Gaisa apdraudējuma gadījumos turpmāk izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus

Sākot ar 23.maiju Nacionālie bruņotie spēki izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus, lai informētu sabiedrību par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību.

Turpmāk Nacionālie bruņotie spēki iedzīvotāju apziņošanai izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus: dzeltenais brīdinājums – informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā; oranžais brīdinājums – paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām.

Lai zinātu, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā un sagatavotos, iedzīvotājiem ir jāiepazīstas ar drošības padomiem – sargs.lv un 112.lv.

Pieaugot vai mazinoties gaisa apdraudējumam, šūnu apraides ziņas var mainīties – no dzeltenā brīdinājuma uz oranžo brīdinājumu, un no oranžā brīdinājuma uz dzelteno brīdinājumu.

 

Šūnu apraides sistēma ir viens no valsts agrīnās brīdināšanas instrumentiem, kas ļauj operatīvi informēt iedzīvotājus par drošības riskiem un nepieciešamo rīcību krīzes situācijās.

Dzeltenais brīdinājums

Iespējamais apdraudējums gaisa telpā

ESI GATAVS! Nacionālie bruņotie spēki informē, ka ir iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā.

Papildu rīcība šobrīd nav nepieciešama. Ja situācija mainīsies, saņemsi šūnu apraides paziņojumu par nepieciešamo rīcību.

The National Armed Forces of Latvia inform of possible air threats in Latvian airspace. No further action is required at this time. If the situation escalates, you will be informed by a notification.

Iespējamais apdraudējums beidzies

Nacionālie bruņotie spēki informē, ka iespējamais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies.

The National Armed Forces of Latvia inform, that the possible air threat has ended!

Oranžais brīdinājums

Apdraudējums gaisa telpā

RĪKOJIES! Nacionālie bruņotie spēki informē – Latvijas gaisa telpā ir apdraudējums.

Dodies telpās, ievēro divu sienu principu! Seko oficiālajiem paziņojumiem. Ja pamani zemu lidojošu vai aizdomīgu objektu, netuvojies tam un zvani 112!

Par apdraudējuma beigām informēsim.

The National Armed Forces of Latvia inform – air threat in Latvian airspace. Seek a safe place indoors and follow the two-wall principle. If you see a low-flying and suspicious object, do not approach it and call 112. You will be informed when the threat has ended.

Apdraudējums beidzies

Nacionālie bruņotie spēki informē, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies. Papildu informācija sekos Nacionālo bruņoto spēku sociālo mediju kontos “Latvijas armija”.

The National Armed Forces of Latvia inform, that the air threat has ended! Additional information will follow on social media accounts “Latvijas armija”.

Sagatavoja:

  • Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments, e-pasts: prese@iem.gov.lv,
  • NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde, e-pasts: prese@mil.lv ,
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa, e-pasts: prese@vugd.gov.lv

 

Rīgā plāno izveidot basketbola ekselences centru

Trešdien, 20. maijā, Rīgas domes Sporta komisijai tika prezentēts projekts talantīgāko jauno basketbolistu izaugsmei un konkurētspējai. Programma paredz vienuviet koncentrēt talantīgākos jaunos spēlētājus, nodrošinot maksimāli labvēlīgu vidi gan treniņu procesam un izglītībai, gan medicīnas uzraudzībai un sadzīves apstākļiem.

“Ar basketbola ekselences centra izveidi mēs savā ziņā pārņemam labāko pieredzi no Somijas, kur jau vairāk nekā 10 gadus darbojas Helsinku Basketbola akadēmija. Izveidojot šādu centru, lielākais ieguvums būs tas, ka mūsu jaunajiem basketbola talantiem nebūs jādodas meklēt laimi pasaulē – savu meistarību viņi augstākajā līmenī varēs uztrenēt Latvijā, vienlaikus iegūstot arī kvalitatīvu vispārējo izglītību. Mums Latvijā ir senas un izcilas basketbola tradīcijas, nodrošināt jaunajiem sportistiem ekselences līmeņa izglītības iespējas ir Rīgas goda lieta,”

norāda vicemērs Vilnis Ķirsis.

Ar mērķi radīt ilgtermiņa iespējas jauno konkurētspējīgāko basketbolistu izaugsmei tepat Latvijā, kā arī sekmēt Latvijas basketbola izlašu dalībnieku sagatavošanu, Latvijas Basketbola savienība sadarbībā ar Rīgas Basketbola skolu ir sagatavojusi programmu, kas atbilst valstī izveidotajai augstas klases sportistu sagatavošanas centru principiem un var pretendēt uz minētā statusa iegūšanu.

Būtiski, ka šāda talantu izaugsmes sistēma ļautu konsolidēt iespējamos resursus nacionālu sporta mērķu sasniegšanai.

Rīgas pašvaldības dibinātā Rīgas Basketbola skola ar vairāk nekā 2200 audzēkņiem ir valstī viena no lielākajām basketbola sporta skolām. Daudzi no Latvijas vīriešu izlases komandu spēlētājiem ir bijušie sporta skolas audzēkņi – Artūrs Žagars, Kristers Zoriks, Dairis un Dāvis Bertāni, Artūrs Strautiņš u.c.

 

Dzimtsarakstiem Latvijā – 105

Šogad Latvijas dzimtsarakstu sistēma atzīmē nozīmīgu jubileju — 105 gadus kopš tās izveides. Tas ir stāsts par valsts attīstību, tradīciju saglabāšanu, ģimenes vērtībām un cilvēku dzīves svarīgāko notikumu dokumentēšanu vairāk nekā gadsimta garumā.

Maijs arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra dzimtsarakstu nodaļām ir īpašs svētku mēnesis. Jubileja ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajam darbam, turpinot nodrošināt profesionālu, atbildīgu un cilvēcīgu darbu sabiedrības labā.

Svētku noskaņā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadība apmeklēja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, lai sveiktu darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, pateiktos par ieguldīto darbu un novēlētu veselību, izturību un neizsīkstošu enerģiju arī turpmāk šajā atbildīgajā un valstiski nozīmīgajā darbā.

Pirms 105 gadiem – 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā tika pieņemts likums “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, ko izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Ar šo likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija pirmo reizi tika nodota valsts pārziņā, izveidojot laicīgu un vienotu dzimtsarakstu sistēmu visā Latvijā.

Līdz 1921. gada februārim dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja baznīcas, ierakstus veicot baznīcu grāmatās. Jaunais likums ieviesa būtiskas pārmaiņas — turpmāk šo pienākumu uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas.

1921.gada 2. maijā darbu sāka pirmā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Jau tā paša gada 1. jūlijā dzimtsarakstu nodaļas tika atvērtas arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet Latvijā. Kopumā tika izveidotas 378 nodaļas.

Dzimtsarakstu nodaļu tīkla attīstība turpinājās vēl 15 gadus un tika pilnībā pabeigta līdz 1937. gadam. Latvijas brīvvalsts laikā valstī darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko uzraudzību īstenoja tieslietu ministrs. Jau kopš sistēmas pirmsākumiem dzimtsarakstu nodaļas tika uzturētas no pašvaldību līdzekļiem, un šis princips saglabājies arī mūsdienās.

105 gadu laikā dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Tie ir ne tikai juridiski dokumenti, bet arī unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas cilvēku dzīves svarīgākajiem notikumiem un valsts vēsturi.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” maija numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” maija numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopotas NVO aktualitātes, kā arī lasāma intervija biedrības “Angelman Latvia” dibinātāju Sanitu Siņicu.

Reto slimību jomā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas gan veicina sabiedrības izpratni, gan sniedz atbalstu ģimenēm. Viena no šādām organizācijām ir biedrība “Angelman Latvia”, kas apvieno cilvēkus, kuri saskaras ar Eindželmana sindromu.

Par biedrības izveidi, darbību, aktualitātēm un brīvprātīgo darbu NVO jomā sarunājamies ar tās dibinātāju Sanitu Siņicu:

“Ja redzi problēmu un zini, ka vari kaut ko darīt lietas labā, tad dari! Atrodi savu talantu un velti to sabiedrībai. Nav svarīgi – kaķiem, karam vai bērnu sportam. Desmitā tiesa sensenos laikos bija vērtīga ideja. Kaut katrs to ievērotu savā dzīvē – ziedojot laiku, naudu vai savus talantus!”

Ieskaties “NVO nama ziņas” maija numurā!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Projektu finansēšanas konkursi nevalstiskā sektora organizācijām”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Projektu finansēšanas konkursi nevalstiskā sektora organizācijām”, kas notiks 27. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Alise Vītola – ekonomikas zinātņu doktore un projektu vadītāja ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi, sagatavojot un īstenojot NVO projektus dažādās finansējuma programmās.

Semināra mērķis ir sniegt dalībniekiem praktisku ieskatu par projektu finansēšanas iespējām nevalstiskajā sektorā, palīdzot orientēties pieejamajos konkursos un izvērtēt piemērotākās finansējuma iespējas savas organizācijas darbībai.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO pārstāvjiem, kuri plāno īstenot projektus, piesaistīt finansējumu vai pilnveidot savas prasmes projektu sagatavošanā un vadībā.

Aicinām reģistrēties līdz 26. maijam – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Rīgā strauji attīstās būvniecība pilsētas nomalēs

Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci – pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas.

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana – 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks atzīmē:

“Būvniecības rādītāji apliecina gan nozares aktivitātes pieaugumu, gan investīciju stabilitāti pilsētas attīstībā. Dati lieliski demonstrē teritoriju attīstības potenciālu nākotnē un teritorijas, kurās pilsētai vienlaikus jāattīsta arī publiskā infrastruktūra un mobilitāte, lai jaunās teritorijas būtu ērtas, drošas un pievilcīgas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.”

Lielākie ieguldījumi 2025. gadā veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, sasniedzot 109,6 miljonus eiro. Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits kopumā ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Pēdējo četru gadu laikā ekspluatācijā nodotas 610 ēkas – tās izbūvētas jaunas, pārbūvētas vai nojauktas, un 158 no tām 2025. gadā. Pēdējos četros gados vidējais ekspluatācijā nodoto ēku skaits bijis līdzīgs – vidēji 150 ēkas gadā, lai gan izmaksu dinamika bijusi svārstīga. Straujš izmaksu pieaugums bija 2023. gadā, kas skaidrojams ar augstām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā. Taču šie faktori būtiski neietekmēja realizēto projektu skaitu.

Otrajā vietā pēc investīciju apjoma ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 miljoniem eiro, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 miljoni eiro un gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.

Arī privātmāju segments iezīmē izteiktu izaugsmi – kopš 2020. gada ekspluatācijā nodotas 792 privātmājas, no kurām 294 pabeigtas tieši 2025. gadā. Šajā segmentā investīcijas pērn sasniedza 36,4 miljonus eiro, galvenokārt jaunu māju būvniecībai.

Savukārt biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos pērn aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zemāka. Biroju ēku kategorijā realizācijas izmaksas sasniedza 18,9 miljonus eiro, publisko pakalpojumu ēkās investēti 12,4 miljoni eiro, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora ēkās veiktas investīcijas 4,2 miljonu eiro apmērā.

Papildu informācija par būvniecības attīstības tendencēm Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv – ŠEIT.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes darbnīcu “Prāta treniņi labsajūtai”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes darbnīcā “Prāta treniņi labsajūtai”, kas notiks 13. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Ikdienas stress, informācijas pārbagātība un straujais dzīves ritms ietekmē mūsu spēju koncentrēties, pieņemt lēmumus un saglabāt emocionālo līdzsvaru. Darbnīcas mērķis ir piedāvāt vienkāršas, uz pieredzi balstītas metodes, kas palīdz trenēt uzmanību, uzlabot domāšanas kvalitāti un stiprināt iekšējo labsajūtu.

Darbnīca ir veidota kā aktīvs un iesaistošs process, kurā dalībnieki ne tikai iegūs teorētiskas zināšanas, bet arī praktiski izmēģinās dažādus prāta trenēšanas paņēmienus, ko varēs izmantot ikdienā – NVO darbā, brīvprātīgajā darbā un personīgajā dzīvē.

Programmā:

 iepazīšanās un drošas, mācību vides izveide;

“prāta treniņa” jēdziens un tā ietekme uz labsajūtu;

uzmanības un fokusa attīstīšanas vingrinājumi;

stresa mazināšanas un mentālās noturības tehnikas;

praktiski rīki domāšanas skaidrībai un lēmumu pieņemšanai;

ikdienas “mikro-treniņi” prātam (5–10 minūtes dienā);

darbs pāros un grupās – pieredzes apmaiņa un jaunu treniņu izstrāde;

refleksija un individuālā rīcības plāna izveide.

Darbnīcas dalībnieki iegūs praktiskas metodes stresa mazināšanai un emocionālai līdzsvarošanai, uzlabos spēju koncentrēties un organizēt domas, kā arī apgūs rīkus efektīvākai lēmumu pieņemšanai. Tāpat dalībnieki gūs idejas, kā integrēt īsus prāta treniņus ikdienā, labāk izprast savus domāšanas un reakciju modeļus, kā arī iegūs iedvesmu darbam savā organizācijā un kopienā.

Darbnīcu vadīs Ieva Johansson – personīgās attīstības trenere un apmācību vadītāja, kas darbojas izaugsmes platformā “MeYou.One”. Viņa specializējas kritiskajā domāšanā, problēmrisināšanā un mentālajā labsajūtā, savā darbā apvienojot neformālās izglītības pieeju ar praktiskiem, viegli pielietojamiem rīkiem.
Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 12. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties, atverot – ŠEIT. 

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Rīdzinieki iesnieguši rekordlielu skaitu līdzdalības budžeta projektu; aktīvākā – Teikas apkaime

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Maijā Rīgā norisināsies Ģimenes mēnesim veltīti pasākumi

Ar Māmiņdienai veltītiem pasākumiem 10. maijā Rīgā sāksies Ģimenes mēnesim veltīta pasākumu programma, kuru apmeklēt aicināti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Māmiņdienas pasākumi Rīgā

Māmiņdienā Rīgā paredzēti vairāki pasākumi dažādās norises vietās.

Plkst. 12.30 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā izskanēs sirsnīgs koncerts māmiņām, vecmāmiņām, vecvecmāmiņām, krustmātēm un tantēm “Melodiju pušķis mammai” ar aktieriem Ēriku Egliju-Grāveli un Gintu Grāveli.

Kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā:

  • No plkst. 12.00 līdz 14.30 notiks Mātes dienai veltītas radošās darbnīcas “Mīļdarbnīcas”, kurās varēs izgatavot dāvanas māmiņām un vecmāmiņām – saldumus, atslēgu piekariņus, grāmatzīmes un citas mīļlietiņas.
  • Plkst. 15.00 “Mazajā ģildē” izskanēs koncerts “Dziesma mātei”, kurā piedalīsies jauktais koris “Skaņupe”, Dailes teātra dziedošie aktieri Gints Grāvelis, Agate Grīnhofa un Ralfs Puzāns, kas izpildīs latviešu kino mūzikas pērles.

Māmiņdienu būs iespējams pavadīt arī muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”:

  • Plkst.10.30 un 12.00 paredzētas tematikas ekskursijas, īpaši Mātes dienai radīta spēle “Palīdzi atrast manu mammu!”, uz kuru plkst. 10.30 aicināti pirmsskolas vecuma bērni, bet plkst. 12.00 sākumskolas vecuma bērni.
    Dalībai derīga ieejas biļete muzejā. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tel. +37167181465 vai e-pastu: jugendstils@riga.lv
  • Savukārt 14.00 un 16.00 “Rīgas Jūgendstila centrā” varēs izbaudīt kamerkoncertu “Mātes sirds”. Tajā piedalīsies akardeonists Kaspars Gulbis, koncertmeistars Juris Žvikovs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentes Loreta Matisone, Amanda Karnate, Agnese Baltmane un Paula Pūpola. Dalībai derīga ieejas biļete muzejā.

Arī kultūras centrā “Imanta” Māmiņdienas vakarā, plkst.18.00, skanēs māmiņām veltīts koncerts “Pavasarī”, kurā uzstāsies Aija Vītoliņa ar pavadošu grupu – Romānu Vendiņu (klavieres), Jāni Bērziņu (ģitāra) un Ivaru Kalniņu (sitaminstrumenti). Bezmaksas ielūgumi no 1. maija plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv.

Ģimeņu folkfestivāls “Taka”

Šogad Mātes dienu Rīgā svinēsim ar īpašu skanējumu – visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz pat 20.00 VEF kvartālā norisināsies ģimeņu folkfestivāls “Taka”. Apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt folkloras kopu koncertus, danču un dziedāšanas meistarklases ar Zani Šmiti un Ansi Bētiņu, piedalīties Dj KAN un folkmūziķu džemsesijā, norisināsies arī darbnīcas visai ģimenei, konkursi, spēles, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Programmā paredzēts bērnu folkloras koncerts “Veltījums māmiņai”, pieaugušo folkloras koncerts “Skan pavasaris” un jauniešu folkloras koncerts “Mūsu balss, mūsu laiks”. Visas dienas garumā būs iespēja apmeklēt viduslaiku ieroču un bruņu stendu “Masku skapis”, norisināsies arī sarunas par vērtībām festivālā “Domnīca”.

Festivālā piedalīsies divpadsmit folkloras kopas no dažādiem Latvijas reģioniem, tostarp ģimeņu folkloras studija “Garataka”, folkloras kopas “Knipati”, “Kokle”, “Kamolītis”, “Krāce”, “Ceidari”, “Ķocis”, “Oglīte” un folkloras deju kopa “Zeidi”.

No 18.00 visi aicināti piedalīties dančos ar postfolkloras grupu “Tā kā pērn”. Nāciet kopā ar bērniem, vecākiem un vecvecākiem, lai baudītu koncertus, meistarklases un kopā būšanas prieku.

Starptautiskajai ģimenes dienai veltītie pasākumi

  • 16. maijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 Mežaparka Lielās estrādes iekštelpās un āra teritorijā norisināsies Ģimenes dienas pasākums “Mežā nāc, svinēt sāc!”. Tajā gan lieli gan mazi varēs darboties sportisko aktivitāšu laukumā, mazākie apgūt dažādas prasmes radošajās darbnīcas bērniem, kā arī visus iepriecinās interaktīvā muzikālā pauze ar sitaminstrumentālistu apvienību “Riga Percussion”, zīmējumu izrāde “Siltais zīmējums”, bet zinātnes un tehnoloģiju pasauli varēs iepazīt “Annas laboratorijā”. Svētku noslēgumā visus priecēs folkloras kopas “Dandari” uzstāšanās. Visa pasākuma laikā darbosies izbraukuma ēdināšana.

Savukārt koncertzālē “Ave Sol” plkst. 16.00 izskanēs koncerts “Ģimene. Saknes un Svētība”, kurā muzicēs kamerkoris “Motus”, Mārupes Valsts ģimnāzijas 2.-4. klašu koris un vokālais ansamblis “Triole”.

  • 23. maijā plkst. 12.00 un 14.00 kultūras centrā “Imanta” norisināsies koncerts visai ģimenei “Džeza (ne)darbi”, kurā piedalīsies orķestra “Rīga” bigbends, muzikālo (ne)darbu stāstnieks Raitis Zapackis, diriģents Roberts Martini. Aicinātas ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma. Bezmaksas ielūgumi no 18. maija plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Vairāk par Ģimenes mēneša pasākumiem Rīgā var uzzināt: