Vecāķu pludmale

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus aktīvi atpūsties, izmantojot galvaspilsētā pieejamās oficiālās peldvietas un atpūtas zonas, kurās arī vasarā turpinās labiekārtošanas darbi.

Vairākās iedzīvotāju iecienītās sauļošanās zonās veikta smilts papildināšana. Peldvietās “Lucavsala” un “Ķīpsala” papildu smiltis piebērtas pie bērnu rotaļu konstrukcijām, pie Bābelīša un Velnezera – sauļošanās vietās, kā arī ar smiltīm papildināta Birzes ielas aktīvā atpūtas zona pie Buļļupes.

Peldvietu smilts virskārtas irdināšanas un sijāšanas darbus šogad veic daudz intensīvāk, jo pavasara vētru un lielo vēju rezultātā, smiltīs ir palielināts niedru, koka zaru u.c. organisko atkrimtu daudzums.

Peldsezonas laikā peldvietās atkritumu savākšana un izvešana tiek nodrošināta katru dienu, karstos laika apstākļos, kad palielinās atpūtnieku skaits, peldvietās atkritumu savākšanu organizē visas dienas garumā. Peldsezonā aktīvās atpūtas zonās un peldvietās izvietoti 72 biotualetes, nodrošinot arī to ikdienas apkopi.

Vecāķu peldvietā šogad uzstādīta jauna pastaigu koka laipa no Selgas ielas un Pludmales ielas pieejām, atbilstoši vides pieejamības prasībām. Vakarbuļļu peldvietā  uzstādīti septiņi divpusējie pludmales soli.

Pludmalēs uzstādītas divpadsmit jaunas pārģērbšanās kabīnes: Vakarbuļļu peldvietā – sešas kabīnes, Daugavgrīvas peldvietā  – četras kabīnes, Ķīpsalas peldvietā – divas kabīnes.

Lucavsalas un Daugavgrīvas peldvietās uzstādīti pārvietojamie konteineru moduļi,  glābšanas dienesta darbības nodrošināšanai vasaras periodā, bet Ķīpsalas peldvietā veikta peldēšanās zonas zemūdens daļas izpēte ar mērķi nodrošināt drošu peldēšanos peldvietā.

Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas: jūrā – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos; Daugavā – Rumbulā, Ķīpsalā Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kā arī Bābelītī. Ir arī neoficiālā peldvieta Ķīšezerā, bet arī tajā, tāpat kā oficiālajās peldvietās, dežurē Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas dienesta darbinieki. Pagājušajā nedēļā konstatētā piesārņojuma dēļ Rumbulas peldvietā pagaidām peldēties ir aizliegts, tāpat pašvaldība neiesaka peldēties Juglas ezerā.

Oficiālajās peldvietās un sešpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs peldsezonas laikā tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģiskā testēšana, iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē.

Peldvietās  ir uzstādīti informatīvie stendi, kuros norāda peldvietas robežas, glābšanas dienesta atrašanās vietu un tālruņa numuru, peldvietas apsaimniekotāja  kontaktinformāciju, informāciju par drošības un sabiedriskās kārtības prasībām peldvietā, aizliegumu peldvietās ievest dzīvniekus, informatīvās zīmes ar norādi par peldvietas ūdens klasifikāciju.

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem peldvietas ūdenī izliek peldēšanās vietas norobežojošās bojas un norobežo peldēšanās sektoru bērniem.

Divās peldvietās  – Vecāķos un Vakarbuļļos – arī šogad pacelti Zilie karogi, kas apliecina vides izglītības un informācijas pieejamību, teicamu ūdens kvalitāti,  apsaimniekošanas un servisa nodrošināšanu un  drošību peldvietā. Kopš maija oficiālu statusu ieguvusi peldvieta Ķīpsalā.

Krustpils iela krustojums

Rīgā šonedēļ noslēgušies Maskavas un Krustpils ielas krustojuma pārbūves darbi, kuri tika uzsākti pērnā gada novembrī. Krustojums nodrošina pilsētā iebraucošās un izbraucošās satiksmes plūsmas uzņemšanu un novirzīšanu uz dažādām pilsētas apkaimēm, piemēram, centru, Ķengaragu un Pārdaugavu vai arī Pļavniekiem, Purvciemu un Teiku.

“Maskavas un Krustpils ielas krustojums ir Rīgai nozīmīgs satiksmes mezgls, kas sadala plūsmas starp dzīvojamajām apkaimēm un industriālajām teritorijām. Ilgi gaidītā krustojuma pārbūve mazinās sastrēgumus, izbraucot no pilsētas un iebraucot tajā. Gājēju un sabiedriskā transporta pasažieru drošībai izbūvēta atdalīta ietve un pieturvietas paplašinājums,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un pilsētas attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Līdz krustojuma pārbūvei autovadītājiem no Maskavas ielas uz Krustpils ielu netika nodrošināta ērta kreisā pagrieziena veikšana, kas būtiski aizkavēja taisni braucošo automašīnu plūsmu un radīja sastrēgumus virzienā uz Salaspili. Krustojuma rekonstrukcijas galvenais mērķis bija uzlabot krustojuma ģeometriju, nodrošinot drošu kreisā pagrieziena veikšanu no Maskavas ielas uz Krustpils ielu, saglabājot divas joslas taisnvirziena kustībai pa Maskavas ielu Salaspils virzienā.

Maskavas ielā, virzienā uz Rumbulu un Salaspili, izbūvēta papildu josla kreisā pagrieziena veikšanai uz Krustpils ielu, saglabājot divas caurejošās braukšanas joslas. Savukārt virzienā uz centru tika saglabāts esošo joslu skaits – divas caurejošās braukšanas joslas un viena labā nobraukšanas josla uz Krustpils ielu. Krustpils ielā arī saglabāts esošais joslu skaits, virzienā uz Maskavas ielu izbūvējot papildu joslu labā un kreisā pagrieziena veikšanai. Tāpat krustojuma pārbūves laikā veikta apgaismojumu un citu inženierkomunikāciju rekonstrukcija, kā arī izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma. Ietves no brauktuves atdalītas ar zaļo zonu, kā arī ietves rampās ir izbūvētas vadlīniju sistēmas un brīdinošās joslas bruģakmeni. Arī pieturvietās, perpendikulāri ietvei, līdz ietves centram izbūvētas ar vadlīnijas bruģakmeni, kas noslēdzas ar brīdinošās joslas bruģakmeni.

NVO zināšanas

1. marta pēcpusdienā Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem bija iespēja piedalīties Konsultāciju dienā “Nāc un izzini!”, kas norisinājās tiešsaistē.

Konsultāciju dienu organizēja NVO nams, un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tā bija iespēja rast atbildes uz aktuāliem jautājumiem, kā arī saņemt padomus tālākai organizāciju darbībai un attīstībai. Konsultācijas bija bez maksas.

Konsultācijas grāmatvedības un juridiskos jautājumos sniedza 3 ekspertes – grāmatvedības un nodokļu konsultantes Linda Miezīte, Jadviga Neilande un tiesību zinātņu doktore Kitija Bite.

Grāmatvedības jomā NVO pārstāvji velējās saņemt atbildes par  2021. gada nodokļu izmaiņām, īpaši tām, kas stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā. Ekspertes konsultēja, kā rīkoties, ja projektā nav paredzēts tik liels finansējums administratīvajām izmaksām, algām, kāds būs nepieciešams pēc 1.jūlija, kā optimizēt projektus. NVO pārstāvji meklēja atbildes arī par grāmatvedības uzskaiti vienkāršajā vai divkāršajā ierakstā,  gada pārskatu sagatavošanu, ziedojumiem, algas aprēķināšanu, zvērināta revidenta nepieciešamību, grāmatvedības uzskaiti projektos, sabiedriskā labuma statusu u.c. Vēl izskanēja arī jautājumi, kas jāzina un jāievēro tikko nodibinātai biedrībai, kā reģistrēties Valsts Ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā, kādi ir valdes locekļu pienākumi un kādi pārskati jāiesniedz.

Arī juridisko jautājumu loks bija plašs: no biedrību dibināšanas līdz konkrētu kāzusu risināšanai domstarpībās par statūtu interpretāciju. Vairākas biedrības konsultējās par statūtu grozīšanas neskaidriem jautājumiem, piemēram, kādu kompetenci noteikt valdei, vai valdei obligāti jābūt biedrībā, vai valdi var vadīt izpilddirektors, ko darīt, ja viens no valdes locekļiem ir miris u.c. Aizvien vairāk biedrību sastopas ar B2 un B3 veidlapā iekļauto jautājumu par patiesā labuma guvēja norādīšanu. Šis jautājums rada lielu neizpratni, jo biedrošanās brīvība ir pilnīgi cita sabiedrības organizācijas forma kā, piemēram, komercvide, kur vienmēr būs nosakāms patiesā labuma guvējs. Eksperte rekomendēja biedrībām neuztvert valdes locekļus kā automātiskus patiesā labuma guvējus, bet ļoti detalizēti aprakstīt lēmumu pieņemšanas procesu biedrībā, parādot šī procesa caurspīdīgumu un biedru iesaisti lēmumu pieņemšanā. Likumsakarīgi, ka NVO pārstāvji jautāja par attālināto kopsapulču rīkošanu, jo saskaņā ar valdības lēmumu līdz 6. aprīlim visas klātienes aktivitātes biedrībās un nodibinājumos ir aizliegtas. Pirmo reizi konsultācijā tika jautāts par biedra statusu un balsstiesībām, ja biedrs bez attaisnojoša iemesla nav nomaksājis biedru naudu.

Ekspertes interesentiem nosūtīja arī materiālus un saites uz interneta resursiem, kuros smelties papildu zināšanas. Jāatzīmē, ka šoreiz jautājumus uzdeva arī diasporas NVO pārstāvji no Lielbritānijas.

Konsultāciju dienas Rīgas biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem NVO nams rīko regulāri, lai sniegtu iespēju NVO pārstāvjiem saņemt praktiskus ieteikumus, skaidrojumus un labās prakses piemērus. Nākamā konsultāciju diena tiek plānota 2021. gada rudenī.

Informāciju sagatavoja: Zinta Gugane, RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas NVO atbalsta sektora projektu koordinatore, e-pasts: zinta.gugane@riga.lv

http://www.integracija.riga.lv/
https://www.facebook.com/RigasNVOnams/
https://twitter.com/NVOnams/
https://www.instagram.com/nvonams/

Vērtēs labākos risinājumus dzelzceļa šķērsošanai Daugavas kreisajā krastā

Turpinoties Rail Baltica pamata trases projektēšanai Rīgā, projekta attīstītāji, Rīgas pilsētas pašvaldība, lokālplānojuma izstrādātāji SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrija iepazīstinās ar plānotajiem inženiertehniskajiem risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Mazās Nometņu līdz Zolitūdes ielai.

Diskusija par konceptuālajiem risinājumiem notiks 24. septembrī no plkst.15.00 līdz 18.00 tiešsaistē Rail Baltica mājas lapā railbaltica.org/lv un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.

Rail Baltica līnijas projektēšana Rīgā ir sasniegusi inženierizpētes posmu, kura viens no uzdevumiem ir vienoties ar iesaistītajām pusēm par plānoto šķērsojumu novietojumu un konceptuālo risinājumu veidu. Katra dzelzceļa šķērsojuma detalizēts projekts tiks izstrādāts tālākā projekta attīstības fāzē, kad tiks saņemti saistošie tehniskie noteikumi.​

4 km garajā posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai pašlaik ir 10 oficiāli dzelzceļa šķērsojumi, kurus, pateicoties Rail Baltica projektam, būs iespēja pārbūvēt atbilstoši mūsdienu drošības un ērtības prasībām.  

Lai pārrunātu iedzīvotāju vajadzības un intereses attiecībā uz plānotajiem dzelzceļa šķērsojumiem – augustā tika rīkota minētā posma apsekošana kopā ar apkaimju biedrību un NVO pārstāvjiem. Savukārt septembra sākumā norisinājās sākotnējo risinājumu izvērtēšana darba grupās ar NVO pārstāvjiem, pašvaldības, lokālpļanojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Rail Baltica pārstāvju dalību.​

NVO pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu vairākos stratēģiskos jautājumos, kas tiks virzīti tālākai lēmuma pieņemšanai, piemēram:

  • Dzelzceļa šķērsojumus primāri paredzēt tunelī, vienlaikus turpmākajā projektēšanas posmā detalizējot risinājumus, kas nodrošina vides pieejamību, ērtību un drošību;
  • Imantas stacijā veidot divus, nevis vienu šķērsojumu; ​
  • Izveidot jaunu dzelzceļa šķērsojumu pārvadā, kas savieno Šampētera/Gregora ielas;​
  • Izvēlēties piemērotāko no diviem iespējamajiem šķērsojumiem Zasulauka stacijā.  ​

“Rail Baltica projekts ir stratēģiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra, kādu būvējam reizi simts gados. Tādēļ lēmumiem par dzelzceļa trases iekļaušanos Rīgas pilsētas telpā ir jāpieiet ar pienācīgu rūpību, uzklausot visas ieinteresētās puses un sabalansējot vēlmes ar projektam atvēlēto budžetu. Rail Baltica projekts ir bijis arī labs katalizators Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentu izvērtēšanai un mūsdienīgu transporta plānošanas risinājumu meklējumiem. Pašlaik Satiksmes ministrija strādā pie Rīgas–Pierīgas aglomerācijas transporta infrastruktūras uzlabošanas plāna, ko varētu piedāvāt dažādu ES fondu finansēšanai un kurā varētu iekļaut arī ar Rail Baltica saistītos multimodālos savienojumus,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Lai gan pēc apjomīgām diskusijām Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros 2016.gadā trases novietojums Latvijas teritorijā ir apstiprināts, projekta attīstītāji nodrošina iespēju arī projektēšanas gaitā pilnveidot sākotnējos risinājumus, kas attiecas uz dzelzceļa līnijas šķērsošanu,” saka Ģirts Bramans, Rail Baltica reģionālais vadītājs Latvijā. “Pateicoties sadarbībai ar vietējo kopienu pārstāvjiem, mēs esam pielāgojuši šķērsojumu novietojumu tuvāk ierastajiem maršrutiem, kā arī guvuši apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji labāk vēlas dzelzceļu šķērsot labi apgaismotos un lietotājam draudzīgos tuneļos, nevis pārvados. Tāpat esam uzklausījuši un tālākai apstiprināšanai virzīsim iedzīvotāju piedāvāto alternatīvu par jauna un oficiāla dzelzceļa šķērsojuma izveidošanu, kas savieno Šampētera un Gregora ielas.” 

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā dzelzceļa posmā ir plānotais Anniņmuižas pārvads, kura īstenošana saistīta ar Zolitūdes ielas vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu. Anniņmuižas šķērsojuma uzdevums ir nodrošināt ērtu, videi draudzīgu un ilgtspējīgas mobilitātes prasībām atbilstošu vietējas nozīmes transporta savienojumu starp Zolitūdes un Imantas apkaimēm. Gājējiem un velobraucējiem šajā vietā tiek plānots tunelis ar savstarpēji nodalītām plūsmām. “Turpmākajā plānošanas un projektēšanas procesā iedzīvotāji varēs iesaistīties, lai rastu labākos risinājumus savienojumam, kas iekļautos apkārtnes ainavā un publiskajā ārtelpā. Lokālplānojuma ietvaros ir secināts, ka dzelzceļam piegulošo zaļo zonu labiekārtojuma un apstādījumu sistēmas pilnveidošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem apkaimju dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, piemēram, šajā dzelzceļa posmā, Anniņmuižas mežaparka labiekārtošana,” uzsver Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētvides plānošanas jautājumos  p. i.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskajā diskusijā klātienē aicināti piedalīties Rīgas apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kas parakstījuši Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandus.

Materiāli un prezentācijas publiskajai diskusijai pieejami:

  • darba materiāli un prezentācijas (www.rdpad.lv)
  • darba materiāli un prezentācijas (www.railbaltica.org)

Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.