Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

12. aprīlī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē sievu folkloras kopa “Vilcenes” aicina uz 30 gadu jubilejas koncertu “Māras ceļu ejot”. Sievu folkloras kopas darbības virziens 30 pastāvēšanas gadu laikā nav mainījies – “Vilcenes” vēl aizvien savā repertuārā un arī šajā koncertā izvēlējušās dziesmas par sievišķo spēku, skaistumu un gudrību.

Jubilejas koncertā gaidāms īpašs pārsteigums – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis” uzstāsies ar jaunu deju, kurai muzikālo pavadījumu Edgara Lipora aranžijā ieskaņojusi sievu kopa “Vilcenes” kopā ar autoru. Neiztrūkstoši “Vilcenes” atbalstīs vīru kopa “Vilki”. Viesos ir aicinātas arī citas folkloras kopas un draugi, ar kuriem mijies kolektīva ceļš trīsdesmit gadu garumā.

Sievu folkloras kopa “Vilcenes” darbojas kopš 1996.gada, kad kopā sanāca tā laika vīru kopas “Vilki” dalībnieku draudzenes un sievas, lai pētītu un tālāk nodotu karavīru līgavu un sievu folkloru. Laika gaitā mainījies “Vilceņu” sastāvs – vairākas no sākotnējā sastāva dalībniecēm izveidojušas jaunus kolektīvus, klāt nākušas jaunas dziedātājas.

Līdztekus darbam folkloras tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, šo 30 gadu laikā sievu kopa piedalījusies Dziesmusvētkos, folkloras festivālos Baltica Latvijā un Igaunijā, viduslaiku festivālos, koncertējusi daudzviet Latvijā, arī Lietuvā, Gruzijā, Vācijā, Francijā, izdevusi mūzikas disku “Karavīra līgaviņa”.

Ieeja koncertā par ziedojumiem, no kuriem 12% Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

Koncerts var tikt filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākumu publicitātei.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.

No 2026. gada 10. aprīļa līdz 7. jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā, Kalēju ielā 9/11, būs skatāma mākslinieces un keramiķes Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde “Forma un laiks”.

Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.

Personālizstādes “Forma un laiks” centrālā ideja balstās mākslinieces ilgstošajā dialogā ar formu. Daudzi elementi Mairas darbos atkārtojas gadiem – cilvēka seja, augu motīvi, trauku silueti –, tomēr laika gaitā tie transformējas.

Forma var šķist pazīstama, taču katrs darbs top citā laikā, citā noskaņā un citā pārdomu brīdī. Laiks ietekmē rokas kustību, attiecības ar materiālu un skatījumu uz konkrēto motīvu. Tas pats augs, tas pats sejas tēls vai trauka forma katru reizi iegūst citu raksturu. Šajā ziņā forma ir pastāvīga, bet laiks to nepārtraukti pārveido. Katrs darbs kļūst par sava laika nospiedumu – brīdi, kurā materiāls, doma un kustība sastopas vienā formā.

Savu darbu iedvesmas avotus māksliniece raksturo šādi: “Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mans mīļākais augs, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas, visas kopā dārzā lielā buķetē. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties. Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.”

Maira Karstā 1988. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. No 1988. līdz 1995. gadam izglītības gaitas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Mākslinieces radošajā ceļā nozīmīgs bija apmaiņas programmā Humbolta universitātē (ASV) pavadītais laiks, kas viņu iepazīstināja ar jauniem keramikas materiāliem un tehniskajām iespējām. Šobrīd Maira strādā par interešu izglītības pedagoģi pamatskolā “Rīdze” un paralēli pievēršas radošajam darbam savā keramikas studijā.

Kopš 1990. gada māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Spānijā, Ēģiptē, Ukrainā, Krievijā un Dienvidkorejā. Kopš 1993. gadu viņa sarīkojusi deviņas personālizstādes, un izstāde “Forma un laiks” ir pirmā, kas būs skatāma Rīgas Porcelāna muzejā.

Maira Karstā ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas keramikas asociācijas biedre, viņa darbojusies arī keramikas asociācijā “Logs”. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās visā pasaulē.

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts jau kopš 2025. gada mērķtiecīgi veicinājis ekonomisko aktivitāti Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, īpašu uzmanību pievēršot ēku pirmajiem stāviem. Īstenotās atbalsta programmas devušas taustāmus rezultātus – pieaugusi komerctelpu aizpildījuma pakāpe, aktivizējusies uzņēmējdarbība un atdzīvojusies pilsētvides ikdiena.

“Rīgai ir svarīgs ciešs dialogs ar uzņēmējiem un arī iespēja turpināt sniegt atbalstu. Šī programma skaidri parāda, ka, sarunājoties ar uzņēmējiem un sniedzot mērķētu palīdzību, rezultāti seko — skatlogi pildās, telpas atdzīvojas un Vecrīgā atgriežas dzīvība. Protams, mēs varam vēl labāk, un joprojām ir vietas uzlabojumiem, taču šis ir skaidrs apliecinājums, ka virzāmies pareizajā virzienā. Prieks jau tagad redzēt, ka aizvien vairāk agrāk tukšo skatlogu ir aizpildīti un pilsētas vēsturiskais centrs kļūst dzīvāks”, uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Par pašvaldības atbalstu telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos

Programmas ietvaros finansiālu atbalstu kopumā 200 000 eiro apmērā saņēma 37 komerctelpu lietotāji. No tiem 22 bija jauni uzņēmēji, kas sāka darbību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Īpaši nozīmīgi – Vecpilsētā atbalstu saņēma 10 uzņēmumi, no kuriem 6 izvēlējās attīstīt darbību iepriekš tukšās telpās.

Šie rādītāji apliecina, ka mērķēts pašvaldības atbalsts veicina gan jaunu uzņēmumu ienākšanu, gan tukšo telpu atdzīvināšanu.

Svētki Aldaru un Peldu ielā

Lai palielinātu apmeklētāju plūsmu un stiprinātu vietējo uzņēmēju sadarbību, RUAK īstenoja arī programmu “Par pašvaldības atbalstu komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. 2025. gada rudenī tika atbalstīti pieci uzņēmēju organizēti pasākumi:

  • “Vasaras noslēguma koncerts” Baznīcas ielā
  • “Peldu ielas ražas svētki”
  • “Miķelis nāk Kvartālā” Tallinas ielas kvartālā
  • “Aldaru ielas svētki!”
  • “Austeru festivāls” Berga bazārā

Kopējais finansējums šo pasākumu īstenošanai sasniedza 64 911 eiro. Pasākumi būtiski veicināja apmeklētāju piesaisti un radīja dzīvīgu, pievilcīgu pilsētvidi.

Pozitīva tendence: pieaug telpu aizpildījums

2025.gada vasarā veiktā apsekošana Vecpilsētā parādīja skaidru izaugsmi.
No 573 apsekotajām komerctelpām:

  • 461 telpa (81%) bija aizņemta,
  • 87 telpas (15%) bija tukšas,
  • 25 telpās (4%) notika remonts vai to statuss nebija nosakāms.
    Salīdzinājumā ar 2024. gadu komerctelpu izmantošanas īpatsvars pieaudzis par 8 procentpunktiem, kas apliecina programmu efektivitāti.

Arī 2026. gadā RUAK turpina iesākto. Programmas finansējums palielināts līdz 250 000 eiro, un jau šobrīd provizoriskie dati liecina, ka pieejamais finansējums ir pilnībā izsmelts.
Pavasara sezonā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs četri pašvaldības atbalstīti pasākumi, tostarp Vecrīgas festivāls, kas notiks jau 18. aprīlī. Savukārt pieteikšanās rudens sezonas pasākumu rīkošanai tiks atvērta no 1. maija.

2026. gada 11. aprīlī plkst. 15.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertuzvedums “Kievad. Pavasaris”.

Senatnē lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē, tādēļ pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” arvien pieturējies pie senajām tradīcijām, lībiešu krastā un citviet sveicot ik pavasari un piedaloties putnu modināšanas rituālos.

