Bastejkalna strūklaka

Rīgā sākušas darboties peldošās strūklakas Pilsētas kanālā pie Latvijas Nacionālās operas un Bastejkalna, kā arī Bastejkalna kaskādes strūklaka, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Peldošo strūklaku darba laiks būs no plkst. 7.30 līdz plkst. 24.00. Tumšajā diennakts laikā varēs vērot peldošās strūklakas gaismas spēli pie Bastejkalna.

Kā katru gadu, pārējās strūklakas pilsētā iedarbinās pakāpeniski aprīļa beigās vai maija sākumā, atkarībā no laika apstākļiem.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad rīdziniekus un pilsētas viesus atkal priecēs Kongresu nama strūklaka, kurai veikti vērienīgi remontdarbi. Drīzumā tiks sākts remonts Vērmanes dārza strūklakai.

Lieldienu instalācijas

Rīgas pašvaldība Lieldienu nedēļā aicina ikvienu rīdzinieku un pilsētas viesi aplūkot gaismas instalācijas Māras dīķī un uz VEF Kultūras pils fasādes, kā arī dažādus vides objektus vairākās galvaspilsētas apkaimēs.

No 16. līdz 18. aprīlim katru vakaru no plkst. 20.30 līdz 23.30 Māras dīķī pie Mārupes ielas būs skatāms savulaik gaismas festivālam “Staro Rīga” veidotais objekts “Monāde”. Tas ir audiovizuāla instalācija un lielizmēra projekcija uz ūdens ekrāna, kura diametrs ir 30 metri. Videoprojekciju veidojusi norvēģu māksliniece Anastasija Isašena un tā ir iedvesmota no apļa, kuram gadsimtiem ilgi cilvēce ir piešķīrusi dažādas nozīmes.

No 15. līdz 18. aprīlim katru dienu no plkst. 19.00 līdz 23.00 uz VEF Kultūras pils fasādes košas video un skaņas projekcijas dāvās pavasara atmodas sajūtu, iedvesmojot, spēcinot un raisot pārdomas par skaisto mūsu dzīvē. Video veidojis mākslinieks Arvis Rode.

Doma laukumā izveidota centrālā Lieldienu pilsētvides noformējuma ekspozīcija, kurā apskatāma vides dizaina objektu kompozīcija “Saules dzirnas”, atraitnīšu stādījumi, kā arī pavasara augu un zaru kompozīcijas. Savukārt 17. un 18. aprīlī ikvienam būs iespēja izšūpoties divās koka šūpolēs.

Piecās vietās pilsētā izvietoti vides dizaina objekti “Pavasaris” – tramvaja galapunktā Juglā, Gustava Zemgala un Brīvības gatves krustojumā,  Jūrmalas gatves un Dzirciema ielas krustojumā, Raņķa dambja un Uzvaras bulvāra krustojumā piegulošajā zālienā un Mežaparkā pie Meža prospekta pretim Kokneses prospektam.

Septiņās vietās apskatāmi vides dizaina objekti “Mājup!” – Maskavas ielā pie Dienvidu tilta, Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumā, Viestura prospekta un Varoņu ielas krustojumā, Augusta Deglava un Ilūkstes ielas krustojumā, pie Buļļu un Dzirciema ielas rotācijas apļa, Firsa Sadovņikova, Ludzas un Lazdonas ielas krustojumā un Aspazijas bulvāra un Satekles ielas krustojumā.

Savukārt 26  lielformāta informatīvajos stendos visā pilsētā izvietoti Lieldienu plakāti ar mākslinieka Kriša Salmaņa vizuālo vēstījumu un saulainu Lieldienu vēlējumu ikvienam.

Rīgas pašvaldība Lieldienās piedāvā iedzīvotājiem un pilsētas viesiem piedalīties arī citās aktivitātēs. Pilna svētku programma ir apskatāma tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv.

Rīgas skats no augšas

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus, Rīgas pilsētas arhitekta dienests šogad izsludinās metu konkursus Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai un Aspazijas piemineklim, kā arī ideju konkursus Jāņa Čakstes piemiņas vietai Vecrīgā un Neatkarības zīmei Neatkarības laukumā.

Jau tuvākajā laikā plānots izsludināt metu konkursu Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas — dārza izveidei Priedaines ielā 20 un plašāka labiekārtota parka konceptuālās idejas izstrādei Anniņmuižas ielas teritorijā starp Paula Lejiņa ielu un Apuzes ielu. Iecerēts, ka piemiņas vietai kļūs par dziedinošu un apkaimes iedzīvotājus saliedējošu vietu, dodot iespēju gan atcerēties un godināt bojā gājušos un cietušos, gan arī izbaudīt mieru labiekārtotā publiskajā ārtelpā.

Idejas autors pieminekļa izveidošanai rakstniecei, sabiedriskajai darbiniecei un politiķei Elzai Rozenbergai jeb Aspazijai ir Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. Šobrīd noslēgusies priekšizpēte par piemērotāko vietu piemineklim un Rīgas domes Pieminekļu padome par to atzinusi Teātra laukumu. Metu konkursu plānots izsludināt maija beigās.

Piemiņas vietu Latvijas Tautas padomes priekšsēdētājam, Satversmes sapulces prezidentam un pirmajam Latvijas Republikas prezidentam Jānim Čakstem iecerēts izveidot pie Rīgas pils — oficiālās Latvijas Valsts prezidenta rezidences. Šobrīd tiek gatavots ideju konkursa nolikums, bet ideju konkursu paredzēts izsludināt jūnija beigās.

2018. gadā pēc biedrības “4. maija deklarācijas klubs” ierosinājuma Saeima pieņēma lēmumu pārsaukt Jēkaba laukumu par Neatkarības laukumu un uzdeva Rīgas domei nodrošināt laukuma nosaukuma zīmes un nosaukuma skaidrojuma plāksnes izgatavošanu un uzstādīšanu. Plānots, ka ideju konkurss Neatkarības zīmei tiks izsludināts augustā.

Barona iela

Pirmdien, 11.aprīlī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejā prezentēti iespējamie varianti Krišjāņa Barona ielas pārveidei.

2021.gada jūlijā Rīgas domes Satiksmes departamentam tika uzdots līdz 2022.gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumu, lai Kr. Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti. Šobrīd ir sagatavoti trīs iespējamie varianti ielas pārveidei.

Pirmais variants paredz ielas pārbūvi. Tiktu radīta viena līmeņa telpa ar nodalītu velo infrastruktūru un saglabāta tramvaju kustības prioritāte. Tāpat tiktu nodrošināta piekļuve īpašumiem. Otrais variants šajā ielā paredz velo satiksmi noteikt kā prioritāti kopīgajā satiksmes infrastruktūrā, savukārt trešajā variantā ielā tiktu ieviestas plašas satiksmes organizācijas izmaiņas.

Par sagatavotajiem risinājumiem tiks organizēta arī iedzīvotāju aptauja, kurā sabiedrība varēs izteikt savu viedokli un priekšlikumus par izstrādātajiem risinājumiem. Pēc tam tiks apkopoti iedzīvotāju viedokļi, izvērtējot to ieviešanas iespējamību, ņemot vērā nepieciešamo projekta realizācijas laiku un pieejamo finansējumu.

Iedzīvotāju savu viedokli par plānotajiem risinājumiem var izteikt šeit.

Tikmēr jau tuvākajā laikā plānotie darbi paredz, ka Kr.Barona ielā tiks izvietoti velostatīvi, parkleti, atbilstoši vasaras sezonai arī puķupodi.

Ukraiņu centrs Kaļķu iela zāle

Pirmdien, 21. martā, durvis Kaļķu ielā 1 vēra Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, pārceļot visus iepriekš Kongresu namā pieejamos pakalpojumus uz kādreizējo Rīgas Tehniskās universitātes ēku.

Kaļķu ielā 1 tāpat kā iepriekš Kongresu namā tiek nodrošināti valsts un pašvaldības pakalpojumi. Pašvaldības speciālisti reģistrē katru jauno klientu, Sociālā dienesta darbinieki konsultē par iespējām saņemt sociālos pabalstus un citiem sociālās aprūpes pakalpojumiem. Atbalsta centrā iedzīvotāji no Ukrainas var pieteikties pabalstam krīzes situācijā, garantētā minimālā ienākuma pabalstam, mājokļa pabalstam, izziņai ES pārtikas paku saņemšanai, kā arī, piemēram, sociālajai rehabilitācijai un psiholoģiskajam atbalstam. Par pabalsta izmaksas un paku saņemšanas laiku katrs klients tiek informēts atsevišķi.

