21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienasImanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

4. maijā šogad tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36.gadadiena. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Jau no desmitiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kopīgi veidojot ziedošu valsts karti, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu. Valsts un pašvaldības amatpersonu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiks plkst. 10.30, savukārt plkst. 12.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas skolu putēju orķestra defilē programma.

Vērmanes dārzā “Mēs visi kopā – Latvijā!”

Vērmanes dārzā ikviens aicināts uz sirsnīgu, krāsainu un iedvesmojošu svētku pasākumu “Mēs visi kopā – Latvijā!”.

No plkst. 12.00 līdz 16.00 Vērmanes dārzs pārtaps par izzinošu un aizraujošu piedzīvojumu telpu visai ģimenei. Bērniem un ģimenēm būs iespēja apgūt praktiskas un videi draudzīgas prasmes – kopā ar “Daces zaļumi” sēt un diedzēt dažādus zaļumus, darbnīcā “Es veidoju savu Latviju!” iemācīties gatavot dabīgu plastilīnu un no pagatavotās masas izveidot kādu simbolu – “mana dzimtas zīme”, “mana zaļā Latvija” vai “brīvības forma”. Visa ģimene varēs uzzināt, kā ikdienā rūpēties par mūsu zemi un vidi kopā ar “Komposts LV” un “Zero Waste Latvia”. Radošie prāti varēs ļaut vaļu iztēlei un krāsām, kopā ar grāmatas autori un ilustratori Rūtu Briedi radot visdažādākos tēlus.

Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja darboties ar īpašiem smilšu-gaismas galdiem un Latvijā ražotiem aktivitāšu dēļiem “Gaismas un sajūtu namiņā” un izveidot skaistus kroņus papīrlietu darbnīcā “Good Happens”. Visas dienas garumā būs iespēja nofotografēties un saņemt bilžu izdrukas ar “Mana Latvija, mana atbildība” motīviem.

Gatavojoties Pasaules čempionātam hokejā, pasākuma laikā valdīs arī sportisks azarts – ģimenes un draugi varēs izspēlēt galda hokeja spēles, kā arī vērot Eiropas un Pasaules galda hokeja čempiona Edgara Caiča paraugdemonstrējumus.

Uz Vērmanes dārza estrādes skatuves no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.40 skanēs bērnu balsis un prieks – apmeklētājus muzikāli iepriecinās bērnu kolektīvi “Knīpas un Knauķi”, “Kolibri”, “Podziņas”, “Momo” un “Poppy”. Plkst. 15.00 skatuves programmas noslēgumā skatītājus gaidīs Willas teātra izrāde “Limonāde”, kurā Ineses Zanderes dzeja un pasakas savijas ar Jēkaba Nīmaņa dziesmām.

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un Latvijas filmu maratons

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gadiem iezīmējusies kā stipra tradīcija, apliecinot piederību latviešu tautas kultūrai un tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu. Šogad sumināsim arī Tautas tērpu centra “Senā klēts” 35. gadu jubileju un tieši centra pārstāvji pirms 11 gadiem aizsāka šo tradīciju, sākotnēji pulcējot pāris desmitus dalībnieku, bet pēdējos gados jau vairāk par 400 dalībniekiem. Rātslaukumā no plkst. 12.00 līdz plkst.15.00 skanēs folkloras kopu “Kokle”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Rīgas Danču kluba” un kapelas “Brička” koncerts. Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst. 14.10 un noslēgsies plkst. 14.30 ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un dziesmu “Daugav’ abas malas”.

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies Latvijas filmu maratons.

No plkst.13.00 līdz plkst. 23.00 tiks demonstrētas Latvijas filmas kinoteātra abās zālēs, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem bez maksas.

“Mana Latvija – mana atbildība” Brīvības laukumā

Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts pasākums “Mana Latvija – mana atbildība”. Šī diena ir Latvijas pavasaris – atmodas, vienotības un jaunības simbols.

No plkst. 15.00 līdz 22.00 apmeklētājus priecēs daudzveidīga koncertprogramma, kurā satiksies tradīcijas ar mūsdienu skanējumu.

Pasākumu atklās Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa “Skandinieki”, bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, deju ansambļi “Ačkups” un “Austris”, danču mūzikas grupa “Dārdari” un Emīla Dārziņa jauktais koris. Vakara turpinājumā uz skatuves kāps Elza Rozentāle ar etnodžeza kvartetu un postfolka grupa “Rikši”, radot enerģisku un laikmetīgu noskaņu.

Vakara kulminācijā, plkst. 20.30, izskanēs koncertstāsts “Pavasaris. Mūžīgā jaunība”, kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī. Un pavasaris ir mūžīgā atdzimšana, atgriešanās un jaunība. Koncertstāstā caur pavasara un jaunības prizmu mēs paskatāmies uz sevi, savu valsti, saviem senčiem un bērniem. Pirms kļūt par sirmgalvjiem, mūsu senči bija jauni. Un simboliski – tādi palikuši uz mūžu. Viņu drosme, viņu jaunības ideāli, viņu sapnis par brīvu Latviju – tie turpinās mūsos un nākamajās paaudzēs pēc mums. Kā mūžīgais dzinējs, kas liek mums būt stipriem, lepniem, darbaspējīgiem, zinātkāriem un kaisles pilniem.

Tajā piedalās tādi spilgti Latvijas mākslinieki kā Intars Busulis, Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Andrejs Reinis Zitmanis, Raimonds Tiguls, vokālā grupa “Latvian Voices”, bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, Emīla Dārziņa jauktais koris, Rūdolfs Ozols (ģitāra), Valters Sprūdžs (basģitāra), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Līga Griķe (koncertkokle), Mārtiņš Miļevskis (bungas un perkusijas), Ieva Nīmane (dūdas, stabules, kokle), Kaspars Bārbals (dūdas). Koncertstāsta vadītāja un soliste Agnese Budovska. Programmā īpaši izcelta paaudžu pēctecība – dzīva saikne starp pagātni, tagadni un nākotni.

Svētku koncerti apkaimēs

Arī apkaimēs norisināsies dažādi Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīti pasākumi.

VEF Kultūras pilī – no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30 izskanēs koncerts “Pūt, vējiņi!”, piedaloties orķestrim “Rīga”, Rīgas kamerkorim “Ave Sol”, solistiem Ievai Paršai un Gundaram Dziļumam, kā arī diriģentam Valdim Butānam.

Kultūras centrā “Imanta” – plkst. 16.00 visi aicināti uz svētku koncertu “Valodiņa”, kurā tiks atskaņota īpaši šiem svētkiem veltīta Mārtiņa Kantera koncertprogramma. Līdzās dziedātāja zināmākajām dziesmām programmā iekļauti latviešu komponistu skaņdarbi, kas caur dažādiem laikiem un likteņiem ir stiprinājuši mūsu tautas pašapziņu. Tas būs muzikāls stāsts par mājām, valodu un to nemainīgo vērtību pamatu, ko mēs ik gadu godinām šajā dienā.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – plkst. 16.00 koncertā “Rokam!” varēs izbaudīt etnogrupas “Ogas” muzicēšanu. Programma būs interesanta klausītājiem ar dažādām gaumēm – gan folka un pasaules mūzikas, gan roka un balādes cienītājiem.

Kultūras centrā “Iļģuciems” – plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Dainu parafrāzes” ar Aleksandras Špicbergas trio “AKA”. Programmā savijušās latviešu tautasdziesmas un populāras latviešu mūzikas melodijas. Skanēs folkloras un džeza iedvesmotas oriģināldziesmas, tautasdziesmu aranžijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi “AKA” mūziķu interpretācijā.

Bezmaksas ielūgumi uz šiem pasākumiem pieejami no 27. aprīļa plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

 

Godinot latviešu tautas tradīcijas un svinot pavasara atnākšanu, 5. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 Kultūras centra “Imanta” pagalmā norisināsies Lieldienu pasākums “Pavasara sasaukšanās”.

Pasākumā aicināti piedalīties gan lieli, gan mazi, lai kopā piedzīvotu Lieldienu tradīcijas un modinātu pavasari. Šī gada svētku vadmotīvs – putnu sasaukšanās – simbolizē dabas atmodu, gaismas uzvaru pār tumsu un jaunas dzīvības sākumu. Kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem Zani Reiteri un Edgaru Zilbertu apmeklētāji varēs iesaistīties Lieldienu rotaļās, šūpoties, piedalīties olu kaujās un izzināt pavasara paražas. Savukārt etnogrupa Ogas ar enerģisku koncertprogrammu palīdzēs ieskandināt pavasari.

Visa pasākuma laikā norisināsies dažādas radošās aktivitātes – olu krāsošana un ripināšana, kā arī darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt kalšanas un pīšanas prasmes. Apmeklētāji pieredzējušu ornitologu vadībā varēs izgatavot putnu būrīti, ko ņemt līdzi un izvietot dabā, kā arī baudīt bērniem paredzēto teātra izrādi “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos”, kas tapusi pēc Alberta Kronberga “Jērādiņa” motīviem.

Pasākuma programma:

Skatuves programma:

  • 12.00–15.00 Lieldienu rituāli un spēles;
  • 12.20–12.50 Teātra izrāde bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos”;
  • 13.00 un 14.00 Etnogrupas “Ogas” koncertprogramma divās daļās.

Radošās aktivitātes (12.00–15.00):

  • Olu krāsošana un ripināšana;
  • Kalēja darbnīca kopā ar tautas lietišķās mākslas studiju Zīle;
  • Putnu ligzdiņu un groziņu vīšanas darbnīca ar tautas lietišķās mākslas studiju Puduris;
  • Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca kopā ar pieredzējušiem ornitologiem.

Pasākums “Pavasara sasaukšanās” piedāvā iespēju ne tikai svinēt Lieldienas, bet arī izzināt latviešu tradīcijas, radoši darboties un kopīgi sagaidīt pavasari ģimeniskā un priecīgā gaisotnē. Ieeja bez maksas.

Uzmanību autovadītājiem – pavasara uzkopšanas darbu laikā pirmdien, 30. martā, būs liegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana vairākās ielās Imantā.

Aizliegumi būs spēkā šādos ielu posmos:

  • Kleistu ielā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam pāra numuru pusē;
  • Zentenes ielā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam pāra numuru pusē.

Darbus plānots pabeigt un atļaut transportlīdzekļu stāvēšanu 3. aprīlī.

Savukārt, sākot no 7. aprīļa, ierobežojumi būs spēkā tajos pašos ielu posmos nepāra numuru pusē.

Nepāra pusē darbus plāno pabeigt un demontēt zīmes 12. aprīlī.

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

Pārdaugavas kultūras apvienība izsludina pieteikšanos jaunai kultūras inkubatora programmai, kas paredzēta skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kuri mācās kādā no Pārdaugavas izglītības iestādēm. Divu mēnešu laikā jaunieši profesionālu lektoru vadībā varēs attīstīt un īstenot savas radošās idejas.

Programmas mērķis

Veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību Pārdaugavas kultūras dzīvē, attīstot viņu prasmes dažādu ar kultūru saistītu projektu veidošanā, stiprinot piederības sajūtu Pārdaugavai un veidojot kultūras apmaiņu starp jauniešiem, skolām, vietējiem iedzīvotājiem un Pārdaugavas kultūras apvienību. Programmas laikā skolēniem būs iespēja iegūt praktisku pieredzi radošajā darbā, projektu veidošanā un kultūras procesu izpētē. Dalībniekiem būs iespēja apgūt, kā radīt vizuālus materiālus, veidot stāstus, producēt pasākumus, kā arī iepazīt citus aktīvus un motivētus jauniešus, strādāt komandā un prezentēt savas idejas.

Ar devīzi “Tava ideja dzīvo Pārdaugavā” skolēni varēs attīstīt dažādas ieceres – no mākslas instalācijām un īsfilmām līdz drukātai avīzei, digitālam žurnālam, spēlei vai pasākumam. Dalībnieki tiek aicināti nākt arī ar savām unikālajām idejām. Programma norisināsies no 8. aprīļa līdz 30. maijam kultūras centrā “Imanta”, un tās noslēgumā notiks publisks skolēnu darbu prezentācijas pasākums, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents.

“Kultūras inkubators ir būtisks solis, lai jaunieši justos iesaistīti un pamanīti Pārdaugavas kultūras vidē. Mēs vēlamies dot viņiem iespēju radīt, eksperimentēt un piedzīvot, kā ideja pārtop reālā projektā,”

uzsver Pārdaugavas kultūras apvienības direktors Sandis Kalniņš.

 Skolēni aicināti programmai pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu līdz 29. martam.

Vietu skaits programmā ir ierobežots, tādēļ nenokavē! Plašāka informācija par programmu pieejama šeit.

Jautājumu gadījumā raksti uz pardaugavaka@riga.lv.

Papildu informācija:
Māra Ūbele
Programmas vadītāja
mara.ubele@gmail.com
28700188

 

No 9. marta vairākās Rīgas apkaimēs – Ķīpsalā, Imantā, Ziepniekkalnā un Šķirotavā – tiks ieviests 30 km/h braukšanas ātruma ierobežojums atsevišķās ielās un to posmos, lai uzlabotu satiksmes drošību un pielāgotu braukšanas ātrumu esošajai ielu infrastruktūrai.

 Visā Ķīpsalas apkaimē plānots ieviest 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, izņemot ielas, kurās jau ir noteikta dzīvojamā zona.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā šauro ielu profilu, kā arī intensīvo velosatiksmi un gājēju plūsmu. Ķīpsala ir apkaime ar būtisku velosatiksmes nozīmi un daudzām gleznainām pastaigu vietām, tādēļ zemāks atļautais braukšanas ātrums ir svarīgs, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu drošu, savstarpēji cieņpilnu mijiedarbību starp visiem satiksmes dalībniekiem.

Rājumsila ielas posmā starp Krustpils ielu un Dzirkaļu ielu – tiks samazināts maksimālais atļautais braukšanas ātrums, lai uzlabotu satiksmes drošību un nodrošinātu esošajai infrastruktūrai atbilstošu braukšanas ātrumu, ielu posmos, kuros nav izbūvētas ietves.

Ēbeļmuižas ielas posmā starp Valdeķu ielu un Līvciema ielu – maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts līdz 30 km/h, lai veicinātu drošāku satiksmes organizāciju un nodrošinātu ielas videi atbilstošu braukšanas ātrumu pirms gājēju šķērsošanas vietām un parka tuvumā.

Papildus tam pie gājēju šķērsošanas vietām tiks ierobežota transportlīdzekļu novietošana, lai uzlabotu gājēju redzamību un veicinātu drošāku satiksmi attiecīgajā ielas posmā.

Ierobežojums 30 km/h tiks ieviests arī Imantā – Skandu ielas posmā no Kurzemes prospekta 3B (vietā, kur beidzas ietve) līdz Skandu ielai 14.

 

Atzīmējot Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu, 26. februārī NVO nama filiālē Imantā norisinājās diskusija “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”. Pasākums pulcēja NVO pārstāvjus un nozares profesionāļus, lai kopīgi diskutētu par to, kā veidot un stiprināt nevalstiskā sektora reputāciju un uzticamību sabiedrībā.

Vakara ievadā komunikācijas eksperts Ivars Svilāns uzsvēra, ka uzticēšanās balstās trīs savstarpēji saistītos pīlāros – kompetencē, godīgumā un vērtībā. Viņš akcentēja, ka NVO jau šobrīd daudzviet demonstrē augstu profesionālo kapacitāti un sabiedrībai nozīmīgu pienesumu, un tieši šo stipro pušu apzināšana un konsekventa stiprināšana ļauj veidot ilgtspējīgu reputāciju. Uzticēšanās nav nejaušība – tā ir rezultāts sistemātiskam, kvalitatīvam darbam.

Diskusijā īpaši tika uzsvērta mērķtiecīgas komunikācijas nozīme. Skaidri definēta mērķauditorija, atklāts dialogs un spēja uzdot jēgpilnus jautājumus palīdz veidot ciešākas attiecības ar kopienām un padara NVO darbu redzamāku un saprotamāku. Dalībnieki dalījās pozitīvos piemēros, kas apliecina – konsekventa rīcība, caurspīdīgums un patiesa ieinteresētība sabiedrības vajadzībās stiprina uzticēšanos un veido stabilu reputācijas pamatu.

Ar pieredzi dalījās Inese Vaivare (biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS” direktore), Valdis Pornieks (nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” portāla Manabalss.lv valdes loceklis) un Rigonda Bērziņa (Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāve). Iedvesmas lekciju un diskusiju vadīja Ivars Svilāns, kura profesionālā pieredze ietver darbu LETA, Swedbank, Maxima Latvija, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Bankā un Latvijas Radio.

NVO nams izsaka pateicību visiem diskusijas dalībniekiem par atklātību un vēlmi dalīties pieredzē, kā arī ikvienam klātesošajam par aktīvu iesaisti, jautājumiem un ieinteresētību. Tieši šādas sarunas stiprina NVO sektoru un veicina sabiedrības uzticēšanos ilgtermiņā.

Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā NVO nams novēl drosmi iestāties par būtisko, profesionalitāti, kas stiprina sabiedrības uzticēšanos, un ciešu sadarbību, kas palīdz veidot vēl stiprāku un saliedētāku pilsonisko sabiedrību.

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

No 2. marta Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz Rīgas administratīvajai robežai pie Babītes tiks ieviesta transportlīdzekļu kustība abos virzienos. Vienlaikus tiks noteikti ierobežojumi tranzīta kravas transportam, lai samazinātu tā plūsmu apkaimē.

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus pēc Mārupes novadā realizētās Slokas ielas un autoceļa A5 krustojuma pārbūves, Rīgas pašvaldība ir lēmusi ieviest transportlīdzekļu kustību abos virzienos Jūrmalas gatves posmā no Beberbeķu ielas līdz pilsētas robežai.

 Posmā atļautais braukšanas ātrums paliek nemainīgs – 50 km/h. Gājēju kustība un gājēju pāreju skaits dotajā posmā netiek mainīts.

 Lai ierobežotu kravas transporta kustību Jūrmalas gatvē, posmā no Rīgas robežas līdz Kurzemes prospektam, kā arī Kurzemes prospektā, posmā no Slokas ielas līdz Jūrmalas gatvei tiks liegta tranzīta kravas transporta satiksme. Kravas transportam tiek saglabāta iespēja piekļūt Kurzemes prospektam caur Slokas ielu.

Šīs izmaiņas nodrošinās būtiskus satiksmes uzlabojumus – tiks atvieglota izbraukšana no Rīgas privātajam autotransportam, kā arī noteikti papildu ierobežojumi kravas transporta kustībai, lai samazinātu tā plūsmu.

 

Atzīmējot Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu, NVO nams aicina uz pasākumu “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī no plkst. 18.00 līdz 20.30 NVO nama filiālē Imantā (Rīgā, Slokas ielā 161, k-2).

Sabiedrības uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem NVO darbības ilgtspējai un ietekmei. Kā veidot uzticamu NVO tēlu? Kā mācīties gan no iedvesmojošiem piemēriem, gan neveiksmēm? Par šiem un citiem jautājumiem pieredzē dalīsies nozares profesionāļi un NVO pārstāvji.

Vakars sāksies ar iedvesmas lekciju “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos NVO?”, ko vadīs Ivars Svilāns, komunikācijas eksperts – strādā nacionālajā informācijas aģentūrā “LETA”, bijis “Swedbank”, “Maxima Latvija”, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Bankas komunikācijas vadībā, strādājis Latvijas Radio ziņu dienestā un darbojies neskaitāmos projektos.

Turpinājumā sekos NVO pieredzes stāsti par notikumiem, kas iedvesmo, un situācijām, no kurām mācīties. Diskusijā piedalīsies Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS)” direktore, Valdis Pornieks, nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” (portāls Manabalss.lv) valdes loceklis, kā arī Rigonda Bērziņa, Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāve.

Noslēgumā paredzēts radošs sveiciens, kā arī tīklošanās un neformālas sarunas, dodot iespēju dalībniekiem veidot jaunus kontaktus un apmainīties ar idejām.

Dalība pasākumā ir bez maksas. Aicināti NVO pārstāvji un ikviens interesents.


Aicinām reģistrēties līdz 24. februārim, atverot saiti – šeit.


Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.