Rīga aicina piedalīties gaismas festivāla “Staro Rīga 2026” iniciatīvas programmā

Rīgas pašvaldība un Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde aicina uzņēmējus un Rīgas pilsētas ēku īpašniekus pievienoties gaismas festivālam “Staro Rīga 2026”, izgaismojot pilsētvides objektus.

Šī iniciatīva sniedz iespēju izgaismot ēku fasādes, laukumus un citus pilsētas arhitektūras elementus, kļūstot par daļu no krāšņā gaismas pasākuma un padarot Rīgu vēl gaišāku svētku laikā.

Iniciatīvas programma ir būtiska festivāla daļa. Svinot mūsu valsts dzimšanas dienu, programmas mērķis ir dot iespēju pievienoties visiem, kas vēlas iekļauties svētku programmā galvaspilsētā, izgaismojot savas ēkas vai objektus, piedaloties ar līdzfinansējumu gaismas objektu realizācijā vai iesaistoties “Staro Rīga” aktivitāšu atbalstā.

Festivāla organizatori nodrošina iniciatīvas programmas objektu iekļaušanu “Staro Rīga” programmā, komunikāciju un organizatorisku atbalstu gaismas objektiem, kurus pieteicēji īsteno par saviem līdzekļiem, kā arī sniedz ieteikumus mākslinieciskiem risinājumiem. Gaismas objektus var veidot saskaņā ar festivāla tēmu, bet tie var arī neatrasties festivāla maršrutā.

Gaismas festivāls “Staro Rīga 2026” notiks no 15. līdz 18. novembrim. Tas ir viens no būtiskiem valsts svētku svinību pasākumiem galvaspilsētā, iedzīvotāju iemīļots, pozitīvs pasākuma zīmols, kas sabiedrībā tiek saistīts ar patriotismu un nacionālo identitāti.

Šī gada festivāla tēma ir “unum momentum – tas viens mirklis”.

“Staro Rīga 2026” plānotā maršruta galvenā ass ir Daugava un gaismas objektu izvietojums abos Daugavas krastos. Daugavas kreisajā krastā festivāla maršruts ved no Gaismas pils pa Mūkusalas promenādi. Daugavas labajā krastā maršruta galapunkti ir Centrāltirgus spīķeru teritorija un Viesturdārzs, iekļaujot maršruta paplašinājumā Vecrīgu un teritoriju no Daugavmalas līdz Kronvalda parkam.

Aicinām pieteikt dalību festivālā līdz 5. septembrim, sūtot pieteikumus uz elektronisko pasta adresi staroriga@riga.lv.

Kontaktpersona: Ieva Zariņa, tālrunis +37128335520.

 

“Esi aktīvs ikdienā!” – 31 dienas izaicinājums aicina kustēties vairāk un rūpēties par savu veselību

EWBA iniciatīvas ietvaros Latvijā no 1. septembra līdz 1. oktobrim (ieskaitot) norisināsies attālināts izaicinājums “Esi aktīvs ikdienā!”, aicinot ikvienu ikdienā vairāk kustēties, rūpēties par savu veselību un labbūtību, kā arī veidot ilgtermiņa aktīva dzīvesveida paradumus.

Dalība izaicinājumā notiks attālināti Distancetrace platformā, tāpēc ikviens dalībnieks varēs piedalīties sev ērtā vietā un laikā – ejot, nūjojot, skrienot vai braucot ar velosipēdu (bezmaksas).

31 diena kustībai

Izaicinājuma ideja ir vienkārša – kustēties katru dienu.

31 diena ir iespēja apzināti ieviest vairāk kustību savā ikdienā un veidot jaunus paradumus. Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz ķermenim un smadzenēm pierast pie kustības, un ar laiku tā var kļūt par dabisku ikdienas sastāvdaļu.

Dalībnieki tiek aicināti izvirzīt sev mērķi būt aktīviem katru dienu un, ja iespējams, veikt vismaz 5 kilometrus dienā. Šos kilometrus var noiet, noskriet, veikt nūjojot vai nobraukt ar velosipēdu.

Soļi, kilometri un punkti

Izaicinājuma laikā dalībnieki krās soļus, kilometrus un punktus, izmantojot Distancetrace platformu.

Dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko kustību veidu un aktivitāti pielāgot savām iespējām. Mērķis nav koncentrēties tikai uz sportisku rezultātu, bet gan veicināt regulāru kustību un palīdzēt cilvēkiem atrast sev piemērotu veidu, kā būt aktīvākiem ikdienā.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta dalībniekiem, kuri izaicinājumā būs aktīvi visas 31 dienas un izpildīs noteiktos minimumus. Viņi tiks īpaši izcelti un apbalvoti.

Aicinām iesaistīties organizācijas un darba vietas

“Esi aktīvs ikdienā!” īpaši aicina iesaistīties uzņēmumus, organizācijas, iestādes un to darbiniekus, kopīgi veidojot aktīvāku un veselīgāku darba vidi.

Organizācijas tiek aicinātas informāciju par izaicinājumu nodot saviem darbiniekiem un kolēģiem, kā arī izmantot sagatavotos informatīvos materiālus un QR kodu, lai ikvienam būtu iespēja ērti reģistrēties.

“Mēs vēlamies atgādināt, ka rūpes par savu veselību nav jāatliek uz vēlāku laiku. Kustība var būt ļoti vienkārša – pastaiga, nūjošana, skrējiens vai brauciens ar velosipēdu. Būtiskākais ir sākt un darīt to regulāri. Šīs 31 dienas ir iespēja izmēģināt, kā ikdienas kustība maina pašsajūtu, enerģiju un dzīves ritmu,”

norāda EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā Katrīna Voropāja.

Kā piedalīties?

Lai piedalītos izaicinājumā, nepieciešams:

1. Reģistrēties Distancetrace platformā – šeit;
2. Izveidot dalībnieka profilu.
3. Norādīt savu uzņēmumu vai organizāciju.
4. No 1. septembra sākt uzskaitīt savas aktivitātes, soļus un kilometrus Distancetrace platformā.

Pasākuma kods: 53NJ9LVY

Detalizēta informācija par dalību un punktu uzskaites kārtību – ŠEIT.

Aicinājums ikvienam

“Esi aktīvs ikdienā!” nav tikai izaicinājums par kilometriem vai punktiem. Tā ir iespēja 31 dienu apzināti izvēlēties kustību, iesaistīt kolēģus, ģimeni un draugus un veidot paradumus, kas palīdz rūpēties par veselību arī pēc izaicinājuma beigām.

Sāc ar to, kas tev ir pa spēkam. Ej, nūjo, skrien, brauc ar velosipēdu – galvenais ir kustēties!

Par EWBA

European Workplaces BeActive (EWBA) ir Eiropas līmeņa iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes darba vietās un rosināt cilvēkus ikdienā vairāk kustēties. Latvijā iniciatīvas aktivitātes koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija.

Papildu informācijai:
Katrīna Voropāja
EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā
Latvijas Tautas sporta asociācija
ewba.latvia@gmail.com
+371 29 659 000
www.sporstvisiem.lv

Eksperti uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļūstamību un novērst diskrimināciju pakalpojumu sfērā

Ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība bieži pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, atstājot novārtā un padarot “neredzamas” to cilvēku vajadzības, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi. Tas nereti pārvēršas nepamatotā pakalpojumu atteikumā vai digitālās vides barjerās, kas liedz cilvēkiem piekļūt pašu finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti uzsver, ka diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Biedrības “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Tiesībsardzes padomnieci starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Aneti Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju Kasparu Biezo. Šajā sarunā abas puses padziļināti iztirzāja divas būtiskas tēmas: tiešo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ un digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tiešā diskriminācija pakalpojumu apkalpošanā

Diskusijā tika apskatīts stāsts par 19 gadus veco Kārli, kuram ir Tureta sindroms (hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas). Ģimenes vakariņu laikā restorānā Kārlim sākās simptomu izpausmes, kā rezultātā restorāna personāls un pārvaldnieks palūdza viņus nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu, ignorējot paskaidrojumus par diagnozi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja invaliditātes dēļ. Savukārt, atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai ja pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu. Invaliditātes jēdziens ir interpretējams plaši, t.i., uzsvars ir liekams uz to, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis ir priekšnosacījums, kas jāņem vērā arī diskriminācijas gadījumos.

Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt savus darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.

Sūdzības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem iespējams iesniegt Tiesībsarga birojā gan elektroniski, gan papīra formātā, sūtot pa pastu. Sūdzībā ir jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds; kontaktinformācija; iestāde vai persona, pret kuru tiek vērsta sūdzība; detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija, vai sūdzības iesniedzējs ir vērsies citās institūcijās. Svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai Tiesībsarga birojs pēc iespējas efektīvāk varētu izvērtēt situāciju. Ja persona kā trešā puse veic filmēšanu ar kameru, pirmajā vietā vienmēr jābūt personīgajai drošībai, un iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā jānodod cietušajai personai to nepublicējot sociālajos tīklos. Tikai cietusī persona var izlemt, ko tālāk ar šo privāto video ierakstu darīt.

“Diskriminācija visupirms ir attieksme. Lai mainītu attieksmi, ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijai, jo tad cilvēki sāks kļūst saprotošāki un atradīs nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu piekļūstamību.”

Anete Ilves, Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Piekļūstamības barjeras digitālajā vidē un finanšu pakalpojumos

Otra diskusijas tēma skāra 24 gadus vecās Māras stāstu, kurai ir vājredzība. Apkalpojot bankā, darbiniece steidzināja klientu, savukārt jaunā parauga maksājumu termināls ar spīdīgu virsmu un sensorajām pogām liedza Mārai patstāvīgi ievadīt PIN kodu, kā rezultātā pakalpojums tika atteikts drošības noteikumu dēļ.

Tirgū dominējošās skārienjūtīgās virsmas (bankomātos, sadzīves tehnikā, maksājumu termināļos) bieži vien rada nepārvaramas barjeras vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spiežot viņus atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.

Tomēr pastāv normatīvais regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – kas uzliek pienākumu banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļūstamu vidi (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, kas izdod fiziskas biļetes, banku filiāļu rindas kārtas numuru automāti utt.). Attiecībā uz banku sektoru ir nepieciešams norādīt, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par pakalpojumu sniegšanu klientiem ar invaliditāti un ir veiktas bankas darbinieku apmācības. Minētās vadlīnijas ir pieejamas Finanšu nozares asociācijas tīmekļvietnē un ikviens ar tām var iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šīm vadlīnijām.

Tādejādi ļoti svarīga ir pašu cilvēku ar invaliditāti iesaiste – ja pakalpojums nav piekļūstams, par to vispirms ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, tad ir jāvēršas atbildīgajās institūcijās. Atbildīgo institūciju saraksts ir pieejams Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” , VSIA “Autotransporta direkcija” utt.

“Svarīgi ir pirmkārt būt saprotošiem pret sevi un savām iespējām, nekautrēties lūgt palīdzību un izmantot cilvēcisko faktoru komunikācijā. Taču arī sabiedrībai kopumā ir jāatbrīvojas no stereotipiem un jābūt krietni iecietīgākai vienam pret otru.”

Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” un sēriju “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” skatiet www.saknes.lv, YouTube  un Spotify  platformās.

Projektu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros. urā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

Rīgā norisinājās septītais pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums

Rīgas domē otrdien, 25. augustā, jau septīto reizi norisinājās pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums, kas veltīts labas pārvaldības un ētikas jautājumiem, interešu konfliktu risku novēršanai, kā arī citām aktualitātēm.

Forumu atklāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, kas vienlaikus ir arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis, un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā – Andris Grafs.

“Labas pārvaldības pamatā ir atbildība pret rīdziniekiem, pašvaldību un katru pieņemto lēmumu. Rīgas kapitālsabiedrībām ir jāspēj ne tikai nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, bet arī strādāt caurskatāmi, efektīvi un ar skaidru izpratni par savu atbildību. Šodienas forums ir iespēja dalīties pieredzē, atklāti runāt par izaicinājumiem un meklēt risinājumus, lai mūsu kapitālsabiedrību pārvaldība kļūtu vēl profesionālāka un noturīgāka. Tas ir darbs, kas jādara nepārtraukti, jo laba pārvaldība nav vienreiz sasniedzams mērķis – tā ir ikdienas prakse,”

pārliecināts ir Viesturs Kleinbergs.

“Gada laikā Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās ir notikušas būtiskas pārmaiņas un pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Vienlaikus katrai kapitālsabiedrībai savā nozarē nācies saskarties ar jauniem izaicinājumiem, gan veselības aprūpē un siltumapgādē, gan citās jomās. Pašvaldības gaidas ir skaidras – kapitālsabiedrībām jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un efektīva, atbildīga pārvaldība. Mums ir nepārtraukti jāvērtē savs darbs, jāmainās un jāmeklē iespējas to uzlabot. Tāpēc arī šādi forumi ir būtiski, tie ļauj pārrunāt paveikto, izaicinājumus un kopīgi skatīties uz turpmākajiem uzdevumiem. Galvenais ir neapstāties pie sasniegtā,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Atbilstoši foruma tematiskajai ievirzei pirmajā daļā tika sniegts ieskats četru kapitālsabiedrību pieredzē un aktuālajos jautājumos, pievēršoties darbības nepārtrauktībai, iesaistei nozares politikas plānošanā, publiskajiem iepirkumiem, konkurētspējai, sabiedriskās domas izpētei un komunikācijai. Otrajā daļā foruma dalībnieki paneļdiskusijā pārrunāja labas pārvaldības un ētikas nozīmi kapitālsabiedrību darbībā, kā arī interešu konfliktu risku savlaicīgu identificēšanu un novēršanu.

“Rīgas pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības spēj paveikt un parādīt ļoti daudz. Vienlaikus netrūkst ne krīžu, ne izaicinājumu, tāpēc jāatrod laiks arī būtisku pārvaldības situāciju analīzei. Darba kārtībā ir daudz tēmu, un novēlu vadības komandām satikties, atklāti pārrunāt arī sarežģītos jautājumus un kopīgi meklēt labākos risinājumus. Lai Rīga arī turpmāk būtu piemērs labas kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un šo augsto latiņu mums izdotos noturēt kopā,”

norāda Andris Grafs.

Foruma mērķis ir ne tikai reizi gadā sadarbībā ar kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām institūcijām izvērtēt Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi, bet arī veicināt savstarpējo sadarbību un vienotu izpratni par korporatīvās pārvaldības principu nozīmi. To ievērošana sekmē ilgtspējīgu, mūsdienīgu, godprātīgu, atbildīgu un efektīvu kapitālsabiedrību darbību, radot priekšnosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrību vērtības palielināšanai.

Rīgas kapitālsabiedrību forums ir ikgadēja tradīcija, kas vienuviet pulcē visu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību valžu un padomju, Rīgas domes un citu pašvaldības institūciju pārstāvjus, kā arī citus būtiskus sadarbības partnerus – Valsts kancelejas, Konkurences padomes, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Ārvalstu investoru padomes pārstāvjus.

 

Rīgas domē atklās izstādi par Latvijas daudzbērnu ģimenēm

Trešdien, 26. augustā, plkst. 9.30 Rīgas domē atklās Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības veidoto fotoizstādi, kurā stāstīts par 42 daudzbērnu ģimenēm no visas Latvijas, kas šogad nominētas apvienības ikgadējā konkursā “Latvijas Goda ģimene 2026”.

Konkursam ģimenes izvirzījušas 37 Latvijas pašvaldības. Lai gan konkurss norisinās jau ceturto reizi, šogad pirmo reizi izveidota īpaša fotoizstāde, kas ļauj plašāk iepazīt nominētās ģimenes, to ikdienu, vērtības un stāstus. Izstādi plānots eksponēt pašvaldībās un valsts institūcijās visā Latvijā, un Rīgas dome būs tās pirmā pieturvieta.

Rātsnamā izstāde būs apskatāma līdz 28. augustam.

“Daudzbērnu ģimenes ir milzīga vērtība gan Rīgai, gan Latvijai. Aiz katras šīs izstādes fotogrāfijas ir ne tikai skaists ģimenes stāsts, bet arī ļoti daudz ikdienas darba, rūpju, pacietības un mīlestības. Šī izstāde ir iespēja pateikt šīm ģimenēm paldies un vienlaikus atgādināt, ka mūsu uzdevums ir veidot vidi, kurā ģimenes ar bērniem jūtas gaidītas, novērtētas un atbalstītas. Man ir īpašs prieks, ka izstādes ceļš pa Latviju sākas tieši Rīgā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija.

Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, Elīna Treija, kā arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībā pārstāvēto 12 daudzbērnu ģimeņu biedrību pārstāvji.

Uz izstādes atklāšanu Rīgā ieradīsies arī septiņas konkursam nominētās ģimenes. Viņu vidū būs konkursa pirmās vietas ieguvēji – Jansonu ģimene no Bauskas novada ar deviņiem bērniem – un otrās vietas ieguvēji Gorjunovu ģimene no Ventspils novada ar astoņiem bērniem.

Rīgā būs iespēja sastapt arī abas galvaspilsētas konkursam nominētās ģimenes – Minakovsku un Klagišu ģimenes –, kā arī Žaggeru ģimeni no Jelgavas, Gulbju ģimeni no Tukuma un Tunkeļu ģimeni no Daugavpils.

Konkurss “Latvijas Goda ģimene” tiek rīkots, lai godinātu Latvijas daudzbērnu ģimenes, izceltu to ieguldījumu sabiedrībā un stiprinātu ģimenes vērtību nozīmi.

 

Vētras laikā nogāzies koks. Ko darīt?

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas, piemēram, uz ietves vai braucamās daļas

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem.

 – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: 1201.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt ziņu arī  rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.

Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā.
Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Jau septīto reizi notiks Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums

Otrdien, 25. augustā, no plkst. 13.00 līdz 16.00 Rīgas domes Sēžu zālē norisināsies jau septītais pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums.

Kapitālsabiedrību pārvaldības forumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas pilsētas izpilddirektors un kapitāla daļu turētāja pārstāvis Jānis Lange, kā arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs.

Foruma programma notiks divās daļās, kur pirmajā daļā četru Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāji dalīsies ar savu pieredzi un aktualitātēm. SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš informēs par darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, savukārt RP SIA “Rīgas satiksme” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa par kapitālsabiedrības iesaisti nozares politikas plānošanā valsts un pašvaldības līmenī.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš iepazīstinās ar komerciālas kapitālsabiedrības izaicinājumiem, publiskajiem iepirkumiem un konkurētspēju, un SIA “Getliņi EKO” valdes loceklis Jurģis Ugors par sabiedriskās domas pētījumiem un komunikācijas kampaņām.

Savukārt foruma otrajā daļā notiks paneļdiskusija “Laba pārvaldība un ētika, kas sevī ietver interešu konfliktu risku novēršanu”, kurā tiks diskutēts par labas pārvaldības principiem, ētikas nozīmi kapitālsabiedrību darbībā, kā arī interešu konfliktu risku savlaicīgu identificēšanu un novēršanu. Paneļdiskusijā piedalīsies Rīgas domes Pretkorupcijas un labas pārvaldības komisijas vadītāja Inese Voika, Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes loceklis Māris Vainovskis, “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvija” iniciatīvas “Nulles tolerance pret korupciju” pārstāve Agnese Alksne-Bensone, SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, AS “RĪGAS SILTUMS” valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš un SIA “Rīgas 1.slimnīca” valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.

 

 

Rīgā turpinās vētras radīto seku novēršana; pašvaldība palīdzēs iedzīvotājiem izvest izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai – gan labojot sabojātos sabiedriskā transporta kontaktīklus, gan zāģējot kokus un zarus. Rīdziniekiem jau no pirmdienas, 24. augusta, plkst. 6.00 būs iespēja nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietu Uzvaras bulvārī 16a, kā arī tuvākajā laikā atvērs vēl citus savākšanas punktus.

“Vētra ir pamatīgi postījusi mūsu pilsētu, tūkstošiem vētras izgāztu, aizlauztu koku un nolūzušu zaru ir gan pašvaldības, gan privātās teritorijās. Darba vēl ir daudz, lai visu sakoptu un tas noteikti prasīs vairākas nedēļas. Prioritāri tagad novēršam bīstamību – likvidējam vaļīgos un aizlauztos kokus ielās, parkos un kapsētās, novācam kokus no komunikācijām un ēkām, tāpat nodrošinām iespēju pārvietoties sabiedriskajam un operatīvajam transportam Pēc bīstamības novēršanas nekavējoties visus resursus novirzīsim galvaspilsētas sakopšanai un vētras sekas tiks likvidētas rindas kārtībā.

Daudzi koki mitrās augsnes dēļ ir nestabili un bīstamība pilsētā saglabājas, tādēļ aicinu visus, var strādāt attālināti, izmantot šo iespēju. Tāpat aicinu neapmeklēt vietas, kur ir daudz koku, kā arī pagaidām neizmantot peldvietas, kur lielā nokrišņu daudzuma dēļ var būt nokļuvis piesārņojums,”

norāda E. Ratnieks.

Līdz svētdienas pēcpusdienā Rīgas pašvaldība bija saņēmusi informāciju par 584 incidentiem, no kuriem 347 bija saistīti ar lūzušiem kokiem un zariem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) galvaspilsētā bija saņēmis 1131 izsaukumu.

Vētrā cietušas 56 skolas un bērnudārzi, daudzi sabiedriskā transporta kontakttīkli, kā arī pamatīgi izpostītas kokiem bagātākās teritorijas, piemēram, galvaspilsētas kapsētās izgāzti vai nolauzti vairāk nekā 200 koku. No otrdienas bēru ceremonijas varēs notikt, un līdz tam atbildīgie dienesti iespēju robežās veiks darbu bīstamības mazināšanai.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” saņēmis ap 200 pieteikumu un turpina tos saņemt. Ir gan krituši koki, kas bojājuši jumtus, gan arī bloķējuši ieeju daudzdzīvokļu namos, ir applūduši dzīvokļi un plīsuši lielie ūdens vadi, elektrības bojājumi. Seku novēršanā uzņēmumā darbojas 17 darba brigādes: arboristi, santehniķi, jumiķi, būvnieki, sanitārtehniķi un elektriķi. Prioritāri tiek novērsti augtākas bīstamības bojājumiem un tad secīgi tiek pārējie darbi.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina darbu pie sabiedriskā transporta kustības atjaunošanas. Vakarā un naktī bija traucēta satiksme visos tramvaju maršrutos, kā arī daudzos trolejbusu un autobusu maršrutos, patlaban turpinās darbs, lai atjaunotu satiksmi 11. tramvaja maršrutā, kur kontakttīkls bija bojāts ap 200 metru garumā.

Apmeklētājiem svētdien un pirmdien būs slēgts “Rīgas zoodārzs”, kas tiks atvērts pēc bīstamo koku un zaru likvidēšanas.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” aicina sabiedrību noteikti neapmeklēt Rīgas dārzus, parkus un mežus arī pēc vēja pierimšanas – stiprais vējš aizlauž kokus, to zarus, izcilā koku saknes, tāpēc uzturēties parkos un mežos arī pēc vētras būs bīstami.

Pilsētā ir daudz nolauztu koku un zaru, tādēļ, lai sargātu sevi un tuviniekus, kā arī netraucētu glābējiem vētras seku likvidēšanā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības neuzturēties ārpus telpām un īpaši atturēties no galvaspilsētas parku, kapsētu, atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu apmeklēšanas.

Ja laika apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112, savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas nerada bīstamību, pašvaldība aicina ziņot pa Rīgas vienoto diennakts tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

 

Iepirkumā par jaunu autobusu piegādi saņemti 8 pretendentu piedāvājumi

“Rīgas satiksmes” izsludinātajā iepirkumā par 120 jaunu 18 metrus garu autobusu iegādi noslēgusies piedāvājumu iesniegšana, un saņemti piedāvājumi no 8 pretendentiem. “Rīgas satiksme” izvērtēs iesniegtos piedāvājums, kas tiks vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp cenas, elektroenerģijas vai degvielas patēriņa, garantijas termiņiem, kā arī dīzeļautobusu izplūdes gāzu emisiju rādītājiem. Tas ļaus izvēlēties saimnieciski izdevīgāko risinājumu, ņemot vērā ne tikai autobusu iegādes cenu, bet arī to ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Plānots, ka jauno autobusu piegādes varētu notikt līdz 2029. gadam un “Rīgas satiksmei” būs tiesības 32 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas veikt papildu 30 līdz 90 elektroautobusu pasūtījumu.

Šobrīd “Rīgas satiksmes” autobusu parkā ir vairāk nekā 400 autobusu, no kuriem liela daļa transportlīdzekļu ir pārsniegusi ekspluatācijai paredzētos 12 gadus, un daļa atrodas apritē jau 20 un vairāk gadus. Tas būtiski palielina uzturēšanas izmaksas un samazina transportlīdzekļu darbības efektivitāti. Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādātas, ņemot vērā pasažieru un transportlīdzekļu vadītāju vajadzības, ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, kā arī pilsētas attīstības mērķus, kuros viena no prioritātēm ir bezizmešu sabiedriskais transports. Iepirkumā paredzēts iegādāties 60 bezizmešu elektroautobusus un 60 dīzeļautobusus.

“Dīzeļautobusi saglabā nozīmīgu lomu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tostarp civilās aizsardzības un drošības nolūkos. Krīzes situācijās vai elektroapgādes traucējumu gadījumā dīzeļdegviela nodrošina uzticamu alternatīvu, kas ļauj saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību pilsētā. Iepirkumā paredzētie 60 dīzeļautobusi atbildīs jaunākajām “Euro 6” emisiju prasībām un pakāpeniski aizstās pašlaik vecākos “Euro 2” un “Euro 3″ dzinēju modeļus”,

norāda “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs.

Jaunajos autobusos paredzēti vairāki risinājumi pasažieru komforta un transportlīdzekļu izmantošanas uzlabošanai. Tiks izmantoti jauni durvju atvēršanas risinājumi, pārskatīts sēdvietu izkārtojums, lai nodrošinātu vairāk brīvas telpas salonā, kā arī jauni sēdekļu apdares materiāli. Salonos paredzēts izmantot siltumsūkņu tehnoloģijas gan apsildei, gan klimata kontrolei, tādējādi uzlabojot pasažieru komfortu dažādos laikapstākļos. Būtiski uzlabojumi paredzēti arī transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļiem. Autobusiem būs pilnībā nodalītas un slēgtas vadītāja kabīnes, bet tradicionālos ārējos spoguļus aizstās kameras, kas nodrošinās labāku redzamību un palīdzēs vadīt transportlīdzekli arī sarežģītos laikapstākļos. Atšķirībā no iepriekšējiem autobusu iepirkumiem borta informācijas sistēmas tiks iegādātas atsevišķi, tādējādi nodrošinot vienotu sistēmu visā “Rīgas satiksmes” autobusu parkā. Transportlīdzekļi būs aprīkoti ar tiešsaistes diagnostikas iespējām un atbildīs augstiem kiberdrošības standartiem. Savukārt “Rīgas satiksmes” remontdarbnīcas paredzēts autorizēt garantijas remontdarbu veikšanai, kas ļaus efektīvāk organizēt transportlīdzekļu apkopi un remontu.

“Rīgas satiksme” pateicas visiem pretendentiem par iesniegtajiem piedāvājumiem.

Autors: Rīgas satiksme

 

Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai: