Ar publiskās runas darbnīcu noslēgusies NVO nama semināru sezona

3. jūnijā NVO namā aizvadīts šīs sezonas noslēdzošais seminārs-praktiskā darbnīca, kas bija veltīta publiskās runas prasmju pilnveidei. Semināra dalībniekiem bija iespēja apgūt praktiskus paņēmienus, kā labāk izprast auditoriju, formulēt skaidru vēstījumu un to pārliecinoši pasniegt.

Nodarbību vadīja publiskās runas eksperte Krista Vāvere, daloties pieredzē un ieteikumos efektīvai komunikācijai ar dažādām auditorijām.

Ar šo semināru noslēgusies NVO nama izglītojošo semināru sezona. Tās laikā nevalstisko organizāciju pārstāvjiem bija iespēja apgūt jaunas zināšanas un pilnveidot prasmes dažādās organizāciju darbībai nozīmīgās jomās.

NVO nams pateicas visiem lektoriem un semināru dalībniekiem par aktīvu iesaisti un kopīgi paveikto. Pēc vasaras pārtraukuma semināri atsāksies septembrī.

Lai turpmākie semināri atbilstu organizāciju vajadzībām un interesēm, NVO nams aicina ikvienu izteikt savu viedokli par līdzšinējo semināru piedāvājumu un ierosināt tēmas nākamajai sezonai.

Aptauja pieejama – ŠEIT.

 

No pelēkiem labirintiem līdz kopienas dārzam: kā iespējot iedzīvotāju iniciatīvu pagalmos?

,

Iedomājieties tipisku pilsētas daudzdzīvokļu māju pagalmu – padomju laika asfalta pelēkums, sabrukušas apmales un automašīnu rindas. Vai šajos pelēkajos labirintos ir iespējams saskatīt vietu, kur Jūsu bērnam droši rotaļāties un kaimiņiem draudzīgi sastapties? Izrādās, pat tad, ja iedzīvotāji paši organizējas un rada zaļas pārmaiņas, viņu entuziasms ātri vien atduras pret birokrātijas sienu. Kāpēc sistēma bremzē tos, kuri vēlas uzlabot savu vidi, un kā šo konfliktu risināt?

Pērn kādā Ķengaraga iekšpagalmā, pamestajās smilškastēs izauga 3 metrus garas saulespuķes. Tās piesaistīja bites un citus apputeksnētājus, bet rudenī namu iedzīvotāji varēja vērot pilsētas zvirbuļus, kas labprāt mielojās ar saulespuķu sēklām.

Papildus tika radīts neliels rekreācijas stūrītis, kurā ierīkota neliela ārtelpas lasītava un šūpuļtīkls. Tomēr dažādu iemeslu dēļ, tostarp pamatojot ar nepieciešamo saskaņojumu trūkumu, iedzīvotāju kopīgi radīta vietrade tika demontēta…

Gadījums precīzi ilustrē LU pētnieču Ineses Sūpules un Sanitas Elksnes 2025. gada pētījuma “Kopienas iedzīvotāju līdzdalība kā sociālās saliedētības prakse: līdzdalību sekmējošie un kavējošie faktori” secinājumus. Proti, ka iedzīvotāju pašorganizēšanās un vēlme uzlabot savu vidi bieži saskaras ar institucionāliem šķēršļiem un pārlieku kontroli, kas var pilnībā noslāpēt vietējās kopienas entuziasmu. Pētnieki secina – lai gan iedzīvotāji vēlas līdzdarboties, tieši birokrātiskie saskaņojumi un skaidru “spēles noteikumu” trūkums ir viens no galvenajiem kopienas saliedētības kavējošajiem faktoriem.

Šis stāsts ir iedzīvināts interaktīvā leļļu teātra izrādē “Pagalms”, kurš skatāms – ŠEIT.

Tas vēsta par zaļajām iniciatīvām, kopienas sadarbību, konfliktu risināšanu un ticību savām idejām. Izrādes centrā ir doma, ka pārmaiņas sākas ar ideju un vēlmi iesaistīties, savukārt šķēršļus iespējams pārvarēt, sadarbojoties un meklējot kopīgus risinājumus.

“Bērniem ir ļoti dabiska vēlme rūpēties par vidi un praktiski iesaistīties tās uzlabošanā – stādīt, veidot un izzināt caur pieredzi. Ar šo izrādi mēs vēlamies parādīt, ka arī mazas iniciatīvas ir nozīmīgas un ka ikviens var iesaistīties savas apkaimes veidošanā. Izrāde palīdz runāt ne tikai par vidi un dabu, bet arī par sadarbību, cieņpilnu komunikāciju un drosmi nepadoties pēc pirmajām grūtībām,”

stāsta biedrības “ManaTava Darītava” projekta veidotāja un Eiropas Klimata pakta vēstniece Irina Baklanova.

Pārmaiņas uz labu prasa laiku un citus resursus. Taču, lai mazo pagalmu stāsti nepārvērstos tikai par īslaicīgu entuziasmu, ir nepieciešamas sistēmiskas pārmaiņas. Kāpēc labie nodomi atduras pret birokrātijas vai kaimiņu nesaskaņu sienu? To aicinājām vērtēt nozares ekspertus, skatot situāciju no vairākiem skatpunktiem.

1. perspektīva: Skaidru noteikumu trūkums un kopienu strīdi

Rīgas domes deputāts, urbānists un plānotājs, arī Klimata pakta vēstnesis Mārtiņš Eņģelis norāda, ka pašlaik trūkst sistēmiskas pieejas iedzīvotāju iniciatīvām:

“Sliktās ziņas ir tādas, ka nav skaidra mehānisma, kā tiek saskaņotas un īstenotas iedzīvotāju bezatlīdzības iniciatīvas publiskajā ārtelpā. Mums iztrūkst sistēmas, kas ļautu iedzīvotājiem un biedrībām brīvi rīkoties un pašām koordinēt savus projektus, ja ir skaidri noteikumi un likumiskā vienošanās pašvaldības vai apsaimniekotāja līmenī.”

M. Eņģelis arī vērš uzmanību uz iekšējām kopienu problēmām:

“Šķelšanās vispirms notiek apkaimju vai pat iekšpagalmu līmenī, kur sastopas pretēju pušu pārstāvji. Tā vietā, lai vienotos, tie ķīvējas par visu – no mēbelējuma formas līdz stādiem. Turklāt šajā dinamikā arvien vairāk iejaucas arī ārējie spēki – viltus ziņu veidotāji vai populisti, kuru mērķis ir celt savu, nevis kopienas popularitāti.”

2. perspektīva: Pašvaldības rīki un iedzīvotāju pasivitāte

Ja mazie vides uzlabojumi var notikt ar nelielu iedzīvotāju iesaisti, tad lielāki projekti prasa gan būvatļaujas, gan attiecīgi lielākus finašu resursus, gan arī iedzīvotāju iesaisti. Piemēram, Rīgas jauniešu centra “Kaņieris” iniciatīva par centra āras teritorijas atjaunošanu jau vairākus gadus tiek iniciēta līdzdalības budžeta ietvaros, bet netiek pietiekami atbalstīta. Iespējams, sabiedrībai trūkst informācijas par šādu balsojumu nozīmi.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju attīstības projektu vadītāja Daiga Mežale apstiprina šo plaisu starp iedzīvotāju gaidām un realitāti:

“Apkaimju koordinatora darbā esmu novērojusi, ka ir iedzīvotāji, kuri sagaida, ka Pašvaldība visu izdarīs (arī tad, ja tas būtu jādara pašiem iedzīvotājiem savai mājai piesaistītajā zemesgabalā), un ir aktīvisti, kuri paši gatavi rīkoties – individuāli vai apvienojoties ar domubiedriem biedrībās vai neformālās kopienās.”

D. Mežale norāda, ka atsaucoties uz aktīvo iedzīvotāju pieprasījumu Rīgas pašvaldībā ieviesti vairāki līdzdalības mehānismi – no Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā līdz pat atbalstam iedzīvotāju biedrībām pašvaldības zemesgabalu sakopšanā, nodrošinot atkritumu konteinerus, melnzemi, kompostu un zāliena sēklas. Šobrīd arī notiek sabiedrības vadīta kopienu centra pilotprojekts, nododot konkursa kārtībā nevalstiskai organizācijai pašvaldības īpašumu un atspēriena grantu, lai tā tālāk veidotu kopienas centra saturu, piesaistītu telpu lietotājus un finansējumu, kā arī nodrošinātu aktivitātes iedzīvotājiem. Tomēr lielākais klupšanas akmens nav finansējums.

“Pētot iedzīvotāju drošības sajūtu diennakts tumšajā laikā Purvciemā, esam nonākuši pie secinājuma, ka iedzīvotāji apkaimē jūtas samērā droši, taču lielākā problēma ir tieši savstarpējā neuzticēšanās. Saprotam, ka uzticēšanās rodas tad, kad cilvēki viens otru labāk iepazīst,”

skaidro RAIC pārstāve.

Kā veiksmīgu piemēru viņa min kaimiņu rīkotu āras kino vakaru daudzdzīvokļu māju iekšpagalmā, kas tika kopienas hakatonā iniciēts.

“Iedzīvotāji paši visu organizēja, bet mēs palīdzējām ar konsultācijām un saskaņojumiem, jo apzināmies, ka iedzīvotājiem var būt sarežģīti pašiem ar to tikt galā. Jāatzīst, ka atsaucība dalībai mācībās un hakatonā varēja būt lielāka, taču tie, kuri piedalījās, atzina, ka bija vērtīgi, un teica, ka labprāt piedalītos vēl citos līdzīgos pasākumos, kā rezultātā var izdarīt kaut ko labu savai kopienai.”

Tas pierāda – iedzīvotājiem ir vajadzīgi tieši šādi, nelieli impulsi, un drīzumā vairākās apkaimēs startēs projekts “Rīgas saimnieki”, kura ietvaros notiks aktivitātes daudzdzīvokļu māju kopienu stiprināšanai.

Bet kā šos impulsus radīt un kā pārvarēt kaimiņu pasivitāti ikdienā?

Māris Jansons, Rīgas Apkaimju alianses vadītājs, arī daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvis sniedz praktisku, pieredzē balstītu risinājumu – jāsāk ar maziem soļiem, lai atgrieztu šo ticību:

“Kopš 2010. gada strādājot ar mājokļu un apkaimju jautājumiem un redzot, kā attīstās, piemēram, Sarkandaugavas kopienas centrs, esmu secinājis, ka komunikācija ir pats svarīgākais. Taču universālas brīnumreceptes nav. Lai iedzīvotājus iekustinātu, nav jāmēģina uzreiz saliedēt visa māja vai pagalms – ir jāpieņem realitāte, ka visi nekad neiesaistīsies, jo šobrīd augstā vērtē ir personīgais labums. Pietiek atrast aktīvo ‘kodolu’ jeb aptuveni 8–15% iedzīvotāju, kas gatavi sadarboties.

Lielākā kļūda ir tikties tikai tad, kad jārisina problēmas un jāvāc nauda dārgiem projektiem. Sabiedrībā valda bailes uzņemties atbildību, tāpēc kopienas aktivizēšana jāsāk ar maziem, ātri paveicamiem darbiem, kas rada tūlītēju ‘varēšanas sajūtu’.”

M. Jansons arī iesaka praktiskus rīkus:

“Tāpat vajadzētu organizēt divvirzienu komukāciju WhatsApp čatā, kas nav domāts tikai vienpusējiem paziņojumiem, bet gan dialogam. Tomēr tur ir vajadzīga stingra moderācija un līderis, kurš spēj pieņemt gala lēmumu, uzklausot un meklējot kompromisus ar tiem kaimiņiem, kurus pārmaiņas ietekmē tieši. Pat ja lēmums izrādīsies kļūdains, darbs vismaz būs izdarīts.

Tajā pašā laikā ir jāpieņem, ka sapulcēs mēdz būt cilvēki, kuri kliedz. Šāda toksiska komunikācija rada vardarbīgu attiecību gaisotni un burtiski atbaida miermīlīgi noskaņotos iedzīvotājus, tāpēc ar šādiem provokatoriem ir jāprot savlaicīgi vienoties par noteikumiem, atgādinot, ka demokrātijā ir svarīga arī mazākuma balss. Dažkārt tas prasa drosmi un balansēšanu kā uz naža asmeņa – it īpaši, ja strīdi sākas par tādiem jutīgiem nodomiem kā projekta nosaukums vai lietojamā valoda. Un visbeidzot – lielisks tilts uz iesaisti un saliedēšanu ir kopīgas aktivitātes, jo īpaši bērniem.”

Tomēr pat visatvērtākā divvirzienu komunikācija un kaimiņu saliedētība mēdz atdurties pret neredzamu sienu, ja iniciatīva pārkāpj privātā īpašuma robežas. Kā rāda pieredze, nākamais un bieži vien nepārvaramais solis ir sadursme ar juridisko rāmējumu un birokrātiju, ko pārstāv namu apsaimniekotāji un pilsētas būvvaldes.

3. perspektīva: Namu apsaimniekotāju ierobežojumi

Arī namu apsaimniekotāji ir ierobežoti teritorijas uzlabošanā. Iedzīvotāji bieži vaino Namu pārvaldes par iniciatīvas trūkumu, taču apsaimniekotāji, kas apkalpo nepašvaldības teritorijas, paši ir juridiski ierobežoti. Viņi nevar investēt kopības naudu bez stingra dzīvokļu īpašnieku vairākuma balsojuma (50%+1 balss) un detalizētiem saskaņojumiem ar Būvvaldi.

Zīmīgi, ka gatavojot šo rakstu, vairāki namu apsaimniekotāji tika aicināti dalīties ar pieredzi, kādēļ šis process ir tik smagnējs, taču pretī tika saņemts klusums. Šis klusums labi ilustrē realitāti – sistēma ir sarežģīta.

4. perspektīva: Vēsturiskais mantojums un “virtuļa” modelis

Pelēkais tukšums un neizmantotie pagalmi ir pilsētas attīstības, kā arī tās bērnu dzīvesprieka un pašizaugsmes potenciāls. Kamēr Eiropā jau gadiem aktīvi īsteno sociālos projektus, pašorganizēti revitalizējot vidi, Latvijā joprojām jūtamas sekas vēsturiskajam mantojumam, kas ilgstoši ierobežoja mūsu kooperēšanās prasmes un ieradumus.

Digitālais laikmets ļauj veidot kopienas tiešsaistē, balstoties uz specifiskām interesēm, taču tas vājina spēju veidot kopienu ģeogrāfiski – ar cilvēkiem, kas dzīvo aiz sienas vai stāvu zemāk, bet ir ar pavisam citiem uzskatiem. Jaunu vērtību radīšanai pagalmā ir vajadzīgi fiziski projekti, kuros piedzīvot reālu, dažreiz neērtu un kompromisos balstītu klātienes dialogu.

Šajos projektos talkā nāk “virtuļa” modelis, kas ir pamatā “Virtuļa ekonomikai” (Doughnut Economics) un solidaritātes jeb kopienas ekonomikas principi, kurus Latvijā aktīvi aktualizē pētniece, sociālā inovatore Paula Cukura.

Virtuļa modelis ir viens no šī brīža populārākajiem ilgtspējas ietvariem, kas visaptveroši tiecas sabalansēt cilvēku vajadzības ar planētas robežām. Virtulis ir 21. gadsimta kompass dzīvespriecīgiem cilvēkiem un veselīgai planētai. Viena no virtuļa ekonomikas pamatidejām ir, ka labklājību rada nevis individuālu resursu savtīga uzkrāšana, bet gan to gudra, kopīga pārvaldība.

Pagalma mērogā tas nozīmē trīs galvenos pieturpunktus:

  • Sadarbība, nevis konkurence: Tā vietā, lai katrs pirktu savu urbi vai zāģi, kaimiņi izpalīdz viens no otram, arī ar padomu.
  • Sociālais un ekoloģiskais ieguvums: Panākumus mēra nevis naudā, bet gan tajā, cik saliedēti ir kaimiņi, cik labiekārtots ir pagalms un cik droši tur jūtas bērni.
  • Kopīga īpašumtiesību sajūta: Viss, kas tiek radīts, pieder kopienai, un katrs jūtas atbildīgs par tā uzturēšanu.

Mūsdienu vide piedāvā visu saņemt kā gatavu pakalpojumu ar viena klikšķa palīdzību. Savukārt kopienas ekosistēmas veidošana prasa pacietību, fizisku darbu un laiku. Rezultātu nevar redzēt uzreiz, kas mūsdienu steidzīgajā ritmā reizēm liek zaudēt motivāciju, tomēr iegūtās attiecības un gandarījums par paveikto ilgtermiņā ir neatsverams – gan cilvēkiem, gan dabai, gan kopīgai videi.

“Virtulis principā ir domāšanas un darbības veids – kā morālais ilgtspējas kompass,

kas tiecas uz pasauli, kurā ikvienam iedzīvotājam ir nodrošinātas viņa pamatvajadzības, cienot uz Zemesslodes pieejamos resursus.”

Paula Cukura uzsver, ka šis modelis ir vērsts uz pēcizaugsmes (postgrowth) idejām – atteikšanos no akla kapitālisma, individuālisma patēriņa kultūras un peļņas kā vienīgā dzinējspēka vāveres ritenī, tā vietā izvirzot sociālo labbūtību, kopienas vajadzības un vides saglabāšanu – “īstos” dzīves kvalitātes rādītājus. Pagalmu jautājumu nerisinot ar dārgiem, “no augšas” nolaistiem iepirkumiem, par kuriem lēmumi pieņemti institūcijā starp cilvēkiem, kuri, iespējams, nekad nav bijuši konkrētajā vietā un runājuši ar vietējiem iedzīvotajiem.

Tā vietā iespējot vietējo rīcībspēju un arī atbildību pret kopīgo vidi, tostarp izmantojot vietējos resursus: kaimiņu laiku, rīkus un zināšanas (piemēram, kopīgi būvējot augstās dobes). Tas rada kopīgu īpašumtiesību un atbildības sajūtu – to, ko kaimiņi rada kopā, viņi arī kopā uztur un sargā.

5. perspektīva: Pašvaldības dublējošā loma un projektu ilgtspēja

Arī arhitekts un studijas “Tandeems” līdzdibinātājs Kārlis Jaunromāns vērš uzmanību uz paradoksu pilsētas un pilsoniskās sabiedrības attiecībās. Viņš norāda, ka pašvaldības arvien vairāk strādā ar pilsoniskajā līdzdalībā balstītiem projektiem, kas ir lieliski. Tomēr tas ir radījis jaunu, neviennozīmīgu tendenci.

“Pašvaldībai uzņemoties organizatora lomu, tā neparastā pozīcijā nostāda esošās iniciatīvas. Tā vietā, lai saņemtu atbalstu par ilggadēju darbu, strādājot ar kādu jomu, nereti tiek radītas jaunas programmas vai nodaļas, kas principā izveido jaunu struktūru, dublējot jau esošo. Vide, kur pilsoniska iniciatīva saskaras ar pašvaldības pretestību, bet paralēli top pilsētas vadīti projekti, kas to pašu ideju iniciē, nav motivējoša ne kopienām, ne iesaistīties gribošajai sabiedrības daļai,”

skaidro K. Jaunromāns

Tāpat arhitekts uzsver procesu turpinātības un ilgtspējas trūkumu, jo nereti pilsētas iniciētie projekti top kā daļa no kāda Eiropas Savienības (ES) fonda projekta.

“Tas nodrošina resursus un atlīdzības iesaistītajiem uz noteiktu laika periodu — tiek radīts īstermiņa paātrinājums procesam, ko nav reāli turpināt pēc piešķirto līdzekļu iztērēšanas. Tas nav ilgtspējīgi.”

Lai ilustrētu šo problēmu, K. Jaunromāns piedāvā salīdzinājumu no uzņēmējdarbības vides:

“Iedomāsimies lietotu mēbeļu veikala īpašnieku, kas daudzu gadu laikā ir atradis veidus, kā optimizēt savu darbību, lai šo nišas biznesu uzturētu. Pēkšņi parādās kāds jauns, ārēji finansēts projekts, kas nākamo trīs gadu laikā piedāvā lietotas mēbeles bez maksas. Darbinieku algas ir nodrošinātas, un no malas šī akcija izskatās pēc veiksmes stāsta, jo mantu apmaiņa notiek lielākā mērogā nekā jebkad. Pirmajos gados cilvēku interese par bezmaksas lietām ir milzīga, taču pa šo laiku ilggadējais, pašnodrošinātais uzņēmums ir beidzis pastāvēt. Projektam noslēdzoties un finansējumam apstājoties, to vairs uzturēt nav iespējams, un tirgū vairs nav neviena, kas šo nišu aizpildītu, jo stabilā pamatne ir iznīcināta.”

Tāpēc arhitekts aicina uz pilsētvides aktīvismu skatīties prātīgi, saudzējot tos resursus, kas jau eksistē:

“Vērtīgākie resursi nereti ir tieši aktīvas kopienas, esoši kontaktu tīkli un to savstarpējās sadarbības. Projekti, kas dublē esošas iniciatīvas, var dot īstermiņa uzrāvienus, bet tajā pašā laikā izjaukt esošās kopienas, kas ir apvienojušās brīvprātīgi, risinot kādu problēmu.”

Kārļa Jaunromāna minētais piemērs spilgti ilustrē to, cik trausla ir brīvprātīgā līdzdalība, ja to mēģina ierāmēt birokrātiskos projektos. Lai pagalmu labiekārtošana nestāvētu uz vietas, pilsētai un iedzīvotājiem ir jāmācās sadarboties kā līdzvērtīgiem partneriem. Un, kamēr sistēmiskie mezgli vēl tiek šetināti, iedzīvotāju pašorganizēšanās spēks pierāda, ka pārmaiņas nav jāgaida gadiem — tās var sākties jau šodien.

Skats nākotnē: Pārmaiņas var sākties šodien

Neskatoties uz šķēršļiem, pozitīvas izmaiņas notiek. Kā norāda Mārtiņš Eņģelis, pēdējo padsmit gadu laikā apkaimju biedrības ir pierādījušas, ka spēj pašorganizēties un apvienot dažādu jomu profesionāļus:

“Rezultāts ir ne tikai kopienas telpas Sīmaņa ielā 14 vai topošā vieta Čiekurkalna ūdenstornī, bet neskaitāmi līdzdalības budžeta konkursi. Kopienas ir pierādījušas sevi kā uzticamus un kompetentus kopradītājus. Šādi drosmīgie piemēri var kalpot par iedvesmu pašvaldībai pilnīgam kopienas deleģējumam.”

Arī Latgales ielas stāsts turpinās. Šobrīd, turpinot labo nodomu, ir apzināti iedzīvotāju viedokļi un brīvprātīgo darītāju loks. Kamēr kāds vēl tikai vēro vai palīdz atrast projekta par pagalma labiekārtošanu nepašvaldības teritorijā finansējuma avotus, tiek plānots īstenot mini Kopienas dārza iniciatīvu ar augstajām dobēm. Kāds joko – varbūt izdosies izaudzēt katram savu ķirbi Helovīnam?

Pasaules prakse rāda, ka kopienas dārzi nav tikai vaļasprieks – tas ir viens no spēcīgākajiem instrumentiem mūsdienu eko-sociālās krīzes risināšanā. Tie palīdz risināt globālas problēmas lokālā mērogā: veicina bioloģisko daudzveidību, rada vietu kaimiņu dialogam un uzlabo pilsētnieku pašsajūtu. Bioķīmiskā līmenī saskare ar augsni un dabu stimulē laimes hormonu – serotonīna un dopamīna – izdalīšanos, tādējādi dziedinot ikdienas stresu.

Šo terapeitisko un saliedējošo dārza funkciju apstiprina arī vietējie. Kāda vecāka gadu gājuma vietējā iedzīvotāja priecājas, ka jaunie vecāki pašorganizējas, rādot piemēru bērniem par līdzatbildību savas teritorijas sakopšanā un iekārtošanā un saskata potenciālu Kopienas dārzam ar augstajām dobēm, jo, pirmkārt, tās ir senioriem ergonomiskas, un, otrkārt, veicinās kaimiņu kopābūšanu pozitīvā vidē, kā arī raisīs jaunas kopīgi darāmas idejas.
Lai top!

