Piezīmju lapas un pildspalvas ar RailBaltica logo

Rīgas pašvaldība vienojusies virzīt priekšlikumu Rail Baltica projektā izbūvēt tuneļa šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Pašvaldības priekšlikums tiks izskatīts Satiksmes ministrijas vadītajā “Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvā koordinācijas padome Rail Baltica projekta sniegto papildu iespēju realizēšanai Rīgā” sēdē.

Iepriekš diskusijās iedzīvotāji pauda bažas par Anniņmuižas bulvāra satiksmes pārvada vizuālo un autotransporta radīto trokšņu, izmešu un putekļu negatīvo ietekmi, kas var degradēt apkārtējo teritoriju. Lai arī tuneļa izbūve ir dārgāka, ar sarežģītāku būvniecības procesu un lielākām uzturēšanas izmaksām, tomēr tuneļa būve samazina ietekmi uz apkārtējo teritoriju, tāpēc Rīgas pašvaldība ņēmusi vērā iedzīvotāju bažas un vēlas šajā šķērsojumā izbūvēt tuneli. Tuneli plānots izbūvēt, ņemot vērā labāko starptautisko praksi, lai dzelzceļa būtu iespējams šķērsot droši, ērti un patīkami visiem satiksmes dalībniekiem. 

Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā plānotas divas braukšanas joslas autotransportam un divas – sabiedriskajam transportam. Būtiski, ka plānotajā šķērsojumā nav paredzēts kravas autotransporta tranzīts. Lai veicinātu sabiedriskā transporta nodrošināšanu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, šķērsojumā tiek paredzēta iespēja nākotnē izbūvēt tramvaja līniju. Gājējiem un velosipēdistiem tiks izbūvēts no autotransporta nodalīts atsevišķs savienojums. Lai attīstītu publisko ārtelpu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti šajās apkaimēs, Rīgas pašvaldība labiekārtos Vec-Anniņmuižas teritoriju, kas atrodas netālu no plānotā Anniņmuižas bulvāra šķērsojuma. Vienlaicīgi pašvaldībā tiks izskatīta iespēja izbūvēt Muižas ielu, nodrošinot gājēju šķērsošanas iespēju pāri dzelzceļam Muižas ielas galā.

Ņemot vērā Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus, pašvaldība vērtēja iespēju Rail Baltica lokālplānojumā attīstīt alternatīvo šķērsojumu Zolitūdes ielā un secināja, ka šim risinājumam ir vairāki būtiski trūkumi salīdzinājumā ar iespējamo šķērsojumu Anniņmuižas bulvārī. Alternatīvais šķērsojums Zolitūdes ielā būtiski skartu tās apkārtējo teritoriju, līdz ar to būtu nepieciešama papildu īpašumu atsavināšana un esošo dzīvojamo ēku nojaukšana. Tāpat šajā šķērsojumā nav iespējams izbūvēt tramvaja līniju, tādējādi samazinot iespējas attīstīt sabiedrisko transportu starp Imantas un Zolitūdes apkaimēm, kā arī šajā šķērsojumā nebūtu iespējams nodrošināt savienošanu ar augstākas kategorijas ielām. Šādi ierobežojumi nav identificēti plānotajā Anniņmuižas bulvāra šķērsojumā.

Pašvaldība, diskutējot par iespējām savienot Imantas un Zolitūdes apkaimes pēc Rail Baltica dzelzceļa sliežu izbūves, vērtēja pilsētas ilgtermiņa attīstības plānus, Imantas un Zolitūdes apkaimju iedzīvotāju viedokļus un pilsētas finansiālās iespējas.

Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldība sadarbībā ar AS “RB Rail” vairākkārt organizēja diskusijas ar sabiedrību par starptautiskās dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica un ar to saistītās infrastruktūras risinājumiem posmā no Zolitūdes ielas līdz Zasulauka stacijai. Sarunās piedalījās biedrības “Riga Annenhof”, Rīgas pilsētas Imantas apkaimes attīstības biedrības, profesionālo organizāciju un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Plašākas diskusijas izvērtās par Imantas un Zolitūdes apkaimju savienošanas alternatīvām – iespējamo šķērsojuma vietu un veidu (tunelis vai satiksmes pārvads).

Rīgas pašvaldība 2016. gadā sāka publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojuma izstrādi saistībā ar nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu – dzelzceļa līniju Rail Baltica. Atbildīgā struktūrvienība par lokālplānojuma izstrādi ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Informācija par Rail Baltica trases lokālplānojuma aktualitātēm Rīgā un par sabiedrības iespējām iesaistīties pieejama Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/

Rīga saulrietā

Turpinot iepazīstināt sabiedrību ar jaunā Rīgas teritorijas plānojuma risinājumiem, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) speciālisti aicina apkaimju organizācijas piedalīties sarunu ciklā par plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanu.

Sarunas paredzētas individuāli ar katras apkaimes organizāciju, un tajās Departamenta speciālisti skaidros teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas risinājumus konkrētajā apkaimē un pārrunās plānojuma izstrādātās redakcijas pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtos priekšlikumus.

Lai plānotu sarunu norisi, aicinām apkaimju biedrības līdz 8. februārim reģistrēties šeit: https://ej.uz/jaunaisrtp

“Lai informētu rīdziniekus par jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu, esam izvēlējušies teritoriālo principu – organizēt sarunas apkaimju līmenī. Ja izskatāmo jautājumu loks skars vairākas apkaimes, sarunas tiks organizētas vienlaikus ar vairākām organizācijām. Apkaimju biedrības, ja vēlēsies, pasākumos varēs pieaicināt citas sabiedriskās organizācijas.
Pasākumi tiks organizēti februārī un martā, un, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, tie notiks tiešsaistē.
Savukārt ar pilnveidoto redakciju ikviens interesents varēs iepazīties publiskās apspriešanas laikā 2021. gada otrajā pusē,” informēja Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Jāpiebilst, ka sarunām aicinātas pieteikties apkaimju organizācijas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zona teritorijas, jo jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar sabiedriskajām organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātā redakcija, kas tika nodota publiskajai apspriešanai 2019. gadā no 13. marta līdz 10. aprīlim, pieejama https://www.rdpad.lv/rtp/izstrade/.

Lai informētu par plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu, 1.februārī Departamenta speciālisti organizēja vebināru. To iespējams noskatīties šeit:

RDPAD » 1. februārī notiks vebinārs par Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas pilnveidošanu |

Rīga skats no augšas

Pirmdien, 1. februārī, plkst. 16.00–18.00 notiks vebinārs, kurā ikvienam interesentam būs iespēja uzzināt par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas procesu.

Vebinārā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departaments) speciālisti informēs par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas tapšanu, kā arī par plānotajām aktivitātēm un turpmāko virzību. Interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus par jaunā Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu.

Vebinārs būs skatāms Departamenta sociālā tīkla Facebook kontā. Bet tiem, kuriem nebūs iespēja piedalīties noteiktajā laikā, varēs noskatīties ierakstu Departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar apkaimju organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidi veiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To iecerēts apstiprināt 2021. gadā.

Patlaban spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam, un tas būs piemērojams līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums. Jāuzsver, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process tika sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Sagatavoti un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināti 11 tematiskie plānojumi. Tāpat īstenoti dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, diskusijas u.c.

Informācija par teritorijas plānojuma izstrādes procesu lasāma šeit.

Rigas-pilsetas-lidzdaligas-budzetesanas-projektu-istenosanas-konkurss-infografika-

Piektdien, 15. janvārī, konkursa vērtēšanas komisija apstiprināja finansējumu konkursam piešķirto finanšu līdzekļu 500 000 eiro ietvaros sešiem projektiem, kas iedzīvotāju balsošanas laikā no pagājušā gada 27. novembra līdz 27. decembrim 15 projektu konkurencē saņēma visvairāk iedzīvotāju balsu.

Tie ir – Rīgas Centra attīstības biedrības projekts “Ģertrūdes baznīcas publiskās zonas labiekārtošana” ar plānotajām īstenošanas izmaksām 99 000 eiro, kas saņēma 3490 iedzīvotāju balsis; Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības projekts “Dārziņu identitātes un publiskās ārtelpas attīstība” ar plānoto finansējumu 100 000 eiro, kas saņēma 3438 balsis; Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrība “Riga Annenhof” projekts “Vec-Anniņmuižas atdzimšana” -43 000 eiro, 3 182 balsis; Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projekts “Zasulauka manufaktūras parks” – 86 000 eiro, 3105 balsis; biedrības “Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai” projektam “Publiskās ārtelpas – Maskavas dārza, rotaļu laukuma un vingrošanas laukuma, izbūve” – 99 000 eiro,    3087 balsis. 

Tāpat konkursam piešķirtais finanšu līdzekļu atlikums, 73 000 eiro, tika atbalstīts Teikas apkaimes biedrības projektam “Aktīvās atpūtas taka Biķernieku mežā, kas saņēma 2997 iedzīvotāju balsis.

Projekti nodoti īstenošanai kompetentajām Rīgas pašvaldības institūcijām -Rīgas domes Satiksmes departamentam, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam un Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijai.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 29. maijā noslēdzās projektu pieteikumu iesniegšana. Konkursam no 22 nevalstiskajām organizācijām kopā tika iesniegti 26 projektu pieteikumi.

Kopumā par projektiem nobalsoja 23 915 iedzīvotāji, kas ir ievērojami vairāk kā pirmajā konkursā 2019.gadā, kad par projektiem balsoja nedaudz vairāk kā 10 000 iedzīvotāji.

Konkursa mērķis ir veicināt apkaimju teritoriju kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību un sekmēt to revitalizāciju, pastāvīgi un mērķtiecīgi veicināt apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, radīt publiski pieejamu un atvērtu mijiedarbes telpu un aktivizēt jaunu un radošu kopdarbības formu attīstību, kā arī pilsētas pašvaldībai iegūt vērtīgu atgriezenisko saiti par nepieciešamajiem pilsētvides uzlabojumiem, kas ir svarīgi Rīgas iedzīvotājiem.

Konkursa vērtēšanas komisiju vadīja Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs, kā arī komisijā sastāvā bija sešu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Komisijas sastāvā bija iekļauts biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons un šīs biedrības valdes loceklis Igors Roms, biedrības “Brasa” valdes locekle Māra Melnbārde, biedrības “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība” valdes loceklis Liberijs Počs, Inese Roze – Āgenskalna apkaimes biedrības valdes locekle un Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja arī atbildīgie darbinieki no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Satiksmes departamenta, būvvaldes, Rīgas domes centrālās administrācijas, Austrumu izpilddirekcijas un Pārdaugavas izpilddirekcijas.

Plašāka informācija par konkursu ir publicēta: www.balso.riga.lv vai www.riga.lv.

Melnbalts Rīgas makets

18. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – Departamenta) speciālisti iepazīstināja Rīgas domes Apkaimju attīstības komisijas deputātus ar procesu, kādā notiks Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošana.

Jau ziņots, ka 2020. gada 16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas tiesību aktos un nepieciešams pārskatīt transporta attīstības shēmu ar publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma risinājumiem.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā Departamenta speciālisti:

  • izvērtēs Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos;
  • pārskatīs transporta infrastruktūras attīstības shēmu;
  • rīkos sarunas ar apkaimju organizācijām par pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtajiem priekšlikumiem;
  • rīkos teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publisko apspriešanu, kurā informēs par veiktajiem uzlabojumiem.

Tuvākajā laikā tiks organizēts vebinārs par teritorijas plānojuma izstrādātās redakcijas pilnveidošanas aktivitātēm. Savukārt pēc tam Departaments rīkos informatīvo pasākumu ciklu apkaimju organizācijām, kurā atkārtoti izskatīs un pārrunās pēdējā publiskajā apspriešanā 2019. gadā saņemtos priekšlikumus.

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidi veiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To iecerēts apstiprināt 2021. gadā.

Patlaban spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam, un tas darbosies līdz brīdim, kad tiks apstiprināts jaunais plānojums. Jāuzver, ka jaunais Rīgas teritorijas plānojums neparedz izmaiņas teritorijas izmantošanai un apbūvei Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijai, kur piemērojami Rīgas domes 07.02.2006. Saistošie noteikumi Nr.38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process tika sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Sagatavoti un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināti 11 tematiskie plānojumi. Tāpat īstenoti dažādi sabiedrības informēšanas un līdzdalības pasākumi, piemēram, apkaimes iedzīvotāju aptaujas, sanāksmes, diskusijas u.c.

Informācija par teritorijas plānojuma izstrādes procesu lasāma šeit: https://www.rdpad.lv/rtp/laika-skala/.

Rīga no augšas

16. decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, jo veiktas izmaiņas normatīvajos tiesību aktos un ir jāpārskata transporta attīstības shēma.

2020. gada 16. oktobrī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 240 “Vietējās pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, ieviešot būtiskas izmaiņas teritorijas izmantošanas veidu klasifikatorā, terminoloģijā, nosacījumos attiecībā uz transporta infrastruktūras teritorijām un ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu nodrošinājumu u.c..Savukārt nepieciešamību pārskatīt jaunā Rīgas teritorijas plānojuma redakcijā ietverto ilgtermiņa transporta attīstības shēmu pamato starptautiskās publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” lokālplānojuma izstrādē konstatētie risinājumi.

Jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesā atkārtoti plānots izvērtēt pagājušajā gadā publiskās apspriešanas laikā saņemtos priekšlikumus.

Plānojuma pilnveidi veiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. To iecerēts paveikt nepilna gada laikā.

Lai informētu rīdziniekus par jaunā teritorijas plānojuma pilnveidošanas procesu, no janvāra tiksimies ar apkaimju iedzīvotājus pārstāvošajām organizācijām. Ar pilnveidoto redakciju ikviens varēs iepazīties Plānojuma publiskās apspriešanas laikā nākamā gada otrajā pusē,” informēja Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Līdz brīdim, kad būs piemērojams jaunais plānojums, spēkā ir Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes process tika sākts 2012. gadā. Līdz šim veiktas dažādas izpētes, kas nepieciešamas gan izejas datu iegūšanai un esošās situācijas apzināšanai, gan arī prognozēm un plānoto risinājumu pamatojumam. Sagatavoti un ar Rīgas domes lēmumu apstiprināti 11 tematiskie plānojumi. Tāpat īstenota plaša sabiedrības līdzdalības programma.

Pirmā Rīgas teritorijas plānojuma publiskā apspriešana un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma apspriešana norisinājās no 2018. gada 9. janvāra līdz 8. februārim un tās laikā tika saņemti 769 iesniegumi. Kopumā tajos izteikti ap 2000 priekšlikumi. Tāpat tika saņemts 51 atzinums no dažādām institūcijām. Rezultātā plānojumu tika lemts nodot pilnveidei.

Otrā dokumenta publiskā apspriešana norisinājās no 2019. gada 13. marta līdz 10. aprīlim. Tās laikā tika saņemti 875 iesniegumi, kuros kopumā izteikti ap 1200 priekšlikumi.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. Teritorijas plānojums tiek izdots Rīgas domes saistošo noteikumu veidā un tas ir saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai, veicot darbības saistībā ar nekustamo īpašumu.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, Rīgas dome ir izstrādājusi un apstiprinājusi divus galvaspilsētas teritorijas plānojumus: 1995.–2005.gadam un 2006.–2018.gadam.

Rīgas skats no augšas

Lai izvērtētu progresu galvaspilsētas stratēģisko mērķu sasniegšanā, informētu par to sabiedrību, kā arī identificētu turpmāk risināmos jautājumus, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis pārskatu par Rīgas ilgtspējīgās attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam mērķu izpildes progresu 2019.gadā. Tas izskatīts domes pastāvīgajās komitejās un 16.decembrī apstiprināts Rīgas domes sēdē.

Rīgas stratēģiskos mērķu sasniegšanai ir noteikti deviņpadsmit rīcības virzieni. Pārskatā ir izvērtēts rīcības virzienu izpildes progress, sniegts detalizēts to apraksts, t.sk. analizēta rādītāju mērķa vērtību sasniegšana un sniegts nozaru ekspertu novērtējums.

2019.gadā salīdzinoši sekmīga mērķu izpildes virzība ir bijusi desmit rīcības virzienos, kas ietver šādas jomas: izglītība, kultūrvide, veselības aprūpe, sociālā sistēma, sabiedriskā kārtība un drošība, tūrisms, sporta iespējas, starptautiskā sasniedzamība, kā arī specifisko teritoriju jautājumu risināšana, jauniešu pašiniciatīva un brīvais laiks. Analizējot visus 187 rezultatīvos rādītājus, jāatzīmē, ka 52 no tiem ir sasnieguši vai pārsnieguši 2020.gadā plānotās vērtības. Vienlaikus ir rādītāji, kuru sasniegšanai nepieciešama aktīvāka rīcība, piemēram, sašķiroto atkritumu daudzums, gaisa kvalitāte pilsētā, velo infrastruktūras kopējais garums, atjaunoto daudzdzīvokļu ēku skaits u.c.

Novērtējot Investīciju plāna izpildi, kurā iekļauti pašvaldības attīstības projekti vai projektu idejas, secināts, ka 142 projekti jeb 70% no plānotajiem projektiem 2019.gadā tika īstenoti. Starp nozīmīgākajiem projektiem norādāmi – Salu tilta kompleksa pārbūves 2.kārtas turpināšana, satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas pārbūves uzsākšana, Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas 1.slimnīca” ēku rekonstrukcijas turpināšana, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas 2.kārtas 1.posma darbi u.c.

Savos priekšlikumos ekonomikas jomas eksperte Zane Vārpiņa, Dr.demogr., Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore iesaka risināt izglītības iestāžu pakalpojumu pieejamību visās apkaimēs, uzmanību pievēršot apkaimēm, kur pieaug iedzīvotāju skaits un notiek jaunu mājokļu būvniecība. Savukārt pievēršot uzmanību mobilitātes risinājumu ieviešanai pilsētā, Helēna Gūtmane, SIA “ALPS ainavu darbnīca” valdes locekle, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes priekšsēdētāja norāda, ka līdzsvarota mobilitāte un tās infrastruktūra ir pamats pilsētas veselībai un labklājībai. Saskaņā ar šādu izpratni nepieciešams veidot šīs jomas rīcību plānu, kuram jāparedz sistemātiska, pēctecīga un strukturēta īstenošana.

Prezentējot pārskatu Rīgas domes komitejās, Guntars Ruskuls,Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs aicināja aktīvāk rīkoties publiskās ārtelpas sakārtošanā,  pieejama mājokļa politikas izstrādē, kā arī uzsvēra nepieciešamību izstrādāt zemas emisijas zonas plānu un ieviest kompleksus mobilitātes risinājumus pilsētas kodolā. Kā galvenos Rīgas pašvaldības izaicinājumus G.Ruskuls uzsvēra klimata pārmaiņas un joprojām pastāvošās depopulācijas tendences.

Pilnais pārskata teksts

Prezentācija

3. decembrī Rīgas dome sadarbībā ar RB Rail AS un Satiksmes ministriju organizēja publisko diskusiju “Rail Baltica kā projekts Rīgas attīstībai” par Rail Baltica dzelzceļa līnijas un projekta integrāciju Rīgas pilsētvidē Daugavas labajā krastā posmā no Rīgas robežas līdz Lubānas ielai. Tā bija sestā publiskā diskusija, kuras mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, apkaimju biedrību un citu ieinteresēto pušu informēšanu par līdz šim izstrādātajiem risinājumiem. Pasākumā tika aicinātas arī jomas profesionālās organizācijas un lokālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašnieki.

Diskusijā piedalījās Satiksmes ministrijas, projekta virzītāju  RB Rail AS, Rail Baltica posma caur Rīgu projektētāju pārstāvji, Rīgas pašvaldības un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” eksperti, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis un satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Sabiedrības viedokli pauda Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Reģionālas arhitektu apvienības, kā arī atsevišķi Šķirotavas un Ķengaraga apkaimju iedzīvotāju  pārstāvji. Piedalījās arī Latvijas Būvinženieru savienības, Rail Baltica projekta un lokālplānojuma izstrādes sadarbības memorandu, kā arī Rumbulas un Dārziņu apkaimju biedrību pārstāvji.

Pasākumā prezentēti projekta risinājumi gandrīz 5 kilometrus garajam posmam no Rīgas robežas līdz Lubānas ielai, kas atrodas vienā nodalījuma joslā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru. Tā kā dzelzceļa līnija šajā posmā iet caur industriālu teritoriju, tajā nākotnē paredzēta iespēja izveidot divus autotransporta šķērsojumus Krustpils ielā un Sēlijas ielas atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam, kā arī attīstīt trīs gājēju/velo šķērsojumus Lubānas ielā, Slāvu tilta rajonā un pie Jāņu vārtu stacijas. Papildus tam, Slāvu tilta rajonā pretī tirdzniecības centram “Akropole” vērtēta iespēja izveidot Rail Baltica reģionālo staciju.

Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka līdz ar Rail Baltica projekta ieviešanu, Daugavas labajā krastā tāpat kā kreisajā krastā plānots izveidot līdz šim iztrūkstošo gājēju un velo infrastruktūru.

Pašvaldība primāri atbalsta tuneļa risinājumus kā piemērotākos gājēju/ velo šķērsojuma veidus dzelzceļa šķērsošanai, kas izbūvējami, vadoties no labākajiem piemēriem, vadlīnijām un prakses pasaulē, lai tie būtu vizuāli iederīgi pilsētvidē, funkcionāli, patīkami un droši lietotājiem. Lokālplānojuma izstrādes ietvaros tiek meklētas iespējas papildu gājēju/ velo šķērsojumam, ko nākotnē īstenotu pašvaldība. Šobrīd tiek piedāvāts variants šķērsojumam Aknīstes ielas galā, kas nodrošinātu savienojumu starp industriālajām zonām Rencēnu un Granīta ielu apkārtnēs Šķirotavā.

Izvērtējot Rail Baltica projekta piedāvātās alternatīvas reģionālo staciju novietojumam, pašvaldība akcentē nepieciešamību nodrošināt pieejamību perspektīvajai reģionālajai stacijai no abām dzelzceļa pusēm.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka dzelzceļš būvējams, lai tas būtu ērts un pilsētvidē iederīgs, nepasliktinot vietējo iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, domājot par publiskās ārtelpas sakārtošanu, jaunu apstādījumu veidošanu un trokšņu mazināšanas pasākumiem. Īpaši tika akcentēta nepieciešamība veidot mūsdienīgus risinājumus dzelzceļa šķērsošanai, pievēršot uzmanību šķērsojumu funkcionalitātei, dizainam un, galvenokārt, drošībai. Izteikts priekšlikums pārskatīt darba uzdevumu, nosakot papildu dzelzceļa šķērsošanas vietas. Diskusija bija arī par reģionālās stacijas novietojumu un tās funkcijām, kā arī tika norādīts uz esošās Jāņavārtu stacijas nozīmīgu un aicināts nepārtraukt tās  funkcionēšanu Rail Baltica būvniecības laikā.

Publiskā diskusija notika tiešsaistē, nodrošinot iespēju interesentiem sekot tai līdzi un uzdot jautājumus, kā arī sniegt viedokļus. Diskusijas prezentācijas un video ieraksts pieejams www.rdpad.lv.

3. decembra publiskā diskusija bija šogad noslēdzošais Rail Baltica sabiedrības līdzdalības pasākums plašākai auditorijai. 2021. gada sākumā sarunas  ar sabiedrību par Rail Baltica līnijas risinājumiem tiks atsāktas, pirmā plānota par posmu Daugavas labajā krastā no Lubānas ielas līdz Lāčplēša ielai.

Līdz šim Rail Baltica lokālplānojuma un projekta izstrādes ietvaros notikuši dažādi sabiedrības līdzdalības pasākumi: publiskās diskusijas, darba grupas, individuālās tikšanās un teritoriju apsekošana dabā kopā ar sadarbības memorandu dalībniekiem.

Papildu informācija, citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”: www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.

Apkaimju konkurss

Sīkāka informācija:

https://www.riga.lv/lv/jaunums/sakas-iedzivotaju-balsosana-par-rigas-apkaimju-attistibas-veicinasanas-konkursam-iesniegtajiem-projektiem

Balsojumu elektroniski var veikt:

https://balso.riga.lv/projekti

Īsfilma “Iepazīsim Rīgas pilsētas apkaimes!”

Īsfilma latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā iepazīstina ar 12 Rīgas pilsētas apkaimēm: Ziepniekkalnu, Āgenskalnu, Ķīpsalu, Šampēteri, Grīziņkalnu, Maskavas foršati, Vecmīlgrāvi, Ķengaragu, Sarkandaugavu, Teiku, Mežaparku un Skansti. Īsfilmā tiek stāstīts kā radās Rīgas pilsētas apkaimes, kas katrai raksturīgs un neparasts, arīdzen kas ir Rīgas Apkaimju alianse un kādi ir tās uzdevumi.

Īsfilmas veidošanas procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki, gan veidojot filmas saturu, gan kā videomodeļi.

Īsfilma tapa “Latvijas Nedzirdīgo savienība” projektā “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu!”, kas tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:

Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”, projektu koordinatore Karīna Pavlova, e-pasts: projekti@lns.lv, mob. 28277856 (sms)