Trešajā gadadienā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pirmdien, 24. februārī plkst. 9.00 pie Brīvības pieminekļa Rīgā notiks atbalsta akcija Ukrainai “Kopā līdz uzvarai!”. Sanākušos uzrunās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Ministru prezidente Evika Siliņa, sabiedriskie aktīvisti un mūziķi no Latvijas un Ukrainas.

“Mēs redzam, kā Latvijas sabiedrības solidaritāte un atbalsts Ukrainai un tās cilvēkiem ir kļuvis par vienojošu spēku. Vienlaikus karš ir licis mums daudz skaidrāk apzināties nepieciešamību stiprināt Latvijas drošību un sabiedrības noturību. Starptautiskie notikumi skaudri apliecina, ka drošības jautājums ir mūsu pašu – primāri Eiropas Savienības – rokās. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi, nedrīkstam apstāties. Ukraina cīnās arī par mūsu nākotni – par pasauli, kurā valda taisnīgums, brīvība un cilvēktiesības,”

uzsver Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Izrādīt atbalstu Ukrainai aicinātas arī Latvijas mācību iestādes, plkst. 9.00 pievienojoties klusuma brīdim un pēc tā Ukrainas stundas “Miera vēstules” tiešraidei. Dokumentālo video varēs noskatīties atbalsta akcijai izveidotajā mājaslapā www.kopalidzuzvarai.lv un www.lsm.lv. Ukrainas stunda ir piemērota visa vecuma skolēniem, un to veido divas daļas – 20 minūšu dokumentālā filma un 20 minūšu saruna klasē. Dokumentālā video vēstījums ir par Ukrainas bērnu draudzību ar Latvijas bērniem – skolā un ārpus tās, kopā zīmējot, sportojot, dziedot, dejojot un smejoties.

Atbalsta akciju pie Brīvības pieminekļa varēs vērot tiešraidē LTV, TV24 un klausīties Latvijas Radio. Pasākuma dalībniekus aicinām ņemt līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, kā arī apģērbā iekļaut Ukrainas karoga krāsas. Tāpat organizatori aicina ņemt līdzi dzeltenus un zilus ziedus un svecītes, ko varēs nolikt pie Brīvības pieminekļa un Ukrainas vēstniecības. Papildus pasākumam līdz pat plkst. 18.30 Brīvības laukumā darbosies biedrības “Tavi draugi” ziedojumu punkts un pastkaršu darbnīca. Iedzīvotāji aicināti ziedot vīriešu higiēnas preces, mitrās salvetes, siltas vīriešu zeķes (vilnas vai termozeķes), ātri pagatavojamo pārtiku – lietas, kas ļoti nepieciešamas karavīriem frontē.

Papildu informāciju par akciju un vairāk nekā 50 plānotajiem pasākumiem un iniciatīvām, kas norsinās februārī visā Latvijā ar mērķi atbalstīt un paust solidaritāti Ukrainas tautas cīņai par brīvību, var skatīt – kopalidzuzvarai.lv.

Pasākumu rīko Latvijas Pilsoniskā alianse un Eiropas Kustība Latvijā ar Rīgas domes, Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda, Kultūras ministrijas, Valsts kancelejas, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, Eiropas Komsiijas pārstāvniecības Latvijā, fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, radošās aģentūras “Wrong”, dizaina aģentūras “Blank”, uzņēmuma “Visual Media Group”, biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Tavi draugi”, kā arī citu organizāciju un institūciju atbalstu.

 

Rīgā ir pieejamas divas Veselības istabas, kurās iedzīvotājus informē par veselību ietekmējošiem faktoriem, saslimšanas riskiem un to profilaksi, kā arī par citiem veselības veicināšanas jautājumiem. Sākot ar šo gadu, par veselīgu dzīvesveidu īpaši tiek informēti arī jaunieši.

Veselības istabas atrodas Gaiziņa ielā 7 un Šarlotes ielā 1B. Piektdienās Veselības istabas medicīnas māsa dodas uz kopienas centru “ Resiliences Avots” Avotu ielā 31/1. Tur viņa sarunājas ar jauniešiem par veselīgu dzīvesveidu, tādējādi veicinot izpratni par dienas režīmu, rūpēm par savu veselību un higiēnu, fiziskām aktivitātēm, ēšanas ieradumiem, atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem u.tml.

Savukārt Veselības istabās tiek nodrošināta iespēja bez maksas saņemt konsultācijas, izmērīt asinsspiedienu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kā arī tiek veikts bezmaksas HIV, B un C hepatīta un sifilisa eksprestests. Apmeklētājus konsultē par HIV/AIDS, seksuāli transmisīvām slimībām, vīrushepatītu B un C profilaksi un ārstēšanu un tiek sniegta informācija, kur vērsties, lai saņemtu ārstēšanu, pieejami prezervatīvi.

