Rīdzinieki riteņkrēsla pacēlāja rindā tagad var pieteikties arī elektroniski

Veicot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos*, tagad iespējams pieteikties riteņkrēsla pacēlāju rindā arī elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.gov.lv”. Vienlaikus rīdzinieki, kuriem to ērtāk izdarīt klātienē, var vērsties Rīgas Sociālā dienesta teritoriālajos centros.

🟩 Līdz šim, lai pacēlājs tiktu piešķirts lietošanā, persona vai tās likumiskais pārstāvis iesniedza Rīgas Sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu piešķirt lietošanā pacēlāju. Tagad visus vajadzīgos dokumentus var iesniegt elektroniski: https://latvija.gov.lv/Services/11210, izvēloties pakalpojuma nosaukumu “Invalīdu riteņkrēslu pacēlāju piešķiršana (lietošana) Rīgā”.

Līdz ar to pakalpojums padarīts caurspīdīgāks, un šī iespēja nodrošina iespēju katram pašam pārliecināties par rindas virzību.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pašvaldība piešķir lietošanā mobilos vai stacionāros riteņkrēsla pacēlājus un krēsla pacēlājus, kā arī personas, kurām ir tiesības saņemt lietošanā pacēlāju. Piemēram, to var izdarīt gan par sevi, gan savu nepilngadīgo bērnu.

Pienākot rindai invalīdu riteņkrēslu pacēlāja uzstādīšanai, to izvieto dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kurā dzīvo persona, kas pārvietojas riteņkrēslā. Ja tehniski tas nav iespējams, tad var piešķirt mobilo pacēlāju.

🟩 Pakalpojumu var saņemt:

• I un II grupas invalīdi,
• bērns invalīds ar kustību traucējumiem,
• persona pārvietojas riteņkrēslā un nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vai neatrodas ieslodzījuma vietā.

Pacēlāji prioritārā kārtībā tiek piešķirti bērniem, personām, kuras iegūst izglītību, strādā vai veic brīvprātīgo darbu, un personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības iestādi dzīvības uzturēšanai.

🟩 Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

1. iesniegums;
2. invalīda apliecības kopija (uzrādot oriģinālu);
3. izraksts no ambulatorā/stacionārā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u) vai ārstējošā ārsta apliecinājums, ka persona pārvietojas riteņkrēslā;
4. īres līguma vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopija (uzrādot oriģinālu);
5. mājokļa īpašnieka vai pārvaldnieka rakstisku piekrišanu pacēlāja uzstādīšanai, ja persona nav mājokļa īpašnieks.

* “Par riteņkrēsla pacēlāja piešķiršanu lietošanā”

 

NVO Ziņas

a:8:{s:8:”location”;a:1:{i:0;a:1:{i:0;a:3:{s:5:”param”;s:9:”post_type”;s:8:”operator”;s:2:”==”;s:5:”value”;s:7:”nvozina”;}}}s:8:”position”;s:6:”normal”;s:5:”style”;s:7:”default”;s:15:”label_placement”;s:3:”top”;s:21:”instruction_placement”;s:5:”label”;s:14:”hide_on_screen”;s:0:””;s:11:”description”;s:0:””;s:12:”show_in_rest”;i:0;}

Neighborhood Coordinator Details

a:8:{s:8:”location”;a:1:{i:0;a:1:{i:0;a:3:{s:5:”param”;s:9:”post_type”;s:8:”operator”;s:2:”==”;s:5:”value”;s:19:”neighborhood_points”;}}}s:8:”position”;s:6:”normal”;s:5:”style”;s:7:”default”;s:15:”label_placement”;s:3:”top”;s:21:”instruction_placement”;s:5:”label”;s:14:”hide_on_screen”;s:0:””;s:11:”description”;s:0:””;s:12:”show_in_rest”;i:0;}

Rīgā noslēdzas Latvijas Dabas fonda pilsētas pļavu otrā vasaras sezona

Latvijas Dabas fonds (LDF) sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām jau trešo gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai. Šogad teritorijās pirmo reizi parādījās ziedošas dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes un citi savvaļas augi. Pilsētas pļavu tīklā iekļautas jau 36 teritorijas dažādās vietās galvaspilsētā, kuras redzamas – šeit .

“Šajā pavasarī Juglas promenādes un Akmens tilta nogāzes pļavās varēja ieraudzīt ziedošas gaiļbiksītes un vairākās teritorijās bija labi sadīguši zvaguļi. Diemžēl ekstrēmais sausums, kuru piedzīvojām maijā un jūnijā, iznīcināja lielu daļu pļavu augu, kuri bija sākuši attīstīties. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka savvaļas augu attīstība notiek pakāpeniski – ne visas sēklas steidz dīgt pie pirmās izdevības, tās var augsnē saglabāties pat vairākus gadus pēc sēšanas. Līdz ar to vasaras otrajā pusē pēc pamatīgām lietavām pamodās liela daļa savvaļas augu. Tā šovasar vairākās pilsētas pļavās pirmo reizi parādījās ziedoši pērkonamoliņi, dzirkstelītes, pļavas dzelzenes, parastās pīpenes, savvaļas burkāni. Tāpat pirmo reizi Dreiliņkalna pakājē un Uzvaras parkā uzziedēja birztalu nārbuļi, bet Iļģuciema un Dzirciema apkārtnē esošajās pilsētas pļavās – dzeltenās ilzītes. Dreiliņkalna pilsētas pļavā uzziedējusi arī ļoti reta un īpaši aizsargājama savvaļas suga, kas raksturīga piejūras zālājiem – zemeņu āboliņš.”

stāsta LDF pilsētas pļavu projekta eksperte Rūta Sniedze-Kretalova

Kopumā pilsētas pļavās sētie pļavu augi attīstās ļoti lēni, tāpēc ne visus var redzēt jau ziedošus. Piemēram, vairākās vietās ir ieaugusies lielziedu vīgrieze un ārstniecības ancītis, tomēr pat otrajā attīstības sezonā šie augi vēl nezied. Manāmas pārmaiņas pilsētas pļavu veģetācijā jāgaida vairākas sezonas.

Šajā sezonā veikti arī nevēlamo sugu, piemēram, Kanādas zeltslotiņas, blīvās skābenes un austrumu dižpērkones ierobežošanas pasākumi, izrokot tās un veicot agro pļauju. Savukārt jūlijā Tekstilnieku ielas pļavā pirmo reizi izmantota sugām bagātas zāles pārneses metode. Materiāls tika pārvietots no dabiskās pļavas Vakarbuļļos.

  • Vēl viena pilsētas pļava ierīkota Ķengaraga promenādē, LDF Pļavas festivāla laikā kopīgi izmētājot pļavas augu sēklu bumbas. Tāpat LDF turpina uzstādīt informācijas stendus par pilsētas pļavās sastopamajiem augiem.
Info stends Šarlotes ielā
  • Rudenī plānotas publiskas jauno pilsētas pļavu sēšanas talkas. Jaunas pilsētas pļavu teritorijas tiks veidotas zālājā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Slāvu apļa, Buru ielas skvērā, Maskavas forštatē pie Siena tirgus, Zunda kanāla skvērā, pļavā pie Strazdupītes un Dreiliņkalna apkārtnē.

Pilsētas pļavas tiek veidotas LDF projektā “urbanLIFEcircles” ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas. Projektu īsteno LDF kopā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas.

Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts norisināsies līdz 2027. gadam.

Iznācis Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” – jauno rakstnieku laureāta darbs

,

Aicinām pievienoties grāmatas atvēršanas svētkiem 7. decembrī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ielūgums šeit.

Grāmatnīcu plauktos nokļūst Toma Dreimonda Barvida fantāzijas žanra romāns “Zaļā Dzīle” (izdevējs “Dienas Grāmata”).  

Darbs tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē – lasīšanas veicināšanas projekta “Bobliotēka” pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) ietvaros. Darbus rakstīja jaunie autori bez grāmatu publicēšanas pieredzes.

“Toms Deimonds Barvidis radījis vienu no tām teiksmainajām pasaulēm, kas izzīmētas līdz pat vissīkākajām detaļām un atstāj gluži taustāmas klātesamības sajūtu. Dzīle un Tīrums, šīs divas antagoniskās daļas, veido sarežģītām saitēm vienotu dzīvu telpu, kuras raksti iesniedzas mītiskā aizmūžu bezapziņā. Atjaunot šajā Visumā sašķobījušos lietu kārtību romāna varoņi spēs, tikai izprotot un pārvarot pašiem sevi. Spriedzes pilnā intriga notur lasītāju savā varā no pirmās līdz pēdējai lappusei,” par jaunā autora veikumu saka grāmatas redaktors Vents Zvaigzne.

Romāns vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

Toms Deimonds Barvidis (1994) strādā IT jomā, bet brīvajā laikā raksta, rūpējas par telpaugu saimi un darina mājas vīnu. Debijas romānā “Zaļā Dzīle” savijas autora stāstnieka talants, mīlestība pret fantāzijas žanru un patiesa, dziļa interese par vēsturi un dabu. Autors atklāj, ka pirms šī romāna tapšanas viņš ir uzrakstījis vēl dažus, tomēr “Zaļā Dzīle” ir pirms darbs, kuru viņš nolēmis parādīt plašākai auditorijai. Jauno rakstnieku konkurss esot bijis stimuls manuskriptu pabeigt. Savukārt sadarbībā ar izdevēju “Dienas Grāmata” jaunais autors guvis vērtīgu pieredzi, un, viņaprāt, ar pieredzējušu redaktoru atbalstu darba literārā kvalitāte ir būtiski uzlabojusies.

Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons parūpējies par krāšņa un tematiska vāka izstrādi, kas sniedz ieskatu autora radītajā fantāzijas pasaulē, vilina lasītāju paņemt grāmatu rokās un atšķirt pirmo lappusi.

Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva. Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Vērtēs labākos risinājumus dzelzceļa šķērsošanai Daugavas kreisajā krastā

Vērtēs labākos risinājumus dzelzceļa šķērsošanai Daugavas kreisajā krastā

Turpinoties Rail Baltica pamata trases projektēšanai Rīgā, projekta attīstītāji, Rīgas pilsētas pašvaldība, lokālplānojuma izstrādātāji SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrija iepazīstinās ar plānotajiem inženiertehniskajiem risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Mazās Nometņu līdz Zolitūdes ielai.

Diskusija par konceptuālajiem risinājumiem notiks 24. septembrī no plkst.15.00 līdz 18.00 tiešsaistē Rail Baltica mājas lapā railbaltica.org/lv un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.

Rail Baltica līnijas projektēšana Rīgā ir sasniegusi inženierizpētes posmu, kura viens no uzdevumiem ir vienoties ar iesaistītajām pusēm par plānoto šķērsojumu novietojumu un konceptuālo risinājumu veidu. Katra dzelzceļa šķērsojuma detalizēts projekts tiks izstrādāts tālākā projekta attīstības fāzē, kad tiks saņemti saistošie tehniskie noteikumi.​

4 km garajā posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai pašlaik ir 10 oficiāli dzelzceļa šķērsojumi, kurus, pateicoties Rail Baltica projektam, būs iespēja pārbūvēt atbilstoši mūsdienu drošības un ērtības prasībām.  

Lai pārrunātu iedzīvotāju vajadzības un intereses attiecībā uz plānotajiem dzelzceļa šķērsojumiem – augustā tika rīkota minētā posma apsekošana kopā ar apkaimju biedrību un NVO pārstāvjiem. Savukārt septembra sākumā norisinājās sākotnējo risinājumu izvērtēšana darba grupās ar NVO pārstāvjiem, pašvaldības, lokālpļanojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Rail Baltica pārstāvju dalību.​

NVO pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu vairākos stratēģiskos jautājumos, kas tiks virzīti tālākai lēmuma pieņemšanai, piemēram:

  • Dzelzceļa šķērsojumus primāri paredzēt tunelī, vienlaikus turpmākajā projektēšanas posmā detalizējot risinājumus, kas nodrošina vides pieejamību, ērtību un drošību;
  • Imantas stacijā veidot divus, nevis vienu šķērsojumu; ​
  • Izveidot jaunu dzelzceļa šķērsojumu pārvadā, kas savieno Šampētera/Gregora ielas;​
  • Izvēlēties piemērotāko no diviem iespējamajiem šķērsojumiem Zasulauka stacijā.  ​

“Rail Baltica projekts ir stratēģiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra, kādu būvējam reizi simts gados. Tādēļ lēmumiem par dzelzceļa trases iekļaušanos Rīgas pilsētas telpā ir jāpieiet ar pienācīgu rūpību, uzklausot visas ieinteresētās puses un sabalansējot vēlmes ar projektam atvēlēto budžetu. Rail Baltica projekts ir bijis arī labs katalizators Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentu izvērtēšanai un mūsdienīgu transporta plānošanas risinājumu meklējumiem. Pašlaik Satiksmes ministrija strādā pie Rīgas–Pierīgas aglomerācijas transporta infrastruktūras uzlabošanas plāna, ko varētu piedāvāt dažādu ES fondu finansēšanai un kurā varētu iekļaut arī ar Rail Baltica saistītos multimodālos savienojumus,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Lai gan pēc apjomīgām diskusijām Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros 2016.gadā trases novietojums Latvijas teritorijā ir apstiprināts, projekta attīstītāji nodrošina iespēju arī projektēšanas gaitā pilnveidot sākotnējos risinājumus, kas attiecas uz dzelzceļa līnijas šķērsošanu,” saka Ģirts Bramans, Rail Baltica reģionālais vadītājs Latvijā. “Pateicoties sadarbībai ar vietējo kopienu pārstāvjiem, mēs esam pielāgojuši šķērsojumu novietojumu tuvāk ierastajiem maršrutiem, kā arī guvuši apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji labāk vēlas dzelzceļu šķērsot labi apgaismotos un lietotājam draudzīgos tuneļos, nevis pārvados. Tāpat esam uzklausījuši un tālākai apstiprināšanai virzīsim iedzīvotāju piedāvāto alternatīvu par jauna un oficiāla dzelzceļa šķērsojuma izveidošanu, kas savieno Šampētera un Gregora ielas.” 

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā dzelzceļa posmā ir plānotais Anniņmuižas pārvads, kura īstenošana saistīta ar Zolitūdes ielas vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu. Anniņmuižas šķērsojuma uzdevums ir nodrošināt ērtu, videi draudzīgu un ilgtspējīgas mobilitātes prasībām atbilstošu vietējas nozīmes transporta savienojumu starp Zolitūdes un Imantas apkaimēm. Gājējiem un velobraucējiem šajā vietā tiek plānots tunelis ar savstarpēji nodalītām plūsmām. “Turpmākajā plānošanas un projektēšanas procesā iedzīvotāji varēs iesaistīties, lai rastu labākos risinājumus savienojumam, kas iekļautos apkārtnes ainavā un publiskajā ārtelpā. Lokālplānojuma ietvaros ir secināts, ka dzelzceļam piegulošo zaļo zonu labiekārtojuma un apstādījumu sistēmas pilnveidošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem apkaimju dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, piemēram, šajā dzelzceļa posmā, Anniņmuižas mežaparka labiekārtošana,” uzsver Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētvides plānošanas jautājumos  p. i.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskajā diskusijā klātienē aicināti piedalīties Rīgas apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kas parakstījuši Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandus.

Materiāli un prezentācijas publiskajai diskusijai pieejami:

  • darba materiāli un prezentācijas (www.rdpad.lv)
  • darba materiāli un prezentācijas (www.railbaltica.org)

Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.