No 1. jūlija stāsies spēkā jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksas aprēķināšanas kārtība

No 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi*, kas nosaka jaunu Rīgas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksas aprēķināšanas kārtību. Jaunās kārtības mērķis ir ieviest vienotus, caurskatāmus un taisnīgus īres maksas aprēķināšanas principus visām pašvaldības dzīvokļu grupām, vienlaikus saglabājot sociālo atbalstu iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams.

Līdzšinējā īres maksas aprēķināšanas kārtība dažādām pašvaldības dzīvokļu kategorijām bija atšķirīga un vairs neatbilda aktuālajam tiesiskajam regulējumam. Turpmāk atlīdzības daļa par dzīvojamās telpas lietošanu tiks aprēķināta, balstoties uz dzīvokļa universālo kadastrālo vērtību, vienlaikus nodrošinot samērīgu pieeju un iespēju uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu.

“Rīgas pašvaldības uzdevums ir nodrošināt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama, vienlaikus rūpējoties arī par pašvaldības dzīvojamā fonda ilgtspējīgu uzturēšanu. Jaunā īres maksas aprēķināšanas kārtība ievieš vienotus un saprotamus principus visiem pašvaldības dzīvokļiem, vienlaikus saglabājot būtiskus atvieglojumus sociālajiem dzīvokļiem un vairākām iedzīvotāju grupām. Savukārt tos iedzīvotājus, kuriem maksājumu segšana var radīt grūtības, aicinām savlaicīgi vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu,” norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja

Elīna Treija.

“Ir svarīgi, lai pašvaldība ieviestu arvien vairāk tiešos atbalstus ģimenēm ar bērniem, tādēļ noteikumos iestrādāts, ka mājsaimniecībām ar nepilngadīgiem bērniem, bērnu ar invaliditāti, vai kurā ir persona ar invaliditāti kopš bērnības, īres maksai paredzēts 50 % samazinājums. Šādu atbalstu saņems 887 dzīvokļi jeb 11% no tiem, kam noteiks īres maksu,”

uzsver E. Treija.

Jaunā kārtība attieksies uz:

• pašvaldības sociālo dzīvokļu īrniekiem;
• īrniekiem, kuri dzīvo palīdzības sniegšanas ietvaros izīrētajos pašvaldības dzīvokļos;
• īrniekiem, kuri dzīvo pašvaldības dzīvokļos, kurus ir tiesības privatizēt (atsavināt par naudu).

Sociālajos dzīvokļos saglabās īpašu atbalstu

Sociālo dzīvokļu īrniekiem arī turpmāk būs vislabvēlīgākie nosacījumi. Viņu īres maksu veidos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi un dzīvojamās telpas lietošanas izdevumi, tostarp komunālie maksājumi, zemes lietošanas maksa (ja piemērojama) un 50% no faktiskajām siltumapgādes pakalpojuma – apkures izmaksām.

Atšķirībā no pārējiem pašvaldības dzīvokļiem sociālajos dzīvokļos īres maksā netiks iekļauta atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu.

Palīdzības sniegšanai izīrētajiem dzīvokļiem

Šajos dzīvokļos īres maksu veidos:

• atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu 2,5% apmērā no dzīvokļa universālās kadastrālās vērtības gadā, sadalot to 12 mēnešu maksājumos;
• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi;
• dzīvojamās telpas lietošanas izdevumi.

Maznodrošinātām personām atlīdzības daļa būs samazināta par 30%, savukārt ģimenēm ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem, ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, kā arī personām ar invaliditāti no bērnības – par 50%.

Dzīvokļiem, kurus iespējams privatizēt

Pašvaldības dzīvokļos, kurus īrniekiem ir tiesības privatizēt, īres maksu veidos atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, pārvaldīšanas un lietošanas izdevumi, kā arī maksājumi par dzīvojamajai mājai veicamajiem remontdarbiem.

Dzīvokļa universālo kadastrālo vērtību bez maksas iespējams noskaidrot portālā www.kadastrs.lv, kā arī pie dzīvojamās mājas pārvaldnieka, ja māju apsaimnieko SIA “Rīgas nami” vai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Jautājumu gadījumā iedzīvotāji aicināti rakstīt uz e-pastu ires_maksa@riga.lv.

Ja rodas grūtības segt maksājumus

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, kuriem jaunās maksas dēļ var rasties grūtības norēķināties par mājokli, neveidot parādus, bet savlaicīgi vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu.

Mājokļa pabalsts ir finansiāls atbalsts mājokļa lietošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, tostarp īrei, apsaimniekošanai, apkurei, elektrībai, ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem maksājumiem.

Iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai var iesniegt:

• nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu;
• izmantojot e-adresi portālā Latvija.gov.lv;
• klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (par pieņemšanas laiku zvanot uz informatīvo tālruni 1201);
• nosūtot pa pastu uz Rīgas Sociālo dienestu, Baznīcas ielā 19/23, Rīgā.

*Rīgas domes saistošie noteikumi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksu”

 

Daudzbērnu ģimenēm Rīgā – ērtāka piekļuve svarīgai informācijai

Lai palīdzētu Rīgas iedzīvotājiem ērtāk orientēties un ātrāk atrast atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, Labklājības departamenta mājaslapā ir izvietota informācija “Biežāk uzdotie jautājumi par Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistru”.

Reģistrs ir datubāze, kurā apkopo datus par Rīgā deklarētām ģimenēm ar vismaz trīs bērniem, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības noteiktus atvieglojumus.

Jaunajā sadaļā vienkopus apkopota būtiskākā informācija par reģistru – kas tas ir, kas var tajā reģistrēties, kā notiek reģistrācija, kādi dokumenti nepieciešami, kā arī kādus atvieglojumus var saņemt ģimenes un to locekļi.

Biežāk uzdoto jautājumu sadaļa izveidota, lai:

• sniegtu skaidras un saprotamas atbildes uz rīdzinieku biežāk uzdotajiem jautājumiem;
• atvieglotu informācijas pieejamību ģimenēm ar trim un vairāk bērniem;
• palīdzētu ātrāk noskaidrot reģistrācijas kārtību un nosacījumus;
• uzlabotu iedzīvotāju pieredzi, saņemot pašvaldības pakalpojumus.

Ir pieejama informācija arī par:

• pilngadīgu bērnu iekļaušanu reģistrā;
• datu apstrādes kārtību un nepieciešamajām piekrišanām;
• iespējām saņemt atvieglojumus (izglītībā, ēdināšanā, sabiedriskajā transportā u.c.);
• rīcību dažādās situācijās, piemēram, ja mainās ģimenes deklarētā adrese vai rodas tehniskas neskaidrības.

Aicinām iedzīvotājus izmantot jauno sadaļu Labklājības departamenta mājaslapā – šeit, kā pirmo informācijas avotu, pirms vērsties klātienē vai telefoniski. Tas ļaus ietaupīt laiku un ātrāk saņemt nepieciešamās atbildes.

Papildu informāciju par reģistrēšanos un nosacījumiem joprojām var saņemt:

  • Rīgas Sociālajā dienestā, Baznīcas ielā 19/23, tālrunis uzziņām 67105424, 67012352, e-pasts: DAUDZIS@riga.lv;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā – Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, E. Smiļģa ielā 46 un Slokas ielā 161,k-2. Informāciju par pieņemšanas laikiem var noskaidrot, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 1201 vai rakstot e- pastu aic@riga.lv.

 

Ne katra aizmāršība ir demence, bet tomēr… Kā mazināt demences risku? Atbildes meklējiet Rīgas bibliotēkās

Latvijas Alcheimera asociācija ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu īsteno projektu “Soli priekšā demencei – sapratne, rīcība, atbalsts”. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku un tās 26 filiālbibliotēkām.

Pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, strauji pieaug cilvēku skaits ar demenci, vienlaikus zinātniskie pētījumi un starptautiskā pieredze apliecina, ka pastāv efektīvas, pasaulē atzītas metodes demences riska mazināšanai un kognitīvās veselības saglabāšanai.

Projekta mērķis ir veicināt Rīgas iedzīvotāju izpratni par kognitīvo veselību un demenci, sekmēt agrīnu riska faktoru atpazīšanu, mazināt sabiedrībā valdošo stigmu un rosināt veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību ilgtermiņā.

