Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Pieminot 1949. gada 25. marta deportācijas un komunistiskā genocīda upurus, svētdien un pirmdien, 24. un 25. martā, ikviens aicināts apmeklēt pašvaldības rīkotos koncertus, filmu seansu, kā arī vienoties atcerē, apmeklējot svinīgos piemiņas pasākumus.

25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

🟩 Svētdien, 24. martā, plkst. 16.00 kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē filmu ciklā “Kino vakari Iļģuciemā” tiks demonstrēta Dzintras Gekas filma “Tālā zeme Sibīrija. Kāpēc 1949. gada 25. marts?”. Seansā ieeja bez maksas.

Plkst. 18.00 koncertzālē “Lielā ģilde” tiks atskaņota J. Kulakova un P. Aigara kantāte “Sarkanais vilciens”. Tajā piedalīsies grupa “Pērkons”, solisti Ieva Akuratere un Nauris Puntulis, aktieris Jēkabs Reinis, Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, sieviešu kori “Dzintars” un “Rasa”, kā arī kamerorķestris. Bezmaksas ielūgumi uz šo koncertu vairs nav pieejami.

🟩 Pirmdien, 25. martā, plkst. 10.00 pie Šķirotavas stacijas notiks piemiņas brīdis. Tajā piedalīsies jauniešu koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un skolas jaunsargi, kā arī represēto biedrības pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Plkst.13.00 Ārlietu ministrija un biedrība “Latvijas Politiski represēto apvienība”, pieminot un godinot 1949.gada komunistiskā genocīda politisko represiju upurus, organizēs svinīgu piemiņas ceremoniju. Tā notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Latviešu strēlnieku laukumā 1. Pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas. Pēc svinīgā pasākuma represētie un dalībnieki dosies gājienā uz Brīvības pieminekli, lai noliktu ziedus. Pie Brīvības pieminekļa dziedās zemessardzes koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā.

Plkst. 18.00 Mazajā ģildē notiks koncerts “Atvērtais logs”, kurā piedalīsies Arnis Miltiņš (balss, ģitāra), Kārlis Miltiņš (balss), Jānis Miltiņš (taustiņinstrumenti, balss) un Laima Miltiņa-Rode (balss). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Domā notiks koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurā tiks atskaņots V . A. Mocarta “Rekviēms”. To atskaņos orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, diriģents Jurģis Cābulis, solisti Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ilze Grēvele-Skaraine, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Rekviēms mūzikā tradicionāli tiek veltīts mirušo piemiņai, aizlūdzot par mirušo dvēselēm. Ieeja ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 18. marta saņemami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī www.bilesuparadize.lv

Divas nedēļas, no 27.februāra līdz 15.martam, Rīgas rātsnamā būs skatāma ģimeņu atbalsta un mūžizglītības centra “Zvannieki” bērnu mākslas darbu izstāde “No sirds uz dvēseli”.

Bērnu darbi tapuši aizvadītā gada vasarā, mākslinieces Aļenas Savjukas vadībā. Gadu gaitā māksliniece studējusi dažādu tautu glezniecības stilus, kā arī piedalījusies vairāk nekā 30 izstādēs dažādās pasaules vietās. Savas zināšanas Savjuka nodevusi arī centra “Zvannieki” mazajiem talantiem, mācot dažādu valstu glezniecības tehnikas pamatus.

Māksliniece norāda, ka meistarklasēm gatavojusies jau iepriekš, gādājot instrumentus gan Amerikā, gan Ķīnā. “Manā dzīvē ir divas ļoti svarīgas vērtības. Pirmā vērtība ir, ka nav svešu senioru un nav svešu bērnu. Un tas man ir ļoti svarīgi, man viņi ir vienlīdzīgi. Otrā vērtība ir, ka katrs bērns ir ļoti talantīgs. Viņam vienkārši vajag likt to saprast un atklāt šo talantu. Šī bija unikāla iespēja, ka atklāt talantus, savienojot arī divas paaudzes,” pauda Savjuka.

🟩 Šī izstāde ir daļa no projekta “No sirds uz dvēseli”. Tā mērķis ir daļu no mākslinieku meistarības un pozitīvajām emocijām nodot tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Pēc izstādes tiks organizēti braucieni pie senioriem, tiem dāvājot bērnu radītos darbus. Līdz šim projekts īstenots jau 13 Latvijas sociālās aprūpes centros, tajā ir piedalījušies vairāk nekā četrsimt mākslinieku, un ir uzdāvināti aptuveni tūkstoš gleznu un zīmējumu.

“Zvannieku mājas” ir vieta, kur jau vairāk nekā 20 gadus uzņem bērnus, kuri palikuši bez ģimenēm. Centrs apvieno un sniedz atbalstu ģimenēm, kas uzņēmušas savās mājās bez vecāku gādības palikušu bērnu vai arī vēl ir tikai ceļā uz to.

Izstāde skatāma darba laikā:

  • Pirmdiena – 8.30-17.00
  • Otrdiena – 8.00-17.00
  • Trešdiena – 8.00-17.00
  • Ceturtdiena – 8.00-17.00
  • Piektdiena- – 8.00-15.00
  • Sestdiena – Slēgts
  • Svētdiena- Slēgts

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 12. februārī, atbalstīja ieceri uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi turpmākajiem 25 gadiem.

Transporta sistēma un ielu tīkls pilsētā ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina tās funkcionēšanu un mobilitāti, tādēļ, izstrādājot jauno RVC AZ teritorijas plānojumu, tajā paredzēts nostiprināt detalizētu šīs teritorijas transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības plānojumu turpmākajiem 25 gadiem. Tas nodrošinās ilgtspējīgu RVC AZ teritorijas un transporta sistēmas attīstību, palielinot transporta sistēmas efektivitāti un samazinot tās negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

RVC AZ transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2025. gada beigām, izpētot esošo transporta sistēmu un normatīvos aktus, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, un izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Transporta un mobilitātes attīstības plānā paredzēts iekļaut risinājumus un priekšlikumus kā attīstīt ielu tīklu, gājēju telpu, velotransportu un mikromobilitāti, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta, dzelzceļa transporta (kravu un pasažieru) un autotransporta infrastruktūru, kur izbūvēt transportlīdzekļu novietnes un kā organizēt satiksmi Vecrīgā.

Visos tematiskā plānojuma izstrādes posmos plānots iesaistīt arī sabiedrību, tā nodrošinot informācijas pieejamību, caurskatāmību un iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli.

Plānojumā izstrādē pašvaldība sadarbosies ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām u.c.

Par plānojuma īstenošanu vēl lems Rīgas domes sēdē. Par tā izstrādi atbildīgs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Līdz ar februāra sākumu ir klāt arī trakulīgie Meteņi, kas līdzi nes jautrošanos, maskošanos un ieskandina pavasara tuvošanos. Svinēt gadskārtu maiņu aicina arī Rīgas pašvaldība, piedaloties Meteņdienas svinībās un iejūtoties dažnedažādu maskotu tēlu lomās.

🟡 11. februārī no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.30 Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks Meteņdienas svinības kopā ar folkloras kopām “Laiksne” un “Kokle”.

Pasākuma laikā varēs iepazīties ar maskošanās tradīcijām, radīt pats savu masku, piedalīties virves vilkšanas un lekšanas sacensībās, piedzīvot rotaļās iešanu, piedalīties dekoru un sveču darbnīcā, kā arī uzzināt kas ir “Meteņa mīziens”. Ieeja pasākumā būs bez maksas.

🟡 Tostarp līdz 11. februārim Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos apskatāmas mākslinieces Diānas Renžinas veidotās meteņu maskas.

🟡 Savukārt no 9. februāra līdz 6. aprīlim Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”, Jaunielā 29A, būs skatāma XXV Starptautiskajam masku tradīciju festivālam veltīta latviešu tradicionālo masku izstāde “Masku skapis”, kuras ekspozīciju veidos 20 maskoti tēli. Būs apskatāmas tādas zināmākās maskas kā miežvilks, budēlis, nāve, dzērve, lācis, kaza un citi tēli. Izstādē ikviens aicināts iepazīties ar latviešu kultūras seno tradīciju, masku nozīmi un masku festivāla pirmsākumiem. XXV Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad notiks Viļānos no 9. līdz 11. februārim.

Maskošanās ir viena no senākajām latviešu tradīcijām, kas aptvēra laiku no vēla rudens līdz pavasarim, kulmināciju sasniedzot ap ziemas saulgriežiem. Maskas veidoja no dabas materiāliem, veciem apģērba gabaliem un lietām, kas vairs nekalpoja ikdienas vajadzībām. Cilvēki devās no mājas uz māju, dejodami, dziedādami, izspēlēdami rotaļas, lai nodrošinātu auglību un svētību, lai aizbiedētu ļauno. Maskošanās ir logs uz viņsauli.

📌Izstāde būs apskatāma katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00, ieejas maksa – 1,00 eiro.

Meteņdiena ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti februārī. Tie ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara tuvošanos. Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi ir viens no laika griežu punktiem. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

2023. gada labākais badmintona klubs, treneris un reitinga līderi – sportisti, ir Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils” badmintonisti. Šie augstie panākumi un mūsu skolotāju – badmintona treneru – milzīgais ieguldījums audzēkņu sportiskajos sasniegumos ir godam novērtēts.

Latvijas Badmintona federācijas Gada balva piešķirta:

🟩 nominācijā “Gada klubs” – “RSP/RBS”;
🟩 nominācijā “Gada treneris” – Kristīne Gurecka;
🟩 nominācijā “Gada spēlētājs junioriem” – Toms Sala
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Dāvis Strazdiņš (U19);
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Andzelika Nadtochyi (U19);
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Toms Sala (U17, vienspēlēs);
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Regnārs Bajārs (U15, vienspēlēs, dubultspēlēs, jauktajās dubultspēlēs);
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Madara Gaure (U15, vienspēlēs, dubultspēlēs);
🟩 nominācijā “Reitinga līderis” – Oskars Bajārs (U11, vienspēlēs, dubultspēlēs, jauktajās dubultspēlēs);
🟩 nominācijā “Gada progress junioriem” – Andrejs Vilnis.

No sirds lepojamies un sveicam visus jaunos sportistus, viņu vecākus un, protams, trenerus: Arni Šeferu, Kristīni Gurecku un Paulu Gurecki.

Gada balvas pasākums norisinājās 2024. gada 13. janvārī “Irbēni Hotel & SPA” Brīvkalnos, Babītes pagastā.

Badmintona pulcina audzēkņi un skolotāji

 

No 8. janvāra līdz 4. februārim RKTMC “Mazā ģilde” Mazajā zāle būs skatāma TTMS “ĢILDE” mākslinieka Voldemara Krutina personālizstāde “Domu lidojums”.

Voldemārs Krutins glezno eļļas tehnikā kalnus, ainavas un vēstures tēmām veltītas kompozīcijas. Vasaras plenēros gleznotas krāsās bagātās Latvijas ainavas gadalaiku maiņās. Gleznotājam piemīt spēja atainot dokumentāli precīzu ainavu. Ir gan tradicionāli klasiska reālisma darbi, gan darbi, kas gleznoti naivisma stilā. Voldemāra Krutina darbi ir tikuši iekļauti katalogos un albumos.

Voldemārs Krutins dzimis 1955. gada 8. augustā Alūksnes rajona Liepnas ciemā.1980.gadā absolvējis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. No 1976.gada dzīvo Jūrmalā. Strādājis sanatorijā “Rīgas Jūrmala”, no 1999. gada – Jūrmalas autotransporta uzņēmumā par autobusa vadītāju. Pirmais Voldemāra Krutina vaļasprieks bija kalnu tūrisms. Ceļojumos pa Altaju, Kaukāzu, Alpiem, Pirenejiem un citur gūtā pieredze rosināja pievērsties glezniecībai. Voldemārs Krutins savus iespaidus vēlējās dokumentēt gleznojot. 1998.gadā viņš iestājas tautas tēlotājas mākslas studijā “Ģilde”. No 1998. gada Voldemārs Krutins piedalījies visās TTMS “Ģilde” un tautas tēlotājas mākslas studiju valsts mēroga izstādēs. Sarīkojis vairākas personālizstādes. Piedalījies Jūrmalas mākslinieku biedrības izstādēs, kā arī starptautiskajās Jūrmalas “Marina” izstādēs. No 2013. gada Voldemārs Krutins ir Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs.

TTMS “Ģilde” savu darbību sākusi pirms vairāk kā 75 gadiem. Tās dalībnieki ir dažāda vecuma, profesiju un uzskatu amatiermākslinieki. Nodarbībās tiek gleznota klusā daba, portreti, ainavas vai figurālas kompozīcijas, visbiežāk eļļas glezniecības tehnikā. Daži labprāt strādā arī ar pasteli vai akvareļtehnikā. Galvenā tendence ir reālisms, tuvināšanās profesionālai glezniecībai. Dažu autoru darbos parādās arī naivismam raksturīgas iezīmes, bet jaunākās paaudzes dalībnieki ir drosmīgāki un glezno arī mūsdienīgā, ekspresīvā stilā un nebaidās eksperimentēt. Studijas dalībnieki rīko ne tikai savas personālizstādes, bet piedalās arī studijas, Rīgas pilsētas un republikas izstādēs. Izstādes notikušas ne vien Rīgā, bet arī Jūrmalā, Lielvārdē, Carnikavā un citās pilsētās. TTMS “Ģilde” vada Gustavs Filipsons.

Izstāde apskatāma bez maksas.

Izstādi ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Afiša

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu sagaidīt Jauno 2024. gadu sešos Vecrīgas laukumos – izdziedāties un izdejoties, svinot kopības sajūtu, un vērojot svētku video projekcijas.

Jaunā gada sagaidīšana notiks sešos Vecrīgas laukumos – Rātslaukumā, Līvu laukumā, Pils laukumā, Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri, laukumā pie Pulvertorņa, kā arī laukumā pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja.

🟩 Svētku programma norisināsies no plkst. 21.00 līdz 02.00 naktī.

🟩 Katrā no laukumiem ar izklaidējošu mūzikas programmu apmeklētājus priecēs seši tautā iemīļoti dīdžeji ar dažādu stilu deju mūziku.

Rātslaukumā par līksmību gādās DJ Stocka;

Līvu laukumā visus priecēs DJ Magnuss Eriņš;

✨ laukumā pie Pulvertorņa – DJ Aspirins;

laukumā pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja par labu noskaņojumu rūpēsies DJ Dubra;

Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā uzstāsies DJ Roberts Lejasmeijers;

Pils laukumā dzīvesprieku nenogurstoši sniegs MC Valdis Melderis.

Atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm pie svinību laukumiem būs skatāmas mākslinieku Annas Meldrājas, Sandijas Trautmanes un Dāvja Kristapa Aigara īpaši veidotās svētku video projekcijas par tēmu “Ziemas pasakas”.

Lai apmeklētājus sasildītu, pasākumu norišu vietās būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Jaunā gada sagaidīšanas svinību norišu vietu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko vietu, kurā līksmi un veiksmīgi sagaidīt 2024. gadu.

Pasākuma kulminācijā, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē. Jaunais 2024. gads tiks iezīmēts ar nelieliem specefektiem, kas priecēs gan mazus, gan lielus.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus svētkos neizmantot pirotehnikas izstrādājumus!

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Jaunais gads tuvojas, tādēl Rīgas pašvaldība aicina ikvienu sagaidīt 2024. gada atnākšanu Vecrīgas laukumos – izdziedāties un izdejoties, svinot kopības sajūtu, un vērojot svētku video projekcijas.

Jaunā gada sagaidīšana notiks sešos Vecrīgas laukumos:

  • Rātslaukumā
  • Līvu laukumā
  • Pils laukumā
  • Kaļķu ielas posmā starp Vaļņu ielu un Aspazijas bulvāri
  • laukumā pie Pulvertorņa
  • laukumā pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja.

✨Svētku programma norisināsies no plkst. 21.00 līdz 02.00 naktī.

Katrā no laukumiem ar izklaidējošu mūzikas programmu apmeklētājus priecēs seši tautā iemīļoti dīdžeji ar dažādu stilu deju mūziku. Rātslaukumā par līksmību gādās DJ Stocka, Līvu laukumā visus priecēs DJ Magnuss Eriņš, laukumā pie Pulvertorņa – DJ Aspirins, bet laukumā pie Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja par labu noskaņojumu rūpēsies DJ Dubra. Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā uzstāsies DJ Roberts Lejasmeijers, bet Pils laukumā dzīvesprieku nenogurstoši sniegs MC Valdis Melderis. Atbilstoši svētku noskaņai uz ēku fasādēm pie svinību laukumiem būs skatāmas mākslinieku Annas Meldrājas, Sandijas Trautmanes un Dāvja Kristapa Aigara īpaši veidotās svētku video projekcijas par tēmu “Ziemas pasakas”.

Lai apmeklētājus sasildītu, pasākumu norišu vietās būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Vecrīgā tiks izvietotas Jaunā gada sagaidīšanas svinību norišu vietu kartes, lai katrs spētu atrast tieši sev piemērotāko vietu, kurā līksmi un veiksmīgi sagaidīt 2024. gadu.

✨ Pasākuma kulminācijā, pirms pulkstenis sitīs pusnakti, visi sanākušie vienosies kopīgā laika atskaitē. Jaunais 2024. gads tiks iezīmēts ar nelieliem pirotehnikas specefektiem, kas priecēs gan mazus, gan lielus.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētkiem veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.