Rīga ir augsti novērtēta Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru pilsētu programmas indeksā, uzrādot visaugstākos rezultātus Apkaimju iesaistes rādītājā, kurā pozitīvi novērtēts darbs apkaimēs ar iedzīvotāju līdzdalību un dažādu kultūras un citu pasākumu īstenošanu. Pozitīvi tiek vērtēts Rīgas sniegums arī jauniebraucēju uzņemšanā, kultūrā un sabiedriskās dzīves jomā.

“Rīga vēsturiski ir multikulturāla metropole, kurā cauri gadsimtiem bijuši ļoti dažādi etniskie sastāvi. Tagad, krievijas uzsāktā kara dēļ, Rīga par pagaidu mājām ir kļuvusi arī aptuveni 20 tūkstošiem ukraiņu, no kuriem daudzi var ņemt piemēru, kā raiti iemācīties valodu, ar savām prasmēm iekļauties darba tirgū un veiksmīgi integrēties. Rīga apzinās un ukraiņu piemērs to spilgti apliecina, ka veiksmīgas integrācijas pamatā ir raita latviešu valodas apguve un integrācijas izdošanās lielā mērā ir atkarīga no personu motivācijas un attieksmes. Pilsētas un valsts politika, piedāvātie instrumenti un resursi var to veicināt, bet ne garantēt,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. “Integrācija ir divvirzienu ceļš un tā var izdoties tad, ja abas puses to vēlas. Pilsēta var iegūt daudz no tās iedzīvotāju kultūru daudzveidības, taču mums ir svarīgi, lai kopsaucējs šajā dažādībā būtu valoda un līdzīga izpratne par demokrātiju un vērtībām, uz kurām balstīta mūsu valsts,”

L. Ozola.

Otrdien, 19. martā Rīgas domes Sēžu zālē tika prezentēts pirmais EP Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc EP Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu prizmu. Kopumā šobrīd šajā programmā ir iesaistījušās 164 pilsētas no pieciem pasaules kontinentiem. Indeksa izvērtējumu veic reizi divos vai trīs gados. Rīga salīdzināta ar pilsētām balstoties uz iedzīvotāja skaitu grupām un tā ievietota grupā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500 000 un ārvalstī dzimušo skaits virs 5-10%.

Pilsētu izvērtējums tiek veikts 12 dažādās jomās: apņemšanās, starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa), mediācija un konfliktu mazināšana, valoda, mediji un komunikācija, starptautiskais skatījums, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, līderība un pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība.

🟩 Rīga kopumā starpkultūru izvērtējumā no 100 punktiem ieguvusi 65 punktus, kas ir labs rezultāts pilsētām, kas ir jaunas šajā starpkultūru programmā. Rīgai ir augsti rādītāji deviņās nozarēs no 12.

🟩 Visaugstāko rezultātu 83 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Starptautiskā skatījuma rādītājā un Mijiedarbības rādītājā, savukārt Apņemšanās rādītājā un Jauniebraucēju uzņemšanas rādītājā ieguvusi 80 punktus.

Pilsēta šajos rādītājos ir augsti novērtēta, jo Rīgā jau kopš 2012. gada ir izveidoti integrācijas politikas plānošanas dokumenti, iekļaujot starpkultūru elementus, kā arī rīcības plāni to īstenošanai, un pašvaldībai ir paredzēti finanšu līdzekļi šiem jautājumiem. Vienlaikus tiek nodrošināts šo politikas plānošanas dokumentu īstenošanas izvērtējums. Tas tiek novērtēts starpkulturālu pilsētu vidē, jo parāda, kas pilsētai ir izdevies un kas nav izdevies un demonstrē vēlmi uzlabot savu sniegumu nākotnē. Pozitīvi tiek vērtēts, ka pašvaldība tiecas sadarboties ar citām pilsētām ārvalstīs, kur atrodas latviešu diaspora, kā arī pilsēta sadarbojas ar ārvalstu studentiem. Augstu tiek vērtēta pašvaldības regulārā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Rīgā ir veiksmīgi izveidota integrācijas un līdzdalības jautājumu koordinācija, ko nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Augstu tiek novērtēts tas, ka Rīgā darbojas vienas pieturas aģentūra – atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas piedāvā nepieciešamo informāciju un svarīgākos valsts un pašvaldības pamatpakalpojumus vienuviet, kas nepieciešama no Ukrainas iebraukušajiem civiliedzīvotājiem.

🟩 Starpkultūru prizmas apakšnozarēs visaugstāko rezultātu 100 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Apkaimju jomā, otrs augstākais rādītājs – 94 punkti pašvaldībai ir Kultūras un sabiedriskās dzīves jomā, savukārt, kā trešā labākā joma ar 88 punktiem starpkultūru izvērtējumā atzīta Izglītības joma un Publiskās telpas jomas, abām iegūstot 88 punktus.

Apkaimju jomā iegūtie 100 punkti parāda, ka Rīga domā par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, veidojot iekļaujošu vidi apkaimēs. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka Rīga veicina aktivitātes, kur apkaimju iedzīvotāji satiekas un mijiedarbojas dažādos kultūras, sporta un citos pasākumos. Rezultāti parāda, ka pašvaldība domā par bagātīgu kultūras piedāvājumu un ar kultūras dzīves palīdzību veicina kultūras atvērtību un iekļaujošu vidi iedzīvotājiem.

Izvērtējums atspoguļo to, ka Rīga arī domā par to, kā veicināt jauniebraucēju bērnu iekļaušanos, sadarbojoties ar dažādu kultūru bērnu vecākiem. Rīgas skolas un bērnudārzi iesaistās arī dažādos projektos un ar to palīdzību veicina izglītības iestādēs iekļaujošu vidi, dažādības atzīšanu un pasākumus diskrimimācijas novēršanai.

🟩 Starpkuktūru pilsētu indeksa ziņojums ir tapis pateicoties pašvaldības darbinieku ieguldījumam un Eiropas Padomes ekspertu novērtējumam. Informāciju ziņojumam gatavoja vairāku pašvaldības iestāžu darbinieki:

  • Izglītības, kultūras un sporta departaments;
  • Labklājības departaments;
  • Pilsētas attīstības departaments;
  • Īpašuma departaments;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
  • Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
  • Pašvaldības policija.

Starpkultūru pilsētu programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Rīga ņems vērā indeksa izvērtējumu un Ekspertu ieteikumus, veidojot sabiedrības integrācijas pamatnostādnes nākamajam periodam.

🟩 Ziņojums par Rīgu  ir pieejamsŠEIT

📸 FotoŠEIT 

 

Pirmdien, 25. martā, no plkst.12.00 līdz 14.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, Pāles ielā 9, notiks 25. darba birža, kurā piedāvās aptuveni 180 vakances.

Darba biržā ar saviem darba piedāvājumiem iepazīstinās SIA “Rīgas namīpašnieks”, SIA “Rīgas veselības centrs”, Rīgas 1.slimnīca, “Rīgas Namu pārvaldnieks”, Rīgas ūdens”, “Rīgas meži”, SIA “Kūriņš”, mazumtirdzniecības uzņēmums “Rimi”, “Rīgas satiksme”, SIA “Sadzīves pakalpojumi”, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības štābs. Šajā darba biržā konsultācijas par dažādiem nodarbinātības jautājumiem sniegs arī Nodarbinātības valsts aģentūra.

Iepriekšējās 24 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas ap 4500 vakances. Tajās piedalījušies aptuveni 100 uzņēmumu, kopā tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā Pāles ielā 9, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm.

🟩 Anketa pieejamaŠEIT 

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Egijas Straujumas – e-pasts: egija.straujuma@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Pirmdien, 18. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprināja Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) programmas “Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām” piešķirto līdzekļu izlietojumu 2024. gadam, tādējādi paredzot, ka Rīgas satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs ielu pārbūve un izbūve, kā arī satiksmes drošības uzlabošana.

Kopā ar iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem 2 216 385 eiro apmērā, programmas finansējums šim gadam ir 14 481 188 eiro.

Šogad ĀMD plāno 3,6 miljonus eiro veltīt to projektu finansēšanai, kuru realizācijai iepriekšējos periodos ir noslēgti līgumi līdz to pabeigšanai, lai veiktu samaksu katram objektam paredzētajā apmērā, un 10,9 miljonus eiro jaunu projektu finansēšanai.

🟩 Jauno projektu finansēšanai šogad plānots atvēlēt 4,4 miljonus eiro transportbūvju pārbūvei un izbūvei, 3,6 miljonus eiro – ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārbūvei, izbūvei un citām aktivitātēm, bet 2,9 miljonus eiro – projektēšanai un būvdarbu organizēšanai.

Transportbūvju pārbūves un izbūves sadaļā plānotie projekti ir Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas, Grostonas ielas seguma atjaunošana un ietves izbūve, velojoslu ierīkošana un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, kā arī Murjāņu ielas izbūve posmā no Juglas ielas līdz Strazdumuižas ielai un Lojas ielas izbūve.

Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izbūves sadaļa sevī iekļauj ceļa zīmes un apzīmējumus, neregulējamu gājēju pāreju, ātrumvaļņu, barjeru un citu satiksmes organizācijas pasākumu organizēšanu.

Savukārt projektēšana un būvniecība sevī iekļauj ekonomiskās analīzes, ekspertīzes, pētījumus, atzinumus, vērtēšanas, ceļu drošības auditus, satiksmes skaitīšanu u.tml. Lielāko sadaļu aptver transporta būvju projekta dokumentācijas izstrāde, kas šogad plānota, piemēram, satiksmes pārvadā pār K.Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, krustojumā Ganību dambī, Tvaika ielā un Duntes ielā, estakādē pār Zunda kanālu un citviet.


Pērn minētās programmas budžets bija 14 087 588 eiro, izlietojums – 11 871 203 eiro jeb 84,3%.

Būtiskākās realizētas aktivitātes 2023.gadā bija:

• Spulgas ielas izbūve posmā no Beverīnas ielas līdz Spulgas ielai 25;
• Luksoforu atjaunošana un pagaidu luksoforu objektu izbūve;
• Ceļa ātrumvaļņu izbūve;
• Ceļazīmju un ceļa horizontālo apzīmējumu uzturēšana;
• Lietusūdens kanalizācijas un sūkņu staciju uzturēšana;
• Vanšu tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Gaisa tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Citi projektēšanas darbi;
• Būvuzraudzības un autoruzraudzības darbi departamenta realizētajos būvobjektos.

Piektdien, 15. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

🟩 Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

🟩 Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt:

  • zvanot uz tālruni 80000800 vai
  • rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

19. martā, otrdien, no plkst. 9.30 līdz 11.30 Rīgas domes Sēžu zālē tiks prezentēts pirmais Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola un par starpkultūru pieeju un Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmu pastāstīs Eiropas Padomes Demokrātijas un cilvēka cieņas ģenerāldirektorāta Starpkultūru iekļaušanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Džūlija Bjankini. Savukārt pēc tam ar Rīgas novērtējumu pēc starpkultūru indeksa kritērijiem iepazīstinās Starpkultūru pilsētu programmas eksperte Ksenija Khovanova-Rubikondo.

🟩 Rīgas pilsētas izvērtējums tika veikts 12 dažādās jomās:

  • apņemšanās;
  • starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa);
  • mediācija un konfliktu mazināšana;
  • valoda;
  • mediji un komunikācija;
  • starptautiskais skatījums;
  • starpkultūru inteliģence un kompetence;
  • jauniebraucēju uzņemšana;
  • līderība un pilsonība;
  • diskriminācijas novēršana;
  • līdzdalība;
  • mijiedarbība.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība.

📌 Vairāk par projektu – ŠEIT

 

Programmēšanas skola “Datorium” un Rīgas pašvaldība aicina ikvienu meiteni vecumā no 14 līdz 19 gadiem spert pirmos soļus programmēšanas pasaulē un apgūt “Python” programmēšanas valodu. Kurss ir īpaši izstrādāts, lai palīdzētu meitenēm apgūt digitālās prasmes un programmēšanu draudzīgā #girlsonly vidē.

“Programmēšana kļūst par vienu no mūsdienu pamatprasmēm un tā noteikti nav domāta tikai puišiem. Esam izveidojuši īpašu tiešsaistes programmēšanas kursu “PyGirls” tikai meitenēm vecumā no 14 – 19 gadiem. Divu mēnešu garumā meitenes apgūs “Python,” šobrīd vispopulārāko programmēšanas valodu, un izveidos savas pirmās aplikācijas. Papildus programmēšanas iemaņām, meitenes attīstīs savu loģisko domāšanu un apgūs mūsdienīgus digitālos rīkus, lai varētu efektīvi sadarboties savu projektu izstrādē un darboties attālināti komandās, kā tas notiek praksē IT nozarē.”

uzsver “Datorium” vadītāja Anžela Džafarova

🟩 Programmēšanas nodarbības notiks tiešsaistē divas reizes nedēļā – trešdienās no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.30 un sestdienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.30.

🟩 Nodarbības sāksies 27. martā un notiks latviešu valodā. Visas programmēšanas nodarbības tiks ierakstītas un būs pieejamas mācību platformā. Lai piedalītos kursā, nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu.

🟩 Pieteikties kursam iespējams līdz 15. martam šeit

“PyGirls” kursu jau absolvējušas vairāk nekā 300 meiteņu, un 86% nolēma turpināt apgūt programmēšanu. “PyGirls” kursa dalībnieces tiks pievienotas “Datorium Discord” servera kopienai, kas šobrīd apvieno vairāk nekā 10 500 jauniešus ar interesi par programmēšanu un tehnoloģijām, piedāvājot viņiem interesantas diskusijas, bezmaksas pasākumus, iespēju atrast savu pirmo prakses vai darba vietu, kā arī daudzus citas aizraujošas iespējas.

Programmēšanas kursus organizē “Datorium”, sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamentu “Rīga STEAM” ekosistēmas ietvaros.

Rīgas pašvaldība līdz 20. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakārtot kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Šogad pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību ir iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

✅ Iedzīvotājiem ir jāsazinās ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru, kura pārziņā esošajā pilsētas zonā atrodas konkrētā apkaime.

✅ Apkaimju koordinatoru kontaktinformācija atrodama riga.lv un apkaimes.lv, kā arī var rakstīt uz e-pastu aic@riga.lv vai zvanīt uz tālruni 80000800.

✅ Piesakoties, jānorāda, kāda veida atbalsts būs nepieciešams – vai būs vajadzīgs atkritumu konteiners, melnzeme vai zāliena sēklas. Apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu.

Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 27. aprīlī. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju biedrības varēs pieteikt ar pašvaldības atbalstu ieplānotos darbus arī Lielajai talkai.

Šāds atbalsta mehānisms jau pērn tika izmēģināts, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs. Pērn šim atbalstam pieteicās trīs iedzīvotāju biedrības.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja trešdien, 13. martā, atbalstīja un virzīja izskatīšanai domes sēdē Rīgas valstspilsētas sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu. Civilās aizsardzības plānā izstrādāti algoritmi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības plānu izstrādājusi pērn izveidotā Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

“Šis ir pirmais civilās aizsardzības plāns valstī, kurā iekļauti konkrēti rīcības ieteikumi iedzīvotājiem militāra apdraudējuma gadījumā, radiācijas piesārņojuma gadījumā, kā arī vairākas citas novitātes,” atzīmē Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, piebilstot, ka tajā iekļautas arī pirms dažām dienām VUGD apstiprinātās minimālās tehniskās prasības pazemes patvertņu iekārtošanai.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka civilā aizsardzības plāna sadaļa par pašvaldības rīcību militāra apdraudējuma gadījumā ir ierobežotas pieejamības informācija, Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde un pašvaldība Latvijā, kas koncentrētā un pārskatāmā veidā ir izstrādājusi praktiskus ieteikumus, kā pareizi sagatavoties un rīkoties krīzes situācijās. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Vienlaikus pašvaldība izstrādā iedzīvotāju informēšanas plānu, lai izglītotu, kā rīkoties krīzes situācijās. Šā gada garumā notiks dažādas izglītojošās aktivitātes un semināri, un uz jaunā civilās aizsardzības plāna bāzes tiks sagatavots uzskatāms buklets iedzīvotājiem, kurš būs pieejams gan digitāli, gan papīra formātā.

“Esam pārliecināti, ka informētība veicina iedzīvotāju drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām, tāpēc nevaram vairīties runāt par dažādiem scenārijiem. 10.aprīlī ar semināru “Vispārēji ieteikumi iedzīvotājiem X stundā” uzsāksim iedzīvotāju informēšanas kampaņu par civilo aizsardzību. Šogad kopā esam paredzējuši astoņus seminārus, kuros iedzīvotāji tiks informēti par evakuāciju, drošām patvēruma vietām, iesaisti valsts aizsardzībā un citiem svarīgiem personīgās aizsardzības jautājumiem,”

norāda Linda Ozola.

Semināriem varēs sekot līdzi gan klātienē, gan tiešsaistē Rīgas domes mājas lapā un Facebook profilā. Atsevišķā mājas lapas sadaļā būs pieejami šo semināru ieraksti, civilās aizsardzības plāns un buklets, kā arī citi noderīgi materiāli.

Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā. Šogad iecerēts arī kartēt un marķēt drošās patvēruma vietas pilsētā, atjaunot un sakārtot atsevišķas bumbu patvertnes, kā arī attīstīt civilās aizsardzības materiāltehnisko bāzi.

 

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23. martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”

Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

Ceturtdien, 7.martā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” norisinājās konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 laureātu paziņošana. Nominācijās “Inženierbūve – pārbūve”, “Jauna inženierbūve”, “Teritorijas labiekārtojums” augstāko novērtējumu ieguva Rīgas pašvaldības realizētie projekti – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā; Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve un Uzvaras parka labiekārtošanas darbi.

Par otro labāko projektu nominācijā “Jauna inženierbūve” tika atzīts Daudersalas pārvads, bet nominācijā “Teritorijas labiekārtojums” projekts – ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā.

Šogad kopumā konkursam šogad tika izvirzīti 145 pieteikumi no visas Latvijas. Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 iesniegtie projekti tika vērtēti 10 kategorijās: jaunbūve sabiedriska ēka, koka būve, pārbūve, ražotne, restaurācija, fasāžu atjaunošana, jauna dzīvojamā ēka, inženierbūve – pārbūve, jauna inženierbūve, teritorijas labiekārtojums.

Gada balvas augstāko apbalvojumu “Grand Prix” ieguva trīs projekti:

🟩 PPP projekts Ķekavas apvedceļš. Pasūtītājs: publiskais partneris VSIA LVC; privātais partneris Ķekava ABT. Projekts CEĻUPROJEKTS. Būvnieks Ķekava AB. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 Ogres Valsts ģimnāzijas skolas un sporta ēka. Pasūtītājs Ogres novada dome. Projekts NAMS. Būvnieks PS MMG. Būvuzraudzība Akorda & Firma L4.
🟩 Rīgas pils Konventa pārbūve un restaurācija, Pils laukumā 3, Rīgā. Pasūtītājs VAS VNĪ. Projekts Rīgas Pils Kastelas projekts, MARK ARHITEKTI un SUDRABA ARHITEKTŪRA. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Būvalts.

Rīgas pašvaldības realizētie projekti šogad tika izvirzīti trīs nominācijās:

INŽENIERBŪVE – PĀRBŪVE

🟩 1. vieta – Satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA PROJEKTS UN VERTEX PROJEKTI. Būvnieks PA CP – Rīgas tilti. Būvuzraudzība PA KBL&ISL.
🟩 2. vieta – Tilta pārbūve pār Cieceres upi Saldū. Pasūtītājs Saldus novada dome. Arhitektūras risinājums Ingurds Lazdiņš. Projekts SIA Projekts 3. Būvnieks AS A.C.B. Būvuzraudzība GEO Consultants.
🟩 3. vieta – Siltumcentrāles Zasulauks pārbūve, Rīgā. Pasūtītājs un būvuzraudzība RĪGAS SILTUMS. Projekts zinātniskā, ražošanas un komerciālā firma GREIN +. Būvnieks Industry Service Partner.
🟩 Atzinība – Ceļa P84 atjaunošana Madona–Varakļāni. Pasūtītājs VSIA LVC. Būvnieks VIA. Būvuzraudzība Būvju profesionālā uzraudzība.

JAUNA INŽENIERBŪVE

🟩 1. vieta – Austrumu maģistrāles 1. un 2. kārtas izbūve, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts BRD projekts, Vektors-T. Būvnieks ACB, TILTS un AM RĪGA. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 2. vieta – Daudersalas pārvads, Rīgā. Pasūtītājs RD Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projekts PS TILTPROJEKTS, SKA projekts un SZ Birojs. Būvnieks PS PA OTC. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Krasta aizsargbūve – būna, Liepājā. Pasūtītājs Liepājas dome. Projekts HT-Konsaltings. Būvnieks LNK Industries. Būvuzraudzība Isliena V.
🟩 Atzinība – Centra attīrīšanas ietaises Ādažos. Pasūtītājs Ādažu ūdens. Projekts EKOSTANDARTS TEHNOLOĢIJAS. Būvnieks Mapri Būve. Būvuzraudzība Firma L4.

TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMS

🟩 1. vieta – Uzvaras parka labiekārtošanas darbi, Uzvaras bulvārī 15, Rīgā. Pasūtītājs Rīgas domes Īpašuma departaments. Projekts Zala Landscape Architecture. BP vadītājs Mārcis Mežulis, GSA projekts. Būvnieks AIDACO GROUP. Būvuzraudzība Rūdolfs Šķēle.
🟩 2. vieta – Ar Rail Baltica saistītās infrastruktūras īstenošana Rīgas centrā. Pasūtītājs Rīgas dome. Projekts BRD projekts. Būvnieks RBBL. Būvuzraudzība Firma L4.
🟩 3. vieta – Objekts Oduma meitys (Ādama meitas), Vecborisovā, Vērēmu pagastā, Rēzeknes novadā. Pasūtītājs arhitekts Ints Pujāts. Projekts 5.iela, Ints Pujāts. Izpildījums koktēlnieks Juris Upenieks.
🟩 Atzinība – Lēnu pils, Nīkrāces pagastā, Kuldīgas novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts Barocco Art, Armands Lūsis.

Konkurss Latvijas Būvniecības Gada balva, kuru jau 10 gadu garumā organizē biedrība Building Design and Construction Council (BDCC, buvniekupadome.lv), Gunita Jansone, Agrita Lūse, apkopo labāko paveikto arhitektūras un būvniecības jomā visā Latvijā un arī aiz valsts robežām, ja projektu īsteno Latvijas pilsoņi.

Šā gada konkursam Latvijas Būvniecības Gada balva 2023 saņemti 145 pieteikumi no Rīgas, Preiļiem, Ādažiem, Jūrmalas, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Cēsīm, Daugavpils, Gulbenes, Alūksnes, Strenčiem, Valmieras, Salaspils, Ķekavas, Ventspils, Ogres, Suntažiem, Kalsnavas, Vecumniekiem, Bauskas, Nīkrāces pagasta, Mārupes, Brocēniem, Jēkabpils, Līvāniem, Siguldas un Vērēmu pagasta. Pieteikto objektu galerija.

Rīga iezīmējas ar apjomīgiem jauno dzīvokļu projektiem, vēsturisko fasāžu restaurāciju un, protams, vērienīgām inženierbūvēm satiksmes atslogošanai. Pārbūves jomā vērojami rūpīgi īstenoti kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas objekti Liepājā un Kuldīgā.

Vairāk informācijas – šeit.

Fotogalerija