Rīgas dome nolēmusi lūgt nodot pašvaldībai līdz šim valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 26, 28, 28B, jeb Saules dārzu.

Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam lemt par teritoriju nodošanu bez atlīdzības Rīgas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, paredzot Saules dārzā attīstīt atpūtas zonu.

Pārņemot Saules dārzu savā īpašumā un plānojot parka atjaunošanu, veicinās kvalitatīvas pilsētvides veidošanu un publiskās ārtelpas sakārtošanu Mežaparka apkaimē. Tāpat būs iespējams iedzīvotājiem nodrošināt arī jaunu piekļuves vietu Ķīšezeram.

Ja Ministru kabinets lems par teritorijas nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments būs atbildīgs par parka apsaimniekošanu. Teritorijā esošās ēkas varētu tikt izmantotas izglītības funkciju nodrošināšanai. Dome lēma piešķirt 130 000 eiro, lai nodrošinātu teritorijas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un pēc tās – teritorijā esošo koku izpēti un sakopšanu, kā arī citus parka uzturēšanas darbus.

Saules dārzs veidojies 20. gadsimta sākumā ap Grāves muižas kompleksu. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība, un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, un pēc 1. Pasaules kara līdz pat 1930. gadu vidum bija populāra jauniešu pasākumu norises vieta. Pēc 2. Pasaules kara Saules dārzs tika nosaukts par Bērnu parku, un šeit līdz 1960. gadu sākumam atkal notika dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Kopš 1960. gadu vidus parks pamazām zaudējis savu nozīmi, un līdz šim par tā apsaimniekošanu rūpējās VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

18.01.2023. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-23-2183-lē “Par zemes vienības Inčukalna ielā 2 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai – publiskās apbūves teritorijas transformācijai par jaukta centra dzīvojamās apbūves/uzņēmējdarbības teritoriju.

Lēmums.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  SIA “MI2 development”, izstrādātājs – SIA “METRUM”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas – no 31.01.2023. līdz 28.02.2023. 

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 09.02.2023. Plkst.17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 09.02.2023. plkst. 12.00, aizpildot anketu: https://ej.uz/o2uf.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 28.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_24347;
  • nosūtot uz e-pastu: [email protected];
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 28.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā:
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Ieriķu ielā 43A;
    • Gobas ielā 6A;
    • Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni – 67105443.

Saistība ar plānotiem meža teritorijas kopšanas un ainavu veidošanas darbiem kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, SIA “Rīgas Meži” līdz 10.februārim aicina izteikt argumentētus viedokļus par:

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: [email protected] (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Iestājoties aukstākam laikam un palielinoties sniega daudzumam, baudīt ziemas priekus Rīgā var gan distanču slēpošanas, gan kameršļūkšanas trasēs. Iedzīvotājiem nodrošināta arī inventāra noma.

Patlaban ir pieejama distanču slēpošanas trase Lucavsalā un Uzvaras parkā, baudīt ziemas priekus var arī Mežaparkā, kur trasi ierīkojuši SIA “Rīgas meži”, un Biķernieku mežā kur distanču slēpošanu nodrošina VAS “CSSD”.

Nedēļas nogalē, 7. un 8. janvārī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā būs pieejamas “Rīgas Sniega parka” kameršļūkšanas trases, ko apsaimnieko SIA “Žagarkalns”.

Pagaidām tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas mākslīgā ledus slidotava pie Rīgas 84. vidusskolas un nav atvērta pie tās esošā slēpošanas trase.

Rīgas pašvaldība ar ierobežotu nomas inventāra skaitu iedzīvotājiem nodrošina arī distanču slēpošanas iespējas divos reģionālajos sporta centros – “Sarkandaugava” (Sarkandaugavas ielā 22/24) un “Ķengarags” (Maskavas ielā 283B). Aktuālā informācija un kontaktinformācija ir atrodama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv

14.12.2022. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2070-lē “Par teritorijas Ķīšezera ielā 8 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nosakot  tirdzniecības un pakalpojumu objekta būvniecībai nepieciešamos apbūves parametrus un tās darbības veikšanai nepieciešamo infrastruktūru.

Lokālplānojuma ierosinātājs –  “SIA “LIDL Latvija”, izstrādātājs – SIA “VVV Architecture”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 03.01.2023. līdz 01.02.2023.  

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 19.01.2023. Plkst. 17:00 video konferences režīmā MS Teams vidē un tiks pārraidīta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv , kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 19.01.2023. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu: https://ej.uz/ewue

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23141;
  • klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.02.2023. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23141;
  • nosūtot uz e-pastu: [email protected];
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.02.2023.) Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā. 

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rīgas domes lēmums

Mežaparks

No 4. līdz 6. augustam Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums, kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Koncertuzvedumā “Dziesma dejo. Deja skan” pulcēsies vairāk nekā 6000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm.

Dalībnieki demonstrēs gan labi pazīstamu repertuāru, gan speciāli šim notikumam veidotu jaunradi, kurai muzikālās daļas autors ir vairākkārtējs “Grammy” balvas nominants Uģis Prauliņš un horeogrāfs Agris Daņiļevičs.

Koncertuzveduma nosaukums “Dziesma dejo. Deja skan” ir formas apzīmējums, jo dejotāji arī dziedās, bet koristi – arī dejos. Repertuāru veido plaši zināmi koru un deju pasaules numuri, kā arī jaunrade, tādēļ komponists un muzikālās daļas vadītājs Uģis Prauliņš ir izveidojis vienotu skaņas dizainu visam koncertuzvedumam.

Mežaparka Lielajā estrādē to izpildīs 12 mūziķu sastāvs, 53 kori un 105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētās vietās, bet dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai apmeklētājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums notiks dzīvajā izpildījumā.

Aizvadot vienu no mēģinājumiem Mežaparka Lielajā estrādē, horeogrāfs Agris Daņiļevičs atzīst: “Uz šo mēģinājumu nācu kā uz kārtējo eksāmenu, jo šādā mērogā nekad nekas nav darīts, un tā ideja ar rekvizītiem piepildīt 2,5 stadiona laukumus ir īsts izaicinājums. Elastību, ja kaut kas nesanāk, smeļos tieši no tās vides, kur atrodos, šoreiz no Mežaparka estrādes. Tas radīšanas process ir maģisks un nedaudz pārdabisks. Šeit varu radoši lidot, kas, protams, uzliek divtik lielu atbildību, bet tas iedod baigo kaifu. Vēlos publiski noņemt cepuri savu dejotāju un viņu pedagogu priekšā, jo iemācīties just laukumu šādā mērogā ir patiesa māksla. Tā mēroga elpa, kurā šobrīd ir nonākuši “dzirnieši”, iemāca redzēt Mežaparka otru malu, gandrīz kā virsvadītājam, kam jāpārredz viss laukums.”

Režisoriskā vadlīnija ir šūpoles, kas šūpo latvieti starp pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļāvām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu, starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo – godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā. Koncertuzvedumā tiks izmantoti šo horeogrāfu un komponistu darbi: Uldis Žagata, Aija Baumane, Uldis Šteins, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Emilis Jūlijs Melngailis, Imants Kalniņš, Jāzeps Vītols un citi.

Idejas autors un producents Edžus Arums atklāj: ”Ideja man radās ļoti, ļoti sen, dejojot Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparkā. Jau toreiz domāju – kādēļ gan mums nevarētu būt pilns deju koncerts kora mūzikas pavadījumā? Attīstot ideju, sapratām, ka dejotāji arī var dziedāt un koristi noteikti var arī dejot vienā laukumā ar dejotājiem. Un te nu mēs esam – laipni lūgti mūsu komandas sapnī, kur dziesma dejos un deja skanēs!”

Kopš valsts svētku nedēļas piecās Rīgas apkaimēs ir iemirdzējies gaismas noformējums, kas būs apskatāms līdz pat 9. janvārim,  lai priecētu rīdziniekus un pilsētas viesus tumšajās vakara stundās, dodoties ikdienas gaitās vai nesteidzīgās pastaigās.

No 15. novembra katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 20.00 apmeklētājiem ir pieejama izgaismota Mežaparka Lielā estrāde, kas pavisam nesen piedzīvoja savu atklāšanu jaunā veidolā.

Tā kā šogad ierastajā pasākuma formātā četru dienu garumā nenotiek gaismas festivāls “Staro Rīga”, tajā paredzētie gaismas objekti papildina pilsētvides noformējumu un no 18. novembra ir  apskatāmi pilsētas parkos Rīgas apkaimēs. Četri no tiem ir izgaismoti un apskatāmi katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 22.00 līdz pat 9. janvārim.

Viesturdārzā ir izgaismots brīvi stāvošs vides objekts “Melnā zvaigzne”, savukārt Ziemeļblāzmas parkā apmeklētājus sagaida pastaigu maršruts “Laika āderes telpa”. Līdztekus tam Bieriņu apkaimes Mārupītes parkā pastaigu laikā skatāmi gaismas akmeņi “Levitācija – meditācija”. Izgaismota ir arī lidlauka “Spilve” ēka, kas kopā ar vairākām gaismas instalāciju grupām, sākot jau no iebrauktuves alejas, veido vienotu gaismas tēlu ansambli.

Tā kā šis gaismas noformējums pilsētvidē būs skatāms līdz 9. janvārim, iedzīvotāji aicināti izvēlēties sev ērtāko apskates laiku, to tuvumā ievērot distancēšanos, lietot sejas aizsargmaskas un lielas pulcēšanās gadījumā izklīst. Cilvēku plūsmu pie objektiem kontrolēs apsardze, un epidemioloģisko risku gadījumā svētku apgaismojums tajos var tikt īslaicīgi vai ilglaicīgi izslēgts.

Galvaspilsētas izgaismošana un noformēšana ar “Staro Rīga” gaismas instalācijām turpināsies līdz pat 9. janvārim, pārējiem objektiem pakāpeniski un uz laiku iemirdzoties dažādu apkaimju parkos, sagādājot iedzīvotājiem pārsteigumu pastaigu laikā. Šo ceturtdien, 25. novembrī, jauna gaismas instalācija “Kāpēc nav jābaidās no tumsas” uz četrām dienām iemirdzēsies Kronvalda parka Simtgades alejā pie Latvijas Nacionālā teātra, savukārt turpmākajās nedēļās gaismas objektu projekti gaidāmi arī Lucavsalā, Imantā, Dzegužkalnā, Āgenskalnā, Torņakalnā un citviet.

Jau ziņots, ka līdz novembra beigām pilsētvidē apskatāmas gaismas instalācijas ar latviešu tautasdziesmu spēka vārdiem 10 dažādās lokācijās – Imantā, Dzirciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Avotos, Maskavas forštatē, Vecmīlgrāvī un trijās vietās centrā.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Rīgas izgaismošana svētku rotā plānota arī citos pilsētas parkos. Savukārt jau šajā nedēļas nogalē galvaspilsētā gaidāma galveno egļu iedegšana un Pirmās Adventes kultūras pasākumi, par ko sīkāka informācija meklējama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv. 

Karte - Ķīšezera iela 6

Pirmdien, 13. septembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma publiskai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai nodot teritorijas Ķīšezera ielā 6 lokālplānojuma redakciju. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Lokālplānojuma izstrāde tika sākta ar mērķi radīt priekšnoteikumus sekmīgai uzņēmējdarbībai, nodrošinot tirdzniecības un pakalpojumu objekta būvniecībai nepieciešamos apbūves parametrus, mainot pašreizējo teritorijas izmantošanu no centru apbūves teritorijas ar atļauto stāvu skaitu 25 un vairāk stāvi uz jauktas centra apbūves teritoriju ar atļauto stāvu skaitu – trīs stāvi.

Risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kas orientēts uz vietējiem Mežaparka un Čiekurkalna apkaimes iedzīvotājiem. Ieceres īstenošanas rezultātā tiks labiekārtota teritorija, paredzot ēkas izvietojumu un arhitektoniskos risinājumus ņemot vērā Mežaparka apkaimes vēsturiskās apbūves raksturīgās iezīmes un arhitektoniskos elementus, kas integrējami mūsdienu arhitektūras formā un materiālos. Lokālplānojuma teritorijā ir noteikts jauktas centra apbūves teritorijas funkcionālais zonējums.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Mežezera ielas un Ķīšezera ielas.

Lokālplānojuma izstrādei ir saņemti institūciju nosacījumi un Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu.

Teritorija starp G.Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu un Kokneses prospektu

Pirmdien, 13. septembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēma nodot publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai teritorijas starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi lokālplānojuma redakciju. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Lokālplānojuma izstrāde tika uzsākta ar mērķi radīt priekšnoteikumus, lai veiksmīgi turpinātu realizēt plānoto apbūves attīstību un nodrošinātu ilglaicīgu teritorijas izmantošanu atbilstoši šodienas nekustamā īpašuma tirgus tendencēm, kā arī ņemot vērā arī apkārtējās teritorijas esošo un plānoto attīstību.

Risinājumu pamatā ir iecere, kas paredz teritorijas vidus daļā, sākot no izbūvētās Ķelnes ielas, pakāpeniski paaugstināt plānotās apbūves stāvu skaitu no trīs stāviem uz četriem, bet teritorijas dienvidu daļā – paredzot arī piecus un sešus stāvus augstu apbūvi. Konceptuāli augstākās ēkas, galvenokārt ar publiskām funkcijām, paredzētas kvartālā, kas atrodas Ķīšezera ielas un Gustava Zemgala gatves tiešā tuvumā. Minētā apbūve papildus veidos prettrokšņu barjeru pārējai apbūvei vietā, kur esošais prettrokšņu valnis ir zemāks vai tā nav. Kvartāla iekšpusē tiks veidota zaļā josla un iekšpagalmu apzaļumojums.

Transporta organizācijas risinājumi paredz galveno piekļuvi lokālplānojuma teritorijas ziemeļu daļai ar izbūvēto pieslēgumu pie Kokneses prospekta, pakārtota piekļuve ir nodrošināta arī no Klaipēdas ielas. Galvenā piekļuve lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļai – no Gustava Zemgala gatves, un pēdējā attīstības kārtā arī no Ķīšezera ielas.

Lokālplānojuma izstrādei ir saņemti institūciju nosacījumi un Vides pārraudzības valsts biroja lēmums par Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu.