Rīgas domē atklās izstādi par Latvijas daudzbērnu ģimenēm

Trešdien, 26. augustā, plkst. 9.30 Rīgas domē atklās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības veidoto fotoizstādi, kurā stāstīts par 42 daudzbērnu ģimenēm no visas Latvijas, kas šogad nominētas apvienības ikgadējā konkursā “Latvijas Goda ģimene 2026”.

Konkursam ģimenes izvirzījušas 37 Latvijas pašvaldības. Lai gan konkurss norisinās jau ceturto reizi, šogad pirmo reizi izveidota īpaša fotoizstāde, kas ļauj plašāk iepazīt nominētās ģimenes, to ikdienu, vērtības un stāstus. Izstādi plānots eksponēt pašvaldībās un valsts institūcijās visā Latvijā, un Rīgas dome būs tās pirmā pieturvieta.

Rātsnamā izstāde būs apskatāma līdz 28. augustam.

“Daudzbērnu ģimenes ir milzīga vērtība gan Rīgai, gan Latvijai. Aiz katras šīs izstādes fotogrāfijas ir ne tikai skaists ģimenes stāsts, bet arī ļoti daudz ikdienas darba, rūpju, pacietības un mīlestības. Šī izstāde ir iespēja pateikt šīm ģimenēm paldies un vienlaikus atgādināt, ka mūsu uzdevums ir veidot vidi, kurā ģimenes ar bērniem jūtas gaidītas, novērtētas un atbalstītas. Man ir īpašs prieks, ka izstādes ceļš pa Latviju sākas tieši Rīgā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija.

Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, Elīna Treija, kā arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā pārstāvēto 12 daudzbērnu ģimeņu biedrību pārstāvji.

Uz izstādes atklāšanu Rīgā ieradīsies arī septiņas konkursam nominētās ģimenes. Viņu vidū būs konkursa pirmās vietas ieguvēji – Jansonu ģimene no Bauskas novada ar deviņiem bērniem – un otrās vietas ieguvēji Gorjunovu ģimene no Ventspils novada ar astoņiem bērniem.

Rīgā būs iespēja sastapt arī abas galvaspilsētas konkursam nominētās ģimenes – Minakovsku un Klagišu ģimenes –, kā arī Žaggeru ģimeni no Jelgavas, Gulbju ģimeni no Tukuma un Tunkeļu ģimeni no Daugavpils.

Konkurss “Latvijas Goda ģimene” tiek rīkots, lai godinātu Latvijas daudzbērnu ģimenes, izceltu to ieguldījumu sabiedrībā un stiprinātu ģimenes vērtību nozīmi.

 

Vētras laikā nogāzies koks. Ko darīt?

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas, piemēram, uz ietves vai braucamās daļas

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem.

 – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: 1201.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt ziņu arī  rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.

Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā.
Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Jau septīto reizi notiks Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums

Otrdien, 25. augustā, no plkst. 13.00 līdz 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies jau septītais pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums.

Kapitālsabiedrību pārvaldības forumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas pilsētas izpilddirektors un kapitāla daļu turētāja pārstāvis Jānis Lange, kā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs.

Foruma programma notiks divās daļās, kur pirmajā daļā četru Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji dalīsies ar savu pieredzi un aktualitātēm. SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš informēs par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, savukārt RP SIA “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa par kapitālsabiedrības iesaisti nozares politikas plānošanā valsts un pašvaldības līmenī.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš iepazīstinās ar komerciālas kapitālsabiedrības izaicinājumiem, publiskajiem iepirkumiem un konkurētspēju, un SIA “Getliņi EKO” valdes loceklis Jurģis Ugors par sabiedriskās domas pētījumiem un komunikācijas kampaņām.

Savukārt foruma otrajā daļā notiks paneļdiskusija “Laba pārvaldība un ētika, kas sevī ietver interešu konfliktu risku novēršanu”, kurā tiks diskutēts par labas pārvaldības principiem, ētikas nozīmi kapitālsabiedrību darbībā, kā arī interešu konfliktu risku savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Paneļdiskusijā piedalīsies Rīgas domes Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisijas vadītāja Inese Voika, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes loceklis Māris Vainovskis, “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvija” iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” pārstāve Agnese Alksne-Bensone, SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, AS “RĪGAS SILTUMS” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš un SIA “Rīgas 1.slimnīca” valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.

 

 

Rīgā turpinās vētras radīto seku novēršana; pašvaldība palīdzēs iedzīvotājiem izvest izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai – gan labojot sabojātos sabiedriskā transporta kontaktīklus, gan zāģējot kokus un zarus. Rīdziniekiem jau no pirmdienas, 24. augusta, plkst. 6.00 būs iespēja nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietu Uzvaras bulvārī 16a, kā arī tuvākajā laikā atvērs vēl citus savākšanas punktus.

“Vētra ir pamatīgi postījusi mūsu pilsētu, tūkstošiem vētras izgāztu, aizlauztu koku un nolūzušu zaru ir gan pašvaldības, gan privātās teritorijās. Darba vēl ir daudz, lai visu sakoptu un tas noteikti prasīs vairākas nedēļas. Prioritāri tagad novēršam bīstamību – likvidējam vaļīgos un aizlauztos kokus ielās, parkos un kapsētās, novācam kokus no komunikācijām un ēkām, tāpat nodrošinām iespēju pārvietoties sabiedriskajam un operatīvajam transportam Pēc bīstamības novēršanas nekavējoties visus resursus novirzīsim galvaspilsētas sakopšanai un vētras sekas tiks likvidētas rindas kārtībā.

Daudzi koki mitrās augsnes dēļ ir nestabili un bīstamība pilsētā saglabājas, tādēļ aicinu visus, var strādāt attālināti, izmantot šo iespēju. Tāpat aicinu neapmeklēt vietas, kur ir daudz koku, kā arī pagaidām neizmantot peldvietas, kur lielā nokrišņu daudzuma dēļ var būt nokļuvis piesārņojums,”

norāda E. Ratnieks.

Līdz svētdienas pēcpusdienā Rīgas pašvaldība bija saņēmusi informāciju par 584 incidentiem, no kuriem 347 bija saistīti ar lūzušiem kokiem un zariem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) galvaspilsētā bija saņēmis 1131 izsaukumu.

Vētrā cietušas 56 skolas un bērnudārzi, daudzi sabiedriskā transporta kontakttīkli, kā arī pamatīgi izpostītas kokiem bagātākās teritorijas, piemēram, galvaspilsētas kapsētās izgāzti vai nolauzti vairāk nekā 200 koku. No otrdienas bēru ceremonijas varēs notikt, un līdz tam atbildīgie dienesti iespēju robežās veiks darbu bīstamības mazināšanai.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” saņēmis ap 200 pieteikumu un turpina tos saņemt. Ir gan krituši koki, kas bojājuši jumtus, gan arī bloķējuši ieeju daudzdzīvokļu namos, ir applūduši dzīvokļi un plīsuši lielie ūdens vadi, elektrības bojājumi. Seku novēršanā uzņēmumā darbojas 17 darba brigādes: arboristi, santehniķi, jumiķi, būvnieki, sanitārtehniķi un elektriķi. Prioritāri tiek novērsti augtākas bīstamības bojājumiem un tad secīgi tiek pārējie darbi.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina darbu pie sabiedriskā transporta kustības atjaunošanas. Vakarā un naktī bija traucēta satiksme visos tramvaju maršrutos, kā arī daudzos trolejbusu un autobusu maršrutos, patlaban turpinās darbs, lai atjaunotu satiksmi 11. tramvaja maršrutā, kur kontakttīkls bija bojāts ap 200 metru garumā.

Apmeklētājiem svētdien un pirmdien būs slēgts “Rīgas zoodārzs”, kas tiks atvērts pēc bīstamo koku un zaru likvidēšanas.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” aicina sabiedrību noteikti neapmeklēt Rīgas dārzus, parkus un mežus arī pēc vēja pierimšanas – stiprais vējš aizlauž kokus, to zarus, izcilā koku saknes, tāpēc uzturēties parkos un mežos arī pēc vētras būs bīstami.

Pilsētā ir daudz nolauztu koku un zaru, tādēļ, lai sargātu sevi un tuviniekus, kā arī netraucētu glābējiem vētras seku likvidēšanā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības neuzturēties ārpus telpām un īpaši atturēties no galvaspilsētas parku, kapsētu, atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu apmeklēšanas.

Ja laika apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112, savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas nerada bīstamību, pašvaldība aicina ziņot pa Rīgas vienoto diennakts tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

 

Iepirkumā par jaunu autobusu piegādi saņemti 8 pretendentu piedāvājumi

“Rīgas satiksmes” izsludinātajā iepirkumā par 120 jaunu 18 metrus garu autobusu iegādi noslēgusies piedāvājumu iesniegšana, un saņemti piedāvājumi no 8 pretendentiem. “Rīgas satiksme” izvērtēs iesniegtos piedāvājums, kas tiks vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp cenas, elektroenerģijas vai degvielas patēriņa, garantijas termiņiem, kā arī dīzeļautobusu izplūdes gāzu emisiju rādītājiem. Tas ļaus izvēlēties saimnieciski izdevīgāko risinājumu, ņemot vērā ne tikai autobusu iegādes cenu, bet arī to ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Plānots, ka jauno autobusu piegādes varētu notikt līdz 2029. gadam un “Rīgas satiksmei” būs tiesības 32 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas veikt papildu 30 līdz 90 elektroautobusu pasūtījumu.

Šobrīd “Rīgas satiksmes” autobusu parkā ir vairāk nekā 400 autobusu, no kuriem liela daļa transportlīdzekļu ir pārsniegusi ekspluatācijai paredzētos 12 gadus, un daļa atrodas apritē jau 20 un vairāk gadus. Tas būtiski palielina uzturēšanas izmaksas un samazina transportlīdzekļu darbības efektivitāti. Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādātas, ņemot vērā pasažieru un transportlīdzekļu vadītāju vajadzības, ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, kā arī pilsētas attīstības mērķus, kuros viena no prioritātēm ir bezizmešu sabiedriskais transports. Iepirkumā paredzēts iegādāties 60 bezizmešu elektroautobusus un 60 dīzeļautobusus.

“Dīzeļautobusi saglabā nozīmīgu lomu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tostarp civilās aizsardzības un drošības nolūkos. Krīzes situācijās vai elektroapgādes traucējumu gadījumā dīzeļdegviela nodrošina uzticamu alternatīvu, kas ļauj saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību pilsētā. Iepirkumā paredzētie 60 dīzeļautobusi atbildīs jaunākajām “Euro 6” emisiju prasībām un pakāpeniski aizstās pašlaik vecākos “Euro 2” un “Euro 3″ dzinēju modeļus”,

norāda “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs.

Jaunajos autobusos paredzēti vairāki risinājumi pasažieru komforta un transportlīdzekļu izmantošanas uzlabošanai. Tiks izmantoti jauni durvju atvēršanas risinājumi, pārskatīts sēdvietu izkārtojums, lai nodrošinātu vairāk brīvas telpas salonā, kā arī jauni sēdekļu apdares materiāli. Salonos paredzēts izmantot siltumsūkņu tehnoloģijas gan apsildei, gan klimata kontrolei, tādējādi uzlabojot pasažieru komfortu dažādos laikapstākļos. Būtiski uzlabojumi paredzēti arī transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļiem. Autobusiem būs pilnībā nodalītas un slēgtas vadītāja kabīnes, bet tradicionālos ārējos spoguļus aizstās kameras, kas nodrošinās labāku redzamību un palīdzēs vadīt transportlīdzekli arī sarežģītos laikapstākļos. Atšķirībā no iepriekšējiem autobusu iepirkumiem borta informācijas sistēmas tiks iegādātas atsevišķi, tādējādi nodrošinot vienotu sistēmu visā “Rīgas satiksmes” autobusu parkā. Transportlīdzekļi būs aprīkoti ar tiešsaistes diagnostikas iespējām un atbildīs augstiem kiberdrošības standartiem. Savukārt “Rīgas satiksmes” remontdarbnīcas paredzēts autorizēt garantijas remontdarbu veikšanai, kas ļaus efektīvāk organizēt transportlīdzekļu apkopi un remontu.

“Rīgas satiksme” pateicas visiem pretendentiem par iesniegtajiem piedāvājumiem.

Autors: Rīgas satiksme

 

Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

 

Iznācis “NVO nama ziņas” augusta numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” augusta numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekli Guntu Jaunzemi.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” daudzus gadus sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citiem grūtībās nonākušajiem, palīdzot viņiem atgūt drošības sajūtu un veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ar Guntu Jaunzemi sarunājāmies par biedrības darbu un izaicinājumiem, par NVO namā skatāmo izstādi “Drosme būt redzamai”, kā arī par pilsoniskās sabiedrības nozīmi Latvijā.

“NVO svarīgākais kapitāls ir cilvēku uzticēšanās.”

