31.maijā notiks Mežaparka vasarsvētki

31.maijā notiks “Mežaparka vasarsvētki 2019“, kad apkaimes iedzīvotāji tiek aicināti uz pasākumu dārza svētku noskaņās. Šogad tā ir jau devītā reize, kad maija pēdējā dienā “Mežaparka skolas atbalsta biedrība” aicina apkaimes skolas un pirmsskolu audzēkņus un viņu ģimenes kopīgos svētkos atzīmēt mācību gada pēdējo dienu un vasaras ieskaņu radoši, sportiski, muzikāli!

Visas dienas garumā Lībekas ielā 27 – gan skolas pagalmā, gan Lībekas ielā notiks sportiskas, radošas un muzikālas aktivitātes iedzīvotājiem un ikvienam Mežaparka iedzīvotājam – radošās mākslas darbnīcas, ekskursija, sporta sacensības un koncerts ar vairākiem izpildītājiem, kā arī noslēgumā zaļumballe. 31.maijā ikvienam būs iespēja atnākt, iesaistīties, iepazīties, uzzināt, novērtēt, piedalīties un sajust gandarījumu par piederību skaistākajai Rīgas apkaimei – Mežaparkam.

Svētku programma ir plaša un interesanta un jau no plkst. 12.00. būs bērnu māksliniecisko kolektīvu priekšnesumi, koncertēs Roberts Gobziņš, ģitārists Kaspars Zemītis, grupa Rahu the Fool un svētki noslēgsies ar lustīgu zaļumballi. Notiks jauniešu iecienītās spēles kendama triku čempionāts, darbosies lielā piepūšamā atrakcija, mākslas darbnīca, ekskursija uz vienu no skaistākajām Mežaparka vēsturiskajām ēkām Cimzes ielā 3 un izstāde par Mežaparka ēkām. Pilna pasākuma programma pieejama šeit.

https://www.facebook.com/events/287341842150731/

„Mežaparka skolas atbalsta biedrība” ir viena no Mežaparka apkaimes aktīvajām nevalstiskajām organizācijām un atbilstoši statūtos noteiktajiem mērķiem – veikt sabiedriskā labuma darbību, kas vērsta uz izglītojošu un izzinošu, ar kultūras, sporta un veselīga dzīvesveida veicināšanu saistītu pasākumu īstenošanu Mežaparka apkaimē, kopš oficiālās dibināšanas 2012.gada pavasarī organizē daudzveidīgus pasākumus visu paaudžu apkaimes iedzīvotājiem.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros

Plašāka informācija Anete Rijniece 29476793 

Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas grozījumiem teritorijai starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi nodošanu publiskajai apspriešanai

Lokālplānojuma redakcijas grozījumi tiek nodoti publiskai apspriešanai, pamatojoties uz Rīgas domes 18.10.2016. lēmumu Nr.4396 „Par teritorijas starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma grozījumi tiek veikti, lai izstrādātu risinājumus optimālai teritorijas attīstībai, mainot teritorijas atļauto izmantošanu no Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju, Dzīvojamās apbūves un Savrupmāju apbūves teritorijas uz – Jaukta centra apbūves teritorijas, Savrupmāju apbūves teritorijas un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas funkcionālo zonējumu.

Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA „METRUM”; lokāplānojuma pasūtītājs – SIA “Mežaparka Rezidences”.

Lokālplānojuma publiskā apspriešana norisināsies no 07.11.2016. līdz 06.12.2016.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 21.11.2016. plkst. 17:00 Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1.

Ar lokālplānojuma redakcijas materiāliem no 07.11.2016. līdz 06.12.2016. var iepazīties:

  • Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4;
  • interneta portālā geolatvija.lv/geo/tapis3#document_2718
  • klātienē – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, apmeklētāju pieņemšanas laikā – pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 14:00 līdz 18:00, Amatu ielā 4, 5.stāvā, tālrunis 67012847.
    Rakstiski priekšlikumi līdz 06.12.2016. (pasta zīmogs) sūtāmi pa pastu vai iesniedzami Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā, Amatu ielā 4, Rīgā, LV-1050, vai visos Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros (adresēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldei). Iesniegumā jānorāda: fiziskām personām – vārds, uzvārds, dzīves vietas adrese un tālruņa numurs; juridiskām personām – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un tālruņa numurs.

Viedokli un priekšlikumus līdz 06.12.2016. var izteikt arī elektroniski portālā geolatvija.lv/geo/tapis3#document_2718

Paziņojums par lokālplānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu teritorijā starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimi

2016.gada 26.janvārī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr.3408 „ Par teritorijas starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apkaimes apbūvi lokālplānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu”.

Spēkā esošā lokālplānojuma izstrādes laikā tika izdoti jauni MK noteikumi Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Ņemot vērā, ka lokālplānojuma izstrāde tika uzsākta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, to izstrādājot tika pielietoti Rīgas teritorijas plānojumā noteiktie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Lai nodrošinātu lokālplānojuma īstenošanu ilgtermiņā un atrisinātu tā integrāciju jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā ir nepieciešams grozīt spēkā esošo lokālplānojumu atbilstoši MK noteikumi Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” funkcionālo zonu iedalījumam un apzīmējumiem – no Jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju, Dzīvojamās apbūves un Savrupmāju apbūves teritorijas uz – Jaukta centra apbūves teritorijas (JC), Savrupmāju apbūves teritorijas un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas funkcionālo zonējumu. Visās minētajās teritorijās plānotais stāvu skaits – 3 stāvi.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “Mežaparka Rezidences”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Lēmums – Lejupielādēt
Darba uzdevums – Lejupielādēt
Lokālplānojuma robeža – Lejupielādēt

Mežaparks – viena no izcilākajām vietām Rīgā

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ļoti atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju biedrību darbību un vēlmi iesaistīties pilsētas plānošanas procesos, līdz ar to aicina apkaimju iedzīvotājus, kuriem nav vēl savas biedrības vai aktīvistu grupas, tādas veidot, jo tā ir iespēja tapt uzklausītam.

Lai iedrošinātu rīdziniekus un popularizētu veiksmes stāstus, mājaslapā www.rdpad.lv un sadaļā Jaunais teritorijas plānojums, kā arī Departamenta Facebook profilā tiek publicētas intervijas ar aktīvāko biedrību pārstāvjiem, iztaujājot par gūto pieredzi.

Šoreiz savā pieredzē dalījās Mežaparka Attīstības biedrības (MAB) valdes locekļi Līga Puriņa, Andis Zīlāns, un biedrs Kristīne Āboliņa. Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas, arī citu apkaimju iedzīvotāji gūs piemēru no Mežaparka Attīstības biedrības un veidos savā apkaimē kopienas, lai savstarpēji saliedētos un risinātu apkaimei nozīmīgus jautājumus.

Kā kļuvāt par šīs apkaimes iedzīvotāju?

Mežaparkā kā jebkurā vietā iedzīvotāji pamazām mainās. Papildus šim dabiskajam procesam vēsturiski Mežaparks ir piedzīvojis divus un pašlaik piedzīvo trešo plašāko iedzīvotāju maiņu.

Pirmā plašākā iedzīvotāju nomaiņa bija saistīta ar baltvācu ģimeņu aizbraukšanu no Latvijas pirms otrā pasaules kara. Otrs izmaiņu vilnis bija padomju laika izsūtīšana, īpašumu nacionalizācija un vienģimeņu savrupmāju sadalīšana vairākos dzīvokļos.

Trešais iedzīvotāju nomaiņas vilnis aizsākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un vēsturisko īpašumu atgūšanu un denacionalizāciju, turpinājās nekustamo īpašumu burbuļa laikā un nav beidzies saistībā ar iedzīvotāju maksātspējai nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļu politiku un tādiem pilsētas attīstības projektiem kā Austrumu maģistrāle un ostas darbības, kas negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Senās Mežaparka iedzīvotāju paaudzes ir īpaša vērtība vietas atmiņas, zināšanu un kultūrvēstures kontekstā.

