6. oktobrī CodeWeek ietvaros ikvienam skolotājam ir iespēja piedalīties konferencē un izmēģināt dažādus mākslīgā intelekta (MI) rīkus. Konferences mērķis ir sniegt iespēju palielināt mācību darba produktivitāti, izmantojot digitālās iemaņas un MI risinājumus. Konferenci organizē divas Latvijas vadošās programmēšanas skolas – Datorium un Learn IT sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru.

Konferences dalībnieki saņems pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas apguves apliecības (8 st.).

Skolotājiem iesakām uz konferenci ņemt līdzi savu klēpjdatoru, jo visas dienas garumā būs praktiski jādarbojas darbnīcās par MI rīku pielietošanu. Šajā konferencē ir gaidīts ikviens pedagogs, sākot no pirmsskolas līdz vidusskolai, tāpat arī visu mācību priekšmetu skolotāji (valodas, matemātika, datorika, vizuālā māksla, sports u.t.t.).

📌 Svarīgi atzīmēt:

● skolotājiem nav nepieciešamas priekšzināšanas;
● konference notiks latviešu valodā;
●dalība konferencē ir bez maksas.

Pieteikties konferencei var, aizpildot pieteikumu. Vietu skaits ir ierobežots.

CodeWeek ir ES programmēšanas nedēļa, kas ir iedzīvotāju kustība, kas veltīta radošumam, problēmu risināšanai un sadarbībai, izmantojot programmēšanu un citas tehnoloģiskas aktivitātes. Pamatideja ir padarīt programmēšanu populārāku, parādīt jauniešiem, pieaugušajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā ar programmēšanas palīdzību īstenot idejas, kliedēt maldīgus priekšstatus par programmēšanas prasmēm un sapulcināt kopā motivētus cilvēkus, kuri vēlas tās apgūt.

Iemācoties programmēt, mēs spējam labāk izprast strauji mainīgo pasauli ap mums, uzlabot savu izpratni par to, kā darbojas tehnoloģijas, un attīstīt prasmes un spējas, lai izpētītu jaunas idejas un radītu inovācijas.

Pasākuma organizatori uzskata, ka digitālajā laikmetā ikvienam ir jābūt izpratnei par programmēšanu un jāiegūst tādas būtiskas prasmes saistībā ar skaitļošanas tipa domāšanu kā, piemēram, problēmu risināšana, sadarbība un analītiskās prasmes.

Iemācīšanās programmēt var jūsu skolēniem dot iespēju būt digitāli kompetentās sabiedrības priekšplānā, izveidot labāku izpratni par savu apkārtējo pasauli un iegūt labākas izredzes gūt panākumus personiskajā un profesionālajā dzīvē.

Programmēšanas nedēļa dod iespēju skolēniem spert savus pirmos soļus kā digitāliem radītājiem, nodrošinot skolām un skolotājiem bezmaksas profesionālās attīstības iespējas, mācību materiālus, starptautisku spēku pārbaudi un apmaiņas iespējas.

🔎 Papildu informācija par konferenci: Anžela Džafarova, CodeWeek vēstniece Latvijā, [email protected], +371 23889550.

Rīgas domes Labklājības departaments aicina potenciālos vai topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm, līdz 1. oktobrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju procesa laikā.

📌 Stipendijām aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno studēt sociālā darba studiju programmās un gatavas studiju laikā vai pēc tam sākt darbu kādā no sešām Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm.

📌 Stipendiju izmaksās desmit mēnešus gadā, katru mēnesi 200 eiro.

Pieteikties stipendijai var līdz 1. oktobrim Rīgas domes Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, būs nepieciešams studējošā iesniegums, izziņa no mācību iestādes par uzņemšanu attiecīgā programmā un apliecinājums par apņemšanu strādāt Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādē.

Rīgas pašvaldības iestādes šobrīd gaida jaunos speciālistus, tāpēc ar prieku izsniegs apliecinājumu par darba attiecību nodibināšanu nākotnē. Plašāka informācija par pieteikšanās iespējām Labklājības departamenta mājaslapā – ld.riga.lv.

● Stipendiātiem būs iespējams strādāt Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē vai arī kādā no trim sociālās aprūpes centriem – “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”.

Rīgas pašvaldība pēdējo gadu laikā sociālo jomu noteikusi kā prioritāti, īpaši rūpējoties par sociālās jomas speciālistu darba samaksas pieaugumu.

Četras jauniešu komandas Rīgas domes meistardarbnīcu ciklā “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros” izstrādājušas iniciatīvu idejas sev aktuālu izaicinājumu risināšanai. Idejas tiks īstenotas katrai iniciatīvai piešķirot līdz 2500 eiro no Rīgas pašvaldības budžeta.

No 22. līdz 24. augustam norisinājās meistardabnīcu cikls jauniešiem “Iniciatīvu un priekšlikumu izstrāde līdzdalības budžetu ietvaros”, kuru rīkoja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments – kā vienu no Erasmus projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” aktivitātēm”.

Darbnīcas vadīja neformālās izglītības trenere Līga Siliņa, un tajā jauniešiem bija iespēja saņemt ieteikumus no pieaicinātajiem dažādu jomu ekspertiem – Liene Valdmane (Eiropas kustība Latvijā), Inese Tauriņa (Sabiedrība par atklātību “Delna”), Dāniels Liecis (biedrība “Klubs Māja – jaunatne vienotai Eiropai”), Nils Žuravļovs (Rīgas skolēnu dome).

Komandas un to izstrādātās idejas:

● Latvijas Neredzīgo biedrības Jauniešu apvienība: iegūtais finansējums tiks izmantots pētījuma un fokusgrupas īstenošanai, lai iegūtu datus un potenciālo lietotāju paradumus drošas pārvietošanās aplikācijas izstrādei. Proti, aplikācija, kas informē par drošu vai, gluži pretēji, bīstamu maršurtu neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem jeb, kā saka paši jaunieši, “Waze neredzīgajiem”.

● Rīgas Purvciema vidusskola: “Zaļās zonas” izveide skolas teritorijā – vieta ārpus skolas ēkas, svaigā gaisā, ar nojumi vai lapeni un aprīkojumu sportam, atpūtai, kā arī mācībām ārpus telpām. Vieta, kur skolēniem pavadīt starpbrīžus, brīvo laiku un paslēpties no ikdienas trokšņa.

● Rīgas Tehniskā koledža: aktīvas un līdzdalīgas pašpārvaldes attīstīšana, un piederības sajūtu veicinošas vides izveidošana. Tās kapacitātes stiprināšana un telpas iekārtošana. Iegūtais finansējums tiks izmantots apmācību rīkošanai, pieredzes apmaiņas braucieniem pie citām pašpārvaldēm, kā arī telpas remontam un iekārtošanai.

● Rīgas Valsts 1.ģimnāzija: Aktivitātes iekļauj skolas līdzdalības indeksa mērīšanu, pašpārvalžu un skolas vadības sadarbības memoranda un vadlīniju izstrādi, ko būs iespējams aprobēt arī citās skolās, kā arī skolēnu līdzdalības forumu.

📌 Izstrādātās iniciatīvas tiks realizētas jau līdz šī gada nogalei.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Tiek iedibināta jauna Kormūzikas balva, kuras mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Pretendentus Balvai var pieteikt valsts, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, kultūrvietas, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas.

Tiks noteikti spilgtākie notikumi un personības šādās kategorijās:

● Gada koris;

● Gada kora vadītājs/-a;

● Gada kormūzikas koncerts;

● Balva par mūža ieguldījumu kormūzikā;

● Gada jaunrade kormūzikā;

● Gada kormūzikas ieraksts;

● Pārsteigums kormūzikā;

● Gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā.

📌Pieteikums iesniedzams elektroniskā formātā, aizpildot Balvas pieteikuma anketu biedrības tīmekļvietnē www.dziesmusvetkubiedriba.lv, līdz 2023. gada 27. decembrim.

Balvas pasniegšana notiks 2024. gada janvārī. Kormūzikas balvu ierosina un organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas diriģentu asociāciju un Rīgas domes atbalstu.

Sarunas par Dziesmu svētkiem “Vētījums. Dziesmu svētki”

Spoži aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Dziesmu svētku 150-gadīgā tradīcija turpina dzīvot un pilnveidoties. Lai ievadītu novembrī plānoto Dziesmu un deju svētku konferenci un augstvērtīgi uzsāktu gatavošanos nākamiem svētkiem, Dziesmu svētku biedrība veido 10 raidījumu ciklu, kur atskatīties uz aizvadītajiem svētkiem, izvērtēt veiksmes un neveiksmes, noteikt svētku attīstības virzienus visās nozarēs un svētkiem kopumā. Katrā raidījumā tiks aicināti piedalīties svētku dalībnieki, eksperti, organizatori, lai sarunas / diskusijas veidā pārrunātu aktuālas tēmas svētku tradīcijas attīstībai.

Raidījumi būs skatāmi ik svētdienu, sākot ar 17. septembri, Dziesmu svētku biedrības Facebook lapā un tīmekļvietnē, tos vadīs Mārtiņš Klišāns.

📌 Aicinām Jūs ieteikt sarunu dalībniekus un jautājumus, kuri Jums šķiet svarīgi, izvērtējot aizvadītos un ievadot nākamos svētkus. Jūsu ieteikumus gaidām biedrības mājaslapā www.dziesmusvetkubiedriba.lv.

Līdz novembrim būs 7 raidījumi par tēmām: Kori; Deja; Pūtēju orķestri; Kokles un citu nozaru dalībnieki; Svētki dalībnieku acīm; Profesionāļu redzējums; Svētku organizatoriskie izaicinājumi.

Līdz gada beigām pēc konferences būs vēl trīs raidījumi, lai apkopotu pieredzes, viedokļus un dotu savu pienesumu Dziesmu un deju svētku attīstībai nākotnē. Raidījumi veidoti, pateicoties Rīgas domes atbalstam.

Dziesmu svētku biedrības darbības mērķis ir saliedēt vienotā un saskaņotā rīcībā dažādas sabiedrības grupas ar nolūku saglabāt Latvijas kultūras lepnumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, stiprinot tās vērtības izpratni gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2017. gada biedrības valdē darbojas Ints Teterovskis (biedrības valdes priekšsēdētājs), Jānis Ozols, Gints Ceplenieks, Irīna Švarcbaha un Guna Trukšāne. Valdes prioritāte ir sekmēt sabiedrības labāku izpratni, pozitīvu attieksmi un līdzdarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstīšanā.

Pašvaldība septembrī aicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekus apmeklēt seminārus par pieejamo līdzfinansējumu ēku sakārtošanai un pagalmu labiekārtošanai 2024.-2025. gada periodam, informējot par kārtību, kādā pieteikt projektu, kā arī par to, kas jāzina, lai veiksmīgi sagatavotu un iesniegtu projektu konkursam.

📌 21. septembrī plkst. 16.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 – seminārs “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un uz publisko ārtelpu vērsto dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”.

Konkursa ietvaros saņemt līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas.

  • Klātienes semināram lūdzam reģistrēties šeit.

📌 28. septembrī plkst. 16.00 Koka Rīga telpās Krāsotāju ielā 12 – seminārs “Līdzfinansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un tām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai.”

Programmas ietvaros daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopības un kopīpašnieki var pieteikt projektu atbalsta saņemšanai bīstamības novēršanai vai energoefektivitātes uzlabošanai dzīvojamajā mājā, kā arī dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai. Jaunie noteikumi, kas apstiprināti vasarā, piedāvās iespēju dzīvokļu īpašniekiem veikt kompleksus labiekārtošanas projektus un jaunas infrastruktūras izveidi (piemēram, piebraucamie ceļi, gājēju vai velo ceļi, atkritumu savākšanas vietas). Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad vienā projektā iesaistās vairākas dzīvojamās mājas, atbalsta apmērs palielinās. Līdz ar to nelielu labiekārtošanas pasākumu atbalstam (Mazās programma) maksimālais līdzfinansējuma apmērs ir 10 000 eiro vienas dzīvojamās mājas realizētajam projektam, bet kompleksiem pasākumiem vai jaunas infrastruktūras izveides pasākumiem (Lielā programma) tas ir 30 000 eiro vienas dzīvojamās mājas projektam. Līdzfinansējuma intensitāte – 50% apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas.

  • Klātienes semināram lūdzam reģistrēties šeit.

Iesniedzot projektu kādā no programmām un to realizējot, iespējams saņemt līdzfinansējumu attiecīgā projekta būvdarbu izdevumu, kā arī tehniskās dokumentācijas izstrādes izdevumu kompensācijai.

🔎 Abiem semināriem būs iespēja sekot līdzi facebook kontā “Rīga attīstās” un Īpašuma departamenta YouTube kontā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”.

Ceturtdien, 7. septembrī, sociālajā aprūpes centrā “Mežciems” pulcējās vairāk nekā 200 sociālā darba veicēju, lai kopā ar Labklājības departamenta pārstāvjiem diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām un resursiem Rīgas Sociālā dienesta (RSD) uzdevumu izpildē un meklētu labākās idejas, kā uzlabot esošo pakalpojumu sniegšanu un atvieglot sociālās jomas speciālistu darbu.

“Ikviens iedzīvotājs vēlas justies droši, raugoties rītdienā. To var pilnā mērā attiecināt uz Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, kuriem jārisina citu iedzīvotāju problēmas. Ļoti daudziem rīdziniekiem šajos grūtajos laikos nepieciešama palīdzība, tāpēc mums ir svarīgi rūpēties par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem un pakalpojumu kvalitāti. Sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits visu laiku pieaug, bet darbiniekus atrast arvien grūtāk. Tāpēc nepieciešams celt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot darbinieku darba apstākļus. Šomēnes turpināsim šāda mēroga sanāksmes – prāta vētras, lai pēc iespējas ātrāk atrastu labākos risinājumus,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Patlaban nopietnāki izaicinājumi RSD darbā ir kara un energokrīzes radītais klientu skaita pieaugums, kvalificētu sociālā darba speciālistu trūkums, augsta kadru mainība, sociālā darba speciālistu noslogojums un nevienlīdzīgs slodzes sadalījums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jaunu sociālā riska grupu aktualizēšanās un jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamība.

Lai nodrošinātu sniegtās palīdzības un pakalpojumu kvalitātes nepazemināšanos pie resursu trūkuma un darbinieku pārslodzes, iecerēts veikt tādus pasākumus kā sociālā darba divu līmeņu darba organizācijas ieviešana, sociālās palīdzības nodrošināšana paaugstinātas intensitātes apstākļos, kā arī dienas centru un kopienas centra darbības izvērtējums, daļu funkciju nododot ārpakalpojumā.

Šodien sociāla darba speciālisti, diskutējot grupās, identificēja problēmas, kuras traucē darba pienākumu veikšanai, to cēloņus, sekas un iespējamos risinājumu variantus.

Ieskats darba grupu diskusijā

“Sociālo darbu izvēlas cilvēki, kuru aicinājums ir palīdzēt, atbalstīt. Šo darbu vienaldzīgie nevar darīt. Ir taču tik pašsaprotami, ka sociālais darbinieks būs tas, kurš atrisinās “visas neērtās problēmas”, taču nozares kapacitāte ir tuvu izsīkumam! Sociālā joma prasa cieņpilnu attieksmi, adekvātu atalgojumu un darba vidi, lai tie, kuru darbs ir palīdzēt, spētu veikt savu misiju!”

teica Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Darbs, meklējot risinājumus sociālās nozares problēmām turpināsies, par rezultātiem ziņojot Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejai.

Pirmdien, 11. septembrī, plkst. 11.30 Raiņa bulvāra un Valdemāra ielas krustojumā norisināsies pasākums medijiem, kurā Rīgas domes pārstāvji informēs par elektrisko skrejriteņu stāvēšanas zonu ieviešanas plānu.

Pasākumā medijiem piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone un Latvijas Mobilitātes asociācijas valdes priekšsēdētājs Raivis Ozoliņš.

📌 Pasākumā tiks sniegta informācija par elektroskrejriteņu stāvēšanas zonu ieviešanas plānu, to nepieciešamību, kā arī par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumu izstrādes gaitu, lai paaugstinātu satiksmes dalībnieku drošību pilsētā.

🔎 Precīza pulcēšanās vieta skatāma ŠEIT.

Ikviens rīdzinieks ir aicināts izmantot likumos iestrādātās un praksē nodrošinātās iespējas iepazīties un izteikt viedokli par sev tuvumā plānotajiem būvniecības projektiem. Sabiedrības līdzdalība Rīgā nav formalitāte, tā atvieglo pilsētas plānotāju darbu, jo gala rezultātā top pilsēta, kas ir iedzīvotājiem draudzīga un radīta balstoties uz reālajām cilvēku vajadzībām un vēlmēm.

Saistībā ar būvniecību un pilsētas attīstību normatīvie akti nosaka pienākumu pašvaldībām nodrošināt sabiedrības līdzdalību daudzos darba procesos, tostarp: teritorijas plānošanas procesā, piemēram, izstrādājot teritorijas plānojumus, lokālplānojumus, detālplānojumus, tematiskos plānojumus; īstenojot būvniecības ieceru publiskās apspriešanas; koku ciršanas publiskās apspriešanas u.c. Taču ar to ne vienmēr ir pietiekami, lai veidotos dialogs ar sabiedrību, tādēļ Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) sabiedrības līdzdalību organizē gan normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā, gan īsteno plašākus, departamenta speciālistu ierosinātus pasākumus.

Pilsētas plānošanas dokumentu izstrāde

Pilsētai nozīmīgu plānošanas dokumentu izstrādes laikā ir būtiski dažādas sabiedrības mērķa grupas iesaistīt dokumenta redakcijas sagatavošanas posmā, lai, to nododot publiskajai apspriešanai, risinājumi būtu maksimāli izdiskutēti. Lai saņemtu sabiedrības viedokli pirms dokumenta redakcijas nodošanas publiskajai apspriešanai, RD PAD īsteno dažāda formāta pasākumus: darba grupas, darbnīcas, publiskas diskusijas, individuālas tikšanās, teritoriju apsekošanu, informējošus un skaidrojošus vebinārus, rakstisku priekšlikumu iesniegšanu u.c. Pēc pasākumiem tiek sagatavoti sanāksmes protokoli un saņemtie priekšlikumi tiek iekļauti kopējā priekšlikumu apkopojumā un izvērtēti darba procesā.

Būvniecības ieceres

Attiecībā uz būvniecības iecerēm, regulāri tiek rīkotas publiskās apspriešanas, kuru mērķis ir saskaņot sabiedrības un būvniecības ierosinātāja intereses. Publiskās apspriešanas laikā, pamatojoties uz sabiedrības viedokli, var tikt identificēti nosacījumi šādas ieceres realizēšanai dabā, piemēram, papildu apstādījumi, celiņu savienojumi un u.c., ja iedzīvotāji ir tā vēlējušies. Tiek dokumentēti un ņemti vērā visi saņemtie viedokļi.

Kā notiek balsojums?

Apspriežot būvniecības ieceres, sabiedrības viedokļa izteikšanas veidi ir iesniegums brīvā formā vai aptaujas lapa. Apspriežot koku ciršanu, jāaizpilda rakstveida atsauksmes (aptaujas anketas) un jāiesniedz RD PAD vai Apkaimju iedzīvotāju centrā, vai arī elektroniski portālā eriga.lv.

Šajās anketās nepietiek ar “jā”  vai “nē”. RD PAD sagaida argumentētus viedokļus un priekšlikumus par konkrēto jautājumu, kas palīdz pieņemt sabiedrības interesēm atbilstošākus lēmumus. Būvniecības iecerēs ir jānorāda, kā un cik lielā mērā iecerētā būvniecība aizskar personas tiesības vai likumiskās intereses, kā arī jāsniedz priekšlikumi, ierosinājumi vai nosacījumi, lai, īstenojot būvniecības ieceri, netiktu aizskartas šīs personas tiesības vai likumiskās intereses.

RD PAD  pēc publiskas apspriešanas norises beigām sagatavo pārskatu, kurā iekļauj  pausto viedokļu apkopojumu un ekspertu vai institūciju atzinumus, kā arī publiski izteikto viedokļu izvērtējumu, atsauksmju, priekšlikumu vai ierosinājumu apkopojumu būvniecības ieceres pilnveidošanai vai īstenošanai. Pamatojoties uz šo pārskatu, RD PAD pieņem lēmumu par ieceri, izvirzot nosacījumus tās realizācijai. Šo lēmumu var apstrīdēt pie RD PAD direktora vietnieka administratīvajos jautājumos, pēc tam vērsties tiesā. Līdzīgi ir arī ar koku ciršanas publiskajām apspriešanām – komisijas lēmumu iespējams apstrīdēt RD priekšsēdētājam, pēc tam vērsties tiesā.

Publiskās apspriešanas skaitļos

Attiecībā uz pilsētas plānošanas dokumentu apspriešanu, šogad īstenotas 5 lokālplānojumu un 2 detālplānojumu apspriešanas. 2022. gadā notika 3 lokālplānojumu apspriešanas. Koku ciršanas publiskās apspriešanas ir vidēji divas nedēļā, šogad ir bijušas jau 20 un pērn 37. Apkopojot informāciju par būvniecības ieceru publiskajām apspriešanām, 2022.gadā notika 3, bet šogad notikušas 4.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā līdzdalības budžetu īstenošana var stiprināt jauniešu piederības sajūtu savai skolai, pilsētai un valstij, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina uz informatīvo semināru “Līdzdalības budžets – rīks kā nepazaudēt savus jauniešus”, kas notiks trešdien, 6. septembrī no plkst. 15.00 līdz 16.30 ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.

Piedalīties aicināti politikas veidotāji, lēmuma pieņēmēji un citi jaunatnes jomā iesaistītie no Rīgas un Latvijas.

🔹 Pieteikšanās semināram – ŠEIT

  • Vietu skaits klātienē ierobežots. Semināru būs iespējams vērot arī tiešsaistē Zoom platformā. Saite tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem divas dienas pirms pasākuma.

🔎 Seminārs ir daļa no aktivitātēm, kuras tiek īstenotas starptautiska Erasmus+ projekta “YUPAD”* ietvaros par jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, un to vadīs “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane. Pasākuma laikā interesentiem būs iespēja iepazīties ar līdzdalības budžeta konceptu un pamatprincipiem, projektā jau sasniegtajiem rezultātiem, kā arī jauniešu līdzdalības izpausmēm un nozīmību.

🔎 Līdztekus tam, pirmo reizi plašākai sabiedrībai tiks prezentēti iepriekš minētās P. Jura aptaujas “Jauniešu pilsoniskā pašidentitāte” rezultāti par skolēnu pilsonisko attieksmi. Dati ievākti, aptaujājot vairāk kā divus tūkstošus Liepājas 9.-12.klašu skolēnu 2017., 2019. un 2023. gadā. Svarīgi ir apzināties, kas notiek ar pilsētu un valsti, kuras jaunieši nejūtas tai piederīgi. Kā liecina Liepājas Universitātes Izglītības zinātņu institūta pētnieka Pāvela Jura veiktās aptaujas dati, strauji kritušies tādi pilsoniskās piederības rādītāji kā lojalitāte, cieņa, patriotisms, lepnums par savu valsti u.c.

Lai popularizētu jauniešu iesaisti līdzdalības budžetu īstenošanā, augusta noslēgumā norisinājās meistardarbnīcas, kuru laikā četras jauniešu komandas (trīs skolu pašpārvaldes un viena NVO) izstrādāja iniciatīvas sev aktuālo izaicinājumu pārvarēšanai. Visu iesaistīto komandu projekti ir guvuši atbalstu, un to īstenošana tiks finansēta no Rīgas pašvaldības budžeta līdz 2500 EUR apmērā. Semināra laikā iesaistītie jaunieši īsumā dalīsies ar savām idejām un pieredzi meistardarbnīcās.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

* – “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Rīgas pašvaldība ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta īstenošanu, kas paredz veloceļu projektēšanu un izbūvi no galvaspilsētas uz Pinķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas administratīvajā teritorijā, veicinot starppilsētu savienojamību, nodrošinot sinerģiju ar jau izbūvēto un nākotnē plānoto veloceļu infrastruktūru, un integrējot veloceļu infrastruktūru vienotā satiksmes sistēmā ar maģistrālo veloceļu infrastruktūru. Tas paaugstinās iedzīvotāju mobilitāti un uzlabos vides kvalitāti. Lai sasniegtu mērķi, plānots izbūvēt velo infrastruktūru 16,6 km garumā trīs maģistrālajos velo maršrutos:

  • Rīga – Ulbroka 5,4 km;
  • Rīga – Ķekava 4,1 km;
  • Rīga – Babīte – Piņķi 7,1 km.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir nozīmīgs instruments motorizētās mobilitātes īpatsvara samazināšanai, veicinot “zaļās” mobilitātes pieejamību, kā videi draudzīgu pārvietošanās alternatīvu. Lai arī pastāv augsts pieprasījums pēc kvalitatīvas veloceļu infrastruktūras, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai veicinātu Rīgas metropoles areāla savienojamību un radītu priekšnosacījumu vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai, šobrīd Rīgas metropoles areālā trūkst vienota velosatiksmes tīkla, veloinfrastruktūra ir attīstīta fragmentāri. Tāpēc ir nepieciešams veidot vienotu un nepārtrauktu maģistrālas nozīmes veloinfrastruktūru, kas mazinātu arī velo negadījumu skaitu.

📌 Īstenojot projektu, tiks nodrošināta maksimāli neatkarīga un droša mikro mobilitātes kustība, kuru neietekmē gājēju un privātā transporta plūsma pilsētā. Tādējādi iedzīvotājiem tiks radīta iespēja izmantot velo un citus mikro mobilitātes transporta rīkus, kas ir efektīvs pārvietošanās rīks “satiksmes maksimuma stundās”. Projektu plānots īstenot līdz 2026.gada maijam.

Veloceļu infrastruktūras attīstība ir viena no pasākumu kopuma īstenotajā Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformā, kurā kopumā plānots Rīgas pašvaldībā ieguldīt 131 miljonus eiro lielu Atveseļošanās fonda finansējumu. Reformas mērķis ir mazināt transporta radīto negatīvo ietekmi uz galvaspilsētas vides kvalitāti un veidot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus integrētus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sagaidāms, ka īstenotā reforma dos pozitīvu pienesumu Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai.

📌 Ar Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam var iepazītie ŠEIT

● Kopējais projekta budžets ir 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veido Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tiks segts ar aizņēmumu Valsts kasē, ir 4 448 793 eiro.

Projekts “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” tiek īstenots ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” reformas 1.1.1.r. “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” investīciju 1.1.1.3.i. “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”.