Rīgā, koplietošanas telpā “Sadarbnīca”, norisinājās Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta prezentācija. Pasākumu organizēja Rīgas enerģētikas aģentūra un biedrība “Zaļā brīvība” Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030. gadam” ietvaros.Ilgtspējas portrets izstrādāts, izmantojot “Virtuļa ekonomikas” pieeju, un tas sniedz pārskatu par Rīgas ietekmi dažādās jomās – no gaisa piesārņojuma un plūdu riskiem līdz izglītības kvalitātei un sociālajai vienlīdzībai.

“Virtuļa ekonomika” ir mūsdienīga pieeja novecojušam ekonomikas modelim, kas iekļauj gan sociālos, gan vides jautājumus, aktualizējot pilsētas ietekmi lokālā un globālā mērogā. Šis ir pirmais šāda veida pārskats Rīgai, tāpēc tas varēs būt kā instruments, lai izvērtētu Rīgas pašreizējo situāciju, kā arī nākotnes perspektīvas.

“Rīgas ilgtspējas portrets, balstīts uz “Virtuļa ekonomikas” principiem, ir nozīmīgs solis mūsu pilsētas ceļā uz ilgtspējīgu nākotni. Šis projekts ne tikai veicina un ļauj paskatīties uz pilsētas ilgtspējas jautājumiem no citas prizmas, bet arī nodrošina iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, padarot Rīgu par videi draudzīgu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pilsētu. Mēs esam lepni par sadarbību ar vides NVO un starptautiskajiem partneriem, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un procesus, kas uzlabos mūsu pilsētas dzīves kvalitāti,”

uzsvēra Alise Pizika, Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece klimata un inovāciju jautājumos

Projekta galvenais mērķis ir CO2 emisiju samazināšana Rīgas pilsētā, izmantojot inovatīvus risinājumus un procesus, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju līdzdalībai, nodrošinot, ka pilsētas attīstība ir gan videi draudzīga, gan sabiedrības vajadzībām atbilstoša.

Atklāšanas pasākums un starptautisko ekspertu iesaiste

Seminārā starptautiski eksperti Amsterdamas lietišķo zinātņu universitātes pārstāvis Vilems van Vindens, konsultantu uzņēmuma “Regenalyze” pārstāve Garance Breula un “Doughnut Economics Action Lab” pilsētu un reģionu jomas pārstāve Leonora Grčeva sniedza informāciju par “Virtuļa ekonomikas” pieeju, kā arī to, kāda ir pilsētu loma ilgtspējas veicināšanā.

Rīgas pilsētas portreta attīstība

Biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Liene Krauja iepazīstināja ar Rīgas pilsētas portreta izstrādes soļiem, metodoloģiju, kā arī kategorijām, kas tika iekļauti pārskatā un izveidotā pārskata rezultātiem.

“Šāda metodoloģija Latvijā iepriekš nav izmantota, un mums ir unikāla iespēja ieraudzīt pilsētas vides kvalitāti, sociālos apstākļus un to, kā mūsu paradumi ietekmē ne tikai pašmājās, bet arī citviet pasaulē. “Virtuļa ekonomika” piedāvā plašāku skatījumu uz ekonomisko attīstību, neaprobežojoties tikai ar IKP un izaugsmi. Mēs kā vides NVO šī portreta izveidē pārstāvējām gan ekspertu, gan sabiedrības viedokli un palīdzam veicināt informācijas pieejamību sabiedrībai,”

sacīja Liene Krauja, biedrības “Zaļā brīvība” eksperte

Izveidotajā pārskatā var redzēt, ka mūsdienu pilsētas iedzīvotāju patēriņš nav ilgtspējīgs – tas veicina klimata pārmaiņas, dabas vērtību izzušanu un piesārņojumu, vienlaikus ietekmējot cilvēktiesības tālākās pasaules valstīs – samazinot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pārtikai un mājoklim. Tas notiek, piemēram, iegādājoties ”ātrās modes” apģērbus. Rīgas iedzīvotāji ikdienā izjūt problēmas, kas saistītas, piemēram, ar mājokļa pieejamību, veselības aprūpi, drošu mobilitāti (īpaši gājējiem un velosipēdistiem).

Tomēr aina nav tikai negatīva. Piemēram, gaisa kvalitāte lielākajā daļā pilsētas teritorijas ir droša, dzeramais ūdens ir augstas kvalitātes un viegli pieejams visiem, un iedzīvotājiem ir pietiekami daudz zaļo zonu atpūtai un labsajūtai. Turklāt Rīgā ir brīvi pieejams internets, augsta sanitārija, kā arī plašas iespējas iesaistīties kultūras dzīvē – šīs ir jomas, kur tiek ievērotas vides un sociālās vajadzības.

“Pārskata veidošanas laikā tika iesaistīti arī Rīgas iedzīvotāji, kuri klātienes pasākumā izteica savu viedokli par Rīgu un situāciju “Virtuļa ekonomikas” modelī aktualizētajās jomās, kā arī to, kas pilsētā dzīvojošos satrauc, prioritātēm un kā kopumā raksturotu savu Rīgu, kas ir pilsēta, kur vēlētos turpināt dzīvot nākotnē,”

sacīja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa

Starptautiskā pieredze un labās prakses

Semināra otrajā daļā sadarbības pilsētas – Glāzgova un Grenoble – dalījās savā pieredzē par “Virtuļa ekonomikas” pamatprincipu ieviešanu. Prezentācijās tika atklāts, kā citās Eiropas pašvaldības veiksmīgi īsteno ”Virtuļa ekonomikas” un emisiju samazināšanas pasākumus, nodrošinot videi un sabiedrībai draudzīgu attīstību.

Rīgas pilsētas ilgtspējas portreta izstrāde turpinās, un projekta partneri strādā pie inovāciju ieviešanas, efektivitātes uzlabošanas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas.

🔎 Vairāk informācijas un īsā atskaite par projekta virzību pieejamaŠEIT.

 

Sadzīves atkritumos izmesti mobilie telefoni un litija baterijas gan piesārņo vidi, gan var izraisīt aizdegšanos atkritumu savākšanas automašīnās, tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina tos nodot bīstamo atkritumu savākšanas punktos.

Pēdējo nedēļu laikā konstatēti vairāki gadījumi, kad atkritumu izvedējmašīnās aizdegušies atkritumi litija bateriju dēļ. Piemēram, aprīļa sākumā Indrupes un Zilupes ielas krustojumā izcēlās ugunsgrēks atkritumu savākšanas automašīnā, jo kāds iedzīvotājs sadzīves atkritumos bija izmetis kasti ar mobilajiem telefoniem, kas atkritumu presēšanas laikā aizdegās. Lai novērstu lielāku nelaimi, darbiniekiem nācās veikt piespiedu atkritumu izbēršanu uz ceļa braucamās daļas.

Litija baterijas, mobilie tālruņi, portatīvie datori, e-cigaretes un citas ar litija akumulatoriem aprīkotas ierīces ir īpaši ugunsnedrošas, ja tās tiek izvestas kopā ar sadzīves atkritumiem, kas tiek sapresēti. Šādas situācijas apdraud ne tikai atkritumu apsaimniekotājus, bet arī iedzīvotājus un vidi.

Rīgas pašvaldība norāda, ka nepareizas šķirošanas dēļ aizdegas ne tikai atkritumu vedēju kravas, bet arī atkritumu konteineri atkritumu konteineru novietnēs, kas var apdraudēt iedzīvotāju dzīvību un drošību, kā arī kustamo un nekustamo īpašu blakus aizdegšanas vietai.

Visa veida nolietotās un nederīgās sadzīves un elektroiekārtas tiek klasificētas kā videi kaitīgie atkritumi, jo tās var saturēt videi un cilvēkam bīstamas vielas. Ja baterijas vai elektroiekārtas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, tās, nokļūstot apkārtējā vidē, var radīt toksisku piesārņojumu, kas kaitē gan dabai, gan cilvēku veselībai. Elektroiekārtas un baterijas satur virkni bīstamu ķīmisku vielu, piemēram, svinu, kadmiju, alvu, dzīvsudrabu u.c.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka baterijas, vecus mobilos telefonus un citu elektrotehniku iespējams nodot bez maksas vairākos oficiālos savākšanas punktos visā pilsētā. Tos iespējams nogādāt:

● uz “Latvijas Zaļā punkta” un “Eco Baltia vide” organizētajiem mobilajiem savākšanas punktiem;
● atstāt pie tirdzniecības vietās izvietotajām bateriju savākšanas kastēm;
● izmantot ražotāju atbildības sistēmu piedāvātās nodošanas iespējas;
● baterijas var nodot arī degvielas uzpildes stacijās;
● atkritumu apsaimniekotāji piedāvā arī iespējas uzņēmumiem un ofisiem vākt baterijas, nodrošinot tos ar speciālām bateriju uzglabāšanas kastēm.


📌 Šķirošanas laukumu, kā arī specializētie bateriju nodošanas punkti apkopoti Latvijas Zaļā punkta digitālajā šķirošanas kartēŠEIT.


Nokalpojušo elektrotehniku bez maksas var nodot visos “CleanR” šķiroto atkritumu nodošanas laukumos Rīgā – Vietalvas ielā 5b un Spilves ielā 8e. Laukumu darba laiki pieejami – ŠEIT.  Ja gadījumā elektrotehnika joprojām darbojas, taču nav vairs vajadzīga, to pieņem arī “CleanR” lietoto preču apmaiņas punktā Vietalvas ielā 5b, Rīgā.

“Zaļā josta” sadarbībā ar “BAO” organizē elektrotehnikas nodošanas akciju “Elektrosestdiena”. Šī akcija norisināsies šo sestdien 12. aprīlī.

Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar “CleanR” organizē mobilo atkritumu savākšanas punktu “Tīrmāja”, aicinot iedzīvotājus bez maksas atbrīvoties no nokalpojušās un sev vairs nevajadzīgas elektrotehnikas.

Videi kaitīgu preču utilizācijai izstrādāta īpaša kārtība:

Izlietotu bateriju savākšanai no iedzīvotājiem izveidots plašs savākšanas tīkls. Baterijas nodot pārstrādei var videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, speciālās savākšanas tvertnēs, kas izvietotas bateriju tirdzniecības vietās un dažādās valsts un pašvaldības iestādēs. Lielāka apjoma izlietoto bateriju utilizēšanai iespējams pasūtīt bezmaksas izvešanu no uzņēmuma, sazinoties ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekotāju, piemēram, AS “BAO”. Publiski pieejamie izlietoto bateriju pieņemšanas punkti apkopoti kartē – ŠEIT.

Ņemot vērā arvien pieaugušo iedzīvotāju interesi par atkritumu šķirošanu, Mājokļu un vides departaments ir izveidojis digitālu karti ar Rīgā izvietotajiem publiskajiem atkritumu šķirošanas punktiem, kuros ikviens iedzīvotājs drīkst izmest sašķirotos atkritumus – skatīt ŠEIT.

Kartē atzīmētie sarkanās krāsas punkti ir šķirošanas punkti, kur iedzīvotāji var nodot sašķirotos bīstamos atkritumus un tajos pieņem:

● eļļas;
● eļļas filtrus;
● laku un krāsu atkritumus;
● dzīvsudraba atkritumus;
● luminiscētās spuldzes;
● organiskos šķīdinātājus;
● neizlietotus ārstnieciskos preparātus;
● ķimikālijas;
● izlietotas baterijas;
● printeru un kopētāju izlietotās kasetes;
● piesārņoto taru.

Bīstamo atkritumu pieņemšanas punktos aizliegts izmest:

● pārtikas un dārzu atkritumus;
● nešķirotos sadzīves atkritumus;
● sašķirotus otrreizējai pārstrādei derīgus atkritumus (plastmasa, papīrs, metāls, stikls);
● liela izmēra atkritumus (mēbeles, matrači, dīvāni u.tml.);
● būvniecības atkritumus;
● loga stiklus un spoguļus;
● stikla glāzes un vāzes, māla pudeles, keramikas izstrādājumus;
● riepas;
● u.c. veida atkritumus, kuri neatbilst augstāk minētajiem bīstamo atkritumu nosacījumiem.

Šāds atkritumu nodošanas veids ne tikai novērš bīstamību, bet arī nodrošina to pareizu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pārliecināties, ka baterijas tiek nodotas atbilstoši, jo tās satur videi bīstamas vielas.

Pozitīvi, ka rīdzinieku atbildība pret atkritumu šķirošanu turpina augt – 2024. gadā šķiroto atkritumu īpatsvars sasniedza jau 40 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 20 % 2019. gadā.

Rīgas dome aicina ikvienu pilsētas iedzīvotāju būt atbildīgiem – šķirot atkritumus, īpaši uzmanīgi izturoties pret bīstamajiem atkritumiem.

