Zāļu tirgus

Trešdien, 22.jūnijā, no plkst. 9.00 līdz 19.00 rīdzinieki un pilsētas viesi tiks gaidīti Doma laukumā, kur pēc divu gadu pārtraukuma notiks tradicionālais Zāļu tirgus.

Lai sagatavotos Līgo un Jāņu svinībām, Latvijas zemnieki pircējiem Zāļu tirgū sagatavojuši bagātīgu cienastu klāstu – pašceptu maizi, sieru, medu, pīrāgus un piparkūkas, gaļu, zivis un dažādus lauku labumus. Amatnieki, savukārt, sarūpējuši pinumus, keramikas un koka izstrādājumus, adījumus un rotas.

Tirgus apmeklētājus visas dienas garumā sagaidīs arī Jāņamāte Zane Vaļicka un Jāņatēvs Artūrs Dīcis. Svētku noskaņas Vecrīgas sirdī uzburs arī plašs mākslinieku pulks.

No plkst. 10.00 uz Zāļu tirgus skatuves uzstāsies orķestris “Fanfara”, bērnu deju kolektīvs “Teiksmiņa”, tautas deju ansambļa “Teiksma” studija, bērnu vokālais ansamblis “Knīpas un knauķi’, orķestris “Rīga”, bērnu deju ansamblis “Dzīpariņš’, tautas deju kolektīvs “Dzīpars”, instrumentālais kvintets “Acumirklis”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Oglīte”, senioru deju kolektīvs “Oglīte”, tautas deju ansamblis “Dzirkstelīte”, grupa “Iļģi”, Rīgas vokālā džeza grupa “Assembly singers’, jauktais koris “Laudate”, deju kopa “Marmale”, folkloras kopa “Kokle”, Emīla Dārziņa jauktais koris, tautas deju ansamblis “Liesma” un noslēgumā muzicēs grupa “Zelta kniede”.

Visiem apmeklētājiem būs iespēja piedalīties arī dažādos konkursos.

Norišu programma pilnā apjomā ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās ielīgošanas un Jāņu programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem un biedrībām.

ģimenes diena

Rīdzinieki un pilsētas viesi Ģimenes mēneša izskaņā ir aicināti baudīt kultūru, gūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī iesaistīties daudzveidīgās radošās aktivitātēs.

Otrdien, 31. maijā, plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē ikviens būs gaidīts muzikālajā izrādē “Pūt, vējiņi”, kur uzstāsies bērnu un jauniešu teātra studija “Vinnijs” režisores Ingunas Gremzes un Karīnas Šišlo vadībā, savukārt plkst. 19.30 interesentiem būs iespēja noskatīties šīs izrādes videoierakstu no starptautiskā tiešsaistes festivāla “Teātris ir mana mīlestība”.

Trešdien, 1. jūnijā, kad tiek svinēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” notiks pasākums “Klausies, radi, dari”, kur gaidāmas radošas un skanošas aktivitātes bērniem kopā ar postfolkloras grupu “Iļģi”. Pasākuma laikā katrs mūziķis iepazīstinās ar saviem instrumentiem, sniegs paraugdemonstrējumus, uzdos mīklas, iesaistīs bērnus kopīgās ritmu spēlēs un dziedāšanā par putniem, dzīvniekiem un gaidāmo vasaru. Vienlaikus būs pieejamas trīs dažādas meistarklases, kur varēs gatavot mūzikas instrumentus, galvas rotas un maskas. Notiks arī burbuļu šovs ar bērnu iesaisti.

Svētdien, 5. jūnijā, plkst. 12.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē skanēs koncerts “Saule brauca pār jūriņu”, piedaloties bērnu un jauniešu vokālajam ansamblim “Kolibri”. Programmu veidos dažādas populāras bērnu un pieaugušo iemīļotas latviešu tautasdziesmas un dziesmu apdares. Koncertā kopā ar ansambli uzstāsies arī pianists Māris Treijs, čelliste Inita Malnača, sitaminstrumentālists Mārtiņš Kokars un flautiste Ligita Spūle. Pēc koncerta mazie klausītāji būs aicināti uzkavēties un piedalīties lielformāta galda spēļu turnīrā.

