Programma “Vecāki bērna labā” palīdzējusi gandrīz 20 rīdzinieku ģimenēm risināt domstarpības

Divu mēnešu laikā, kopš Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ar Rīgas pašvaldības bāriņtiesas finansējumu uzsāka pakalpojumu “Vecāki bērna labā”, par to interesējusies 21 ģimene, bet 15 ģimenes jau uzsākušas sadarbību ar speciālistiem. Pakalpojuma darbības pirmie mēneši iezīmē pozitīvu tendenci – arvien vairāk vecāku ir gatavi meklēt profesionālu palīdzību savlaicīgi, pirms konflikts ir saasinājies, nonācis tiesā vai bāriņtiesā.

Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu saņemošajās ģimenēs aug vismaz 34 bērni, kuri ikdienā izjūt vecāku konfliktu sekas.

Programma sniedz bezmaksas atbalstu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kur vecākiem radušās domstarpības par bērna aprūpi, audzināšanu vai saskarsmi. Tā palīdz mierīgāk risināt nesaskaņas, labāk saprasties un kopīgi atrast bērnam vislabākos risinājumus, lai viņš justos droši un komfortabli. Šāda palīdzība un iesaiste paredzēta situācijām, kad domstarpības vēl iespējams atrisināt ar speciālistu palīdzību, pirms iesaistās bāriņtiesa vai tiesa. Īpaši svarīgs šāds atbalsts ir šķiršanās laikā vai pēc tās, kad vecāku savstarpējās attiecības ļoti ietekmē arī bērna pašsajūtu. Tāpēc vecāki tiek aicināti negaidīt un meklēt palīdzību, jau sākoties pirmajām nesaskaņām.

Vecāki visbiežāk meklē palīdzību tad, kad viņiem ir grūti savā starpā sarunāties un vienoties par bērna aprūpi un audzināšanu. Grūtības rodas arī pēc šķiršanās, organizējot tikšanās ar bērnu, kā arī situācijās, kad starp vecākiem ir liela spriedze un konflikti. Lielākoties palīdzību meklē mammas, tomēr iesaistās arī tēvi, kuri līdz šim bijuši gandrīz trešdaļa no visiem klientiem.

“Vecāku konflikti bērniem bieži rada nedrošību, trauksmi un ilgstošu emocionālu spriedzi. Nereti tas ietekmē arī bērna uzvedību, attiecības ar apkārtējiem un spēju koncentrēties mācībām. Tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību savlaicīgi. Mūsu mērķis ir palīdzēt vecākiem veidot cieņpilnāku komunikāciju un sadarbību, lai arī sarežģītās situācijās bērns justos droši un sadzirdēts,” uzsver pakalpojuma “Vecāki bērna labā” vadītāja Ivita Puķīte.

“Prakse rāda, ka vecāku domstarpības par bērna aprūpi un saskarsmi nereti saasinās tāpēc, ka ģimenes pēc palīdzības vēršas pārāk vēlu. Ar pakalpojumu “Vecāki bērna labā” vēlamies nodrošināt iespēju saņemt profesionālu atbalstu jau pirmajās konflikta pazīmēs, lai vecāki spētu rast risinājumus bērna interesēs vēl pirms situācija nonāk līdz ilgstošiem strīdiem vai institucionāliem procesiem,” norāda Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pakalpojumu “Vecāki bērna labā”:

  • bez maksas pieejams ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, ja vismaz viens no vecākiem vai bērns ir deklarēts Rīgā,
  • pakalpojums ir konfidenciāls,
  • pirmā konsultācija tiek nodrošināta trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas,
  • pieteikuma anketu var aizpildīt Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mājaslapā www.sosbernuciemati.lv,
  • vairāk informācijas un pieteikšanās, rakstot uz e-pastu domstarpibas@sosbca.lv vai zvanot uz tālruni 22572449.

Savukārt ģimenēm, kurās radušās domstarpības par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām un šie jautājumi tiek risināti Rīgas bāriņtiesā vai tiesā, ir pieejams pakalpojums “Atbalsts ģimenēm domstarpību risināšanā”. Tā ietvaros pieredzējušu speciālistu komanda sniedz atbalstu, palīdzot partneriem veidot cieņpilnu komunikāciju, meklēt kompromisus un rast kopīgus risinājumus, lai bērni neciestu no ilgstošiem strīdiem. Pakalpojums ir pieejams ģimenēm, kurām Rīgas pašvaldības bāriņtiesa ir izsniegusi nosūtījumu tā saņemšanai.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotāju biedrības arī šoruden iesaistīties pašvaldības teritoriju sakopšanā

Rīgas pašvaldība līdz 20. augustam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei, un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi, savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.

Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”. Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori, kuri izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt septembra otrajā pusē.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada. Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas – darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īsteno RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir lielisks veids, kā mudināt iedzīvotājus iesaistīties pilsētvides sakārtošanā, vienlaikus veicinot piederības sajūtu un atbildīgu attieksmi pret savu apkārtni.

Tā arī rada iespēju kaimiņiem satuvināties un sadarboties, pārvēršot kopīgos darbus par draudzīgu un saliedējošu apkaimes pasākumu.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija pieejama šeit.

Arī šogad atvieglota kārtība lauksaimniecības kravu nogādāšanai uz Rīgas ostu

Sākoties aktīvajai jaunās ražas pieņemšanas sezonai, arī šogad ir spēkā pērn Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi izstrādātā satiksmes organizācijas kārtība lauksaimniecības kravu pārvadājumiem uz Rīgas ostu. Tā paredz atvieglotu pārvietošanos pa noteiktiem pilsētas ielu posmiem tiem lauksaimniecības kravu pārvadātājiem, kas dodas uz Rīgas ostu nodot izaudzēto ražu.

Lai izmantotu šos satiksmes atvieglojumus, pārvadātājiem pirms došanās uz ostu jāreģistrējas Rīgas ostas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā “i.rop” un jāsaņem digitāls apstiprinājums no konkrētā ostas termināļa.

Šis risinājums pērn sevi labi pierādījis praksē – tas ļāva nodrošināt raitāku kravu piegādi uz ostas termināļiem, vienlaikus būtiski samazinot kravas automašīnu sastrēgumus pilsētas ielās un pievedceļos uz ostu.

“Rīgas osta ir nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksporta vārti, tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ražas sezonas laikā transporta kustība uz ostu būtu pēc iespējas efektīvāka un prognozējamāka. Pagājušajā gadā ieviestā kārtība apliecināja, ka ar gudriem satiksmes organizācijas risinājumiem iespējams vienlaikus atbalstīt gan uzņēmējus un lauksaimniekus, gan saglabāt ērtu mobilitāti rīdziniekiem. Tāpēc arī šogad turpinām šo pieeju, kas palīdz stiprināt Rīgas ostas konkurētspēju un nodrošina raitu jaunās ražas nogādāšanu eksportam,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Vēlamies pateikt paldies Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei par rastajiem risinājumiem, lai lauksaimniekiem būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt izaudzēto produkciju ostā. Tas ir būtisks atbalsts zemniekiem ražas novākšanas laikā. Latvijai ir liela ostu kapacitāte, un tā noteikti jāizmanto. Vienlaikus skaidrs, ka esošās graudu noliktavas nav pietiekamas, lai mēs pilnībā varētu uzglabāt visu Latvijā izaudzēto lauksaimniecības produkciju – graudus, rapsi, zirņus un pupas, tāpēc ir ļoti svarīgi daļu no šīs produkcijas pēc iespējas ātrāk arī eksportēt, lai ražas novākšana Latvijā, kas turpināsies visu augustu un vēl septembra sākumā, varētu noritēt veiksmīgi”, uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Digitālā pieteikšanās samazina gaidīšanas laiku pie ostas termināļa, novēršot kravas automašīnu dīkstāvi un palīdzot nodrošināt vienmērīgu transporta plūsmu uz ostu aktīvās graudu sezonas laikā. Vienlaikus ostas sistēmā pieejamie dati tiek nodoti pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, paredzot iespēju operatīvi uzraudzīt satiksmes organizācijas noteikumu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz satiksmes situācijas izmaiņām.

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pērn Rīgas pašvaldības institūcijas, pašvaldības policija un Rīgas brīvosta kopīgi izstrādāja risinājumu, kura mērķis bija mazināt lauksaimniecības kravu aprites radīto ietekmi uz galvaspilsētas satiksmi ražas sezonas laikā. Pēc pagājušā gada rezultātiem var pārliecinoši apgalvot, ka šis risinājums strādā. Arī šogad turpināsim iesākto, lai aizvadītu šo ražas sezonu maksimāli komfortabli gan zemniekiem, gan pilsētniekiem,” norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.

Satiksmes organizācijas atvieglojumi lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ir spēkā šādos Rīgas ielu posmos:

  • Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai,
  • Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai
  • Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai,
  • Raņķa dambī,
  • Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ceļa zīmes šajos posmos ir papildinātas ar norādi “Izņemot i.rop pieteiktiem ostas apmeklējumiem lauksaimniecības kravas pārvadātājiem”, tādējādi nodrošinot, ka atvieglotā satiksmes kārtība tiek izmantota tikai tiem pārvadātājiem, kuri dodas uz ostas termināļiem ar lauksaimniecības kravām.

Detalizēta informācija par elektronisko pieteikšanās sistēmu “i.rop”, kā arī reģistrācija pieejama Rīgas brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē https://rop.lv/lv/rigas-brivostas-e-caurlaides-pieteiksanas-un-lietosanas-instrukcija

Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot uz policija@rop.lv vai zvanot pa tālruni 67090777 visu diennakti.

Rīgas osta ir lielākais lauksaimniecības produktu eksporta mezgls Latvijā – 2025. gadā caur ostu tika pārkrauti 2,94 miljoni tonnu lauksaimniecības beramkravu jeb 48 % no visām Latvijas ostās pārkrautajām šī segmenta kravām. Lielākā daļa lauksaimniecības kravu ostā tiek piegādāta ar autotransportu. Pērn tie bija aptuveni 72 000 kravas automašīnu. Aktīvākajā graudu sezonas periodā šādas plūsmas prasa īpašu satiksmes organizāciju, lai nodrošinātu gan ostas termināļu nepārtrauktu darbu, gan pēc iespējas mazāku ietekmi uz satiksmi pilsētā.

Rīgas pašvaldība aicina uz bezmaksas meistarklasēm “Koka Rīgā”

,

Augustā Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties bezmaksas vienas un divu dienu meistarklasēs, kurās būs iespēja gūt praktisku pieredzi arhitektonisko ģipša ornamentu atjaunošanā, māla apmetuma uzklāšanā iekštelpās, divu dienu laikā atjaunot vienu no Koka Rīga kaļķa apmetuma sienām, kā arī ikgadēji varēs gūt ieskatu vēsturisko koka durvju un futerlogu atjaunošanā.

Pagājušajā gadā ar lielu interesi tika aizvadīta māla apmetuma uzklāšanas meistarklase. Tā kā vietu skaits ir ierobežots un interese bija ļoti liela, šogad māla apmetuma meistarklase notiks divas dienas. Dalībnieki gūs teorētisku ieskatu par māla apmetuma īpašībām un pielietojumu, kā arī praktiski apgūs pareizu materiāla sagatavošanu un uzklāšanu.

Kaļķa apmetuma meistarklase norisināsies divu dienu garumā – pirmajā dienā tiks sagatavota siena, bet otrajā uzklāts kaļķa apmetums. Praktiskais darbs notiks uz vienas no “Koka Rīgas” sienām, kur padomju laikā liktais kaļķa apmetums ir saplaisājis un atdalījies. Meistara vadībā dalībnieki veidos kaļķa apmetuma paraugsienu un iepazīs dažādas apmetuma uzklāšanas tehnikas.

Pēc ilgāka pārtraukuma, atgriežas arī meistarklase par arhitektoniskajiem ģipša dekoriem – griestu rozetēm, karnīzēm un līstēm. Tās laikā būs iespēja uzzināt par ģipša ražošanu, dekoru liešanu un nostiprināšanu, kā arī par biežāk pieļautajām kļūdām, kas var sabojāt vēsturiskos ģipša dekorus. Dalībnieki aicināti līdzi ņemt savu dekoru fotogrāfijas kopīgai analīzei, kā arī praktiski izmēģināt dekoru atliešanas procesu.

Arī šogad, kā ierasts, notiks vēsturisko koka futerlogu un koka durvju atjaunošanas meistarklase. Dalībnieki meistara vadībā apgūs lineļļas krāsas uzklāšanu, stiklošanu, ķitēšanu, bojāto koka daļu protezēšanu, durvju mehānismu remontu, pareizu restaurācijas instrumentu lietošanu un citas praktiskas iemaņas, kas noderēs vēsturisko koka elementu atjaunošanā.

