Notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde

13. maijā plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā:

1. Informācija par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.-2032. gadam sagatavoto projektu.
2. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 13.05.2026. – pa tālruni 67181657 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

 

Rīgas pašvaldība sākumskolas vecuma bērniem nodrošinās papildus brīvā laika pavadīšanas iespējas jūnijā

Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc vasaras nometnēm un brīvā laika pavadīšanas iespējām galvaspilsētā, Rīgas pašvaldība šogad jūnijā nodrošinās papildu bezmaksas brīvā laika aktivitātes 1.–4. klašu skolēniem vairākās pašvaldības skolās un visās interešu izglītības iestādēs. Nodarbības jaunāko klašu audzēkņiem jūnijā Rīgā tiek rīkotas pirmo reizi un pēc šī pilotprojekta pašvaldība vērtēs, cik lielu atsaucību nodarbības guvušas un kādi uzlabojumi to rīkošanā būtu nepieciešami.

“Ideja nodrošināt iespēju skolas bērniem arī jūnijā turpināt nākt uz skolu, lai kvalitatīvi un jēgpilni pavadītu brīvo laiku, kamēr vecāki ir darbā, radusies, apvienojot, ja tā var teikt, patīkamo ar lietderīgo – zinām, ka daudz ģimenes saskaras ar šo kā problēmu, ka nav kas pieskata sākumskolas vecuma bērnus, kad skolas gads ir beidzies. Vienlaikus Rīgā saredzējām šo kā iespēju dabiskā un bērniem interesantā veidā vēl papildus sekmēt vienotās skolas principu ieviešanu. Šīs brīvā laika pavadīšanas nodarbības notiks tikai un vienīgi latviešu valodā un, jo vairāk laika bērni pavadīs vidē, kurā saziņa notiek valsts valodā, jo labāk viņos iesakņosies valodas prasme un izpratne par valodu,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Jūnijā Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošās skolas un interešu izglītības iestādes organizēs dažādas aktivitātes savās telpās, bagātinot bērniem un jauniešiem pieejamo brīvā laika pavadīšanas iespēju klāstu. Aktivitātes dalībniekiem palīdzēs ne vien dinamiski un aizraujoši iesākt vasaru, bet arī komunicēt ar vienaudžiem un atrast jaunus draugus, turpinot ikdienā lietot latviešu valodu arī ārpus mācību gada, kas ir viens no šogad plānotajiem atbalsta pasākumiem skolēniem sekmīgai latviešu valodas apguvei un izmantošanai ikdienā.

Atvērto brīvā laika aktivitāšu saraksts

Aktivitāšu mērķis ir nodrošināt sākumskolas skolēniem drošas, saturiski daudzveidīgas un interesēm atbilstošas norises izglītojamo vasaras brīvlaikā, tādējādi sniedzot atbalstu vecākiem bērnu pieskatīšanā.

Aktivitāšu programma ietvers šādus elementus (katra iesaistītā izglītības iestāde veido savu programmu atbilstoši dalībnieku profilam):

 sportiskas norises, kas neprasa iepriekšēju sagatavotību;

radošas darbnīcas;

spēles un izklaidējošus pasākumus;

latviešu valodas lietošanu nostiprinošas nodarbības.

Aktivitātes tiks īstenotas 30 dažādās norises vietās (izglītības un interešu izglītības iestādēs) visā pilsētā un ilgs 10 vai 15 dienas, nodrošinot 4 līdz 6 stundu garu programmu. Aktivitāšu norisē kopumā iesaistīsies 1042 bērni. Gandrīz puse no plānotajām vietām paredzēta atklātajās aktivitātēs, kurās varēs piedalīties ne tikai attiecīgās izglītības iestādes audzēkņi, bet jebkurš atbilstošā vecuma rīdzinieks.

Vecākus, kam interesē šis pakalpojums, aicinām sazināties ar savu izglītības iestādi. Atvērto aktivitāšu saraksts un informācija par pieteikšanās iespējām būs pieejama tīmekļvietnēs jaunatne.riga.lv un izglitiba.riga.lv.

 

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Edgars Bergholcs: Rīgas zemo emisiju zonas projekta rezultāti nav izmantojami

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,”

uzsver E. Bergholcs.

“Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus. Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi ir sekundārs efekts. Turklāt citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav,”

skaidro E. Bergholcs.

Runājot par alternatīvām, E. Bergholcs akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm:

“Attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas arī ir galvenais mērķis. Tāpēc vēlos izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem,“

norāda E. Bergholcs.

 

No 9. maija Rīgā brīvdienu naktīs kursēs vēl septiņi nakts autobusu maršruti

Naktī no 8. uz 9. maiju Rīgā tiks ieviesti vēl septiņi nakts autobusu maršruti, kas kursēs brīvdienu naktīs – no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu.

Jaunie maršruti papildinās jau esošo nakts satiksmi, kur katru nakti starp lidostu un pilsētas centru kursē N22 autobuss. Nakts satiksme šovasar veidota, balstoties uz pagājušās vasaras pieredzi – daļa maršrutu saglabāti, vienam veikti uzlabojumi, bet pārējie ieviesti no jauna.

Nakts autobusu maršruti:

 N1 “Centrs – Teika – Jugla – Mežciems – Centrs;

N2 “Centrs – Sarkandaugava – Vecmīlgrāvis”;

N3 “Centrs – Iļģuciems – Daugavgrīva”;

N4 “Centrs – Imanta – Zolitūde – Āgenskalns – Centrs”;

N6 “Centrs – Purvciems – Pļavnieki – Dārzciems – Centrs”;

N7 “Centrs – Ķengarags – Latgales iela – Centrs”;

N10 “Centrs – Āgenskalns – Ziepniekkalns – Centrs”.

 

Maršrutos iekļautajās pieturās autobuss apstājas tikai pēc pieprasījuma. Nakts autobusos būs spēkā visas tās pašas biļetes un atvieglojumi, kas dienas sabiedriskajā transportā.

Maršruti N1, N4, N6, N7, N10 kursēs pēc apļveida principa un no pilsētas centra reisi tiks veikti plkst. 0.00; 1.00; 2.00; 3.00; 4.00.
Maršruti N2 un N3 kursē abos virzienos līdzvērtīgi, no pilsētas centra reisi tiks veikti plkst. 0.00; 1.20; 2.40; 4.00, bet no Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas plkst. 0.40; 2.00; 3.20.

Pēdējais reiss plkst. 4.00 no pilsētas centra maršrutos N1, N4, N6, N7, N10 tiks veikts saīsinātā maršrutā līdz pēdējai pieturai, kas racionāli nodrošina iespējas nokļūt mājup no pilsētas centra:

  • N1 maršrutā līdz Biķernieku un Kastrānes ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Tālivalža iela” Kastrānes ielā);
  • N4 maršrutā līdz Apuzes un Šampētera ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Šampētera iela”);
  • N6 maršrutā līdz Augusta Deglava un Nīcgales ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Itas Kozakevičas iela” Augusta Deglava ielā);
  • N7 maršrutā līdz apgriešanās vietai Latgales ielā pirms Dienvidu tilta (pieturai “Dienvidu tilts”);
  • N10 maršrutā līdz Tadaiķu ielas un Vaiņodes ielas krustojuma apkārtnei (pieturai “Bērzupes iela/2. slimnīca”).

Nakts satiksme uz vairākām pilsētas apkaimēm tiks nodrošināta līdz 27. septembrim.

 

NVO nams maijā aicina piedalīties četros tiešsaistes semināros

Maijā NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus piedalīties četros tiešsaistes semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori, kuri sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama maija semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

 6. maijā plkst. 14.00–17.15 “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, lektore Ineta Laše. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

13. maijā plkst. 14.00–17.00 “Prāta treniņi labsajūtai”, lektore Ieva Johansson. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

20. maijā plkst. 15.30–16.30 “Kiberdrošība un mākslīgais intelekts NVO ikdienā”, lektors Mārtiņš Vecstaudžs. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

27. maijā plkst. 14.00–17.00 “Projektu finansēšanas konkursi nevalstiskā sektora organizācijām”, lektore Alise Vītola. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Dalība semināros ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Informējam, ka semināru laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Rīgas iedzīvotāju biedrības iesaistās apkaimju sakopšanā

Turpinot 2023. gada rudenī aizsākto praktiskā atbalsta sniegšanu Rīgas iedzīvotāju biedrībām, arī šopavasar galvaspilsētas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai pašrocīgi sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas.

Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Vairākas iedzīvotāju biedrības teritorijas sakopšanas darbus veica tieši Lielās talkas dienā, 25. aprīlī. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (RAIC), sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

 

Vairāk nekā dzīvesvieta: zināmas pirmās 60 apkaimes Latvijā, kuras piedalīsies programmā “Drošas kopienas”

, ,

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienas – Imanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

NVO nams aicina uz semināru “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, kas notiks 6. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.15.

Semināru vadīs Ineta Laše – Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva vecākā eksperte konsultante ar vairāk nekā 28 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldībā, kā arī vieslektore Daugavpils Universitātē.

Semināra mērķis ir sniegt koncentrētu un praktiski pielietojamu ieskatu par dokumentu pārvaldību NVO – no normatīvajām prasībām līdz ikdienas darba organizēšanai un digitālajiem risinājumiem.

Programmā:

 normatīvais regulējums un dokumentu pārvaldības nozīme NVO darbībā;

dokumentu veidošanas un glabāšanas pamatprasības;

praktiskā arhivēšana un dokumentu klasifikācijas principi;

digitālā vide – e-dokumenti un e-pastu pārvaldība;

labā prakse efektīvai dokumentu organizēšanai;

NVO likvidācijas procesā saglabājamie dokumenti un arhīva nodošana.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst lietvedība, dokumentu aprite un arhīva pārvaldība.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 5. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Projektā “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” veicinās dialogu un piederības sajūtu sabiedrībā

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

– ŠEIT.