LNSO Otello

16. janvārī plkst. 18.00 Lielajā Ģildē Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), režisors Elmārs Seņkovs un teātra apvienība ESARTE aicina jauniešus uz muzikālu izrādi pusaudžiem “Otello”. Tā veidota, lai skatītājus iepazīstinātu ar Viljama Šekspīra slavenās lugas notikumiem caur objektiem, kas ir ap mums – ikdienā, sadzīvē vai noteiktās dzīves situācijās. Balvai “Kilograms kultūras” nominētais uzvedums priecēs ne tikai jauniešus, bet arī pieaugušo skatītāju iztēli.

Viljama Šekspīra pasaulslavenais stāsts Otello” skatītājus ieraus titulvaroņa un viņa Dezdemonas dziļās mīlestības, līdzcilvēku intrigu un nāvējošas greizsirdības līkločos. Populārā luga ir par Venēcijas armijas ģenerāli Otello. Viņa karodznieks Jago atriebībā par nesaņemto paaugstinājumu cenšas Otello sanaidot ar viņa sievu Dezdemonu, viešot domas par sievas neuzticību. Tiek uzskatīts, ka Šekspīrs sarakstījis lugu ap 1603. gadu.

Izrāde veidota, lai iepazīstinātu pusaudžus no 12 gadu vecuma un pie viena arī pieaugušos ar Viljama Šekspīra slavenās lugas notikumiem caur objektiem, kas ikdienā atrodas ap mums. Izrādes darbība pārnesta uz autoservisa vidi, un galvenos varoņus iemieso sadzīves priekšmeti, ko atdzīvina aktieri, –  riepas, pumpji, eļļas kannas un citi pazīstami objekti.

Šiem objektiem aktieri Elizabete Skrastiņa, Matīss Budovskis un Agris Krapivņickis piešķir citu nozīmi. Iestudējums ieguvis jaunu skatuvisko versiju, sadarbojoties teātra apvienības ESARTE un LNSO mūziķu radošajiem spēkiem.

Īpaši šai izrādei LNSO sitaminstrumentālists Ernests Mediņš radījis mūziku, ko atskaņo pats kopā ar vijolnieku Alekseju Bahiru un kontrabasistu Ivaru Ozolu. Māksliniece – Līga Zepa.

Muzikālās izrādes režisors Elmārs Seņkovs atpazīstamību guvis, iestudējot vairākas Viljama Šekspīra lugas, un lielākos panākumus guvis ar 2020. gada “Spēlmaņu nakts” laureāti – izrādi “Šekspīrs” Liepājas teātrī. Pavisam nesen Elmārs Nacionālajā teātrī iestudēja “Sapni vasaras naktī”. Objektu teātra izrāde “Otello” ir viena no cikla “Mazais Šekspīra komplekts” izrādēm, kur pusaudžiem uztveramā, asprātīgā veidā tiek piedāvāta iespēja ar objektu palīdzību iepazīt klasiķa darbu fabulu. Vēl šajā ciklā tapušas izrādes “Makbets” un “Romeo un Džuljeta”. Lopš 2020. gada janvāra –  jaunizveidotās Teātra apvienības ESARTE mākslinieciskais vadītājs.

Izrādi var apmeklēt vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas; pasākuma norises vietā būs jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nav jāveic Covid-19 testi, savukārt bērniem no 12 līdz 18  gadu vecumu, jāuzrāda Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts, vai laboratorijas izziņa par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu. Koncerta apmeklēšanai piemērots arī tests, kas veikts izglītības procesa ietvaros.

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv.

14. janvārī plkst. 19.00 koncertzālē “Ave Sol” izskanēs Rīgas pareizticīgo kamerkora “Blagovest” Ziemassvētku koncerts. Tajā koris izpildīs pareizticīgo garīgās mūzikas pērles.

Rīgas pareizticīgo kamerkoris “Blagovest” ir izcila, vienreizēja muzikāla vienība, kas ar savu darbību apliecina dažādu kultūru veiksmīgo līdzāspastāvēšanu, neizbēgamo savstarpējo ietekmi un mijiedarbību. Pareizticīgo dziedājumu aizsākumi un tradīciju saknes meklējamas ļoti senā pagātnē, kas liecina par to, ka mūzikas, liturģisko tekstu un to vēstījumu spēks gadu no gada turpina sasniegt un iedvesmot klausītājus, kļūstot par kultūras mantojuma sastāvdaļu, kuras saglabāšanā ar savu augstvērtīgo sniegumu piedalās Rīgas pareizticīgo kamerkoris “Blagovest”, mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Brandava vadībā. Koris jau daudzus gadus mājo Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīcā.

Apmeklējot koncertu, jāievēro valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības noteikumi; pasākumu drīkst apmeklēt personas ar derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (“zaļais” drošības līmenis), kas pie ieejas jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu.

Ēkas rekonstrukcijas darbu dēļ nākamā gada februārī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mākslinieki uz diviem gadiem pamet savas mājas – Lielo ģildi. Tādēļ klausītāji tiek aicināti uz septiņiem īpašiem LNSO koncertiem, kas līdz februāra beigām notiks vēl Lielajā ģildē.

14. janvārī plkst. 19.00  bnotiks koncerts “Sibēliusa Pirmā un Rahmaņinova Otrais”. Tajā LNSO meistarīgā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā klausītājus priecēs ar Riharda Vāgnera operas “Tannheizers” majestātisko uvertīru, Žana Sibēliusa Pirmo simfoniju un Sergeja Rahmaņinova Otro klavierkoncertu.

Diriģents Tarmo Peltokoski 21 gadu vecumā jau ir kļuvis par pasaulē zināmu uzlecošo zvaigzni. 2018. gadā fonds Pro Musica nosauca Peltokoski par gada jauno mūziķi. Vairāki ārvalstu mediji ir norādījuši, ka viņa vārds ierakstīts klasiskās mūzikas nākotnē. Savā pirmajā tikšanās reizē ar LNSO Tarmo iepriecinās ar Vāgnera operas “Tannheizers” vareno uvertīru un Sibēliusa elpu aizraujošo Pirmo simfoniju. Koncerta pirmajā daļā klausītāju sirdis iedegs populārais un pasakaini skaistais Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts. Solists būs neviens cits kā Latvijas klausītāju iemīļotais, virtuozais un neatkārtojamais Londonā dzīvojošais krievu pianists Antons Ļahovskis.

16. janvārī plkst. 18.00 jaunākos klausītājus aizraus muzikāls uzvedums, kas priecēs ne tikai jauniešu ausis, bet arī pieaugušo skatītāju iztēli. LNSO mūziķi kopā ar teātra apvienību ESARTE iepazīstinās jauniešus ar Viljama Šekspīra slavenās lugas “Otello” notikumiem, izmantojot ikdienā pazīstamus objektus. Aktieri objektiem piešķirs citādu nozīmi, aicinot likt lietā iztēli un paskatīties citādi uz šķietami ierastiem priekšmetiem. “Otello” stāsts skatītājus ieraus dziļas mīlestības, intrigas un nāvējošas greizsirdības līkločos. Šī būs no 2021. gada 26. oktobra pārceltā izrāde. Izrādes režisors Elmārs Seņkovs, komponists Ernests Mediņš.

20. janvārī plkst. 19.00 LNSO aicina skatītājus ļauties eiropeiskām skaņām koncertā ”Portreti. Oskars Bokanovs un Tommāso Pratola”, kur satiksies divu LNSO instrumentu grupu koncertmeistari, kas vienojušies kameransambļos ar meistarīgiem pianistiem. Pirmajā daļā vērosim flautista Tommāso Pratolas satikšanos ar pianisti Agnesi Egliņu, savukārt otrajā daļā būs kontrabasista Oskara Bokanova un pianista Riharda Plešanova saspēle – mūziķi apburs skatītājus ar smalkajām franču, piesātinātajām itāļu un spēcīgajām čehu mūzikas intonācijām. Koncertā skatītāju ausis priecēs arī LNSO rezidējošā komponista Andra Dzenīša opusi.

10. februārī plkst. 19.00 koncertā “Četri kadri” LNSO mūziķi kopā ar koncerta idejas autori Elīnu Bērtiņu skatītājus apburs ar kontrastiem. Elīna koncertprogrammu raksturo šādi: četri kontrasti, četri pretstatuii, četras personības un četras valodas. Mūziķi sola skatītājus aizraut ar Berga mistiskumu, Britena filozofiskumu, Demengas svaigumu un Rotas itālisko šarmu.

 Lai jaunā gada sākums būtu romantikas piepildīts, LNSO 11. februārī plkst. 19.00 aicina skatītājus ļauties krievu romantiķa Pētera Čaikovska, franču impresionista Kloda Debisī, kā arī 20. gadsimta ungāru-amerikāņu komponista Mikloša Rožas melodijām koncertā “Čaikovskis, Debisī un Rubiķis”. Triju zinošu un inteliģentu skaņražu muzikālu sarunu īstenos LNSO un trīs pasaules mēroga atzinību guvuši izcili latviešu mūziķi – vijolniece Eva Bindere, čelliste Kristīne Blaumane un diriģents Ainārs Rubiķis.

 Kā pēdējais koncerts pirms rekonstrukcijas 17. februārī plkst. 19.00 Lielajā ģildē notiks jauniešiem un klasiskās mūzikas iesācējiem veltītā cikla ”Simfoniskais hits ar Goran Gora” pasākums “Grīga klavierkoncerts un “Norvēģu dejas””. Tajā klausītāji varēs ielūkoties mūzikas lapaspusē, kas cilvēkus visā pasaulē iepazīstināja ar Norvēģijas kultūras unikālajām vērtībām. Komponists Edvards Grīgs prasmes mūzikā apguva Vācijā, tomēr viņa dzīves galvenais uzdevums bija notīs ietērpt Norvēģijas dabu, neparastos mitoloģiskos tēlus vai vienkāršu sadzīvi. Kopā ar 19. gadsimtam raksturīgo romantisko izteiksmi tas īstenojies vēl nedzirdētā, krāsainā mūzikas valodā, neparastiem ritmiem un ģeniāliem skaņdarbiem, kas uz pasaules skatuvēm baudāmi vēl šodien.

Savukārt 30. decembrī LNSO skatītājus gadu mijā sveic ar Vecgada koncerta translāciju. Tas plkst. 19.00 tiešraidē būs bez maksas skatāms LNSO Youtube kanālā, TV4, kā arī dzirdams LR3 “Klasika” tiešraidē. Savukārt Jaungada naktī, 31. decembrī plkst. 23.15, koncertu iespējams baudīt ierakstā kanālā TV4. 

Aicinām izdzīvot Rīgas leģendas un teikas Rīgas svētkos 11. novembra krastmalā!

17. un 18. augustā rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti uz Rīgas svētku centrālo pasākumu 11. novembra krastmalā, kur varēs izzināt un izdzīvot pilsētas leģendas, teikas un nostāstus, iepazīt galvaspilsētas bagāto vēsturi un baudīt daudzveidīgu kultūras programmu.

Sestdien, 17. augustā, no plkst. 13.00 līdz 23.15 norisināsies pasākums “PILSĒTAS LEĢENDAS. LEĢENDU TIKŠANĀS”. Tā laikāapmeklētāji varēs iepazīt populārākās Rīgas leģendas un teiksmainos stāstus par Rīgas rašanos, par to, vai Rīga jau gatava, par Rīgas kalniem un apkaimēm, pazemes ejām zem Daugavas, par aizstāvjiem, par spokiem, par pirmo Ziemassvētku egli, par Lielo Kristapu un leģendārām personībām. Teikas palīdzēs izstāstīt un iedzīvināt DJ [Ex] da Bass, grupas “The Rolltones”, “Trio 3 LIVE PROJECT”, “Laime pilnīga”, “Indygo”, “Laika suns”, Līga Rīdere ar pavadošo grupu un Kriss Noa (Chris Noah). Pasākumu vadīs Aivis Ceriņš un Mārtiņš Kozlovskis.

Plkst. 21.30 VAKARA LIELKONCERTS “LIELPILSĒTAS STUDENTU LEĢENDAS” tiksveltīts leģendārajiem Rīgas studentiem.Rīga jau izsenis uzskatāma par Latvijas studentu galvaspilsētu. Šogad trīs Rīgas augstskolas – Latvijas Universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – svin 100 gadu jubileju, bet Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Jūras akadēmijas un Rīgas Doma kora skolas vēsture iestiepjas vēl senākā pagātnē. Nostāsti un liecības par lielpilsētas studentu dzīvi ir kļuvuši par leģendām. Šīs leģendas ļauj ticēt, ka visos laikos studentu galvenais vadmotīvs bijusi neremdināma dziņa izzināt, atklāt, saprast un iekarot pasauli. Pateicoties studentiem, sirmā Rīga līdzās savam senatnīgajam majestātiskumam ir ieguvusi mūžīgās jaunības, dzīvesprieka un nebēdnības auru. Vakara koncerts būs kā muzikāls ceļojums minētajās vērtībās, par centrālo asi izraugoties studenta skatu punktu un viņa virzību nākotnē pa iedomātajām izaugsmes kāpnēm.

Muzikālo programmu veidos dažādu laikmetu dziesmas un skaņdarbi, kas bijuši un aizvien ir populāri studentu vidū. Tos izspēlēs solisti Ieva Akuratere, Ginta Krievkalna, Antra Stafecka, Raimonds Bartaševičs, Ralfs Eilands, Daumants Kalniņš, Viktors Lapčenoks, Zigfrīds Muktupāvels, Ģirts Rozentāls (OZOLS), Mārtiņš Ruskis un Kaspars Upaciers (UFO), Rīgas kamerkoris AVE SOL, instrumentālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā, svētku orķestris un deju grupa Ingas Kurcišas vadībā.

Lielkoncertu vadīs Gundars Āboliņš. Mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Romāns Vanags, režisors – Kārlis Anitens.

Koncerta noslēgumā plkst. 23.00 būs skatāma SVĒTKU UGUŅOŠANA.

Visas dienas garumā Akmens tilta pusē norisināsies amatnieku darinājumu tirdziņš, darbosies izbraukuma kafejnīcas, būs skatāms tēlniecības objekts “Rīga” un smilšu skulptūra “Burinieks”.

Savukārt svētdien, 18. augustā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 norisināsies pasākumsPILSĒTAS TEIKAS. MŪSU TEIKAS”, kurIevas Florences un Oskara Vīksnes vadībā notiks dažādas aktivitātes un darbnīcas, tādēļ jo īpaši ir gaidītas ģimenes, bērni un jaunieši.

Piepalīdzot duetam “Signe un Jānis” ar pavadošo grupu, būs iespējams ar “vēršādu” izmērīt Rīgu, savukārtkopā ar grupu “The Originals”varēs izzināt teiku par Rīgas torņu gaiļiem un atrast lielo velna akmeni. Pasākuma apmeklētāji aicināti vērot režisora Reiņa Suhanova veidoto deju lieluzvedumu “Rīgas kalnu teikas”,ko izdejostautas deju kolektīvi “Teiksma”, “Ačkups” un “Vektors” horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā un izdziedās koris “Anima” diriģentes Lauras Leontjevas vadībā. Tam sekos Rīgas jauniešu teikas – iespējams, kādas no lietām, ko mūsdienās dara jaunieši, ar laiku kļūs par leģendām vai teikām, tādēļ uz lielās skatuves kopā ar DJ Ex [Da] Bass būs absolūtās brīvības laiks: ielu dejas, “shuffle” un “bordu” izrādīšana. Mūzikas pavadījumā tiks demonstrēts labākais no Rīgas cirka studijas “Jaunība” repertuāra. Mazākos svētku apmeklētājus īpaši iepriecinās krāšņais lielo leļļu un talismanu gājiens. Programmu noslēgs stāsts par tiem Rīgas simboliem, kas radīti šīs dienas radošajās darbnīcās. Stāstu palīdzēs izkrāsot grupa “Dziļi violets”. 