Savukārt Ģimenes mēneša noslēgumā ikkatrs būs gaidīts galvaspilsētas sirdī – Vērmanes dārzā – , kur no plkst. 12.00 priecēs lielo ziepju burbuļu šovs un pasaku tēli, savukārt dīdžejs un pasākuma vadītājs Ēriks Balodis aicinās doties muzikālā ceļojumā, apgūstot dažādu pasaules valstu dejas un tradīcijas.

Ģimenes mēneša ietvaros Rīgā skan koncerti, notiek akcijas, izstādes un izrādes, kā arī var piedalīties radošajās darbnīcās, sportiskās sacensībās un virknē citu aktivitāšu.  Šos pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās Ģimenes mēneša programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem, biedrībām un izglītības iestādēm. Norišu programma pilnā apjomā ir skatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Zāļu tirgus

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izsludina pieteikšanos tirdzniecībai tradicionālajā pasākumā “Zāļu tirgus”, kas norisināsies 22. jūnijā Doma laukumā.

Tirgum aicināti pieteikties amata meistari – individuālie latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu izgatavotāji, zemnieki ar vasaras ražas veltēm, gaļas, zivju, maizes, siera un to pārstrādes produktu individuālie komersanti, biškopības produkcijas, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas, pirtslietu un piparkūku individuālie ražotāji. Tirgū, kā allaž, būs gaidīti arī jāņuzāļu un vainagu tirgotāji.

Pieteikties tirdzniecībai iespējams tikai elektroniski no 26. maija plkst. 10.00 līdz 30. maija plkst. 17.00, pieteikumus nosūtot uz e-pasta adresi avesol@riga.lv.

“Zāļu tirgus” tirdzniecības noteikumi un citi ar to saistītie dokumenti pieejami tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv un www.avesol.riga.lv.

Pasākums “Zāļu tirgus” notiks 22. jūnijā no plkst. 09.00 līdz plkst. 19.00 Doma laukumā, Herdera laukumā, Tirgoņu, Jēkaba un Pils ielā. To organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība; atbalsta Rīgas dome.

Papildu informācija par tirdzniecības organizēšanu ir pieejama darba dienās no plkst. 09.00 līdz plkst. 17.00 pa tālruni 67181130 vai e-pastā avesol@riga.lv.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija apstiprinājusi vairāk nekā 50 projektus konkursā līdzfinansējuma saņemšanai vēsturisko ēku atjaunošanai Rīgā.

Pašvaldības izsludinātais konkurss vēsturisko namu īpašniekiem līdzfinansējuma saņemšanai ēku atjaunošanai norisinās jau septīto gadu. Šogad tam saņemts 101 projekta pieteikums. No tiem par atbilstošiem konkursa nolikumam atzīti 76, bet apstiprināti 55. Kopējais finansējums, kas sadalīts projektu realizācijai ir 883 108 eiro.

16 no apstiprinātajiem projektiem tiks realizēti konkursa Mazajā programmā, kas paredzēta kultūras pieminekļa elementu – būvamatniecības izstrādājumu –  restaurācijai un atjaunošanai. Šajā programmā vienam projektiem tiek piešķirts līdz 5000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

39 no apstiprinātajiem projektiem tiks īstenoti Lielajā programmā, kuras kopējais finansējums šogad ir 816 483 eiro. Maksimālais līdzfinansējums vienam kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas projektam ir ne vairāk kā 50% no attiecināmajām izmaksām. Maksimālā pašvaldības līdzfinansējuma summa Lielās programmas projektam kultūras pieminekļa restaurācijai un atjaunošanai var sasniegt 30 000 eiro. 

Konkursā apstiprinātie projekti jārealizē līdz šī gada 15.novembrim. Pašvaldības līdzfinansējums ēku īpašniekam tiks piešķirts kompensācijas veidā pēc projekta īstenošanas un visu projekta ieviešanas izmaksu veikšanas no namīpašnieka puses. Informācija par  pašvaldības līdzfinansējuma programmām ēku atjaunošanai pieejama arī vietnē atjauno.riga.lv.

mātes diena

7. un 8. maijā, sākoties Ģimenes mēnesim, rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti iesaistīties aktivitātēs, kas norisināsies Mežaparkā, Andrejsalā un vairākos galvaspilsētas kultūras centros.

Sestdien, 7. maijā, no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 Ģimenes mēnesis tiks ieskandināts Mežaparka Zaļajā teātrī, kur ikviens varēs piedalīties gan sportiskās aktivitātēs, gan radošās darbnīcās, kā arī iegādāties dažādus labumus mājražotāju tirdziņā. Tāpat būs iespēja vērot dziesminieka Arņa Miltiņa koncertuzvedumu “Bērnu pasaule”, piedaloties mūziķim Atim Zviedrim un dziedātājai Katrīnai Dimantai. Pasākuma noslēgumā uzstāsies alternatīvā roka puišu grupa “Sudden Lights”.

Savukārt Andrejostas ielā 27 – īpaši ukraiņu bēgļiem iekārtotā tikšanās vietā – sociālās iniciatīvas centrs “Common Ground” plkst. 11.00 aicina interesentus uz galda spēļu rītu, ko organizē uzņēmums “Brain Games”. Turpat Andrejsalā plkst. 13.00 uzstāsies latviešu mūziķe Ilga Reizniece, plkst. 14.00 ikviens varēs piedalīties Japānas vēdekļu apgleznošanas meistarklasē, savukārt plkst. 15.00 norisināsies meistarklase ar jauno latviešu mākslinieci Enviju.

Svētdien, 8. maijā, kad šogad tiek atzīmēta Mātes diena, galvaspilsētā sarūpēti pieci sirsnīgi bezmaksas svētku koncerti, kas veltīti māmiņām un vecmāmiņām.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” plkst. 14.00 skanēs koncerts “Tikai Tev”, uzstājoties aktieru pārim Ērikai Eglijai-Grāvelei un Gintam Grāvelim, Rīgas Kultūras un atpūtas centrā  “Imanta” būs dzirdama Antras Stafeckas un Ata Ieviņa balss koncertā “Paldies Tev”, bet Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 15.00 mierīgākās noskaņās izskanēs koncerts “Maija šūpuļdziesmas”, piedaloties pianistam Raimondam Petrauskim, saksofonistam Oskaram Petrauskam un dziedātājai Ievai Paršai.

Svētku melodijas plkst. 17.00 būs dzirdamas Mātes dienai veltītā koncertā “Smilšu rausis”, Martam Kristianam Kalniņam, Kristīnei Kārklei-Kalniņai un Edgaram Kārklim muzicējot kultūras centrā “Mazā ģilde”, savukārt plkst. 18.00 aktrise Karīna Tatarinova un ģitārists Roberts Dinters ikvienu priecēs koncertā “Kopā būt”, kas notiks Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Iļģuciems”.

Ģimenes mēneša programma galvaspilsētā būs daudzveidīga un norisināsies līdz pat jūnija sākumam: skanēs koncerti, notiks akcijas, izstādes un izrādes, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, sportiskās sacensībās un virknē citu aktivitāšu.

Šos pasākumus organizē Rīgas pašvaldība, un tie ir daļa no kopējās Ģimenes mēneša programmas galvaspilsētā, kas tapusi sadarbībā ar kultūras centriem, biedrībām un izglītības iestādēm. Norišu programma pilnā apjomā ir skatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Rīgas skats no augšas

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus, Rīgas pilsētas arhitekta dienests šogad izsludinās metu konkursus Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai un Aspazijas piemineklim, kā arī ideju konkursus Jāņa Čakstes piemiņas vietai Vecrīgā un Neatkarības zīmei Neatkarības laukumā.

Jau tuvākajā laikā plānots izsludināt metu konkursu Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas — dārza izveidei Priedaines ielā 20 un plašāka labiekārtota parka konceptuālās idejas izstrādei Anniņmuižas ielas teritorijā starp Paula Lejiņa ielu un Apuzes ielu. Iecerēts, ka piemiņas vietai kļūs par dziedinošu un apkaimes iedzīvotājus saliedējošu vietu, dodot iespēju gan atcerēties un godināt bojā gājušos un cietušos, gan arī izbaudīt mieru labiekārtotā publiskajā ārtelpā.

Idejas autors pieminekļa izveidošanai rakstniecei, sabiedriskajai darbiniecei un politiķei Elzai Rozenbergai jeb Aspazijai ir Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd noslēgusies priekšizpēte par piemērotāko vietu piemineklim un Rīgas domes Pieminekļu padome par to atzinusi Teātra laukumu. Metu konkursu plānots izsludināt maija beigās.

Piemiņas vietu Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājam, Satversmes sapulces prezidentam un pirmajam Latvijas Republikas prezidentam Jānim Čakstem iecerēts izveidot pie Rīgas pils — oficiālās Latvijas Valsts prezidenta rezidences. Šobrīd tiek gatavots ideju konkursa nolikums, bet ideju konkursu paredzēts izsludināt jūnija beigās.

2018. gadā pēc biedrības “4. maija deklarācijas klubs” ierosinājuma Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu un uzdeva Rīgas domei nodrošināt laukuma nosaukuma zīmes un nosaukuma skaidrojuma plāksnes izgatavošanu un uzstādīšanu. Plānots, ka ideju konkurss Neatkarības zīmei tiks izsludināts augustā.

Foto biennāle

Šī gada 22. aprīlī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” apmeklētājiem durvis vērs Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 centrālā izstāde “Ekrāna ēra III: Klusā daba” Lielajā zālē, un mākslinieku grupas izstāde “Mērītās perspektīvas” Intro zālē. Abas ekspozīcijas būs pieejamas līdz 12. jūnijam.

Atainojot starptautiskus laikmetīgās mākslas notikumus, Rīgas Fotogrāfijas biennāles (RFB 2022) norišu programmas fokusā šogad ir izolācijas stāvoklis un tā dažādās izpausmes un ietekme. Astoņās starptautiskās izstādēs un plašā izglītības pasākumu programmā biennāles mākslinieki un kuratori aicinās apmeklētājus apskatītizolācijas būtību iespējami dažādās nozīmēs un no jauna mācīties lasīt informāciju, ko mums sniedz attēls.

Ar šī gada biennāles galveno notikumu, izstādi “Ekrāna ēra III: Klusā daba”, turpinās 2018. gadā uzsāktais izstāžu cikls, kas uzdod eksistenciāli urdošus jautājumus, vērojot, kā tehnoloģijas palēnām maina mūsdienu cilvēkus. Cik cieši cilvēciskā apziņa jau saplūdusi ar aizvien izpalīdzīgākajiem un ērtākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem? Vai mēs esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Kā ir mainījusies mūsu attieksme pret šķietami mūžīgām lietām un gadsimtiem briedinātām ētiskām vērtībām? Kas paliks lieciniekos pēc mūsu laika? Izstāde aicinās meklēt atbildes, lūkojoties caur mākslas vēsturē aprobēto koordinātu sistēmu, proti, izmantojot tradicionālo žanrisko dalījumu: portrets, ainava un klusā daba. Jaunajā laikmetā – ekrāna ērā – tie būs pārvērtušies līdz nepazīšanai.

Izstādes kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Tajā piedalīsies 11 starptautiski atpazīstami mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Eiropas un Dienvidāfrikas: Marianne Bjērnmira (Marianne Bjørnmyr, NO), Johans Rozenmunte (Johan Rosenmunthe, DK), Sāra Skorgana Teigena (Sara Skorgan Teigen, NO), Sigrīda Vīre (Sigrid Viir, EE) un Kloē Jancis (Cloe Jancis, EE), Čārlzs Ričardsons (Charles Richardson, UK), Santa France (LV), Niko Krijno (Nico Krijno, ZA), Līga Spunde (LV), Krišs Salmanis (LV), Vilma Pimenova (Vilma Pimenoff, FI).

Savukārt “Rīgas mākslas telpas” Intro zālē būs aplūkojama RFB 2022 izstāde “Mērītās perspektīvas”. Izstādi kūrējis Pauļus Petraitis (Paulius Petraitis, LT), un to veidos holandiešu vizuālās mākslinieces Katjas Materas (Katja Mater, NL) un amerikāņu fotogrāfes Erinas O’Kīfas (Erin O’Keefe, US) darbi, kas jau ilgstoši veltīti perspektīvas tēmai. Abu mākslinieču praksē perspektīva ir uztverama gan kā spēles lauks praktiskiem eksperimentiem, gan kā rīks, kas ļauj uzdot jautājumus par fotogrāfiskā attēla pieņemti indeksālo statusu. Vēl jo vairāk – perspektīva atklāsies kā nozīmīgi pārveidojama, pielāgojama konstrukcija. Matera un O’Kīfa izmantos fotogrāfijai piemītošo optisko ambivalenci, lai uzsvērtu, ka šķietami fiksētie skatpunkti ir rūpīgi kompozicionēti, plūstoši un subjektīvi. „Mērītās perspektīvas” apmeklētājiem būs pieejama līdz 12. jūnijam.

Pēc tam 17. jūnijā „Rīgas mākslas telpā” sekos Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 izstādes “ЛАВ = LOVE” atklāšana, kas veltīta kolekcionēšanas fenomenam un ietekmei, kas veido mūsu pasaules uzskatus. Tā apmeklētājiem būs pieejama līdz pat 10. jūlijam.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Tās tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā. Biennāle skatītājiem piedāvā aktuālākos starptautiskās mākslas piemērus izstāžu ekspozīcijās, kā arī iepazīstina ar nozīmīgu mākslas teorētiķu idejām simpoziju, diskusiju, publikāciju, izstāžu un performanču formātos.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2022 atbalstītāji un sadarbības partneri: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, galerijas “ISSP Galerija” un „Look!”, kultūrtelpa “Smilga”, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Somijas Republikas vēstniecība Rīgā, Igaunijas Republikas vēstniecība Rīgā, Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, PHotoESPAÑA, “Poligrāfijas Apgāds”, tipogrāfija “Adverts”, Hibnerstudio, alus darītava “Kokmuiža”, “Rixwell Hotels”, Arterritory.com, Echo Gone Wrong, Punctum un citi.

Vairāk informācijas: www.rpbiennial.com.

Aivis Pizelis _Tas trakais pavasaris

Šogad “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” konkursa izstāde notiek kā ierasts – pavasarī, tikai šogad tas ir laiks, kad Eiropā Ukrainas valsts ainavu nežēlīgi iznīcina karadarbības šausmas.

Jau astoto gadu Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvalde, turpinot tradīciju, aicināja māksliniekus iesniegt darbus ar Latvijas ainavas atainojumu, tā veicinot mākslinieku interesi izcelt Latvijas ainavas glezniecības nozīmi mūsdienu mākslā.

Šogad žūrijā darbus vērtēja: žūrijas priekšsēdētājs, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks (“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas laureāts 2021. gadā), profesors Aleksejs Naumovs, mākslinieki Laura Pīgozne, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejaekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, mākslinieki Anda Munkevica un Jānis Strupulis.

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenās balvas pretendenti tiks paziņoti izstādes atklāšanā Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. martā. Galvenās balvas laureāta vārdu  uzzināsim septembrī izstādes atklāšanā Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā.

Konkursam tika iesniegti 105 mākslinieku 174 darbi. Izstādei žūrija izraudzījusi 83 autoru darbus.

Par “J. Pīgožņa balvu Latvijas ainavu glezniecībā” mākslas zinātniece Ingrīda Burāne teic:  “Šis notikums ir ar tālejošu pienesumu Latvijas kultūras telpā. To var uzlūkot ne tikai kā viena mākslinieka atceres pasākumu, kā Latvijas ainavas glezniecības žanra kopšanu, kā mūsu zemes skaistuma atklāsmes un mīlestības vairošanas darbu, bet, iespējams, tā dziļākā jēga meklējama tieši mākslinieku līdzdalībā. Izstādes raksturs ir demokrātisks: tā vienkopus pulcē gan augstāko mācību iestāžu profesorus, gan studentus; še satiekas vecmeistari ar kupliem lauru vainagiem un bikli iesācēji, kuriem šī izstāde ir pirmais diegs kopīgā audumā…”

“Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” izstāde Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma no 19. marta līdz 15. maijam.

sv. Pētera baznīca no augšas

Šo sestdien, 12. martā, plkst. 17.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā jauktais koris “Cantus Fortis” diriģenta Ivara Cinkusa vadībā ar koncertu CANTUS FORTIS. PELŠE. PARŠA.” svinēs savas pastāvēšanas piecpadsmito dzimšanas dienu.

Koncertā piedalīsies jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss. Savukārt koncerta īpašie viesi būs latviešu mecosoprāna karaliene Ieva Parša, ar kuru diriģentu radoša sadarbība saista jau gandrīz trīsdesmit gadus. Ērģelnieks Jānis Pelše ir bijis uzticams un muzikāli augstvērtīgs kora partneris visus tā pastāvēšanas gadus.

Koncerta programmas centrālā ass būs Vīnes klasiķa Josefa Haidna (Haydn, 1732-1809) “Mazā ērģeļu mesa” (Kleine orgelmesse, 1775 ?), Lolitas Ritmanes fragments no mūzikas filmai “Dvēseļu putenis”, kā arī igauņu Kērta Johansona (Johanson) un Pērta Ūsberga (Uusberg) adaptācija tautas dziesmai “Õhtu ilu” (Vakara burvība). Ievas Paršas un Jāņa Pelšes interpretācijās skanēs franču romantiķu Gabriela Forē (Fauré), Šarla Vidora (Widor), kā arī Josefa Haidna un Marģera Zariņa mūzika.

Osvalds Zvajsalnieks

No 4. februāra līdz 15. martam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2021. gada galvenās balvas ieguvēja Osvalda Zvejsalnieka glezniecības izstāde “Karalis un vilki”.
Vēsturiski balva izveidota, lai godinātu latviešu gleznotāja Jāzepa Pīgožņa piemiņu un mūža ieguldījumu Latvijas glezniecībā un lai glezniecībā turpinātu attīstīt un popularizēt Latvijas ainavu, vienotu Latvijas galvaspilsētas un novadu kultūras procesus. Septītajā konkursa izstādē, 2021. gadā, galveno balvu ieguva gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks.
Osvalds Zvejsalnieks (dz. 1944) ir viena no nozīmīgākajām personībām savas paaudzes un Latgales mākslas apvienojošajā visumā. Savu ceļu glezniecībā iezīmējis ar regulārām personālizstādēm un līdzdalību kopskatēs kā Latvijā, tā ārvalstīs. Viņa līdzšinējo piesātināto dzīvi Latgales kultūras atdzimšanā, kopšanā var saistīt ar tik daudziem vērienīgi iedzīvinātiem darbiem, kas guvuši simbolisku jēgu un nezūdamības piepildījumu, ka veicējs pavisam droši dēvējams par Latgales un visas Latvijas kultūras zīmi. “Osvalds Zvejsalnieks un Latgale ir nešķirami jēdzieni, kā sabiedriskā, pedagoģiskā darba nozīmē, tā gleznieciskajā piepildījumā. Arī šai izstādei gleznotājs vēlējies rādīt to piesātinājumu un radošo daudzpusību, kuru meklējis un atradis dzimtās zemes pamatīgumā un gara vitalitātē.
Ekspozīciju lielā mērā veido darbi, kas tapuši dabas studiju laikā dažādos plenēros Latgales novados, Lietuvā, Spānijā.
Osvalds Zvejsalnieks 1971. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju un kopš 1976. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, strādā Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā, ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas direktors un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors un ir viena no pazīstamākajām personībām Latgales kultūras un sabiedriskajā dzīvē, piemēram, viņš bija viens no skulptūras “Latgales Māra” atjaunošanas entuziastiem un realizētājiem.

2015. gadā “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” pasniegšanu iedibināja Rīgas dome un Preiļu novada dome sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāņa Anmaņa Jauno talantu atbalsta fondu un idejas autoriem – kinorežisoru un gleznotāju Jāni Streiču, māksliniekiem Jāni Anmani un Jāni Strupuli. 2015. gadā galveno balvu saņēma Latvijas Universitātes profesors, mākslinieks Roberts Muzis, 2016. gadā – māksliniece Silva Linarte, 2017. gadā – mākslinieks Aldis Kļaviņš, 2018. gadā – mākslinieks Jānis Plivda, 2019. gadā – mākslinieks Nugzars Paksadze, 2020. gadā – māksliniece Baiba Ābelīte, bet 2021. gadā – mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Izstāde “Karalis un vilki” apskatāma Rīgas Svētā Pētera baznīcā no 2022. gada 4. februāra līdz 15. martam katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz 18.00.