Projekta laikā, sākot no jūnija, 27 Rīgas bibliotēkās sešu mēnešu garumā būs pieejami informatīvie stendi un bezmaksas pašnovērtējuma materiāli, kas balstīti starptautiski atzītajā FINGER® metodoloģijā. Tie sniegs iespēju ikvienam izvērtēt savus dzīvesveida paradumus un iepazīties ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem demences riska mazināšanai.

Profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir būtiska nozīme demences attīstības riska mazināšanā, jo zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un agrīniem riska faktoriem palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā un uzlabot dzīves kvalitāti.

Projekta finansējumu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plānots, ka projekta pirmajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada septembrim, sabiedrībā tiks izplatīti 8000 pašnovērtējuma materiāli, kā arī vismaz 100 bibliotēku darbinieki pilnveidos zināšanas par demenci un kognitīvo veselību. Projekts veicinās sabiedrības informētību, savlaicīgu rīcību un ilgtermiņā palīdzēs mazināt demences radīto sociālo un veselības aprūpes slogu.

Papildu informācija:
Latvijas Alcheimera asociācija
www.uzlaboatminu.lv
info@uzlaboatminu.lv

 

Rīgas uzņēmējus un darba devējus aicina uz forumu “Pieredzes jauda” par 50+ paaudzes potenciālu

,

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

– ŠEIT.

Afiša

 

Rīgā veiksmīgi startē senioru un skolēnu kopīgās latviešu valodas nodarbības

, ,

Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību šovasar īsteno eksperimentālu projektu “Latviešu valodas zināšanu pilnveides nodarbības”. Projektā jau aizvadītas veiksmīgas piecas mācību nedēļas, kuras turpināsies augustā.

Iniciatīva radās pašā biedrībā, savukārt pašvaldība iesaistās, apmaksājot nodarbību vadītāju darbu.

Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, katra ilgst pusotru stundu. Tajās piedalās skolēni no Rīgas 22. vidusskolas un J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas. Projektā iesaistīti 15 bērni un 13 seniori, un mācības notiek individuālā formātā: viens pret vienu. Šī pieeja, kā atzīst gan bērnu vecāki, gan seniori, izrādījusies īpaši veiksmīga. Mācību sākumā bērnu valodas prasmes tika novērtētas ar lasīšanas testu, un projekta noslēgumā plānots atkārtots izvērtējums, lai noteiktu izmantotās metodes efektivitāti.

“Augstu vērtēju Rīgas aktīvo senioru alianses biedru atvērtību izmēģināt jaunas pieejas un aktīvi iesaistīties kopienas dzīvē. Šis projekts ļauj ne tikai stiprināt latviešu valodas prasmes, bet arī veidot ciešāku saikni starp paaudzēm. Mūsu uzdevums ir saprast, kā vislabāk turpmāk šādas iniciatīvas atbalstīt un attīstīt,”

saka Rīgas domes deputāte Inese Voika.

Projektā īpaši izceļams tas, ka seniori, lai gan ne visi ir profesionāli pedagogi, apgūst un pielāgo dažādas mācību metodes – meklē testus, spēles un uzdevumus, kā arī papildina zināšanas par bērnu un pusaudžu attīstības psiholoģiju.

Mācību process ir pielāgots katram bērnam – tiek ņemtas vērā viņa intereses un vajadzības. Valodu bērni apgūst dažādos veidos, arī kustoties un darbojoties praktiski. Nodarbībās attīstās visas prasmes, un bērniem patīk, ka netiek liktas atzīmes, kas palīdz justies brīvāk. Skolotāji cieši sadarbojas ar vecākiem – regulāri sazinās un pielāgo mācīšanos bērna vajadzībām. Šāda pieeja sevi ir pierādījusi – bērni valodu apgūst dabiski un bez lieka spiediena, mācoties par tēmām, kas viņiem pašiem ir interesantas. Abu skolu pedagogi šo pieeju novērtējuši kā efektīvu, jo bērni apgūst valodu brīvā, nepiespiestā vidē.

