“Šis bija raibs ceļojums – iztrakojāmies Sarkandaugavā, atsēdējām Iļģuciemā, gāzām varu lejā no Grīziņkalna, gravējām rūnas Bieriņu akmeņos, bet sezonas ražu novācām Dārziņos. Apkaimju orientēšanās sezonai nu beigas…” ar šādiem vārdiem Rīgas apkaimju orientēšanās kausu (RAOK) raksturo viens no 300 dalībniekiem.

RAOK šogad norisinājās pirmo gadu, aicinot piedalīties ne tikai apkaimju biedrību aktīvistus un sportistus, bet arī jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Sacensības norisinās bez dalības maksas, piecās dažādās Rīgas apkaimēs, ļaujot iepazīt Rīgas apkaimes no pilnīgi cita skatupunkta.

RAOK noslēgums norisinājās uzreiz pēc 5. posma Dārziņos, kurā tika apbalvoti ne tikai katra posma katras grupas TOP3 komandas, bet arī kopvērtējuma uzvarētāji. Kopvērtējums tika ieskaitīts tikai tām komandām, kuras piedalījās vismaz 3 posmos ar identisku komandas nosaukumu, nemainot dalībnieku grupu.

🟩 Sveicam sezonas kopvērtējuma laureātus:

Individuālajā grupā kausu ieguva komanda “Teku Taku”, tai sekoja “KM BUILDING” un visbeidzot “Atis Kalniņš”.

Atklātajā grupā uz augstākā pakāpiena kāpa puiši no komandas “Mirāža”, aiz viņiem “Ādaži City” un godpilno 3. vietu ieguva komanda “Spalvainās pēdas”.

Junioru konkurence par balvām nebija liela, kausu ieguva komanda “ER”.

Ģimeņu grupā pārliecinoši pirmie arī posmos bija komanda “Vēl nav, bet bus”, otrie “Kundziņi no salas”, trešie – “ZUMM”.

Pieredzējušāko dalībnieku konkurencē visveiksmīgā stratēģija izrādījās komandai “Fell the motion”, aiz viņiem “DaVaGuči” un visbeidzot “Skudrulāči”.

Liels paldies Sarkandaugavas, Dzirciema/Iļģuciema, Grīziņkalna un Bieriņu apkaimes biedrībām par atbalstu distanču plānošanā un jautājumu izveidē!

Projekts “Rīgas apkaimju orientēšanās kauss” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
RAOK organizē Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība un Rīgas Dārziņu jauniešu dome.

TIEKAMIES RAOK 2025!

 

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Pārdaugavas kultūras apvienība ir jauna Rīgas pašvaldības iestāde, kas apvieno Kultūras centrus “Iļģuciems” un “Imanta” un rīko kultūras norises Pārdaugavā.

Jaunās apvienības mērķi ir Pārdaugavas kultūras dzīves attīstīšana, nodrošinot kultūras norišu daudzveidību Pārdaugavas apkaimēs. Pārdaugavas kultūras apvienība zina, ka Rīgas pilsētas centrs iedzīvotājiem nodrošina plašas kultūras pasākumu iespējas, atstājot Pārdaugavas iedzīvotājus ar sašaurinātu piedāvājumu. Tāpēc apvienība ir uzsākusi savu darbu, lai piedāvātu kvalitatīvus kultūras pasākumus arī Daugavas kreisā krasta iedzīvotājiem, saskatot līdzīgu potenciālu arī šajā pilsētas daļā.

Kultūras centrs “Iļģuciems” un Kultūras centrs “Imanta” ir mājvieta vairākiem tautas deju kolektīviem, koriem, tautas lietišķās mākslas studijām, amatieru teātriem, glezniecības studijām un vairākiem citiem kolektīviem, kas darbojas ar nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Pārdaugavas kultūras apvienības mērķis ir šo kolektīvu attīstība un turpināšanās.

Apvienība attīstīs kultūras norises Pārdaugavā, ne tikai apkaimju iedzīvotājiem nodrošinot kultūras pasākumus, bet arī kultūras procesu veidošanā iesaistot autorus, kas dzīvo vai strādā Pārdaugavā, un Pārdaugavas iedzīvotājus.

“Vieni no iestādes mērķiem ir nākotnē iedzīvināt unikālas un tieši Pārdaugavai raksturīgas un būtiskas kultūras norises, kas sevī apvieno gan tradicionālās, gan laikmetīgās mākslas formas. Vēlamies uzsākt ceļu uz tādu Pārdaugavas kultūrvidi, kurā līdzdarbojas gan pašvaldības iestādes, gan privātie uzņēmumi, gan nevalstisko organizāciju sektors un biedrības, kuru mājvieta un identitāte saistīta ar Pārdaugavu un ne tikai. Lai sekmīgi īstenotu plānotās vīzijas, kuru pamatā ir savstarpējā sadarbība – aicinām kultūrvides radīšanā visus ieinteresētos, lai veidotu visiem pieejamu un radošu vidi Daugavas kreisajā krastā.”

saka Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš

Pārdaugavas kultūras apvienības vizuālajā identitātē izmantoti simboli, kas ilustrē tiltus uz kultūras dzīvi Pārdaugavā, tiltus, kas savieno centru ar Pārdaugavu, Kultūras centrus “Imanta” un “Iļģuciems”, Pārdaugavas apkaimes, mūsdienas un tradīcijas.

Pārdaugavas kultūras apvienība pakāpeniski uzsākusi darbību no 2023. gada 1. oktobra un jau rīkojusi vairākus pasākumus.

Veidojot ilgtspējīgu kultūras dzīvi Pārdaugavā, apvienība aicina Pārdaugavas iedzīvotājus un viesus uz Pārdaugavas nākotnes forumu 17. maijā Kultūras centrā “Imanta”!

Forums pulcēs kultūras nozares profesionāļus un interesentus, Pārdaugavas iedzīvotājus, patriotus un veidotājus. Forums aicinās izvērtēt esošo situāciju kultūras dzīvē Pārdaugavā un radīt vīziju Pārdaugavas nākotnes attīstībai. Tā galvenais mērķis ir izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Balstoties uz šiem datiem Pārdaugavas kultūras apvienība radīs kultūras norises. Forums paredzēts kā tīklošanās un atvērta platforma sarunai starp publiskās pārvaldības sektoru, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem.

Forumā plānots diskutēt par tādām tēmām kā:
✅ “Kādu mēs redzam Pārdaugavas vidi nākotnē?”
✅ “Kādas kultūras norises vēlamies Pārdaugavā?”
✅ Vai Pārdaugava un pilsētvide ir pieejama visiem sabiedrības locekļiem?”
✅ “Kā veicināt iedzīvotāju līdzdalību un savstarpējo uzticēšanos?”
✅ “Kā varam veidot sadarbību nākotnes labā?” u.c.

Aicināts piedalīties ikviens, kam ir būtiska Pārdaugavas attīstība. Pasākuma programma tiks precizēta.

 

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Divas reizes gadā starp ziemas un vasaras saulgriežiem dienas un nakts garumi ir vienādi. Šī diena pavasarī iezīmē brīdi kad diena kļūst garāka par nakti – gaisma svin uzvaru pār tumsu, iespējams tieši tāpēc tiek dēvēta par “Lielo” dienu. Zeme atdzimst un saule mūs apspīd arvien ilgāk. Tāpēc saules sveicināšana un godināšana ir nozīmīga Lielās dienas tradīcija.

🟩 Lielajā dienā aicinām uz spēļu un danču vakaru ar radošajām darbnīcām pavasara saulgriežos jeb Lielajā dienā, 20. martā plkst. 18.30. Kultūras centrā “Iļģuciems”!

 

“Dziesmas un stāsti caur laiku laikiem no visas Latvijas savijas mūsu mūzikā. Tā skan kā mūsu gada saules ritums, kā dzīves ceļš, kā Dievu un garu sarunas. Mūsu mūzika ir par līvu tautas un baltu cilšu saplūsmi caur dziesmu, caur mīlestību, caur mūsu zemi. Par brīnumu — kā kultūra var rast dažādus evolūcijas ceļus, bet saglabāt senāko informāciju. Baltu cilšu azarts savienojas ar Latvijas pirmtautas līvu rimtumu. Mūsu dziesmas aijā bērnu kā to darījuši pirms tūkstošiem gadu, stāstot stāstus par izcelsmi no lačiem. Mūsu dziesmas apdzied mīlestību. Mūsu dziesmas ir himnas Jūrai, mežam, avotiem, purviem, laukiem, saulei un Viņsaulei. Mūsu dziesmas ir sarunas ar visu dzīvo mums apkārt. Mēs esam dzīvesprieka pilni un tāda ir mūsu tautas mūzika – ar divejādām saknēm un košu lapotni!”

saka Ēriks Zeps un Julgī Stalte par pašu izpildīto mūziku

  • Julgī Stalte ir Latvijas senākās folkloras kopas „Skandinieki” vadītāja, kas darbojusies arī tādos projektos kā „Tuļļi Lum”, „Kalā Jeng”, „Tai tai” un daudzos citos;
  • Ēriks Zeps ir latgaliešu enerģiskākās postfolkloras grupas „Rikši” līderis, kas spēlējis „Dziesmu dancē”, „Taktonikā” un citās apvienībās, kā arī vadījis krietnu pulku folkloras pasākumu;
  • Ingus Grīnbergs ir vijolnieks, vijolspēles pedagogs, kas papildus darbam Liepājas Simfoniskajā orķestrī un vairākos kameransambļos labprāt iemēģina roku dažādu žanru mūzikā – gan populārajā, izpildot, piemēram grupas “Ornaments” repertuāru, gan tautas mūzikā tkp sastāvā.

Radošajās pavasara vēstnešu darbnīcās varēs izgatavot taureņus un puķītes no krāsainiem dzijas dzīpariem un izveidot putniņus no meldriem. Darbnīcas nodrošina kultūras centra “Iļģuciems” tautas lietišķās mākslas studijas.

🟩 Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem

 

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27 k-2) no 2024. gada 7. marta līdz 7. aprīlim apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Ceplis” keramikas izstāde “No saullēkta līdz saullēktam”.

Studijas “Ceplis” vadītājs Elvijs Krevics saka: “Šīs izstādes nosaukumu mēs izvēlējāmies kopā ar “Cepļa” studijas dibinātāju un vadītāju Viju Vosi (1957-2023), vēl 2023. gada sākumā, bet izstādi veidot mums nākas jau bez šī talantīgā un sirsnīgā cilvēka.” Elvijs Krevics turpina studijas dibinātājas Vijas Voses aizsākto pēc viņas pēkšņās aiziešanas mūžībā.

Nosaukums “No saullēkta līdz saullēktam” iekļauj sevī pilnu 24 stundu ciklu –visu, kas ir apkārt mums, ko redzam, dzirdam, jūtam. Tāpēc šajā izstādē apkopoti aizvadītā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos radītie mirkļi, domas un idejas, kas, tāpat kā mēs, ik rītu mostas aizvien jaunas.

“No saullēkta, kas šajā pavasara laikā ik rītu par minūti kļūst agrāks, aicinu ikvienu izstādes apmeklētāju apstāties, ieskatīties, ieraudzīt, sajust. Pamanīt glazūras atspīdumu, izvērtēt krāsu atšķirības un pārejas, sajust, kā šīs keramikas formas mani uzrunā. Esamība ir tas uz ko mūs aicina katrs saullēkts. Ikdienā mēs daudz skrienam un maz pamanām. No rīta apstāsimies ar kafijas krūzi rokās pie loga un sajutīsim saullēktu un to, cik minūtēs saule jau pilnībā izlīdusi no apvāršņa. Būsim šeit un tagad. Būsim mēs paši no saullēkta līdz saullēktam!”

– aicina Elvijs Krevics.

📌 Ieeja bez maksas
Katru dienu 11.00-18.00

 

Ar pirmo posmu Sarkandaugavā, pagājušajā sestdienā tika atklāts Rīgas apkaimju orientēšanās kauss – rogaininga tipa piedzīvojums, kurš turpināsies vēl četras sestdienas, dažādās Rīgas apkaimēs. 17. februārī būs iespēja izskrieties Dzirciemā/Iļģuciemā, 2. martā tas būs Grīziņkalns, 16. martā sekos Bieriņi un visbeidzot 6. aprīlī, Dārziņos papildus pēdējam posmam norisināsies arī apbalvošana.

RAOK šogad norisinās pirmo gadu, aicinot piedalīties ne tikai apkaimju biedrību aktīvistus un sportistus, bet arī jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Sacensības norisinās bez dalības maksas, piecās dažādās Rīgas apkaimēs, ļaujot iepazīt Rīgas apkaimes no pilnīgi cita skatupunkta. Piedaloties orientēšanās sacensībās, pat tie, kuri apkaimē dzīvojuši vairākus desmitus gadu, var atklāt interesantas, iepriekš neredzētas vietas savā apkaimē.

Nākamie posmi:

🟩 2. posms, 17. februāris, Dzirciems/Iļģuciems – https://www.facebook.com/events/758998672952480/
🟩 3. posms, 2. marts, Grīziņkalns – https://www.facebook.com/events/1110253677073672
🟩 4. posms, 16. marts, Bieriņi – https://www.facebook.com/events/400115422472234
🟩 5. posms, 6. aprīlis, Dārziņi – https://www.facebook.com/events/402888292411995/

Sacensību programma:

🟩 9.30-15.00 – dalībnieku ierašanās sacensību centrā, orientēšanās apmācības, reģistrācija;
🟩 10.00-15.00 – sacensību starts brīvi izvēlētā laikā;
🟩 16.00 – pēdējo sacensību dalībnieku finišs;
🟩 16.30 – sacensību centra slēgšana.

Apbalvošana norisināsies noslēdzošajā posmā Dārziņos, tiks apbalvoti katra posma katras grupas 1.-3. vietas ieguvēji un kopvērtējums – TOP 3 komandas, kuras piedalījušās vismaz 2 posmos.

Noderīgas saites

● Nolikums – ŠEIT
● Reģistrācija – ŠEIT
● Vairāk informācija Facebook lapā 
● Pirmā posma rezultāti – ŠEIT 
● Kopvērtējums – ŠEIT

📸 Pilna fotogalerija no pirmā posma – ŠEIT 

Projekts “Rīgas apkaimju orientēšanās kauss” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
RAOK organizē Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība un Rīgas Dārziņu jauniešu dome.

Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.

🟡 11. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Ieeja pasākumā būs bez maksas.

🟡 Tostarp līdz 11. februārim Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

🟡 Savukārt no 9. februāra līdz 6. aprīlim Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29A, būs skatāma XXV Starptautiskajam masku tradīciju festivālam veltīta latviešu tradicionālo masku izstāde “Masku skapis”, kuras ekspozīciju veidos 20 maskoti tēli. Būs apskatāmas tādas zināmākās maskas kā miežvilks, budēlis, nāve, dzērve, lācis, kaza un citi tēli. Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar latviešu kultūras seno tradīciju, masku nozīmi un masku festivāla pirmsākumiem. XXV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad notiks Viļānos no 9. līdz 11. februārim.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot ap ziemas saulgriežiem. Maskas veidoja no dabas materiāliem, veciem apģērba gabaliem un lietām, kas vairs nekalpoja ikdienas vajadzībām. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas, lai nodrošinātu auglību un svētību, lai aizbiedētu ļauno. Maskošanās ir logs uz viņsauli.

📌Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, ieejas maksa – 1,00 eiro.

Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Šonedēļ, sestdienā, 3. februārī norisināsies pirmais Rīgas apkaimju orientēšanās kausa (RAOK) posms Sarkandaugavā. Tam sekos vēl četras iespējas sportiski pavadīt sestdienu – 17. februārī Dzirciemā/Iļģuciemā, 2. martā Grīziņkalnā, 16. martā Bieriņos un visbeidzot 6. aprīlī Dārziņos. Apkaimes izvēlētas tā, lai Rīgas iedzīvotājiem būtu iespēja iepazīties ar dažādām Rīgas daļām – austrumos, rietumos, ziemeļos, dienvidos un centra rajonā.

RAOK šogad norisinās pirmo gadu, aicinot piedalīties ne tikai apkaimju biedrību aktīvistus un sportistus, bet arī jauniešus, ģimenes un citus interesentus. Sacensības norisinās bez dalības maksas, piecās dažādās Rīgas apkaimēs, ļaujot iepazīt Rīgas apkaimes no pilnīgi cita skatupunkta. Piedaloties orientēšanās sacensībās, pat tiem, kuri apkaimē dzīvojuši vairākus desmitus gadu, var atklāt interesantas, iepriekš neredzētas vietas savā apkaimē.

Sacensību Programma:

🟩 9:30-15:00 dalībnieku ierašanās sacensību centrā, orientēšanās apmācības, reģistrācija
🟩 10:00-15:00 sacensību starts brīvi izvēlētā laikā
🟩 16:00 pēdējo sacensību dalībnieku finišs
🟩 16:30 sacensību centra slēgšana

Apbalvošana norisināsies noslēdzošajā posmā Dārziņos, tiks apbalvoti katra posma katras grupas 1.-3. vietas ieguvēji un kopvērtējums – TOP 3 komandas, kuras piedalījušās vismaz 2 posmos.

🔎 Noderīgas saites:

Nolikums
Reģistrācija
● Vairāk informācijas var uzzināt Facebook lapā – https://www.facebook.com/RigasDarzini/

Projekts “Rīgas apkaimju orientēšanās kauss” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
RAOK organizē Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība un Rīgas Dārziņu jauniešu dome.

 

2024. gada 11. februārī no plkst. 12.00 līdz 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Pasākumā piedalīsies Kultūras centra “Iļģuciems” folkloras kopa “Laiksne” un Rīgas skolēnu pils folkloras kopa “Kokle”.

No 29. janvāra līdz meteņiem – 11. februārim, Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

Meteņdiena, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Meteņos ir jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un budēļos, gājuši un braukuši ciemos. Tic, ka jo tālāk Meteņu dienā ciemojas, jo labāka raža gaidāma nākamajā vasarā. Tiek dedzināts ugunskurs, veikti rituāli, ugunskurā tiek sadedzināti pagājušās vasaras vainagi. Dažviet no salmiem tiek darināti kādi tēli, kuri vispirms noripināti no kalna un tad sadedzināti, tādējādi dzenot prom ziemu.

Pārdaugavas kultūras apvienības folkloras kopa “Laiksne” jau no 1993. gada aktīvi darbojas Latvijas folkloras dzīvē, apgūstot plašu tradicionālās mūzikas materiālu – no gadskārtu un godu ieražu dziesmām līdz danču melodijām, spēlējot pārsvarā mūsdienīgi interpretētu tautas mūziku. “Laiksnei” izdoti seši albumi, kas veltīti dažādām tēmām

Rīgas skolēnu pils bērnu un jauniešu centra folkloras kopa “Kokle” ir aktīva Latvijas kultūras dzīves veidotāja un katru gadu ir Nemateriālā kultūras mantojuma programmas “Pulkā eimu, pulkā teku” dalībniece. No bērniem izauguši par jauniešiem viņi nu ceļo gan pa Latviju, gan aiz Latviju dziedādami, spēlēdami, dancodami un citus priecēdami. Folkloras nodarbībās dalībnieki gūst priekšstatu par latviešu gadskārtu ciklu tautasdziesmām, rotaļām, dejām, mūzikas instrumentiem, rokdarbiem un vēstītājfolkloru. Kopas vadītāja un skolotāja Dina Liepa.

Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “lļģuciems” pagalmā, Lidoņu ielā 27.

Ieeja bez maksas.

Pasākums tiks fotografēts.