Jūsu domas par Mežaparka apkaimi un Rīgu kopumā?

Mežaparks ir bijis viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā. Rīgai ir izvēle, vai izvēlēties to kā labu piemēru un arī pārējās apkaimēs uzlabot apstākļus iedzīvotājiem, vai arī turpināt pieļaut ostas un ceļubūves destruktīvo ietekmi, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāji aizplūst uz kvalitatīvākām dzīvesvietām.

Kā radās ideja par to, ka Mežaparkā jāveido biedrība?

Mežaparkā arī pirms biedrības bija aktīvi cilvēki. Bez Mežaparka sabiedrības ar tās daudzveidīgajiem tīklojumiem, bez aktīvas priekšvēstures biedrība būtu blāvs un vājš veidojums. 1997. gada pavasarī Mežaparka iedzīvotāja, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese lika iemirdzēties Mežaparka vārdam plašāk, sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu, a/s Mežaparks un RVKM noorganizējot konferenci „Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā” (http://www.lkf.lv/index.php?lapa=konferences). Pēc konferences Latvijas Zēģelētāju savienības toreizējais prezidents Māris Dāle uzaicināja savā dārzā uz omulīgām sarunām gan pazīstamus, gan pilnīgi svešus cilvēkus, kurus vienoja idejas par Mežaparka nākotni. Māra aizrautība un pamatīgums – neatstāt labas lietas pusdarītas – palīdzēja desmit iesācējiem jau 1997. gada rudenī nodibināt Mežaparka Attīstības biedrību, un viņš pats uzņēmās arī daudz dot citiem – kļuva par biedrības pirmo valdes priekšsēdētāju. Mežaparka Attīstības biedrībā milzu ieguldījumu ir devusi arī Saulcerīte Neilande, kuras veidotais vēstures arhīvs ir ne tikai pamatā grāmatai par Mežaparku, bet arī gadskārtējiem un regulārajiem laikrakstiem par Mežaparka cilvēkiem, ēkām un notikumiem. Oficiāli biedrība tika nodibināta, lai vieglāk īstenotu projektus un sadarbotos ar Rīgas domi.

Kā notiek biedrības veidošanas process no sākuma līdz beigām?

Kā iepriekš minēts, Mežaparka Attīstības biedrība veidojās jau uz stabila un pamatīga pamata. Izveidot ir vienkārši, izaicinājums ir turpināt kvalitatīvu darbu. Domubiedri pievienojas paši, ja ir labs mērķis. Svarīgs ir respekts pret daudzveidību, saglabājot vienojošo pamatu – mūsu gadījumā Mežaparks. Nozīme ir vietējiem sociālajiem tīklojumiem, šajā ziņā MAB valdē jau no paša sākuma bija Mežaparka sākumskolas direktore Līga Norde, un tādēļ arī Mežaparks ļoti cīnās par skolas saglabāšanu apkaimē – tas ir neatsverams sociālais tīklojums un tikšanās vieta, līdzīgi kā draudze. Saiknei un informācijai būtiska bija avīzes izdošana divas reizes gadā, tagad to daļēji aizvieto mājaslapa.

Biedrība pievelk cilvēkus, kas vēlas iepazīt savus kaimiņus, saprast vidi, kurā būs jādzīvo. Cilvēkus, kas nevadās no uzskata – mana privātmāja, dārzs un mauriņš – tos es kopju, bet par pārējo – lūdzu, lieciet mani mierā! Taču arī šādi cilvēki spiesti mainīt uzskatus, ja izejot iekoptajā piemājas dārzā nākas ieelpot naftas produktu dvingu no ostas. Ko darīt, ja zaļajā zonā izaug atkritumu kaudzes? Ko darīt, ja pastāv draudi, ka tiks likvidēta skola? Ko darīt, ja valstī tiek kalti plāni noteikt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, tādējādi izskaužot iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem no savām mājām? Tad arī aktivizējas daži iedzīvotāji, kam ir iespēja veltīt šiem jautājumiem laiku, un pievienojas atbalstītāji, kuru skaits mērāms desmitos un dažkārt – simtos.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Saskaņā ar Biedrības statūtiem galvenais darbības mērķis ir ar izglītojošu, kultūras un citu pasākumu palīdzību veicināt tādu Mežaparka attīstību, kas saglabātu tā esošo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves visi pašreizējiem un nākamajām Mežaparka iedzīvotāju paaudzēm.

Nākotnes ieceres vienmēr ir saistītas ar Mežaparka attīstību, tās iezīmējas gadskārtējās sapulcēs, kā arī domubiedru neformālās sanākšanās, arī valdes sēdēs. Diemžēl biedrībai ievērojamu daļu no darbības nākas veltīt „sabiedrības sargsuņa” funkcijām, kad apkārtējo procesu vai plānošanas dēļ tiek apdraudētas Mežaparka vērtības. Tas saistās gan ar gaisa kvalitāti tuvējo naftas termināļu darbības un pilsētas attiecīga regulējuma trūkuma dēļ, gan Ķīšezera pieejamību ezera aizbēršanas vai megaprojektu plānošanas dēļ, gan centieniem saglabāt Mežaparkā sākumskolu. Nevienam valdes loceklim, iesaistoties aktīvā darbā, nav sapnis rakstīt neskaitāmas juridiski noslīpētas vēstules institūcijām, tas grauj iedzīvotāju radošumu un patērē vērtīgāko resursu – laiku. Nākotnes perspektīva ir ļoti atkarīga no Rīgas domes un institūciju attieksmes pret iedzīvotājiem.

Liels potenciāls ir vietējie ielu svētki bērniem un ne tikai bērniem, dažādi kultūras pasākumi, kaimiņu tirdziņi, vietējo iedzīvotāju visdažādākās iniciatīvas, arī sadzīvisku lietu uzlabošana.

Biedrības mērķu izvirzīšana un to sasniegšana pārsvarā balstās uz attiecīgā entuziasta pleciem. Ja biedrības biedrs ir izvirzījis kādu jēdzīgu un pārējiem pieņemamu mērķi, tad pats arī darbojas, bet pārējie – atbalsta. Pastāv risks, ka apzinīgam cilvēkam darbs biedrībā varētu pārvērsties par ikdienas darbu – jo ir tik daudz, ko paveikt! Žēl tikai, ka neviens par šo darbu nemaksā! Līdz ar to cilvēki gatavi šādi darboties sabiedrības labā tikai sava brīvā laika un iespēju robežās. Un mums, biedrības biedriem, nav tiesību pārmest viens otram kādas neizdarības.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Gandrīz desmit gadus Biedrība apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos ”Sudrabu Edžus” ģimenes dārziņus. Dārziņus lieto aptuveni 50 iedzīvotāji no Mežaparka un apkārtējām apkaimēm.

Katru pavasari notiek zaļo zonu sakopšanas talkas Mežaparka dzīvojamā rajonā. Par saviem līdzekļiem nopērkam darbam vajadzīgās lietas, bet Rīgas Dome atbalsta ar savākto atkritumu un žagaru izvešanu. Pusdienlaikā pulcējamies pie zupas katla un tējas trumuļa, lai labāk iepazītu viens otru un uzzinātu Mežaparka aktualitātes. Katru rudeni notiek Mežaparka ielu svētki.

Jau vairāku gadu garumā SIA „Domuss” un Mežaparka Attīstības biedrībai ir lietišķa un konstruktīva sadarbība Jaunā Mežaparka teritorijas nākotnes plānošanā, kur kopīgi un profesionāli tiek meklēti risinājumi apkaimes vērtībām un iedzīvotāju vajadzībām paredzamās attīstības kontekstā.

Novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem – gan jau Jūsu apkaimē ir kādi jautājumi, kuru atrisināšana uzlabotu Jūsu dzīvi. Ķerieties klāt! Vai arī atbalstiet entuziastus, kuriem uzticaties un kuru mērķi Jums šķiet tuvi!