No 1.septembra līdz pat nedēļas izskaņai pirmklasniekiem ieeja Rīga ZOO būs bez maksas!

1. septembrī, sākoties jaunajam mācību gadam, Rīga ZOO aicina pirmklasniekus pirmo skolas nedēļu nosvinēt ar īpašu piedzīvojumu zoodārzā. No 1. līdz 6. septembrim visiem 2026./2027. mācību gada pirmklasniekiem ieeja Rīga ZOO būs bez maksas.

Akcija sāksies jau otrdien, 1. septembrī, un turpināsies līdz pat svētdienai, 6. septembrim, ieskaitot. Tādējādi pirmklasnieki zoodārza apmeklējumam varēs izvēlēties gan pašu Zinību dienu, gan kādu no turpmākajām pirmās skolas nedēļas dienām vai nedēļas nogali.

Kā saņemt bezmaksas ieejas biļeti?

Lai saņemtu bezmaksas ieejas biļeti, pie Rīga ZOO kases būs jāuzrāda apliecinājums, ka bērns 2026./2027. mācību gadā mācās 1. klasē – skolēna apliecība vai E-klases profils, kurā redzams pirmklasnieka vai pirmklasnieces statuss.

Pēc pirmā skolas zvana – uz ZOO!

Arī pēc pirmās skolas dienas svinīgās daļas vēl var pagūt uz zoodārzu – Rīga ZOO kases vasaras sezonā ir atvērtas katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00, bet zoodārza teritorijā apmeklētāji var uzturēties līdz pat pulksten 19.00. Iekštelpu ekspozīcijas pieejamas līdz plkst. 18.30, savukārt Tropu māja – no plkst. 11.00 līdz 18.30.

Plāno apmeklējumu kopā ar ģimeni

Akcijas laikā pārējās Rīga ZOO ieejas biļešu cenas paliek nemainīgas. Ar aktuālajām biļešu cenām un pieejamajiem biļešu veidiem iespējams iepazīties Rīga ZOO mājaslapas sadaļā “Cenas” .

 

Rīgā turpinās vētras radīto seku novēršana; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

,

Turpinot vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot gan nokritušos, gan bīstamos kokus un zarus.

Jārēķinās, ka darba apjoms ir ļoti liels – nogāzti tūkstošiem koku – un seku likvidēšana ilgs vairākas nedēļas. Prioritāri tagad dienesti un kapitālsabiedrības novērš bīstamību, likvidējot vaļīgos un aizlauztos kokus ielās, parkos un kapsētās, novācot kokus no komunikācijām un ēkām, tāpat nodrošinot iespēju pārvietoties sabiedriskajam un operatīvajam transportam Pēc bīstamības novēršanas nekavējoties visus resursus novirzīs galvaspilsētas sakopšanai un vētras sekas tiks likvidētas rindas kārtībā.

Rīdziniekiem jau no pirmdienas ir iespēja nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietām:

Torņakalnā – Uzvaras bulvārī 16a. Šis punkts darbosies darba dienās no plkst. 6.00 līdz 20.00, bet brīvdienās – no plkst. 8.00 līdz 20.00.

Mežaparkā, autostāvvietā pie Siguldas prospekta 12. Šis punkts darbosies darba dienās no plkst. 8.00 līdz 16.00.

Citus atkritumus uz šīm vietām vest nedrīkst!

 

Jaunajai Mežaparka sākumskolai nosvinēti spāru svētki

20.augustā, Sudraba Edžus ielā 2, notika jaunās Mežaparka sākumskolas spāru svētki. Šis ir nozīmīgs notikums pilsētai un Mežaparka un Čiekurkalna apkaimēm, jo tā būs pirmā no jauna uzceltā skola Rīgā atjaunotās Latvijas neatkarības laikā.

Jaunās skolas būvniecības gaitu klātienē apsekoja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone un Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, kā arī Rīgas 45.vidusskolas direktore Baiba Neimane.

“Pirms gada šeit iemūrējām laika kapsulu, un kopā ar bērniem simboliski ielikām pamatus skolai, kurā jau 2027. gada rudenī mācīsies Mežaparka un Čiekurkalna apkaimju bērni – tās ir strauji augošas apkaimes ar pārpildītām tuvējām skolām. Šodien mēs redzam, kā šī iecere par jaunu skolu kļūst par realitāti – būvniecība norit atbilstoši plānotajam. Rīgai šis ir īpaši nozīmīgs projekts, jo tā būs pirmā no jauna uzceltā skola,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Šī skola ir investīcija ne tikai ēkā, bet arī bērnu nākotnē. Mūsdienīga izglītības vide nozīmē ne vien kvalitatīvas un drošas telpas, bet arī iespēju bērniem mācīties, sadarboties, sportot un attīstīt savas prasmes vidē, kas atbilst šodienas prasībām. Mežaparka skolas projekts ir nozīmīgs piemērs tam, kā pašvaldības un valsts līmenī kopā varam veidot bērniem piemērotu izglītības infrastruktūru,”

norāda izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.

Jaunā skola atradīsies Sudraba Edžus ielā 2 un būs paredzēta 468 skolēniem no 1. līdz 6. klasei. Skolā plānotas trīs paralēlklases, katrā līdz 26 skolēniem. Izglītības iestādē paredzēts nodarbināt aptuveni 50 pedagogus un 20 tehniskos darbiniekus.

Skolas ēka tiks veidota kā mūsdienīga, daudzfunkcionāla mācību vide. Klases būs iespējams pārveidot un apvienot līdz pat trīs klašu blokus vienā kopīgā telpā, tādējādi radot vietu radošām nodarbībām, darbnīcām un skolēnu projektu īstenošanai.

Īpaša uzmanība projektā paredzēta arī ārtelpai. Skolas teritorijā būs centrālais iekšpagalms ar “zaļajām” āra klasēm, rekreācijas un mierīgās atpūtas zonām, kā arī sakņu dārzs ar nelielu siltumnīcu. Teritorijā paredzēti arī rotaļu un sporta laukumi, futbola laukums ar skrejceļiem un tāllēkšanas sektoru, multifunkcionālais sporta laukums, rotaļu un vingrošanas elementi, kā arī 119 velosipēdu statīvi.

Būvdarbi objektā sākās 2025. gadā, un atbilstoši projektam skolas būvniecību plānots pabeigt līdz 2027. gada mācību gada sākumam.

Projekta būvniecību veic SIA “TORENSBERG”, būvuzraudzību nodrošina SIA “Prokrial”, savukārt par projekta vadību un izpildi atbild Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.

 

“Eco Baltia vide” klientiem Rīgā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.

 

Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē

, , ,

Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem filmas varoņiem atzina rīdzinieki.

“Gada rīdzinieka Ginta Zilbaloža pasaules slavu ieguvušās filmas varoņi pērn Rīgas ielās iemantoja lielu atsaucību – gan pie Kaķa Brīvības pieminekļa laukumā, gan pie pārējiem Straumes varoņiem citviet pilsētā pagājušajā vasarā nereti pat veidojās fotografēties gribētāju rindas. Turklāt Straumes varoņi, īpaši, protams, Kaķis, bija kļuvuši iedzīvotājiem tik svarīgi, ka ikreiz, kad tēla skulptūrai bija nepieciešama kāda tehniska apkope, uzreiz saņēmām jautājumus, kas noticis, kad filmas varonis būs atpakaļ. Ginta Zilbaloža un filmas “Straume” panākumi pasaules mērogā ir patiešām unikāli, turklāt filma ir tapusi Rīgā, tādēļ lai tās tēli arī dzīvo Rīgas ielās un nes prieku kā rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem,”

norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

“Straumes” Kaķis jau ir novietots pie kinoteātra Splendid Palace ieejas. Savukārt trīs lokācijās, kas iedzīvotāju balsojumā guva vislielāko atbalstu, tiks izvietoti sekojoši:

  • Uzvaras parkā tiks izvietots Suns;
  • Kapibara būs sastopama pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vienības gatvē 45;
  • Lemurs atgriezīsies Mežparkā un gaidīs apmeklētājus pretī ieejai Zooloģiskajā dārzā.

Informācija par Straumes varoņu atrašanās vietām tiks iekļauta arī Rīgas tūrisma ceļvežos, ņemot vērā, ka tie bijuši populārs apskates objekts arī Rīgas viesiem no ārvalstīm.

Visiem animācijas filmas tēliem pievienots apraksts par “Straumes” panākumiem un filmas ideju: režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža un viņa radošās komandas veidotā animācijas filma “Straume” ir pirmā filma, kas atnesusi Latvijai gan prestižo Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”, gan “Zelta globusu”.

Filmas centrālais varonis ir tumši pelēkais Kaķis, kurš, lai izdzīvotu cilvēku pamestā pasaulē, spiests stāties pretī savām lielākajām bailēm un mācīties uzticēties. Viņa ceļabiedri ir visdažādākie – nesavtīgā Kapibara, ar mantu krāšanu apsēstais Lemurs, draudzīgais Retrīvers un viedais Sekretārputns – visi vienā laivā.

Pilsētvides objekti godā filmas sasniegumus pasaulē un atgādina par vienkāršu, bet būtisku vērtību – mums visiem ir jāsadarbojas.

“Straumes” tēli tiks izvietoti pilsētā līdz 23. maijam.

Kaķa un Lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, Kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt Suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

 

Rīgas Meža kapos būvēs jaunu kolumbāriju ar 1000 nišām urnu ievietošanai

Patlaban noslēdzies iepirkuma konkurss un Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 16. aprīlī, nolēma piešķirt gandrīz 700 000 eiro Mājokļu un vides departamentam projekta īstenošanai. Kolumbārija izbūvi plānots veikt pusgada laikā pēc līguma noslēgšanas ar konkursā uzvarējušo uzņēmumu.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens.

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārijam būs 1000 nišas urnu ievietošanai, no tām 120 nišas būs četrvietīgas, bet 880 nišas divvietīgas. Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.
Vairāk par Latvijas kapsētām – šeit.

 

Lielās talkas laikā iedzīvotāji bezmaksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas

,

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.

 

Apvienos Rīgas zoodārzu un uzņēmumu “Rīgas meži”; gatavojas realizēt projektu “Himalaji”

Rīgas dome trešdien, 25. martā, nolēma apvienot pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” un “Rīgas meži”, kas ļaus īstenot Rīgas zooloģiskā dārza attīstības plānus līdz pat 2035.gadam. Jau tuvākajā laikā plānots sākt būvniecības darbus attīstības programmas pirmajam posmam “Himalaji”, kurā tiks izveidota šim reģionam atbilstoša dzīvnieku un augu vide, papildinot dzīvnieku bāzi ar Tibetas melno lāci un sniega leopardu.

“Šobrīd speram būtisku soli kapitālsabiedrību pārvaldībā, vienlaikus sniedzot iespēju uzņēmumam “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” īstenot ambiciozus attīstības plānus, lai tas spētu konkurēt globālo dzīvnieku labturības prasību ziņā, kā arī iepriecināt rīdziniekus un pilsētas viesus ar jaunām un mūsdienīgām ekspozīcijām. Diemžēl 2/3 no kopējās zooloģiskā dārza infrastruktūras ir morāli novecojusi, neatbilst mūsdienu standartiem, ir neefektīva un sarežģīti apsaimniekojama. Arī pasaulē dzīvnieku turēšanas prasības kļūst stingrākas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajos dārzos. Tas ir jāattīsta par mūsdienu prasībām atbilstošu un modernu zooloģisko dārzu ar jaunām dzīvnieku zonām un objektiem, vadoties no labākajām Eiropas un pasaules pilsētu praksēm. Mūsu zooloģiskajam dārzam ir jāaug un jāattīstās, kas nepietiekamo investīciju dēļ nav darīts gadu desmitiem, bet, lai to veiktu, ir nepieciešama kapitālsabiedrību apvienošana, lai varētu zooloģiskais dārzs piesaistīt finansējumu,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pēc zooloģiskā dārza vīzijas līdz ar Himalaju projekta īstenošanu apmeklētāju skaits pieaugtu vismaz uz pusi 2029. gadā, bet visa masterplāna īstenošana trīskāršotu apmeklētāju skaitu desmit gadu laikā.

E. Ratnieks norāda, ka līdzīgs piemērs ir Lodzas pašvaldība Polijā, kura 2016. gadā pieņēma daudzgadu investīciju lēmumu Orientarium attīstībai, ieguldot 109 miljonu eiro investīcijas, kas veicinājis apmeklētāju skaita pieaugumu no 220 tūkstošiem gadā pirms projekta sākuma līdz miljonam gadā šobrīd.

“Rīgas zoodārzam ir jābūt vietai, kur ģimenes vēlas atgriezties regulāri. Esam izvērtējuši vairākus scenārijus un secinājuši, ka, lai īstenotu Rīgas zooloģiskā dārza pārdzimšanu jaunā kvalitātē, nepieciešami ne tikai finanšu resursi jaunām ekspozīcijām, bet arī plašāka cilvēkresursu komanda. Vienlaikus apvienošana neietekmēs Rīgas zooloģiskā dārza zīmolu – tas turpinās darboties kā līdz šim,” akcentē Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija.

Kapitālsabiedrību apvienošanas procesu vadīs Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Pirmā attīstības posma – Tibetas zonas – atklāšana plānota 2028. gadā ar 11 dzīvnieku ekspozīcijām, reģionam raksturīgiem apstādījumiem un reljefu, kā arī atpūtas zonu ar Tibetas ciemu.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ir ne tikai pilsētas, bet arī valsts mēroga lepnums ar vairāk nekā 100 gadu pastāvēšanas pieredzi un tas ir vecākais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā. Rīgas zooloģiskais dārzs jau šobrīd ir spēcīga un nacionāli nozīmīga institūcija. 2025. gadā to apmeklēja 315 tūkstoši cilvēki, kolekcijā ir 353 sugu un 1750 dzīvnieki, un tas piedalās 67 Eiropas apdraudēto sugu programmās. Pērn zooloģiskajā dārzā piedzimuši 732 mazuļi.

Video ar preses konferenci par “Rīgas zooloģiskā dārzs” apvienošanu ar “Rīgas meži”.

Papildu informācijai:
Inese Ozoliņa
Rīgas vicemēra E.Ratnieka padomniece
Mob. 26174731
inese.ozolina@riga.lv

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

, , ,

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.