadu laikā šis pasākums ir attīstījies no 24 stundu basketbola spēles līdz daudzpusīgam, sociāli atbildīgam notikumam, kas kļuvis par neatņemamu Rīgas dzimšanas dienas tradīciju un ir ieguvis atpazīstamību arī Baltijas mērogā. Līdzfinansējuma palielinājums nodrošinās iespēju saglabāt turnīru kā bezmaksas pasākumu gan apmeklētājiem, gan dalībniekiem, turklāt piešķirtā summa veido mazāk nekā 50% no kopējām pasākuma izmaksām.

Tāpat, atsaucoties uz biedrības “Streetbasket” lūgumu, atbalstīts lēmums līdzfinansējuma palielināšanai “Ghetto Games” pasākumiem, palielinot līdzfinansējumu par 100 000 eiro. Šis finansējums būtiski nepieciešams, lai turpinātu un paplašinātu “Ghetto Games” aktivitātes Rīgas apkaimēs, tostarp Bolderājā, Ķengaragā, Centrāltirgū un AB Dambī. Papildus tam biedrība lūdza atbalstu arī Rīgas skolu sporta aktivitāšu īstenošanai – telpu futbola turnīram “Rīgas skolu Ekstraklase” un basketbola finālturnīram “Rīgas skolu Superlīga”.

Rīgas dome turpina atbalstīt sporta pasākumus, kas veicina veselīgu un aktīvu dzīvesveidu Rīgas iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem. Piešķirtais līdzfinansējums ļaus attīstīt un paplašināt sporta pasākumu piedāvājumu, padarot tos pieejamākus un kvalitatīvākus.

Informāciju sagatavoja: Sindija Grāvere, Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja p.i., e-pasts: sindija.gravere@riga.lv

Martā dzimušo trejmeitiņu vecākiem Rīgas pašvaldība izmaksās 7500 eiro

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma piešķirt vienreizēju materiālo pabalstu nesen dzimušo trejmeitiņu vecākiem – rīdzinieku Oļesjas un Vasilija Pereverzevu ģimenei.

Trīnīšu mammu šodien apciemoja un apsveica Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Rīdzinieku ģimenei, kura pagājušajā nedēļā sagaidīja nākam pasaulē trīnītes, tā, protams, ir trīskārša laime un arī trīskārša atbildība. Rīgas vārdā šorīt sveicu ģimeni un dāvināju katrai no trejmeitiņām sudraba karotīti. Esmu arī rosinājis pārskatīt pilsētas piešķirto finansiālo atbalstu trīnīšu ģimenei – agrāk šādos gadījumos maksātā naudas summa ir indeksēta atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam un aicināšu Rīgas domi atbalstīt 7500 eiro izmaksu ģimenei,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pašvaldības Finanšu un administrācijas lietu komisija jau nolēma piešķirt lielāku materiālu pabalstu – 7500 eiro. Iepriekš pašvaldība trīnīšu ģimenēm tradicionāli izmaksāja 4500 eiro lielu vienreizējo materiālo pabalstu.

Trīnītes Sofija, Marija un Alisa piedzima Rīgas Dzemdību namā 21. martā. Savdabīga sakritība, ka šie ir divdesmit pirmie trīnīši kopš 1992. gada, kad tika izveidota Rīgas dome.

Pabalstu trejmeitiņu vecākiem izmaksās no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.

Informāciju sagatavoja: Antra Gabre, Rīgas pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore, e-pasts: antra.gabre@riga.lv, tālrunis: 29422038

Rīgas pašvaldība nosprauž ambiciozus mērķus centralizētās siltumapgādes veicināšanai; stratēģijai izsludinās sabiedrisko apspriešanu

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi ambiciozu stratēģiju*, lai veicinātu centralizētās siltumapgādes attīstību, diversificētu enerģijas ieguves avotus un paplašinātu atjaunīgo energoresursu, tostarp šķeldas, izmantošanu apkures sistēmās. Šī stratēģija, kas aptver periodu no 2025. līdz 2032. gadam, paredz virkni pasākumu, kas nodrošinās drošu, ekonomiski izdevīgu un videi draudzīgu siltumapgādi visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļus, trešdien, 26. martā, Rīgas dome nolēma nodot stratēģiju sabiedriskajai apspriešanai.

“Rīgas pašvaldība ar šo stratēģiju sper izšķirošu soli uz ilgtspējīgu un neatkarīgu siltumapgādi, apvienojot modernas tehnoloģijas, vietējos resursus un sabiedrības iesaisti. Mēs aicinām ikvienu rīdzinieku piedalīties apspriešanā, lai kopīgi veidotu pilsētas enerģētisko neatkarību un ekonomiski izdevīgāku nākotni, vienlaikus saudzējot vidi,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Centralizētās siltumapgādes īpatsvara palielināšana

Plānots paplašināt centralizētās siltumapgādes zonas, pievienojot jaunus klientus un veicinot esošo siltumapgādes sistēmu modernizāciju. Tiks izstrādāti un ieviesti jauni siltumtīklu projekti, lai nodrošinātu efektīvāku siltumenerģijas pārvadi un sadali.

Siltumenerģijas ražošanas avotu paplašināšana

Rīgas pašvaldība plāno diversificēt siltumenerģijas ražošanas avotus, tostarp, lai samazinātu atkarību no “Latvenergo” termoelektrocentrālēm. Tiks veicināta neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju loma tirgū, nodrošinot konkurētspējīgus siltuma tarifus un pieslēgšanas izmaksas.

Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana

Stratēģijā paredzēts būtiski palielināt atjaunīgo energoresursu – šķeldas, siltumsūkņu un zaļās elektroenerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, kas ir videi draudzīgs un vietēji pieejams resurss. Tiks uzstādītas jaunas biomasas katlu mājas un koģenerācijas stacijas, kā arī modernizētas esošās iekārtas, lai maksimāli izmantotu šķeldas potenciālu.

Ilgtspējīga attīstība un vides aizsardzība

Rīgas pašvaldība apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību, samazinot CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Stratēģijā iekļauti pasākumi, kas veicinās atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Tiks īstenoti projekti ēku siltināšanai un siltumtīklu rekonstrukcijai, lai samazinātu siltumenerģijas zudumus un nodrošinātu ekonomiski izdevīgus risinājumus iedzīvotājiem.

Sabiedrības iesaiste un informēšana

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par energoefektivitāti un jaunākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, Rīgas pašvaldība plāno organizēt informatīvas kampaņas un izglītojošus pasākumus. Plānots izveidot “Energopratības centru”, kas sniegs konsultācijas un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām.

*Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģijas 2025.–2032. gadam 1. redakcija

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 26007509, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv

Top Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāns; galvaspilsēta aicinās sabiedrību iesaistīties

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi Rīgas sporta un aktīvās atpūtas attīstības plāna 2025.-2028. gadam pirmo redakciju, kuru paredzēts nodot publiskajai apspriešanai.

“Sports un aktīva atpūta ir viens no stūrakmeņiem veselīgai, iekļaujošai un dzīvespriecīgai Rīgai. Ar šī plāna palīdzību mēs vēlamies nodrošināt, ka katrs rīdzinieks – no bērna līdz senioram – var atrast sev piemērotu veidu būt kustībā un kopā ar citiem. Uzskatu, ka tikai ciešā sadarbībā ar sabiedrību, sporta organizācijām un pašvaldības struktūrām varam sasniegt šos mērķus. Tāpēc aicinu ikvienu paust savu viedokli – jūsu idejas ir pamats tam, lai sportošana un veselīga dzīvesveida norises Rīgā kļūtu vēl pieejamākas, mūsdienīgākas un iedvesmojošākas,” saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Plāna izstrādes mērķis ir noteikt vidēja termiņa sporta un aktīvās atpūtas nozares politiku Rīgā, lai sekmētu gan bērnu/jauniešu sportu, gan aktīva dzīvesveida īstenošanas iespējas mūža garumā, kā arī atbalstītu sporta organizāciju kapacitāti un iesaistīšanos sporta procesa īstenošanā, pilnveidotu augstu sasniegumu sportistu atbalsta sistēmu, nodrošinātu sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras uzturēšanas ilgtspēju un attīstību un stiprinātu Rīgas kā Baltijas sporta metropoles tēlu veicinot sporta tūrisma attīstību.

Plāna izstrādes gaitā tika veikta padziļināta analīze un konsultācijas ar sporta nozares pārstāvjiem, organizācijām un iedzīvotājiem. 2024. gada janvārī veikts pētījums par sporta organizāciju darbību Rīgā, analizējot to struktūru, sadarbības iespējas un esošos izaicinājumus.

Tāpat tika organizētas septiņas fokusa grupas ar sporta nozares ekspertiem, kurās diskutēja par bērnu un jauniešu sacensību organizēšanu, izglītības iestāžu darbību, tautas sporta attīstību, augstu sasniegumu sportu un sporta infrastruktūras uzlabošanu.

Rīgas pašvaldība aktīvi sadarbojas ar sporta federācijām, sporta klubiem un organizācijām, prioritāri atbalstot bērnu un jauniešu sportu, kā arī veicinot augstu sasniegumu sportu. Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) koordinē sporta politikas īstenošanu un nodrošina efektīvu sporta finansējuma pārvaldību.

Rīgas pašvaldība cieši sadarbojas ar sporta federācijām, klubiem un organizācijām, īpašu uzmanību veltot bērnu un jauniešu sporta attīstībai un augstu sasniegumu sporta atbalstam. Rīgā novērojams arī privāto sporta iniciatīvu pieaugums, kas papildina pašvaldības ieguldījumu sporta attīstībā. Sporta infrastruktūras objektu skaits pieaug, un IKSD sadarbojas ar citām pašvaldības struktūrvienībām un pilsētas iedzīvotājiem, lai nodrošinātu arvien plašākas un mūsdienīgas sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sporta un aktīvās atpūtas attīstību, Rīgas pašvaldība izvirzījusi četrus stratēģiskos mērķus 2025. – 2028. gadam:

  • Efektīva un caurskatāma sporta pārvaldība un finansēšana;
  • Mūsdienīga un pieejama sporta infrastruktūra;
  • Sportošanas un sacensību iespējas visiem iedzīvotājiem;
  • Mērķtiecīgs un ilgtspējīgs augstu sasniegumu sporta atbalsts.

Galvenā Rīgas pašvaldības sporta nozares prioritāte ir bērnu un jauniešu sporta attīstība, kura attīstību sekmē sporta finansējuma sadalīšanas principi, pašvaldības sporta regulējums un pieejamā finansējuma apjoms. Sporta un aktīvās atpūtas joma Rīgas pašvaldībā raksturojama kā atvērta un uz sadarbību vērsta.

Attīstības plāns tālāk tiks nodots publiskajai apspriešanai, savukārt pēc tam paredzēts attīstības plāna gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process.

Lēmums pieņemts Rīgas domes 26. marta sēdē.

Rīgas pašvaldība pilnveido Civilās aizsardzības plānu un ieteikumus iedzīvotāju rīcībai apdraudējuma gadījumā

Turpinot pilnveidot pirms gada apstiprināto Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu*, tas tagad papildināts ar jaunu sadaļu – par rīcību gadījumos, ja notikusi bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem, kuģa uzskriešana uz sēkļa, kuģu sadursme vai pasažieru kuģu katastrofa. Plāna papildināšanu trešdien, 26. martā akceptēja Rīgas domes deputāti.

“Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, mēs Rīgas domē drošības jomu un civilo aizsardzību esam noteikuši par prioritāti. Mēs pastāvīgi strādājam pie Civilās aizsardzības plāna uzlabošanas, lai tas atbilstu mūsdienu drošības izaicinājumiem un nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotāji ir informēti un sagatavoti iespējamajām krīzes situācijām. Tāpat aktīvi strādājam pie civilās aizsardzības infrastruktūras uzlabošanas un iedzīvotāju informēšanas par pareizu rīcību “X” stundā, ja tāda pienāks, ” uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis.

Jaunā Civilās aizsardzības plāna sadaļa ietvers ieteikumus personām, kas uzturas pašvaldības administratīvā teritorijā, kā arī detalizētus algoritmus iesaistīto dienestu un iestāžu rīcībai. Algoritmi ir saskaņoti ar atbildīgajām iestādēm un izstrādāti atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku prasībām. Papildinātās sadaļas ietvers vizualizācijas, kas uzlabos informācijas uztveri un sapratni.

Tāpat Civilās aizsardzības plānā šogad plānots papildināt sadaļas par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un evakuāciju, kā arī par rīcību cilvēkiem ar invaliditāti patvēruma vietu sasniegšanai. Sagaidāms, ka šie papildinājumi tiks aktualizēti gada otrajā pusē, kad stāsies spēkā izmaiņas katastrofu pārvaldības likumdošanā un būvnormatīvos par patvertnēm.

Lai veicinātu sabiedrības informētību un praktisko gatavību iespējamām krīzes situācijām, plānotas divas praktiskās evakuācijas mācības, līdzīgi kā pērn notikušās “Namejs” mācības. Tiks organizēti septiņi praktiskie civilās aizsardzības semināri visa gada garumā dažādās apkaimēs. Pirmais jau notika 20. martā Teikas apkaimē, bet nākamais plānots 23. aprīlī Āgenskalna apkaimē. Plānoti informatīvi pasākumi skolās un bērnudārzos, kā arī izvērsta intensīvāka komunikācija ar nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Sarkano Krustu.

