Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi risinājumus Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtas īstenošanai jeb Vaļņu ielas posmu un ar to saistīto ielu pārbūvei, ko plānots īstenot līdz 2029. gada beigām. Projekta mērķis ir radīt drošu, pieejamu, un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kas veicinās uzņēmējdarbību un tūrismu, vienlaikus saglabājot Vecrīgas unikālo kultūrvēsturisko identitāti un UNESCO Pasaules mantojuma vērtības.

Projekta centrālā teritorija ir Vaļņu iela posmā no Mazās Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai. Infrastruktūras pārbūve paredzēta arī Kaļķu ielā posmā no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Meistaru ielā no Kaļķu ielas līdz Amatu ielai, kā arī Amatu ielā līdz Lielajai ģildei.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir padarīt Vecrīgu pieejamu visiem tās lietotājiem, jo pašlaik daudzviet infrastruktūra ir nolietojusies, ielu segumi ir nevienmērīgi, trūkst kvalitatīvu vides pieejamības risinājumu, bet ielu telpā joprojām dominē autotransports. Atsevišķos Vaļņu un Kaļķu ielas posmos gājējiem pieejamas vien 1-2 metrus platas ietves, kurās izvietotas arī ieejas tirdzniecības un pakalpojumu vietās, būtiski apgrūtinot pārvietošanos. Pēc projekta īstenošanas Vaļņu un Kaļķu ielas posmos tiks ieviestas gājēju prioritātes zonas, samazinot brauktuves platumu.

Projekta otrs būtiskais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Vecrīgā un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus investīcijām un pilsētas ekonomiskajai izaugsmei.

Pēc pārbūves uzņēmējiem būs plašākas iespējas attīstīt āra kafejnīcas un terases, jo kvalitatīvais segums ļaus tās izvietot bez papildu platformām. Tā pieaugs gājēju plūsma, uzlabosies pilsētvides kvalitāte un Vecrīgas pievilcība tūristiem.

“Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta galvenais uzdevums ir radīt drošu, pieejamu un mūsdienīgu vidi, kas sniegs būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem un tūrismam. Risinājumi, kas paredz ielu izlīdzināšanu vienā līmenī un vēsturiskā bruģa saglabāšanu, ļaus ne vien sakārtot infrastruktūru, bet arī pilnvērtīgi integrēt āra kafejnīcas un terases pilsētvidē bez papildu platformu izbūves.”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Pārbūves laikā paredzēts veidot ielu risinājumus vienā līmenī, izlīdzinot atšķirības starp ietvēm un brauktuvēm. Visā projekta teritorijā tiks atjaunoti segumi, padarot ērtāku pārvietošanos un nodrošinot vides pieejamību. Vienlaikus tiks saglabāti vēsturiskie segumi un akmens apmales. Brauktuvēs pēc iespējas saglabās vēsturisko bruģi, savukārt gājēju zonās izmantos kvalitatīvu akmens, granīta un klinkera bruģi. Jaunie materiāli tiks pieskaņoti vēsturiskajai videi, ievērojot UNESCO Pasaules mantojuma teritorijas prasības. Vēsturiskais akmens bruģis tiks saglabāts un atjaunots arī tajās vietās, kur tas veido Vecrīgas autentisko raksturu.

“Divas nozīmīgas Vecrīgas ielas – Vaļņu un Kaļķu ielas – tuvāko gadu laikā kļūs par labiekārtotām gājēju ielām! Uzlabosies ne tikai pilsētvides kvalitāte un vizuālais izskats, bet arī beidzot tiks uzlabota arī fiziskā pieejamība. Šis nav vienkāršs projekts. Vecrīga ir ļoti jutīga vide. Risinājumiem jābūt balansā starp autentisku vēsturiskās vides saglabāšanu un dzīvāku un mūsdienīgāku pilsētvidi. Kopumā joprojām Vecrīgai ir daudz izaicinājumu. Tā ir nepieejama vai grūti lietojama lielai daļai iedzīvotāju. Šis projekts kalpos par piemēru, kādu nākotnē mēs redzēsim Vecrīgu. Ne tikai skaistu, bet arī pieejamu visiem!”

norāda Marta Kotello, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja

Projekta ietvaros paredzēta arī jaunu lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Kritiskākajā posmā- no Mazās Smilšu ielas līdz Teātra ielai- paredzēta inženierkomunikāciju pārbūve un lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Lietusūdens kanalizācijas izbūve būtiski samazinās lietusūdeņu nonākšanu vēsturisko ēku pagrabos, uzlabos īpašumu apsaimniekošanu un ļaus pagrabus izmantot komercdarbībā. Tas būs nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums Vecrīgas vēsturisko ēku saglabāšanā. Izņēmums būs Vaļņu ielas posms no Teātra ielas līdz 13. janvāra ielai, kur tiks atjaunots ielas segums, nodrošinot vienotu publiskās ārtelpas kvalitāti visā maršrutā, bet inženierkomunikāciju pārbūve paredzēta nākamajos Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības posmos.

Projektā paredzēta arī publiskās ārtelpas labiekārtošana un tiks veidotas jaunas apstādījumu un atpūtas zonas. Vietās, kur to pieļauj inženierkomunikāciju izvietojums, tiks stādīti koki un dekoratīvie krūmi, un visā projekta teritorijā tiks izvietoti stādījumi konteineros, soliņi, atkritumu urnas un velonovietnes. Šie risinājumi uzlabos Vecrīgas mikroklimatu un padarīs publisko ārtelpu pievilcīgāku ikdienas pastaigām un atpūtai.

Vienlaikus tiks modernizēta ielu apgaismojuma sistēma, uzlabojot drošību diennakts tumšajā laikā. Tiks uzstādīti norobežojumi, kas ierobežos transportlīdzekļu kustību, un izvietotas jaunas norādes un informācijas stendi, kas atvieglos orientēšanos Vecrīgā. Tāpat tiks izveidotas velonovietnes un mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas vietas, lai Vecrīgas apmeklētāji varētu ērtāk turpināt pārvietošanos kājām.

Patlaban ir pabeigta projekta priekšizpēte un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis būvprojektu minimālajā sastāvā. Projektēšanas un būvniecības darbus īstenos Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projektēšanas laikā paredzēts veikt arī arheoloģiskos izrakumus, lai precizētu grunts sastāvu un faktisko situāciju, tādēļ atsevišķās vietās pārvietošanās ierobežojumi var tikt ieviesti jau pirms būvdarbu sākuma. Būvprojekta izstrādē tiks iesaistīti ēku un zemes īpašnieki, kā arī dažādi eksperti, lai nodrošinātu kvalitatīvus un Vecrīgas kultūrvēsturiskajam kontekstam atbilstošus risinājumus.

Kopējais projekta finansējums plānots vairāk nekā 8,6 miljoni eiro. Projektu 5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5. pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”. Papildus SIA “Rīgas ūdens” par saviem līdzekļiem veiks savas infrastruktūras pārbūvi.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izsludina pieteikšanos tirdzniecībai Rīgas dzimšanas dienas svinību Amatnieku tirgū, kas notiks 2026. gada 15. augustā no plkst. 10.00 līdz. plkst. 21.00 Doma laukumā.

Pieteikties tirdzniecībai būs iespējams tikai elektroniski no 7. jūlija plkst. 10.00 līdz 13. jūlija plkst. 10.00 aizpildot tiešsaistes pieteikuma veidlapu, kas norādīta tirdzniecības Noteikumos punktā Nr.12.

Tirdzniecības Noteikumi publicēti – ŠEIT.

Rīgas dzimšanas dienas svinības šogad norisināsies 15. augustā vairākās vietās pilsētā, kuru laikā, Doma laukumā norisināsies Amatnieku tirgus. Rīdzinieki un pilsētas viesi tirgū varēs apskatīt un iegādāties autentiskus, tradicionālus amatniecības izstrādājumus no dažādiem Latvijas novadiem. Amatnieku tirgum aicinām pieteikties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu meistarus, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas un pirts lietu ražotājus.

Amatnieku tirgu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un to organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Papildinformācija par tirdzniecības organizēšanu pieejama darba dienās no plkst. 08.30 līdz 17.00 pa tālruni 67181130 vai e-pastu: avesol@riga.lv.

 

19. jūnijā plkst. 18.00 KTMC “Mazā Ģilde” dārzā jau tradicionāli notiks ielīgošanas pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!”, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus kopā ieskandināt gada maģiskākos svētkus latvisko tradīciju un kopā būšanas garā.

Kopā ar KTMC “Mazā Ģilde” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, vīru kori “Frachori”, jauniešu kori “Balsis”, sievu folkloras kopu “Vilcenes” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” klātesošajiem būs iespēja klausīties un dziedāt līdzi līgo dziesmas, siet sieru, uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem.

Pasākumu vadīs sievu folkloras kopu “Vilcenes” vadītāja Ulvija Brīvlauka.

Ieeja bez maksas.

Pasākumu ar Rīgas valstspilsētas atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Afiša

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Sākot ar 17. jūniju galvaspilsētā norisināsies plaša ielīgošanas pasākumu programma, kuru baudīt aicināti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Jūnijā arī pilsētvide ietērpta saulgriežiem raksturīgajā vizuālajā identitātē.

Rīgas Jāņu kampaņai šī gada radošā ideja tapusi iedvesmojoties no vasaras saulgriežiem raksturīgajiem dabas pieredzējumiem. Saulgriežu nakts cikliski ir arī gada īsākā nakts un dabas pilnbrieda mirklis. Šī ir piesātinoša nakts ikvienai cilvēka maņai, un tā ir arī mītisku iztēles tēlu bagāta.

Sākot ar lekni ziedošu augu pasauli, karstu tveici un nosvīdušu muguru pie ugunskura, vēsu miglu un rasas pilienu pildītu gaisu, līdz ar noslēpumainiem mītiem piepildītu atmosfēru, kas balstās pagāniskajā dabas izziņā un tradīcijās.

Veidojot simbiozi starp Rūtas Jumītes dizainu un Lotes Vilmas Vītiņas dzejas rindām, ir notverts Jāņu nakts maģiskums, kas netiešā veidā aicina ikvienu Rīgas iedzīvotāju un viesi ļauties domu lidojumam par savu īpašo Jāņu nakti un unikālajiem Latvijas dabas pieredzējumiem, ko iespējams notvert arī pilsētvides zaļajās kabatās.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

17. jūnijā no plkst.18.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārza kultūrtelpā “Strops” norisināsies ielīgošanas uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Delve”. Pasākuma laikā darbosies vainagu pīšanas darbnīca un meistarklases. Arī Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” būs ielīgošanas pasākums ar Laumu Matuli, folkloras kopām “Kokle” un “Tarkšķi”.

18. jūnijā plkst.19.00 uz ielīgošanas pasākumiem aicina arī kultūrtelpas “Stropi” Ķengaragā un Ziepniekkalnā. Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā norisināsies ielīgošana kopā ar folkloras kopu “Skandinieki”, savukārt Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā skanēs Dzintara Lipora kokļu mūzikas koncerts, notiks jestri danči kopā ar Rīgas Danču klubu, vainagu pīšanas meistarklases un latvju rakstu darbnīcas.

  • Ielīgot varēs arī pašā Rīgas sirdī – plkst. 11.00 un plkst. 12.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un plkst.13.00 Rātslaukumā kopā ar orķestri “Rīgā”. Pasākumā skanēs populāras un tautā iemīļotas Raimonda Paula un grupas “Labvēlīgais tips” melodijas.
  • Vakarpusē, no plkst. 17.30, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā norisināsies pasākums “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pati Jāņa diena!” Pasākuma laikā varēs piedalīties siera siešanas un vainagu pīšanas demonstrējumos, būs iespēja doties rotaļās un baudīt folkloras kopas “Teikas muzikanti” koncertu.

Lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības” un “Jāņu riti” Uzvaras parkā

18. jūnijā no plkst.19.00 Rātslaukumā norisināsies tradicionālais vasaras saulgriežu deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”, kurā piedalīsies kultūras centra “Mazā ģilde” visu paaudžu deju kolektīvi, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radot krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, vadītāja aktrise Zane Jančevska.

19. jūnijā visas dienas garumā Doma laukumā Zāļu tirgū būs iespēja sagādāt svētkiem jāņuzāles, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes, kā arī baudīt skatuves programmu.

  • Savukārt plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!” ar siera siešanu, saulgriežu rituāliem un līgotņu mācīšanos, kurā līgotnes izdziedās kultūras centra kori, sievu folkloras kopa “Vilcenes”, un koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.
  • Pie kultūras centra “Imanta” plkst. 19.00 gaidāmas vasaras saulgriežu svinības “Tur, kur līgo zāles dej’”, kurā visus priecēs Pārdaugavas deju kolektīvu sadancis, svētku ugunskurs, vainagu pīšana un vokālā ansambļa “Fortuna” koncerts.

18. un 19. jūnijā plkst. 12.00 un 15.00 Rīgas Porcelāna muzejs aicina piedalīties radošajās darbnīcās “Saulgrieži”. Ikvienam interesentam, iepriekš piesakoties, būs iespēja bez maksas piedalīties darbnīcā un darboties ar dekolu lapām un porcelānu, radot vasarīgu, Jāņu un saulgriežu iedvesmotu suvenīru. Iepriekšēja pieteikšanās 10. un 11. jūnijā pa tālruni +37126406354.

20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 norisināsies koncerts “Saulstāvji” ar līgotnēm, balādēm un Jāņu nakts mistērijām Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

  • Kultūrtelpā “Strops” Strazdumuižas parkā Juglā Jāņus ieskandinās etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, akordeoniste Karolīne Vancāne, būs arī vainagu pīšanas darbnīcas un draudzīga apkaimes kopienas vakarēšana pie ugunskura.
  • Lielākais ielīgošanas pasākums rīdziniekus un pilsētas viesus šogad gaidīs Uzvaras parkā, kur pasākumā “Jāņu riti”  no plkst. 15.00 līdz pat vakaram notiks visu novadu folkloras kopu koncerti, radošās darbnīcas, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Plkst. 21.00 gaidāma Jāņu ugunskura pušķošana, sadziedāšanās un grupas “Zāle” koncerts, bet plkst. 23.00 Uzvaras parku pieskandinās deju lieluzvedums “Jāņu nakti darināju” ar deju ansambļa “Daiļrade”” un jauktā kora “Sōla” dalību. Pēc pusnakts sagaidāms Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls, danči un sadziedāšanās ar grupu “Rikši”.

Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

Pasākumu cikla ceturtās nodarbības vadmotīvs ir “Pie saknēm atgriežos!” Tās laikā 14. jūnijā notiks izbraukums uz Piebalgu. Piebalgas novada kultūrtelpas iepazīšana sāksies Vecpiebalgā ar Cimdiņu dzimtas stāstu septiņās paaudzēs, kuru vēstīs Rasma Kuplā. Turpinājumā gaidāma viesošanās Kārļa Skalbes muzejā “Saulrieti”. Tad Jaunpiebalgas “Kalna Ķeiķu” sētā dalībnieki piedalīsies tradicionālo prasmju darbnīcās, kuras vadīs Ilze Kārkliņa un Mārīte Kārkliņa. Uz tradīciju daudzināšanu Jāņu noskaņās rosinās Ķeiķu dziedošā dzimta.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216; barons@memorialiemuzeji.lv

 

 

No 2026. gada 12. jūnija līdz 2. augustam Rīgas Porcelāna muzejā, Kalēju ielā 9/11, apmeklētāji varēs iepazīt tautisko motīvu krājuma izstādē “Rakstu rakstiem izrakstīts”.

Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna mākslā ir bijis aktuāls jau kopš tā pirmsākumiem, taču tā izpausmes un interpretācijas bijušas ļoti dažādas. Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde pievēršas tautisko elementu lietojumam porcelāna priekšmetos, kas radīti 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Pastāv dažādi faktori, kas 20. gs. otrajā pusē veicināja tautisko motīvu lietojumu porcelāna izstrādājumu dizainā – nereti etnogrāfiskie elementi tika iekļauti krāšņo reprezentācijas priekšmetu dekoratīvajā noformējumā, to izmantojums bija izplatīts arī suvenīru tipa produkcijā, kas kalpoja kā latviskās identitātes reprezentācija, taču dažkārt šo motīvu popularitāti noteica vispārējas modes tendences. Mūsdienās radītajos priekšmetos tautiskā motīva klātbūtne visbiežāk skaidrojama ar autoru personīgo ieinteresētību etnogrāfiskajā tematikā.

Plašā izpratnē ar apzīmējumu “tautisks” iespējams identificēt visdažādāko veidu porcelāna priekšmetu dizainu – sākot ar funkcionāli lietojamām pusdienu, kafijas un tējas servīzēm, virtuves trauku komplektiem, pūdernīcām, pelnu traukiem un ziedu vāzēm un beidzot ar lielformāta dekoratīvajiem šķīvjiem un vāzēm, kas radīti kā unikāli mākslas priekšmeti par godu valsts jubilejām un citiem notikumiem. Īpaši izceļama kategorija ir gan toreiz, gan mūsdienās iecienītās sīkplastikas figūras, kurās plaši un daudzveidīgi pārstāvēti tautumeitas un tautudēla tēli.

20. gs. 50. gadi ir uzskatāmi par tautiskā motīva “uzvaras gājienu” – lietišķajā mākslā aktuāls kļūst vēsturiskos paraugos balstītu etnogrāfisko rakstu lietojums, tāpēc tie parādās arī uz rūpnieciski ražotām servīzēm, sienas šķīvjiem un citiem traukiem. 60. un 70. gados tautiskais ornaments tiek modernizēts un stilizēts, atspoguļojot tā laika tieksmi uz lakonismu priekšmetu formā un dekorā. 80. un 90. gados tautisko motīvu popularitāte saistāma ar kultūrpolitiskiem procesiem – Trešo atmodu un atgriešanos pie tādiem latviskās identitātes simboliem kā auseklīša zīme, kas sastopama arī porcelāna izstrādājumu dizainā. Arī mūsdienās vairāki autori palikuši uzticīgi tautiskajai stilistikai.

Izstādē apskatāmos darbus radījušas tādas Latvijā pazīstamas porcelāna mākslas meistares kā Zina Ulste, Ilga Dreiblate un Beatrise Kārkliņa. Vienlaikus izstāde izceļ arī daudzu citu Rīgas Porcelāna ražotnēs darbojušos autoru radošo ieguldījumu. Viņu radītās formas un dekori ir spilgts apliecinājums tautiskā stila elastīgumam un spējai pielāgoties dažādām tendencēm, nezaudējot saikni ar latviskajām saknēm.

Lielisks izstādes “Rakstu rakstiem izrakstīts” pavadošais materiāls ir jaunākais Rīgas Porcelāna muzeja izdevums – Toma Ķenča grāmata “Tautiskais motīvs”, kurā padziļināti apskatīti daudzi no izstādē aplūkojamajiem priekšmetiem, kā arī plašākā kultūras kontekstā analizēta tautiskā motīva popularitāte Latvijas porcelāna mākslā. Izdevumu iespējams iegādāties Rīgas Porcelāna muzeja kasē.
Katrs izstādes apmeklētājs ir aicināts iepazīt tautiskā motīva stilistiskās un formālās izpausmes dažādos periodos un uzdot sev jautājumu – kā laika gaitā mainījusies tautiskuma interpretācija un ko tautiskums nozīmē mūsdienu Latvijas iedzīvotājam.


Publicitātes attēls: Pusdienu servīze “Gludā”. Dekora autore Tamāra Meija-Bukovska. RPFF. 20. gs. 60. gadi. RPM krājums. Foto: Gvido Kajons/ Rīgas Porcelāna muzejs

 

Šajā nedēļas nogalē, svētdien, 31. maijā, Rīgā norisināsies “Toyota” Rīgas velomaratons, tādēļ pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi. Ierobežojumi pakāpeniski stāsies spēkā no sestdienas, 30. maija, plkst. 17.00, savukārt svētdien satiksme vairākos ielu posmos tiks slēgta atbilstoši velomaratona braucienu norisei.

Pašvaldība aicina autovadītājus un iedzīvotājus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes organizācijas izmaiņām un iespēju robežās plānot alternatīvus pārvietošanās maršrutus.

Velomaratona braucieni un maršruti

 Svētdien, 31.maijā no plkst. 11.15 līdz plkst. 12.25 norisināsies Sporta kritērija brauciens maršrutā: 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Kuģu iela, Trijādības iela, Raņķa dambis, Balasta dambis, Vanšu tilts, Pils laukums, Torņa iela, Pils laukums, Muitas iela,11. novembra krastmala (finišs).

 No plkst. 12.40 līdz plkst. 13.10 norisināsies Sieviešu sporta brauciens;

 No plkst. 12.45 līdz plkst. 14.15 – Ģimenes brauciens;

 No plkst. 14.40 līdz plkst. 15.55 – Tautas brauciens. Šie braucieni notiks maršrutā pa 11. novembra krastmalu, Ģenerāļa Radziņa krastmalu, Krasta ielu, pāri Dienvidu tiltam, Bauskas ielu, Mūkusalas ielu, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis, Mūkusalas ielu, Akmens tilta tuneli, Kuģu ielu, Trijādības ielu, Raņķa dambi, Balasta dambi, Vanšu tiltu, Pils laukumu, Torņa ielu, Muitas ielu un 11. novembra krastmalu (finišs).

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti. Kā arī no sestdienas, 30.maija plkst. 17.00 līdz 31. maija plkst. 17.00 apstāšanās un stāvēšanas aizliegums būs spēkā Balasta dambī un Kuģu ielā Daugavas pusē.

Satiksmes slēgšana

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti.

Svētdien, 31. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.00 satiksmi slēgs uz Akmens tilta virzienā uz Pārdaugavu, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta. Raņķa dambī tiks organizēta divvirzienu satiksme pretējā joslā, bet uz Vanšu tilta kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 16.15 satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam. Kā arī no plkst. 12.30 līdz plkst. 16.30 satiksmi slēgs uz Dienvidu tilta virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 17.00 satiksmi slēgs Bauskas ielā, posmā no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta.

Papildu satiksmes organizācijas izmaiņas

Nedēļas nogalē 30. un 31. maijā 11. novembra krastmalā tiks izslēgti luksofori. Savukārt no sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas, 31. maija plkst. 19.30 tiks slēgta mikromobilitātes rīku novietošanas zona 11. novembra krastmalā.

Saistībā ar satiksmes ierobežojumiem gaidāmas arī sabiedriskā transporta maršrutu un kustības grafiku izmaiņas. Aktuālā informācija par izmaiņām sekos.

Rīgas informatīvais tālrunis 1201.

Vairāk par Toyota Rīgas velomaratonušeit.

 

31. maijā plkst. 12.00 KTMC “Mazā ģilde” notiks Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts koncerts “Saules un Mēness stāsti”, kurā Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri” (vadītāja Inita Malnača) dziedās dziesmas par sauli, mēnesi un gaismu, svinēs pavasara izskaņu un vasaras sākumu.

Dziesmas papildinās dažādi stāsti, pasakas un ticējumi par sauli un mēnesi, iedvesmojoties no folkloras un latviešu tautas pasakām un teikām. Mūzika un ansambļu dalībnieku vēstītie stāsti savīsies vienā veselumā. Koncertā kopā ar “Kolibri” uzstāsies instrumentālisti Ligita Spūle (flauta), Inita Malnača (čells), Elīza Apine (bass), Māris Treijs (klavieres) un Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti).
Koncerta režisore Agnese Malnača.

“Kolibri” ir viens no labākajiem Latvijas un Rīgas pilsētas bērnu kolektīviem, kurš sevi pierādījis ar lieliskiem sasniegumiem vokālās mūzikas konkursā “Balsis”, gūti panākumi starptautiskos konkursos. Ansambļa 3 grupas 2025. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalījās tautas mūzikas koncertā “Dižā skaņrakstā”. Konkursā BALSIS 2025, kurā piedalījās bērnu un jauniešu vokālie ansambļi no visas Latvijas, 3 kolektīva grupas ieguva godpilnās 1., 3. un 4. vietas. Kolektīvs piedalās arī LNOB izrādēs “Riekstkodis” un “Mūzikas skaņas”.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

 

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 18.00 līdz 24.00 Muzeju nakts laikā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt rātsnamu un apskatīt domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēru kabinetus, karogu balkonu, Gada rīdzinieku sienu un citas vietas.

Rīgas 825. jubilejas gadā rātsnama apmeklētāji būs aicināti piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt mēra krēslu, kā arī nofotografēties mākslīgā intelekta fotodarbnīcā.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu zāli, Kamīnzāli, apskatīt Gada rīdzinieku sienu, mēra un vicemēru kabinetus, kā arī balkonu, izbaudīt klusuma brīdi rātsnama kapelā, apskatīt bišu dārzu, kur varēs satikt rātsnama bitenieku.

Šogad apmeklētājiem arī būs iespēja nofotografēties mākslīgā intelekta veidotā fotodarbnīcā, ieraugot sevi citā realitātē, un digitāli saņemt foto. Interesenti varēs piedalīties arī īpašā misijā, lai atklātu interesantus faktus par rātsnamā atrodamajām lietām. Bērniem būs iespēja darboties radošajā zonā – “Izkrāso savu Rīgu!”.

Tāpat kā pagājušogad, arī šogad apmeklētāji varēs kļūt par “Muzeju nakts mēru”, uz vienu nakti iejūtoties mēra ādā, nofotografējoties Sēžu zāles tribīnē vai mēra kabinetā un ievietojot foto savos sociālo tīklu kontos ar tēmturi #muzejunaktsmers.

Ar rātsnama vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem par Rīgu iepazīstinās Apkaimju iedzīvotāju centra gidi. Vēl varēs noklausīties leģendu par Rīgas Bruģa sargātāju un īpaši vērīgajiem būs iespēja arī satikt klātienē šo mistisko dāmu apmetnī.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Muzeju nakts šogad visā Latvijā norisināsies sestdien, 23. maijā. Šī gada vienojošā tēma ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, kas iedvesmota no Raiņa atziņas un aicina izzināt muzeju krājumu stāstus.

Tradicionāli muzeji būs atvērti bez maksas.


Sestdien, 23. maijā, vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti. Rīgā un tās apkaimēs Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas.

Muzeju nakts pasākumu programmaŠEIT.