Rīga Eiropas mobilitātes nedēļā aicina kopīgi pavadīt laiku pilsētvidē

No 16. līdz 22. septembrim daudzviet Eiropā norisināsies Eiropas mobilitātes nedēļa, mudinot iedzīvotājus izvēlēties videi un veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus un būt fiziski aktīviem ikvienā vecumā. Arī rīdzinieki aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs – piedalīties starptautiskajā soļu izaicinājumā, velobraucienos un fiziskajās nodarbībās apkaimēs, Tvīda braucienā un mobilitātes pasākumā Stūrmaņu ielā, kā arī vēl šajā nedēļas nogalē nesteidzīgi izbaudīt pilsētas unikālo arhitektūru brīvdienu gājēju ielās Alberta ielā un Antonijas ielas posmā.

Pērn Rīga saņēma pirmo vietu Eiropas Komisijas konkursā par Eiropas mobilitātes nedēļā īstenotajām aktivitātēm, tāpēc pilsēta turpina iesākto un arī šogad Mobilitātes nedēļas laikā ar saukli “Rīga kustībai un priekam” piedāvā daudzveidīgu pasākumu programmu, kas aicina kustēties un aktīvi pavadīt laiku neatkarīgi no vecuma. Nedēļas garumā notiks velobraucieni, pastaigas, fizisko aktivitāšu nodarbības, radošas norises un dažādi pasākumi Rīgas apkaimēs.

“Eiropas mobilitātes nedēļa Rīgā jau kļuvusi par skaistu tradīciju, kas ik gadu aicina paskatīties uz pilsētu no cita skatupunkta. Es ticu, ka ar katru gadu šī iniciatīva kļūs plašāka un iesaistīs arvien vairāk rīdzinieku, uzņēmumu un organizāciju. Cilvēkiem draudzīga pilsēta sākas ar ikdienas izvēlēm, ar iespēju droši pārvietoties kājām, ar velosipēdu vai citiem mikromobilitātes rīkiem. Rīgā vēl ir daudz darāmā, īpaši, lai veloceļu tīkls būtu ērtāk savienots un ļautu cilvēkiem pārvietoties vēl brīvāk un drošāk, taču mēs soli pa solim veidojam pilsētu, kurā priekšroka tiek dota cilvēkam. Mobilitātes nedēļas laikā aicinu ikvienu rīdzinieku izmēģināt kādu jaunu pārvietošanās veidu, izstaigāt savu apkaimi vai doties uz ierasto galamērķi citādi nekā ikdienā. Dažkārt pietiek ar nelielu pārmaiņu, lai ieraudzītu savu pilsētu no pavisam cita skatupunkta,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Eiropas Komisijas soļu izaicinājumā Rīga cīnīsies par aktīvākās pilsētas titulu

Jau otro gadu no 16. septembra līdz 22. septembrim norisināsies starptautisks soļu izaicinājums “Soļo savai pilsētai!”, ko organizē Eiropas Komisijas EIT Urban Mobility sadarbībā ar lietotni “Walk 15”. Rīdzinieki aicināti lietotnē pievienoties Rīgas komandai un aktīvi soļot, izvirzot Rīgu par aktīvāko pilsētu Eiropā. Pērn Rīga soļu izaicinājumā ieguva otro vietu, piekāpjoties Viļņai. Šobrīd Rīgas komandā pieteikušies jau vairāk nekā 1800 dalībnieku.

Bezmaksas sporta nodarbības, pārgājieni un velobraucieni aicinās rīdziniekus kustēties un iepazīt apkaimes

Lai mudinātu cilvēkus uz aktīvu dzīvesveidu un kustību, Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros iedzīvotājiem plašā klāstā bez maksas būs pieejamas vairāk nekā 70 bezmaksas cigun, fitnesa, ielu vingrošanas, jogas, nūjošanas nodarbības un pārgājieni. 21. septembrī Iļģuciemā notiks arī “Senioru veselīgā pastaiga”, kuras laikā paredzēta iesildīšanās kopā ar fizioterapeitu un aptuveni 2 stundu pastaiga gida pavadībā pa maršrutu ”Zaļais Ilģuciems”. Visām nodarbībām un pārgājieniem nepieciešama iepriekšēja reģistrācija.