Tāpat kā sestdien, visas dienas garumā Akmens tilta pusē norisināsies amatnieku darinājumu tirdziņš un darbosies izbraukuma kafejnīcas, kā arī varēs iesaistīties tādās aktivitātēs kā tēlniecības objektu “Rīga” apvilkšanā ar “vēršādas” strēmelēm, Rīgas torņu gaiļu siluetu izlikšanā ar apgleznotiem oļiem, Lielā Kristapa “klasīšu” čempionātā un mazo smilšu skulptūru veidošanā profesionālu tēlnieku vadībā.

Pasākuma režisors – Kārlis Anitens, scenogrāfs – Kristaps Skulte, video mākslinieki – Māris Mīlgrāvis un Rihards Gēcis.

Rīgas svētkus piedāvā Rīgas dome sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi un nodibinājumu “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”. Svētku programmu 11. novembra krastmalā organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija “Ave Sol” kopā ar uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām.

Detalizēti ar 17. un 18. augusta svētku programmu RĪGAS LEĢENDAS UN TEIKAS 11. novembra krastmalā var iepazīties Rīgas svētku oficiālajā interneta vietnē www.rigassvetki.lv.

Aktualitātēm varēs sekot līdzi arī sociālo tīklu kontos: www.twitter.com/rigassvetki, www.facebook.com/RigasSvetki un www.instagram.com/rigas_svetki.

Visi pasākumi 11. novembra krastmalā ir publiski, līdz ar to norises tajos tiks fotografētas un filmētas. Iegūtie attēli un video var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai un publicitātei. Plašāka informācija: http://kulturasapvieniba.riga.lv/lv/publicitate/.

Rīgas svētku dienās, 17. un 18. augustā, sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas.

21. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00 pašā Vecrīgas sirdī — Doma laukumā jau divdesmit ceturto reizi notiks Rīgas pilsētas tradicionālais ielīgošanas pasākums “Zāļu tirgus”.

Lai sagatavotos Līgo svētku svinēšanai, Rīgas iedzīvotāji un pilsētas viesi varēs iegādāties Jāņu zāles, lietišķās mākslas meistaru darinājumus, kā arī dažādus gardumus. Acis priecēs puķu klēpji un ziedu vītnes, kurās vienkopus sajūtamas visas Latvijas jāņuzāļu smaržas, turpat arī ozola zaru un vārpu vainagi. Saimnieces piedāvās pašus gardākos sierus, tradicionāli aizdarītus ar ķimenēm vai citām garšvielām, kārdinošus spīdīgus pīrāgus un pašceptu maizi. Varēs baudīt un nopirkt svaigi mestu medu, gaļas kūpinājumus, gardas plekstes, zeltainas reņģes un citas zivis. Savukārt amatnieku teltīs varēs atrast gan etnogrāfiskus, gan mūsdienīgus linu izstrādājumus, keramiku, rotas, darinājumus no koka un daudz ko citu.

No plkst. 10.00 līdz 19.00 apmeklētājus priecēs skatuves programma.  Jāņa tēva lomā šogad iejutīsies Mārtiņš Ruskis. Skaistākās Līgo un tautā iemīļotas dziesmas spēlēs uz izdziedās — pūtēju orķestris “Fanfara” un “Rīga”, bērnu vokālie ansambļi “Knīpas un knauķi”, “Magonīte”, Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”, Daigas Galejas senioru koru grupa, folkloras kopa “Kokle”, jauktais koris “Laudate”, vīru vokālais kvartets “Harmonija Rīgai” un viena no ievērojamākajām latviešu šlāgermūzikas grupām “Zeļļi”. Lustīgus deju priekšnesumus sniegs bērnu deju ansambļi “Teiksmiņa”, “Dancītis” un “Bitīte”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidrabi”, deju kopa “Marmale” un  Rīgas Danču klubs, kas izdancinās arī tirgus apmeklētājus.

Zāļu tirgu rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība un tas notiek ar Rīgas domes un Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

16. decembrī plkst. 16:00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā izskanēs 3. Adventa koncerts “Cantus Angelicus”.

Romantiskā, cilvēkmīlestības pilnā Ziemassvētku koncertprogrammā pirmo reizi kopā muzicēs Anta Jankovska (soprāns) un “NYX Trio” − Anete Toča (flauta), Tatjana Ostrovska (vijole) un Ieva Sarja (klavieres). Koncertā skanēs pasaules slavenāko romantiķu vokālā un instrumentālā kamermūzika, vācu, itāļu un franču Ziemassvētku dziesmas Jutas Bērziņas – Zīles aranžijās.

Programmā − romantisma ģēniju: Franča Šūberta, Ferenca Lista, Johannesa Brāmsa, Riharda Vāgnera, Antonīna Dvoržāka un impresionisma pārstāvja Kloda Debisī agrīnie vokālie darbi, kuriem pretstatā varēs dzirdēt romantiķu pēcteču Žaka Ibēra, Cezara Kiī, Aivara Kalēja un Filipa Gobēra instrumentālās miniatūras, kā arī pasaulē populāras, klausītājiem labi zināmas Ziemassvētku dziesmas jaunās aranžijās soprānam, flautai, vijolei un klavierēm.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami no 11. decembra Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Šī gada 9. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā izskanēs otrās Adventes koncerts “Aicinājums”.

Nu jau par tradīciju ir kļuvuši pirms Ziemassvētkiem rīkotie, dvēseliski apgarotie Adventes laika koncerti Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Otrās Adventes svētdienā Ziemassvētku gaidīšanas noskaņu radīs aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Mārtiņš Egliens, kā arī mūziķi – Marts Kristians Kalniņš, Līva Kalniņa, Kristiāna Stirāne, Jānis Miltiņš (klavieres), Norberts Skraucis (basģitāra) un Ivars Kalniņš (perkusijas).

Koncertā tiks atskaņotas latviešu komponistu – Mārtiņa Brauna, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Raimonda Paula un Aigara Voitišķa Ziemassvētku dziesmas un latviešu rakstnieku, dzejnieku darbu lasījumi.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas saņemami Rīgas Sv. Pētera baznīcā no šī gada 4. decembra.

Šī gada 15. decembrī plkst. 18.00 Rīgas Svētā Pētera baznīcā kamerkoris “Muklājs” klausītājus priecēs, izpildot latviešu komponista Uģa Prauliņa starptautisku atzinību guvušo vokāli instrumentālo ciklu “Odi et amo” (Nīstu un mīlu). Programmu papildinās igauņu komponista Arvo Perta skaņdarbs “Miserere” un Fransisa Pulenka četras Ziemassvētku motetes.

Jau vairākus gadus Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” kamerkoris “Muklājs” bagātina Rīgas domes piedāvāto kultūras pasākumu programmu, Adventes laikā uzstājoties kādā no Rīgas dievnamiem. Šogad trešās Adventes koncerts izskanēs Rīgas Sv. Pētera baznīcā, programmā – Uģa Prauliņa vokāli instrumentālais cikls “Odi et amo” (Nīstu un mīlu).

52 minūšu garā kompozīcija ir akadēmiskās mūzikas un rokoperas sintēze – skaņdarbu cikls korim, solo balsīm un instrumentālajam ansamblim. Tekstā izmantoti gan Bībeles un lūgšanu teksti, gan antīko, viduslaiku un renesanses dzejnieku darbi latīņu valodā. Uģis Prauliņš netradicionāli ietērpis garīgo mūziku, apvienojot kori, solistus un vairākus mūzikas instrumentus ar elektronikas iespējām. Dažādā stilistika savij gan senās mūzikas askēzi un renesanses motetes, gan rokam radniecīgās grupas “Enigma” dziesmas. Kompozīcija guvusi starptautisku atzinību, un 1999. gadā atzīta par Gada ierakstu Latvijā.

Instrumentālo ciklu “Odi et amo” kopā ar kamerkori “Muklājs” atskaņot tika aicināti vairāki mūziķi: soprāna solo izpildīs Agnese Urka, stīgu kvartets – Indulis Cintiņš (vijole), Ivars Brīnums (vijole), Ineta Abakuka (alts) un Dace Zālīte (čells). Sitamo instrumentu pavadījums – Mareks Alksnis. Pie ērģelēm, taustiņiem un elektronikas būs pats komponists Uģis Prauliņš.

Koncertu koris turpinās ar Arvo Perta 1989. gadā komponēto piecdaļīgo a cappella kompozīciju “Magnificat”, kuru autors rakstījis, imitējot zvanu skaņas, ko pats nodēvējis par tintinnabuli (no latīņu valodas vārda tintinnabulum – zvans). Noslēgumā – Fransisa Pulenka (1899 – 1963) četras Ziemassvētku motetes (Quatre motets pour le temps de Noël) a cappella, kas prasa kora vokālo un tehnisko meistarību.

 

Ieeja koncertā bez maksas.

Latvijas proklamēšanas 100. gadadienas svētku koncerts Mārtiņš Brauns / Rainis “Daugava” Rīgas Sv. Pētera baznīcā

2018.gada 18. novembrī plkst. 16.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīts svētku koncerts – Mārtiņš Brauns / Rainis “Daugava”.

Valsts simtgades svinību dienā Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs iespēja dzirdēt komponista Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu “Daugava”. Šis ir īpašs notikums, jo Raiņa un Mārtiņa Brauna “Daugavai” ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Tā cieši saistīta gan ar neatkarīgās Latvijas valsts atdzimšanu 20. gadsimta sākumā, gan ar ceļu uz neatkarīgas valsts atgūšanu gadsimta beigās. Kā Rainis izkliedza savu “Daugavu” pret tautas nonāvēšanu, tā Mārtiņš Brauns izspēlē šo drāmu vēlreiz, jaunā attīstības lokā, pret tautas identitātes zaudēšanu.

Šis koncerts daudziem būs pārsteigums, jo īpaši tiem, kas bija piemirsuši vai arī nebija pievērsuši uzmanību tam, ka vienam no pēdējo gadu dziesmu svētku spēcīgākajiem skaņdarbiem “Saule, Pērkons, Daugava” kopš sākta gala līdzi nācis dziesmu cikls ar Raiņa vārdiem. Sarakstīta 1988. gada iestudējumam Valmieras teātrī, Valentīna Maculēviča režijā “Daugava” iegūst jaunu spēku Mārtiņa Brauna mūzikā, kļūstot par vienu no pašiem spēcīgākajiem Trešās atmodas vēstnešiem.

Dziesmu cikls “Daugava” sākumā bijis tikai tāda ideja par dziesmām, taču pašam komponistam Mārtiņam Braunam šī mūzika vienmēr ir bijusi svarīga, tāpēc viņš nav rimies to aranžēt un arī pats nereti sēdies pie taustiņinstrumentiem, kuriem šeit ir sava vērā ņemama loma.

Teātra dziesmām pārtopot kora skaņdarbos – “Daugavas” pirmatskaņojums jauktam korim un taustiņinstrumentiem savulaik izskanēja kamerkora “Sindi putnu dārzs” izpildījumā, diriģenta Ivara Bērziņa vadībā un Uģa Brikmaņa režijā. Nākamo metamorfozi “Daugava” piedzīvoja 2016. gadā, kad komponists radīja jaunu versiju vīru korim “Dziedonis” tā diriģenta Ulda Kokara vadībā. Savukārt Latvijas simtās jubilejas gadā poēmu “Daugava” ieskaņojis Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā.

2018.gada 18. novembrī Rīgas Sv. Pētera baznīcā latvju mesa “Daugava” skanēs Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora “Gaudeamus” izpildījumā diriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Solisti – soprāns Elīza Braunberga un baritons Rihards Rudzītis. Koncertā muzicēs Arnis Roze (kontrabass), Ainārs Paukšēns, Anna Katrīna Paukšēna un Markuss Skraucis (čells), pie taustiņiem – Mārtiņš Brauns, kurš ne tikai spēlēs pavadījumu, bet būs dzirdama arī paša komponista balss. Telpas scenogrāfijas autors – Aigars Ozoliņš.

Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīto koncertu atbalsta Rīgas dome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Ieeja koncertā no plkst. 15.30 ar bezmaksas ieejas kartēm, kas koncerta apmeklētājiem tiks izsniegtas pie Sv. Pētera baznīcas zāles ieejas pirms koncerta. Vietu skaits ierobežots!

Koncerts “Ritma spēles” Rīgas Sv. Pētera baznīcā projekta “Nakts koncerti Vecrīgā” ietvaros

18.novembrī, pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā “Nakts koncerti Vecrīgā”.

Plkst. 22.00 deviņi kamermūzikas koncerti sāksies vēstures elpas iezīmētās vietās Vecrīgā – majestātiskajā Rīgas Domā ar pasaulslavenajām ērģelēm, staltajā, noslēpumainajā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, skaistajā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā un daudzās citās nozīmīgās Rīgas kultūras vietās.

Koncertprogrammās dominē Latvijas labāko komponistu skaņdarbi, kas radīti no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Koncertos tiks atskaņoti Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda un citu mūsu ievērojamu komponistu darbi. Tiem  līdzās dzirdēsim  tādu pasaules mēroga ģēniju kā Johannesa Brāmsa, Antonīna Dvoržāka, Arvo Perta un Riharda Štrausa opusus. Muzicēs Latvijas labākie solisti, no kuriem vairāki ir zināmi un pieprasīti arī ārpus Latvijas robežām. Koncertsajūtu papildinās mākslinieku Ievas Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa krāsu un gaismu scenogrāfija.

Rīgas Sv. Pētera baznīcā šī projekta ietvaros koncertā “Ritma spēles” uzstāsies sitaminstrumentu ansamblis Perpetuum ritmico. Sitaminstrumentu ansambļa uzstāšanās Sv. Pētera baznīcas varenajā akustikā būs gan vizuāli efektīgs piedzīvojums, gan spēcīgi skanīgs pārdzīvojums. Reiha darbs ir kā mūžīgais pulss. Amerikā dzīvojošais Latvijas ģēnijs Krists Auznieks ir modernās mūzikas brīnumdaris. Ar interesi gaidām jaundarbu, ko uzrakstījusi viena no daudzsološākajām jaunajām komponistēm Madara Pētersone. Un – kā gan var atteikties no iespējas dzirdēt latviešu mūzikas superhitu Emīla Dārziņa Melanholisko valsi vai igauņu ģēnija Arvo Perta pārpasaulīgi skaistās meditācijas pārlikumā sitaminstrumentiem.

Koncertprogrammu atbalsta LV100.
Koncerti veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atbalsta Kultūras ministrija.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ieejas kartēm, kas koncerta apmeklētājiem tiks izsniegtas pie Rīgas Sv. Pētera baznīcas zāles ieejas pirms koncerta. Vietu skaits ierobežots!