Notikuši vērtīgi un aizraujoši pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem

Šogad no jūlija līdz decembrim biedrība “Patvērums “Drošā māja”” realizē projektu Ukrainas iedzīvotāju kultūrorientācijai un iekļaušanai.

Šis projekts biedrībai ir īpašs, jo tajā ne tikai piedalās, bet arī strādā ukrainietes. Psiholoģe Marija Makušina ir koordinatore un atbalsta grupas vadītāja, bet radošās darbnīcas vada māksliniece Olga Nevidoma.

Projektā notikušas ekskursijas Latvijas iepazīšanai, radošās meistarklases, un ukraiņu sieviešu atbalsta grupas nodarbības. Pēc noslēdzošās atbalsta tikšanās lūdzām sievietes dalīties ar iespaidiem. Lūk, fragmenti no atsauksmēm:

✨ “Mēs kopā esam spēks un varam pārvarēt it visus šķēršļus savā ceļā.”
✨ “Maša mums ļoti palīdzēja tikt skaidrībā ar uzkrātajām problēmām, palīdzēja pārdzīvot un atlaist traumas.”
✨ “Šīs tikšanās man kļuva par īsta spēka un atbalsta avotu.”
✨ “Paldies par vērtīgo informāciju un drošu telpu personīgajai izaugsmei.”

12

Projektu “Esam dažādi, dzīvojam Latvijā – 2!” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par projekta saturu atbild biedrība “Patvērums “Drošā māja”””.

 

Rīgā godināti brīvprātīgā darba veicēji

5. decembrī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, uz sirsnīgu pasākumu “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2024” VEF kultūras pilī pulcējās rīdzinieki, kas veic brīvprātīgo darbu.

Brīvprātīgo rīdzinieku godināšanai šogad pieteikts rekordliels brīvprātīgo skaits, saņemti 110 pieteikumi. Pērn tika sveikti 65 brīvprātīgie un septiņas nevalstiskās organizācijas.

“Šodien godinām tos, kuri sniedz savu sirdi, laiku un enerģiju sabiedrības labā. Starptautiskā brīvprātīgo diena ir īpaša diena, kurā mēs sakām paldies jums – cilvēkiem, kuri iemieso solidaritāti, labestību un patiesu vēlmi padarīt pasauli labāku. Jūsu iniciatīvas un nesavtīgais darbs veido ne tikai stiprāku kopienu, bet arī parāda, ka pat viena cilvēka rīcība var radīt milzīgas pārmaiņas. Rīga lepojas ar jums – brīvprātīgajiem, kuri stiprina mūsu pilsētu un tās iedzīvotājus. Jūs palīdzat ne tikai tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, bet arī parādāt ceļu citiem, aicinot pievienoties šim darbam. Novēlu, lai jūsu entuziasms un degsme nekad neapsīkst. Jūsu darbs ir iedvesma mums visiem un pierādījums tam, ka kopā mēs varam paveikt lielas lietas,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas domes pateicības rakstus saņēma rīdzinieki, kas iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, atbalstot Ukrainu, veicinot Rīgas apkaimju attīstību, strādājot ar bērniem un jauniešiem, organizējot sporta pasākumus, veicot brīvprātīgo darbu sociālās aprūpes centros, patversmēs, ieslodzījuma vietās, atbalstot cilvēkus ar invaliditāti un paliatīvās aprūpes pacientus, strādājot Rīgas sociālā dienesta dienas centros un kopienas centrā. Visvairāk brīvprātīgo godināšanai bija pieteikti sociālā atbalsta jomā.

📸 FOTO

Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Savus brīvprātīgā darba veicējus Rīga šogad sveica jau vienpadsmito gadu.

Starptautisko brīvprātīgo dienu pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas ierosinājuma atzīmē kopš 1985. gada.

 

Biedrības “DOMA” projekts – veltījums Latvijai

Pateicoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) atbalstam, biedrība “DOMA” augustā uzsāka projektu atbalsta nodrošināšanai Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai “Radošā telpa” (ukr. val. Простір творчості).

Projekta “Radošā telpa” ietvaros tiek nodrošinātas dažādas skatuves mākslas nodarbības ukraiņu bērniem un jauniešiem vecumā no 7–17 gadiem. Projekta dalībnieki iknedēļu apgūst dziedāšanu, dejošanu, aktiermeistarību un mūzikas instrumentu spēli nozares speciālistu vadībā.

16. novembrī notika plānotais pirmais projekta dalībnieku koncerts “Veltījums Latvijai”, kas tika veltīts Valsts svētkiem Ukraiņu atbalsta biedrības “Tavi draugi” telpās – Kijevas kvartālā. Koncertā dziedāja jaunākās un vecākās projekta grupas ansambļi un solisti. Koncerts, veltītais Valsts svētkiem, tika rīkots, lai radītu lielāku piederības sajūtu Latvijai, kā arī integrēšanos sabiedrībā.

“Mums ir patiess prieks, ka ar muzikāliem priekšnesumiem latviešu un ukraiņu valodā izdevās izkrāšņot maskēšanās tīklu darbnīcas ikdienu, sniedzot svinīgu koncertu visiem brīvprātīgajiem, kā arī 5. novada nodaļas jaunsargiem” – saka projekta iesniedzēja, biedrības “DOMA”

valdes priekšsēdētāja Tamāra Rimkeviča

Koncerta ietvaros notika 15 gadīgās ukraiņu meitenes Sofiias Ienas autordziesmas “Ģenētiskais kods” (ukr. val. Генетичний код) pirmatskaņojums. Dziesma tapa, kad Sofiia ar mammu 2024. gada vasarā devās no Latvijas uz mājām Ukrainā un satika savu tēti, vecvecākus un visus savus tuviniekus. Dziesmas vēstījums ir par Ukrainas bērniem, kuri kara apstākļos ir kļuvuši drosmīgāki, ar bezgalīgu ticību par gaišo nākotni un kopīgo ģenētisko kodu, kurš ir ikvienam ukrainim.

No sirds pateicamies biedrības “Tavi draugi” pārstāvjiem – Renātei, Kristīnei un Kasparam – par sadarbību, draudzīgu uzņemšanu un atbalstu mūsu projekta dalībniekiem.

Projekta “Radošā telpa” realizācijas periods ir līdz 2024. gada beigām un tā ietvaros ir paredzēts otrs – projekta noslēguma koncerts – muzikālā izrāde, kura notiks 17. decembrī, plkst. 16:00, kultūras centrā “Ulbrokas pērle”. Izrādes ietvaros projekta dalībnieki demonstrēs visas apgūtās skatuves mākslas prasmes.

Ieeja koncertā ir bezmaksas un iespēja to apmeklēt ir ikvienam interesentam.

Projekta “Radošā telpa” finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros. Projektu īsteno biedrība “DOMA”.

Pasākuma afiša

 

 

Rīgā no nākamā gada varēs saņemt NĪN atvieglojumus par īpašumā esošiem aizsargājamiem kokiem

Rīdzinieki no nākamā gada vidus varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus par piederošajā zemesgabalā augošajiem aizsargājamiem kokiem – 25 % apmērā no nodokļa summas, bet ne vairāk kā 250 eiro par vienu koku. To paredz spēkā stājušies grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

Lai uzturētu un aizsargātu dižkoku vai vietējās nozīmes aizsargājamo koku, zemes īpašniekam ir jāievēro īpaša rūpība, kā arī aizsargājamais koks var liegt pilnvērtīgi izmantot zemi. Tāpēc ieviesti minētie atvieglojumi, ar kuriem paredzēts daļēji kompensēt zemes īpašniekam radītās neērtības.

Kas ir aizsargājamais koks?

● Valsts nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” par koku apkārtmēru un augstumu. Reģistrēts sistēmā OZOLS – https://ozols.gov.lv/

● Vietējās nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Rīgas domes noteikumiem “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”. Reģistrēts Rīgas dižkoku datubāzē – https://georiga.eu/ tematiskajā kartē “Vides dati”.

NĪN atvieglojuma apmērs

● 25 % no nodokļa summas par zemes gabalu.
● Maksimālais atvieglojums – līdz 250 eiro gadā par vienu koku neatkarīgi no īpašnieku skaita (piemēram, ja koks ir reģistrēts uz pieciem kopīpašniekiem, katrs saņem līdz 50 eiro).

Spēkā stāšanās laiks

● No 2025. gada 1. jūlija.
● Par 2025. gadu atvieglojumi tiek piemēroti tikai par otro pusgadu (līdz 125 eiro par koku).
● No 2026. gada atvieglojumi tiek piešķirti par visu gadu, ja koks atbilst noteikumiem 1. janvārī.

Kā pārbaudīt, vai koks ir reģistrēts?

● Valsts nozīmes aizsargājamie koki – pārbaudiet sistēmā OZOLS:

  • Meklētājā ievadiet nekustamā īpašuma kadastra numuru.
  • Karte parāda kokus ar simboliem, uz kuriem uzspiežot var apskatīt detalizētu informāciju.

● Vietējās nozīmes koki – pārbaudiet Rīgas kartē GeoRiga.

Atveriet tematisko karti Vide. Atzīmējiet datu slāņus:

  • Dabas teritorijas un objekti
  • “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) un objekti”.
  • “Rīgas dižkoku datubāze”.
  • Ievadiet īpašuma adresi vai kadastra numuru.

Kā reģistrēt koku?

Valsts nozīmes koku:

  • Piesakiet OZOLS sistēmā aizpildot dižkoku datu iesniegšanas formu.
  • Uzmēriet koku atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
  • Norādiet koka sugu, atrašanās vietu un attēlu.

Vietējās nozīmes koku:

  • Nosūtiet iesniegumu Rīgas Pilsētas attīstības departamentam: E-pasts: pad@riga.lv; Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Elektroniskā saziņa – viens no nosacījumiem atvieglojumu saņemšanai!

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments atgādina, ka vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla esamība (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar saistošajiem noteikumiem.

Nodokļu maksātājiem, kuriem pastāv atbilstība NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, bet par 2024.gadu atvieglojumi nav piešķirti, jo līdz šī gada 1. janvārim e-saziņas kanāls (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) saziņai ar Finanšu departamentu nav reģistrēts, ir iespēja to izdarīt šī gada laikā, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2024. gadu. Savukārt, attiecībā uz 2025. gadu noteikts, ka ja elektroniskais saziņas kanāls tiks reģistrēts līdz 15.12.2025, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2025. gadu.

Paziņot elektroniskās saziņas kanālu var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļa “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu parakstītu ar drošu elektronisku parakstu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv;
  • nosūtot iesniegumu pa pastu vai iesniedzot iestādē klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšējo pierakstu pa tālruni 67181866).

Plašāku informāciju par atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem var uzzināt Finanšu departamenta tīmekļvietnes https://pip.riga.lv/ sadaļā “NĪN atvieglojumi” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni +37180000850.

 

Vērienīgi atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu

Konference – līderiem, NVO kontaktbirža – ikvienam un Gada balva – labo darbu darītājiem.

Trešdien, 4. decembrī, ar plašu pasākumu programmu atzīmēs Starptautisko cilvēku ar invaliditāti dienu . Dienas ieskaņā līderus un vadītājus uzrunās vērtību un iedvesmas konferencē “Cilvēks un vērtība”, no pusdienlaika “NVO kontaktbiržā” aicinām ikvienu interesentu uz NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstiem – iepazīties ar akadēmiskās vides izpētes un radošajiem darbiem, kā arī uzzināt par nevalstiskajam sektoram pieejamajiem atbalsta materiālajiem un nemateriālajiem resursiem. Dienas noslēgumā apbalvojumus saņems konkursa “Gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam” laureāti. Visi pasākumi norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB).

“Cilvēks ir visu lietu mērs. Un cieņa ir augstākā vērtība. Pret ikvienu. Bet vai reālajā dzīvē vienmēr tiek piemērota šī mēraukla?! Arī šķietami mazie ikdienības lēmumi iekustina turpmākus daudz nozīmīgākus procesus, kas ietekmē lielāku cilvēku skaitu. Tāpēc pasākumu klāstā ikviens var atrast notikumu vai aktivitāti, kas bagātinās domu, veicinās darbu un dos iespēju kļūt ar sirdi redzīgākiem, lai cilvēkiem ar invaliditāti dzīve Latvijā kļūtu labāka,”

dienas norisi iezīmē tiesībsargs Juris Jansons

Konference jomas līderiem

No plkst.10.00 līdz 12.00 notiks atziņu un iedvesmas konference “Cilvēks un vērtība”. Konferences viesi ir ar sociālo, politisko un ekonomisko varu apveltīti vadītāji un līderi. Konferencē klātesošos uzrunās Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Dr.Phil. Jurģis Šķilters, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Dr.sc.comp. Normunds Grūzītis, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ilggadējs vadītājs, kultūras mantojuma eksperts Dr. arch. Juris Dambis, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un pianists Andrejs Osokins. Plašākai publikai šis pasākums ir slēgts. Konferences norisi vadīs PhD. Mārtiņš Daugulis.

“NVO kontaktbirža” ikvienam interesentam un jo īpaši nevalstiskajām organizācijām

No plkst.12.00 līdz 16.00 LNB Norišu centrā ikviens ir laipni aicināts uz pasākumu “NVO kontaktbirža”. Nevalstisko organizāciju pārstāvjiem šī ir lieliska iespēja apmainīties projektu īstenošanas pieredzē un uzzināt par tiem resursiem, ko jau šobrīd no valsts, pašvaldības, privātā sektora tās var saņemt. Reģistrācija – ŠEIT.

Pieredzes apmaiņas skatuvē varēs uzzināt NVO jaudīgāko projektu īstenošanas pieredzes stāstus četrās tēmās:

✨ “Interešu aizstāvība un līdzdalība” (plkst.12.00-13.00, vadīs invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis);
✨ “Nevalstiskās organizācijas bērnu interešu aizstāvībai” (plkst.13.00-14.00, vadīs biedrības “Dauna sindroms Latvija” valdes locekle Veronika Bašarina);
✨ “Pakalpojumu sniedzēji” (plkst.14.00-15.00, vadīs biedrības “Cerību spārni” un sociālā uzņēmuma “Visi var” pārstāve Eva Viļķina);
✨ “Kultūra un izglītība” (plkst.15.00-16.00, vadīs fonda “Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga).

Katrā tematiskajā sesijā pēc pieredzes stāstiem dalībniekiem būs iespēja arī aprunāties brīvākā un neformālākā gaisotnē.
Studenti veido īpašu “Resursu stūrīti,” kas kalpos kā daudzpusīgs informācijas avots dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tajā būs pieejama informācija par materiālajiem un digitālajiem resursiem, intelektuālā, kā arī finansiālā atbalsta iespējām.

“Resursu stūrītī” varēs arī apskatīt un iedvesmoties no vairāku augstskolu (Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes) studentu darbiem un projektiem, kas sevī ietver ar pieejamības un funkcionalitātes jautājumiem saistītas tēmas . Klātesošajiem būs lieliska iespēja aplūkot mākslinieces Sabīnes Vārtiņas instalāciju “TELPA VIENO. TELPA VEIDO. TELPA ŠĶIR. TELPA ŠĶIRO”.

Plkst. 12.15 Finanšu nozares asociācija iepazīstinās ar projektu/rīku “Internetbanka iekļautībai – piekļūstamāki finanšu pakalpojumi”. Tā mērķis ir izstrādāt drošu vidi, kurā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem (t.sk. garīgiem) varēs apgūt finanšu pakalpojumu lietošanu.

Gada balva – labo darbu darītājiem un pieteicējiem

Plkst. 17.00 LNB Ziedoņa zālē sāksies konkursa “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2024” svinīgā apbalvošanas ceremonija, kurā suminās tos, kuri devuši vislielāko ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves uzlabošanai Latvijā. Balvas tiek pasniegtas astoņās nominācijās – “Uzdrīkstēšanās”, “Nodarbinātības veicinātājs”, “Sociālo tīklu balss”, “Izglītotājs”, “Bērnu un jauniešu iedvesmotājs”, “Gada palīgs” “Pieejamas vides iniciatīvas” un “Kultūras vēstnesis”.

Kopumā konkursa žūrija šogad vērtēja 124 pieteikumus par līdzcilvēkiem, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, sociālajiem uzņēmējiem vai domubiedru grupām, kuri ir devuši ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kā atzīst žūrijas locekļi, šis gads bija īpaši intensīvs, jo galveno balvu saņēmējus no atzinības saņēmējiem nereti kopvērtējumā šķir vien dažas zīmes aiz komata. Gada balvu un atzinību saņēmēji tiks publiskoti tikai 4.decembrī, bet līdz tam tas ir noslēpums.

Žūrijā šogad darbojās: tiesībsargs Juris Jansons, Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte, žurnālists Aidis Tomsons, influencere un sabiedriskā aktīviste Patrīcija Anna Vavilova.

Uz šo pasākumu aicināti gan nominanti, gan viņu pieteicēji. Arī šajā gadā apbalvošanas ceremoniju krāšņāku veidos Latvijā zināmi mūziķi un citu žanru mākslinieki.
Visi šīs dienas pasākumi tiek veidoti atbilstoši piekļūstamības prasībām un kalpo kā labās prakses piemēri un iedrošinājums citiem. Pasākumos tiek nodrošināti zīmju valodas tulki, un būs pieejami subtitri un akustiskās cilpas. Šie risinājumi palīdz cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgi izbaudīt pasākumu saturu.
Plašo pasākumu programmu organizē tiesībsargs sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas augstskolām – Latvijas Kultūras akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti.

Šī gada pasākumu organizēšanā aktīvi iesaistījās Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Paldies Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas “Kultūras socioloģija un menedžments” 2. kursa studentiem Ancei Katrīnai Āboliņai, Kristam Kristianam Āriņam, Īrisai Brički, Paulai Annai Grīnbergai, Helēnai Īristei, Katrīnai Jansonei-Apinei, Amandai Esterei Kraģei, Anetei Laursonei, Signei Locai, Rēzijai Māsānei, Katrīnai Mūrniecei, Undai Preimanei, Annai Rubenei, Santai Marijai Vīnupei un Producēšanas un mārketinga departamenta direktorei Kristīnei Freibergai. Paldies Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentu medija “Skaļāk” komandai: studentiem Annai Apīnei, Ārijai Bērziņai, Katrīnei Liepzarei, Patrīcijai Samoškai, Elizabetei Didžai, Santai Luterei, Adelei Indrānei un studentu medija redaktorei Martai Hercai.

 

Aizvadīts remigrantiem veltīts pasākums “Rīga – manas mājas”

Ceturtdien, 28. novembrī, jau piekto reizi aizvadīts Rīgas remigrantu gada pasākums “Rīga – manas mājas”.

Pasākums top sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, aicinot kopā tos tautiešus, kas uz dzīvi Rīgā ir pārcēlušies nesenā laikā. Tā mērķis ir vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, iepazīstināt ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem, kā arī dot iespēju remigrantiem savstarpēji satikties.

Šogad pasākums pulcējis vairāk nekā 50 tautiešu ar ģimenēm, kas atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, Īrijas, Spānijas, Šveices, Austrijas, ASV, Austrālijas, Ķīnas un citām valstīm. Pasākuma piecos norises gados piedalījušies jau vairāk nekā 200 tautiešu.

Pasākuma “Rīga – manas mājas” dalībniekus uzrunāja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Rīgas plānošanas reģiona remigrantu koordinatore Daina Šulca un biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja Māra Maklaklina-Teilora.

Tā laikā dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā “10 jautājumi par Rīgu”, dalīties ar pieredzes stāstiem par pārcelšanos uz dzīvi Rīgā, savstarpēji iepazīties un pārrunāt tādas remigrantiem nozīmīgas tēmas kā pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai, līdzdalība pilsētas un apkaimes dzīvē, latviešu valodas apguve, psiholoģiskā atbalsta pieejamība, kultūras un izklaides iespējas Rīgā un citas tēmas. Savukārt bērniem bija iespēja piedalīties radošajā darbnīcā “Mana Rīga”, kurā varēja uzzīmēt filmiņu par atgriešanos Rīgā un izveidot savu piespraudi. Pasākuma noslēgumā viesus ar dziesmām un stāstiem iedvesmoja mūziķis un stāstnieks Kārlis Kazāks.

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem no 2018. līdz 2023. gadam uz dzīvi Rīgā ir pārcēlušies 12 078 remigranti no visas pasaules, bet uz Rīgas plānošanas reģionu, kas ietver Rīgu, Jūrmalu un Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas novadus, pārcēlušies 16 674 tautieši. 2023. gadā Rīgu par savu mājvietu izvēlējušies saukt 2578 tautieši.

📸 FOTO

 

Rīgā notiks kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” sarunu pēcpusdiena topošajām uzņemošajām ģimenēm

Lai veicinātu cilvēku vēlmi, izpratni un iespējas kļūt par uzņemošo ģimeni, Labklājības ministrija ciešā sadarbībā ar SOS Ģimeņu atbalsta centru “AIRI vecākiem” un ģimeņu atbalsta centru “Dūja” īstenos sarunu pēcpusdienu Rīgā, īpaši uzrunājot cilvēkus, kuri vēl tikai interesējas un izvērtē iespēju kļūt par uzņemošo ģimeni. Pasākumā tiks uzsvērta ģimenes loma un tiesības katram bērnam augt ģimenē, kā arī mazināti aizspriedumi par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Pasākums 29. novembrī plkst. 17.00 notiks Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un “AIRI Vecākiem” ģimeņu atbalsta centra telpās, Stabu ielā 33A.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja noklausīties vērtīgu klīniskās psiholoģes Sofijas Semenovas lekciju par to, kā ģimenēm no dažādām pusēm izvērtēt sarežģītas situācijas, kā pieņemt nozīmīgus, nevienkāršus lēmumus un būt saskaņā ar tiem arī situācijās, kurās parādās neplānoti sarežģījumi, tostarp saistībā ar bērna uzņemšanu ģimenē.

Speciālisti no Rīgas SOS Ģimeņu atbalsta centra “AIRI vecākiem” un Nodibinājuma “Sociālā atbalsta un izglītības fonds” (SAIF) struktūrvienības Ģimeņu atbalsta centra “Dūja” iepazīstinās ar atbalsta iespējām ģimenēm, uzsākot ceļu kļūšanai par uzņemošo ģimeni, kā arī darbojoties uzņemošās ģimenes statusā. Ģimeņu atbalsta centrs dalīsies ar savu pieredzi, sniedzot praktiskus padomus par atbalstu bērniem un ģimenēm, piemēram, bērnu uzņemšanai ģimenē, audžuģimenes izveidei, kā arī par pieejamajiem atbalsta resursiem un iespējām, kas palīdz bērniem augt drošā un atbalstošā vidē u.tml.

Pasākumā notiks arī ekspertu diskusija par to, kāpēc katram bērnam Latvijā ir jāaug ģimenē un kādas ir sabiedrības atbildības un iespējas līdzdarboties atbalsta sniegšanā šajā jomā. Diskusijā piedalīsies pārstāvji no Labklājības ministrijas un atbalsta centra “Tilts”, kā arī esošā uzņemošā ģimene, daloties ar savu pieredzi, radot kopienas sajūtu un stiprinot izpratni par uzņemošās ģimenes lomu.

Par kampaņu “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!”

Kampaņas “Dāvā bērniem mīlošu ģimeni!” mērķis ir rosināt iedzīvotājus kļūt par uzņemošo ģimeni, samazināt institucionālā aprūpē esošo bērnu skaitu, kā arī mazināt aizspriedumus pret bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku gādības. Uzņemošo ģimeņu, t.i., aizbildņu, audžuģimeņu un viesģimeņu, skaits Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu bērnu, kam tas ir nepieciešams, aprūpi ģimeniskā vidē. 2023. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 5286 bērniem, no kuriem 1323 bērni ievietoti audžuģimenē, 3445 bērni – aizbildņa ģimenē, bet 518 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdztekus kampaņas pasākumiem izveidota vienota informatīva sadaļa Labklājības ministrijas tīmekļvietnē, parādot soļus, kas jāveic cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimenes, aizbildņa vai viesģimenes statusu – ŠEIT.

Tāpat potenciālajiem interesentiem, aizpildot šo formu vai rakstot uz davagimeni@bac.gov.lv, ir iespēja pieteikties personīgai sarunai par šo tēmu ar Bērnu aizsardzības centra un bāriņtiesas speciālistiem.

Sniedzot plašāku ieskatu uzņemošo ģimeņu ikdienā un tajās augušo bērnu pieredzē, kampaņas laikā tiks izveidoti vairāki videostāsti un podkāsti. Kampaņas aktivitātēm varēs sekot līdzi arī Labklājības ministrijas kontos sociālajos tīklos: “Facebook”, “Instagram”, “Youtube” un “X”.

 

Noslēgusies zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai Rīgā

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

● Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
● Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Izsludināts projektu konkurss “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadā

,

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina projektu konkursu “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” 2025. – 2027. gadam.

Konkursa mērķis: atbalstīt projektus, kuru ietvaros tiek organizēti bezmaksas latviešu valodas apguves kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām Rīgas pilsētas pieaugušajiem iedzīvotājiem, izņemot bezdarbniekus un skolēnus, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda.

Latviešu valodas kursi vai latviešu valodas kursi ar sarunvalodas klubu nodarbībām jānodrošina atbilstoši 2022.gada 8.marta Ministru kabineta noteikumos Nr. 157 noteiktajiem līmeņiem un pakāpēm – A1, A2, B1 un B2. Kursiem jāveicina dalībnieku valsts valodas prasmes līmeņa vai pakāpes paaugstināšana vismaz par vienu valodas prasmes līmeni.

Projekta pieteikums jāiesniedz 2025. gadam, norādot iespējamās projekta īstenošanas izmaksas un plānoto kursantu skaitu arī 2026. un 2027. gadam.

Pretendenti tiek aicināti plānot projektu aktivitātes dažādās Rīgas apkaimēs.

Konkursā var piedalīties: izglītības iestādes, kas reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā un atbilst visiem konkursa nosacījumiem.

Finansējums:

  • pieejamais pašvaldības līdzfinansējums viena projekta īstenošanai 2025. gadā – līdz 35 000 euro;
  • projekta pieteicēja līdzfinansējums – ne mazāks kā 5 % no kopējām projekta izmaksām.

Kopējais pieejamais pašvaldības līdzfinansējums 2025.gadā – 130 000 EUR.
Projektu īstenošana 2025. gadā: no 2025. gada 13. janvāra līdz 14. novembrim. Iedzīvotāju pieteikšanās kursiem jāplāno no 2025. gada 20. janvāra.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš:

2024. gada 2. decembra plkst. 12.00, nosūtot pieteikumu uz e-pastu: integracija@riga.lv vai Centra oficiālo eAdresi.

Projekts jānoformē un jāiesniedz:

  • kā elektronisks dokuments, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;
  • valsts valodā, ievērojot normatīvo aktu prasības par dokumentu noformēšanu;
  • parakstīts ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Papildu informācija: Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa, tālrunis 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv .

Svarīgi!

  • Rīgas iedzīvotāji kursiem varēs pieteikties, sākot no 2025. gada 20. janvāra mācību iestādēs, kuru projektu pieteikumi konkursā tiks atbalstīti. Pašvaldības darbinieki pieteikumus kursiem nepieņem.
  • Konkursa rezultāti tiks publicēti pašvaldības mājaslapā www.riga.lv un www.apkaimes.lv.

Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

 

Rīgas galvenās egles šogad izraudzītas pašvaldībai piederošajos mežos Tīnūžu pagastā

Piektdien, 22. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Latvijas Paralimpisko komiteju, paralimpiešiem, kā arī jaunsargiem un mediju pārstāvjiem pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” teritorijā izraudzīja galvaspilsētas galvenās Ziemassvētku egles. Šogad Rīgas svētku rotas nāk no Juglas mežniecības, Tīnūžu pagasta un tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Izraudzītās egles ir 26 gadus vecas un to augstums ir līdz 17 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un mitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās ap 40 no “Rīgas mežiem” nākušas Ziemassvētku egles. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

Meklēt pilsētas svētku galvenās egles Rīgas mēram šogad palīdzēja gan paralimpieši, gan arī Jaunsardzes centra 4. novada pārvaldes 3. nodaļas jaunsargu vienība.

Izraugoties pilsētas galvenās egles, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atzina: “Izraudzīties Ziemassvētku lielākās egles, kas rotās pilsētu svētkos, ir viens no gada atbildīgākajiem uzdevumiem un esmu priecīgs, ka šogad man palīgos nāca gan Latvijas paralimpieši, gan jaunsargi. Iekļaujoša, iesaistoša un sadarbīga Rīga – tādu mēs veidojam mūsu galvaspilsētu visās jomās, arī rūpējoties par vides pieejamību atpūtas teritorijās, toskait Rīgas mežos. Lai gaišs Ziemassvētku gaidīšanas laiks ikvienam!”

“Šodien Rīgā uzsnidzis pirmais sniedziņš, tādēļ ir īpaši jauki iejusties Ziemassvētku noskaņās un vēl jo lielāks gandarījums par Rīgas domes radīto iespēju kopīgi izraudzīties egļu karalienes. Izvēlētās egles simbolizē Parīzes Paralimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas un pārliecību, ka mēs visi kopā varam sasniegt visaugstākos rezultātus,”

norādīja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis

“Jau otro gadu Rīgas galvenās egles meklēšanā iesaistās arī jaunsargi. Jaunsardzē bērniem un jauniešiem māca būt sabiedriski aktīviem, iesaistīties savas valsts sabiedriskajā dzīvē un arī uzņemties atbildību dažādās dzīves situācijās – gan nopietnās un izšķirīgās, gan priecīgās un nozīmīgās, kā šodien, kad jaunsargiem kopā ar Rīgas mēru bija jāatrod visskaistākā pilsētas galvenā Ziemassvētku egle,”

atzina Jaunsardzes centrs

SIA “Rīgas meži” valdes loceklis Jānis Ģērmanis stāsta: “Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums šogad mūsu uzņēmumam ir īpaši atbildīgs. Mums bija jāatrod ne tikai kuplas, smuidras un pietiekami garas svētku rotas, bet svarīgi bija arī nodrošināt, ka egles meklēšanā var iesaistīties visi pasākuma dalībnieki, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ tika izraudzīts piemērots ceļš, pa kuru var ērti pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos. Šogad esam uzsākuši un nākamgad vēl aktīvāk turpināsim īstenot vides pieejamības projektus. Mums ir svarīgi nodrošināt, lai meži būtu pēc iespējas pieejami visiem apmeklētājiem. Vēl šajā gadā plānots atklāt Šmerļa meža dabas takas, no kurām viena vairāk nekā kilometra garumā ir pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.”

📸 FOTO

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.