Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 24.septembrim aicina rīdziniekus, kuri pēc ilgāka laika, kas pavadīts ārzemēs, atgriezušies Rīgā, piedalīties aptaujā.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot remigrantu iekļaušanās pieredzi sabiedrībā, lai aptaujas datus izmantotu, plānojot un pilnveidojot Rīgas pašvaldības atbalsta pasākumus remigrantiem.

Aptaujā ir iekļauti 13 jautājumi par tēmām, kas saistītas ar iekļaušanā pieredzi – izglītību, nodarbošanos, nepieciešamību pilnveidot latviešu valodas zināšanas.

Aptaujas dalībnieki arī ir aicināti sniegt ieteikumus, kāds Rīgas pašvaldības atbalsts visvairāk būtu nepieciešams remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem pirmā gada laikā pēc atgriešanās.


Aptaujas anketa pieejama – šeit.


 

Vanšu tilta pārbūve sāksies 2027. gada rudenī, un līdz tam būtiski satiksmes ierobežojumi nav gaidāmi. Izvērtējot vairākus risinājumus satiksmes nodrošināšanai pārbūves laikā, secināts, ka optimālākais risinājums ir pagaidu tilta izbūve, tādēļ Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs uzdevis Ārtelpas un mobilitātes departamentam sākt nepieciešamo darbu tā uzstādīšanai.

“Vanšu tilts ir viena no svarīgākajām Rīgas un visas Latvijas satiksmes artērijām, tāpēc mūsu uzdevums ir ne tikai kvalitatīvi to pārbūvēt, bet arī nodrošināt, lai būvdarbu laikā pilsētas satiksme neapstātos. Un kamēr pagaidu tilts nebūs uzstādīts, satiksmes slēgšanu es nepieļaušu. Lai šo uzdevumu izpildītu, nepieciešama cieša sadarbība starp Rīgu un valsti, jo šeit ir iespēja atrast risinājumu, no kura iegūst abas puses. Esmu jau šo jautājumu izrunājis ar satiksmes ministru, šonedēļ došos uz Saeimu, tikšos ar finanšu ministru, kā arī esmu nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu tikties un vienoties par sadarbību. Ja par aptuveni tādu pašu summu, kādu nāktos iztērēt tilta nomai, varam iegādāties konstrukciju, kas pēc tam paliek valsts rīcībā, tas ir saimnieciski daudz pamatotāks risinājums un ieguldījums ne tikai Rīgas satiksmē, bet visas Latvijas noturībā,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pagaidu tilta noma varētu izmaksāt līdz 20 miljoniem eiro, savukārt par līdzvērtīgu summu iespējams iegādāties ES un NATO standartiem atbilstošu saliekamo tiltu, kas pēc Vanšu tilta pārbūves paliktu valsts rīcībā civilmilitārajām vajadzībām. Tādēļ pašvaldība par saimnieciski pamatotāku uzskata tilta iegādi, nevis nomu.

Vanšu tiltu darba dienās šķērso aptuveni 55 000 līdz 60 000 transportlīdzekļu, bet maksimumstundā aptuveni 4500 transportlīdzekļu. Katru darba dienu tiltu šķērso arī 759 “Rīgas satiksmes” sabiedriskā transporta reisi, pārvadājot vairāk nekā 20 000 pasažieru, tādēļ pašvaldība jau pašlaik veic detalizētu satiksmes plūsmu izpēti.

“Pašlaik vairāk nekā 50 krustojumos veicam satiksmes plūsmu uzskaiti un modelējam nepieciešamās izmaiņas luksoforu darbībā un satiksmes organizācijā, kā arī plānojam izmantot mobilo sakaru operatoru datus, lai kopā ar “Rīgas satiksmi” un pasažieru vilcienu pārvadātājiem savlaicīgi sagatavotu papildu sabiedriskā transporta iespējas. Vienlaikus, izpildot mēra doto uzdevumu, sāksim nepieciešamās darbības, lai Vanšu tilta pārbūves laikā varētu izbūvēt pagaidu tiltu,”

norāda Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Vanšu tilta pārbūves projekta sagatavošana notiek vairākus gadus. 2023. un 2024. gadā tika izstrādāts būvprojekts minimālajā sastāvā, 2025. gadā veikts projektēšanas un būvniecības iepirkums, savukārt 2026. gadā noslēgts līgums un 18. martā sākta būvprojekta izstrāde. Projektēšana un būvekspertīze turpināsies līdz 2027. gada vidum.

Projekta īstenošana paredzēta trīs posmos:

  • vispirms 2027. gada pirmajā pusē plānots atjaunot krasta nostiprinājumus;
  • pēc tam pārbūvēt Krišjāņa Valdemāra ielas posmu no Kronvalda bulvāra līdz Vanšu tiltam;
  • 2027. gada nogalē sākt paša Vanšu tilta pārbūvi.

Darbus plānots pabeigt 2029. gada otrajā pusē.

 

24. septembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00 NVO namā (Ieriķu ielā 43A) notiks pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākums “Sadarbībā ir spēks: Latgales NVO pieredzes stāsti Rīgā”. Ar šo pasākumu NVO nams atzīmēs savu 13. dzimšanas dienu, aicinot svētkus pavadīt kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kopienu aktīvistiem un domubiedriem no Latgales.

Pasākumā būs iespēja dzirdēt sešus dažādus pieredzes stāstus, uzzināt par organizāciju darbu, izaicinājumiem un paveikto, kā arī satikt cilvēkus, kuri ikdienā veido savas kopienas un rada pārmaiņas Latgalē.

Par ilgstošu, sistemātisku un mērķtiecīgu vietējās attīstības veidošanu 20 gadu garumā stāstīs biedrības “Ludzas rajona partnerība” koordinatore Sandra Palma. Savukārt biedrības “riktīgi NAISS” biedre Leila Alijeva dalīsies ar stāstu par “riktīgi NAISS” komandu.

Par Daugavpils un reģiona pieredzi, meklējot iespējas attīstībai ārpus Rīgas, stāstīs biedrības “Cita Daugavpils” valdes priekšsēdētāja Inga Belousa, biedrības “Ziemeļlatgales partnerība” valdes priekšsēdētāja Ieva Leišavniece un biedrības “Iespēju Horizonts” valdes priekšsēdētāja Sandra Igaune stāstīs par izaugsmes ceļu Ziemeļlatgalē, bet Dienvidlatgales NVO atbalsta centra projektu vadītājs Dāvis Greļevskis iepazīstinās ar NVO sadarbības iespējām Latgalē.

Pasākuma noslēgumā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra NVO atbalsta sektora vadītāja Zinta Gugane dalīsies ar “13 faktiem par NVO namu” – stāstu par NVO nama darbību un cilvēkiem, kas to veidojuši un apdzīvojuši šo gadu laikā.

Par pasākuma atmosfēru un dinamiskām sarunām rūpēsies moderatore Kristīne Tjarve – NVO radītāja, darītāja un vadītāja. Pēc pieredzes stāstiem dalībniekus gaida muzikāls sveiciens, tīklošanās, svētku kliņģeris un sirsnīgas sarunas pie kafijas tases.

Pasākumā aicinām piedalīties nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kopienu aktīvistus un ikvienu interesentu, kurš vēlas iepazīt Latgales NVO pieredzi, satikt domubiedrus un gūt iedvesmu savas kopienas attīstībai.

Laipni aicinām reģistrēt dalību pasākumā līdz 22. septembrim šeit.  

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par pasākumu NVO nama publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Pasākumu rīko Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.


Par NVO namu

NVO nams plašai sabiedrībai un apmeklētājiem durvis vēra 2013. gada 25. septembrī. Rīgas pašvaldība NVO namu izveidoja nevalstisko organizāciju atbalstam, bez maksas piedāvājot resursus Rīgas organizāciju darbībai, sadarbības veidošanai, informācijas, labās prakses un pieredzes apmaiņai un organizāciju aktīvistu apmācībām. Nu jau 13 gadus NVO nams ir vieta, kur nevalstiskās organizācijas var satikties, mācīties, sadarboties un īstenot savas ieceres.

NVO nama rīkotie pieredzes apmaiņas un tīklošanās pasākumi jau kļuvuši par tradīciju, pulcējot NVO pārstāvjus un aktīvus cilvēkus no Rīgas un citām Latvijas vietām, lai dalītos pieredzē, veidotu jaunus kontaktus un meklētu iespējas sadarbībai.

 

No 16. līdz 22. septembrim daudzviet Eiropā norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļa, mudinot iedzīvotājus izvēlēties videi un veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus un būt fiziski aktīviem ikvienā vecumā. Arī rīdzinieki aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs – piedalīties starptautiskajā soļu izaicinājumā, velobraucienos un fiziskajās nodarbībās apkaimēs, Tvīda braucienā un mobilitātes pasākumā Stūrmaņu ielā, kā arī vēl šajā nedēļas nogalē nesteidzīgi izbaudīt pilsētas unikālo arhitektūru brīvdienu gājēju ielās Alberta ielā un Antonijas ielas posmā.

Pērn Rīga saņēma pirmo vietu Eiropas Komisijas konkursā par Eiropas mobilitātes nedēļā īstenotajām aktivitātēm, tāpēc pilsēta turpina iesākto un arī šogad Mobilitātes nedēļas laikā ar saukli “Rīga kustībai un priekam” piedāvā daudzveidīgu pasākumu programmu, kas aicina kustēties un aktīvi pavadīt laiku neatkarīgi no vecuma. Nedēļas garumā notiks velobraucieni, pastaigas, fizisko aktivitāšu nodarbības, radošas norises un dažādi pasākumi Rīgas apkaimēs.

“Eiropas mobilitātes nedēļa Rīgā jau kļuvusi par skaistu tradīciju, kas ik gadu aicina paskatīties uz pilsētu no cita skatupunkta. Es ticu, ka ar katru gadu šī iniciatīva kļūs plašāka un iesaistīs arvien vairāk rīdzinieku, uzņēmumu un organizāciju. Cilvēkiem draudzīga pilsēta sākas ar ikdienas izvēlēm, ar iespēju droši pārvietoties kājām, ar velosipēdu vai citiem mikromobilitātes rīkiem. Rīgā vēl ir daudz darāmā, īpaši, lai veloceļu tīkls būtu ērtāk savienots un ļautu cilvēkiem pārvietoties vēl brīvāk un drošāk, taču mēs soli pa solim veidojam pilsētu, kurā priekšroka tiek dota cilvēkam. Mobilitātes nedēļas laikā aicinu ikvienu rīdzinieku izmēģināt kādu jaunu pārvietošanās veidu, izstaigāt savu apkaimi vai doties uz ierasto galamērķi citādi nekā ikdienā. Dažkārt pietiek ar nelielu pārmaiņu, lai ieraudzītu savu pilsētu no pavisam cita skatupunkta,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Eiropas Komisijas soļu izaicinājumā Rīga cīnīsies par aktīvākās pilsētas titulu

Jau otro gadu no 16. septembra līdz 22. septembrim norisināsies starptautisks soļu izaicinājums “Soļo savai pilsētai!”, ko organizē Eiropas Komisijas EIT Urban Mobility sadarbībā ar lietotni “Walk 15”. Rīdzinieki aicināti lietotnē pievienoties Rīgas komandai un aktīvi soļot, izvirzot Rīgu par aktīvāko pilsētu Eiropā. Pērn Rīga soļu izaicinājumā ieguva otro vietu, piekāpjoties Viļņai. Šobrīd Rīgas komandā pieteikušies jau vairāk nekā 1800 dalībnieku.

Bezmaksas sporta nodarbības, pārgājieni un velobraucieni aicinās rīdziniekus kustēties un iepazīt apkaimes

Lai mudinātu cilvēkus uz aktīvu dzīvesveidu un kustību, Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros iedzīvotājiem plašā klāstā bez maksas būs pieejamas vairāk nekā 70 bezmaksas cigun, fitnesa, ielu vingrošanas, jogas, nūjošanas nodarbības un pārgājieni. 21. septembrī Iļģuciemā notiks arī “Senioru veselīgā pastaiga”, kuras laikā paredzēta iesildīšanās kopā ar fizioterapeitu un aptuveni 2 stundu pastaiga gida pavadībā pa maršrutu ”Zaļais Ilģuciems”. Visām nodarbībām un pārgājieniem nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Aicinot rīdziniekus izmantot jauno veloinfrastruktūru un iepazīt apkaimes, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra koordinatori aicina pievienoties velobraucieniem.

16.septembrī norisināsies velobrauciens cauri Rīgas lielākajām apkaimēm – Purvciemam un Pļavniekiem.

20.septembrī iedzīvotāji aicināti pievienoties braucienam Rīga – Babīte, iepazīstot Anniņmuižas, Imantas, Dzirciema un Ķīpsalas apkaimes;

22. septembrī rīdzinieki aicināti pievienoties velobraucienam Bišumuižas un Ķekavas virzienā. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Viedo pilsētu konference par pilsētvides inovāciju ieviešanu

17. septembrī Rīgas Tehniskajā universitātē norisināsies Viedo pilsētu konference, kuras centrālais jautājums šogad ir “Kas ir nepieciešams, lai pilsētvides inovācijas patiešām darbotos?”. Konferencē piedalīsies vairāk nekā 250 pārstāvji no Latvijas un Eiropas pilsētām un pašvaldībām, valsts pārvaldēm, pētniecības, uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmām, lai diskutētu par viedpilsētu attīstību, digitālo transformāciju un kā inovācijas no idejām un pilotprojektiem nonāk līdz praktiskiem un mērogojamiem risinājumiem.

Galvenie nedēļas notikumi – Mobilitātes pasākums Stūrmaņu ielā un Tvīda brauciens

19. septembrī, Bolderājā, Stūrmaņu ielā no Gobas līdz Brūžu ielai notiks izklaidējošs mobilitātes pasākums, kurā rīdzinieki varēs gūt pieredzi, kā mobilitāte un kustība ar mērķi var mainīt mūsu ikdienu un paradumus. Pasākumā dienas garumā būs dažādas radošās un fiziskās aktivitātes, diskusija, velotriālā paraugdemonstrējumi, iluzionista Edžus priekšnesums, Valtera Pūces un Daiņa Teņa koncerts, un pasākuma noslēgumā rīdzinieki aicināti uz grupas “Autobuss debesīs” koncertu. Pasākuma laikā Stūrmaņu ielas posms būs slēgts autotransporta satiksmei.

19. septembrī norisināsies arī tradicionālais Rīgas Tvīda brauciens – viens no elegantākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā. Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uzvilkt tērpus retro noskaņās, sapost velosipēdus un kopīgi izbaudīt pilsētas ainavu unikālā braucienā pa Rīgas ielām. Šogad brauciena sākums būs pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārzā, bet noslēgums Kalnciema kvartālā. Brauciens vedīs cauri dažādām pilsētas ielām un centru.

Tāpat šajā dienā Imulas un Kalvenes ielu aplī norisināsies riteņbraukšanas sacensības visai ģimenei “Imulrings 2026”- ikgadējs Eiropas mobilitātes nedēļas pasākums ar velobraucieniem dažādās veloklasēs (kā arī skrejriteņu klasē), iekļaujot rollingu, skrituļslidu braucienu, velostafeti, skrējienu un pat virves vilkšanu. Sacensības rīko Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

Starptautiskajā dienā bez auto pašvaldība organizēs velobusa aktivitāti skolēniem

Mobilitātes nedēļu 22. septembrī noslēgs Starptautiskā diena bez auto. Lai veicinātu velobraukšanu skolēnu vidū un demonstrētu, kā droši pārvietoties pa Rīgas veloceliņiem, Rīgas pašvaldība šajā dienā organizēs īpašu Velobusa aktivitāti “Ripo pa Rīgu. Maini savu rītu!”, kas būs kopīgs brauciens ar velosipēdiem uz skolu. Aktivitāte tiks organizēta Rīgas 84. vidusskolas skolēniem, tā iedrošinot skolēnus doties uz skolu patstāvīgi ar velosipēdu.

Ar Rīgas pašvaldības organizēto pasākumu programmu un papildu informāciju iespējams iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē: https://www.riga.lv/lv/mobilitate.

 

Iedzīvotāji aicināti līdz 18. septembrim piedalīties sabiedrības aptaujā, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu Rīgas metropoles mobilitātes plānu. Aptaujas rezultāti ļaus iegūt objektīvu viedokli par iedzīvotāju prioritātēm, plānojot transporta infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa attīstību Rīgā un Pierīgā.

Nepieciešams sabiedrības viedoklis par pārvietošanās prioritātēm

“Aptauja paredzēta ikvienam, kurš regulāri pārvietojas Rīgas metropoles teritorijā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida – sabiedriskā transporta, automašīnas, velosipēda, skrejriteņa vai pārvietošanās kājām. Vēlamies uzklausīt gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotāju viedokli par prioritātēm, jo ikdienā starp galvaspilsētu un tās apkārtējiem novadiem notiek intensīva cilvēku pārvietošanās uz darbu, mācībām vai brīvā laika aktivitātēm,”

“Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdzēs noteikt galvenos rīcības virzienus turpmākajiem gadiem un izvirzīt prioritātes, kas ir saskaņotas starp jomas ekspertiem un transporta sistēmas lietotājiem. Sabiedrības iesaiste plānošanas procesos ļauj pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un veiksmīgāk īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus,”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks, vicemērs pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pārvietošanās paradumus, kā arī apzināt faktorus, kas veicinātu lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu un attīstību Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Aptaujas laikā iedzīvotāji var paust viedokli par dažādu transporta veidu prioritātēm un vajadzībām Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, proti, kādā laika termiņā ir jārisina gājēju un mikromobilitātes, sabiedriskā transporta, auto un citu transportlīdzekļu īslaicīgas nomas un privātā transporta izaicinājumi, kā arī – cik prioritāri jāplāno loģistikas, kravas un piegāžu, ūdens transporta, gaisa transporta un spēkratu, kas pārvietojas patstāvīgi bez šofera, attīstība Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji var paust savu redzējumu par tādām mobilitātes prioritātēm kā satiksmes drošība, mūsdienīgu tehnoloģiju un lietotņu izmantošana ērtākai braukšanai, vairāku transporta veidu apvienošana viena brauciena laikā, vides kvalitāte (gaisa kvalitāte un trokšņu līmenis), iekļaujoša mobilitāte ikvienam un vides pieejamība transporta sistēmā, kā arī plānošana un pilsētvide.


Aptauja pieejama šeit,  (tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3-5 minūtes).


Top Rīgas metropoles ilgtspējīgas mobilitātes plāns

Aptauja notiek saistībā ar Rīgas metropoles mobilitātes plāna izstrādi (starptautiski pazīstams ar abreviatūru SUMP), ko īsteno Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, nozares ekspertiem un citām atbildīgajām institūcijām. Šobrīd ir uzsākts kopīgs darbs pie vienota redzējuma veidošanas par transporta sistēmas attīstību visā Rīgas metropoles teritorijā.

Metropoles areāla pamata teritorija ietver Rīgu un Jūrmalu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu. Ietekmes teritorija aptver arī Saulkrastu, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Plānu jāizstrādā līdz 2027. gada beigām, un tā mērķis ir radīt integrētus risinājumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidošanai. Plāna izstrādātāji analizēs transporta plūsmas, iedzīvotāju mobilitātes paradumus un esošās infrastruktūras noslodzi, kā arī turpmāk organizēs sabiedrības iesaisti. Īpašu uzmanību plānots pievērst transporta tīkla salāgošanai starp Rīgu un Pierīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu attīstībai, kā arī datos un analizē balstītiem investīciju projektiem, nodrošinot ērtu, drošu un iekļaujošu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, kas notiks trešdien, 16. septembrī, no plkst. 14.00 līdz 16.00.

Semināru vadīs Inese Vaivare – biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore, Latvijas Pilsoniskās alianses darba grupas “NVO civilajā aizsardzībā” vadītāja, piedalījusies starptautiskās un nacionālās mācībās krīžu gatavībai, kā arī iesaistījusies krīzes situāciju novēršanā Latvijā.

Dalībnieki iegūs zināšanas par NVO un kopienu lomu civilajā aizsardzībā, aktivitātēm, kuras var veikt krīzes situācijā un spēli, kas palīdzēs labāk sagatavoties, saprast pilnveidojamās rīcības.

Programmā:

civilās aizsardzības sistēma: galvenie dokumenti, struktūra, atbildības un NVO loma tajā;

praktiskie piemēri kopienu gatavības krīzes situācijām paaugstināšanai;

galda izspēle krīzes situācijai: noteikumi, lietošana kopienās.


Aicinām reģistrēties līdz 15. septembrim, atverot pieteikuma formu – šeit.


Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

9. septembrī plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Par Rīgas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes dokumenta “Prioritārie virzieni pieejamības un piekļūstamības nodrošināšanai Rīgā 2027–2029” projektu. Ziņo: Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
  2. Par uzlabojumiem pašvaldības ēku un teritoriju piekļūstamībai. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle.
  3. Par publiskās infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanu. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.


Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību, izstrādē un īstenošanā.

Memoranda padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomi var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi 09.09.2026. – pa tālruni 67181657 vai dace.paegle@riga.lv.

 

NVO nams atklāj rudens semināru sezonu un aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, kas notiks trešdien, 9. septembrī no plkst. 15.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inga Spriņģe – pētnieciskā žurnāliste un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāja ar vairāk nekā 20 gadu profesionālo pieredzi. Pēdējos desmit gadus viņa padziļināti strādā ar dezinformācijas, maldinošas informācijas un propagandas tēmām gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pēc nodarbības dalībnieki:

atpazīs “sarkanos karogus” sociālajos medijos un ziņās;

sapratīs, kā sociālie mediji manipulē ar emocijām (un kāpēc tas strādā);

zinās biežākos dezinformācijas un krāpniecības paņēmienus;

iemācīsies praktiskus rīkus informācijas pārbaudei;

zinās, kā reaģēt, ja atpazīst dezinformāciju, nevis tikai dusmoties;

sapratīs, kā rīkoties, ja par organizāciju vai tās pārstāvjiem izplata nepatiesu informāciju.


Aicinām reģistrēties līdz 8. septembrim, atverot saiti – ŠEIT.


Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Piedzīvojot kustību vai citus funkcionālos traucējumus, cilvēka ikdiena bieži atduras pret fiziskās vides nepieejamību — no neatbilstoša izmēra autostāvvietām un nepielāgotām ieejām ēkās līdz pat higiēnas telpu trūkumam publiskajā telpā. Biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros laidusi klajā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Neredzams nav neesošs – fiziskā vide”

Biedrības vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Kasparu Maguru — Labklājības ministrijas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos un tēti bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Būtiskākie fiziskās vides izaicinājumi

Viens no pirmajiem šķēršļiem ceļā uz mācību iestādi, darbu vai kultūras pasākumu ir autostāvvietas novietojums un izmērs. Automašīnām, kas pielāgotas ratiņkrēslu pārvadāšanai (ar aizmugurējām vai sānu rampām), parastās vai nepietiekami garās stāvvietas nav piemērotas, apgrūtinot cilvēka drošu izcelšanu no transportlīdzekļa.

Priekšlikums risinājumam ir palielināt īpašo autostāvvietu skaitu uz katras ielas un kvartālos (vismaz 1–2 vietas uz ielas), kā arī nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu marķējumu un izmērus. Aicinājums attiecas ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz privātajiem autostāvvietu apsaimniekotājiem.

Stāsts par 16 gadus veco Marku ratiņkrēslā, kuram skolas vadība atteicās pielāgot ieeju vai pārcelt stundas uz pirmo stāvu, atrunājoties ar ēkas vēsturisko statusu un līdzekļu trūkumu, spilgti ilustrē sistēmisko diskrimināciju. Argumenti par vēsturisko ēku neiztur kritiku — videi ir jāattīstās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām.

Priekšlikums risinājumam ir projektētājiem un iestāžu vadītājiem aktīvāk jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, apvienību Apeirons), lai atrastu efektīvus un finansiāli pieejamus risinājumus. Izglītības iestādēm prioritāri jānodrošina elastība stundu sarakstos un klašu izvietojumā, uztverot vides pielāgošanu kā investīciju nākotnē, nevis slogu.

Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu asistentiem akūta problēma ir atbilstošu higiēnas telpu trūkums publiskajās ēkās, sporta un kultūras būvēs. Standarda tualetes bieži vien nav pietiekamas, spiestā kārtā liekot pārtraukt pasākuma apmeklējumu vai mācību dienu.

Priekšlikums risinājumam ir attīstīt Changing Places konceptu Latvijā — izveidot higiēnas telpas ar regulējamām kušetēm/gultām (pie sienas piemontējamām) un pacēlājiem. Šādas telpas kalpo ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ir ērti izmantojamas arī vecākiem ar zīdaiņiem un senioriem. Šādu telpu izbūvei jākļūst par normu visās izglītības, sporta un kultūras celtnēs.

“Investīcijas vides pieejamībā nav slogs pašvaldībām vai uzņēmējiem — tā ir tieša investīcija mūsu pašu iedzīvotājos un nākotnē. Mums ir jāmaina domāšanas veids un jāiet līdzi laikam. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un, ja saskaramies ar neiecietību vai nepieejamību, par to ir skaļi jārunā un jāsniedz priekšlikumi.”

Kaspars Magurs, Labklājības ministrijas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos.


Klausieties plašāk podkāstā www.saknes.lv, YouTube  un Spotify , lai uzzinātu vairāk par personīgajiem pieredzes stāstiem, socializēšanās nozīmi jauniešu attīstībā un praktiskiem ieteikumiem vecākiem, kā aizstāvēt sava bērna tiesības uz pieejamu vidi.


Sarunu cikls tapis, balstoties uz 106 iedzīvotāju pieredzes stāstiem par saskarsmi ar neiecietību un diskrimināciju.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

Septembrī NVO nams aicina uz trim tiešsaistes semināriem, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un NVO gatavībai dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Semināros drošība tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem – sākot ar spēju kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju, līdz kopienu gatavībai rīkoties krīzes situācijās un drošībai digitālajā vidē.

Drošība nav tikai valsts un atbildīgo institūciju uzdevums – tās stiprināšanā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kopienām un ikvienam no mums. NVO bieži ir ciešā saskarē ar dažādām sabiedrības grupām, tādēļ tās var palīdzēt gan veicināt sabiedrības informētību un noturību pret dezinformāciju, gan stiprināt kopienu gatavību krīzes situācijām. Vienlaikus drošība sākas arī ar katra paša atbildību – kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pārbaudīt tās avotus, apzināties riskus digitālajā vidē un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Jo zinošāki un sagatavotāki esam katrs atsevišķi, jo noturīgāka pret dažādiem apdraudējumiem kļūst arī sabiedrība kopumā.

Semināru grafiks un reģistrācija:

9. septembris plkst. 15.00–17.00 tiešsaistē: “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, lektore Inga Spriņģe. Reģistrācija – ŠEIT.

16. septembris plkst. 14.00–16.00 tiešsaistē: “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, lektore Inese Vaivare. Reģistrācija – ŠEIT.

30. septembris plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Digitālā drosme un drošība NVO ikdienā: mākslīgais intelekts kā personīgais IT drošības konsultants un asistents”, lektors Aleksandrs Ļubinskis. Reģistrācija – ŠEIT.

Aicināti Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Dalība semināros ir bez maksas.


Informējam, ka norišu laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.