Projekts sniedz ieguvumus arī senioriem, jo ļauj justies vajadzīgiem un iesaistītiem sabiedrībā. Savukārt bērni ne tikai apgūst latviešu valodu, bet arī veido attiecības ar vecāko paaudzi. Šī sadarbība ir abpusēji iedvesmojoša – bērni pat palīdz seniorēm apgūt jaunas prasmes, piemēram, spēlēt videospēles.

 

No 27.jūnija sāksies pieteikšanās uzņemšanai Rīgas skolu 10. klasēs

No 27. jūnija sāksies pieteikšanās uzņemšanai Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs 2026./2027. mācību gadam. Pieteikšanās ilgs ne mazāk kā piecas kalendārās dienas.

Šogad Rīgā plānots atvērt 10. klases 54 vidusskolās, tostarp sešās valsts ģimnāzijās, kopumā nodrošinot līdz 4500 vietu skolēniem.

Pieteikšanās kārtība

Pirms pieteikšanās skolēni un viņu vecāki aicināti iepazīties ar informāciju par Rīgas skolām un to piedāvātajām izglītības programmām un uzņemšanas nosacījumiem Rīgas izglītības iestāžu ceļvedī (skolu katalogā) – ŠEIT.

Tostarp, informācija par uzņemšanas noteikumiem ir pieejama arī katras skolas  mājas lapā.

Svarīgi, ka vecākiem nav jāuztraucas par pieteikuma iesniegšanu uzreiz pēc sistēmas atvēršanas. Kamēr pieteikums ir iesniegts noteiktajā termiņā, tā iesniegšanas laiks neietekmē iespējas iegūt vietu izvēlētajā skolā.

Pieteikumu uzņemšanai varēs iesniegt:

elektroniski portālā latvija.gov.lv;

ja nav autentifikācijas līdzekļu:

Video pieteikšanās uzņemšanai izglītības iestādēs – lietošanas pamācība

Vērtēšana

Aizpildot pieteikumu, īpaša uzmanība jāpievērš izvēlēto izglītības programmu norādīšanai prioritārā secībā, jo tā tiks ņemta vērā uzņemšanas procesā.

Pretendenti tiks sakārtoti atbilstoši izvēlēto programmu prioritātēm un sekmju rezultātiem.

Uzņemšanas punktu skaitu veidos centralizēto eksāmenu rezultāti, kur viens procents ir pielīdzināts vienam punktam.

Atsevišķās skolās var tikt piemēroti arī papildu uzņemšanas kritēriji.

Rezultātu paziņošana

Rezultātu paziņošana sāksies no 2. jūlija plkst. 12.00 nosūtot uzaicinājumus:

  • ja pieteikums iesniegts portālā latvija.gov.lv, tad uzaicinājums būs pieejams portālā;
  • ja pieteikums iesniegts klātienē, tad tas tiks nosūtīts uz norādīto e-pasta adresi.

Svarīgi, ka pēc uzaicinājuma saņemšanas atbilde jāsniedz ne vēlāk kā 72 stundu laikā.

Apstiprinot vietu skolā, pieteikumi izglītības programmās ar zemāku prioritāti tiks dzēsti automātiski.

Pēc vietas apstiprināšanas izglītības iestāžu iekšējo noteikumu noteiktajā termiņā būs jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti.

Iesniedzot dokumentus piedāvātajā skolā, vēl joprojām paliks aktīvi pieteikumi augstākās prioritātes izglītības programmās.

Aktuālā informācija par uzņemšanu Rīgas skolās pieejama portālā izglitiba.riga.lv un izglītības iestāžu tīmekļvietnēs.

 

Rīgā ar Ginesa pasaules rekorda mēģinājumu atzīmēs Latvijas burāšanas simtgadi un GoRR atklāšanu

28. jūnijā no plkst. 18.00 līdz 18.30 Rīgā notiks oficiāls GUINNESS WORLD RECORDS™ jeb Ginesa pasaules rekorda mēģinājums kategorijā “Visvairāk cilvēku, kas vienlaicīgi pūš miglas taures”. Rekorda mēģinājums būs viens no centrālajiem Latvijas Burāšanas savienības (LBS) simtgades notikumiem, kas ar Rīgas pašvaldības atbalstu norisināsies starptautiskās regates Gulf of Riga Regatta jeb GoRR atklāšanas laikā.

Dalībnieki ar jahtām, laivām un citiem peldlīdzekļiem pulcēsies Daugavā, Rīgas ostas akvatorijā starp Vanšu tiltu un Rīgas pasažieru ostu.

Rekorda mēģinājums paredzēts no plkst. 18.00 līdz 18.30, īsi pirms GoRR buru jahtu flotes svinīgās parādes. Skatītāji aicināti notikumu vērot no Rīgas pasažieru ostas, kur norisināsies arī festivāls. Rekorda mēģinājums un jahtu parāde tiks komentēta no festivāla skatuves.

“GoRR sākums Rīgā jau trešo gadu pēc kārtas ir ne tikai sportisks notikums burātājiem, bet arī svētki pilsētai. Šogad Ginesa pasaules rekorda mēģinājums tiem piešķirs vēl lielāku mērogu. Aicinām cilvēkus nākt uz Daugavas krastmalu, redzēt jahtas un kopā piedzīvot Latvijas burāšanas simtgades svinības,”

saka GoRR direktors Valters Romans.

Latvijas burāšanas simtgadi svinēs skaļi

Šogad aprit 100 gadi, kopš burāšana Latvijā sāka veidoties kā organizēta kustība. Ginesa pasaules rekorda mēģinājums būs viens no redzamākajiem Latvijas Burāšanas savienības simtgades notikumiem.

“Aiz šiem simts gadiem ir cilvēki, klubi, ģimenes, treneri un sportisti. Viņi ir veidojuši Latvijas burāšanas tradīcijas un nodevuši tās nākamajām paaudzēm. Simtgadē vēlamies ne tikai atskatīties uz paveikto, bet arī parādīt, ka burāšana Latvijā ir dzīva, moderna un atvērta. Tāpēc jubileju svinēsim skaļi,”

norāda LBS prezidents Kaspars Rožkalns.

Miglas taure rekorda mēģinājumam izvēlēta kā burātājiem labi pazīstams drošības līdzeklis. Vienlaikus tā simbolizē kopību, uzmanību un spēju būt sadzirdamiem.

“Burāšanā drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Taču šajā notikumā miglas taure būs arī vienotības simbols. Ar vienu kopīgu skaņu vēlamies pievērst uzmanību burāšanai un parādīt, cik plaša un daudzveidīga ir mūsu kopiena,”

piebilst K. Rožkalns.

Mērķis pulcēt vismaz 500 dalībnieku

Lai rekorda mēģinājums būtu sekmīgs, vismaz 250 dalībniekiem miglas taures vienlaikus jāpūš ne mazāk kā desmit sekundes. Latvijas Burāšanas savienības mērķis ir pulcēt vismaz 500 GoRR komandu, LBS dalīborganizāciju un citu burāšanas kopienas pārstāvju. Dalībniekiem iepriekš būs jāreģistrējas.

Rekorda mēģinājumu uzraudzīs stjuarti, neatkarīgi liecinieki un oficiāls GUINNESS WORLD RECORDS™ tiesnesis, kurš pēc mēģinājuma paziņos rezultātu. Sekmīga mēģinājuma gadījumā par rekorda titula īpašniekiem kļūs Latvijas Burāšanas savienība un Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra.

Rīga kā burāšanas un ūdens tūrisma galamērķis

Rekorda mēģinājuma mērķis ir ne tikai svinēt burāšanas svētkus, bet arī stiprināt Rīgas un Latvijas atpazīstamību kā pievilcīgam Baltijas burāšanas un ūdens tūrisma galamērķim.

”Burāšana ir nozīmīga Rīgas identitātes daļa, un tās simtgade ir īpašs notikums, ko svinēt mūsu pilsētas ūdeņos. Rīgas ūdenssatiksme ir mērķtiecīgi jāattīsta un jāpopularizē, lai Daugava kļūtu par aktīvu pilsētas ikdienas un tūrisma daļu un būtu tikpat dzīva un pieejama kā krastmalas citās Eiropas pilsētās. Šādi pasākumi palīdz šo iespēju ieraudzīt un popularizēt. Man ir prieks par katru Ginesa pasaules rekordu, kas tiek uzstādīts Rīgā – tas pievērš mūsu pilsētai starptautisku uzmanību un iezīmē to pasaules kartē,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pēc atklāšanas Rīgā sāksies GoRR sacensības

Gulf of Riga Regatta šogad notiks jau devīto reizi. Tā ir lielākā ikgadējā starptautiskā jūras burāšanas regate Latvijā un pulcē komandas no Latvijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm. GoRR norisināsies no 27. jūnija līdz 3. jūlijam maršrutā Rīga – Kihnu – Pērnava. Pirmo reizi regates vēsturē flote piestās Kihnu salā Igaunijā.

Pēc atklāšanas pasākumiem Rīgā burātāji dosies piecos sacensību posmos. To laikā tiks noskaidroti Latvijas jūras burāšanas čempioni un izcīnīts Livonijas kauss. Regates noslēgums un uzvarētāju apbalvošana notiks Pērnavā.

GoRR savieno augsta līmeņa sportu ar sabiedrībai pieejamiem notikumiem. Ginesa pasaules rekorda mēģinājums un flotes parāde ļaus burāšanu piedzīvot Rīgas centrā, savukārt pēc tam komandas turpinās sacensības Rīgas līcī un Igaunijas ūdeņos.

Par Latvijas Burāšanas savienību

Latvijas Burāšanas savienība ir Latvijas nacionālā burāšanas autoritāte. Tā apvieno 34 ar burāšanu saistītas organizācijas visā Latvijā, koordinē burāšanas sporta attīstību un pārstāv Latviju starptautiskajā burāšanas vidē.

Organizētas burāšanas tradīcijas Latvijā aizsākās 1926. gadā, kad tika dibināta Latvijas Zēģelētāju savienība. Latvijas Burāšanas savienība turpina tās tradīcijas, un 2026. gadā atzīmē organizētās burāšanas kustības simtgadi.

Savienības mērķis ir popularizēt burāšanu kā veselīgu, aizraujošu, inovatīvu un videi draudzīgu sporta un brīvā laika pavadīšanas veidu.

Par Gulf of Riga Regatta

Gulf of Riga Regatta jeb GoRR ir lielākā ikgadējā starptautiskā jūras burāšanas regate Latvijā. Tā nedēļas garumā pulcē burātājus no Latvijas un citām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Regates laikā tiek noskaidroti Latvijas jūras burāšanas čempioni un izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas un Igaunijas jūras burāšanas tradīcijas un sadarbību.

GoRR organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts un Pērnavas jahtklubu.

Plašāka informācija: www.sailinglatvia.lv un www.gorr.lv

 

Iznācis “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” jūnija numurā apkopotas NVO aktualitātes, informācija par projektu konkursiem, kā arī lasāma intervija ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītāju apkaimju attīstības jautājumos, Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Rīgas apkaimes kļūst arvien aktīvākas – iedzīvotāji iesaistās savas apkārtnes attīstībā, veido kopienu pasākumus un piedalās lēmumu pieņemšanā. Būtiska loma šajā procesā ir apkaimju koordinatoriem, kuri palīdz veidot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Par apkaimju iedzīvināšanu, Imantas punktu, šīs vasaras aktivitātēm un līdzdalības iespējām stāsta Daira Bite:

“Es redzu, ka procesi notiek, uzlabojumi tiek veikti, lietas sāk kustēties. No sirds ticu, ka vislabākos rezultātus var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji un pašvaldība sadarbojas, nevis nostājas pretējās pusēs, domājot kategorijās „mēs” un „jūs”. Ja ar savu darbu varu vairot šo pārliecību, varu iekustināt lietu virzību, tad ticu, ka esmu īstajā vietā.”

Ieskaties “NVO nama ziņas” jūnija numurā!

Visi “NVO nama ziņas” numuru izlaidumi – ŠEIT.

 

Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 60 rīdzinieku idejas

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 62 ideju projektus 31 apkaimē, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 60 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam.

Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bija Teikas apkaimju iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projekta konkursu – ŠEIT.

 

Aizvadīts ikgadējais pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28