Aicinot rīdziniekus izmantot jauno veloinfrastruktūru un iepazīt apkaimes, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra koordinatori aicina pievienoties velobraucieniem.

16.septembrī norisināsies velobrauciens cauri Rīgas lielākajām apkaimēm – Purvciemam un Pļavniekiem.

20.septembrī iedzīvotāji aicināti pievienoties braucienam Rīga – Babīte, iepazīstot Anniņmuižas, Imantas, Dzirciema un Ķīpsalas apkaimes;

22. septembrī rīdzinieki aicināti pievienoties velobraucienam Bišumuižas un Ķekavas virzienā. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Viedo pilsētu konference par pilsētvides inovāciju ieviešanu

17. septembrī Rīgas Tehniskajā universitātē norisināsies Viedo pilsētu konference, kuras centrālais jautājums šogad ir “Kas ir nepieciešams, lai pilsētvides inovācijas patiešām darbotos?”. Konferencē piedalīsies vairāk nekā 250 pārstāvji no Latvijas un Eiropas pilsētām un pašvaldībām, valsts pārvaldēm, pētniecības, uzņēmējdarbības un inovāciju ekosistēmām, lai diskutētu par viedpilsētu attīstību, digitālo transformāciju un kā inovācijas no idejām un pilotprojektiem nonāk līdz praktiskiem un mērogojamiem risinājumiem.

Galvenie nedēļas notikumi – Mobilitātes pasākums Stūrmaņu ielā un Tvīda brauciens

19. septembrī, Bolderājā, Stūrmaņu ielā no Gobas līdz Brūžu ielai notiks izklaidējošs mobilitātes pasākums, kurā rīdzinieki varēs gūt pieredzi, kā mobilitāte un kustība ar mērķi var mainīt mūsu ikdienu un paradumus. Pasākumā dienas garumā būs dažādas radošās un fiziskās aktivitātes, diskusija, velotriālā paraugdemonstrējumi, iluzionista Edžus priekšnesums, Valtera Pūces un Daiņa Teņa koncerts, un pasākuma noslēgumā rīdzinieki aicināti uz grupas “Autobuss debesīs” koncertu. Pasākuma laikā Stūrmaņu ielas posms būs slēgts autotransporta satiksmei.

19. septembrī norisināsies arī tradicionālais Rīgas Tvīda brauciens – viens no elegantākajiem un gaidītākajiem notikumiem Latvijas velo kultūrā. Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uzvilkt tērpus retro noskaņās, sapost velosipēdus un kopīgi izbaudīt pilsētas ainavu unikālā braucienā pa Rīgas ielām. Šogad brauciena sākums būs pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārzā, bet noslēgums Kalnciema kvartālā. Brauciens vedīs cauri dažādām pilsētas ielām un centru.

Tāpat šajā dienā Imulas un Kalvenes ielu aplī norisināsies riteņbraukšanas sacensības visai ģimenei “Imulrings 2026”- ikgadējs Eiropas mobilitātes nedēļas pasākums ar velobraucieniem dažādās veloklasēs (kā arī skrejriteņu klasē), iekļaujot rollingu, skrituļslidu braucienu, velostafeti, skrējienu un pat virves vilkšanu. Sacensības rīko Rīgas Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

Starptautiskajā dienā bez auto pašvaldība organizēs velobusa aktivitāti skolēniem

Mobilitātes nedēļu 22. septembrī noslēgs Starptautiskā diena bez auto. Lai veicinātu velobraukšanu skolēnu vidū un demonstrētu, kā droši pārvietoties pa Rīgas veloceliņiem, Rīgas pašvaldība šajā dienā organizēs īpašu Velobusa aktivitāti “Ripo pa Rīgu. Maini savu rītu!”, kas būs kopīgs brauciens ar velosipēdiem uz skolu. Aktivitāte tiks organizēta Rīgas 84. vidusskolas skolēniem, tā iedrošinot skolēnus doties uz skolu patstāvīgi ar velosipēdu.

Ar Rīgas pašvaldības organizēto pasākumu programmu un papildu informāciju iespējams iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē: https://www.riga.lv/lv/mobilitate.

 

Aicina piedalīties aptaujā par mobilitāti Rīgā un Pierīgā

Iedzīvotāji aicināti līdz 18. septembrim piedalīties sabiedrības aptaujā, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu Rīgas metropoles mobilitātes plānu. Aptaujas rezultāti ļaus iegūt objektīvu viedokli par iedzīvotāju prioritātēm, plānojot transporta infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa attīstību Rīgā un Pierīgā.

Nepieciešams sabiedrības viedoklis par pārvietošanās prioritātēm

“Aptauja paredzēta ikvienam, kurš regulāri pārvietojas Rīgas metropoles teritorijā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida – sabiedriskā transporta, automašīnas, velosipēda, skrejriteņa vai pārvietošanās kājām. Vēlamies uzklausīt gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotāju viedokli par prioritātēm, jo ikdienā starp galvaspilsētu un tās apkārtējiem novadiem notiek intensīva cilvēku pārvietošanās uz darbu, mācībām vai brīvā laika aktivitātēm,”

“Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdzēs noteikt galvenos rīcības virzienus turpmākajiem gadiem un izvirzīt prioritātes, kas ir saskaņotas starp jomas ekspertiem un transporta sistēmas lietotājiem. Sabiedrības iesaiste plānošanas procesos ļauj pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un veiksmīgāk īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus,”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks, vicemērs pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pārvietošanās paradumus, kā arī apzināt faktorus, kas veicinātu lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu un attīstību Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Aptaujas laikā iedzīvotāji var paust viedokli par dažādu transporta veidu prioritātēm un vajadzībām Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, proti, kādā laika termiņā ir jārisina gājēju un mikromobilitātes, sabiedriskā transporta, auto un citu transportlīdzekļu īslaicīgas nomas un privātā transporta izaicinājumi, kā arī – cik prioritāri jāplāno loģistikas, kravas un piegāžu, ūdens transporta, gaisa transporta un spēkratu, kas pārvietojas patstāvīgi bez šofera, attīstība Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji var paust savu redzējumu par tādām mobilitātes prioritātēm kā satiksmes drošība, mūsdienīgu tehnoloģiju un lietotņu izmantošana ērtākai braukšanai, vairāku transporta veidu apvienošana viena brauciena laikā, vides kvalitāte (gaisa kvalitāte un trokšņu līmenis), iekļaujoša mobilitāte ikvienam un vides pieejamība transporta sistēmā, kā arī plānošana un pilsētvide.

Aptauja pieejama šeit,  (tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3-5 minūtes).

Top Rīgas metropoles ilgtspējīgas mobilitātes plāns

Aptauja notiek saistībā ar Rīgas metropoles mobilitātes plāna izstrādi (starptautiski pazīstams ar abreviatūru SUMP), ko īsteno Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, nozares ekspertiem un citām atbildīgajām institūcijām. Šobrīd ir uzsākts kopīgs darbs pie vienota redzējuma veidošanas par transporta sistēmas attīstību visā Rīgas metropoles teritorijā.

Metropoles areāla pamata teritorija ietver Rīgu un Jūrmalu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu. Ietekmes teritorija aptver arī Saulkrastu, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Plānu jāizstrādā līdz 2027. gada beigām, un tā mērķis ir radīt integrētus risinājumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidošanai. Plāna izstrādātāji analizēs transporta plūsmas, iedzīvotāju mobilitātes paradumus un esošās infrastruktūras noslodzi, kā arī turpmāk organizēs sabiedrības iesaisti. Īpašu uzmanību plānots pievērst transporta tīkla salāgošanai starp Rīgu un Pierīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu attīstībai, kā arī datos un analizē balstītiem investīciju projektiem, nodrošinot ērtu, drošu un iekļaujošu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Kopienu rīcība krīzes situācijās”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, kas notiks trešdien, 16. septembrī, no plkst. 14.00 līdz 16.00.

