16. novembrī Lāčplēša ielā 106/108, Rīgā norisinājās 18. novembra svētku pasākums Sadovņikova ielas apkaimes iedzīvotājiem
16. novembrī Lāčplēša ielā 106/108, Rīgā norisinājās 18. novembra svētku pasākums Sadovņikova ielas apkaimes iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kura mērķis bija veicināt pilsonisko līdzdalību apkaimes kopienās, savstarpējo sadarbību, komunikāciju, iesaisti projektu īstenošanā, un informētību par aktualitātēm un iespējām.
Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija par biedrību, kuras pārvalda savus īpašumus – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, Latgales priekšpilsētā, aktualitātēm, problēmām un risinājumiem. Diskusijā piedalījās 7 apkaimes biedrību pārstāvji – īpašnieku biedrības “Dzirnavu 119”, Kopīpašnieku biedrības “Krāslava 7”, Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Katoļu 2”, Biedrības “Strūgu nams”, Biedrības “Jēkabpils 9” un Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Firsa Sadovņikova iela 25” pārstāvji, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas pārstāve Ilona Lūsēna, Rīgas domes mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes eksperts Ēriks Vītols un Rīgas domes Īpašumu departamenta Būvju sakārtošanas pārvaldes pārstāve Irīna Miķelsone.
Irīna Miķelsone, atsaucoties uz savu pieredzi, diskusijā norādīja, ka “biedrība šodienas apstākļos un pie esošā tiesiskā regulējuma ir visdrošākais un ekonomiski visizdevīgākais veids, kā pārvaldīt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Jāatceras, ka likums pasaka – vienīgā persona, kas atbild par to, kas notiek dzīvojamā mājā, ir dzīvokļa īpašnieks. Neviena cita institūcija, firma vai SIA par māju neatbild. Katra īpašnieka attieksme pret to, kā notiek pārvaldīšana, ir vissvarīgākā”.
Ēriks Vītols savukārt atzina, ka biedrībām māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanā šķēršļi netiek likti, taču šajā procesā ir ļoti skrupulozi jāaizpilda dokumenti, kas ir galvenā problēma lielai daļai biedrību. Tādēļ, pirmkārt, biedrības tiek aicinātas vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lai saņemtu konsultācijas un dokumentu paraugus. Viņš arī atzina, ka “ja biedrības pārvalda mājas, pirmais ieguvums ir naudas līdzekļu ekonomiska izlietošana. Tuvāko 100 gadu laikā bez iedzīvotāju naudas nekādu citu līdzekļu piešķiršana šīm mājām nebūs.” Līdz ar to īpašnieki savas mājas pārvaldīšanā var rēķināties tikai ar saviem finanšu līdzekļiem.
Atsaucoties uz iedzīvotāju jautājumu, kā tiek veidots mājas uzturēšanas budžets situācijā, kad liela daļa mājas iedzīvotāji ir pensionāri. Biedrības dalījās pieredzē, ka maksa par īpašuma pārvaldīšanu un uzkrājumi remontdarbiem par kvadrātmetru sastāda aptuveni 0,70 EUR izmaksas. Šī pieredze bija attiecināma gan gadījumos, ja uzkrājumus veic pati biedrība, darot darbus pakāpeniski, gan arī situācijās, kad tiek ņemts bankas aizņēmums kompleksai mājas
atjaunošanai.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka apkaimes biedrībām ir jādibina kontakti un jāsadarbojas dažādu jautājumu risināšanā. Apvienojoties un sadarbojoties, ir lielākas iespējas veiksmīgāk risināt dažādus jautājumus arī ar valsts un pašvaldības iestādēm.
Pasākuma otrajā daļā pasākuma apmeklētājus priecēja Aivara Hermaņa un Ērika Upenieka.- dueta Bague duo ģitārkoncerts.
Svētku pasākums tika līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.
