Ekspedīcija Lāčupīte FILMA 31.okt.

Lāčupīte tika aizbērta… Mūsu acu priekšā, mums klusējot, aizbērta… Dzīvojam daudzstāvu mājās, zem kurām kanalizācijas kolektorā plūst dzīva upīte – dabas asinsrite. Vai ekoloģija ir mūsu sirdsapziņa?

Lāčupīte ir Rīgas upe, Daugavas kreisā krasta pieteka, kas šķērsoja Mūkupurvu, Zolitūdi, Imantu, Iļģuciemu, Kleistus, Spilvi. “Ekspedīcija: Lāčupīte” ir biedrības “Riga Annenhof” projekts, kura ietvaros 31.oktobrī aicinām apkaimju iedzīvotājus uz filmas “Lāčupīte” pirmizrādi!

Pirmizrāde notiks 31.oktobrī 18:00- 19:30 Imantas tirgus (Kurzemes prospekts 3) hallē. Ievada daļā būs prezentācija par projektā sasniegto un piedzīvoto, ceļavārdi no filmas režisora un biedrības pārstāvjiem. Pēc filmas – komunikācija ar skatītājiem un diskusijas.

Pasākums ir bez maksas. Klātienes apmeklētāju skaits ir ierobežots (atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām), nepieciešama iepriekš pieteikšanās – rakstot uz e-pastu ekskursijas.rigaannenhof@gmail.com . Sīkāka informācija biedrības lapā www.facebook.com/Anninmuiza

Sakarā ar epidemioloģisko drošību aicinām neapmeklēt pasākumu sliktas pašsajūtas vai elpceļu slimību gadījumā.

Tiem skatītājiem, kas nevarēs ierasties klātienē – tiks nodrošināta tiešraide www.facebook.com/Anninmuiza mājaslapā.

Pasākums notiek ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzfinansējumu Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana. Apmeklējot pasākumu, dalībnieki apliecina, ka neiebilst foto un video materiālu izmantošanai projekta atskaitēm un biedrības pasākumu publicitātei.

Anniņmuižas biedrība “Riga Annenhof” ir Imantas un Zolitūdes apkaimes iedzīvotāju biedrība, kuras darbības mērķis ir sekmēt apkaimju iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību, iniciatīvu, brīvprātīgo darbu, pilsonisko aktivitāti, praktisko integrāciju, veidot apkaimes identitātes un piederības sajūtu, izzināt apkaimes vēsturi, rosināt sabiedrības izpratni un rūpēties par vidi, apkaimes dabas, kultūras, vēstures objektiem.

Plakats Ekspedicija Lacupite pargajieni

…No ielas uzbēruma ārā raugās liela kolektora betona acis, bet otrā pusē ielai – Lāčupīte ar nolaistiem spārniem…

Lāčupīte ir Rīgas upe, Daugavas kreisā krasta pieteka. “Ekspedīcija: Lāčupīte” ir biedrības “Riga Annenhof” projekts, kura ietvaros aicinām apkaimju iedzīvotājus uz diviem pārgājieniem pa Lāčupītes pēdām. No jūlija līdz oktobrim pētījām Lāčupītes likteni, un nu esam gatavi jums to parādīt un pastāstīt!

24.oktobrī notiks garais ekspedīcijas pārgājiens 11:00- 18:00 apmēram 16 km garumā no Mūkupurva līdz Spilvei. Starta vieta pie Ulmaņa gatves Sky, pauze  30 min. Anniņmuižas bulvārī, finišs pie Lāčupītes ietekas Hapaka grāvī (precīzas vietu norādes dalībnieki saņems e-pastā).

25.oktobrī notiks īsais ekspedīcijas pārgājiens 11:00- 14:30 apmēram 7 km garumā no Imantas dzelzceļa stacijas līdz Esena dārziem (precīzas vietu norādes dalībnieki saņems e-pastā).

Dalība pārgājienos ir bez maksas. Katra pārgājiena dalībnieku skaits ierobežots, nepieciešama iepriekš pieteikšanās – rakstot uz e-pastu ekskursijas.rigaannenhof@gmail.com . Sīkāka informācija biedrības lapā www.facebook.com/Anninmuiza

Lūdzam pārgājiena dalībniekus izvērtēt savu fizisko sagatavotību, izvēloties piemērotāko pārgājiena garumu. Pārgājieni notiks jebkuros laikapstākļos, tāpēc nepieciešams nodrošināties ar atbilstošu apģērbu un apaviem. Pārgājiena dalībnieki uzņemas atbildību par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, bērnus ir jāpavada pieaugušajam.  Sakarā ar epidemioloģisko drošību aicinām neapmeklēt pārgājienus sliktas pašsajūtas vai elpceļu slimību gadījumā.

Pasākumi notiek ar Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzfinansējumu Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana. Apmeklējot pasākumu, dalībnieki apliecina, ka neiebilst foto un video materiālu izmantošana projekta atskaitēm un biedrības pasākumu publicitātei.

Anniņmuižas biedrība “Riga Annenhof” ir Imantas un Zolitūdes apkaimes iedzīvotāju biedrība, kuras darbības mērķis ir sekmēt apkaimju iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību, iniciatīvu, brīvprātīgo darbu, pilsonisko aktivitāti, praktisko integrāciju, veidot apkaimes identitātes un piederības sajūtu, izzināt apkaimes vēsturi, rosināt sabiedrības izpratni un rūpēties par vidi, apkaimes dabas, kultūras, vēstures objektiem.

Anniņmuiža. Foto Anastasija Lomteva

No 17. līdz 20. oktobrim Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta” kopā ar biedrību “Riga Annehof” rīko ekskursiju ciklu visai ģimenei, aicinot iepazīt Imantas un Zolitūdes apkaimes un to vēsturi.

Katru dienu no plkst. 14.00 līdz 16.00 interesenti aicināti piedalīties četrās dažādās ekskursijās: 17. oktobrī – “Imantciems un īstā Anniņmuižas iela, 18. oktobrī – “Vecā un Jaunā Anniņmuiža”, 19. oktobrī – “Solitūde – greznā vientulība”,  bet 20. oktobrī – “Lāčupītes pēdas. Divas Dammes”.  Ekskursijas dalībnieku pulcēšanās vieta ir Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”. Ekskursiju gide, biedrības “Riga Annehof” vadītāja Rigonda Bērziņa kultūras centrā sniegs īsu ievadlekciju par apkārtnes vēsturi, pēc tās dalībnieki dosies apmēram 3-4 kilometru garā pastaigā, iepazīstot ievērojamas un interesantas vietas Imantas un Zolitūdes apkaimēs.

Dalībnieki aicināti nodrošināties ar laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un apaviem, kas piemēroti iešanai arī pa takām. Ekskursijas piemērotas visai ģimenei. Rīkotāji atgādina par nepieciešamību ievērot ceļu satiksmes noteikumus, bērnus ekskursijā jāpavada pieaugušajam.

Dalība ekskursijās ir bez maksas, taču iepriekš jāpiesakās, zvanot pa tālruni 67181937 vai rakstot uz e-pastu imanta@riga.lv, norādot interesējošo ekskursiju, vārdu, kontakttālruni un apmeklētāju skaitu. Dalībnieku skaits ierobežots. Pasākumā notiks, ievērojot noteiktos ierobežojumus.

Anniņmuižas biedrība “Riga Annenhof” ir Imantas un Zolitūdes apkaimes iedzīvotāju biedrība, darbojas arī Rīgas Apkaimju aliansē. “Riga Annenhof” mērķis ir sekmēt apkaimju iedzīvotāju līdzdalību, sadarbību, iniciatīvu, brīvprātīgo darbu, pilsonisko aktivitāti, praktisko integrāciju, veidot apkaimes identitātes un piederības sajūtu, izzināt apkaimes vēsturi, rosināt sabiedrības izpratni un rūpēties par vidi, apkaimes dabas, kultūras, vēstures objektiem.

Ekskursijas rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”.

Anniņmuižas_dzīvojamā_ēka,_Jūrmalas_gatve_74_76,Rīga_6

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja “O. Cers un J. Jurkāns” partneris

Turpinot aktivitātes, lai nosargātu Anniņmuižas ansambli, 31.jūlijā biedrība „Riga Annenhof” ar Manabalss.lv iniciatīvu vērsās Latvijas Universitātē, Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministrijā, Ministru kabinetā un Rīgas domē.  Rīgas dome tika aicināta izvērtēt nepieciešamību Anniņmuižas ansambli pārņemt savā īpašumā, bet Latvijas Universitāte un Ministru kabinets – izslēgt Anniņmuižu no pārdodamo īpašumu saraksta. Diemžēl Latvijas Universitātē un ministrijās Anniņmuižas iedzīvotāju balsis un viedoklis netika sadzirdēts.

Neatlaidīgi turpinot cīņu par Anniņmuižas saglābšanu vietējās kopienas pieejamībai, šonedēļ biedrības „Riga Annenhof” pārstāvji un Anniņmuižas atbalstītāji tikās ar jaunievēlētās Rīgas domes pārstāvjiem. Ir gandarījums par ieinteresētību un cerība, ka politiķi, kuri pārstāv apkaimju iedzīvotāju intereses, turēs rūpi arī ar Anniņmuižas saglabāšanu.

Manabalss.lv īsā laikā ir savākts teju 2000 balsu  par Anniņmuižas saglabāšanu valsts vai pašvaldības īpašumā. Un es joprojām ceru, ka tās tiks sadzirdētas un uzklausītas!

Darba grupās diskutē par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai

Lai noskaidrotu sabiedrisko organizāciju viedokli par vairākiem gājēju un riteņbraucēju šķērsojumiem pār dzelzceļu un transporta infrastruktūras risinājumiem Daugavas kreisajā krastā, 3. septembrī Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji tikās ar Rail Baltica projekta un lokālplānojuma sadarbības memorandu pārstāvjiem.

Tikšanās laikā Ģirts Bramans, RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā, atskatījās uz paveikto iepriekšējā periodā, kā arī sniedza ieskatu aktuālajos dzelzceļa šķērsojumos konkrētos posmos. Savukārt, SIA “Grupa 93” pārstāve Līga Ozoliņa prezentēja publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojumā paredzētos transporta infrastruktūras risinājumus un nosacījumus šķērsojumiem no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai, ko plānots ieviest tuvākajā nākotnē.

Darba grupās tika noskaidrots sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedoklis piedāvātajiem konceptuālajiem risinājumiem par šķērsojumiem: izvietojums un skaits, nepieciešamie savienojumi ar pilsētas infrastruktūru, t. sk., sabiedrisko transportu, šķērsojumu tehniskie parametri, gājēju, velo un autotransporta šķērsojumi.

Darba grupu priekšlikumu izvērtējums tiks sniegts 24. septembrī publiskās diskusijas “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai”, laikā. Līdz šim ir notikušas trīs publiskās diskusijas ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par Rail Baltica projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē,” informē Pilsētas attīstības departamenta direktores vietnieces p.i. Inese Sirmā.

Kā jau redzējām iepriekšējās diskusijās, šādi pasākumi mums palīdz identificēt jaunus jautājumus, kuriem jārod risinājumi tālākajā būvprojektēšanas procesā. Tai pat laikā, sarunas dod mums iespēju pārliecināties, vai izvēlētie varianti ir optimāli,” uzsver Ģirts Bramans. “Protams, diskusijas ar šo nebeidzas, un mēs turpināsim apspriest dažādus dzelzceļa posmus, līdz izdosies rast efektīvus risinājumus, kas sniedz ieguvumus gan dažādām sabiedrības grupām, gan pilsētvidei.”

Sanāksmē piedalījās: Āgenskalna apkaimes biedrības,  Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim”, biedrības “Good Mood Art”, apvienības “Pilsēta cilvēkiem”, Vides aizsardzības kluba, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības “Riga Annenhof”, projektētāju “IDOM/ INECO”, RB Rail AS un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Satiksmes departamenta, RP SIA “Rīgas satiksme”, lokālplānojuma izstrādātāju SIA “Grupa 93” un Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Cilveks, jautajuma zime

Olavs Cers, zvērinātu advokātu birojs “O. Cers un J. Jurkāns”

Anniņmuižas kungu nama ēka ir vienīgā vēsturiskā celtne samērā lielā Rīgas apkaimē (Imantā un Zolitūdē), kurā Anniņmuižas vārdu nes vairākas ielas un plašs mežaparks. Ēka uzbūvēta ap 1875. gadu netālu no vēsturiskās Anniņmuižas koka ēkas, un tā ir viena no vecākajām mūra celtnēm visā Pārdaugavā. Anniņmuiža ir tipisks eklektisma stila piemineklis ar 19. gadsimta otrajā pusē celtajām savrupmājām raksturīgām arhitektoniskām formām un detaļām. Anniņmuiža ir viena no aptuveni 40 šāda tipa ēkām, kas par spīti laika zobam vēl ir saglabājušās Rīgā. Tā ir īpaša arī tāpēc, ka ir pēdējā neprivatizētā Rīgas muiža – šobrīd tā vēl atrodas valsts īpašumā. Savukārt pati Anniņmuižas teritorija agrāk piederējusi slavenajam mecenātam un valstsvīram – baronam Oto Hermanim fon Fītinghofam, kuram īpašumā bija vairāk nekā 30 muižas – arī Zolitūdes un Šampētera muižas, un arī Alūksnes pils. Kopš 2019. gada Anniņmužā aktīvi darbojās biedrība “Riga Annenhof”, taču nomas līgums tikai izbeigts, un turpmākais Anniņmuižas attīstības scenārijs nav skaidrs un, iespējams, izšķirsies tuvākajā laikā.

2020. gada 24. jūlijā tika pieņemts ilgi gaidīts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes lēmums. Tas paredz sagatavot Kultūras ministrijas rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Anniņmuižas dzīvojamās ēkas sastāvs tiek papildināts ar teritoriju, kurā ietilpst arī Anniņmuižas vēsturiskais dīķis un parks. Tāpat lēmums nosaka, ka Anniņmuižas dzīvojamās ēkas vērtības grupa ir mainīta uz reģiona nozīmi.

Kāpēc ir tik svarīgs Anniņmuižas liktenis?
Rīga nav tikai jūgendstila pērles un Pasaules mantojums. Rīgas kultūrvēsturiskā vērtība ir arī tādas vietas kā Anniņmuiža Imantā. Es pats jau gadus 20 esmu Pārdaugavas iedzīvotājs, tāpēc nevarēju palikt malā, kad satiku  cilvēkus no biedrības „Riga Annenhof”, kuru acis deg par šo vietu, par šo Rīgas vēstures lappusi, par vietējo kopienu un iedzīvotājiem, kuri vēlas turpināt dzīvot ar Anniņmuižas stāstu un nodot to nākamajām paaudzēm. Reizēm ar degsmi un entuziasmu ir par maz, bet reizēm pietiekoši, lai radītu kustību un viļņošanos, pievērstu uzmanību sabiedrībā būtiskiem un nozīmīgiem jautājumiem. To apstiprina arī vietnē “Mana Balss” ļoti īsā laikā savāktās 1925 balsis, kas izgaisina mītu par cilvēku vienaldzību pret kultūrvēsturisko mantojumu.

Ir skaidrs, ka tādā stāvoklī, kādā Anniņmuižas ēka ir pašlaik, tā nevairo vietas pievilcību. Tas ir acīmredzams un neapstrīdams fakts. Tāpat ir saprotams, ka nozīmīgs izaicinājums Anniņmuižas stāstā ir vēsturiskās ēkas un tai piekļaujošās teritorijas saglabāšana nākamajām paaudzēm, Anniņmuižas īpašniekam (esošajam vai potenciālajam) ar saimnieka rūpību un gādību sargājot tās autentiskumu.

Anniņmuiža kopā ar vēl vairākām ēkām un teju astoņiem hektāriem zemes šajā vietā pieder Latvijas valstij Latvijas Universitātes personā. Studijas te vairs nenotiek, tādēļ Universitāte īpašumu ir nodevusi izsolē (jau atkārtotā), lai iegūtu naudu jaunajam akadēmiskajam centram Torņakalnā. Anniņmuiža ir reģiona nozīmes kultūras piemineklis, un simts metru rādiusā to pasargā pieminekļa aizsardzības zona. Formāli tas nozīmē, ka no pilnīgas nojaukšanas muižas ēka ir pasargāta. Tomēr vietējo kopienu, kas pēdējos gados ir centusies iedzīvināt Anniņmuižas apkārtni, satrauc, ka nākotnē vēsturiskā nama un tā apkārtnes publiskā pieejamība var tik ierobežota.

Latvijas Universitātes izsoles noteikumi neuzliek par pienākumu nākamajam saimniekam turēt rūpi par Anniņmuižas pieejamību, un tas raisa bažas, ka Anniņmuižas stāsts, mainoties īpašniekam, būs beidzies. Arī es uzskatu, ka Anniņmuižai kā Rīgas pilsētas vēstures daļai ar kultūrvēsturiskām un dabas ainaviskām vērtībām ir jāpaliek sabiedrībai publiski pieejamai.

Vēl viens aspekts, kas pievērš uzmanību Anniņmuižas stāstam, ir vietējā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā iekļaujamais objektu un teritorijas apjoms. Pašlaik šajā zonā iekļaujas arī muižas parks un dīķis, pasargājot pieminekli kopumā simt metru rādiusā ap vēsturisko ēku. Lai nodrošinātu papildu garantiju, ka Anniņmuiža nekļūs par pusaizmirstu leģendu vietējo atmiņās (kā tas ir noticis ar Šampētera muižu, kura tika nojaukta ap 1998. gadu, bet neviens vairs precīzi neatceras tās atrašanās vietu, publiskā vidē nav atrodamas pat muižas fotogrāfijas), un nākotnē pasargātu gan ēkas (t.sk. kalpu māju), koku aleju, parku, vietējās apkaimes biedrība “Riga Annenhof” pavasarī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē ar aicinājumu apsekot un identificēt jaunatklātos kultūrvēstures pieminekļus Anniņmuižas teritorijā: vēsturisko koku aleju, muižas parku, dīķi, kalpu māju, lai tos iekļautu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, līdz tam nosakot tiem jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu. Līdz ar to uz šiem objektiem papildus tiktu attiecināta aizsardzības josla simt metru rādiusā, un tie tiktu ņemti valsts aizsardzībā.


Šādas tiesības paredz likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kura 17. un 23. pantos cita starpā ir noteikts, ka jaunatklātajiem objektiem, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiek noteiktas aizsardzības zonas un tie atrodas valsts aizsardzībā.


Kāpēc ir svarīgi panākt papildu aizsardzību Anniņmuižas teritorijai?
Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, drīkst veikt tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju, un tas uzliks papildu atbildību potenciālajam jaunajam teritorijas īpašniekam ar lielāku rūpību lūkoties uz Anniņmuižas vēsturisko ēku un teritoriju, iespējams, pat saredzēt citas attīstības perspektīvas. Un pats svarīgākais turpināt stāstīt Anniņmuižas stāstu, nodrošinot iespēju to dzirdēt arvien vairāk vietējās kopienas ļaudīm un galvaspilsētas viesiem.

Diemžēl Latvijas Universitāte izsoles noteikumos neko par to nav minējusi, aprobežojoties vien ar sausu atsauci par “darbnīcu ēku”, kam ir kultūrvēsturiska pieminekļa statuss, un piemērojot 2016. gada Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādījumus. Jāatzīmē, ka arī atkārtotā izsole 2020. gada 6. augustā ir noslēgusies bez rezultāta, proti, Anniņmuiža pagaidām vēl paliek valsts īpašumā.

Jāpiebilst, ka vietnē “Mana Balss” turpinās parakstu vākšana par Anniņmuižas kā vietējās kultūrvietas saglabāšanu. Iniciatīva iesniegta Latvijas Universitātei, Izglītības un zinātnes, kā arī Kultūras ministrijā. Turklāt 2020. gada 31. jūlijā biedrība „Riga Annenhof” ir vērsusies Ministru kabinetā, Latvijas Universitātē un Rīgas domē, aicinot Rīgas domi izvērtēt nepieciešamību Anniņmuižas ansambli pārņemt savā īpašumā, bet Latvijas Universitāti un Ministru kabinetu izslēgt Anniņmuižu no pārdodamo īpašumu saraksta.


Ar gandarījumu var teikt, ka šobrīd Anniņmuižas saglabāšanai ir jau daudz izdarīts, taču bez valsts atbalsta šie centieni būs lemti neveiksmei – ja vēstures mantojums nerūp Latvijas Universitātei, varbūt vairāk izpratnes var sagaidīt no Anniņmuižas patiesā īpašnieka – Latvijas valsts? Šobrīd gaidām!

Anastasija Lomteva Izstade Imanta Piezimes

No 5. septembra līdz 4. oktobrim Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” notiks Imantas apkaimei veltīta fotogrāfiju izstāde “Imanta. Piezīmes”.

Franču dzejnieks Šarls Bodlērs, lai apzīmētu urbānās vides novērotāju, cilvēku, kas nododas šķietami bezmērķīgai pastaigai pa pilsētu, izmantoja vārdu flâneur. Izstāde “Imanta. Piezīmes” apvieno apkaimes atmiņu fragmentus un flâneur skatienu: to veido fotogrāfiju konkursā ar tādu pašu nosaukumu iesniegtie darbi un liecības par apkaimes vēsturi. Izstāde ir vērojums, pilsētas apcere, kas ir neuzbāzīga, dažubrīd introverta, taču atsvešinātais skats nebūt nav salts. Autoru darbos jaušama intimitāte un ieinteresētība, novērojumi ir tieši un pārdomāti. Imantas telpa kļūst par spēles laukumu, kurā ikdienišķais top par notikumu. Citviet Imanta atklājas arī kā metropole stundā, kad visa pasaule guļ un nenojauš par tās vērotāju. Ir fotogrāfijas, kurās redzam anonīmo pilsētnieku domas un ilgošanos, un dažviet notverts arī tas, kas ir ārpus laika.

Fotogrāfijās atbalsojas dažādie apkaimes un pilsētvides vēstures procesi – muižas, kultūras mantojums un centieni to saglabāt, politiskie notikumi un lokālās identitātes meklējumi. Sekojot fotogrāfu ceļiem, rastas atbalsis arī dažādos arhīvu materiālos. Izstāde ir apkaimes vērojums, kas aicina uz sarunu par kultūrainavu un kultūras mantojumu mums apkārt.

Izstādes kuratore – Līga Goldberga, scenogrāfija – Kristīne Daukšte. Izstādē piedalās fotogrāfiju konkursa uzvarētāji – pirmās vietas ieguvējs Jurijs Titovs, otrās vietas ieguvēja Anastasija Lomteva un trešās vietas ieguvēja Elīna Sproģe, kā arī citi konkursa dalībnieki: Jurijs Olenčikovs, Anna Elsa Karika, Eiženija Freimane, Elvīra Evelīna Eņģele, Elīna Olekša, Ērika Tālberga, Guntars Felsbergs, Jekaterina Kolesova, Māris Karlovs, Marģers Martinsons, Ilze Zvirgzda un Gunārs Nešpors.

Izstāde būs atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, ieeja ir bez maksas. Izstādes pirmajā dienā,  5. septembrī, no plkst. 20.00 līdz 24.00 tā būs atvērta apmeklētājiem mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros.

Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta” 2020. gadā atzīmē 25 gadus kopš tā atvēršanas apmeklētājiem un projekts veltīts centra jubilejai. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Projektu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”.

Rail Baltica tikšanās

Apsekojot visu Rail Baltica trasi posmā starp Imantas un Zasulauka stacijām, Rail Baltica projektētāji iepazīstināja nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar aktuālajiem plāniem attiecībā uz dzelzceļa šķērsojumu novietojumu un funkcionalitāti, t.sk., skaidrojot, kā paredzēts nodrošināt ērtu, drošu un visām sabiedrības grupām pieejamu dzelzceļa šķērsošanu, kā arī uzklausīja biedrību jautājumus un viedokļus par vēlamajiem risinājumiem šajā posmā. 

Rail Baltica posmā Imantas stacija–Depo stacija īpaši aktuāls ir jautājums par jaunā Anniņmuižas autotransporta šķērsojuma risinājumu, tranzītsatiksmes organizēšanu nākotnē pēc šī šķērsojuma īstenošanas, kā arī dzelzceļam pieguļošās zaļās zonas  saglabāšanu, pilnveidošanu un pieejamību pēc dzelzceļa izbūves. Posmā Depo stacija–Zasulauks iedzīvotāju pārstāvji diskutēja par optimālāko šķērsojuma novietojumu Zasulauka stacijā, par Depo stacijas šķērsojuma nepieciešamību, kā arī Smārdes ielas pārcelšanu. Tika akcentēta nepieciešamība veidot pilsētas velo infrastruktūru pie jaunajiem šķērsojumiem pār dzelzceļa sliedēm. 

Apsekojuma laikā analizēja arī vairākus nelegālus, bet iedzīvotāju aktīvi izmantotus dzelzceļa infrastruktūras šķērsojumus, jo īpaši Šampētera un Gregora ielu savienojums.  Visus minētos jautājumus nevalstisko organizāciju pārstāvji turpinās apspriest šim posmam paredzētajā darba grupā 3. septembrī.  

Līdz ar Rail Baltica izbūvi projekta ietvaros tiks izveidotas drošas un visiem pieejamas dzelzceļa šķērsošanas vietas. Lai gan par lielāko daļu šķērsojumu vietu skaidrība ir panākta, lokālplājuma izstrādē uzmanība pievēršama šķērsojumiem, kas pašlaik tiek aktīvi izmantoti, bet nav oficiāli,” uzsvēra Ģirts Bramans, “RB Rail” AS reģionālais vadītājs Latvijā. “Šis posms ietver Imantas staciju, kur nākotnē pieturēs arī Rail Baltica reģionālā satiksme. Nesen apstiprinātais jaunais finansējums Rail Baltica projektam dod iespēju jau drīzumā uzsākt darbu pie Rail Baltica reģionālo staciju plānošanas un projektēšanas.”         

Regulāras diskusijas ar NVO pārstāvjiem tiek rīkotas saskaņā ar “RB Rail” AS un Rīgas domes sadarbības memorandiem. Diskusiju grafiku var lasīt šeit  un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē. 

No 2020. gada 3. jūlija līdz 2. augustam Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” galerijās būs apskatāma ceļojošā izstāde “Ainavu dārgumi vakar, šodien rīt”.

Izstāde stāsta par 50 Latvijas ainavu dārgumiem, kas, iesaistot sabiedrību, tika atlasīti 2017. gadā. Izstādē ir iekļautas ainavu dārgumu fotogrāfijas valsts jubilejas gadā un vēsturiski fotoattēli no iedzīvotāju, muzeju un LNB krājumiem. Katru Latvijas reģionu – Kurzemi, Latgali, Rīgas reģionu, Vidzemi un Zemgali – izstādē raksturo 10 ainavu dārgumi. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam bija iespēja pieteikt savu ainavu dārgumu un dalīties ar vēsturiskiem fotoattēliem no savas privātās kolekcijas. Tika saņemti 928 pieteikumi. Ainavu ekspertu padome turpmākai vērtēšanai izvirzīja 243 ainavas. Par izvirzītajām ainavām varēja balsot ik viens Latvijas iedzīvotājs, vietnē www.ainavudargumi.lv, kopumā tika saņemtas 45 382 balsis. Ņemot vērā balsošanas rezultātus un ainavu ekspertu viedokli, ainavu ekspertu padome atlasīja 50 ainavas kā Latvijas ainavu dārgumus.

Starp izstādē attēlotajiem ainavu dārgumiem atrodamas katru reģionu raksturojošas vietas, piemēram: Kolkasrags Kurzemē, kas ir unikāla vieta ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā; Āraišu ezers un tā apkārtne Vidzemē, kur uz nelielas saliņas atrodams Eiropas mēroga arheoloģijas piemineklis – Āraišu ezerpils; Tērvetes parks ar pilskalnu Zemgalē, kas iezīmējas ar savu izteikto siluetu un stāvajām nogāzēm; Daugavas loki Latgalē, kas ir viena no retajām vietām, kur Daugavai saglabāts dabiskais tecējums un Lielais Ķemeru tīrelis Rīgas reģionā, kas ir aptuveni 8000 gadu vecs.

Izstāde atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00. Ieeja bez maksas. Ceļojošo izstādi veidojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un plānošanas reģioniem. Izstādi organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta”.

Biedrība Urban Institute kopā ar interneta blogu Capital R, sadarbībā ar Imantas apkaimes iedzīvotājiem, izveidojuši Imantas īpašo vietu karti. 2019. gada vasaras izskaņā, Imantas svētku ietvaros tika apkopoti iedzīvotāju ieteikumi un stāsti par nozīmīgām Imantas apkaimes vietām. Kartē iekļautas gan vietējās atpūtas teritorijas, kā Imantas meži un Anniņmuižas parks, gan nozīmīgi arhitektūras piemēri, tostarp 602. sērija, Zanes Kalinkas un Andra Sīļa projektētās celtnes, gan izzudušas vēsturiskās lokācijas kā Lieldammes muiža, kuru kādreizējā klātbūtne saglabājusies vien ielu un iepirkšanās vietu nosaukumos. Uzmanība pievērsta arī iecerētiem, bet nerealizētiem projektiem, kā Rīgas metro plānotajai pieturvietai “Imanta” un vietējo iedzīvotāju sociālajām iniciatīvām, piemēram, izveidotajām kaķu mājām. Kā arī iekļautas nozīmīgas kultūras vietas, kā Skulptūru dārzs un Šķērsiela, kas dokumentēta Ivara Selecka filmu triloloģijā.

Karte sagatavota ar mērķi labāk izprast apkaimes vērtības, kā arī papildināt gan Imantas iedzīvotāju, gan citu interesentu zināšanas par apkaimi, atklājot iepriekš nezinātus faktus un rosinot interesi par kopīgo dzīves telpu. Jau notikušo Imantas svētku ietvarā tika organizēta plaši apmeklēta ekskursija pa Imantas īpašajām vietām, kuru plānots atkārtot atkal pavasarī.

Kartes ilustrācijas veidojusi Margarita Vološina, un dizaina autore ir Laura Lukēviča. Projekts tapis ar Rīgas Domes Izglītības un Sporta departamenta līdzfinansējumu.

Karti iespējams lejupielādēt un ar to dalīties sociālo tīklu platformā Facebook: https://www.facebook.com/Urban.Riga/posts/2317720474999455