Rīgas pašvaldība aicina iepazīties ar nometņu piedāvājumu galvaspilsētā

No 14. aprīļa Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā eriga.lv vecāki varēs iepazīties ar Rīgas izglītības iestāžu atvērto vasaras nometņu piedāvājumu.

Savukārt no 16. aprīļa plkst.10.00 tajā pašā pakalpojumu portālā eriga.lv varēs pieteikt savus bērnus uz izvēlētajām nometnēm.

Portālā būs iespēja pieteikties 40 nometnēm (1200 dalībniekiem). Kopā šovasar (ieskaitot slēgtās nometnes) ar pašvaldības līdzfinansējumu notiks 175 izglītības iestāžu nometnes (6661 dalībniekam).

Lai pieteiktos dalībai slēgtajās izglītības iestāžu nometnēs, bērnam vai jaunietim jābūt attiecīgās izglītības iestādes audzēknim.

Bērna pieteikšana nometnei:

  • Vecāks, portālā eriga.lv autorizējoties ar internetbanku vai e-parakstu, varēs redzēt bērna vecumam atbilstošas nometnes, to norises laiku un vietu, nometnes aprakstu, dalības maksu un kontaktinformāciju.
  • Pēc pieteikšanās vecāks savā e-pastā saņems automātiski sagatavotu līguma projektu par dalībnieka uzņemšanu nometnē.
  • Savukārt pēc pieteikuma apstrādes attiecīgā iestāde sazināsies ar vecāku, lai vienotos par nepieciešamo dokumentu kārtošanu.
  • Lai bērns varētu piedalīties nometnē, ir jānoslēdz līgums ar nometnes organizētāju par dalībnieka uzņemšanu, kā arī jāaizpilda speciāla anketa, kurā jānorāda ziņas par dalībnieku.

Pirms došanās uz nometni, vēlams iepazīties ar nometnes iekšējās kārtības noteikumiem un noskaidrot informāciju par lietām, kuras dalībniekam nepieciešams ņemt līdzi, kā arī uzzināt, kā tiek organizēta dalībnieku nokļūšana nometnes vietā un atgriešanās atpakaļ no tās.

Tāpat vecākiem jānoskaidro precīza nometnes adrese, kontakttālruņu numuri nometnes norises laikā, kā arī, kādi sadzīves apstākļi tiek nodrošināti nometnē.

Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā – aicinām atzīmēt Starptautisko brīvprātīgo gadu NVO namā

,

Jau ceturto gadu NVO namā norisināsies tīklošanās pasākums ar mērķi stiprināt brīvprātīgā darba kustību Rīgā. Nevalstisko organizāciju pārstāvji, brīvprātīgā darba organizatori, pašvaldību un valsts iestāžu darbinieki, kā arī citi interesenti aicināti piedalīties tīklošanās pasākumā “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”, kas notiks 2026. gada 14. aprīlī no plkst. 15.00 līdz 18.00 NVO namā (Rīga, Ieriķu iela 43A).

Šī gada pasākums notiek laikā, kad brīvprātīgais darbs Latvijā un pasaulē tiek īpaši izcelts kā sabiedrības līdzdalības, noturības un savstarpējās atbildības pamats. Starptautiskais brīvprātīgo gads ir iespēja ne tikai svinēt paveikto, bet arī kritiski paraudzīties uz izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras gan brīvprātīgie, gan organizācijas. Pasākuma mērķis ir veidot atbalstošu vidi, kurā brīvprātīgā darba veicēji un organizētāji var iegūt jaunas zināšanas, iedvesmoties un dalīties pieredzē, stiprinot savu turpmāko darbu brīvprātības jomā.

Pasākuma ievadā moderatore Inese Šubēvica – neformālās izglītības mācību vadītāja, brīvprātīgā darba eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes locekle – iezīmēs 2026. gadu Latvijā kā Starptautisko brīvprātīgo gadu, akcentējot organizāciju un brīvprātīgo līdzdalības nozīmi.

Turpinājumā dalībnieki piedalīsies darbnīcā “Domāt citādi: risinājumi brīvprātīgajā darbā”, ko vadīs Vita Brakovska – starpdisciplināra eksperte un apmācību vadītāja, kura vairāk nekā 16 gadus veicina sociālo ietekmi, inovāciju kultūru un pilsonisko līdzdalību NVO un publiskajā sektorā. Drošā un eksperimentējošā vidē dalībnieki strādās ar tipiskiem izaicinājumiem brīvprātīgajā darbā, balstoties uz reālām situācijām no savas prakses, apgūs prasmi pārrāmēt problēmas no “neizbēgamiem apstākļiem” uz “risināmiem uzdevumiem”, identificējot slēptos šķēršļus. Izmantojot metodi, kas ietver 40 dažādus domāšanas principus, komandu darbā tiks radītas nestandarta idejas, kas pārsniedz ierastos “jau visu izmēģinājām” risinājumus. Darbnīcas noslēgumā dalībnieki reflektēs par ideju praktisko pielietojumu ikdienas darbā.

Noslēgumā paredzēta atziņu apkopošana, sarunas un neformāla tīklošanās.

Reģistrējoties pasākumam, aicinām apdomāt 2–3 izaicinājumus brīvprātīgajā darbā (piemēram, motivāciju un iesaisti, laika pieejamību, atbildību, lomas vai komunikāciju), kas kalpos par pamatu praktiskajam darbam.

Aicinām reģistrēties līdz 10. aprīlim, atverot saiti: https://forms.office.com/e/u15F3NrS7B

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors. Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana publicitātes nolūkiem.

Jauniešu idejas, drosme un līdzdalība: darbnīca, kas palīdz ieraudzīt savas iespējas

,

Mūsdienu jauniešiem ir daudz ideju, jautājumu un domu par to, kā viņi varētu ietekmēt sabiedrībā notiekošo. Taču bieži vien trūkst drošas telpas, kur šīs idejas izteikt, apspriest un sākt pārvērst reālā iniciatīvā.

Lai veicinātu jauniešu līdzdalību, iniciatīvu un pārliecību par savām iespējām, biedrība “Es varu visu!” īsteno projektu “Jauniešu līdzdalības un iniciatīvas darbnīca NVO kapacitātes stiprināšanai” * .

Šī projekta ietvaros jaunieši tiek aicināti piedalīties interaktīvā darbnīcā un diskusijās, kas palīdzēs labāk izprast gan savas idejas, gan nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar mērķi stiprināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajos procesos un vienlaikus attīstīt arī biedrības kompetenci darbā ar jauniešiem, veidojot mūsdienīgas līdzdalības un sadarbības metodes.

Darbnīca jauniešiem: kā atrast ideju, kurai ir vērtība

Projekta centrālais notikums būs interaktīva jauniešu darbnīca, kuru vadīs uzņēmējdarbības un radošās domāšanas trenere Vita Brakovska.

Tā būs praktiska un domāšanu rosinoša nodarbība, kurā jaunieši:

  • iepazīs reālus jauniešu radītus projektus,
  • analizēs, kur rodas patiesi labas idejas,
  • uzzinās, kā atpazīt idejas, kurām ir reāls pieprasījums,
  • sāks veidot savas idejas jau nodarbības laikā.

Darbnīca nebūs tradicionāla lekcija – jaunieši aktīvi domās, diskutēs, analizēs un praktiski strādās pie idejām!

Kāpēc jauniešu līdzdalība ir svarīga?

Daudzi jaunieši izjūt, ka viņu balss sabiedrībā netiek pietiekami sadzirdēta vai ka viņiem trūkst iespēju iesaistīties sabiedriskajās iniciatīvās. Tajā pašā laikā nevalstiskajām organizācijām bieži vien ir izaicinājums atrast efektīvus veidus, kā jauniešus uzrunāt un iesaistīt. Šis projekts palīdz risināt abas šīs vajadzības vienlaikus:

  • jaunieši iegūst iespēju izteikt savas idejas un viedokli,
  • tiek veidota droša vide diskusijām un domāšanai,
  • biedrība iegūst dziļāku izpratni par jauniešu vajadzībām un redzējumu.

No idejām līdz iniciatīvai

Pēc darbnīcas notiks arī strukturētas darba sesijas, kurās jaunieši kopā ar fasilitatoru – kouču padziļināti analizēs savas idejas, vajadzības un iespējas iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Šo sesiju laikā tiks:

  • apkopoti jauniešu viedokļi un idejas,
  • analizētas iespējas attīstīt iniciatīvas,
  • veidoti secinājumi turpmākam darbam ar jauniešiem.

Projekta rezultātā tiks iegūta praktiska pieredze un jaunas pieejas jauniešu līdzdalības veicināšanai, kas palīdzēs attīstīt turpmākas iniciatīvas un projektus.

Norises vieta

Darbnīca notiks Rīgas NVO namā Ieriķu ielā 43a, 23.aprīlī plt.16.30.-20.00, ( ar kafijas pauzi) , un tajā aicināti piedalīties 10.–12. klašu jaunieši, kuri interesējas par idejām, uzņēmējdarbību, projektiem vai sabiedrisko līdzdalību. Piesakies arī tu! https://ej.uz/darbnicaarvitu

Projektu īsteno biedrība “Es varu visu!” un Kadrija Beirote sadarbībā biedrību “Zinis” un Vitu Brakovsku.

Kontakti:
Kadrija Beirote izaugsmesvietadaritajiem@gmail.com, http://www.varijadari.lv/

* Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgā turpina pieaugt iedzīvotāju skaits, kuri saņem mājokļa pabalstu

Rīgā katru mēnesi pieaug iedzīvotāju skaits, kuri saņem mājokļa pabalstu. To veicina gan lielāki izdevumi par mājokli, gan tas, ka no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir palielināti pabalsta aprēķina koeficienti. Līdz ar to daļai cilvēku pabalsts kļūst lielāks, bet citi, kuri iepriekš neatbilda kritērijiem, tagad var saņemt šo atbalstu.

Rīgā mājokļa pabalsts izmaksāts:

  • janvārī 9613 cilvēkiem 1 556 191,08 eiro apmērā;
  • februārī 9908 cilvēkiem 1 818 000,45 eiro apmērā;
  • martā 10 456 cilvēkiem 2 323 480,87 eiro apmērā.

Martā izmaksātā summa vēl var nedaudz mainīties. Izmaksātajās summās ietilpst gan mājokļa pabalsts par konkrēto mēnesi, gan pārrēķins par iepriekšējiem mēnešiem. Vēl 412 personām mājokļa pabalsts kopā 41 154,04 eiro apmērā ir piešķirts, bet vēl nav pārskaitīts.

Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par
pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.

Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa lietošanu. Mājokļa uzturēšanas izdevumi ir maksa par apsaimniekošanu, īri un pakalpojumiem (apkuri, elektroenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem).

Atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai netiek piešķirts automātiski visiem rīdziniekiem. Pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtēšana attiecas uz visiem – mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, tiek vērtētas ik pēc sešiem mēnešiem, bet mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, – reizi trīs mēnešos.

Izvērtēšanā tiek ņemti vērā vairāki faktori: mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis, tai skaitā katras personas rīcībā esošie kustamie un nekustamie īpašumi, kā arī uzkrātie naudas līdzekļi. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Savukārt, lai izvērtētu ienākumus, katrai personai mājsaimniecībā jāiesniedz Rīgas Sociālajā dienestā ienākumus apliecinoši dokumenti par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem (to skaitā obligāti iesniedzamie dokumenti ir arī kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti), kā arī kvītis par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Šī gada 1. stāva atbalsta programmas finansējums ir izsmelts

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts informē, ka 2026. gadā realizētās atbalsta programmas “Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā” pieejamais finansējums ir pilnībā izsmelts.

Visiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši pieteikumus un gaida lēmumu, tas tiks sniegts 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Aicinām uzņēmējus, kuri interesējas par dalību programmā, savlaicīgi iepazīties ar programmas nosacījumiem un sākt pieteikuma sagatavošanu nākamajam gadam. Pieteikumu iesniegšana tiks sākta 2027. gada 1. februārī.

Plašāka informācija par atbalsta programmu pieejama šeit. Kopējais programmas finansējums ir 250 000 eiro. Atbalstam varēja pieteikties komersanti ar publiski pieejamām komerctelpām Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Izsludināts atklāts konkurss par Gaisa tilta projektēšanu

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu par Gaisa tilta pārbūves projektēšanu. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 5.maija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 12 mēnešiem.

Projektēšana tiks veikta, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā, vienlaikus nosakot, ka pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā visā būvdarbu periodā, kas provizoriski plānots līdz trīs gadiem, tiek veikta autoruzraudzība.

Projektā tiks pārskatīta satiksmes organizācija, kā arī tilta galvenie tehniskie parametri. Braukšanas joslu skaits netiks mainīts, vienlaikus paredzot nelielas izmaiņas joslu platumos, lai uzlabotu to funkcionalitāti un satiksmes plūsmas caurlaidību.

Projekts ietvers arī jauna tuneļa izbūvi savienojumā ar Klijānu ielu, kas paaugstinās satiksmes efektivitāti un mazinās konfliktu punktus. Abās tilta pusēs paredzēts izbūvēt dalītu veloceļu ar ietvi, tādējādi būtiski uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot ērtāku mobilitāti visiem satiksmes dalībniekiem.

Iespēju robežās tiks saglabāti atsevišķi vēsturiskie tilta elementi, tostarp atbalstsienu mūris, lai saglabātu objekta kultūrvēsturisko vērtību.

Plānots pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai būvdarbu laikā, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku un drošāku satiksmes kustību.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā EIS.

Rīgā pirms Lieldienām pakāpeniski iedarbina brīvkrānus; šogad plānots uzstādīt vēl 16

Iestājoties siltākam laikam un tuvojoties Lieldienu brīvdienām, pakāpeniski atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētā ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Plānots, ka līdz nedēļas nogalei pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pieslēgs teju visus no gandrīz 50 galvaspilsētā uzstādītajiem brīvkrāniem, bet pārējie sāks darboties tūlīt pēc svētkiem.

“Priecājos, ka jau tagad, tuvojoties Lieldienām, rīdzinieki un pilsētas viesi varēs izmantot gandrīz visus brīvkrānus. Veidojot jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas, šogad mēs turpinām īstenot iedzīvotāju vēlmes – tīrs dzeramais ūdens publiskajā telpā ir viena no mazajām, bet svarīgajām ērtībām,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pērn Rīgā uzbūvēja desmit jaunus brīvkrānus un kopumā to skaits galvaspilsētā jau sasniedzis 47. Šogad brīvkrānus plānots izbūvēt vēl 16 vietās, kur tiek realizēti lielie infrastruktūras projekti – Mūkusalas promenādē, mobilitātes punktos, pie jaunajiem veloceļiem, kā arī Vecāķu pludmalē.

Savu darbību ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējie tiek ieziemoti un darboties atsāk pavasarī.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Pērn uzstādīto brīvkrānu atrašanās vietas:

  • Sarkandaugavas kalna parks;
  • Gaileņu iela 14 (Jaunciems);
  • Pļavnieku parks (Andreja Saharova iela 35);
  • Zasulauka manufaktūras parks (Fridriha Candera iela);
  • Slimnīcas iela 8b (Bolderāja);
  • Čiekurkalna 4. šķērslīnija 7;
  • Vienības gatve pie Olīvu ielas;
  • Višķu ielas skvērs (Ķengarags);
  • Uzvaras parks (pretī Hermaņa ielai 19);
  • Šmerļa iela.

Brīvkrānu izveides programmu sāka 2022. gadā. Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu ierīkošana notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un apkaimju biedrībām, vadoties no iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.

Informēs par 2026. gada būvniecības sezonas aktualitātēm Rīgā

Trešdien, 8. aprīlī, plkst. 9.30 Dienvidu tilta 4. kārtas būvobjektā notiks Rīgas pašvaldības preses konference, kurā informēs par 2026. gada būvniecības sezonas prioritātēm, nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem un plānotajiem darbiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Preses konference notiks Jelgavas šosejas kreisajā brauktuvē (virzienā uz Jelgavu). Norises vietas precīza lokācija pievienota kartē.

Ņemot vērā, ka pasākums notiks aktīvā būvobjektā, lūdzam mediju pārstāvjus iepriekš pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu kristine.vitola@riga.lv līdz 7.aprīļa plkst.13.00. Dalībniekiem būs jālieto aizsargķivere un atstarojošā veste – nepieciešamais ekipējuma daudzums tiks nodrošināts atbilstoši pieteikto dalībnieku skaitam.

LSKA uzsāk īstenot projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

Noslēdzies NVO konsultāciju mēnesis NVO namā.

Noslēdzies NVO nama rīkotais konsultāciju mēnesis, kas visa marta garumā sniedza atbalstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Iniciatīvas ietvaros tika nodrošinātas 34 bezmaksas tiešsaistes konsultācijas, kuru laikā dalībnieki saņēma profesionālus padomus un individuālu atbalstu grāmatvedības, juridiskajos un projektu vadības jautājumos.

Konsultācijas vadīja pieredzējušas nozares ekspertes. Grāmatvedības jautājumos dalībniekus konsultēja Ingrīda Lejniece – grāmatvedības kursu un semināru pasniedzēja, kā arī autore publikācijām par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem. Juridiskās konsultācijas nodrošināja Kitija Kalsnava, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore un ilggadēja NVO konsultante. Savukārt projektu vadības jomā konsultācijas sniedza Alise Vītola, lektore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi NVO projektu izstrādē un īstenošanā.

Aktuālākie jautājumi un tendences

Juridisko konsultāciju laikā visbiežāk tika risināti jautājumi par statūtu grozījumiem, valdes pārvēlēšanu un revīzijas institūciju izveidi. Kā norāda Kitija Kalsnava, statūtu grozījumu nepieciešamība visbiežāk rodas organizācijām attīstības gaitā, pielāgojot pārvaldības struktūru praktiskajām vajadzībām. Tāpat tika akcentētas izmaiņas administratīvajos procesos, piemēram, vienkāršotā kārtība datu aktualizēšanai Uzņēmumu reģistrā.

Projektu vadības konsultācijās dominēja interese par praktiskiem rīkiem projektu sagatavošanai, biežāk pieļautajām kļūdām un finansējuma piesaistes iespējām. Alise Vītola uzsver, ka NVO arvien aktīvāk meklē veidus, kā paplašināt savu darbību, izmantojot gan vietējos, gan Eiropas finansējuma instrumentus, tostarp Erasmus+ programmu, kā arī apsver sociālās uzņēmējdarbības iespējas.

Grāmatvedības konsultācijās tika aplūkots plašs jautājumu loks – sākot no saimnieciskās darbības uzskaites sabiedriskā labuma organizācijās līdz projektu finanšu plūsmas uzskaitei, nodokļu piemērošanai, PVN reģistrācijas kritērijiem un gada pārskatu sagatavošanai. Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju saņemt individuāli pielāgotus ieteikumus konkrētām situācijām.

Dalībnieku atsauksmes apliecina konsultāciju mēneša kvalitāti. Konsultācijas tika raksturotas kā “ļoti vērtīga iespēja noskaidrot konkrētus jautājumus”, “izcilas un noderīgas”, kā arī “profesionālas un kvalitatīvas”. Īpaši tika izcelta individuālo konsultāciju pievienotā vērtība un ekspertu atsaucība.

Konsultāciju mēnesi rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nozaru ekspertiem.