 

Rīga piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)”. Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 27. aprīlim aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo, strādā, mācās vai bieži uzturas Purvciemā, kā arī tos, kuri šo apkaimi tikai šķērso savās ikdienas gaitās aizpildīt aptaujas anketu GEO RĪGA portālāŠEIT.

Aptaujā iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt kartē tās vietas Purvciemā, kurās viņi nejūtas droši, un sniegt savu pamatojumu.

Rezultāti apkopotā veidā tiks prezentēti Rīgas vakara un nakts laika forumā, kas norisināsies 15. maijā.

🔎 Vairāk par projektu var uzzināt šeit: Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs.

 

Līdz ar pavasarīgāka laika iestāšanos ir pienācis īstais brīdis doties veselīgās pastaigās. Lai staigāšanu padarītu aktīvāku un mudinātu tās laikā izkustināt visu ķermeni, Rīgas domes Labklājības departaments ir izstrādājis veselīgo pastaigu audiogidu.

Pastaigas kompleksā iekļauti 20 vieglas un vidējas intensitātes vingrojumi, kas palīdzēs izkustināt ķermeni un sniegt veselībai vērtīgus ieguvumus: noņemt saspringumu, atbrīvot prātu, uzlabot un stiprināt elpošanu un sirdsdarbību, pilnveidot kustību sajūtu, sajust spēku, enerģiju. Tas cilvēkam ļauj justies labāk, jo pastaigas laikā tiek nodrošināts vispusīgs muskuļu darbs.

📌 Lai klausītos audiogidu, mobilajā ierīcē nepieciešams lejupielādēt bezmaksas lietotni “izi.TRAVEL” un meklētājā ierakstīt “Veselīgo pastaigu audiogids”. Tajā būs redzama Rīgas karte ar 20 lokācijas punktiem. Uzspiežot uz katra no tiem, varēs noklausīties gan vingrinājumus, gan aplūkot pievienotās fotogrāfijas, kas uzskatāmāk demonstrē veicamos vingrojumus. Katru vingrojumu var noklausīties un pildīt atkārtoti, bet būtiski ir vadīties pēc savas fiziskās sagatavotības un pašsajūtas, nemocīt savu ķermeni un pārtraukt vingrojumus jebkurā laikā.

📌 Ja audiogidu vēlies noklausīties tāpat, neielādējot lietotni, to iespējams atvērt, izmantojot kādu no interneta pārlūkprogrammām un vietnes www.izi.travel.com meklētājlodziņā ierakstot nosaukumu “Veselīgo pastaigu audiogids”.

Lietotnē ir norādītas arī konkrētas lokācijas vietas – šajā audiogidā tās vairāk kalpo ierosmei un idejai, jo klausīties audiogidu iespējams jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Svarīgi ir vingrojumus pildīt secīgi, sākot no cipara “1”, jo pirmais vingrojums veltīts, lai apzinātos stāju, iesildītos un sagatavotos plānotajai aktivitātei.

Kopējais pastaigas ilgums būs nedaudz garāks par vienu stundu – tas atkarīgs no katra individuālā vingrojuma izpildes laika un ieklausīšanās savā ķermenī. Ja pastaigas laikā nevēlies veikt aktīvākus vingrojumus, iespējams noklausīties arī audiogida sākuma stāstījumu par veselīgu stāju, ko vērts ievērot ik dienu.

Lai dotos pastaigā, nepieciešams:

✅ ērti apavi
✅ laikapstākļiem piemērots apģērbs, kas neierobežo kustības
✅ ūdens
✅ viedtālrunis

Visērtākais maršruts pastaigai būs klusāka vieta bez intensīvas satiksmes. Vislabāk – parks vai pastaigu taka. Tas ir svarīgi, jo audiogida klausīšanās austiņās var novērst uzmanību no apkārtējās vides, un mierīgāka vieta ļaus koncentrēties uz vingrojumiem.

 

Mūsdienu sociālā darba un veselības aprūpes specifika prasa jaunas sadarbības metodes. Sociālajiem darbiniekiem nepieciešamas zināšanas par veselības problēmām un to ietekmi uz sociālo aprūpi, savukārt ārstiem jāizprot pacienta sociālā vide, lai sniegtu precīzāku palīdzību. Rīgas pašvaldība, Veselības ministrija un Labklājības ministrija turpina sadarbību, lai uzlabotu hronisko pacientu aprūpi, veidojot integrētus aprūpes pakalpojumus.