Veselības istabās strādā medicīnas māsas, kuras bez maksas:

• sniegs konsultāciju par veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi,
• noteiks ķermeņa svaru un auguma garumu,
• izmērīs arteriālo asinsspiedienu,
• sniegs informāciju par medicīnas pakalpojumu pieejamību,
• informēs par Latvijas Sarkanā Krusta pakalpojumiem,
• atbildēs uz citiem jautājumiem par veselību,
• veiks bezmaksas HIV, sifilisa, B un C hepatīta eksprestestus.

Par maksu Veselības istabās var izmērīt:

• cukura līmeni asinīs – 1 eiro,
• holesterīna līmeni asinīs – 2 eiro.

📌 Veselības istabu apmeklētājiem lūgums iepriekš pieteikties, zvanot uz tālruņu numuriem darba laikā:

  • Gaiziņa ielā 7 – tālrunis: 25405434;
  • Šarlotes ielā 1B – tālrunis: 26680448.

 

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 07.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.02.2025. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – ŠEIT.


📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 07.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.

 

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgā ierīko kopš 2020. gada. Kopš pirmās zonas ierīkošanas Āgenskalna apkaimē pašvaldība pakāpeniski zonu skaitu ir palielinājusi, ieviešot tās dažādās apkaimēs. Šobrīd pilsētā ierīkotas 15 teritorijas, kurās noteikta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona, un to skaitu ir plānots palielināt. Ātruma ierobežojuma zonas tiek ierīkotas ar mērķi mierināt satiksmi, padarot pilsētvidi drošāku gājējiem, velobraucējiem un mobilitātes rīku lietotājiem.

Kā ziņots, Miera ielas kontekstā Rīgas domes priekšsēdētājs uzdevis pilsētas izpilddirektoram, sadarbībā ar atbildīgajām pašvaldības iestādēm, izstrādāt priekšlikumus, lai uzlabot iedzīvotāju un autovadītāju informētību par apjomīgām satiksmes organizācijas izmaiņām pilsētā. Ārtelpas un mobilitātes departaments jau ir veicis papildinājumus Aristīda Briāna, Cēsu, Mēness, Miera un Šarlotes ielas posmos, kuri atrodas decembrī ierīkotās ātruma zonas teritorijā, uzklāts ceļa horizontālais marķējums, kas norāda uz maksimālo ātruma ierobežojumu ielā. Šajā zonā vēl plānots izvietot informatīvus plakātus, kas autovadītājiem atgādinās par atrašanos 30km/h ātruma ierobežojuma zonā.

Ātruma ierobežojuma zonas ierīko, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Primāri tiek izvērtēta izglītības un medicīnas iestāžu esamība konkrētajās ielās, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, krustojumu un līkumu pārredzamība, brauktuvju un ietvju platums, kā arī konkrētās apkaimes iedzīvotāju ierosinājumi.

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zonas darbība sākas no vietas, kur ir uzstādīta ceļa zīme “Maksimālā ātruma ierobežojuma zona” un attiecas uz visām ielām, kuras atrodas aiz šīs zīmes. Zonas darbība beidzas ar ceļa zīmi “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Zonas zīme strādā uz teritoriju, nevis tikai ielas posmu, tādēļ, ieviešot ātruma ierobežojuma zonas, pilsētvidē ir iespējams izvietot daudz mazāku ceļā zīmju skaitu.

Iedzīvotāju ērtībām pašvaldība ir izstrādājusi karti, kurā apkopotas visas pašvaldības ierīkotās 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Atbilstoši nepieciešamībai, karte tiks papildināta ar jaunām 30 km/h ātruma ierobežojuma zonām pirms to ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonu karteŠEIT.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ievērot atbilstošu ātrumu zonas darbības teritorijā.

Iepriekš ziņots, ka pērnā gada decembrī 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Brasas un Centra apkaimē. Zona attiecas uz teritoriju starp minētajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Pirms tam, 2023. gadā, 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu un Sarkandaugavas apkaimē – teritorijā starp Tilta ielu, dzelzceļu, Duntes ielu un Ozolu ielu (ieskaitot). Tāpat minētajā gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonas ieviesa: Centrā apkaimē – teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu, Skanstē – teritorijā starp Skanstes, Zirņu, Vesetas un Sporta ielu, un divās teritorijās Brasas apkaimē – teritorijā starp Kluso, Miera, Senču, Brīvības un Klijānu ielu (iekaitot) un teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra, Laktas, Miera un Zirņu ielu. Tajā pašā gadā arī divās Āgenskalnā apkaimes teritorijās tika veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, ieviešot ātruma ierobežojuma zonu teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Nometņu, Lapu un Melnsila ielas, un teritorijā starp Kalnciema, Margrietas, Mazās Nometņu, Mārupes, Liepājas ielas un dzelzceļu.