Plānotās meistarklases:

  • 12. un 13.08. – Māla apmetuma uzklāšana iekštelpās;
  • 18.08. – Vēsturisko futerlogu remonts un atjaunošana;
  • 19.08. – Vēsturisko koka durvju remonts un atjaunošana;
  • 20.08. un 25.08. – Kaļķa apmetuma atjaunošana;
  • 21.08. – Arhitektoniskie ģipša ornamenti un to atjaunošana;

Dalība meistarklasēs ir bez maksas. Dalībnieku skaits – ierobežots. Pieteikšanās, aizpildot anketu – šeit. Vairāk informācijas pa tālruni – +371 67037293.

Meistarklases norisināsies klātienē Īpašuma departamenta “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā, no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv

Šonedēļ Rīga aicina uz Labā krasta svētkiem, muzikālajiem parkiem un teātra izrādi “Dumpīgā Rīga”

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Šonedēļ, 8. augustā, pašvaldība aicina uz Labā krasta svētkiem Grīziņkalnā, muzikālajiem parkiem Vērmanes dārzā, Dzegužkalna parkā un Ziemeļblāzmas pils parkā, kā arī piedāvā teātra izrādi “Dumpīgā Rīga” Doma laukumā.

Labā krasta svētki Grīziņkalnā 8. augustā no plkst.12.00 līdz plkst. 22.00 aicina apmeklētājus visas dienas garumā piedzīvot daudzveidīgu kultūras programmu, kurā savijas mūzika, laikmetīgā māksla, apkaimes vēsture un kopienas stāsti. Svētki piedāvās koncertus, performances, dejas izrādi, ekskursijas, radošās darbnīcas un aktivitātes ģimenēm, atklājot Grīziņkalnu un Rīgu kā atvērtu un daudzveidīgu pilsētu.

Uz mazās skatuves visas dienas garumā norisināsies izzinoša un līdzdalībā balstīta programma. Gaidāmas sarunas par aktuāliem jautājumiem ar Rīgas centra apkaimju biedrību pārstāvjiem, pilsētvides plānošanas ekspertiem un atbildīgo institūciju pārstāvjiem.

Apmeklētājus iepriecinās “Lielā Grīziņkalna viktorīna”, kurā aicinātas piedalīties gan ģimenes, gan draugu komandas līdz pieciem dalībniekiem. Pieteikšanās pasākuma norises dienā pie Mazās skatuves koordinatora. Būs iespēja redzēt Ģertrūdes ielas teātra izrādi “Tas ir viss, ko mēs varam”, baudīt dzejas lasījumus, kas atklās dzejnieču skatījumu uz Rīgu mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī ikviens tiks aicināts dalīties ar Grīziņkalna apkaimes stāstiem.

Uz lielās skatuves apmeklētājus iepriecinās Rīgas amatierkolektīvu priekšnesumi, BikiDZIESMU koncerts lieliem un maziem, gaidāmi Latgales danči kopā ar folkloras kopu “Grodi”, kā arī Matīsa Žilinska džeza trio koncerts. Būs iespēja redzēt iluzionista Edžus performanci, kā arī izbaudīt Dailes teātra jauno aktieru koncertu. Vakarpusē skatuvi pieskandinās grupu “YŪT”, “JUUK” un “Turaidas roze” un pūtēju orķestra “Horizonts” koncerti.

Nacionālā teātra izrāde “Dumpīgā Rīga”

7. augustā plkst. 20.00 un 8. augustā plkst. 15.00 Doma laukumā būs iespēja redzēt Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Dumpīgā Rīga” – dziesmu spēli visai ģimenei, kas tapusi, iedvesmojoties no Rutku tēva. Darbības laiks – 1582. gada pavasaris, kad Rīgā notiek kalendāru nemieri, jo rīdziniekiem ir savs viedoklis par Eiropā noteikto kārtību. It kā vieglajā dziesmu spēles stilā režisors piedāvās aplūkot nacionālā rakstura īpatnības toreiz un tagad.

Lomās iemīlotie aktieri Raimonds Celms, Madara Botmane vai Ieva Aniņa, Edgars Kaupers, Emīls Kaupers, Egils Melbārdis, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Elizabete Lielmane vai Elza Rūta Jordāne, Mārtiņš Brūveris, Matīss Kučinskis, Mārcis Maņjakovs, Voldemārs Šoriņš, Ivars Puga, Kārlis Reijers, Daiga Gaismiņa, Rīgas Doma zēnu koris. Režisors Klāvs Mellis, scenogrāfe Austra Sniķere, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone, dramatizējuma un dziesmu tekstu autors Klāvs Mellis, komponists Ernests Mediņš. Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.

LODErēšanas diena Sarkandaugavā

8. augusts Sarkandaugavā būs loderēšanas diena. Loderēt nozīmē klaiņot un laiski slaistīties. Šādā sestdienīgā noskaņā kopienas centra “eS14″ pagalmā varēs vērot Sarkandaugavas laikam veltīta sienas gleznojuma tapšanu, brokastlaikā kopā ar ielu mākslas pētniekiem pētīt laika zīmes apkārtējos pagalmos, pusdienlaikā rosīties radošajās darbnīcās, un vakarlaikā pārrunāt aktuālo par apkaimes nākotni, lai pēc tam kopā ar mākslinieču apvienību “Poētiskais Robotisms” nokļūtu performancē “Sarkandaugavas laika lode”.

Darbnīcas, diskusija un performance ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Ieeja pagalmā notiek aiz ēkas, caur pagalma vārtiem. Automašīnu iespējams novietot stāvvietā pirms pagalma, iebraucot no Sliežu ielas puses. Labierīcības cilvēkiem ratiņkrēslos un mazu bērnu pārtinamais galds atrodas ēkās pirmajā stāvā, bet ieeja ar rampu tajā no ēkas fasādes puses Sīmaņa ielā.

Muzikālo parku programmas

“Rīgas vasaras” Dzegužkalna parka muzikālo programmu 5. augustā atklās Linda Leen, aicinot klausītājus uz emocionāli daudzveidīgu vasaras vakaru. Koncertā skanēs gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem mākslinieces radošās darbības posmiem, gan jaunākais repertuārs no 2026. gada mākslinieces minialbumu triloģijas WAVES.

6. augustā koncertā “Uzlādējies dejā” ar košumu un deju ritmiem atklās “Rīgas vasaras” mēnesi kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, kur ar savu enerģisko akustisko instrumentu spēli, blūz-folk-grass dejās un dziesmās iekustinās “Rahu” un cauri stāstiem dančos izvedīs “Nielslens Lielsliens”.

Savukārt ar Maestro Raimonda Paula svētību tapusī muzikālā apvienība “Diskopauls” 7. augustā uz Vērmanes dārza skatuves atgriežas atjaunotā sastāvā ar īpaši komponista 90. jubilejai papildinātu programmu. Apvienības solistiem Elzai Rozentālei un Miķelim Putniņam pievienosies Aija Vītoliņa, veidojot dzirkstošu un spilgtu dziedātāju trio, kas pieredzējušu mūziķu sastāva (Toms Mikāls – taustiņi, Rūdolfs Dankfelds – bungas, Kristians Priekulis – bass, Dāvis Jurka – pūšamie instrumenti) pavadījumā nodrošinās dejas no pirmās takts līdz pat koncerta noslēgumam.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

NVO nams piedalījās Kreisā krasta svētkos Uzvaras parkā

Sestdien, 1. augustā, NVO nams piedalījās Kreisā krasta svētkos Uzvaras parkā, turpinot tradīciju doties ārpus nama telpām un satikt rīdziniekus viņu apkaimēs. Svētku laikā nama teltī apmeklētāji iepazina nevalstisko organizāciju darbību un uzzināja vairāk par NVO namu kā vietu, kur satiekas sabiedrības iniciatīvas, radošas idejas un līdzdalības iespējas.

Iedvesmojoties no šī gada svētku koncepcijas “Atver Rīgu. Kods – 825”, apmeklētāji piedalījās interaktīvās aktivitātēs – videi draudzīgajā aptaujā “Kas ir NVO?”, radošajā uzdevumā “Atšifrē N, V, O – Rīgas līdzdalības kodu!” un spēlē “Atpazīsti NVO namu!”. Radošie uzdevumi un sarunas palīdzēja labāk izprast nevalstisko organizāciju nozīmi, NVO nama sniegtās iespējas un veidus, kā ikviens var iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā.

Kopā ar NVO namu svētkos piedalījās arī radošā apvienība jauniešiem “Trepes”, biedrība “Cita Rīga” un radošā biedrība “Maare”. Apmeklētāji varēja pārbaudīt zināšanas par brīvprātīgo darbu, izgatavot savu nozīmīti, veidot kopīgu pilsētas kolāžu darbnīcā “Rīgas sajūtu karte”, kā arī interaktīvā veidā iepazīt Rīgas vēsturi.

NVO nama dalība Kreisā krasta svētkos radīja iespēju neformālā gaisotnē satikt rīdziniekus, veicināt izpratni par pilsonisko līdzdalību un stiprināt saikni starp nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību.

Rīgā pirmajā pusgadā pieauga sociālo pabalstu izmaksas, īpaši mājokļa atbalstam un jaundzimušo ģimenēm

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Rīgas pašvaldība sociālajos pabalstos izmaksājusi 18,57 miljonus eiro jeb 51 % no 2026. gadam paredzētā finansējuma. Salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu sociālajai palīdzībai novirzītais finansējums pieaudzis par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro, lai gan pabalstu saņēmēju skaits nedaudz samazinājies. Visstraujāk auguši izdevumi mājokļa pabalstiem un atbalstam ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, kas liecina par atšķirīgām tendencēm dažādās iedzīvotāju grupās.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos sociālajos pabalstos izmaksāti 18,57 miljoni eiro, no tiem 15,93 miljoni eiro rīdziniekiem un 2,64 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šogad paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 298 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Izmaiņas gada sākumā izraisīja ievērojamu trūcīgo personu skaita pieaugumu, taču turpmākajos mēnešos tas pakāpeniski samazinājās, jo pieauga pensijas, minimālā alga un vairāki valsts pabalsti.

Jūnijā starp trūcīgajām personām 45 % bija pensionāri, 23 % personas ar invaliditāti, 16 % darbspējīgi pieaugušie un 15 % bērni.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 476 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošināto personu vidū pārliecinoši dominē pensionāri, kuri šā gada jūnijā veidoja 84 % no visām maznodrošinātajām personām. Vienlaikus 2026. gada janvārī personu skaits maznodrošinātās mājsaimniecībās būtiski samazinājās, salīdzinot ar 2025. gada decembri, jo tika mainīti minimālo ienākumu sliekšņi. Turpmākajos mēnešos šis skaits pakāpeniski pieauga, jo daļa personu no trūcīgas mājsaimniecības statusa pārgāja maznodrošinātas mājsaimniecības statusā.

Salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 2 % jeb 464 personām, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaits samazinājies par 896 personām, savukārt mājokļa pabalsta saņēmēju skaits saglabājies nemainīgs.

Neraugoties uz saņēmēju skaita samazinājumu, kopējās izmaksas pieaugušas par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro. Lielāko ietekmi uz pieaugumu atstājis mājokļa pabalsts, kura finansējums palielinājies par 1,54 miljoniem eiro. No 2026. gada 28. februāra stājās spēkā izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja paaugstinātu GMI koeficientu mājokļa pabalsta aprēķināšanai no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Izmaiņu mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem segt pieaugošās apkures izmaksas. Rezultātā vidējā mājokļa pabalsta summa vienai personai pieaugusi no 701,67 eiro 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 814,99 eiro 2026. gada attiecīgajā periodā. Rīdziniekiem mājokļa pabalsta izmaksas kopumā palielinājušās par 1,91 miljonu eiro.

No 2026. gada 1. janvāra bērna piedzimšanas pabalsts Rīgā palielināts no 150 eiro līdz 450 eiro. Tas atspoguļojies arī izmaksu datos. Šim pabalstam izmaksātais finansējums pieaudzis par 719 700 eiro, bet saņēmēju skaits palielinājies no 1757 jaundzimušajiem 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 1956 jaundzimušajiem šā gada attiecīgajā periodā.

Salīdzinot 2025. un 2026. gada pirmā pusgada datus, redzams, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits visvairāk samazinājies Ukrainas civiliedzīvotāju vidū. Savukārt rīdzinieku vidū sociālo pabalstu saņēmēju skaits pieaudzis, palielinoties par 481 personu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem sociālajos pabalstos izmaksātais finansējums samazinājies par 23 % jeb 795 361 eiro. Tikmēr rīdziniekiem izmaksātais finansējums pieaudzis par 22 % jeb 2 864 140 eiro. No šīs summas 1 906 761 eiro veido pieaugums mājokļa pabalstam, bet 719 700 eiro pieaugums saistīts ar bērna piedzimšanas pabalstu.

Rīgā vairākās vietās ierīkos jaunas gājēju pārejas

, ,

Lai uzlabotu gājēju drošību un brauktuves šķērsošanas iespējas, Rīgas pašvaldība vairākās vietās pilsētā plāno ierīkot jaunas gājēju pārejas. Darbus plānots pabeigt līdz 5. septembrim.

Jaunas gājēju pārejas paredzēts ierīkot Firsa Sadovņikova ielā pie Krāslavas ielas un Tilta ielā pie Aptiekas ielas. Vienlaikus ar gājēju pāreju ierīkošanu tiks veikti arī darbi to redzamības uzlabošanai. Tilta ielā pie Aptiekas ielas plānots uzstādīt pagaidu apgaismojumu gājēju pārejai, savukārt Firsa Sadovņikova ielā tiks uzlabots esošais apgaismojums pie plānotās gājēju pārejas

Izmaiņas plānotas arī Tallinas ielas krustojumos ar Vārnu ielu un Krāsotāju ielu. Paredzēta gājēju pāreju ierīkošana gan pāri Vārnu ielai, gan Krāsotāju ielai, kā arī viena jauna gājēju pāreja pāri Tallinas ielai pie Vārnu ielas un divas gājēju pārejas pāri Tallinas ielai pie Krāsotāju ielas.

Darbu laikā paredzēts izmantot salīdzinoši vienkāršus un ātri ieviešamus tehniskos līdzekļus, tostarp ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus un norobežojošos elementus. Plānotie satiksmes mierināšanas pasākumi veicinās drošāku satiksmes vidi, uzlabos gājēju pamanāmību un padarīs drošāku brauktuves šķērsošanu.

Darbu laikā autovadītāji aicināti sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un ievērot noteikto satiksmes organizāciju.

Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt īpaši uzmanīgiem vietās, kur darbu laikā tiek ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, un ievērot uzstādītās ceļa zīmes un citus satiksmes organizācijas līdzekļus.

Jaunākajai informācijai par satiksmes drošības uzlabojumiem un darbu norisi Rīgā sekojiet Satiksme vasarā.

 

Rīgā notiks starptautiska konference skolu līderiem, pedagogiem un izglītības profesionāļiem

3. un 4. augustā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Grēcinieku ielā 10, notiks skolu līderu un skolotāju atbalsta un izaugsmes konference “Pārmaiņu kurss: starptautiskā pieredze un līderība Latvijas izglītībā”, pulcējot pedagogus, izglītības iestāžu vadītājus, pārmaiņu vadības komandas un nozares ekspertus no Latvijas un ārvalstīm.

Konferenci atklās Rīgas domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Neatkarīgās Izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Konferences mērķis ir stiprināt Latvijas izglītības ekosistēmu, sniedzot ieskatu starptautiskajā pieredzē un attīstot pedagogu un izglītības iestāžu vadības komandu profesionālās kompetences un līderības prasmes.

Programma aptver plašu tēmu loku, sākot no agrīnās bērnības izglītības un mācību procesa pilnveides līdz pārmaiņu vadībai, digitālajām prasmēm un mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā.

Konferencē ar pieredzi dalīsies starptautiski atzīti eksperti: Ivonne Sesīlija Lindstade (Yvonne Cecilie Lindstad) no Norvēģijas, Adele Stenforda (Adele Stanford) un Sūzena Duglasa (Susan Douglas) no Apvienotās Karalistes, kā arī Somijas izglītības sistēmas eksperte Anželika Krastiņa.

Abās konferences dienās notiks paralēlās sesijas, kurās dalībnieki varēs apgūt praktiskas metodes bērnu potenciāla attīstīšanai, iepazīt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pedagoga darbā, pilnveidot zināšanas par metakognitīvajām intervencēm, bērnu vokālo prasmju attīstīšanu, veselīgu balss lietošanu un citām mūsdienīgā izglītības procesā nozīmīgām tēmām.

Konferenci organizē Neatkarīgā Izglītības biedrība sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Rīgas Valsts 3. ģimnāziju.