Semināru vadīs Inese Vaivare – biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore, Latvijas Pilsoniskās alianses darba grupas “NVO civilajā aizsardzībā” vadītāja, piedalījusies starptautiskās un nacionālās mācībās krīžu gatavībai, kā arī iesaistījusies krīzes situāciju novēršanā Latvijā.

Dalībnieki iegūs zināšanas par NVO un kopienu lomu civilajā aizsardzībā, aktivitātēm, kuras var veikt krīzes situācijā un spēli, kas palīdzēs labāk sagatavoties, saprast pilnveidojamās rīcības.

Programmā:

civilās aizsardzības sistēma: galvenie dokumenti, struktūra, atbildības un NVO loma tajā;

praktiskie piemēri kopienu gatavības krīzes situācijām paaugstināšanai;

galda izspēle krīzes situācijai: noteikumi, lietošana kopienās.

Aicinām reģistrēties līdz 15. septembrim, atverot pieteikuma formu – šeit.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

9. septembrī plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Par Rīgas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes dokumenta “Prioritārie virzieni pieejamības un piekļūstamības nodrošināšanai Rīgā 2027–2029” projektu. Ziņo: Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
  2. Par uzlabojumiem pašvaldības ēku un teritoriju piekļūstamībai. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle.
  3. Par publiskās infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanu. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību, izstrādē un īstenošanā.

Memoranda padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomi var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi 09.09.2026. – pa tālruni 67181657 vai dace.paegle@riga.lv.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”

NVO nams atklāj rudens semināru sezonu un aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, kas notiks trešdien, 9. septembrī no plkst. 15.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inga Spriņģe – pētnieciskā žurnāliste un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāja ar vairāk nekā 20 gadu profesionālo pieredzi. Pēdējos desmit gadus viņa padziļināti strādā ar dezinformācijas, maldinošas informācijas un propagandas tēmām gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pēc nodarbības dalībnieki:

atpazīs “sarkanos karogus” sociālajos medijos un ziņās;

sapratīs, kā sociālie mediji manipulē ar emocijām (un kāpēc tas strādā);

zinās biežākos dezinformācijas un krāpniecības paņēmienus;

iemācīsies praktiskus rīkus informācijas pārbaudei;

zinās, kā reaģēt, ja atpazīst dezinformāciju, nevis tikai dusmoties;

sapratīs, kā rīkoties, ja par organizāciju vai tās pārstāvjiem izplata nepatiesu informāciju.

Aicinām reģistrēties līdz 8. septembrim, atverot saiti – ŠEIT.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Aicina ieviest risinājumus fiziskās vides pieejamībai cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem

Piedzīvojot kustību vai citus funkcionālos traucējumus, cilvēka ikdiena bieži atduras pret fiziskās vides nepieejamību — no neatbilstoša izmēra autostāvvietām un nepielāgotām ieejām ēkās līdz pat higiēnas telpu trūkumam publiskajā telpā. Biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros laidusi klajā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Neredzams nav neesošs – fiziskā vide”

Biedrības vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Kasparu Maguru — Labklājības ministrijas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos un tēti bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Būtiskākie fiziskās vides izaicinājumi

Viens no pirmajiem šķēršļiem ceļā uz mācību iestādi, darbu vai kultūras pasākumu ir autostāvvietas novietojums un izmērs. Automašīnām, kas pielāgotas ratiņkrēslu pārvadāšanai (ar aizmugurējām vai sānu rampām), parastās vai nepietiekami garās stāvvietas nav piemērotas, apgrūtinot cilvēka drošu izcelšanu no transportlīdzekļa.

