Rīgas pašvaldība izgatavojusi ielu nosaukumu un ēku adrešu numuru zīmes ar Latgales ielas nosaukumu un, sākot ar pirmdienu, 3. jūniju, ēku īpašnieki vai apsaimniekotāji tās var saņemt Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Daugavpils ielā 31.

“Šobrīd noslēdzas pēdējais posms ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanā, jo iedzīvotāji no šodienas var saņemt Latgales ielas plāksnes. Maskavas vārds Rīgā vairs nav nedz ielas, nedz nama, nedz apkaimes nosaukumā. Paldies gan Rīgas domes darbiniekiem, gan rīdziniekiem par iesaisti un par nacionālās stājas stiprināšanu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

🟩 Lai saņemtu jaunās zīmes, ēku īpašnieki un apsaimniekotāji aicināti vismaz vienu dienu iepriekš pieteikt savu vizīti, zvanot pa tālruni 80000800, lai centra darbinieki var savlaicīgi rezervēt laiku un sagatavot konkrētajam īpašumam paredzētās zīmes.

Ja ēkas īpašnieks nevar personīgi atnākt un saņemt jaunās zīmes, tad tās var saņemt arī personas, kas dzīvo vai kurām konkrētajā ēkā pieder īpašums. Uzrādot personas apliecinošu dokumentu un parakstot apliecinājumu par zīmju saņemšanu, persona uzņemsies pilnu atbildību un pienākumu zīmi uz ēkas nomainīt. Īpašuma tiesību apliecinošs dokuments nav jāuzrāda.

🟩 Lai sakārtotu pilsētvidi un likvidētu pilsētā vecos ielu nosaukumus, pašvaldība aicina ēku īpašniekus un apsaimniekotājus nekavēties ar to izņemšanu un izvietošanu. Jaunās zīmes pēc to saņemšanas pie ēkām jāizvieto vienas nedēļas laikā. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju kontroli par zīmju nomaiņu pašvaldība sāks jūnijā, kad tās būs saņēmuši arī Latgales ielā esošo ēku īpašnieki un apsaimniekotāji.

Lai zīmju izsniegšanas process noritētu raitāk, pašvaldība ar lielākajiem apsaimniekotājiem un ēku īpašniekiem sazinās individuāli. Zīmes ar Latgales ielas nosaukumu jau izsniegtas bērnudārzu, skolu un citu sabiedrisko ēku pārvaldniekiem. Tāpat zīmes, kas ir paredzētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekošanā esošajām 116 ēkām, jau ir nogādātas pārvaldniekam un sākta to nomaiņa.

Iespēju robežās pašvaldība sazinās ar ēku īpašniekiem, bet ir gadījumi, kad to nevar izdarīt, jo īpašnieki ir ārzemnieki vai pašvaldībai nav pieejama īpašnieku kontaktinformācija. Tādēļ iedzīvotāji, kuri dzīvo vai strādā Latgales ielā, aicināti atgādināt savas ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam par jauno zīmju saņemšanu un izvietošanu.

Ņemot vērā, ka līdz šim tik apjomīgs ielu nosaukumu zīmju nomaiņas process nav bijis, pašvaldība prognozē, ka jauno zīmju izsniegšana un nomaiņa turpināsies visu vasaru. Jaunās ielu nosaukumu un adrešu zīmes jau no marta beigām tiek izsniegtas Emīlijas Benjamiņas un Lastādijas ielu adresēm, bet no aprīļa vidus tās tiek izsniegtas Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa ielās esošo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Kopumā līdz šim iedzīvotāji ir izņēmuši zīmes 77% adrešu, kas atrodas šajās ielās, bet zīmes ar Latgales ielas nosaukumiem izsniegtas jau 30% adrešu.

Zīmju izgatavošana ar Latgales ielu nosaukumu bija īpaši laikietilpīga, jo tā ir otra garākā iela Rīgā, kur kopumā ir 575 adreses. Pašvaldībai bija precīzi jāapzina katrai adresei nepieciešamo zīmju veidi un skaits, kā arī jāorganizē papildu iepirkums to izgatavošanai.

🟩 Vairāk informācijas par jauno ielu nosaukumu un adrešu zīmju saņemšanu un izvietošanu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/jaunie-ielu-nosaukumi

 

Līdz ar Rīgas apkaimes Maskavas Forštate nosaukuma pārdēvēšanu par Latgale, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Maskavas Forštates punkts maina savu nosaukumu – to turpmāk dēvēs par Latgales apkaimes punktu.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC) veidots, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem un apkaimju biedrībām.

✅ RAIC sastāvā darbojas septiņi apkaimju koordinatori, kas pārstāv vienu no iedalītajām septiņām Rīgas apkaimju zonām – Āgenskalnu, Bolderāju, Imantu, Centru, Latgales apkaimi, Teiku, Vecmīlgrāvi.

Apkaimju koordinatoru galvenie uzdevumi ir iedzīvotāju vajadzību izzināšana un informēšana par līdzdalības iespējām savas apkaimes attīstīšanā, komunikācijas veicināšana starp iedzīvotājiem, pašvaldību un dažādām pašvaldības struktūrvienībām. Koordinatori arī sniedz atbalstu apkaimju biedrībām un iedzīvotāju interešu grupām.

Lai uzzinātu par Apkaimju iedzīvotāju centra koordinatoru darbu un aktivitātēm savā apkaimē, iespējams sekot grupām Facebook:

Vairāk informācijas par Apkaimju iedzīvotāju centra darbu un sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības tīmekļvietnēs riga.lv un apkaimes.lv, kā arī rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Jau informēts, ka turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē tika atbalstīts Rīgas domes Īpašuma departamenta priekšlikums rezervēt finansējumu vairākiem augstas gatavības investīciju projektiem ar 100% pašvaldības finansējumu.

Lielākie no projektiem ir ēku renovācijas/pārbūves un atjaunošanas darbi skolu tīkla optimizācijas gaitā Jaunciema pamatskolas ēkā ar 677 573 eiro finansējumu un āra infrastruktūras izveide pie Rīgas 47.vidusskolas Skaistkalnes ielā 7, kam nepieciešams 598 770 eiro liels finansējums.

Tāpat komitejas sēdē nolemts rezervēt finansējumu:

  • Amatu ielas 5 ēkas vēsturiskās fasādes atjaunošanai -499 869 eiro;
  • Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna”  Valērijas Seiles ielā 14 atjaunošanas darbiem – 236 994 eiro;
  • Rīgas pašvaldības bāriņtiesas ēkai Tērbatas ielā 69 lifta projektēšanai un būvniecībai 69.156 613 eiro.

Visu būvniecības projektu realizācijas pabeigšana plānota 2024. gada laikā.

Turpinot okupācijas seku novēršanu, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu Maskavas forštati pārdēvēt par Latgales apkaimi.

Jaunais apkaimes nosaukums – Latgales apkaime, izvēlēts, vērtējot vēsturiskos vietu nosaukumus šajā apkaimē. Jau pirmskara laikā, dokumentos, kas apzīmē šo vietu, tika lietots apzīmējums “statistikas rajons Latgale”. Pērn Latgales parks atguva tā vēsturisko nosaukumu, kas bija sastopams jau 1937. gada dokumentos, savukārt šogad lielākā ielā šajā apkaimē ir pārdēvēta par Latgales ielu. Ņemot vērā šos faktus, Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisija pieņēma lēmumu arī apkaimei piešķirt Latgales nosaukumu.

“Paldies komisijā esošajiem speciālistiem par diskusiju ceļā pieņemto lēmumu. Rīgā vairs nebūs nosaukumu, kas cildina Maskavu. Arī Maskavas forštates kā nosaukuma vairs nav. Tā vietā ir Latgales apkaime, ar ko tiek dota priekšroka vēsturiskajam nosaukumam,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Apkaimju nosaukumi nav piešķirti vai nostiprināti kādā no Rīgas domes lēmumiem. Tos gan pašvaldība, gan iedzīvotāji izmanto kā vēsturiski izveidojušos neoficiālus vietvārdus. Tas nozīmē, ka apkaimes pārdēvēšanai nav nepieciešams Rīgas domes lēmums, kā arī nav jāveic grozījumi lēmumos, kuros ir iekļauts vecais apkaimes nosaukums, jo dokumenti ir datēti. Savukārt, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, faktiski Rīgai atcelts pilsētas administratīvais iedalījums.

✅ Par izmaiņām pašvaldība informēs gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, kuras Vietvārdu datubāzē ir reģistrēts vietvārds “Maskavas forštate”, kā arī informācija tiks nomainīta arī pašvaldības ģeoportālā georiga.lv un Rīgas apkaimju vietnē www.apkaimes.lv. Jauno apkaimes nosaukumu ikviens var sākt izmantot savā ikdienā.

Jau ziņots iepriekš, ka pēdējo divu gadu laikā aktīva ielu un vietu nosaukumu maiņa ir saistīta ar okupācijas seku novēršanu Rīgā, jo līdz ar atteikšanos no atlikušajiem padomju varu un tās atbalstītājus slavinošajiem ielu nosaukumiem to vietā jāmeklē jauni.

 

Lastādijas kultūras kvartāls aicina kaimiņus, draugus un pilsētas iedzīvotājus pie balti klātiem galdiem mieloties ar viens otra sagatavoto svētku cienastu! Pikniki ar rajonu un Baltā galdauta svētki Lastādijā notiek jau vairākus gadus ar mērķi saliedēt apkaimi, svinēt dzīvi, spēku, vienotību un neatlaidību. Šoreiz 4.maijā, Lastādijas dārzā notiks arī suvenīru darbnīca.

Kur: Lastādijas kultūras kvartāla dārzs (V.Purvīša iela 15).
Kad: 4.maijā.
Cikos: No plkst. 13:00 līdz 17:00

Baltā galdauta svētki norisinās Lastādijā jau vairākus gadu. Katru gadu Lastādijas kultūras kvartāla rezidenti gaida ciemos kaimiņus, draugus, pilsētas iedzīvotājus un viesus ar mērķi savstarpēji labāk iepazītos un sadraudzēties, kā arī lai patīkami vieglā svētku gaisotnē atzīmētu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu. Visi aicināti ierasties ar savu groziņu. Svētku laikā darbosies arī Oranžērijas kafejnīca.

🟩 Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunus ielas nosaukumus. Dalība ir bez maksas.

🟩 Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku. Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.

Afiša

Afiša

 


Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

 

Pavasaris ienāk Lastadijā ar jauniem ielu nosaukumiem un radošām darbnīcām, un uzplaukst Zaļajās un Atslodzes svētdienās. Apmeklētāji aicināti piedalīties suvenīru darbnīcās, apmainīties ar augiem, salabot vecās ierīces, klausīties relaksējošu elektronisko mūziku un brančot omulīgā un draudzīga atmosfērā. Pasākumi Lastādijas kultūras kvartālā turpināsies līdz pat jūnija beigām, lielākoties svētdienās.

Lastādijas kultūras kvartāls dzīvo starp bijušajām Turgeņeva, Puškina un Maskavas ielām [tagad V. Purvīša, K. Mīlenbaha un Lastādijas iela] – Maskavas forštates sākumā. Kvartālu var atpazīt pēc nu jau slavenās sudrablapsas skulptūras. Oļegs Marinoha, viens no skulptūras autoriem, kvartāla galvenais mākslinieks un vides dizaineris, aicina uz svētdienas suvenīru darbnīcām. Apmēklētāji aicināti paši izveidot Lastādijai veltītus suvenīrus, sajust vietējo kolorītu, un ar radošām aktivitātēm svinēt pavasara dienas un jaunas ielas nosaukumus. Dalība darbnīcās ir bez maksas.

Radošās brīvdienas no maija bagātinās Atslodzes svētdienas. Papildus radošajām darbnīcām varēs ieturēt arī brančus, ko sarūpējuši kvartāla rezidenti, un baudīt vieglu elektronisko mūziku.

🟩 Katra mēneša pirmajā svētdienā notiks Zaļās svētdienas – projekta Brīvbode iniciatīva. Šajā dienā Lastādijas dārzā var apmainīties ar augiem, meistaru pavadībā salabot elektroniskās ierīces, ka arī apmeklēt Brīvbodi – apmainīties ar mantām un atjaunot savu garderobi – un tas viss bez maksas.

Afiša

Afiša

 

Pēdējos gados Maskavas forštatē notika daudz pārmaiņas, it īpaši stacijas un tirgus apkaimē. Daudzas ielas nesen nomainīja nosaukumus, notiek gadsimta projekts – Rail Baltica, ikdienas ceļi maina savu vizuālo tēlu, tiek renovētas ēkas un labiekārtota kopējā ainava. Vēsturiski šī apkaimes daļa saukta par Lastādiju. Lastādija kādreiz bija ostas teritorija un “pelēkā zona” pie Vecrīgas robežas, kur mitinājās krievu tirgotāji, izbēgušie zemnieki, bēgļi, ebreji un visi pārējie, kuriem nebija atļauts iekļūt pilsētā. Apkārtne paplašinājās, līdz pārtapa par Maskavas Forštati.

Projekta “Uz Lastādijas ielas” mērķis ir pievērst uzmanību šīs pilsētas daļas vēsturiskajai nozīmei, palīdzēt iedzīvotājiem radoši pieredzēt apkaimes pārmaiņas un atzīmēt sev šīs teritorijas unikālo identitāti. Projekta organizatori: Lastādijas kultūras kvartāls, biedrība NVO PROGRESS. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības Integrācijas programmas ietvaros.