Savukārt 2022. gadā ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Čiekurkalna apkaimē – teritorijā starp Gaujas, Rusova, Stienes, Viskaļu ielu un Čiekurkalna 1. līniju.

2021. gadā 30 km/h ātruma ierobežojumu zonu ieviesa Grīziņkalna apkaimē – teritorijā starp Aleksandra Čaka ielu, Pērnavas ielu, Jāņa Asara ielu, Avotu ielu un Matīsa ielu, un divās teritorijās Klusā centra apkaimē – teritorijā starp Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Krišjāņa Valdemāra ielu, un teritorijā starp Elizabetes ielu, Eksporta ielu, Hanzas ielu un Pulkveža Brieža ielu. Tāpat šajā gadā ātruma ierobežojuma zonu ieviesa Sarkandaugavā – teritorijā starp Tilta ielu, Tvaika ielu un Sliežu ielu.

Pati pirmā 30km/h ātruma ierobežojuma zona tika ieviesta 2020. gadā, Āgenskalna apkaimē – teritorijā starp Kalnciema ielu, Melnsila ielu, Nometņu ielu, Aleksandra Grīna bulvāri, Bāriņu ielu un Daugavgrīvas ielu.

 

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 30. janvārī aicina interesentus uz tikšanos, kurā iepazīstinās ar Esplanādes parka attīstības ieceri un uzklausīs tuvumā esošo iestāžu un ekspertu priekšlikumus.

Martā Rīgas pašvaldība plāno izsludināt metu konkursu, lai iegūtu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu un ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina priekšlikumu Esplanādei. Parka vēsturisko vērtību saglabāšanai svarīgi, lai izstrādātie meti būtu balstīti uz parka vēsturisko apstādījumu struktūru un vietu pilsētbūvnieciskajā kontekstā un identitātē. Vienlaikus parkā nepieciešams veidot pārdomātu zaļo infrastruktūru ar inovatīviem, atraktīviem un laikmetīgiem risinājumiem, kas atbilstu kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides prasībām.

Pirms metu konkursa īstenošanas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments aicina tuvumā esošo iestāžu pārstāvjus uz tikšanos, kurā paredzēts iepazīstināt ar parka attīstības ieceri un uzklausīt priekšlikumus.

„Esplanādes parks ir viens no vērtīgākajiem zaļajiem dārgakmeņiem Rīgas centrā, kurā iedzīvotāji un viesi ne tikai atrod patvērumu dabā, bet arī piedzīvo pilsētas kultūru un vēsturi. Šī parka rūpīga un pārdomāta attīstība ir svarīga, lai saglabātu mūsu vēsturisko mantojumu, vienlaikus radot vietu, kas atbilst mūsdienu ilgtspējīgās pilsētvides prasībām. Pirms metu konkursa izsludināšanas vēlamies uzklausīt ekspertu un iedzīvotāju priekšlikumus, lai radītu parku, kas atbilst visām mūsu kopīgajām vajadzībām un vēlmēm,”

uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Esplanādes parkam ir liela nozīme pilsētas iedzīvotāju un viesu rekreācijas nodrošināšanai, vides piesārņojuma mazināšanai, mikroklimata uzlabošanai, bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un pilsētas koptēlam. Esplanādes parks ir viena no lielākajam zaļajām zonām pilsētas centrā, kurā regulāri notiek dažādi pasākumi, kā arī atpūtai un pastaigām to ik dienu izmanto tūkstošiem cilvēku. Esplanādes parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde”, turklāt parks atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nr. 852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Ņemot vērā parka vēsturisko vērtību, tajā ir pieļaujama sabalansēta attīstība un meti jāizstrādā, nodrošinot parka vēsturisko elementu aizsardzību, paredzot laikmetīgus labiekārtošanas pasākumus un panākot zaļo struktūru daudzveidību un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pasākuma sākumā notiks kopīga Esplanādes parka teritorijas apskate un pēc tās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kopīgā sarunā dalībnieki varēs izteikt savus priekšlikumus un vērtējumu par attīstības ieceri. Pasākuma sākums Esplanādes laukumā paredzēts plkst.15.30. Plānotais pasākuma norises laiks ir divas stundas.

📌 Interesenti, kuriem ir vēlme piedalīties pasākumā, aicināti pieteikt savu dalību līdz 28.janvārim, rakstot uz e-pastu: inese.gasone@riga.lv.


Attēls no www.liveriga.com


 

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, kuru laikā plānotas ilgstošas satiksmes organizācijas izmaiņas. Šonedēļ būvdarbu zonā ir ieviesti pirmie ilgstošie satiksmi ierobežojumi, ierobežojot satiksmi Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai. Par turpmākajiem satiksmes ierobežojumiem, īsi pirms to ieviešanas, pašvaldība informēs atsevišķi.

🟠 Šobrīd, saistībā ar būvdarbu norisi, transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Tīraines ielai, kā arī Vienības gatves un Tīraines ielas krustojumā. Plānots, ka minētie ierobežojumi būs spēkā ne ilgāk kā līdz 1. aprīlim.

🟠 Tāpat plānots, ka līdz 30. maijam transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi būs spēkā Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai.

🟠 No piektdienas, 24. janvāra, līdz sestdienai, 31. maijam, transportlīdzekļu satiksmi ierobežos arī Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 61 līdz ēkai Valdeķu ielā 75 un Ozolciema ielas posmā no ēkas Ozolciema ielā 32 k-1 līdz Liesmas ielai. Tāpat minētajā laika periodā tiks slēgta gājēju kustību Ozolciema ielā pirms krustojuma ar Valdeķu ielu un Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 65 līdz krustojumam ar Ozolciema ielu.

Ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas gājējiem un transportlīdzekļiem, kā arī iespējamos braukšanas maršrutus būvdarbu zonas apkārtnē iespējams aplūkot pievienotajās kartēs.

Transportlīdzekļu kustības karte.
Gājēju pārvietošanās karte

Iepriekš jau ziņots, ka pērnā gada izskaņā Rīgā sākās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā. Darbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

1991. gada barikāžu 34. gadu atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā.

Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, soliste Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitēns, video mākslinieks Toms Zeļģis.

Šoreiz barikāžu atceres gadadienas koncerta centrā ir tā laika bērni, kuriem 1991. gadā bija pieci, seši vai desmit gadi, un kuri šobrīd pārstāv Latvijas četrdesmitgadnieku paaudzi. Ar emocionāli piesātinātiem audio lasījumiem un videoprojekcijām, kas savij mūziku ar barikāžu laika bērnu atmiņām, koncerts vēsta par to, kā viņi atminas šos notikumus un kā no šodienas skatupunkta vērtē savas atmiņas. Tās apkopotas mākslinieciskās esejās, kuras koncertā dzirdēsim audio lasījumu formā, sasaistot ar īpaši izvēlētiem un pirmatskaņotiem skaņdarbiem.

Koncerta scenogrāfija iecerēta ar video projekcijām, kurās kustīgās atmiņu bildēs būs redzami barikāžu laika bērnu zīmējumi, kas glabājas vairākos Latvijas muzejos. Koncerta vizualizācijas un projekciju izvietojumu veidojis Latvijas Nacionālā teātra videomākslinieks Toms Zeļģis.

Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”.

Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

Doma laukumā plkst. 10.00 barikāžu aizstāvju atceres dienai veltītu uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš aizdedzinās piemiņas ugunskuru, kas jaunsargu uzraudzībā degs visas dienas garumā līdz plkst. 21.00. Doma laukumā būs apskatāma arī izstāde “Plakāts 1991. gada barikādēs”, muzeobusa ekspozīcija “Ikaruss”, 12 unikāli mākslas darbi, kas izgatavoti no maskēšanās tīkliem. Vakarā visi aicināti uz sadziedāšanos pie ugunskura, kas kļuvusi par patriotisku tradīciju.

Visas dienas garumā ikviens aicināts nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Raiņa bulvārī 6 un Bastejkalnā.


Vairāk par 1991. gada barikāžu atceres pasākumiem Rīgā var uzzināt:


 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Valsts svētku priekšvakarā, 15. novembrī, tika atklāta atjaunotā Rīgas 49. vidusskolas fasāde, kurā iestrādāts arī dekoratīvais apgaismojums.

“Gaismas festivāla “Staro Rīga”” ieskaņā Rīgas 49. vidusskolas atjaunotā fasāde iemirdzējās jaunā spožumā. Šī ir brīnišķīga un ilgi gaidīta dāvana skolai, kas šogad atzīmēja 103. gadadienu. Vēl īpašāku to padara fakts, ka fasāde tika atklāta vienlaikus ar “Staro Rīga” atgriešanos pēc četru gadu pārtraukuma. Tāpat arī šis ir pirmais projekts četru gadu laikā, kura ietvaros ir arī izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums. Mēs turpinām darbu pie Rīgas izglītības iestāžu un citu pašvaldības īpašumu labiekārtošanas,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šogad 49. vidusskolas fasādes atjaunošanai izdevies piesaistīt valsts aizdevumu. Kopējā fasādes un dekoratīvā fasādes apgaismojuma izbūves darbu summa veidoja 976 055 eiro (bez PVN), dekoratīvais apgaismojums – aptuveni 10%.

Darbus veica AS “Būvuzņēmums Restaurators”, būvuzraugs Antons Lešinskis IK “57”, projektu vadīja Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments.