Rīgā atkal varēs nodrošināt izmitināšanu jauniem Ukrainas bēgļiem
Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas. Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu.
1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli. Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas. Tāpēc Rīgas pašvaldība jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.
Pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem līdz augusta beigām segt izmitināšanas izmaksu starpību, ko neapmaksā valsts, tajās tūristu mītnēs, kurās Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti līdz 1. jūlijam, lai cilvēki nezaudētu pajumti. Pašlaik Rīgā tūristu mītnēs izmitināti apmēram 1050 cilvēki, kuri pilsētā ieradušies līdz 1. jūlijam. Paredzamās izmaksas Rīgas pašvaldībai ir 300 000 eiro mēnesī.
Ik dienu apmēram 100 cilvēki no jauna vēršas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kabinetā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1, lūdzot nodrošināt izmitināšanu. Viņiem tiek piedāvāti mājokļi citās pašvaldībās, bet šobrīd arī citur Latvijā pieejamas vietas vien dažiem desmitiem cilvēku.
20. jūlijā stājās spēkā jaunas izmaiņas izmitināšanas nosacījumos. Apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.
Civilās aizsardzības komisija lēma sākt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā uz termiņu līdz 60 dienām, un vienojās par kārtību, kā sadarbībā ar VUGD šo procesu organizēt atbilstoši MK noteikumiem. Svarīgi ņemt vērā, ka izmitināšana uz termiņu līdz 60 dienām Rīgā būs pieejama tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām.
Papildus rīdzinieki vēl arvien aicināti uzņemt sev piederošos mājokļos Ukrainas civiliedzīvotājus un pieteikties atlīdzībai par brīvprātīgu izmitināšanu vai slēgt trīspusēju līgumu starp izīrētāju, Ukrainas civiliedzīvotāju un pašvaldību. Mājokļus var pieteikt cak.iem.gov.lv.
Atgādinām, ka noteiktām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, kurām objektīvu iemeslu dēļ var būt apgrūtināta iespēja sev nodrošināt mājokli pēc valsts nodrošinātā izmitināšanas perioda, ir paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Tāpat, mainoties valdības noteiktajiem atbalsta termiņiem, tie iedzīvotāji, kuri sākotnēji iesnieguši pieteikumu atlīdzības saņemšanai par periodu līdz 90 dienām, var atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atlīdzību par vēl 30 dienām, ja personu izmitināšana tiek turpināta.
Par pieteikšanos atlīdzības saņemšanai vai trīspusējā līguma slēgšanai, kā arī personu grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas perioda ierobežojums līdz 120 dienām, vairāk informācijas riga.lv.
Līdz šim rīdzinieki pieteikušies atlīdzības saņemšanai par 513 mājokļiem, kuros izmitināti 1283 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopā kopš 7. marta Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem reģistrētas apmēram 16 600 personas.
