Aicinām pievienoties grāmatas atvēršanas svētkiem 7. decembrī plkst. 16:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ielūgums šeit.

Grāmatnīcu plauktos nokļūst Toma Dreimonda Barvida fantāzijas žanra romāns “Zaļā Dzīle” (izdevējs “Dienas Grāmata”).  

Darbs tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē – lasīšanas veicināšanas projekta “Bobliotēka” pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) ietvaros. Darbus rakstīja jaunie autori bez grāmatu publicēšanas pieredzes.

“Toms Deimonds Barvidis radījis vienu no tām teiksmainajām pasaulēm, kas izzīmētas līdz pat vissīkākajām detaļām un atstāj gluži taustāmas klātesamības sajūtu. Dzīle un Tīrums, šīs divas antagoniskās daļas, veido sarežģītām saitēm vienotu dzīvu telpu, kuras raksti iesniedzas mītiskā aizmūžu bezapziņā. Atjaunot šajā Visumā sašķobījušos lietu kārtību romāna varoņi spēs, tikai izprotot un pārvarot pašiem sevi. Spriedzes pilnā intriga notur lasītāju savā varā no pirmās līdz pēdējai lappusei,” par jaunā autora veikumu saka grāmatas redaktors Vents Zvaigzne.

Romāns vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

Toms Deimonds Barvidis (1994) strādā IT jomā, bet brīvajā laikā raksta, rūpējas par telpaugu saimi un darina mājas vīnu. Debijas romānā “Zaļā Dzīle” savijas autora stāstnieka talants, mīlestība pret fantāzijas žanru un patiesa, dziļa interese par vēsturi un dabu. Autors atklāj, ka pirms šī romāna tapšanas viņš ir uzrakstījis vēl dažus, tomēr “Zaļā Dzīle” ir pirms darbs, kuru viņš nolēmis parādīt plašākai auditorijai. Jauno rakstnieku konkurss esot bijis stimuls manuskriptu pabeigt. Savukārt sadarbībā ar izdevēju “Dienas Grāmata” jaunais autors guvis vērtīgu pieredzi, un, viņaprāt, ar pieredzējušu redaktoru atbalstu darba literārā kvalitāte ir būtiski uzlabojusies.

Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons parūpējies par krāšņa un tematiska vāka izstrādi, kas sniedz ieskatu autora radītajā fantāzijas pasaulē, vilina lasītāju paņemt grāmatu rokās un atšķirt pirmo lappusi.

Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva. Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Trešdien, 16. novembrī, plkst.11.00 Rātslaukumā notiks preses konference, kurā atbildīgās amatpersonas informēs par Rīgas pašvaldības gatavību ziemas sezonai un izmaiņām ietvju kopšanas kārtībā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Preses konference notiks pie Rīgas rātsnama ēkas.

Vērtēs labākos risinājumus dzelzceļa šķērsošanai Daugavas kreisajā krastā

Turpinoties Rail Baltica pamata trases projektēšanai Rīgā, projekta attīstītāji, Rīgas pilsētas pašvaldība, lokālplānojuma izstrādātāji SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrija iepazīstinās ar plānotajiem inženiertehniskajiem risinājumiem Daugavas kreisajā krastā no Mazās Nometņu līdz Zolitūdes ielai.

Diskusija par konceptuālajiem risinājumiem notiks 24. septembrī no plkst.15.00 līdz 18.00 tiešsaistē Rail Baltica mājas lapā railbaltica.org/lv un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.

Rail Baltica līnijas projektēšana Rīgā ir sasniegusi inženierizpētes posmu, kura viens no uzdevumiem ir vienoties ar iesaistītajām pusēm par plānoto šķērsojumu novietojumu un konceptuālo risinājumu veidu. Katra dzelzceļa šķērsojuma detalizēts projekts tiks izstrādāts tālākā projekta attīstības fāzē, kad tiks saņemti saistošie tehniskie noteikumi.​

4 km garajā posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai pašlaik ir 10 oficiāli dzelzceļa šķērsojumi, kurus, pateicoties Rail Baltica projektam, būs iespēja pārbūvēt atbilstoši mūsdienu drošības un ērtības prasībām.  

Lai pārrunātu iedzīvotāju vajadzības un intereses attiecībā uz plānotajiem dzelzceļa šķērsojumiem – augustā tika rīkota minētā posma apsekošana kopā ar apkaimju biedrību un NVO pārstāvjiem. Savukārt septembra sākumā norisinājās sākotnējo risinājumu izvērtēšana darba grupās ar NVO pārstāvjiem, pašvaldības, lokālpļanojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Rail Baltica pārstāvju dalību.​

NVO pārstāvji ir snieguši būtisku ieguldījumu vairākos stratēģiskos jautājumos, kas tiks virzīti tālākai lēmuma pieņemšanai, piemēram:

  • Dzelzceļa šķērsojumus primāri paredzēt tunelī, vienlaikus turpmākajā projektēšanas posmā detalizējot risinājumus, kas nodrošina vides pieejamību, ērtību un drošību;
  • Imantas stacijā veidot divus, nevis vienu šķērsojumu; ​
  • Izveidot jaunu dzelzceļa šķērsojumu pārvadā, kas savieno Šampētera/Gregora ielas;​
  • Izvēlēties piemērotāko no diviem iespējamajiem šķērsojumiem Zasulauka stacijā.  ​

“Rail Baltica projekts ir stratēģiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra, kādu būvējam reizi simts gados. Tādēļ lēmumiem par dzelzceļa trases iekļaušanos Rīgas pilsētas telpā ir jāpieiet ar pienācīgu rūpību, uzklausot visas ieinteresētās puses un sabalansējot vēlmes ar projektam atvēlēto budžetu. Rail Baltica projekts ir bijis arī labs katalizators Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentu izvērtēšanai un mūsdienīgu transporta plānošanas risinājumu meklējumiem. Pašlaik Satiksmes ministrija strādā pie Rīgas–Pierīgas aglomerācijas transporta infrastruktūras uzlabošanas plāna, ko varētu piedāvāt dažādu ES fondu finansēšanai un kurā varētu iekļaut arī ar Rail Baltica saistītos multimodālos savienojumus,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Lai gan pēc apjomīgām diskusijām Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras ietvaros 2016.gadā trases novietojums Latvijas teritorijā ir apstiprināts, projekta attīstītāji nodrošina iespēju arī projektēšanas gaitā pilnveidot sākotnējos risinājumus, kas attiecas uz dzelzceļa līnijas šķērsošanu,” saka Ģirts Bramans, Rail Baltica reģionālais vadītājs Latvijā. “Pateicoties sadarbībai ar vietējo kopienu pārstāvjiem, mēs esam pielāgojuši šķērsojumu novietojumu tuvāk ierastajiem maršrutiem, kā arī guvuši apstiprinājumu tam, ka iedzīvotāji labāk vēlas dzelzceļu šķērsot labi apgaismotos un lietotājam draudzīgos tuneļos, nevis pārvados. Tāpat esam uzklausījuši un tālākai apstiprināšanai virzīsim iedzīvotāju piedāvāto alternatīvu par jauna un oficiāla dzelzceļa šķērsojuma izveidošanu, kas savieno Šampētera un Gregora ielas.” 

Viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā dzelzceļa posmā ir plānotais Anniņmuižas pārvads, kura īstenošana saistīta ar Zolitūdes ielas vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu. Anniņmuižas šķērsojuma uzdevums ir nodrošināt ērtu, videi draudzīgu un ilgtspējīgas mobilitātes prasībām atbilstošu vietējas nozīmes transporta savienojumu starp Zolitūdes un Imantas apkaimēm. Gājējiem un velobraucējiem šajā vietā tiek plānots tunelis ar savstarpēji nodalītām plūsmām. “Turpmākajā plānošanas un projektēšanas procesā iedzīvotāji varēs iesaistīties, lai rastu labākos risinājumus savienojumam, kas iekļautos apkārtnes ainavā un publiskajā ārtelpā. Lokālplānojuma ietvaros ir secināts, ka dzelzceļam piegulošo zaļo zonu labiekārtojuma un apstādījumu sistēmas pilnveidošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem apkaimju dzīves vides kvalitātes uzlabošanai, piemēram, šajā dzelzceļa posmā, Anniņmuižas mežaparka labiekārtošana,” uzsver Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietnieka pilsētvides plānošanas jautājumos  p. i.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskajā diskusijā klātienē aicināti piedalīties Rīgas apkaimju biedrību un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kas parakstījuši Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandus.

Materiāli un prezentācijas publiskajai diskusijai pieejami:

  • darba materiāli un prezentācijas (www.rdpad.lv)
  • darba materiāli un prezentācijas (www.railbaltica.org)

Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.