Šo ieceri vienā no Veselības aprūpes koordinācijas padomes sēdēm apsprieda pagājušā gada nogalē. Tādā veidā tiktu rasti risinājumi tādām ilgstošām problēmām kā veselības aprūpes finansēšana sociālajos pakalpojumos, sociālo pakalpojumu uzlabošana veselības aprūpē, hronisko pacientu aprūpe. Sociālās un veselības aprūpes integrācija ir būtisks solis, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti un atbalstu pacientiem, un sociālais darbinieks var nekavējoties sākt risināt cilvēka sociālās problēmas.

Šogad martā Veselības aprūpes koordinācijas padomē vienojās īstenot izmēģinājuma projektu integrētai veselības aprūpei, izvērtējot tā saturu, ieviešanas plānu, finansējumu un resursus, kā arī izskatīt iepirkuma iespējas. Projekta laikā plānots risināt praktiskos jautājumus: aprūpes organizēšanu mājās, transporta nodrošināšanu, medikamentu pieejamību, modernu palīgierīču izmantošanu un maksas pakalpojumu ieviešanu, ja nepieciešams. Šis projekts paredzētu efektīvāku sadarbību starp medicīnu un sociālo aprūpi, kas būtu izdevīgāka gan pacientiem, gan slimnīcām, gan Rīgas pašvaldībai.

Projekts fokusēsies uz cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem vai tiem, kas gaida invaliditātes grupas piešķiršanu. Padomes dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju Rīgā. Datu analīzē tika iekļauti visi aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēji, kuriem izvērtēšana veikta no 2024. gada 1. janvāra līdz tā paša gada 28. decembrim:

●  unikālo klientu skaits 12 785 unikālie klienti,
●  viņu vidējais vecums ir 76 gadi,
●  no viņiem 99,9 % jeb 12 769 ir hroniskas saslimšanas,
●  biežākie funkcionālie traucējumi ir kustību, atmiņas, dzirdes un redzes problēmas,
●  vidēji katram klientam ir trīs funkcionālie traucējumi, kam nepieciešama gan medicīniska, gan sociālā aprūpe.

Rīgas domes Labklājības departaments un Rīgas Stradiņa universitāte šogad martā parakstīja līgumu par jauna studiju moduļa “Sociālais darbs veselības aprūpes sistēmā” izveidi. Tas ir viens no posmiem, kā uzlabot sociālā darba un veselības aprūpes sadarbību.
Rīgas Stradiņa universitāte ierosina atjaunot sociālo darbinieku reģistru ārstniecības iestādēs.

Veselības aprūpes koordinācijas padome ir Veselības ministrijas un Rīgas domes kopēja konsultatīva institūcija, kura veicina vienotas veselības aprūpes politikas īstenošanu un koordināciju Rīgā. Padomes pieņemtajiem lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Padomi vada divi Iīdzpriekšsēdētāji — Rīgas domes priekšsēdētājs un veselības ministrs.

 

No 8. aprīļa RAIC klientu apkalpošanas punktos – Gobas ielā 6A un Slokas iela 161, k-2 – mainīsies darba laiks.

🔵 Gobas ielā 6A iedzīvotājus pieņems:

  • pirmdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 18.00
  • otrdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

🔵 Slokas ielā 161, k-2 iedzīvotāju pieņemšanas laiki:

  • trešdienās un ceturtdienās  no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00
  • piektdienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.00.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti joprojām nodrošinās iedzīvotājiem visus tiem nepieciešamos pakalpojumus.

Klientiem pieejami apkalpošanas punkti arī:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46.

 📌 Vairāk informācijas par Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru iespējams uzzināt pašvaldības mājas lapās:
riga.lv
apkaimes.lv sadaļā RAIC
vai zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni +37180000800

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina Rīgā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam.

Memoranda mērķis ir sekmēt sabiedrības aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, veidojot sadarbību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Jaunas nevalstiskās organizācijas Memorandam pievienojas katru gadu, un līdz šim Memorandam pievienojušās 234 nevalstiskās organizācijas.

Jebkura organizācija, kas ir parakstījusi Memorandu, var tikt ievēlēta Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē un piedalīties Memoranda padomes vēlēšanās. Padomes pārstāvjus ievēl uz diviem gadiem, un nākamās vēlēšanas norisināsies jau šogad – 2025. gadā.


Nevalstiskajai organizācijai, kas darbojas Rīgā un vēlas pievienoties Memorandam, līdz 24. aprīlim Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā jāiesniedz:

  • iesniegums par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvara, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Dokumenti jāparaksta ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektornisko parakstu un jānosūta uz e-pastu integracija@riga.lv vai uz Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi līdz 24.aprīlim (ieskaitot).

Memoranda parakstīšana notiks elektroniski, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc 24. aprīļa.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāju Ilzi Meilandi, e-pasta adrese ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorands
Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju saraksts

 

Jau no 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam būs iespēja būt noteicējam savā apkaimē, iesniedzot attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem pašiem lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

  • noskaidrot interesējošā zemesgabala, kurā vēlies redzēt īstenotu savu ideju, adresi un kadastra numuru;
  • noskaidrot kam pieder šis zemesgabals (ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, jāsaņem īpašnieka vai īpašnieku saskaņojums);
  • zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmanto GEORĪGA portālu. Privāto vai juridisko personu dati tajā netiks norādīti, bet būs iespēja gūt vispārēju informāciju par zemesgabala piederību;
  • izdomāt projekta nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;
  • sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici, kā arī projekta vizualizāciju;
  • apmeklēt geolatvija.lv sadaļu – “Līdzdalības budžets” – un aizpildīt projekta pieteikumā prasīto informāciju.

Turpmāk konkursā iesniedzamie projekti iedalīsies trīs kategorijās:

📌 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
📌 sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

 

Atšķirībā no līdzšinējiem projektu iesniegšanas nosacījumiem, turpmāk projektus varēs iesniegt arī uz privātā īpašumā esošām zemēm ar nosacījumu, ka zemes īpašnieki atbalstījuši projektu un piekrīt nodomam slēgt līgumu ar pašvaldību par zemesgabala izmantošanu.

Projektu iesniegšana un balsošana par tiem vairs nenotiks mājaslapā balso.riga.lv, bet gan Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Balsot par projektiem varēs mēneša garumā – novembrī, par katru projektu nobalsojot ne vairāk kā vienu reizi. Balsošanai klātienē joprojām būs pieejami arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punkti.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Kā liecina četru lielāko Latvijas banku dati, šī gada vienā mēnesī (janvārī) novērsti krāpšanas gadījumi 646 283 eiro apmērā, tomēr klienti paši apstiprinājuši maksājumus un zaudējuši 636 158 eiro. Visbiežāk cilvēki cieš no investīciju krāpšanas un telefonkrāpšanas. Vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki visbiežāk saskaras ar telefonkrāpniecību, savukārt sievietes, īpaši vidējā un vecākā gadagājuma pārstāves, visbiežāk kļūst par iepazīšanās un loteriju krāpšanas upurēm. Šī statistika uzskatāmi parāda, ka finanšu krāpniecība īpaši apdraud mazāk aizsargātas sociālās grupas, tāpēc būtiski stiprināt to finanšu pratību, veidojot pielāgotas izglītojošas kampaņas un informācijas materiālus.

Lai stiprinātu neaizsargātāko sabiedrības grupu – senioru ar uztveres traucējumiem, cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihosociāliem traucējumiem spēju saprast un pārvaldīt finanšu jautājumus, Vieglās Valodas aģentūra martā uzsākusi sociāli nozīmīgu projektu “Finanšu pratība cilvēkiem ar uztveres traucējumiem”.

Kā liecina Latvijas Bankas un Valsts policijas publiski pieejamā statistika, cilvēki ar zemu finanšu izglītības līmeni biežāk pakļaujas impulsīviem vai emocionāliem lēmumiem, izvēlas apšaubāmus finanšu piedāvājumus un izlieto savus ierobežotos līdzekļus nepārdomāti, cerot uz ātru risinājumu. Lai sniegtu atbalstu šīm sabiedrības grupām, projekta laikā tiks izstrādāta finanšu pratības rokasgrāmata vieglajā valodā, kurā būs apkopota praktiska un viegli uztverama informācija par budžeta plānošanu, drošu naudas glabāšanu, krāpšanas riskiem un ikdienas finanšu jautājumiem.

Būtiska projekta daļa ir sociālo darbinieku iesaiste – tieši viņi ikdienā visciešāk strādā ar projekta mērķa grupām un vislabāk pārzina klientu vajadzības. Sociālo darbinieku darba grupas palīdzēs identificēt aktuālākās tēmas, kā arī testēs materiālu kopā ar mērķauditoriju, lai nodrošinātu tā saprotamību un lietderību praksē. Papildus tiks organizēts seminārs vismaz 35 sociālajiem darbiniekiem, sniedzot metodiskus ieteikumus darbam ar rokasgrāmatu.

“Šis projekts iesaista tos, kuru vajadzības bieži paliek nepamanītas – cilvēkus, kuriem ikdienā nepieciešama vienkārša un saprotama informācija, lai pieņemtu drošus finanšu lēmumus,” uzsver Vieglās Valodas aģentūras vadītāja Irīna Meļņika. “Mums jau ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Banku dažādu saprotamu materiālu izstrādē par naudas drošību, pensijām un finanšu krāpniecību, un šis projekts ir nākamais solis.”

Projekts ilgst līdz šī gada oktobra beigām, un tā noslēgumā izstrādātā e-grāmata būs pieejama bez maksas Rīgas sociālajām iestādēm, NVO un jebkuram citam interesentam, piemēram, pedagogiem, kam tā arī varētu būt noderīga darbam.

Projekta norisei varēs sekot līdzi mājas lapā www.vieglavaloda.lv un Vieglās Valodas aģentūras Facebook lapā.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Vieglās Valodas aģentūra
E-pasts: info@vieglavaloda.lv
Tālrunis: 29480648
www.vieglavaloda.lv

 

Līdz 12. maijam nevalstiskās organizācijas ir aicinātas pieteikt pārstāvjus Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padome) locekļu vēlēšanām.

Pieteikt pārstāvi ievēlēšanai Memoranda padomē var nevalstiskās organizācijas, kuras parakstījušas Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu.

Pavisam darbam Memoranda padomē jāievēl deviņi nevalstisko organizāciju pārstāvji, un šo pārstāvju darbības laiks Memoranda padomē būs divi gadi.

Lai pieteiktu kandidātu vēlēšanām, nevalstiskajai organizācijai jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda:

  • nevalstiskās organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Memoranda padomes attīstību, motivācija darbam Memoranda padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, apraksta, prezentācijas vai video sižeta veidā).

Pieteikuma formu skatīt  – ŠEIT.

Nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kā arī viņa pārstāvēto nevalstisko organizāciju var izvirzīt darbam Memoranda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Kandidātam izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu Memoranda padomes locekļa pilnvaru laiku – jābūt organizācijas valdes loceklim.

Pieteikums jānosūta uz e-pasta adresi integracija@riga.lv līdz 12. maijam (ieskaitot). Pieteikums jāparaksta organizācijas paraksttiesīgajai personai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu .edoc formāta pakontē.

Balsošana par pieteiktajiem kandidātiem notiks pēc pieteikumu atbilstības pārbaudes un tiks izziņota atsevišķi. Piedalīties balsošanā un izraudzīties atbilstošākos Memoranda padomes pārstāvjus varēs ikviena nevalstiskā organizācija, kas pievienojusies Sadarbības memorandam.

Kandidātu pieteikumu reģistrēšanu un balsošanu nodrošinās Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kas pilda Memoranda padomes Sekretariāta pienākumus.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji pirms pieteikuma iesniegšanas ir aicināti iepazīties ar Memoranda padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību Memoranda padomē. Vairāk informācijas un dokumenti pieejami tīmekļa vietnē riga.lv sadaļā “Memoranda padomes 2025. gada vēlēšanas”.

Papildu informāciju par kandidātu pieteikšanu var saņemt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Kristīni Bērziņu pa tālruni 67105379 vai e-pastu kberzina47@riga.lv.


Memoranda padome tika izveidota 2021. gadā kā konsultatīva institūcija Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai.

Memoranda padomes sastāvā bez deviņiem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir arī Rīgas domes priekšsēdētājs un septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru, izstrādē un īstenošanā.

📌 Vairāk informācijas par Sadarbības memorandu, līdzšinējo Memoranda padomes sastāvu, sēžu darba kārtības, ieraksti un protokoli pieejami tīmekļa vietnē riga.lv: Sadarbības memorands, Memoranda padomes sastāvs un Memoranda padomes sēžu darba kārtības, protokoli un sēžu ieraksti.