Šogad pavasara apdziedāšana un putnu modināšanas rituāli uzvedumā “Kievad. Pavasaris.” 11. aprīļa pēcpusdienā jautri, skanīgi un pavasarīgi piepildīs Koncertzāli “Ave Sol”, kur kopā ar “Līvlist” dalībniekiem ar dziesmām un izrādi “Putnu lietas pavasarī” uzstāsies Kolkas lībiešu ansamblis “Laula”, Zemītes amatierteātris “Ai-z-iet” un akordioniste Marita Karpa.

Ieeja koncertā bez maksas.

Saistībā ar Moldovas Republikas prezidentes Maija Sandu un pavadošās delegācijas oficiālo vizīti Latvijā no 31. marta līdz 2. aprīlim vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme.

No 31. marta plkst. 20.00 līdz 2. aprīļa plkst. 12.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Teātra ielas abās pusēs, posmā no Aspazijas bulvāra līdz Vaļņu ielai, kā arī Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai.

No 1. aprīļa plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Pils laukumā; Pils ielā posmā no Poļu gātes līdz Pils laukumam; un Mazā Pils ielā posmā no Daugavas gātes līdz Pils laukumam. Savukārt no plkst. 7.00 līdz plkst. 13.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Smilšu ielu; Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Teātra ielu un Brīvības laukumā; No plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Strēlnieku ielas kreisajā pusē, posmā no ēkas Strēlnieku ielā 1B līdz ēkai Strēlnieku ielā 3. Savukārt līdz plkst.16.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Baumaņa skvēra līdz Elizabetes ielai; Jaunielā, posmā no Krāmu ielas līdz Maisu ielai.

Papildu tiks ierobežota vai slēgta peldlīdzekļu kustība 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Pilsētas kanālā, posmā no gājēju tilta pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas līdz gājēju tiltam pie Bastejkalna.

No 31. marta līdz 2. aprīlim nepieciešamības gadījumā ierobežos vai īslaicīgi slēgs transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību ārvalstu delegācijas transportlīdzekļu kolonnas pārvietošanās maršrutos un tai piebraucot pie / aizbraucot no apmeklējamiem objektiem.

Sabiedriskā transporta satiksme un gājēju kustība pie delegācijas pārstāvju apmeklējamiem objektiem tiks regulēta atbilstoši nepieciešamībai.

Trešdien, 25. martā, pieminot komunistiskā genocīda upurus, galvaspilsētā vairākās vietās norisināsies atceres brīži un piemiņas koncerti.

Plkst. 10.00 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies piemiņas brīdis, kurā piedalīsies Rīgas domes amatpersonas, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolas skolēni un jaunsargi, represēto biedrības un pašvaldības pārstāvji. Piemiņas brīža moderators būs Artis Robežnieks.

Laukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja plkst.11.00 norisināsies svinīgs piemiņas pasākums pie memoriāla “Vēstures taktīla”. Pasākumā piedalīsies Latvijas politiski represēto biedrību pārstāvji, kā arī valsts un pašvaldības augstākās amatpersonas.

Vakarpusē, plkst. 18.00, Latvijas Kara muzejā gaidāms atceres koncerts “Es cerēju dziedādams”, kurā piedalīsies kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” vīru koris “Tēvzeme” un Latvijas Universitātes sieviešu koris “Minjona”. Ieeja koncertā bez maksas.

Savukārt plkst. 19.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Es vēlos mājās pārnākt”. Tajā piedalīsies vīru kamerkoris “Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks), ekumēniskais kamerkoris “Cantate Domino” (mākslinieciskā vadītāja Hanna Cinovska, diriģente Luīze Klinta Mardanova), LNOB solists Guntars Ruņģis, Jānis Ruņģis (ģitāra), Kristaps Ruņģis (sitaminstrumenti), Māris Žagars (klavieres). Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

Plkst. 19.00 Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā sagaidāms koncerts “Aizturētā elpa” ar orķestra “Rīga” dalību, diriģents Māris Kuģis. Bezmaksas ielūgumi no 18. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Uz bezmaksas piemiņas koncertu “Aizvestajiem” plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā aicina arī Sibīrijas bērnu fonds. Tajā piedalīsies Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla”, ērģelniece Ilze Reine un vijolnieks Arvīds Zvagulis.

Lai iepazīstinātu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādes aktualitātēm un veiktajiem pētījumiem, ceturtdien, 26. martā, plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Lai nodrošinātu teritorijas plānojuma risinājumu izstrādi, ir veikti pētījumi vairākās nozīmīgās jomās – kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība, publiskās un privātās ārtelpas daudzveidība un kvalitāte, transports un mobilitāte un citi. Ar šodienas skatījumu uz Rīgas vēsturiskā centra vērtībām, kā arī pētījumu secinājumiem un priekšlikumiem teritorijas plānojumam interesenti varēs iepazīties vebinārā.

Ar jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) teritorijas plānojumu paredzēts nodrošināt kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, aizsardzību un pieejamību, jo Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kā arī veidot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Jaunais plānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā, funkcionālo zonējumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus, ņemot vērā plānojamās teritorijas specifiku.

Paralēli jaunā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei šobrīd tiek veikti spēkā esošā teritorijas plānojuma grozījumi, lai pilnveidotu prasības attiecībā uz vēsturisko zemesgabalu sadali, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, insolācijas prasībām, kā arī arhitektūras konkursu organizēšanu. Plānots, ka šīs izmaiņas samazinās administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem, veicinot attīstības ieceru īstenošanu Rīgas centrā un sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību.

Vebinārā pašvaldības eksperti un pētījumu veicēji stāstīs par šādām tēmām:

 Jaunā RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādes aktualitātes un spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma grozījumi.

RVC AZ teritorijas faktiskās funkcionālās izmantošanas izpēte.

Ielu telpas urbānās aktivitātes izpēte RVC AZ teritorijā.

Ārtelpas struktūras attīstības uzdevumi un risinājumi RVC AZ teritorijas plānojumā.

Būtiskākie kultūras mantojuma izpētes un analīzes rezultāti un secinājumi pētījumā “RVC AZ kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības nosacījumu izvērtējums”.

RVC AZ transporta un mobilitātes attīstības tematiskais plānojums.


Lai piedalītos vebinārā un diskusijā MS TEAMS vidē, interesenti aicināti reģistrēties līdz 26. marta, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu – ŠEIT.


Vebinārs tiks pārraidīts:

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2023. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādi, bet 2025. gada 17. decembrī pieņemts lēmums grozīt esošo teritorijas plānojumu.

RVC AZ teritorijas plānojumu un arī tā grozījumus izstrādā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments. Ar aktuālo informāciju par RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādi, līdz šim īstenotajām teritorijas plānojuma aktivitātēm, t.sk., sabiedrības līdzdalības pasākumiem, to laikā sniegtajām prezentācijām, pētījumu rezultātiem u.c. informāciju var iepazīties Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, sadaļā “Laika skala”.

 

20. marta rītā no plkst. 6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā un Zaķusalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas Saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Arkādijas parkā rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības, folkloras kopu “Skandinieki”, “Savieši”, “Budēļi” un “Rāmupe” dalībnieki. Savukārt Zaķusalā Sauli sagaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”.

Sagaidot Saules lēktu, notiks gavilēšana, mutes mazgāšana, ugunskura iedegšana un ziedošana, bet pēc saullēkta būs kopīga šūpošanās, apdziedāšanās, putnu dzīšana, olu ripināšana, sišanās, mielasts, sadziedāšanās un citas rituālās darbības, kas veicina dzīvības, veselības vairošanu un ļaunā aizdzīšanu.

Savukārt 22. martā no plkst. 12.00 līdz 13.00 rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja ieskandināt Pavasara saulgriežus ar folkloras kopu “Vilcenes” pie kultūras centra “Mazā ģilde”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituāliem un iegūsti spēku visam pavasarim!