Centrā pašvaldības izglītības speciālisti Ukrainas iedzīvotājiem palīdz pieteikt bērnu skolā vai bērnudārzā Rīgā. Visiem centra apmeklētājiem tiek piedāvāts saņemt Latvijas mobilo telefonu operatoru SIM kartes. Cilvēkiem, kas paliek Rīgā, tiek izsniegts e-talons ar 20 braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā, kā arī bezmaksas dāvanu karte Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumam. Kaļķu ielā 1 no 21. marta ukraiņu bērniem, kuri sāk mācības Rīgas izglītības iestādēs, iespējams izgatavot personalizēto skolēna e-talonu.

Pie ieejas Valsts robežsardze veic visu personu dokumentu pārbaudi. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti nodrošina iespēju atrast mājokli Rīgā vai kādā citā pašvaldībā, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji centrā palīdz risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Klienti, kas iepriekš pieteikuši vīzas, tās no 21. marta var saņemt Kaļķu ielā 1.

Arī centrā Kaļķu ielā 1 Ukrainas iedzīvotāji var saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras konsultācijas par darba iespējam, kā arī uzzināt par iespējām pieteikties bezdarbnieka statusam. Centrā strādājošie Nacionālā veselības dienesta speciālisti cilvēkiem nodrošina konsultācijas par iespējām pierakstīties pie ģimenes ārsta, saņemt medicīnas pakalpojumus un nepieciešamos medikamentus.

Atbalsta centrā darbu turpina arī kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas NVO, kura kopā ar brīvprātīgajiem informēs par nevalstisko organizāciju piedāvājumu un nodrošinās saziņu ar organizācijām, kas, piemēram, var palīdzēt ar drēbēm, mantām, juridiskajiem pakalpojumiem vai nodrošināt cita veida atbalstu. Papildus centrā darbojas bērnistaba, atvērta lūgšanu un pārdomu istaba, kā arī klientiem tiek nodrošinātas siltas pusdienas.

Atbalsta centrs Kaļķu ielā 1 būs atvērts katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 18.00. No 21. marta autostāvvieta Kaļķu ielā 1 (pie saliņas pretī Kaļķu ielai 1) uz visu Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem darbības laiku pieejama tikai Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem apmeklētājiem ar speciālām vienreizējām stāvēšanas atļaujām, kuras centra apmeklējuma laikā izsniedz brīvprātīgie.

Kongresu namā turpina darboties informācijas punkts, kas atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 18.00 un brīvdienās no plkst.10.00 līdz plkst.16.00. Aizvadītajā nedēļas nogalē informācijas punktā ar dažādiem jautājumiem par pašvaldības pakalpojumiem vērsušies apmēram 150 cilvēki. Tāpat turpina darboties arī Rīgas diennakts tālrunis 80000800, uz kuru zvanot, iespējams saņemt informāciju par Rīgā pieejamo atbalstu bēgļiem.

No 7. marta līdz 18. martam centrā reģistrētas kopā 6253 personas, izsniegtas Latvijas mobilo sakaru operatoru 4421 SIM kartes un 4874 e-taloni. Sociālā dienesta darbinieki centrā divu nedēļu laikā pieņēmuši 958 iesniegumus krīzes izziņām ES pārtikas paku saņemšanai, 1013 iesniegumus krīzes pabalstam, 995 iesniegumus garantētā minimālā ienākuma pabalstam. Līdz šim no Ukrainas iedzīvotājiem ir saņemti 1164 pieteikumi uzņemt bērnus kādā no izglītības iestādēm Rīgā – no tiem 810 pieteikumi bērnu uzņemšanai skolā, bet 354 ir pieteikumi uzņemšanai pirmsskolas izglītības iestādēs.

No pirmdienas, 21.marta, Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem atradīsies bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1. Līdzšinējā atbalsta centrā Rīgas Kongresu namā turpmāk darbosies informācijas punkts.

Informācijas punkts būs atvērts gan brīvdienās, gan darba dienās. Tajā darbosies pašvaldības speciālisti un brīvprātīgie, kas konsultēs par pieejamajiem pakalpojumiem, ko turpmāk iedzīvotāji no Ukrainas varēs saņemt atbalsta centrā Kaļķu ielā 1.  Gadījumos, kad Ukrainas iedzīvotājiem būs nepieciešama izmitināšana, speciālisti sazināsies ar Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvjiem. Tāpat šeit strādās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Informācijas punkts Rīgas Kongresu namā strādās katru darba dienu no plkst.09.00 līdz 18.00, savukārt, brīvdienās no plkst.10.00 līdz 16.00.

Tikmēr atbalsta centrā Kaļķu ielā 1 no 21.marta tiks sniegti gan valsts, gan pašvaldības pakalpojumi. Centrā strādājošie pašvaldības klientu apkalpošanas speciālisti tāpat kā līdz šim nodrošinās personas, kura ieradusies no Ukrainas, informācijas reģistrēšanu. Pašvaldības Sociālā dienesta darbinieki, savukārt, konsultēs par iespējām saņemt sociālos pabalstus, par sociālā atbalsta sistēmu Latvijā, un citiem sociālās aprūpes pakalpojumiem. Atbalsta centrā iedzīvotāji no Ukrainas var pieteikties pabalstam krīzes situācijā, garantētā minimālā ienākuma pabalstam, mājokļa pabalstam, izziņai ES pārtikas paku saņemšanai, kā arī, piemēram, sociālajai rehabilitācijai un psiholoģiskajam atbalstam. Par pabalsta izmaksas un paku saņemšanas vietu un laiku katrs klients tiek informēts atsevišķi.

Centrā pašvaldības izglītības speciālisti Ukrainas iedzīvotājiem palīdzēs pieteikt bērnu skolā vai bērnudārzā Rīgā. Visiem centra apmeklētājiem tiks piedāvāts saņemt Latvijas mobilo telefonu operatoru SIM kartes. Cilvēkiem, kas paliek Rīgā, tiks izsniegts e-talons ar 20 braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā, kā arī bezmaksas dāvanu karte Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklējumam.

Atbalsta centrā darbu turpinās arī Valsts robežsardze. Mājokļu jautājumu koordinēšanu arī turpmāk nodrošinās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji centrā palīdzēs risināt vīzu un personas dokumentu jautājumus. Klienti, kas iepriekš pieteikuši vīzas, tās varēs saņemt Kaļķu ielā 1.

Arī centrā Kaļķu ielā 1 Ukrainas iedzīvotāji varēs saņemt Nodarbinātības valsts aģentūras konsultācijas par darba iespējam, kā arī uzzināt par iespējām pieteikties bezdarbnieka statusam. Centrā strādājošie Nacionālā veselības dienesta speciālisti cilvēkiem arī turpmāk nodrošinās konsultācijas par iespējām pierakstīties pie ģimenes ārsta, saņemt medicīnas pakalpojumus un nepieciešamos medikamentus.

Atbalsta centrā darbu turpinās arī kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas NVO, kura kopā ar brīvprātīgajiem informēs par nevalstisko organizāciju piedāvājumu un nodrošinās saziņu ar organizācijām, kas, piemēram, var palīdzēt ar drēbēm, mantām, juridiskajiem pakalpojumiem vai nodrošināt cita veida atbalstu.

Atbalsta centrs Kaļķu ielā 1 strādās katru darba dienu no plkst.9.00 līdz 18.00.

Rīgas skats no augšas

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar tā dēvēto Dzelzavas ielas “metrobusa” projektu un priekšizpētē izstrādātajiem risinājumiem, otrdien, 22.martā, plkst. 17.00–18.00 notiks informatīvs tiešsaistes pasākums.

Tas norisināsies video konferences formātā MS Teams vidē un straumēts arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv un sociālā tīkla Facebook kontā. Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, pasākuma dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 2022. gada 21. martam, aizpildot anketu: https://ej.uz/metrobuss.

Kas ir “metrobuss”?

“Metrobuss” ir no autosatiksmes atdalīta, neatkarīga autobusu vai trolejbusu līnija, to mēdz dēvēt arī par ātrgaitas autobusu vai trolejbusu. Tā mērķis ir nodrošināt ātrgaitas tramvajam pielīdzināmu pakalpojumu par ievērojami zemākām ieviešanas izmaksām.

“Metrobusu” līnijas mēdz veidot, paredzot iespēju tramvaja izbūvei nākotnē, pieaugot pasažieru skaitam. Arī šajā gadījumā tiks nodrošināta iespēja perspektīvā pielāgot izbūvēto infrastruktūru tramvaja satiksmei, ja tas kļūs nepieciešams.

Ko ietver šis projekts?

Projekts paredz no autosatiksmes neatkarīgas sabiedriskā transporta brauktuves izveide Dzelzavas ielā starp J. Zemitāna tiltu un līnijas galapunktu Juglas ielā. Pa šo brauktuvi ar luksoforu prioritāti un īpaši labiekārtotām pieturām plānots organizēt visu sabiedrisko transportu Dzelzavas ielā, bet virzienā uz jauno galapunktu Juglas ielā plānots organizēt mainītu (pagarinātu) 23. trolejbusa maršrutu no Centrālās stacijas.

Bez tam tiek plānots visā ielas garumā sakārtot ietves un krustojumus, izbūvēt kvalitatīvus veloceļus un vairākas jaunas gājēju pārejas – kā arī izbūvēt trūkstošo Dzelzavas ielas posmu.

Šis projekts ieviesīs augstas kvalitātes sabiedrisko transportu Purvciemā kā apkaimē ar lielāko iedzīvotāju skaitu Rīgā un nodrošinās ātru un ērtu sabiedriskā transporta savienojumu uz strauji augošo Dreiliņu apkaimi un teritoriju ap Juglas ielu. Savukārt Zemitānu stacijā iecerēts, ka pasažieri varēs ērti pārsēsties uz jaunajiem, bieži kursējošajiem elektrovilcieniem un īsā laikā nokļūt Pārdaugavā, tostarp pat Bolderājā.

Projekts ir daļa no Eiropas Aveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļautās Rīgas metropoles transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kuras mērķis ir veicināt paradumu maiņu, ieviešot satiksmes plūsmu pārstrukturizāciju t.sk. pasažieru autotransporta lietotāju novirzīšanu uz sabiedrisko, sliežu un velo transportu, tādējādi sekmējot transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazinājumu.

Projekts līdz 2026.gadam paredz neatkarīgas sabiedriskā transporta jeb “Metrobusa” līnijas izbūvi Dzelzavas ielas posmā no J.Zemitāna tilta līdz Juglas ielai, paralēli visā maršrutā izbūvējot arī gājēju un velo infrastruktūru. “Metrobusa” līnija ir daļa no sabiedriskā transporta maršruta Centrs – Dreiliņi virziena, kas veicinās  kvalitatīvu sabiedriskā transporta sasaisti starp piepilsētas elektrisko dzelzceļu reģionālās nozīmes pārsēšanās mezglu “Zemitāni”, Purvciema un Dreiliņu apkaimēm, tāda veidā nostiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta tīkla mugurkaulu.

atbalsts Ukrainai

Piektdien, 11. martā, plkst. 11.00 Rīgas domes Portretu zālē notiks klātienes preses brīfings, aicinot samazināt enerģijas patēriņu, tādējādi iestājoties pret karu Ukrainā.

Preses brīfingā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmas institūta direktore un profesore Dagnija Blumberga un AS “Rīgas Siltums” sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Rence.

Ieeja preses brīfingā būs no plkst. 10.50. Žurnālistiem, kuri piedalīsies, lūgums pie ieejas uzrādīt derīgu pabeigtas vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu apliecinošu sertifikātu (digitālais Covid-19 sertifikāts).

mūziķi Ukrainai

4. martā plkst. 11.05 no Lielās ģildes raidīsim koncertu “Baltijas mūzika Ukrainas atbalstam”, tas būs dzirdams Latvijas Radio 3 “Klasika” un skatāms LTV1 un portālā LSM.lv. Koncertā klātienē un speciāli šim notikumam veidotā videoierakstā piedalīsies Baltijas valstu orķestri un kori.

Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā atskaņos Ukrainas himnu un Pētera Vaska lūgšanu Dona nobis pacem (“Dod mums mieru”).

 Ar videoierakstiem koncertā piedalīsies kolēģi no citiem Baltijas valstu koncertnamiem. Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris Tomasa Zanderlinga vadībā spēlēs Arvo Perta “Dziedājumu Bendžamina Britena piemiņai”. 

Kauņas Valsts koris un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris Gintara Rinkēviča vadībā atskaņos vienu daļu no Broņus Kutāviča simfonijas-oratorijas “Epitāfija pagājušiem laikiem”. 

Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un ērģelniece Ilze Reine Sigvarda Kļavas vadībā dos Artura Maskata lamentāciju Lacrimosa. Līdzās Baltijas valstu komponistu darbiem skanēs arī ukraiņu komponista Miroslava Skorika “Melodija” Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Normunda Šnē lasījumā.

 Aizlūdzam un aicinām turpināt dot ieguldījumu Ukrainas atbalstam vietnē ziedot.lv.

Ar cieņu Anna Babre
LNSO komunikācijas konsultante

Brīvības piemineklis

Daudzās pasaules valstīs ir prakse, ka viņu ievērojamākās arhitektūras būves vai pieminekļi ir atveidoti miniatūrā formātā, lai tos ar taktilās taustes palīdzību varētu “redzēt” arī neredzīgi un vājredzīgi cilvēki.

Taktilie modeļi sniedz iespēju izprast vietas, telpas, ēkas vai pieminekļa kopskatu. Un neredzīgiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi, jo tikai ar tausti viņi spēj aptvert kāda objektu telpiskumu, figūru kontūras, novietojumu u.c. Vai jūs spējat iedomāties, cik daudz un kā vajadzētu kādam aprakstīt Brīvības pieminekli, lai kaut cik spētu iedot patieso informāciju, bet nekad nevar iedot sajūtas. Un tās varam iedot, ja ļaujam neredzīgam cilvēkam aptaustīt. Neredzīgam cilvēkam pirkstu galos ir acis.

Fonda vadītāja Sarma Freiberga jau daudzus gadus loloja sapni par iespēju Brīvības piemineki “ieraudzīt” neredzīgam cilvēkam. Līdz beidzot, tas ir noticis!

Fonds Nāc līdzās! ir uzsācis projektu par taktilā objekta – miniatūra Brīvības pieminekļa izveidi bronzā un novietošanu netālu no lielā Brīvības pieminekļa. Brīvības piemineklis ir mūsu valsts simbols un apliecinājums mūsu neatkarībai un brīvībai. Tāpēc tam jābūt pieejamam arī neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem. Uz pieminekļa pamatnes braila rakstā būs vārdi BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS un TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI

Esam saņēmuši konceptuālu atbalstu projekta uzsākšanai no Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu padomes. Ir izveidota projekta radošā komanda, kurā strādā tēlnieks Ivars Miķelsons, arhitekte Ilze Rukmane-Poča, Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu padomes priekšsēdētājs Valdis Zatlers un Fonda Nāc līdzās! valdes priekšsēdētāja un idejas autore Sarma Freiberga.

Plānošanas sapulces, projektēšanas, saskaņošanas darbi jau iesākušies. Tūdaļ būs gatava 3D izdruka pieminekļa modelim. Tad to testēs neredzīgie jaunieši, pirms to dos atliešanai bronzā.

Taktilā Brīvības pieminekļa izveidei, tāpat kā K.Zāles Brīvības piemineklim, tiks vākti ziedojumi. Aicinām ikvienu, savu iespēju robežās, atbalstīt ieceri ar ziedojumu!

Ziedojumu varat ieskaitīt Fonda Nāc līdzās! bankas kontā

Swedbankā LV35HABA0551031999299 ar mērķi taktilajam Brīvības piemineklim.

Ziedotāju vārdus publicēsim savā mājas lapā projekta noslēgumā jeb pieminekļa atklāšanas brīdī. Mēs ticam, ka mums izdosiet palīdzēt neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem ieraudzīt mūsu valstij un tautai tik īpašo Brīvības pieminekli!

Pieminekļa atklāšana paredzēta 15. oktobrī, kad Pasaulē atzīmē Baltā spieķa dienu.

Sekojiet līdzi jaunākajai informācijai www.naclidzas.lv vai Facebook kontā