Par “ManaTava Darītava”

“ManaTava Darītava” ir vietrade, kas veicina drošu, iekļaujošu un radošu vidi bērniem, jauniešiem un ģimenēm. Dibināta 2024.gadā. Fiziski darbojas Ķengaragā, bet sadarbībām ar labiem nodomiem robežu nesaskata.
https://manatavadaritava.lv/

 

Rīgā 2026. gadā turpinās veloceļu izbūve un jaunu maršrutu attīstība

Rīgā turpinās veloinfrastruktūras attīstība, lai iedzīvotāji varētu droši un ērti pārvietoties starp apkaimēm, nokļūt līdz sabiedriskā transporta un dzelzceļa stacijām, kā arī izmantot ērtus savienojumus ar Pierīgu. Arvien vairāk atsevišķu veloceļu un velojoslu tiek savienoti vienotā tīklā, padarot pārvietošanos ar velosipēdu par reālu alternatīvu ikdienas braucieniem.

“Droša veloinfrastruktūra ir par satiksmes drošību visiem. Vislabākie rezultāti ir tur, kur katram satiksmes dalībniekam ir sava vieta: gājējiem ietve, velobraucējiem veloceļš vai velojosla, bet autotransportam brauktuve. Nodalot šīs plūsmas, samazinām konfliktus un padarām pārvietošanos drošāku gan velobraucējiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Tāpēc arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīsim veloceļu tīklu un veidosim jaunus savienojumus starp apkaimēm. Rīgai ir nepieciešams nepārtraukts un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls, lai velosipēds kļūtu par drošu un ērtu ikdienas pārvietošanās veidu visā pilsētā,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pēdējos gados izbūvēti vairāki nozīmīgi veloinfrastruktūras posmi. Jauni savienojumi izveidoti Mūkusalas ielā un Vilhelma Purvīša ielā, nodrošinot ērtāku piekļuvi pilsētas centram un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Attīstīta infrastruktūra pie mobilitātes punktiem Bolderājā, Brasā, Dauderos un Sarkandaugavā, savukārt Latgales ielā jau izbūvēts aptuveni kilometru garš veloceļa posms. Turpinās darbi Višķu ielā, veidojot savienojumu ar Šķirotavas dzelzceļa staciju.

Šovasar noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgi reģionālie velomaršruti, kas savienos Rīgu ar Pierīgu. Tie ir maršruti “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem, nodrošinot drošākus un ērtākus ikdienas braucienus gan pilsētā, gan ārpus tās.

Projektu ietvaros tiek ne tikai izbūvēti veloceļi, bet arī sakārtota apkārtējā vide – atjaunotas ietves, uzlabota satiksmes organizācija, veikta apzaļumošana un teritoriju labiekārtošana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā un būs pieejami iedzīvotājiem jau šajā vasarā.

Nākamais nozīmīgais projekts ir veloceļa izbūve 11. novembra krastmalā. Posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu paredzēts izbūvēt aptuveni 1,1 kilometru garu no gājēju un autotransporta plūsmas nodalītu veloceļu. Tas būs daļa no topošā maršruta, kas savienos pilsētas centru ar Ķengaragu, Rumbulu un Dārziņu apkaimi.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī citos nozīmīgos pilsētas attīstības projektos. Jauni risinājumi paredzēti Dzirnavu ielā, Latgales ielā, Skanstes apkaimē, Zemitāna pārvada pārbūves projektā, Kundziņsalas satiksmes infrastruktūrā, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas attīstības ietvaros.

2026.gadā plānota arī jaunu veloinfrastruktūras objektu izbūve Granīta ielā, kā arī maršrutā “Rumbula–Dārziņi”. Savukārt vairākās apkaimēs turpinās projektēšanas darbi nākamajiem veloceļu posmiem. Jauni savienojumi tiek plānoti Dzirciemā un Iļģuciemā (Buļļu iela), Pļavniekos (Ilūkstes iela, Andreja Saharova iela), Ķengaragā (Brāļu Kaudzīšu iela), kā arī gar Ulbrokas un Katlakalna ielu.

Vienlaikus noslēgusies projektēšana vairākiem nozīmīgiem nākotnes maršrutiem, tostarp veloceļam Brīvības gatvē un maršrutā “Vecāķi–Carnikava”. Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par šo projektu turpmāko īstenošanu.

Rīgas pašvaldības mērķis ir veidot drošu, nepārtrauktu un iedzīvotājiem ērtu veloinfrastruktūras tīklu, kas savieno apkaimes, darba vietas, izglītības iestādes, mobilitātes punktus un Pierīgas teritorijas, vienlaikus padarot pilsētvidi zaļāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Vairāk:
https://www.liveriga.com/lv/10831-rigas-velo-celvedis
https://www.pilsetacilvekiem.lv/rigas-velocelu-karte/
https://www.balcia.lv/lv/blog/velo-marsruti-riga

 

Sākoties vasaras brīvlaikam, aicina ar bērniem pārrunāt drošu iekļaušanos satiksmē

Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Satiksmes ministrija (SM) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus par drošu iekļaušanos satiksmē un pārbaudīt zināšanas, kopīgi izpildot testu mājaslapā asvaltera-tests.lv. Vienlaikus, lai stiprinātu bērnu zināšanas un veicinātu drošus ieradumus ceļu satiksmē, SM uzsāk jauna, digitāla un interaktīva mācību materiāla izstrādi sākumskolas skolēniem.

“Bērnus izglītojoša materiāla nepieciešamību apliecina gan iepriekšējo gadu kampaņu laikā iegūtie dati, gan Valsts policijas statistika, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos, diemžēl, joprojām regulāri cieš arī bērni. Rūpēties par bērnu drošību satiksmē ir mūsu kopīga atbildība, izglītojot bērnus, lai tie jau agrā vecumā apgūtu drošus pārvietošanās paradumus un attīstītu izpratni par atbildīgu rīcību ceļu satiksmē. Sākoties vasarai ceļu satiksmes drošības tēma kļūs vēl aktuālāka,”

uzsver SM Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks, ceļu satiksmes drošības eksperts Jānis Kalniņš.

Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem:

  • katru gadu ceļu satiksmes negadījumos smagi cieš vidēji 240–250 bērni;
  • ar mikromobilitātes rīkiem saistītajos negadījumos cietušo bērnu skaits ir būtiski lielāks – ar dažāda smaguma traumām ik gadu saskaras vidēji 1400–1500 bērni.

Šie dati apliecina – drošības paradumu veidošana jāsāk savlaicīgi un jāstiprina nepārtraukti.

Pētījumi atklāj arī satraucošus paradumus reģionālajā sabiedriskajā transportā un skolas autobusos. 27% vecāku, kuru bērni pārvietojas ar autobusu, norāda, ka viņu bērns nelieto drošības jostu, savukārt 24,5 % vecāku pat nezina, vai tā tiek izmantota. Tas liecina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams bērniem saprotams un saistošs izglītojošs saturs.

Jaunais mācību saturs top kā turpinājums iepriekšējo gadu ceļu satiksmes drošības kampaņai “Laid kā lielais! Apgūsti ielu gudrības ar Asvalteru!”, pārceļot bērniem pazīstamo varoni Asvalteru uz mūsdienīgu izglītības vidi.

Mācību materiāls būs digitāls un atkārtoti izmantojams, apvienojot īsas, vizuāli dinamiskas video epizodes ar praktiskiem piemēriem un viegli uztveramiem skaidrojumiem. Tajā tiks aplūkotas būtiskas tēmas – drošības jostu lietošana, ielu un dzelzceļa pāreju droša šķērsošana, redzamība tumsā, kā arī uzmanība dažādās satiksmes situācijās.

Papildus tiks izstrādāti arī zināšanu pārbaudes uzdevumi, radoši materiāli un vadlīnijas pedagogiem, lai mācību saturs būtu viegli integrējams skolu ikdienā un palīdzētu nostiprināt bērnu zināšanas ilgtermiņā.

Mācību materiāla izstrādi atbalstījusi Ceļu satiksmes drošības padome, kā vienu no pasākumiem ceļu drošības uzlabošanai, kas tiek finansēts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošināšanas sabiedrības ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.

Plānots, ka jaunais izglītojošais rīks būs pieejams no 2026./2027. mācību gada sākuma, kļūstot par vērtīgu palīgu skolotājiem, vecākiem un bērniem. Līdz tam ikviens jau šobrīd aicināts pārliecināties par savām zināšanām un kopā ar bērniem izpildīt testu vietnē asvaltera-tests.lv, jo drošība uz ceļa sākas ar zināšanām un atbildīgu rīcību katru dienu.

 

Mainīs caurlaižu sistēmu Rīgas domē

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiks ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

 Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

 Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.

Atbilstošas pieteikšanās saites uz mājas lapu tiks publiskotas apmēram nedēļu pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā.

Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs.

 

Biedrība “Cita Rīga’’ saņem kultūras mantojuma balvu Europa Nostra

Biedrības “Cita Rīga’’ projekts “Urbānā kultūras mantojuma koprade kopā ar bērniem”, kas ir vairāk nekā 30 biedrības īstenoto projektu apvienojums, ir saņēmusi Eiropas kultūras mantojuma balvu Europa Nostra Award 2026 kategorijā “Izglītība, mācības un prasmes’’ (“Education, Training and Skills”). Balva svinīgi pasniegta biedrības vadītājai Inesei Grandānei Eiropas kultūras mantojuma ceremonijā 28. maijā Nikosijā, Kiprā.

Inese Grandāne pauž:

“Mums tas ir ļoti īpašs brīdis un liels gods. Būt starp izcilām Eiropas kultūras mantojuma iniciatīvām nozīmē ļoti daudz. Vēl vairāk nozīmē tas, ka neliela Latvijas nevalstiskā organizācija izcelta līdzās lieliem starptautiskiem projektiem.’’

Īpaši nozīmīgi, ka šogad Eiropas līmenī pamanītas uzreiz divas biedrības iniciatīvas. Līdzās “Cita Rīga” saņemtajai balvai arī Mazjumpravas kultūras kvartāls iekļauts Europa Nostra Award 2026 īsajā sarakstā kategorijā “Pilsoniskā līdzdalība un apzinātības celšana’’ (“Citizens’ Engagement and Awareness-raising”).

“Cita Rīga” jau vairāk nekā 15 gadus palīdz bērniem un jauniešiem iepazīt Rīgas vēsturi caur pilsētvides ekspedīcijām, spēli, praktiskiem eksperimentiem un pašu pētījumiem. Biedrības mērķis vienmēr ir bijis ļaut bērniem skatīties uz pilsētu kā uz dzīvu vidi, kuru var lasīt, pārbaudīt un saprast pašiem.

“Bērniem un jauniešiem nav vajadzīgas gatavas atbildes. Viņiem vajag iespēju pašiem jautāt, kļūdīties, pārbaudīt un atklāt. Mēs gribam, lai Rīgas vēsture nav tikai datumi un fakti, bet pieredze, kurai var pieskarties. Mazjumpravas iekļaušana īsajā sarakstā apliecina, ka ilgstošs un sabiedrībā balstīts darbs ar vēsturisku vietu var iegūt starptautisku atzinību. Mazjumprava pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur vēsture nav tikai apskatāma, bet ir piedzīvojama,’’

uzsver biedrības vadītāja.

Eiropas kultūras mantojuma balvas piešķiršana nevalstiskai organizācijai, kas noticis pirmo reizi Latvijā, ir atgādinājums, ka ir vērts sapņot drosmīgi. Arī tad, ja sākumā ideja šķiet maza, pārāk traka vai grūti īstenojama. Tieši no šādiem sapņiem izaug darbi, ko pamana Eiropā.

Biedrības “Cita Rīga” aktivitātēm iespējams sekot līdzi un pieteikties sociālo tīklu kontos.

https://www.citariga.lv/lat/
https://www.citasrigasaktivitates.lv/
https://www.facebook.com/CitaRiga/?locale=lv_LV

 

2. jūnijā visā Latvijā iedarbinās trauksmes sirēnas un nosūtīs šūnu apraides paziņojumu

Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, otrdien, 2. jūnijā, no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīs šūnu apraides paziņojumu par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu.

Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā 3 minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, un turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums. Trauksmes sirēnu pārbaude tiek veikta, lai konstatētu iespējamus bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Kopā ar trauksmes sirēnu pārbaudi uz viedtālruņiem visā Latvijā tiks nosūtīts šūnu apraides paziņojums, kurš informēs par pārbaudi. Līdz šim šūnu apraides paziņojumi par dažādiem apdraudējumiem lielākoties nosūtīti tikai daļā Latvijas teritorijas. Līdz ar to būtiski ir pārbaudīt sistēmas tehnisko darbspēju, nosūtot šūnu apraides paziņojumu uz viedtālruņiem visā Latvijas teritorijā. Lai gan paredzams, ka šūnu apraides paziņojumu saņems lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tā nesaņemšana var būt saistīta ar to, ka: telefona aparāta uzstādījumos ir atspējota šāda veida paziņojumu saņemšana, telefona modelis neparedz šūnu apraides paziņojumu saņemšanu vai arī telefonam nav veikti jaunākie programmatūras atjauninājumi.

VUGD atgādina, ka šūnu apraide ir viena no valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļām – efektīvs un mūsdienīgs rīks sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās, kas ļauj valstij iedzīvotājiem nodot svarīgus paziņojumus dažu minūšu laikā.

VUGD skaidro, ka šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu un šūnu apraides sistēmas darbības pārbaude.

Gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, ir jāieslēdz televizors un radioaparāts vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli), informācijas saņemšanai par to ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.

VUGD reizi pusgadā veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbību, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību. Tā kā pagājušajā gadā Latvijā ieviesta šūnu apraide, šīs pārbaudes laikā plānots pārbaudīt arī šīs sistēmas darbību.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

Autors: VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa

 

Aicina piedalīties aptaujā par kopienas dārzu izveidi apkaimēs

Rīgas pašvaldības aicina rīdziniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmi un gatavību iesaistīties kopienas dārza, kopīga pagalma vai citas sabiedriskas iniciatīvas veidošanā savā apkaimē.

Starptautiska projekta IMPETUS ietvaros Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādā pieeju, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas, kas paredz veidot brīvās pilsētvides par vietējai kopienai nozīmīgu vietu – kopienu dārziem, kopīga pagalma izveidošanai vai citām iedzīvotāju aktivitātēm.

Tā var būt pavisam neliela aktivitāte, piemēram, dažas garšaugu vai puķu dobes, vai arī kopīgs pagalms pasākumiem, bērnu un jauniešu laika pavadīšanas vieta, atpūtas stūrītis un vieta, kur sastapt kaimiņus un darboties līdzās.

Pašvaldība šobrīd izstrādā procesu un risinājumus, kā atbalstīt iedzīvotājus šādu kopienas dārzu izveidē, kā arī vēlas apzināt vietas, kur šādus kopienas dārzus iedzīvotāji vēlētos veidot.

Iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūnijam aizpildīt aptauju – šeit, norādot vajadzības un interesi par iesaistīšanos kopienas dārza veidošanā.

Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt:

 potenciālās vietas pirmajiem atvērto durvju pasākumiem;

kāds juridiskais, praktiskais un informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams;

kuri iedzīvotāji un kad vēlētos iesaistīties kopienas dārzu izveidē.

Aptauja ir anonīma. Aptaujas pamatdaļas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, savukārt papildjautājumi par vajadzībām un iespējām aizņems vēl aptuveni 5 minūtes.

Lai iniciatīva ilgtermiņā varētu sākt darbību un uzņemties saistības un atbildību par brīvas ārtelpas izmantošanu un uzturēšanu, tai jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka sākumā svarīgākais ir cilvēku interese un vēlme kopā darboties, bet nodibinājumu ir iespējams izveidot vēlāk, kad iniciatīva tam ir gatava.

Aptauja tiek īstenota Eiropas Savienības Interreg Europe programmas pilotprojekta IMPETUS ietvaros, kurā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar partneriem no citām Eiropas pilsētām attīsta politikas instrumentus īpašumu pagaidu izmantošanai pilsētvidē. Pašvaldības uzdevums šajā projektā ir sniegt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām orientēties procesā no piemērotas vietas apzināšanas līdz vienošanās noslēgšanai.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt tīmekļvietnē interregeurope.eu/impetus vai sazināties ar projekta koordinatoru Jāzepu Bikši, e-pasts: jazeps.bikse@riga.lv.

 

1. jūnijā 7. tramvajs sāks kursēt pagarinātajā maršrutā līdz jaunajam mobilitātes punktam “Ķengarags”

, , ,

Līdz ar mobilitātes punkta “Ķengarags” darbības sākšanu un tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves noslēgumu 1. jūnijā 7. un 14. tramvaja, 15. trolejbusa un 49. autobusa maršruti jau no pirmā reisa kursēs līdz jaunajam mobilitātes punktam. Pasažieriem būs pieejamas arī jaunas pieturvietas tramvaja līnijas pagarinājuma posmā. Vienlaikus vairākos maršrutos precizēti kustības saraksti un atiešanas laiki no galapunktiem, tostarp 1. un 11. tramvaja maršrutā.

Izmaiņas tramvaju maršrutos no 1. jūnija:

 7. tramvajs kursēs no Ausekļa ielas līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” tramvajs turpinās ceļu pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam, arī centra virzienā kursēs pa to pašu maršrutu. Līdz ar maršruta pagarināšanu palielināsies arī reisu skaits.

 Arī 14. tramvajs tiks pagarināts līdz galapunktam “Ķengarags”. Tramvaji no Iļģuciema pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” turpinās kursēt pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam. Reisu skaits 14. maršrutā nemainīsies.

Jaunajā posmā abos kustības virzienos tramvajiem izveidotas pieturas “Rasas iela”, “Ikšķiles iela” un “Mobilitātes punkts Ķengarags”.

15. trolejbuss turpmāk kursēs līdz galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Višķu iela” trolejbusi turpinās ceļu pa Višķu ielu līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ. Reisu skaits nemainīsies, bet atsevišķos reisos tiks precizēti atiešanas laiki no galapunkta.

Izmaiņas būs arī 49. autobusa maršrutā – autobusi vairs nekursēs līdz esošajam galapunktam Višķu ielā, bet gan līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags” Latgales ielas un Višķu ielas krustojumā. Reisu skaits nemainīsies, taču atsevišķiem reisiem mainīsies atiešanas laiki no galapunkta.

Līdz ar šīm izmaiņām tiks slēgta 49. autobusa pietura “Višķu iela”, kas atrodas pirms līdzšinējā galapunkta, autobusi arī vairs neapstāsies pieturā “Višķu iela 3”.

Lai saglabātu saskaņotus atiešanas laikus kopīgajos maršrutu posmos, nelielas izmaiņas tiks veiktas arī 1. un 11. tramvaja kustības sarakstos.

Aicinām iepazīties ar jaunajiem kustības sarakstiem, kas būs spēkā no 1. jūnija:

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums ir 2,2 kilometri. Projekta ietvaros pie Latgales un Višķu ielas krustojuma izbūvēts mobilitātes punkts, jauna dispečeru ēka un sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi no Latgales ielas un Višķu ielas. Teritorijā veikti labiekārtošanas darbi — ierīkotas plašas nojumes, tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Savukārt pa Višķu ielu 300 metru garumā pagarināts 15. trolejbusa maršruts līdz jaunajam mobilitātes punktam.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook” un “Threads”.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Autors: Rīgas satiksme

 

Rīgas dome izstrādājusi iedzīvotājiem rīcības algoritmus dronu apdraudējuma laikā

Ņemot vērā pēdējā laika incidentus Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī drošības situāciju reģionā kopumā, Rīgas dome izstrādājusi pamata rīcības algoritmus iedzīvotājiem dronu apdraudējuma un trauksmes gadījumiem. Vienlaikus pašvaldība sāk informatīvu kampaņu “Sagatavojies! Šodien.”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību ārkārtas situācijās.

“Līdz šim mums šķita, ka Ukrainas karš mūs tiešā veidā neskar. Diemžēl situācija mainās. Dronu apdraudējumi arvien vairāk kļūst par mūsu ikdienu valstī, tāpēc kā pašvaldībai mums ir svarīgi, lai iedzīvotāji zinātu, kā tiem rīkoties gaisa apdraudējuma un trauksmes gadījumos. Lai izglītotu sabiedrību, esam sākuši informatīvu kampaņu un aicinām iedzīvotājus preventīvi sagatavoties un pārdomāt rīcību dažādās situācijās,”

informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Algoritmu izstrādē vadījāmies no Ukrainas pilsētu pieredzes. Aicinām iedzīvotājus ar tiem iepazīties jau šodien un neatlikt uz vēlāku laiku. Drošība nav nejaušība, un sagatavošanās var izglābt dzīvības. Pirmkārt, ir jāsāk ar sevi un jāizvēlas mājās un darbā drošās patveršanās vietas. Otrkārt, ir svarīgi pārrunāt ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem rīcības algoritmus, neatliekot uz vēlāku laiku. Vienlaikus esam izstrādājuši rīcības algoritmu izglītības iestādēm. Ja līdz pulksten 6 rītā nav atsaukts apdraudējums, tad bērnus uz izglītības iestādēm, pulciņiem, nometnēm nedrīkst vest. Apdraudējuma gadījumā bērni tiks aizvesti uz drošu patveršanās vietu un tiem tur būs jāpaliek līdz pat apdraudējuma beigām. Algoritmi tiks pilnveidoti un papildināti. Šī nebūs īstermiņa kampaņa, bet tā turpināsies ar dažādām aktivitātēm līdz pat Ukrainas uzvarai,”

norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Algoritmiem ir trīs svarīgi posmi – sagatavošanās, rīcība brīdinājuma gadījumā un rīcība tieša apdraudējuma gadījumā.

Kā sagatavoties jau iepriekš

Rīgas dome aicina iedzīvotājus:

  • izvērtēt drošākās patveršanās vietas mājās, darbā un ikdienas gaitās;
  • pārrunāt rīcību ārkārtas situācijās ar ģimenes locekļiem un bērniem;
  • sagatavot pirmās nepieciešamības somu ar medikamentiem, ūdeni, lukturīti, powerbanku, skaidru naudu un dokumentu kopijām.

Kā rīkoties trauksmes gadījumā

Ja saņemts šūnapraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu:

  • ieteicams nepamest ēkas un uzturēties tālāk no logiem un stiklotām virsmām;
  • neizmantot liftus;
  • ja persona atrodas ārā, pēc iespējas ātrāk doties iekštelpās;
  • iespēju robežās pārtraukt pārvietošanos un sekot oficiālajai informācijai.

Dzirdot drona tuvošanās skaņu:

  • nekavējoties jāmeklē drošākā patveršanās vieta;
  • ieteicams ievērot tā saukto “divu sienu principu”;
  • daudzdzīvokļu ēkās jādodas uz zemākiem stāviem vai kāpņu telpu;
  • ārā esošajiem jāmeklē tuvākais aizsegs vai patvērums.

Detalizēti rīcības algoritmi pieejami – ŠEIT.
Rīgas pašvaldības tīmekļvietnes riga.lv sadaļā Ieteicamā rīcība ārkārtas situācijās var atrast arī citus informatīvus materiālus par civilās aizsardzības jautājumiem Rīgā.

Rīgas dome atgādina, ka galvaspilsētā pašvaldībai piederošās ēkās plānots izveidot 146 patvertnes, kurās varēs uzturēties vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Plānots, ka pirmās labiekārtotās patvertnes būs pieejamas jau vasaras beigās, bet līdz gada beigām tiks īstenoti 40 % projektu, savukārt pārējo izbūve plānota nākamā gada laikā. Tāpat pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu patvertņu veidošanai dzīvojamajās mājās.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja jau pagājušajā gadā atbalstīja dalību Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā programmā, lai pielāgotu 146 pašvaldības ēkas patvertņu funkcijas nodrošināšanai. Tomēr Centrālo finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) līgumu par finansējuma piešķiršanu parakstīja tikai pagājušajā nedēļā, tāpēc būvniecības iepirkumu varēs izsludināt tikai tagad.