Nedēļas nogalē ar dažādiem koncertiem un pasākumiem Rīgā svinēs Starptautisko bērnu aizsardzības dienu

Katru gadu 1. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, lai aktualizētu bērnu drošības un labklājības nozīmi sabiedrībā. Par godu bērniem arī Rīgas pašvaldība sarūpējusi dažādus koncertus un pasākumus, lai brīvdienas ar ģimeni izdotos īpaši jautras un krāsainas.

Par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, 1. jūnijā, no plkst. 11.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā norisināsies Bērnu dienas festivāls. Tajā gaidāmi jauniešu kolektīvu muzikālie priekšnesumi, deju priekšnesumi, vokālo ansambļu un folkloras kopu uzstāšanās, kā arī dažādas spēles, radošās darbnīcas un atrakcijas, kas iepriecinās bērnus jebkurā vecumā. Festivāla izskaņā uz skatuves kāps grupa “Citi zēni”.

Ar dažādiem pasākumiem sezonu sāks arī kultūrtelpas “Stropi”. No plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00 kultūrtelpā “Strops” Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā notiks pasākums bērniem “Sajūti pārsteigumu”. Tajā gaidāmi Rīgas cirka skolas audzēkņu priekšnesumi – klaunādes šovs, žonglēšanas darbnīca un atrakcijas ar burbuļiem. Vēlāk ar latviešu komponistu mūsdienu mūziku uzstāsies grupa “Trio Tresensus”.

Savukārt no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūrtelpā “Strops” Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā notiks Liepājas Leļļu teātra izrāde mazajiem skatītājiem “Sirēnas dziesma”. Kā stāsta idejas autori, ir daudz nostāstu par Sirēnu dziesmu un to, ko tā sola. Sirēnu klints stāv jūrā un ir tikai daži varoņi, kuri dzīvi tikuši tai garām – Jāsons un argonauti, braucot pēc zelta aunādas, un Odisejs savos klejojumos. Aicinām visus nepalaist garām satriecošo iespēju kopā doties neaizmirstamā, sirdi plosošā kruīzā “Sirēnas dziesma” – visaizraujošākās izklaides, neticamākie stāsti, spīdīgākie spīguļi! Un vakara kulminācijā – Sirēnas dziesma.

Tikmēr no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.00 kultūrtelpā “Strops” Čiekurkalna bibliotēkas dārzā pirms došanās vasaras brīvlaikā notiks izglītojoši interaktīva nodarbība bērniem par ugunsdrošību kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta talismanu Lūsi, bet no plkst.19.00 līdz plkst. 20.00 – lielo leļļu muzikālā izrāde bērniem “Ķepaiņiem pa pēdām”.

2. jūnijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā norisināsies Ziemeļblāzmas 116. bērnu svētki “Sīki, mazi kukainīši”. Programmā – radošās darbnīcas, izzinošas nodarbības, konkursi, atrakcijas un koncerti. Pasākumu vadīs Bizbizmārīte un Bite.

Kultūrtelpas “Stropi” aicina uz pirmajiem šā gada sezonas pasākumiem

No šā gada jūnija sāksies jau astotā sezona mobilajām kultūrtelpām “Stropi”, kurās divus vasaras mēnešus, jūnijā un jūlijā, norisināsies daudzveidīga kultūras pasākumu programma.

Šajā vasarā Rīgā darbosies piecas mobilās kultūrtelpas “Stropi” – Rīgas centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā un Čiekurkalna bibliotēkas dārzā, Ēbelmuižas parkā, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā un Pļavnieku Zaļajā birzī.

Tuvākie pasākumi gaidāmi kultūrtelpā “Strops” Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā 1. jūnijā no plkst. 16.00 līdz plkst. 18.00, kur notiks pasākums bērniem “Sajūti pārsteigumu”. Bērnus un vecākus izklaidēs Rīgas Cirka skolas audzēkņu priekšnesumi – klaunādes šovs, žonglēšanas darbnīca un burbuļu stacija, kā arī “Trio Tresensus” koncerts ar latviešu komponistu mūsdienu mūziku.

Tikmēr 1. jūnijā plkst. 16.00 kultūrtelpa “Strops” Ziepniekkalnā visus apkaimes iedzīvotājus aicina uz atjaunoto Ēbelmuižas parku, ieskandinot sezonu ar Liepājas Leļļu teātra izrādi “Sirēnas dziesma”, kurā atdzīvosies senā leģenda par mistisko Sirēnu salu, aicinot visus intriģējošā piedzīvojumā.

Savukārt kultūrtelpā “Strops” Čiekurkalna bibliotēkas dārzā 1. jūnijā no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.00 notiks izglītojoši interaktīva nodarbība bērniem par ugunsdrošību, dodoties vasaras brīvlaikā, bet uzreiz pēc tās notiks lielo leļļu muzikālā izrāde bērniem “Ķepaiņiem pa pēdām”.

5. jūnijā ar dziesmām un rotaļām bērniem un jauniešiem sezonu atklās kultūrtelpa “Strops” Pļavnieku Zaļajā birzī. No plkst. 18.00 uzstāsies radošā apvienība “Pasaku nams”, bet turpinājumā visi tiks aicināti uz zumbas nodarbību ar Rolandu Bartaševiču, un vakara noslēgumā muzicēs mūziķis Atis Zviedris.

Savukārt kultūrtelpa “Strops” Ķengaragā, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā, sezonu sāks 6. jūnijā plkst. 19.00 ar grupas “Pirmais kurss” koncertu.

“Stropos” apmeklētāji vasaras garumā var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises. Šogad jūnija un jūlija mēnešos “Stropos” notiks vairāk nekā 30 pasākumu, kuru rīkotāji ir pašvaldības kultūras iestādes.

Šie pasākumi rīdziniekiem un pilsētas viesiem pieejami bez maksas.

Par aktualitātēm un pasākumiem mobilajās kultūrtelpās „Stropi” visas vasaras garumā var uzzināt mājaslapā kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Pārdaugavas nākotnes forumā definē iespējas kultūrvides izaugsmei

Veidojot kultūras dzīvi Rīgā, Pārdaugavas kultūras apvienība aicināja uz Pārdaugavas nākotnes forumu, kas norisinājās Kultūras centrā “Imanta” šā gada 17. maijā. Foruma galvenais mērķis bija izprast sabiedrības, uzņēmumu, kultūras norišu veidotāju un apmeklētāju vēlmes un vajadzības. Kopā ar dažādu nozaru ekspertiem tika izvērtēta esošā kultūras situācija un diskutēts par vīzijām Daugavas kreisā krasta nākotnes attīstībai.

Dienas gaitā virkne speciālistu dalījās savās pārdomās un redzējumā par problēmsituācijām, kuras nepieciešams atrisināt, un iespējām, kuras vajadzētu izmantot.

Sarunās spilgti iezīmējās tas, ka vitāli svarīgi sarunāties par nākotnes norisēm, tomēr tikpat būtiski ir vērst uzmanību uz esošo situāciju un resursiem, kas pieejami valstī, pilsētā vai apkaimēs. Diskusijās tika akcentēti jautājumi par vides pieejamību pasākuma apmeklētājiem, kā arī pārdomas par nepieciešamajām kultūras norisēm nākotnē un to, cik svarīga ir iedzīvotāju līdzdalības veicināšana dažādos līmeņos un norisēs.

Savos pieredzes stāstos un uzskatos dalījās pilsētvides pētnieks Mārtiņš Eņģelis, “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis, pasākumu producente Diāna Čivle, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, kultūras žurnāliste Eva Johansone.

Baiba Mūrniece no Kultūras ministrijas aicināja “atrast katrai apkaimei savu pieturas punktu – vienu vērtību, tādā veidā attīstīt savu pilsētu un to atjaunot” .

Forumā piedalījās arī Rīgas domes un citu organizāciju pārstāvji. Piemēram, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina uzsvēra, ka ir svarīgi “veidot vidi, kur satikties aktīvajiem ar mazāk aktīviem kultūras patērētājiem, lai mazinātu kritiski pasīvo kultūras patērētāju slāni”. Savukārt, “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle aicināja veidot kultūras pasākumus vietās ar lielāko iedzīvotāju skaitu, kur vēl nav kultūras centru vai citu vietu, kur apmeklēt pasākumus.

Iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka Pārdaugavā biežāk apmeklētie kultūras infrastruktūras objekti ir Kalnciema kvartāls, Āgenskalna tirgus un kultūras centrs “Imanta”.

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, Kultūras un mākslu institūta vadītāja un vadošā pētniece uzsvēra, ka “cilvēka dzīvesvietai ir milzīga nozīme, tāpat kā pasākuma saturam”, jo tas ietekmē brīvā laika pavadīšanas izvēles. “Pārdaugava kā dzīves vieta ir kļuvusi par prioritāro izvēli, tāpēc kultūras infrastruktūras faktors ir svarīgs pilsētas attīstībā.”

Ieskats forumā ar foruma apmeklētāju iespaidiem skatāms video – https://ej.uz/PardaugavasForums

 

NVO rīko svētkus bērniem – NVO namā notiks Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts pasākums

Tuvojoties Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, mācību gada noslēgumam un vasaras brīvlaikam, vairākas Rīgas nevalstiskās organizācijas rīko svētkus bērniem. Ar dažādām radošām aktivitātēm un koncertu NVO namā, Ieriķu ielā 43a, otrdien, 2024. gada 28. maijā noritēs Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts pasākums.

Lai sagādātu prieku un sniegtu iespēju nokļūt ārpus ierastās vides, organizatori uz pasākumu īpaši ielūdz bērnus no dienas centriem, krīzes centriem, bērnu namiem un skolām, kurās bērni attīsta savas prasmes dažādās speciālās programmās.

🔹 Plkst. 11.00 durvis vērs trīs radošās darbnīcas. Biedrība “Iļģuciema sievietes” aicinās uz “Punktiņu darbnīcu”, kurā dalībnieki izrotās traukus, iedvesmojoties no ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras. Ornamenti atspoguļos dabiskos ritmus: sirdspukstus, elpu, diennakti, gadalaiku maiņu un citus. Latvijas sieviešu invalīdu apvienība “Aspazija” rotu darbnīcā aicinās bērnus radīt kaklarotas un kareklīšus no dažādiem materiāliem – dabā atrodamiem, veikalā pirktiem, vecmāmiņas lādītē uzietiem, – tie patiks un derēs gan meitenēm, gan arī puišiem. Savukārt “Radošās biedrības Priekumus” darbnīcā bērni varēs veidot 3D kustīgās skulptūras “Atspere” un radīt sirsnīgus darbus papīrmākslas tehnikā.

🔹 Plkst. 12.00 sāksies muzikāls pasākums, kurā uzstāsies žonglieris Dmitrijs Pudovs, Friča Brīvzemnieka pamatskolas folkloras kopa “Spruksti” ar rotaļu programmu “Skaisti dziedi lakstīgala”, Rīgas Raiņa vidusskolas un Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas audzēkņi, par jautrību gādās “Lielās lelles” un “Mārtiņa burbuļi”.

Pasākuma gaitā par drošību ikdienā un vasaras brīvlaikā bērniem pastāstīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.

Noslēgumā bērnus sagaida dāvaniņas un neliels cienasts.

Pasākumu rīko Latvijas Mazturīgo atbalsta biedrība “Dace” sadarbībā ar Latvijas sieviešu invalīdu apvienību “Aspazija”, biedrību “Iļģuciema sievietes”, Radošo biedrību Priekumus” un Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektoru jeb NVO namu.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu NVO nama publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

 

Mērījumu veikšanai izstrādāts unikāls Rīgas LIDAR punktu mākonis

Papildinot ģeotelpisko datu portāla “GEO RĪGA” (georiga.lv) 3D produktu klāstu, Rīgas pašvaldība izstrādājusi augstas detalizācijas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargzonas un 13 apbūves aizsardzības teritoriju LIDAR punktu mākoni. Kartē no jebkuras perspektīvas var apskatīt ēkas un citus pilsētvidē esošos objektus trīs dimensijās (3D).

LIDAR (light detection and ranging) ir tālizpētes tehnoloģija informācijas iegūšanai par objektiem, kas izmanto lāzera gaismu, lai mērītu attālumu līdz tiem. Iegūtie dati rada precīzu trīsdimensiju informāciju par objektiem un to virsmām. Pateicoties tās efektivitātei, lāzerskenēšana ir kļuvusi par alternatīvu tradicionālām mērniecības metodēm.

Dati Rīgas punktu mākoņa izstrādei iegūti 2022. gada augustā, veicot lāzerskenēšanu no gaisa, bet Vecpilsētā lāzerskenēšana veikta arī no zemes. Katru objektu raksturo vairāki simti un tūkstoši punktu, kur katram punktam ir noteiktas gan precīzas koordinātas, gan augstums virs jūras līmeņa. Atklātā un neaizsegtā teritorijā punktu kombinētais blīvums uz zemes var sasniegt pat 300 punktus uz vienu kvadrātmetru. Tik augstus detalizācijas mērījumus eksperti visā pasaulē atzīst par unikālu datu avotu.

Punktu mākonis trijās dimensijās apspoguļo ne tikai ēkas, bet arī visus citus lāzerskenēšanas laikā iegūtos pilsētvides objektus. Kopumā kartē atspoguļoti 17 dažādu kategoriju objekti jeb klases un katrai no tām piešķirta unikāla krāsa. Kartē var apskatīties punktu mākoni zemes virsmai, dažāda veida apstādījumiem un kokiem, jumtiem, ēku sienām un būvdetaļām, ceļiem, ietvēm, veloceliņiem, sliedēm, tiltiem, stabiem, vadiem, ūdens virsmām u.c. ielu infrastruktūras objektiem. Pēc nepieciešamības katru objektu klasi kartē var ērti pieslēgt vai atslēgt.

Šos datus visbiežāk izmanto būvniecības nozares speciālisti, piemēram, ēku projektēšanai, modelēšanai, renovācijas plānošanai. Arhitekti, kuri projektē ēku fasādes, kartē var noteikt pilsētvidē esošo ēku ģeometriju, ēku fasāžu reljefu un augstumus. Tāpat ar punktu mākoņa palīdzību var aprēķināt būvniecībai nepieciešamo būvmateriālu apjomu. Ņemot vērā, ka lāzerskenēšanas laikā fiksēti arī apstādījumi un koki, ar to var noteikt, kuru koku vainagi ir jākopj. Datus var izmantot hidroloģisko procesu izpētei, plūdu modelēšanai, kā arī lai noteiktu gaisvadu, stabu un tiltu augstumu, kas var noderēt, piemēram, plānojot preču piegādes ar kravas transpotlīdzekļiem.

Izmantojot datus projektēšanai, svarīgi pārliecināties par datu aktualitāti, jo gadījumos, kad pēc lāzerskenēšanas darbu veikšanas apvidū notikušas izmaiņas, lāzerskenēšanas dati var nesakrist ar situāciju šajā vietā.

Rīgas pašvaldības ģeoportālā “GEO RĪGA” (georiga.lv) LIDAR punktu mākonis pieejams Āgenskalna, Avotu, Bieriņu, Bolderājas, Brasas, Centra, Čiekurkalna, Dārzciema, Dzirciema, Grīziņkalna, Iļģuciema, Ķīpsalas, Latgales, Mežaparka, Mīlgrāvja, Pētersalas, Andrejsalas, Pleskodāles, Salu, Sarkandaugavas, Skanstes, Šampētera, Teikas, Torņkalna, Vecāķu, Vecdaugavas, Vemīlgrāvja, Vecpilsētas, Zasulauka teritorijai.

Punktu mākoņa vizualizāciju kartē izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvalde.

LIDAR punktu mākonis pieejams šeit:

https://experience.arcgis.com/experience/d9863aca5f854b89a6844e3cbdbc6df6/

Vasaras saulgriežu pasākumi Rīgā

Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina lustīgā un tautiskā atmosfērā pilsētas apkaimēs sagaidīt vasaras saulgriežus.  

Ielīgošanas pasākumi sāksies 18. jūnijā Uzvaras parkā ar sadziedāšanos un sadancošanu Rīgas folkloras kopu pavadībā.

19. jūnijā Doma laukumā priecēs deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Jāņu ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Strops” Čiekurkalna un Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Ēbelmuižā.

20. jūnijā Ziemeļblāzmas parkā par svētku garu rūpēsies grupa “Ducele” un zinātāju stāsti par Jāņu laika maģiju un rituāliem veselības uzturēšanai. Jautrs ielīgošanas pasākums gaidāms pie kultūras centra “Imanta”.

21. jūnijā Doma laukumā notiks Zāļu tirgus ar plašu koncertprogrammu. Vēl nebijusi etno disko nakts “Saulgriezis” pieskandinās Vecrīgu auto stāvlaukumā blakus ēkai Mazajā Jaunielā 5.

23. jūnijā Jāņu svinībām varēs piedzīvot trīs krāšņos pasākumos: Grīziņkalna parkā iesaistīties Jāņu rotaļās un tradīcijās, kur uzstāsies folkloras kopa “Kokle”, Elza Rozentāle un māsas Dimantas.

Tradicionālajos Jāņos Dzegužkalna parkā gaidīs Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar Rīgas Danču kluba dalībniekiem un kapelu “Karikste”, muzicēs “Iļģi” un “Jauno Jāņu orķestris”.

Savukārt Mežaparka Zaļajā teātrī rīdzinieki lustēsies zaļumballē, piedalīsies Atis Ieviņš, Ingus Ulmanis un grupa “Lādezers”, Intars Busulis, grupa “Mazais princis” u.c.

 

 

 

 

Privātīpašumos pilsētā drīkstēs ierīkot pļavas

Rīga plāno ļaut privātās teritorijās veidot dabisko zālāju pļavas, kaisīt tīru sāli ziemā noteiktā infrastruktūrā, kā arī nodrošināt centralizētu lapu savākšanu ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Iecerēts, ieviest arī atbalsta mehānismu īpašniekiem grafiti un citu zīmējumu notīrīšanai no ēkām, kā arī paplašināt pašvaldības iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu.

“Izmaiņas, kas pieļauj noteiktās teritorijās zāli pļaut retāk, nesīs pozitīvas vides pārmaiņas. Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka tagad aiz savas mājas drīkst veidot pļavu. Ne tikai pilsētas pļavās nodrošināsim bioloģisko daudzveidību, bet uz to varēs tiekties arī iedzīvotāji savos īpašumos. Retāka zāles pļaušana arī prasīs mazāk darba un finansiālo resursu. Turklāt bieži un zemu pļaujot, zāle vasarā lielā svelmē izdeg un tik drīz neatjaunojas.

Aizvien nemainīgs paliek ugunsdrošības nosacījums – nedrīkst pieļaut kūlas veidošanos,” stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, nekustamajos īpašumos zālāja nopļaušanu paredzēta ne retāk kā divas reizes gadā vai regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, zālāju varēs pļaut divreiz gadā, ļaujot veidoties dabisko zālāju pļavām. Pirmā pļaušana jāveic līdz 31. maijam.

Savukārt piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, zālājs būs jāpļauj regulāri, nodrošinot, ka tā garums nepārsniedz 20 cm.

Nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Toties 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu jāievēro prasība tur nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos.

Lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Savukārt namīpašniekiem piegulošajā teritorijā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā sniega tīrīšana. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus, savukārt pārējā teritorijā smilts/sāls maisījumu kā līdz šim. Uz piebraucamajiem ceļiem sniega kārta varēs būt līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Par piegulošo teritoriju nekopšanu netiek paredzēta administratīvā atbildība, bet administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešama piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Ja tiks konstatēts, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju, nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi, Rīgas pašvaldības policija nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs:

 

Ar GEO RĪGA var noteikt saulainākos Rīgas jumtus saules paneļu vai kolektoru izvietošanai

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīga izstrādās pilsētvides zaļināšanas plānu

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.