Piektdien, 15. janvārī, konkursa vērtēšanas komisija apstiprināja finansējumu konkursam piešķirto finanšu līdzekļu 500 000 eiro ietvaros sešiem projektiem, kas iedzīvotāju balsošanas laikā no pagājušā gada 27. novembra līdz 27. decembrim 15 projektu konkurencē saņēma visvairāk iedzīvotāju balsu.

Tie ir – Rīgas Centra attīstības biedrības projekts “Ģertrūdes baznīcas publiskās zonas labiekārtošana” ar plānotajām īstenošanas izmaksām 99 000 eiro, kas saņēma 3490 iedzīvotāju balsis; Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības projekts “Dārziņu identitātes un publiskās ārtelpas attīstība” ar plānoto finansējumu 100 000 eiro, kas saņēma 3438 balsis; Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība “Riga Annenhof” projekts “Vec-Anniņmuižas atdzimšana” -43 000 eiro, 3 182 balsis; Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projekts “Zasulauka manufaktūras parks” – 86 000 eiro, 3105 balsis; biedrības “Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai” projektam “Publiskās ārtelpas – Maskavas dārza, rotaļu laukuma un vingrošanas laukuma, izbūve” – 99 000 eiro,    3087 balsis. 

Tāpat konkursam piešķirtais finanšu līdzekļu atlikums, 73 000 eiro, tika atbalstīts Teikas apkaimes biedrības projektam “Aktīvās atpūtas taka Biķernieku mežā, kas saņēma 2997 iedzīvotāju balsis.

Projekti nodoti īstenošanai kompetentajām Rīgas pašvaldības institūcijām -Rīgas domes Satiksmes departamentam, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijai.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 29. maijā noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana. Konkursam no 22 nevalstiskajām organizācijām kopā tika iesniegti 26 projektu pieteikumi.

Kopumā par projektiem nobalsoja 23 915 iedzīvotāji, kas ir ievērojami vairāk kā pirmajā konkursā 2019.gadā, kad par projektiem balsoja nedaudz vairāk kā 10 000 iedzīvotāji.

Konkursa mērķis ir veicināt apkaimju teritoriju kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību un sekmēt to revitalizāciju, pastāvīgi un mērķtiecīgi veicināt apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, radīt publiski pieejamu un atvērtu mijiedarbes telpu un aktivizēt jaunu un radošu kopdarbības formu attīstību, kā arī pilsētas pašvaldībai iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti par nepieciešamajiem pilsētvides uzlabojumiem, kas ir svarīgi Rīgas iedzīvotājiem.

Konkursa vērtēšanas komisiju vadīja Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs, kā arī komisijā sastāvā bija sešu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Komisijas sastāvā bija iekļauts biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons un šīs biedrības valdes loceklis Igors Roms, biedrības “Brasa” valdes locekle Māra Melnbārde, biedrības “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” valdes loceklis Liberijs Počs, Inese Roze – Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle un Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja arī atbildīgie darbinieki no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Satiksmes departamenta, būvvaldes, Rīgas domes centrālās administrācijas, Austrumu izpilddirekcijas un Pārdaugavas izpilddirekcijas.

Plašāka informācija par konkursu ir publicēta: www.balso.riga.lv vai www.riga.lv.

16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas normatīvajos tiesību aktos un ir jāpārskata transporta attīstības shēma.

2020. gada 16. oktobrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 “Vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, ieviešot būtiskas izmaiņas teritorijas izmantošanas veidu klasifikatorā, terminoloģijā, nosacījumos attiecībā uz transporta infrastruktūras teritorijām un ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nodrošinājumu u.c..Savukārt nepieciešamību pārskatīt jaunā Rīgas teritorijas plānojuma redakcijā ietverto ilgtermiņa transporta attīstības shēmu pamato starptautiskās publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma izstrādē konstatētie risinājumi.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā atkārtoti plānots izvērtēt pagājušajā gadā publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Plānojuma pilnveidi veiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To iecerēts paveikt nepilna gada laikā.

“Lai informētu rīdziniekus par jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu, no janvāra tiksimies ar apkaimju iedzīvotājus pārstāvošajām organizācijām. Ar pilnveidoto redakciju ikviens varēs iepazīties Plānojuma publiskās apspriešanas laikā nākamā gada otrajā pusē,” informēja Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Līdz brīdim, kad būs piemērojams jaunais plānojums, spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process tika sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Sagatavoti un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināti 11 tematiskie plānojumi. Tāpat īstenota plaša sabiedrības līdzdalības programma.

Pirmā Rīgas teritorijas plānojuma publiskā apspriešana un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana norisinājās no 2018. gada 9. janvāra līdz 8. februārim un tās laikā tika saņemti 769 iesniegumi. Kopumā tajos izteikti ap 2000 priekšlikumi. Tāpat tika saņemts 51 atzinums no dažādām institūcijām. Rezultātā plānojumu tika lemts nodot pilnveidei.

Otrā dokumenta publiskā apspriešana norisinājās no 2019. gada 13. marta līdz 10. aprīlim. Tās laikā tika saņemti 875 iesniegumi, kuros kopumā izteikti ap 1200 priekšlikumi.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. Teritorijas plānojums tiek izdots Rīgas domes saistošo noteikumu veidā un tas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, veicot darbības saistībā ar nekustamo īpašumu.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, Rīgas dome ir izstrādājusi un apstiprinājusi divus galvaspilsētas teritorijas plānojumus: 1995.–2005.gadam un 2006.–2018.gadam.

Īsfilma latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā iepazīstina ar 12 Rīgas pilsētas apkaimēm: Ziepniekkalnu, Āgenskalnu, Ķīpsalu, Šampēteri, Grīziņkalnu, Maskavas foršati, Vecmīlgrāvi, Ķengaragu, Sarkandaugavu, Teiku, Mežaparku un Skansti. Īsfilmā tiek stāstīts kā radās Rīgas pilsētas apkaimes, kas katrai raksturīgs un neparasts, arīdzen kas ir Rīgas Apkaimju alianse un kādi ir tās uzdevumi.

Īsfilmas veidošanas procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki, gan veidojot filmas saturu, gan kā videomodeļi.

Īsfilma tapa “Latvijas Nedzirdīgo savienība” projektā “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu!”, kas tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:

Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, projektu koordinatore Karīna Pavlova, e-pasts: projekti@lns.lv, mob. 28277856 (sms)