Lastādijas kultūras kvartāls ir kultūras darbinieku pašorganizēta teritorija un nekomerciāla platforma iedzīvotāju iniciatīvām Lastādijas apkaimē. Šeit ikdienā darbojas 30-100 cilvēku, tai skaitā dzīvnieku tiesību, jauniešu, starpkultūru un mūzikas organizācijas un kolektīvi. Galvenās Lastādijas kvartāla dalībnieku misijas ir nostiprināt apkaimes identitāti un veidot platformu iniciatīvām – sniegt pieejamu telpu, atbalstu un sadarbības jaunām iniciatīvām, kuras nevarētu attīstīties komercnomas apstākļos. Iepriekšējos gados kvartālā notikuši “Pikniki ar rajonu”, “Baltā galdauta svētki”, “Maskačkas leğendas” un “Sveiks, kaimiņ!” sadraudzības pasākumi, kas vērsti uz apkaimes iedzīvotājiem. Kvartālā darbojas tādi sociāli projekti kā Brīvbode un atvērtā VeloStacija.

Biedrība NVO PROGRESS ir uz brīvprātīgo darbu un iniciatīvu balstīta nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veicināt neprofesionālo mākslas izglītību, strādāt ar jaunrades iniciatīvam, atbalstīt neprofesionālus māksliniekus un veidot mākslas, tostarp ielu mākslas darbnīcas un telpu radošai izpausmei caur performatīvo mākslu. Iepriekš biedrība rīkojusi mākslas terapijas ciklu ar psiholoģi Anastasiju Semko, dažādas ielas mākslas darbnīcas, performances un lekcijas par psiholoģiju un mākslu. Starp biedrības veiksmīgākajiem projektiem jāmin iniciatīva Galerija “MASA”, kas tagad kļuvusi par neatkarīgu projektu – “Masa studija”.

Sestdien, 13. aprīlī, ATTA centrā Rīgā notiks līdz šim lielākais Latvijas Fizikas festivāls, kurā bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem būs iespēja tuvāk iepazīt fizikas pārsteidzošo un aizraujošo pasauli.

Visas dienas garumā, no plkst. 11.00 līdz 17.00 festivāla aktivitātes lieliem un maziem nodrošinās Latvijas zinātnes un zinātkāres centri, dažādi tehniskās jaunrades un interešu pulciņi, lielākās Latvijas universitātes un citas izglītības iestādes. Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls, un šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Eiropas Kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Pasākuma noslēgumā visus apmeklētājus ar koncertu izklaidēs grupa “Astro’n’out”. Ieeja fizikas svētkos visai ģimenei būs bez maksas.

Fizikas festivāla šī gada tēma ir nākotnes enerģija, tāpēc liela satura un aktivitāšu daļa būs veltīta saules, vēja un ūdens enerģijas izpētei un tehnoloģijām no elektrības ražošanas līdz tās ilgtspējīgai izmantošanai. Festivāla apmeklētājiem būs iespēja uzklausīt arī stāstus par Latvijas zinātnes sasniegumiem fizikā un inženierzinātnēs, kā arī iepazīties ar Latvijas ieguldījumu kosmosa izpētē.

🟩 Pasākuma programmā:

  • enerģijas avoti un nākotnes enerģija;
  • eksperimenti, darbnīcas un demonstrācijas;
  • visi Latvijas zinātnes centri vienuviet;
  • kosmosa izpētes projekti Latvijā;
  • jaunākie un aizraujošākie zinātnes atklājumi;
  • sarunas par fizikas “filozofiju” un STEM lomu personības attīstībā;
  • ideju ģenerēšana par aizraujošu fizikas pasniegšanu skolā;
  • skolēnu erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls;
  • noslēgumā – grupas “Astro’n’out” koncerts.

🟩 Ar dažādām aktivitātēm, priekšnesumiem un stendiem vairākās pasākuma hallēs Fizikas festivālā šogad piedalīsies Jauno fiziķu skola, zinātnes centrs VIZIUM, Kosmosa izziņas centrs, zinātkāres centrs FUTURIMO, atklājumu centrs PROTO no Igaunijas, LABORATORIUM zinātnes skola, “Roboskola”, Agnese Rakovska un projekts “Zvaigznāja klase”, “Elektrum” Energoefektivitātes centrs, Ventspils Digitālais centrs, Daugavpils Inovāciju centrs, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Vidzemes Augstskola, LU Cietvielu fizikas institūts, uzņēmums “Rīgas Ūdens”, mācību centrs “Magnum”, ACTIVEPARK atrakcijas un citi. Ar detalizētu pasākuma programmu var iepazīties šeit.

Latvijas Fizikas festivāla laikā norisināsies AS “Latvenergo” rīkotā konkursa astoto un devīto klašu skolēniem “FIZMIX Eksperiments” pusfināls un fināls. Konkursā, kas šogad norisinās jau 29. reizi, pieteicās 216 skolēnu komandas no 145 Latvijas skolām, kopumā 1080 skolēni. Konkursa pusfinālā no 60 komandām pusfinālā tiks noskaidrota katra reģiona labākā komanda, kura finālā cīnīsies par vērtīgām balvām. Konkursa fināls notiks uz Fizikas festivāla galvenās skatuves no plkst.14.00 līdz 15.00, un finālistu sekmēm varēs sekot arī Fizikas festivāla apmeklētāji un komandu līdzjutēji. Šī gada galvenā balva ir ceļojums uz Šveici, lai apmeklētu Eiropas Kodolpētniecības centru CERN – pasaulē vadošo zinātnisko centru un tā slaveno Lielo hadronu paātrinātāju, kā arī paviesotos Šveices zinātnes centrā “Technorama”.

🟩 Pasākuma telpas ATTA centrā, Krasta ielā 60, konkursa dalībnieku reģistrācijai būs atvērtas no plkst.10.00, bet Latvijas Fizikas festivāla atklāšana uz galvenās skatuves paredzēta plkst. 11.00. Pasākumu programma festivāla apmeklētājiem noslēgsies plkst. 17.00.

 

Martā sākti labiekārtošanas darbi līdzdalības budžeta projektam “Zvirgzdu salas mantojums: Mazā krasta atdzimšana”, kas paredz labiekārtot Mazās Krasta ielas sākumu un pārveidot to par labiekārtotu publisko telpu.

Būvniecības laikā tiks veikta gājēju ietves asfalta seguma un bortakmens atjaunošana, kokaugu un zemsedzes augu stādīšana, kā arī esošo zaļās zonas apstādījumu sakopšana.

Vieta, kas šodien pazīstama kā Mazās Krasta ielas sākums, vēsturiski bijusi Latgales priekšpilsētas atpūtas un labiekārtojuma piemērs. 1930. gados šeit pie nu jau aizbērtā Zvirgzdu salas kanāla atradās peldvieta, apkārtnes iedzīvotāju pastaigu un rekreācijas vieta.

Šis ielas posms katru dienu kalpo 150-300 cilvēkiem no visām Rīgas apkaimēm. Mazās Krasta ielas sākums veido vienīgo piekļuves ceļu gājēju un velotunelim uz Daugavas promenādi, šeit izveidojies organisks apkaimes laukums – publiskā telpa un satikšanās vieta. Bērni un pieaugušie šeit tiekas, pastaigājas, brauc ar skūteriem un divriteņiem, izmanto ceļu skriešanai un staidzina suņus.

Kopējās projekta izmaksas ir 63 251 eiro ar PVN.

🟩 Vairāk par projektuŠEIT


Līdzdalības budžeta projektu mērķis ir veicināt apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību, sekmēt to revitalizāciju, rosināt lokālās kopienas veidošanos.

Martā sākusies pieteikšanās jaunajam līdzdalības budžeta projektu konkursam. Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maija plkst.12, aizpildot projekta pieteikuma veidlapu un iesniedzot riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

🟩 Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiemŠEIT

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Tev padodas modelēt tērpus vai šūt? Tu proti izšūt, veidot rotas vai aksesuārus? Ja esi vecumā no 8 līdz 25 gadiem, nāc iesaisties Rīgas atklātajā modes un aksesuāru skatē “Cik dažādi mēs esam!”

Rotas un aksesuārus varēs apskatīt izstādē no 2024. gada 16. līdz 18. aprīlim, modes skate norisināsies 18. aprīlī plkst.15.00 Bērnu un jauniešu centrā “Daugmale” Rīgā, Jēkabpils ielā 19a.

Nāc lepoties ar savu paveikto darbu tērpos, rotās vai aksesuāros!

🟩 Pieteikums dalībai jāaizpilda elektroniski Microsoft Forms līdz 12. aprīlim – ŠEIT 

Pasākumu organizē BJC “Daugmale” sadarbībā ar RVP Izglītības, kultūras un sporta departamneta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Iveta Eihe, BJC “Daugmale” kultūras pasākumu organizatore, e-pasts: bjcdaugmale.lv