Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Kopumā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.

Š.g. 23. maijā Rīgas Apkaimju alianse (RAA), kura apvieno 10 aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības, bija aicinājusi medijus un citus interesentus uz savu pirmo preses brīfingu, kura laikā alianses valdes locekļi – Alija Turlaja, Kaspars Spunde, Igors Roms un Māris Jansons iepazīstināja auditoriju ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā vērojama situācija, ka pilsoniskā sabiedrība Rīgā pēdējos gados ir būtiski augusi. Rīdzinieki arvien vairāk pieskata un seko līdzi pilsētā notiekošajiem procesiem un meklē atbildes uz jautājumiem, kas tieši skar dzīves kvalitāti pilsētā. Šo līdzdalības procesu lielā mērā stimulē un nodrošina aktīvas iedzīvotāju kopienas apkaimēs, kuras ikdienā nodarbojoties ar savas apkaimes dažādu sadzīvisku, visbiežāk infrastruktūras, drošības, mobilitātes, dažādu pakalpojumu pieejamības jautājumu risināšanu, rīko saliedējošus pasākumus, kā arī veic iedzīvotāju pilsonisku aktivizēšanu.

Par galveno tēzi RAA valdes priekšsēdētāja A.Turlaja izvirzīja redzējumu par aliansi kā Rīgas domes stratēģisko partneri: “Uzskatām, ka Rīgas apkaimju biedrības kā apkaimju vajadzību vislabākie pārzinātāji un vietējās kopienas līderi ir līdz šim par maz novērtēts, bet būtisks Rīgas pašvaldības stratēģiskais partneris, kas ļauj pilsētu plānot efektīvi un ilgtspējīgi. Šis ir lielisks resurss jebkurai gudrai pilsētas pārvaldei, lai nodrošinātu pilsētas attīstību un veidot tādu pilsētu, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot un uzņēmēji darboties!”.

Ikviena apkaimes biedrība ir tuvāk stāvoša iedzīvotājiem nekā jebkura cita pašvaldības vai valsts struktūra. Tāpēc var droši uzskatīt, ka caur apkaimju biedrībām var tikt realizēts tiešajai demokrātijai pietuvināts pilsētas pārvaldes modelis, kur iedzīvotāji aktīvi un regulāri piedalās savas pilsētas veidošanā un attīstībā. RAA uzskata, ka tieši šādi jāattīstās pilsoniskai sabiedrībai, nevis tikai reizi četros gados jāpiedalās (ja vispār) pašvaldības vēlēšanās. Turklāt pašreiz esošais līdzdalības formāts, kas tiek izmantots pilsētas plānošanā, t.s., sabiedriskās apspriešanas, nav uzskatāmas par sabiedrības līdzdalību. Pēc būtības tā ir vien sabiedrības informēšana, bet ne iesaiste.

Kā vienu no primārajiem uzdevumiem RAA uzskata nepieciešamību stiprināt apkaimju biedrību kapacitāti, lai tās varētu vēl produktīvāk un kvalitatīvāk (bez aktīvistu izdegšanas) darboties kā komunikators starp iedzīvotājiem un pašvaldību, pildot partnera lomu. “Mēs aicināsim pašvaldību domāt, un esam gatavi kopā atrast labāko veidu, kā atbalstīt, ta­­jā skaitā arī finansiāli, kopienu darbu Rīgā”, teic A. Turlaja.

Vienlaikus ir jāpanāk procesa vienkāršošana, saskaņojot iedzīvotāju un kopienu iniciatīvas. Apkaimju biedrības īsteno projektus, kas ir 100% vērsti uz iedzīvotāju labumu, taču bieži vien prasa pārāk daudz administratīvo resursu. Tāpēc RAA rosina, ka Rīgas pašvaldībā jābūt vienai saziņas personai, kura ciešā sadarbībā ar apkaimēm koordinē iniciatīvu projektus un veic saskaņošanas procedūras starp departamentiem, patstāvīgi apstrādā informāciju un nodod to tālāk, panākot vajadzīgo rezultātu. Tas prasītu pilnībā mainīt sadarbības kultūru starp Rīgas domes departamentiem, kā arī lauzt esošo neefektīvo informācijas apmaiņas un saskaņošanas sistēmu, kuras dēļ daudzi iedzīvotāji nespēj īstenot iniciatīvas, jo pietrūkst zināšanas un laika, kā arī rodas dažādi šķēršļi, ar kuriem tie nav bijuši gatavi saskarties.

RAA iestājas par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu Rīgas pilsētas pašvaldībā un vēlas deleģēt apkaimju līderus dažādās Rīgas domes konsultatīvajās padomēs, darba grupās. Ir jāpanāk vienošanās ar pašvaldību par iedzīvotāju pārstāvniecību pie lēmumu pieņemšanas – tas nozīmē, ka apkaimju ekspertu viedoklis ir obligāti ņemams vērā pirms jebkuras nozīmīgas ieceres pilsētā, turklāt tās pirmsprojekta stadijā.

Daļa no pašvaldības budžeta ir jānovirza biedrību un iedzīvotāju lemšanai par tā izlietojumu: pirms ikgadējā pilsētas budžeta veidošanas procesa, katrai Rīgas izpilddirekcijai būtu jāaicina apkaimju biedrības sniegt savus priekšlikumus attiecībā uz prioritāri nepieciešamajiem uzlabojumiem savā apkaimē. Veidi un instrumenti, kādā veidā nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta apkaimēs, ir dažādi. Viens no jau izskanējušajiem variantiem ir rēķināt pēc katras apkaimes nomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoma, un noteiktu daļu novirzīt projektiem attiecīgajās apkaimēs.

Tāpat viens no RAA uzdevumiem būtu jaunā līmenī attīstīt sadarbību ar Latvijas mācībspēkiem dažādu pētījumu veikšanai par apkaimju dzīves kvalitāti, vidi, ekonomiku un citiem jautājumiem. Bieži vien pietrūkst elementāra statistika un arī padziļināti pētījumi, kas varētu palīdzēt veidot argumentācijas bāzi vai atrast labākos risinājumus dažādām ar pilsētvides tēmām saistītos projektos.

Savā turpmākajā darbībā RAA visiem iespējamiem veidiem centīsies sekmēt jaunu Rīgas apkaimju biedrību veidošanos, it sevišķi tādās lielapdzīvotās apkaimēs kā Pļavnieki, Purvciems, Imanta, Zolitūte un Ziepniekkalns.  Tādēļ vairākas reizes gadā tiks organizēti atvērtie pasākumi, kuros satikties aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi. RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, droši vērsties pēc palīdzības un konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

 

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.