Priekšlikums risinājumam ir palielināt īpašo autostāvvietu skaitu uz katras ielas un kvartālos (vismaz 1–2 vietas uz ielas), kā arī nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu marķējumu un izmērus. Aicinājums attiecas ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz privātajiem autostāvvietu apsaimniekotājiem.

Stāsts par 16 gadus veco Marku ratiņkrēslā, kuram skolas vadība atteicās pielāgot ieeju vai pārcelt stundas uz pirmo stāvu, atrunājoties ar ēkas vēsturisko statusu un līdzekļu trūkumu, spilgti ilustrē sistēmisko diskrimināciju. Argumenti par vēsturisko ēku neiztur kritiku — videi ir jāattīstās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām.

Priekšlikums risinājumam ir projektētājiem un iestāžu vadītājiem aktīvāk jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, apvienību Apeirons), lai atrastu efektīvus un finansiāli pieejamus risinājumus. Izglītības iestādēm prioritāri jānodrošina elastība stundu sarakstos un klašu izvietojumā, uztverot vides pielāgošanu kā investīciju nākotnē, nevis slogu.

Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu asistentiem akūta problēma ir atbilstošu higiēnas telpu trūkums publiskajās ēkās, sporta un kultūras būvēs. Standarda tualetes bieži vien nav pietiekamas, spiestā kārtā liekot pārtraukt pasākuma apmeklējumu vai mācību dienu.

Priekšlikums risinājumam ir attīstīt Changing Places konceptu Latvijā — izveidot higiēnas telpas ar regulējamām kušetēm/gultām (pie sienas piemontējamām) un pacēlājiem. Šādas telpas kalpo ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ir ērti izmantojamas arī vecākiem ar zīdaiņiem un senioriem. Šādu telpu izbūvei jākļūst par normu visās izglītības, sporta un kultūras celtnēs.

“Investīcijas vides pieejamībā nav slogs pašvaldībām vai uzņēmējiem — tā ir tieša investīcija mūsu pašu iedzīvotājos un nākotnē. Mums ir jāmaina domāšanas veids un jāiet līdzi laikam. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un, ja saskaramies ar neiecietību vai nepieejamību, par to ir skaļi jārunā un jāsniedz priekšlikumi.”

Kaspars Magurs, Labklājības ministrijas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos.

Klausieties plašāk podkāstā www.saknes.lv, YouTube  un Spotify , lai uzzinātu vairāk par personīgajiem pieredzes stāstiem, socializēšanās nozīmi jauniešu attīstībā un praktiskiem ieteikumiem vecākiem, kā aizstāvēt sava bērna tiesības uz pieejamu vidi.

Sarunu cikls tapis, balstoties uz 106 iedzīvotāju pieredzes stāstiem par saskarsmi ar neiecietību un diskrimināciju.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

NVO nams atsāk semināru sezonu – uzmanības centrā drošība

Septembrī NVO nams aicina uz trim tiešsaistes semināriem, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un NVO gatavībai dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Semināros drošība tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem – sākot ar spēju kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju, līdz kopienu gatavībai rīkoties krīzes situācijās un drošībai digitālajā vidē.

Drošība nav tikai valsts un atbildīgo institūciju uzdevums – tās stiprināšanā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kopienām un ikvienam no mums. NVO bieži ir ciešā saskarē ar dažādām sabiedrības grupām, tādēļ tās var palīdzēt gan veicināt sabiedrības informētību un noturību pret dezinformāciju, gan stiprināt kopienu gatavību krīzes situācijām. Vienlaikus drošība sākas arī ar katra paša atbildību – kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pārbaudīt tās avotus, apzināties riskus digitālajā vidē un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Jo zinošāki un sagatavotāki esam katrs atsevišķi, jo noturīgāka pret dažādiem apdraudējumiem kļūst arī sabiedrība kopumā.

Semināru grafiks un reģistrācija:

9. septembris plkst. 15.00–17.00 tiešsaistē: “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, lektore Inga Spriņģe. Reģistrācija – ŠEIT.

16. septembris plkst. 14.00–16.00 tiešsaistē: “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, lektore Inese Vaivare. Reģistrācija – ŠEIT.

30. septembris plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Digitālā drosme un drošība NVO ikdienā: mākslīgais intelekts kā personīgais IT drošības konsultants un asistents”, lektors Aleksandrs Ļubinskis. Reģistrācija – ŠEIT.

Aicināti Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Dalība semināros ir bez maksas.

Informējam, ka norišu laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Rīga aicina piedalīties gaismas festivāla “Staro Rīga 2026” iniciatīvas programmā

Rīgas pašvaldība un Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde aicina uzņēmējus un Rīgas pilsētas ēku īpašniekus pievienoties gaismas festivālam “Staro Rīga 2026”, izgaismojot pilsētvides objektus.

Šī iniciatīva sniedz iespēju izgaismot ēku fasādes, laukumus un citus pilsētas arhitektūras elementus, kļūstot par daļu no krāšņā gaismas pasākuma un padarot Rīgu vēl gaišāku svētku laikā.

Iniciatīvas programma ir būtiska festivāla daļa. Svinot mūsu valsts dzimšanas dienu, programmas mērķis ir dot iespēju pievienoties visiem, kas vēlas iekļauties svētku programmā galvaspilsētā, izgaismojot savas ēkas vai objektus, piedaloties ar līdzfinansējumu gaismas objektu realizācijā vai iesaistoties “Staro Rīga” aktivitāšu atbalstā.

Festivāla organizatori nodrošina iniciatīvas programmas objektu iekļaušanu “Staro Rīga” programmā, komunikāciju un organizatorisku atbalstu gaismas objektiem, kurus pieteicēji īsteno par saviem līdzekļiem, kā arī sniedz ieteikumus mākslinieciskiem risinājumiem. Gaismas objektus var veidot saskaņā ar festivāla tēmu, bet tie var arī neatrasties festivāla maršrutā.

Gaismas festivāls “Staro Rīga 2026” notiks no 15. līdz 18. novembrim. Tas ir viens no būtiskiem valsts svētku svinību pasākumiem galvaspilsētā, iedzīvotāju iemīļots, pozitīvs pasākuma zīmols, kas sabiedrībā tiek saistīts ar patriotismu un nacionālo identitāti.

Šī gada festivāla tēma ir “unum momentum – tas viens mirklis”.

“Staro Rīga 2026” plānotā maršruta galvenā ass ir Daugava un gaismas objektu izvietojums abos Daugavas krastos. Daugavas kreisajā krastā festivāla maršruts ved no Gaismas pils pa Mūkusalas promenādi. Daugavas labajā krastā maršruta galapunkti ir Centrāltirgus spīķeru teritorija un Viesturdārzs, iekļaujot maršruta paplašinājumā Vecrīgu un teritoriju no Daugavmalas līdz Kronvalda parkam.

Aicinām pieteikt dalību festivālā līdz 5. septembrim, sūtot pieteikumus uz elektronisko pasta adresi staroriga@riga.lv.

Kontaktpersona: Ieva Zariņa, tālrunis +37128335520.

 

“Esi aktīvs ikdienā!” – 31 dienas izaicinājums aicina kustēties vairāk un rūpēties par savu veselību

EWBA iniciatīvas ietvaros Latvijā no 1. septembra līdz 1. oktobrim (ieskaitot) norisināsies attālināts izaicinājums “Esi aktīvs ikdienā!”, aicinot ikvienu ikdienā vairāk kustēties, rūpēties par savu veselību un labbūtību, kā arī veidot ilgtermiņa aktīva dzīvesveida paradumus.

Dalība izaicinājumā notiks attālināti Distancetrace platformā, tāpēc ikviens dalībnieks varēs piedalīties sev ērtā vietā un laikā – ejot, nūjojot, skrienot vai braucot ar velosipēdu (bezmaksas).

31 diena kustībai

Izaicinājuma ideja ir vienkārša – kustēties katru dienu.

31 diena ir iespēja apzināti ieviest vairāk kustību savā ikdienā un veidot jaunus paradumus. Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz ķermenim un smadzenēm pierast pie kustības, un ar laiku tā var kļūt par dabisku ikdienas sastāvdaļu.

Dalībnieki tiek aicināti izvirzīt sev mērķi būt aktīviem katru dienu un, ja iespējams, veikt vismaz 5 kilometrus dienā. Šos kilometrus var noiet, noskriet, veikt nūjojot vai nobraukt ar velosipēdu.

Soļi, kilometri un punkti

Izaicinājuma laikā dalībnieki krās soļus, kilometrus un punktus, izmantojot Distancetrace platformu.

Dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko kustību veidu un aktivitāti pielāgot savām iespējām. Mērķis nav koncentrēties tikai uz sportisku rezultātu, bet gan veicināt regulāru kustību un palīdzēt cilvēkiem atrast sev piemērotu veidu, kā būt aktīvākiem ikdienā.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta dalībniekiem, kuri izaicinājumā būs aktīvi visas 31 dienas un izpildīs noteiktos minimumus. Viņi tiks īpaši izcelti un apbalvoti.

Aicinām iesaistīties organizācijas un darba vietas

“Esi aktīvs ikdienā!” īpaši aicina iesaistīties uzņēmumus, organizācijas, iestādes un to darbiniekus, kopīgi veidojot aktīvāku un veselīgāku darba vidi.

Organizācijas tiek aicinātas informāciju par izaicinājumu nodot saviem darbiniekiem un kolēģiem, kā arī izmantot sagatavotos informatīvos materiālus un QR kodu, lai ikvienam būtu iespēja ērti reģistrēties.

“Mēs vēlamies atgādināt, ka rūpes par savu veselību nav jāatliek uz vēlāku laiku. Kustība var būt ļoti vienkārša – pastaiga, nūjošana, skrējiens vai brauciens ar velosipēdu. Būtiskākais ir sākt un darīt to regulāri. Šīs 31 dienas ir iespēja izmēģināt, kā ikdienas kustība maina pašsajūtu, enerģiju un dzīves ritmu,”

norāda EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā Katrīna Voropāja.

Kā piedalīties?

Lai piedalītos izaicinājumā, nepieciešams:

1. Reģistrēties Distancetrace platformā – šeit;
2. Izveidot dalībnieka profilu.
3. Norādīt savu uzņēmumu vai organizāciju.
4. No 1. septembra sākt uzskaitīt savas aktivitātes, soļus un kilometrus Distancetrace platformā.

Pasākuma kods: 53NJ9LVY

Detalizēta informācija par dalību un punktu uzskaites kārtību – ŠEIT.

Aicinājums ikvienam

“Esi aktīvs ikdienā!” nav tikai izaicinājums par kilometriem vai punktiem. Tā ir iespēja 31 dienu apzināti izvēlēties kustību, iesaistīt kolēģus, ģimeni un draugus un veidot paradumus, kas palīdz rūpēties par veselību arī pēc izaicinājuma beigām.

Sāc ar to, kas tev ir pa spēkam. Ej, nūjo, skrien, brauc ar velosipēdu – galvenais ir kustēties!

Par EWBA

European Workplaces BeActive (EWBA) ir Eiropas līmeņa iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes darba vietās un rosināt cilvēkus ikdienā vairāk kustēties. Latvijā iniciatīvas aktivitātes koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija.

Papildu informācijai:
Katrīna Voropāja
EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā
Latvijas Tautas sporta asociācija
ewba.latvia@gmail.com
+371 29 659 000
www.sporstvisiem.lv

Eksperti uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļūstamību un novērst diskrimināciju pakalpojumu sfērā

Ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība bieži pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, atstājot novārtā un padarot “neredzamas” to cilvēku vajadzības, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi. Tas nereti pārvēršas nepamatotā pakalpojumu atteikumā vai digitālās vides barjerās, kas liedz cilvēkiem piekļūt pašu finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti uzsver, ka diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Biedrības “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Tiesībsardzes padomnieci starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Aneti Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju Kasparu Biezo. Šajā sarunā abas puses padziļināti iztirzāja divas būtiskas tēmas: tiešo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ un digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tiešā diskriminācija pakalpojumu apkalpošanā

Diskusijā tika apskatīts stāsts par 19 gadus veco Kārli, kuram ir Tureta sindroms (hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas). Ģimenes vakariņu laikā restorānā Kārlim sākās simptomu izpausmes, kā rezultātā restorāna personāls un pārvaldnieks palūdza viņus nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu, ignorējot paskaidrojumus par diagnozi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja invaliditātes dēļ. Savukārt, atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai ja pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu. Invaliditātes jēdziens ir interpretējams plaši, t.i., uzsvars ir liekams uz to, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis ir priekšnosacījums, kas jāņem vērā arī diskriminācijas gadījumos.

Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt savus darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.

Sūdzības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem iespējams iesniegt Tiesībsarga birojā gan elektroniski, gan papīra formātā, sūtot pa pastu. Sūdzībā ir jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds; kontaktinformācija; iestāde vai persona, pret kuru tiek vērsta sūdzība; detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija, vai sūdzības iesniedzējs ir vērsies citās institūcijās. Svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai Tiesībsarga birojs pēc iespējas efektīvāk varētu izvērtēt situāciju. Ja persona kā trešā puse veic filmēšanu ar kameru, pirmajā vietā vienmēr jābūt personīgajai drošībai, un iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā jānodod cietušajai personai to nepublicējot sociālajos tīklos. Tikai cietusī persona var izlemt, ko tālāk ar šo privāto video ierakstu darīt.

“Diskriminācija visupirms ir attieksme. Lai mainītu attieksmi, ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijai, jo tad cilvēki sāks kļūst saprotošāki un atradīs nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu piekļūstamību.”

Anete Ilves, Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Piekļūstamības barjeras digitālajā vidē un finanšu pakalpojumos

Otra diskusijas tēma skāra 24 gadus vecās Māras stāstu, kurai ir vājredzība. Apkalpojot bankā, darbiniece steidzināja klientu, savukārt jaunā parauga maksājumu termināls ar spīdīgu virsmu un sensorajām pogām liedza Mārai patstāvīgi ievadīt PIN kodu, kā rezultātā pakalpojums tika atteikts drošības noteikumu dēļ.

Tirgū dominējošās skārienjūtīgās virsmas (bankomātos, sadzīves tehnikā, maksājumu termināļos) bieži vien rada nepārvaramas barjeras vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spiežot viņus atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.

Tomēr pastāv normatīvais regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – kas uzliek pienākumu banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļūstamu vidi (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, kas izdod fiziskas biļetes, banku filiāļu rindas kārtas numuru automāti utt.). Attiecībā uz banku sektoru ir nepieciešams norādīt, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par pakalpojumu sniegšanu klientiem ar invaliditāti un ir veiktas bankas darbinieku apmācības. Minētās vadlīnijas ir pieejamas Finanšu nozares asociācijas tīmekļvietnē un ikviens ar tām var iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šīm vadlīnijām.

Tādejādi ļoti svarīga ir pašu cilvēku ar invaliditāti iesaiste – ja pakalpojums nav piekļūstams, par to vispirms ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, tad ir jāvēršas atbildīgajās institūcijās. Atbildīgo institūciju saraksts ir pieejams Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” , VSIA “Autotransporta direkcija” utt.

“Svarīgi ir pirmkārt būt saprotošiem pret sevi un savām iespējām, nekautrēties lūgt palīdzību un izmantot cilvēcisko faktoru komunikācijā. Taču arī sabiedrībai kopumā ir jāatbrīvojas no stereotipiem un jābūt krietni iecietīgākai vienam pret otru.”

Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” un sēriju “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” skatiet www.saknes.lv, YouTube  un Spotify  platformās.

Projektu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros. urā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv