Arhīvs birkai: Rīga

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 13. aprīlī uzklausīs divus nozīmīgus ziņojumus – par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un par Rīgas līdzdalību XVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanā un norisē.

“Abi ziņojumi iezīmē nozīmīgu paveikto un vēl priekšā stāvošo darbu Rīgai tuvākajos mēnešos, lai iepriecinātu gan rīdziniekus, gan pašmāju un ārvalstu viesus ne tikai centrā, bet arī apkaimēs,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Komitejas sēdē tiks sniegs ziņojums par 2023. gada Rīgas vasaras kultūras programmas sagatavošanu un norisi. Būs iespēja iepazīties ar daudzveidīgo pasākumu programmu, kas paredzēta divu mēnešu garumā no 10. jūlija līdz 1. septembrim, kuras gaitā augustā atzīmēsim arī Rīgas dzimšanas dienu. Programma plānota pēc 2022. gadā aizsāktās “Rīgas drosmes un prieka vasaras” koncepcijas.

Komitejas sēdē deputāti un klātesošie tiks iepazīstināti ar Rīgas kā Dziesmu svētku un XVII Deju svētku organizētāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – stratēģiskā partnera līdzdalības pasākumiem svētku sagatavošanā un norisē, ieskicēti dalībnieki un iesaistītie svētkos no Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīviem, kā arī pašvaldības institūcijām, un tiks sniegta informācija par to, kā plānota svētku norise Rīgā.

Komitejas sēdē ceturtdien lems arī par komisijas izveidošanu līdzfinansējuma piešķiršanai citu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai un izskatīs vairāku Rīgas skolu nolikumus. Komitejas sēdei varēs sekot līdzi tiešraidē mājaslapā www.riga.lv .

Rīgas pašvaldība šogad vairāk resursu veltīs pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai, stādot vairāk kokus, kopjot esošos apstādījumus, atjaunojot celiņus parkos, uzstādot soliņus un mazinot gaisa piesārņojumu. Tāpat rīdzinieku un galvaspilsētu viesu ērtībām pašvaldība veidos jaunas un uzlabos esošās sabiedriskās tualetes, sakārtos atpūtas zonas un pludmales, kā arī veicinās mājokļu pieejamību.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Labiekārtojot parkus, veidojot rekreācijas zonas apkaimēs mēs padarām Rīgu par labāku un ērtāku vietu dzīvošanai. Šogad arī būtiski samazinām rindas uz pašvaldības dzīvokļiem un veicinām energoefektivitātes un apsaimniekošanas kvalitātes celšanu.”

uzsver  Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.
  • Jauni koku stādījumi un bioloģiskās daudzveidības veicināšana

Rīgas pašvaldība šogad galvaspilsētas ielu apstādījumos plāno iestādīt rekordlielu koku skaitu – ap 1000 jaunu koku. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau šajā pavasarī dažādās apkaimēs ielu apstādījumos iestādīs vairāk nekā 500 kokus – dižstādus un atjaunos pilsētas apstādījumus. Rīga kļūs zaļāka!

Plānots, ka gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles.

Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā, kā arī parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Šogad arī plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā, izbūvēt Ēbelmuižas parka gājēju celiņus un atjaunot celiņus citos parkos un skvēros 1000 kvadrātmetru platībā, kā arī uzbūvēt bērnu laukumu Kanālmalas apstādījumos

Lai rūpētos par bioloģisko daudzveidību, šogad pašvaldība izveidos ceļa pieslēgumu no Jaunciema gatves uz dabas liegumu “Jaunciems”, nodrošinās pļavu un niedrāju pļaušanu 137 hektāru platībā un turpinās darbu pie tādu invazīvo svešzemju sugu kā vārpainā koraine, krokainā roze, Kanādas zeltslotiņas, tatārijas salāta un latvāņa  izplatības samazināšanas.

  • Labiekārtotas pludmales, jaunas tualetes un strūklaku atjaunošana

Šogad turpināsies infrastruktūras uzlabošana Rīgas pludmalēs un atpūtas zonās. Peldvietās plānots uzstādīt astoņus jaunus vides objektus, atjaunot volejbola laukuma segumu Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, labiekārtot Velnezera aktīvās atpūtas vietu, uzstādot sauļošanās zviļņus, solus, atkritumu urnas un pārģērbšanās kabīnes, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus atpūtas zonā pie Daugavas Zirņu salā un Bolderājas karjerā Kleistu ielā – atkritumu urnas, divpusējos pludmales solus un sauļošanās zviļņus.

Plānots arī sākt realizēt būvprojektu atpūtas vietas pie Juglas ezera izveidošanai Braila ielā un pilnībā atjaunot glābšanas stacijas posteni Vakarbuļļu peldvietā.

2023. gadā tiks uzstādītas desmit papildus sabiedriskās tualetes, nodrošinot vides pieejamību, esošās 18 sabiedriskās tualetēs tiks uzlabotas drošības prasības un vasaras periodā papildus tiks uzstādītas 45 bioloģiskās tualetes parkos.

Turpinot strūklaku atjaunošanu galvaspilsētā, šogad plānots nomainīt hidroizolāciju bradājamajam baseinam “Lutausis” Grīziņkalna parkā un sākt projekta izstrādi strūklakas “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” atjaunošanai Kronvalda parkā.

Lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, šogad plānots atjaunot meliorācijas grāvjus apmēram 1470 metru garumā un uzturēt meliorācijas grāvju piegulošās teritorijas apmēram 18 hektāru platībā.

  • Mazināsim gaisa piesārņojumu

Rīga pakāpeniski plāno pāriet uz videi draudzīgāku apkures sistēmu, tāpēc šogad plānots pieņemt jaunus noteikumus par atļautajiem apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Tiks atjaunotas arī esošās gaisa monitoringa stacijas un plānota izglītojoša kampaņa par gaisa piesārņojuma ietekmi uz sabiedrību.

Ogļskābās gāzes (CO2) izmešu samazināšanas programmai Rīgas enerģētikas aģentūrai šogad piešķirti četri miljoni eiro, kas paredz būtiskus uzlabojumus pašvaldības ēkās, tostarp saules paneļu uzstādīšanu un energoefektivitātes pasākumu, pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu u.c. aktivitātes.

  • Šķirosim atkritumus

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits.

Šogad turpināsies darbs pie šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Tāpat šogad Rīgā palielināsies tekstila izstrādājumu šķirošanas iespējas, izvietojot jaunus šķirošanas konteinerus, plānots sākt projektu vienreizlietojamo trauku un glāžu izmantošanas samazināšanai, kā arī, iestājoties siltākam laikam, atsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu kapsētās. Norit darbs pie depozīta trauku sistēmas ieviešanas Rīgas pasākumos.

  • Mājokļi kļūs pieejamāki un drošāki

Šogad plānots atjaunot vismaz 90 pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, 1140 dzīvokļos ar malkas apkuri uzstādīt dūmu detektorus un septiņos dzīvokļos atjaunot apkures sistēmu uzstādot siltumsūkņus.

Tāpat plānots sākt ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbus, Ūnijas ielas 49.namu pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, kā arī turpināt darbu pie ēku atjaunošanas Prūšu ielā 25a, Dolomīta ielā 1 un Lielupes iela 1 -k10.

  • Rīgas kapsētās uzlabos vides pieejamību

2023. gadā pašvaldība plāno nodrošināt vides pieejamību I Meža kapsētas administratīvajai ēkai, I Meža kapsētas kapličai un Kapsētu pārvaldes administratīvajai ēkai Aizsaules ielā 1A. Tāpat šogad plānots sākt projektēšanas darbus jauna kolumbārija ierīkošanai I Meža kapsētā, veikt Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētu digitalizāciju un uzstādīt desmit piemiņas akmeņu (stēlas) Latvijas kara ordeņa kavalieriem II Meža kapsētā.

Lielajā Piektdienā, 7. aprīlī, plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē norisināsies garīgās mūzikas koncerts “In paradisum”, kurā piedalīsies vīru koris “Logos”.

Plašu atzinību guvušā profesionālo mūziķu kolektīva Lielās Piektdienas koncerta programmu veidos spilgtākie pareizticīgo baznīcas mūzikas skaņdarbi, dažādu laiku, kultūras tradīciju un konfesiju liturģiskie dziedājumi un Lielā gavēņa dziedājumi, tostarp Max Roomsky mūku dziedājumu pārlikumi un Andra Gaiļa Psalms ukraiņu valodā.

Otrajās Lieldienās, 10. aprīlī plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē savu 20 gadu jubileju svinēs vienīgais Latvijā vidējās paaudzes koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.

“Kokļu klubs” koncertā atskaņos īpaši iemīļotu repertuāru iz kolektīva pastāvēšanas laika – skaistākās latviešu tautas dziesmas un melodiskus oriģināldarbus. Koncertā piedalās RKTMC “Mazā ģilde” koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”, BJC “Rīgas Skolēnu pils” koklētāju ansamblis “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Koncerta vadītājs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis.

Līdz 16. aprīlim Amatu ielas 3. nama skatlogos aicinām apskatīt RKTMC “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studiju “Tīne” un “Kamene” meistaru darbu izstādi “Pavasari gaidot.

“Veidojot izstādi gribējām parādīt TLMS “Kamene” un TLMS “Tīne” jaunos darbus, kuri tapuši gaidāmā pavasara noskaņās. Kad pavasaris sveicina mūs ar garākām dienām, gaišākām domām un radošām idejām, tapuši jaundarbi tradicionālo audumu klāstā un pinumos. Rakstainas segas, lielie lakati, svētku galdauti, dvieļi, dažāda izmēra groziņi  – viss, kas var padarīt interjeru siltu un mājīgu pavasarīgās nokrāsās.”

Šādi izstādi raksturo studiju vadītājas Marina Sproģe un Līga Tulinska.

Ieeja koncertos bez maksas.

Pasākumus ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Pavasara modināšanas pasākumiem Rīgā. Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīdzinieki, kam ir idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai, tiek aicināti pievienoties apkaimju attīstības izstrādes darbnīcām:

Darbnīcās būs iespēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, saņemt atbalstu ieceres vizualizācijas sagatavošanai un sastapt domubiedrus ar kuriem kopā nonākt pie labākās idejas savai apkaimei.

Vairāk: bit.ly/lidzdaliba

Ar konkursam iepriekšējos gados iesniegtajām projektu idejām un to īstenošanas aktualitātēm iespējams iepazīties vietnē balso.riga.lv.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Piektdien, 24. martā, norisinājās Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) biedru kopsapulce, kurā apstiprināts organizācijas 2022. gada pārskats un jaunais LPA Padomes sastāvs. 

“Aizvadītais gads mums kā cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā ir bijis pārbaudījumu pilns, nevienam nepaliekot vienaldzīgam pret Krievijas izvērsto nežēlīgo karu Ukrainā. Tas parādījis, ka Latvijas sabiedrībā ir milzu pilsoniskās līdzdalības un atbildības potenciāls, kas bijis līdz galam nenovērtēts un neīstenots,” atskatoties uz aizvadīto gadu secina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Šogad mandāta termiņš LPA padomē beidzās Lolitai Čigānei (Biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” viceprezidente, biedrības “Jesajas Berlina biedrība” padomes priekšsēdētāja vietniece, biedrības “Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām” padomes locekle). Viņas vietā LPA padomē biedru kopsapulce ievēlēja Uldi Dūmiņu, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētāju un ilggadēju NVO sektora aktīvistu. LPA Padomē turpmāko gadu darbu turpinās Inese Tauriņa (“Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore), Zelma Martinsone (nodibinājuma “Fonds digitālai izaugsmei TRĪS” valdes locekle), Mārcis Liors Skadmanis (uzņēmējs un filantrops, Starptautiskās NVO dienas aizsācējs un dibinātājs), Mārtiņš Šteins (jauniešu organizācijas “Nītaureņi” dibinātājs un valdes loceklis, Neatkarīgās izglītības biedrības biedrs, 13. Saeimas deputāts) un Viesturs Ķerus (Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs). LPA Padomes darbu turpinās vadīt Padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis (Fonds “PLECS” valdes loceklis).

“2023. gadā mēs turpināsim iesāktos darbus – ar jaunu jaudu, iedvesmu un ņemot vērā pēdējo gadu krīžu mācības. 2023. gadā kā viena no prioritārajām tēmām LPA darba tēmām ir izvirzīta noturībspēja, kā arī aktivitātes, ka veicina to, ka nevalstiskais sektors tiek atzīts par pilnvērtīgu sadarbības un sarunu partneri politikas plānošanas un ieviešanas jautājumos, kā arī krīžu pārvarēšanā,” uzsver Georgs Rubenis, LPA padomes priekšsēdētājs, aicinot LPA biedrus un citas Latvijas nevalstiskās organizācijas būt aktīvām, līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos un veicināt pilsoniskā dialoga īstenošanu.

Padome ir LPA pārvaldes institūcija, un tās locekļi organizācijas attīstībā pilda stratēģiska padomdevēja un pārrauga funkciju. Padomi veido septiņi locekļi – fiziskas personas, kuras uz diviem gadiem ievēl biedru sapulce. Ikdienas darbu organizācijā vada tās valde direktores Kristīnes Zonbergas personā.

Ar LPA kopsapulcē apstiprināto organizācijas 2022. gada pārskatu var iepazīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, sestdien ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus Rīgas Domā un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, sekot tiešraidē deportēto piemiņas vārdu lasījumiem un piedalīties gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kur notiks svinīgais atceres brīdis.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Piemiņas pasākums “Aizvestie. Neaizmirstie”

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā “Lsm.lv”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā “Lnb.lv”, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē “deportetie.kartes.lv”.

Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā

Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības “Latvijas Politiski represēto apvienība” rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”

25. martā plkst. 19.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa  simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.

“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”

Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html