Rīgas dome jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu pieņēma pagājušā gada martā. Tajā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Civilās aizsardzības plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju. Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā.

*Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns

Rīgas dome piešķirs finansējumu vēl 10 ielu posmu seguma atjaunošanai

Trešdien, 26. martā, Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljoniem eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos. Kopumā šajā būvdarbu sezonā seguma atjaunošanu veiks vairāk nekā 50 Rīgas asfaltētajās ielās, darbu veicējus atlasot atklātu konkursu kārtībā. Seguma atjaunošanas darbus pilsētā plānots sākt aprīļa otrajā pusē, sākoties aktīvajai būvsezonai.

Deputāti pieņēma lēmumu atvēlēt līdz 6,4 miljonam eiro seguma atjaunošanas darbiem vēl 10 ielu posmos, no pašvaldības budžeta piešķirot līdz 964 tūkstošiem eiro un 5,5 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

Kopumā šajā būvdarbu sezonā segumu plānots atjaunot 52 objektos, uzlabojot segumu vairāk nekā 500 tūkstoši kvadrātmetru platībā. Gandrīz visām ielām atjaunos gan brauktuves, gan piegulošās ietves. Šogad plānoto asfaltēto ielu saraksts un karte.

Finansējums seguma atjaunošanai piešķirts sekojošiem objektiem:

  • Augusta Dombrovska iela, posmā no Baltāsbaznīcas ielas līdz Mērnieku ielai un Mērnieku iela;
  • Biķernieku iela, posmā no Ulbrokas ielas līdz Juglas ielas rotācijas aplim;
  • Biķernieku iela, posmā no pieturvietas “Bērnu slimnīca Gaiļezers” līdz pilsētas robežai;
  • Ganību dambis, posmā no Pētersalas ielas līdz tiltam pār Sarkandaugavu;
  • Jaunciema 8. šķērslīnija;
  • Lielirbes iela, posmā no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Mīlgrāvja tilta transporta mezgla brauktuves posmi;
  • Piedrujas iela, posmā no Vietalvas ielas līdz Pildas ielai;
  • Pildas iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Nīcgales ielai;
  • Vietalvas iela un Sesku iela, posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai.

Katram objektam darbu izpildes termiņš ir atšķirīgs. Atkarībā no veicamo darbu apjoma konkrētajā vietā, būvdarbu izpildes laiks ir noteikts no 21 līdz 140 kalendārajām dienām.

Līdz 15. maijam iespējams pieteikt bērnu Rīgas pašvaldības skolu 1. klasēs

Rīgas pašvaldība atgādina, ka galvaspilsētas skolās līdz 15. maijam iespējams pieteikt bērnu mācībām 1. klasē nākamajam mācību gadam.

Bērni, kuriem sākot mācības skolā, ir seši gadi, bet šajā kalendārajā gadā paliks septiņi gadi, ir uzņemami skolā prioritārā secībā tieši tāpat kā septiņgadnieki. Bērnu 1. klasei var pieteikt jau laicīgi, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu.

Skola veidos 1. klases pretendentu, kuriem attiecīgajā kalendārajā gadā aprit septiņi gadi, sarakstu, ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā līdz 15. maijam reģistrēto informāciju par bērniem. Savukārt līdz 1. jūnijam norisināsies klašu komplektēšana.

Prioritāri tiks uzņemti tie bērni, kas vismaz 12 mēnešus ar vienu no vecākiem būs deklarējušies vienā adresē attiecīgās skolas piesaistītajā teritorijā. Tāpat augstākā prioritāte attieksies arī uz bērniem – bāreņiem, skolas pedagogu bērniem, kā arī brāļiem vai māsām, kas mācās attiecīgās izglītības iestādes pamatizglītības programmā.

Saistošie noteikumi “Kārtība, kādā reģistrējami un izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs” paredz, ka skolas, komplektējot klases jaunajam mācību gadam, veido pirmklasnieku pretendentu sarakstu. Skolas piecu darba dienu laikā pēc 1. klases pretendentu saraksta sagatavošanas bērnu vecākiem elektroniski nosūtīs uz norādīto oficiālo elektronisko adresi vai e-pasta adresi vēstules, lai informētu – bērns ir vai nav iekļauts skolas 1. klases uzņemamo pretendentu sarakstā.

Bērna vecāki informāciju par teritoriālajām vienībām un tām piesaistītajām skolām var atrast vietnē www.iksd.riga.lv sadaļā “Katalogs”.