No 2026. gada 29. augusta līdz 12. septembrim Rīgas valstspilsētas pašvaldības interešu izglītības iestādes un centri aicina bērnus un jauniešus (vecumā no 3 līdz 24 gadiem), kā arī vecākus iepazīt daudzveidīgo interešu izglītības piedāvājumu ikgadējā atvērto durvju dienu pasākumā “Nāc un piedalies”.

Pasākumu ciklā piedalās 8 Rīgas interešu izglītības iestādes, kā arī Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola un Rīgas pamatskola “Rīdze”.

Atrodi savu aizraušanos un pievienojies interešu izglītībai Rīgā!


Atvērto durvju dienu programmašeit.
Uzzini vairākwww.intereses.lv


Informāciju par Rīgas interešu izglītības iestāžu piedāvātajām pulciņu programmām meklē iestāžu mājas lapās:

Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils” (Krišjāņa Barona iela 99) – www.rsp.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Altona” (Altonavas iela 6, Imantas iela 11A, Ruses iela 13) – www.altona.riga.lv;
Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Auseklis” (Silciema iela 3) – www.ikauseklis.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Daugmale” (Jēkabpils iela 19A, Aglonas iela 39, Vizlas iela 1)- www.bjcdaugmale.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Laimīte” (Sarkandaugavas iela 24 un Baltāsbaznīcas iela 14) – www.laimite.lv;

Rīgas bērnu un jauniešu centrs “Praktiskās estētikas skola” (A. Saharova iela 35) – www.estets.lv;

Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas interešu izglītība (Flotes iela 8, Miglas iela 9) – www.r19intereses.lv;

Rīgas Jauno tehniķu centrs (Bauskas iela 88 un Ernestīnes iela 8A) – www.rjtc.lv;

Rīgas pamatskolas “Rīdze” interešu izglītības centrs (Krišjāņa Valdemāra iela 2) – www.ridze.lv;

Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” (Annas iela 2) – www.tjn.lv;

Ieeja pasākumos – bez maksas!

 

Rīgas centrā, Emīlijas Benjamiņas ielas patiltē pie Centrālās stacijas, tapis vērienīgs ielu mākslas darbs “Rīgas Atlantīda”, kas aicina paraudzīties uz Rīgas pilsētas kanālu kā dzīvu ekosistēmu, veldzes oāzi un nozīmīgu zaļi zilo koridoru pilsētas centrā.

Murāli radījuši ielu mākslinieki Dainis Rudens, Bikti, Uman, Pinka, Kosti un Renārs Caune, savukārt darba kuratori un koncepcijas autori ir Dainis Rudens un Igors Gubenko. Darbs tapis Eiropas Savienības Horizon Europe projekta Urban ReLeaf ietvaros sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

Urban ReLeaf projektā Rīgas iedzīvotāji kopā ar pētniekiem pētījuši pilsētas karstumsalas, gaisa kvalitāti un zaļo teritoriju nozīmi pilsētvidē. Tomēr zinātniski dati un pētījumi bieži vien sasniedz tikai nelielu sabiedrības daļu, tāpēc projekta ietvaros sešās Eiropas pilsētās tiek īstenotas kultūras laboratorijas, kurās mākslinieki, pētnieki un vietējās kopienas kopīgi meklē veidus, kā par klimata pārmaiņām, pilsētvidi un dabu runāt cilvēkiem saprotamā valodā.

Koncepcijas izstrādes laikā tika veikta plaša izpēte, aptaujājot vietējos iedzīvotājus un intervējot dažādu jomu ekspertus. Sarunās piedalījās pētnieki, dabas eksperti, kultūras nozares pārstāvji, regulāri kanālmalas apmeklētāji, kā arī nejauši sastapti garāmgājēji. Viņu stāsti, novērojumi un personīgā pieredze palīdzēja atklāt daudzveidīgās attiecības, kas cilvēkiem veidojas ar pilsētas kanālu un tā apkārtni. Balstoties šajās sarunās, kuratori un mākslinieki radīja darbu, kurā zināšanas, pieredzes stāsti un mākslinieciskā interpretācija saplūst vienotā vēstījumā par pilsētu, dabu un cilvēku.

Murālis rosina domāt par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, cilvēka attiecībām ar dabu un mūsu kopīgo atbildību par pilsētas nākotni. Tā galvenā vēsts ir vienkārša – klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāte, zaļās infrastruktūras un pilsētas attīstība nav atsevišķi jautājumi, bet gan savstarpēji saistīta stāsta daļas, kas ietekmē ikvienu no mums.

10.augustā norisinājās projekta atklāšanas pasākums, kurā bija iespēja satikt murāļa autorus, māksliniekus, projekta pārstāvjus un uzzināt vairāk par murāļa tapšanas procesu.


Par Urban ReLeaf

Urban ReLeaf veicina sadarbību starp vietējām kopienām, pētniekiem un publisko sektoru, lai risinātu klimata izaicinājumus, kas saistīti ar pilsētu karstumsalām, gaisa piesārņojumu un zaļās infrastruktūras plānošanu. Sešās Eiropas pilsētās projekts atbalsta iedzīvotāju līdzdalībā balstītas vides monitoringa iniciatīvas un kopienu iesaisti, palīdzot padarīt dabas sniegtos ieguvumus pieejamus ikvienam. Projekta mērķis ir veidot zaļākas, taisnīgākas un klimatnoturīgākas pilsētas.

Vairāk informācijas: www.urbanreleaf.eu.

 

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju drošībai, no 3. augusta līdz turpmākam rīkojumam slēgta transportlīdzekļu satiksme un ierobežota gājēju kustība Daugavpils ielas posmā pie ēkas Nr. 8.

Daugavpils ielas 8. namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotājiem, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz bīstamības novēršanai.

Pirmdien, 3. augustā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta būvinspektors apsekoja objektu. Pēc apsekošanas pieņemts lēmums saglabāt noteiktos satiksmes ierobežojumus līdz bīstamības novēršanai. Ēkas īpašniekam ir dots rīkojums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto apdraudējumu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

Daugavpils ielā 8.namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Civilās aizsardzības pārvaldi lūdza Rīgas pašvaldības policiju slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai.

Pirmdien, 3. augustā, no rīta būvinspektori apsekos objektu, lai izvērtētu situāciju un lemtu par nepieciešamajiem turpmākajiem drošības pasākumiem.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

Jūlijā Rīgas pašvaldība sāks būvdarbus vēl četros ietvju seguma atjaunošanas objektos Teikas, Mežciema un Latgales apkaimēs. Četros objektos kopumā tiks atjaunoti 4577 m² ietvju seguma.

Teikas apkaimē paredzēts atjaunot ietves segumu:

  • Ropažu ielā posmā no Džutas ielas līdz Palmu ielai. Šajā objektā tiks atjaunoti 2011 m² ietvju seguma;
  • Palmu un Bērzpils ielas krustojumā. Šajā objektā tiks atjaunoti 782 m² ietvju seguma.

Mežciema apkaimē plānots atjaunot ietves segumu Celmu ielā. Projektā tiks atjaunoti 803 m² ietvju seguma.

Latgales apkaimē paredzēts atjaunot ietves segumu: Salaspils ielā posmā no Salaspils ielas 2 k-1 līdz Rītupes ielai 29. Šajā objektā tiks atjaunoti 981 m² ietvju seguma.

Veicot seguma atjaunošanas darbus, tiks uzlabota ietvju kvalitāte, paaugstināta gājēju pārvietošanās drošība un komforts, kā arī nodrošināta ilgtspējīgāka pilsētas infrastruktūras uzturēšana.

Būvdarbu laikā iedzīvotājiem jārēķinās ar lokāliem pārvietošanās ierobežojumiem darbu zonās. Pašvaldība aicina ievērot izvietotās satiksmes organizācijas zīmes un būt saprotošiem būvdarbu norises laikā.

 

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.


Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.


 

Rīgas pašvaldība arī šogad turpina labiekārtot galvaspilsētu, padarot to zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku. Patlaban Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pabeidzis šogad plānotos celiņu atjaunošanas darbus Latgales parkā, kuru gaitā uzlabots segums vairāk nekā 2000 kvadrātmetru platībā. Pilnībā visus parka celiņus iecerēts sakārtot nākamgad.

“Rīga kļūst sakoptāka ne tikai pilsētas centrā, bet arī apkaimēs. Latgales parks ir labs piemērs tam, kā soli pa solim uzlabojam publisko ārtelpu – atjaunojam infrastruktūru, saglabājam kokus un veidojam vidi, kur iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mūsu mērķis ir, lai katrā apkaimē būtu sakārtoti, droši un pievilcīgi parki. Latgales parks ir viena no svarīgākajām zaļajām teritorijām apkaimē, ko ik dienu izmanto gan ģimenes ar bērniem, gan seniori, gan aktīvās atpūtas cienītāji. Atjaunotie celiņi padara parku ērtāk pieejamu un drošāku visiem apmeklētājiem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Pērn tika veikti 1. kārtas būvdarbi 1743 m2 platībā, bet šogad projekta 2. kārtā izbūvēta gultne un uzklāts jauns asfalta segums 2181 m2 platībā.

Lai saudzētu celiņiem tuvu augošos kokus, tiek meklēti arvien jauni risinājumi būvdarbu izpildei koku aizsardzības zonās. Latgales dārza celiņu atjaunošanas iepirkuma sagatavošanas fāzē tika pieņemts lēmums celiņu atjaunošanu veikt bez betona apmaļu izbūves, kas tehnoloģiski prasītu padziļinātu gultnes izbūvi. Bez tam koku kritiskajās aizsardzības zonās celiņu gultnē tika iestrādātas 144 m2 slodzi izlīdzinošas šūnas “Sandwitch Panel”. Pēc speciālistu atzinuma, šādi risinājumi ir piemēroti parku celiņu noslodzei un saudzē koku saknes. Darbu izmaksas bija 267 tūkstoši eiro bez PVN.

2027. gadā, realizējot projekta 3. kārtu, Mājokļu un vides departaments plāno pabeigt celiņu seguma atjaunošanu Latgales dārzā visā platībā.


Latgales parks (kas iepriekš saucās Maskavas dārzs) atrodas teritorijā starp Mazā Krasta, Maskavas, Balvu un Kojusalas ielām, tā platība ir 6,2 ha. Parku bijušās dārzniecības teritorijā sāka ierīkot 1937. gadā pēc latviešu daiļdārznieka un ainavu arhitekta Andreja Zeidaka projekta.

Šis parks ir nozīmīgs apkaimes atpūtas punkts, kur jau iepriekš veikti būtiski labiekārtojumi. Pirms četriem gadiem tur tika realizēts līdzdalības budžeta projekts – atjaunots vecais bērnu rotaļu laukums un izveidots jauns vingrošanas laukums, kas apmeklētājiem tika atvērts 2022. gada vasarā. Laukumos uzstādītas deviņas rotaļu ierīces lielajā rotaļu zonā un sešas ierīces mazākiem bērniem. Vingrošanas laukumā ir gumijas segums, pievilkšanās stieņi, līdztekas, barjeras un trenažieri. Apkārt laukumiem uzstādītas velonovietnes, soliņi un atkritumu tvertnes, kā arī atjaunoti celiņi, kas nodrošina ērtu piekļuvi.


 

Ceturtdien, 11. jūnijā, norisināsies forums pilsētas uzņēmējiem “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.”, kurā Rīgas domes vadība kopā ar vairāk nekā 200 uzņēmējiem, dažādu nozaru ekspertiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem , nekustamo īpašumu attīstītājiem, diskutēs par galvaspilsētas konkurētspējas stiprināšanu un Rīgas attīstības stratēģiskajiem virzieniem.

Rīgas pašvaldība šogad sāk darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas nākamajiem 25 gadiem, kā arī izstrādās Rīgas attīstības programmu 2028.–2034. gadam.

Viens no Rīgas mērķiem ir veidot konkurētspējīgu un uzņēmējdarbībai pievilcīgu pilsētu, tādēļ pirms šo nozīmīgu plānošanas dokumentu sagalvošanas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina uzņēmējus iesaistīties diskusijā un sniegt savu redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Rīgā, kā arī priekšlikumus tās attīstībai.

“Sākot darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas, mums ir svarīgi izprast uzņēmējdarbības attīstības iespējas Rīgā, uzņēmēju pieredzi un vajadzības, kā arī saņemt idejas pilsētas turpmākajai attīstībai. Tikpat svarīgi ir nebaidīties pieņemt drosmīgus lēmumus, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju. Forumā pievērsīsimies vairākām nozarēm, kurās saskatām būtisku potenciālu Rīgas attīstībai. Esam aicinājuši dažādu nozaru pārstāvjus, lai kopīgi veidotu redzējumu par uzņēmējdarbības veicināšanu galvaspilsētā, kā arī paneļdiskusijās pārrunātu aktuālos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Priecē uzņēmēju un ekspertu lielā interese par dalību forumā, jo dalībnieku skaits pārsniedz 200. Arī turpmāk plānojam organizēt tematiskas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, lai pilsētas attīstības stratēģija kļūtu par atbalsta instrumentu uzņēmējiem, nevis papildu administratīvu slogu,”

norāda E. Bergholcs.

Foruma programma veidota trīs tematiskās daļās, īpašu uzmanību pievēršot šādiem attīstības virzieniem:

inovācijām, jaunuzņēmumiem, universitātēm un Zināšanu jūdzei;

industriālajai attīstībai Rīgā, tostarp ražošanai, loģistikai un ostai;

biznesa pakalpojumu eksportam un biroju attīstībai.

Katrā no tematiskajām sesijām piedalīsies nozares eksperti un uzņēmēji, kuri dalīsies savā pieredzē, kā arī piedalīsies paneļdiskusijās, lai kopīgi meklētu atbildes uz būtiskākajiem Rīgas attīstības jautājumiem.


Forums “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.” notiks 11. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 16.30 konferenču centrā “ATTA CENTRE”, Krasta ielā 60.

Pasākuma programma

Forumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas pašvaldības Facebook kontā un Youtube kontā.


 

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 4. jūnijā lēma apstiprināt labiekārtošanas darbu veikšanu, atjaunojot rotaļlaukumus astoņās pirmskolas izglītības iestādēs.

“Pašvaldība turpina labiekārtot Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes, astoņos bērnudārzos tiks atjaunoti rotaļlaukumi. Pašvaldība kopumā ieguldīs 2,8 miljonus eiro rotaļlaukumu izbūvē. Rīgai ir svarīgi sakārtot savus īpašumus un nodrošināt mūsdienīgu un sakārtotu vidi jaunajiem rīdziniekiem gan skolās, gan bērnudārzos,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rotaļlaukumi tiks atjaunoti:

Rīgas 182. pirmsskolas izglītības iestāde Dzelzavas ielā 17A (Purvciems);

Rīgas 255. pirmsskolas izglītības iestāde Brāļu Kaudzīšu ielā 5 (Pļavnieki);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Liepiņa” Viestura prospektā 29 (Sarkandaugava);

Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestāde Marsa gatvē 16 (Purvciems);

Rīgas 220. pirmsskolas izglītības iestāde Izvaltas ielā 2 (Ķengarags);

Rīgas 197. pirmsskolas izglītības iestāde Birzes ielā 44 (Daugavgrīva);

Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Saulstariņi” Gobas ielā 27 (Bolderāja);

Rīgas 41. pirmsskolas izglītības iestāde Ludzas ielā 74 (Latgales apkaime).

Kopējās projektu investīcijas ir līdz 2 790 000 eiro (ar PVN), tajā skaitā būvuzraudzības izdevumi. Projektam tiks nodrošināts līdzfinansējums līdz 418 500 eiro (ar PVN) no Rīgas pašvaldības budžeta. Projekta īstenošanai no Valsts kases vai cita aizdevēja tiks ņemts aizņēmums līdz 2 371 500 eiro (ar PVN).

 

Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā 2026. gada maijā noslēdzas nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu “Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

“Power On” sagatavošanas posmā būvnieks, kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā, veic galveno visu inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus.

“Šis ir būtisks pagrieziena punkts jaunās Rīgas Centrālās stacijas izbūvē. Līdz ar “Power On” režīmu, stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu,” norāda Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”

valdes loceklis Jānis Naglis.

Būvdarbus objektā veic būvnieku pilnsabiedrība BERERIX. Uzņēmuma izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver:

“Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām. BERERIX komanda šo posmu īsteno saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.”

Turpmākajos mēnešos objektā tiks veikta sistēmu funkcionālā testēšana, integrētie drošības testi, kā arī sagatavošanās pagaidu ekspluatācijas uzsākšanai. Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā turpinās atbilstoši projektā noteiktajam grafikam. Paralēli elektrotehniskajiem darbiem, objektā tiek pabeigta iekšējo inženiertīklu izbūve, platformu infrastruktūras izbūve, fasādes būvniecība, apdares darbi, kā arī digitālo un drošības sistēmu integrācija.

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 EUR apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980.00 EUR, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 EUR. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam, par ko tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.

FIDIC Inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “FORMA 2”.

Līgums paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs aktīvi piedalās RCS būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa pilnvērtīgu pasažieru apkalpošanu varēs uzsākt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas šobrīd plānota 2028. gada vidū.


Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, tostarp finansēšanas līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, kā arī finansēšanas līgumiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, kas noslēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un RB Rail AS. RB Rail AS ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kurš atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir, kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Par pilnsabiedrību BERERIX

Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.

Autors: Satiksmes ministrija