Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies vairāk nekā 6000 dejotāju un dziedātāju
No 4. līdz 6. augustam Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums, kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā “Dziesma dejo. Deja skan” pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.
Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi, kurai muzikālās daļas autors ir vairākkārtējs “Grammy” balvas nominants Uģis Prauliņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.
Koncertuzveduma nosaukums “Dziesma dejo. Deja skan” ir formas apzīmējums, jo dejotāji arī dziedās, bet koristi – arī dejos. Repertuāru veido plaši zināmi koru un deju pasaules numuri, kā arī jaunrade, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam.
Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs 12 mūziķu sastāvs, 53 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētās vietās, bet dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai apmeklētājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums notiks dzīvajā izpildījumā.
Aizvadot vienu no mēģinājumiem Mežaparka Lielajā estrādē, horeogrāfs Agris Daņiļevičs atzīst: “Uz šo mēģinājumu nācu kā uz kārtējo eksāmenu, jo šādā mērogā nekad nekas nav darīts, un tā ideja ar rekvizītiem piepildīt 2,5 stadiona laukumus ir īsts izaicinājums. Elastību, ja kaut kas nesanāk, smeļos tieši no tās vides, kur atrodos, šoreiz no Mežaparka estrādes. Tas radīšanas process ir maģisks un nedaudz pārdabisks. Šeit varu radoši lidot, kas, protams, uzliek divtik lielu atbildību, bet tas iedod baigo kaifu. Vēlos publiski noņemt cepuri savu dejotāju un viņu pedagogu priekšā, jo iemācīties just laukumu šādā mērogā ir patiesa māksla. Tā mēroga elpa, kurā šobrīd ir nonākuši “dzirnieši”, iemāca redzēt Mežaparka otru malu, gandrīz kā virsvadītājam, kam jāpārredz viss laukums.”
Režisoriskā vadlīnija ir šūpoles, kas šūpo latvieti starp pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļāvām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu, starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo – godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā. Koncertuzvedumā tiks izmantoti šo horeogrāfu un komponistu darbi: Uldis Žagata, Aija Baumane, Uldis Šteins, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Emilis Jūlijs Melngailis, Imants Kalniņš, Jāzeps Vītols un citi.
Idejas autors un producents Edžus Arums atklāj: ”Ideja man radās ļoti, ļoti sen, dejojot Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparkā. Jau toreiz domāju – kādēļ gan mums nevarētu būt pilns deju koncerts kora mūzikas pavadījumā? Attīstot ideju, sapratām, ka dejotāji arī var dziedāt un koristi noteikti var arī dejot vienā laukumā ar dejotājiem. Un te nu mēs esam – laipni lūgti mūsu komandas sapnī, kur dziesma dejos un deja skanēs!”