Gunta Jaunzeme

“NVO nama ziņas” augusta numurs!

Visi NVO mana ziņu izlaidumu numuri skatāmi – šeit.

 

Rīgas dzimšanas dienas pasākumus galvaspilsētā apmeklējuši ap 300 000 cilvēku

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un 15. augustā piedzīvoja svētku kulmināciju 11. novembra krastmalā un citviet pilsētā. Kopumā Rīgas dzimšanas dienas pasākumus pēc organizatoru aplēsēm apmeklēja ap 300 000 rīdzinieku un pilsētas viesu.

“Rīgas dzimšanas dienas svinības bija fantastiskas, emocijas un labās atsauksmes jūtu vēl šodien! Tāpēc gribu teikt milzīgu paldies katram, kurš bija iesaistīts svētku tapšanā. Tas ir milzīgs darbs, kas nenotiek viena mēneša laikā. Svētki tiek plānoti visu gadu, un komanda to tiešām ir izdarījusi godam! Sākot no kūciņas “Vecrīga” fenomena un Operas āra restorāna, par ko liels paldies Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai, līdz pat gaismas šovam un koncertam 11. novembra krastmalā, viss bija 10/10! Rīgas dzimšanas dienā pie manis bija atbraukuši arī citu pilsētu mēri, un, ziniet, viņi visi mūs apskauž gan par svētkiem, gan par daudzām citām lietām, kas ir mūsu pilsētā, bet trūkst viņu pilsētās. Un tāds ir arī mans secinājums pēc šīs nedēļas: mums vairāk jālepojas ar to, kas pašiem ir, vairāk jāsaka viens otram labas lietas un arī jābrauc pasaulē stāstīt un lepoties ar Latviju un Rīgu. Svētki vēl turpināsies visu augustu gan mazākā, gan lielākā formātā. Meklējiet pasākumus rigasvasara.lv, un tiekamies tajos,”

aicina Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Rīgas 825. jubilejas svinības tika rūpīgi gatavotas un plānotas, pie visa, ko svētkos varēja baudīt kā rīdzinieki, tā pilsētas viesi, augstākās raudzes profesionāļu komanda strādāja vismaz gadu iepriekš un pamatīgais darbs tiešām ir nesis saldus augļus. Rīgas svētki ir patiešām izdevušies un gan par svētku vērienu, gan dažādību liels paldies kolēģiem Kultūras komisijā, Kultūras pārvaldē, Investīciju un Tūrisma aģentūrā, kā arī, protams, svētku kulminācijas koncepcijas autoriem, režisoriem, producentiem un dalībniekiem. Man šķiet vērtīgi, ka Rīga faktiski svin nevis vienu vai divas dienas, bet visu dzimšanas dienas mēnesi. Jā, ir izteikta svētku kulminācija vienā nedēļas nogalē, bet tomēr pasākumi notiek visu augustu un tas dod iespēju baudīt Rīgu un neatkārtojamo Rīgas atmosfēru ļoti plašam cilvēku lokam gan no visas Latvijas, gan ceļotājiem no ārvalstīm. Mūsu Rīga ir tradīcijām bagāta un moderna, skaista un enerģiska – to mēs šajos svētkos pierādījām gan sev, gan viesiem,”

atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Rīgas 825. dzimšanas dienas svētki šogad spilgti apliecināja, ka Rīga ir dzīva, dinamiska un viesmīlīga pilsēta, kas pulcē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus. Svētku restorāns pie Operas bija ļoti iecienīts, un apmeklētāji baudīja ēdienus, dzērienus un īpašo svētku atmosfēru pašā pilsētas sirdī. Svētku noskaņa Rīgā turpinās arī augustā, kad pilsētā notiek koncerti, kultūras un sporta pasākumi. Rīgas starptautiskā atpazīstamība šovasar turpina augt, vien augustā līdz šim esam uzņēmuši ap 50 ārvalstu influenceru un žurnālistu, un viesu skaits turpina pieaugt. Augusta otrajā pusē Rīgā gaidāmi arī vairāki starptautiskas nozīmes notikumi – “Simple Session Street Series” 22.–23. augustā, “ROW Baltics” ielu mākslas festivāls 22. augustā Sarkandaugavā, kā arī Fantadroms – Rīgas Starptautiskais pūķu festivāls 29. augustā. Šādi notikumi piesaista viesus no ārvalstīm, stiprina Rīgas redzamību starptautiskajā vidē un nostiprina pilsētas pozīcijas kā pievilcīgam Eiropas tūrisma un kultūras galamērķim,”

norāda Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Svinības norisinājās 11. novembra krastmalā, Vecrīgā, Vērmanes dārzā, Uzvaras parkā, Eksporta ielā, Esplanādē, pie Rīgas Kongresu nama un citviet. Rīgas dzimšanas dienas programmu bagātināja Red Bull Showrun — unikāls motorsporta šovs. Pēc koncerta Daugavas ūdeņos bija skatāms muzikāls gaismas uzvedums, bet svinības līdz pat naktij turpinājās kopā ar dīdžejiem.

“Rīgas vasaras” mājaslapas kopējais unikālo apmeklētāju skaits sasniedza 175 683 lietotājus.

Visos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos tika nodrošināta vides piekļūstamība apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī 11. novembra krastmalā koncertstāstu “Atver Rīgu! Kods: 825” varēja baudīt apmeklētāji ar dzirdes traucējumiem.

Svētku mēnesis vēl turpinās ar Muzikālo parku programmām Dzegužkalna estrādē, Ziemeļblāzmas pils parkā, Vērmanes dārzā, Kalnciema kvartālā un Ielu mākslas mēneša pasākumiem Sarkandaugavā. Augusta izskaņā, 29. augustā, gaidāmi tradicionālās kultūras svētki “Rīga rada” jaunizveidotajā tradicionālās kultūras un amatniecības centrā “Īrga”, Jaunielā 29A, kā arī Senās uguns nakts Vakarbuļļu pludmalē.

Re, kā skan, kā elpo, kā pulsē pilsēta Rīga, kura ir atvērta, dzīva un brīva!

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā “Rīgas vasara”, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Šodien 18.augustā Nāc līdzās! jauniešiem sākas nometne “Aktīvs un līdzdalīgs”

Fonds Nāc līdzās! katru vasaru organizē saviem dalībniekiem nometnes, kurās tie gan apgūst jaunas dziesmas korim un solistiem, gan dalībniekiem ir iespēja gūt jaunas prasmes un zināšanas dažādās dzīves sfērās. Nomene 40 dalībniekiem notiks Saulkrastos atpūtas kompleksā “Minhauzena Unda”, jo šajā mītnē ir nodrošināta pieejamība dalībniekiem ar kustību traucējumiem.

Darba grafiks, kā allaž, Fonda Nāc līdzās! nometnēs ir ļoti intensīvs. Dienas vienmēr sākas ar rīta rosmēm un iedziedāšanos, lai pēc tam jauktais koris varētu sākt apgūt jaunas dziesmas. Šogad tās paredzēts dziedāt Jurjānu Andreja 170.jubilejas svētkos 12.septembrī Meņģelē. Bet solisti paralēli mācīsies dziesmas Ziemassvētku labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kurš šogad notiks 7.decembrī Dailes teātrī kopā ar daudziem izciliem Latvijas skatuves māksliniekiem.

Bez dziedāšanas jaunieši mācīsies kā uzlabot savas klausīšanās prasmes, lai veiksmīgāk veidotu savstarpējo komunikāciju, kā risināt konfliktus, kā dejot tiem, kam tas šķiet neiespējami. Šīs vērtīgās diskusijas vadīs Toms Urdze. Vēl savām rokām dekorēsim cepumus meistardarbīcā pie Ilzes Kupčas, iepazīsim kanisterapijas suņus un izbaudīsim nelielu koncertu, ko sniegs mākslinieki Laima Miltiņa un Miks Galvanovskis. Bet katru dienu, ja vien laiks to ļaus, dosimies baudīt jūras priekus, jo vairākiem dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja vasarā pabūt pie jūras.

Nometne tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sarma Freiberga
Fonds Nāc līdzās! vadītāja un nometnes organizētāja
Tel.29238333

 

Plāno izveidot starpinstitucionālu komisiju satiksmes un uzņēmējdarbības jautājumu risināšanai Vanšu tilta remonta laikā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs plāno veidot starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisiju, kuras mērķis būs izstrādāt risinājumus, lai savlaicīgi sagatavotos Vanšu tilta remontam un samazinātu tā negatīvo ietekmi uz pilsētas satiksmi, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbību.

Pirmdien, 17. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja tika iepazīstināta ar starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas nolikumu, kas paredz, ka komisijā dažādu jomu eksperti kopīgi izstrādās konkrētu rīcības plānu, nodrošinot savlaicīgu un koordinētu gatavošanos Vanšu tilta remontam, ar mērķi ierobežot tā negatīvo ietekmi uz Rīgas iedzīvotāju un ikdienu, pilsētas mobilitāti un uzņēmējdarbības vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs uzsver, ka gatavošanās Vanšu tilta remontu darbiem jāuzsāk jau tagad.

“Ņemot vērā, ka pašvaldībai bieži pārmet, ka tā nav padomājusi par kaut kādiem jautājumiem, esmu gatavs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta un pilsētas attīstības komitejas kolēģiem pēc iespējas labāk sagatavot pilsētu šim sarežģītajam periodam, lai remontdarbu sākumā nesāktos haoss. Tā kā problēmas, ar ko nāksies saskarties remontdarbu laikā, nevar atrisināt viens departaments tāpēc mana iniciatīva ir veidot starpinstuticionālu komisiju, kas apvienos satiksmes plānošanas, organizācijas, uzņēmējdarbības un citu jomu ekspertus, lai izstrādātu konkrētus rīcības scenārijus. Komisija nestrādās ar būvdarbu plānošanu, bet koncentrēsies uz satiksmes un mobilitātes jautājumiem, tostarp piegāžu organizēšanu, sabiedriskā transporta kustību un operatīvo dienestu pārvietošanos. Mums ir svarīgi ierobežot iespējamos zaudējumus iedzīvotajiem un uzņēmējiem tautsaimniecībai, jo katra papildu minūte sastrēgumos ietekmē tautsaimniecību. Vienlaikus ilgstoši sastrēgumi negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti un pilsētvidi.”

E.Bergholcs

Nenoliedzami, ka remontdarbi ietekmēs uzņēmējdarbību Ķīpsalā, tuvējā Pārdaugavā un Vanšu tiltam piegulošajās teritorijās, komisijas izveides nepieciešamību aktualizējuši arī Ķīpsalas uzņēmēji, kuri pauduši bažas par remonta iespējamo ietekmi uz klientu plūsmu un uzņēmumu darbību. Tādēļ viens no komisijas uzdevumiem būs nodrošināt regulāru dialogu ar uzņēmējiem, uzklausīt problēmas un meklēt potenciālos risinājumus.

Plānots, ka komisijas galvenie uzdevumi būs apzināt problēmas, kas ir saistītas ar infrastruktūru, publiskā ārtelpu, satiksmes organizāciju, izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu pieejamību, vides, drošības jautājumiem un citiem jautājumiem.

Komisija izstrādās priekšlikumus diviem iespējamajiem remonta organizācijas scenārijiem – gadījumam, ja autotransporta kustība pār Vanšu tiltu tiks ierobežota daļēji, kā arī gadījumam, ja satiksme tiks slēgta pilnībā. Tiks analizēti apbraucamie maršruti, alternatīvi mobilitātes risinājumi, kā arī sabiedriskā un operatīvā transporta kustības organizācija. Paredzēts, ka komisijai būs jāizstrādā risinājumi, kā organizēt satiksmes plūsmu un plānot mobilitāti apkaimēs, tostarp Pārdaugavā un Daugavas kreisā krasta apkaimēs. Vienlaikus komisija izstrādās priekšlikumus sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņām un vērtēs iespējas efektīvāk izmantot Daugavas akvatoriju un ūdens transportu remonta laikā.

Īpašu uzmanību plānots pievērst arī uzņēmējdarbības atbalstam. Komisija meklēs risinājumus, kā nodrošināt uzņēmējiem preču piegādes, klientu piekļuvi uzņēmumiem un uzņēmēju saimniecisko darbību kopumā. Tiks izvērtētas iespējas izstrādāt atbalsta mehānismus, kas būs nepieciešami uzņēmējdarbības atbalstam.

Plānots, ka komisijā darbosies Rīgas domes deputāti, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, kā arī Rīgas pašvaldības policijas un citu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji. Komisijas darbā tiks piesaistīti arī ministriju, valsts un reģionālo institūciju, pašvaldību, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji un satiksmes nozares eksperti.

Komisija neizskatīs jautājumus, kas saistīti ar Vanšu tilta būvdarbu tehniskajiem risinājumiem, būvniecības procesu vai darbu kvalitāti. Šie jautājumi ir Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kompetencē.

Lēmumu par Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.