Rīgas pašvaldība izsludinājusi apspriedi ar ieinteresētajiem pakalpojuma sniedzējiem iepirkumā par tehniskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Apspriedes mērķis ir apzināt tirgus situāciju un sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma procedūras dokumentāciju pirms iepirkuma izsludināšanas, kvalitatīvāku un pamatotāku piedāvājumu sagatavošanu, risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, efektīvāku komunikāciju starp pasūtītāju un piegādātājiem, kā arī veicināt caurskatāmību un godīgu veicināt konkurenci iepirkumā.

Apsardzes pakalpojuma centralizācija un nodošanā ārpakalpojumā ļaus samazināt administratīvo resursu izmantošanu un kopējās apsardzes izmaksas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo drošības pasākumu kopumu pirmsskolu iestādēs.

Vairākos galvaspilsētas ielu posmos tuvākajā laikā uzstādīs ceļa zīmes “Stāvēt aizliegts”. Ierobežojumi būs spēkā noteiktās nedēļas dienās, dažādos laikos, dažādās ielas pusēs – atkarībā no ēku pāra un nepāra numerācijas. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izmaiņas satiksmes organizācijā veic, lai uzlabotu ielu uzturēšanas darbu kvalitāti.

Izmaiņas tiks ieviestas:

1.) No 31. marta Dzelzavas ielas posmā no G.Astras līdz Ulbrokas ielai.

  • No Ulbrokas ielas līdz G.Astras ielai nepāra numuru pusē otrdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.
  • No Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai pāra numuru pusē pirmdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

2.) No 1. aprīļa Kokles ielas posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Hermaņa ielai.

  • No Kokles ielas Nr.17 ielas līdz Hermaņa ielai nepāra numuru pusē – pirmdienās no plkst.0.00 līdz 7.00.
  • No Mazās Nometņu ielas līdz Kokles ielai Nr.12 pāra numuru pusē – trešdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

3.) No 1. aprīļa Sermuliņu ielas posmā no Pētersalas līdz Ūmeo ielai.

  • Pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • Nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

4) No 2.aprīļa Buļļu iela posmā no Dzirciema līdz Saulgožu ielai.

  • No apļa līdz Spilves ielai ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Saulgožu ielas līdz aplim otrdienās no plkst. 09.00 līdz 16.00.

5) No 7. aprīļa Kleistu ielā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam.

  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam nepāra numuru pusē – ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam pāra numuru pusē – otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

6) No 8. aprīļa Lokomotīves ielas posmā no Bultu līdz Višķu ielai.

  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

Rīgā šonedēļ vēl turpinās ielu uzturēšanas darbi, kuru laikā no brauktuvēm pēc ziemas sezonas tiek savāktas smiltis un citi atkritumi. Savukārt ietvju sakopšana pilsētā turpināsies visu aprīli.

Līdz šim attīrītas tekņu zonas uz tiltiem 53 km garumā un ielās – 958 km garumā. Kopumā pašvaldības uzturēšanā ir 504 objekti, un darbus veic 23 tehnikas vienības. Šobrīd darbi gandrīz pilnībā pabeigti pilsētas kreisajā krastā, bet labajā krastā tie aktīvi turpināsies arī šonedēļ.

Pagājušajā nedēļā ietvju tīrīšanas darbos tika iesaistītas 15 tehnikas vienības un nobraukti 1231 km: labajā krastā 393 km, savukārt kreisajā 838 km. Savākto smilšu apjoms sasniedz 98 kubikmetrus, no kuriem 24 kubikmetri savākti labajā krastā, bet 74 – kreisajā.

Šonedēl darbi tiks pabeigti sekojošajās apkaimēs: labajā krastā – Sarkandaugavā, Mīlgrāvī, Dārzciems, Purvciems, Vecmīlgrāvis, savukārt kreisajā krastā – Bolderāja, Daugavgrīvā, Zolitūdē, Āgenskalnā, Šampēterī, Mūkupurvā, Ziepniekkalnā, Bišumuižā un Torņakalnā.
Turpmāk tiks tīrītas pilsētas ietves atkārtotā ciklā.

Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā darbi tiek veikti ar četrām kompakta izmēra autovienībām, pielāgojot tās šaurajām vecpilsētas ielām. Šajā sezonā savāktais smilšu daudzums ir 40 kubikmetri. Darbi turpināsies arī aprīlī.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” paplašina Rīgas domes diennakts konsultatīvā krīžu tālruņa pakalpojumu, ieviešot tiešsaistes čata funkciju, kas iedzīvotājiem sniegs papildu iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu rakstiskā formā.

Jaunā čata funkcija būs pieejama no 2026. gada 1. aprīļa līdz 15. novembrim, katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00. Tā darbosies līdzās jau esošajiem krīžu tālruņiem 27722292 un 67222922, kur palīdzība pieejama diennakts režīmā.

Čata ieviešanas mērķis ir padarīt psihoemocionālo atbalstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem saziņa rakstiskā formā šķiet drošāka vai ērtāka. Nereti cilvēkiem krīzes situācijā ir grūti runāt par savām emocijām – čats var kļūt par pirmo soli palīdzības meklēšanā.

“Daļai cilvēku rakstīt ir vieglāk nekā runāt. Īpaši brīžos, kad emocijas ir ļoti intensīvas un tādēļ vārdos izteikt notikušo ir izaicinoši. Čata iespēja var palīdzēt pārvarēt šo barjeru un uzrunāt speciālistu,” norāda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji.

Čatā iedzīvotāji varēs saņemt profesionālu psihoemocionālu atbalstu, tostarp atbalstu krīzes situācijās un informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” jau gandrīz 30 gadus nodrošina psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, palīdzot pārvarēt grūtības, sakārtot domas un emocijas, kā arī rast risinājumus sarežģītās dzīves situācijās.

Čats būs pieejams biedrības “Skalbes” mājaslapā www.skalbes.lv

Čata darba laiks:

  • katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00
  • no 01.04.2026. līdz 15.11.2026.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasaules sociālā darba mēneša noslēgumā 27. martā notika Labklājības ministrijas konkursa “Gada balva sociālajā darbā 2025” apbalvošanas pasākums. Jau trīspadsmito gadu tika godināti izcilākie sociālā darba speciālisti, un no piecām nominācijām divās uzvarēja Rīgas pašvaldības pārstāves.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2025” tika apbalvota Gunita Nortija, Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece darbā ar ģimeni un bērniem. G. Nortija ir augsti profesionāla, ētiska un cilvēciska speciāliste, kura izceļas ar spēju ieraudzīt klientu stiprās puses, veidot uzticību un iesaisti. Viņa radoši un kompetenti risina sarežģītas situācijas, aktīvi sadarbojas starpprofesionālā komandā un veicina vienotas sociālā darba prakses attīstību. G. Nortijas komunikācijas prasmes, empātija un emocionālā noturība padara viņu par uzticamu kolēģi un iedvesmojošu profesionāli, kura ar savu darbu ceļ sociālā darba prestižu un pie kuras klienti atgriežas paši. Viņas darbs prasa plašas zināšanas, ātru un konstruktīvu reakciju, kā arī spēju pielietot dažādas sociālā darbinieka lomas – informēt, konsultēt un koordinēt.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025” tika apbalvota Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore. Solvita ir viena no nozares līderēm, kura mērķtiecīgi īsteno būtiskas pārmaiņas ilgstošās sociālās aprūpes sistēmā, pārvēršot sociālās aprūpes centru par modernu, cilvēkcentrētu aprūpes centru. Viņas vadībā ieviesti inovatīvi risinājumi demences aprūpē, uzlabota vide, darba apstākļi un ieviesti ilgtspējīgi infrastruktūras risinājumi. S. Rudoviča aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā, pārstāvot sociālās aprūpes institūcijas valsts līmenī un veicinot sabiedrības izpratni par aprūpes nozīmi. Kā pieredzējusi pasniedzēja Latvijas Universitātē un Rīgas 1. medicīnas koledžā viņa māca sociālo gerontoloģiju, aprūpi un rehabilitāciju, kā arī personīgi iesaistās praktikantu sagatavošanā. S. Rudoviča ir vadītāja ar stratēģisku domāšanu, empātiju un augstu profesionālo stāju, kura ar savu darbu stiprina sociālās aprūpes prestižu un iedvesmo kolēģus visā nozarē.

Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē un sociālā darba jomā (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus, kā arī popularizēt un veicināt sociālā darba jomas attīstību, profesiju prestižu un labo praksi.

Saskaņā ar rīcības plānu “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” līdz 30. aprīlim spēkā ir pagarinātais patversmju un naktspatversmju darba laiks. Tomēr silto laikapstākļu dēļ pakāpeniski samazinās bezpajumtnieku skaits, kuri izmanto šos pakalpojumus.

Rīgas domes 2007. gadā apstiprinātais rīcības plāns palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos šogad tiks pārskatīts, aktualizējot iesaistīto institūciju sadarbības kārtību un juridiskos aspektus, jo esošais dokuments vairs neatbilst mūsdienu situācijai. Plāna mērķis ir noteikt pasākumus, lai Rīgas pašvaldībā teritorijā novērstu gadījumus, kad nelabvēlīgos laika apstākļos tiek apdraudēta bezpajumtnieku veselība un dzīvība.

Līdz 26. martam kopā sešās patversmēs/naktspatversmēs nakšņoja vidēji 600 cilvēki dienā. Salīdzinājumam – 2025. gada martā patversmēs/naktspatversmēs vidēji dienā nakšņoja 585 personas.

Pagājušajā gadā patversmju un naktspatversmju pakalpojumus saņēma 3941 cilvēks bez pajumtes, kas ir par 285 jeb 7 % mazāk nekā 2024. gadā (4226 personas). No visiem pakalpojuma saņēmējiem 84 % bija vīrieši (3320) un 16 % sievietes (621). Šī proporcija gadu gaitā saglabājas nemainīga, un vīriešu īpatsvars joprojām ir dominējošs.

Rīgā saglabājas izteiktas sezonālās svārstības – ziemas un agrā pavasara mēnešos patversmes izmanto vairāk cilvēku, savukārt vasarā skaits samazinās. Vēsturiski visvairāk cilvēku bez pajumtes patversmju pakalpojumus izmantoja 2017. gadā – 4464 personas. Dienas centra bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem apmeklējums saglabājas stabils – nedaudz vairāk par 70 cilvēkiem dienā. Vienlaikus novērota tendence, ka bez pajumtes palikušo vidū pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe un ilgstošs atbalsts.

Kā rīkoties, ja uz ielas vai dzīvošanai nepiemērotā vietā ilgstoši redzams cilvēks:

  • nekavējoties informēt Valsts policiju, zvanot uz tālruni 112;
  • darba laikā (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00) zvanīt Rīgas patversmes Mobilajai brigādei pa tālruni 27023550, lai sniegtu informāciju par konkrēto vietu vai personu.

Mobilās brigādes ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem galvenie uzdevumi ir apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas, apmeklēt konkrētas adreses pēc operatīvās informācijas saņemšanas, noskaidrot cilvēku vajadzības un problēmas, informēt par iespējām saņemt palīdzību, motivēt klientus risināt problēmas.

Mobilās brigādes darbs ar bezpajumtniekiem 2025. gadā:

  • sniegtas 1812 konsultācijas (par 6,5 % mazāk nekā 2024. gadā),
  • saņemti 1438 tālruņa zvani (samazinājums par 36,3 %),
  • 639 cilvēki nogādāti patversmē vai ārstniecības iestādē (par 7,1 % mazāk).

Rīgas domes deputāti 25. marta sēdē lēma piemērot atlaidi pašvaldības nodevai par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību divu objektu attīstītājiem – SIA “Lidl Latvija”, kas veica tirdzniecības ēkas būvniecību Lāčplēša ielā 76, un SIA “Bonava Latvija” daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jaunbūvei Tumes ielā 25, jo abos gadījumos vienlaikus ar saviem projektiem uzņēmēji sakārtoja arī pilsētas infrastruktūru un pārbūvēja ielas, uzklājot tām cieto segumu.

Atbrīvojums pašvaldības nodevas aprēķinā par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību piemērots, pamatojoties uz SIA “Bonava Latvija” un SIA “Lidl Latvija” iesniegumiem.

Šādu atbalstu paredz Rīgas domes saistošie noteikumi „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā”, kas paredz atbrīvojumu nodevas aprēķinā tajos gadījumos, ja būvniecības ieceres īstenotājs ārpus sava zemesgabala robežām izbūvējis jaunu pilsētas ielu vai veicis pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu vai izbūvējis jaunu vai pārbūvējis esošo pilsētas maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda: ”Vērtējami un apsveicami, ka uzņēmēji iesaistās pilsētvides attīstībā un infrastruktūras sakārtošanā, tā apliecinot savu atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un pilsētas izaugsmi. Šāda rīcība pašvaldībai dod iespēju saskaņā ar normatīvo regulējumu piemērot atlaidi pašvaldības nodevai par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Arī turpmāk meklēsim risinājumus, kā atbalstīt komersantus, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.”

SIA “Bonava Latvija” pašvaldības nodevai kopumā piemērota atlaide 171 721,09 eiro apmērā aprēķinā par pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu objekta “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jaunbūves Tumes ielā 25, Rīga” 1. un 2. kārtai.

“Investējot vairāk nekā 1,1 miljonu eiro, līdztekus projekta “Pīlādžu mājas” attīstībai izbūvējām jaunu Reimermuižas ielu un rekonstruējām Tumes ielu posmā no Mālu ielas līdz Reimermuižas ielai. Rekonstrukcijas ietvaros pilnībā pārbūvēta lietus kanalizācija, izbūvēts jauns ūdensvads un siltumtrase, ierīkots ielas apgaismojums, kā arī tapušas gājēju ietves un publiskās autostāvvietas. Novērtējam pašvaldības līdzdalību ar finansējumu, kas ļāvusi projektu īstenot kompleksi, vienlaikus sakārtojot arī apkārtējo infrastruktūru un uzlabojot tās pieejamību Ziepniekkalna iedzīvotājiem,” norāda “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Savukārt SIA “Lidl Latvija” pašvaldības nodevai par pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu piemērota nodevas atlaide 80 325,58 eiro apmērā objektam tirdzniecības ēkai Lāčplēša ielā 76.

“Tā ir ierasta prakse, ka “Lidl” vienmēr investē tieši jauno veikalu apkārtējās vides labiekārtošanā. Arī šoreiz par to parūpējāmies. Tāpat papildus veicām rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus tieši Lāčplēša ielā, kur īstenojām būtiskus uzlabojumus ielas infrastruktūrā, pilnībā pārbūvējot brauktuvi, nomainot tās segumu, atjaunojām un sakārtojām gājēju ietves, kā arī abās ielas pusēs no jauna izbūvējām velosipēdu joslas, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību.Priecājamies, ka pašvaldība novērtē mūsu ieguldījumu infrastruktūrā un ceram uz veiksmīgu sadarbību arī nākamajos projektos,” norāda “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Jānis Ivdris.

 

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.

Saistībā ar Moldovas Republikas prezidentes Maija Sandu un pavadošās delegācijas oficiālo vizīti Latvijā no 31. marta līdz 2. aprīlim vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme.

No 31. marta plkst. 20.00 līdz 2. aprīļa plkst. 12.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Teātra ielas abās pusēs, posmā no Aspazijas bulvāra līdz Vaļņu ielai, kā arī Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai.

No 1. aprīļa plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Pils laukumā; Pils ielā posmā no Poļu gātes līdz Pils laukumam; un Mazā Pils ielā posmā no Daugavas gātes līdz Pils laukumam. Savukārt no plkst. 7.00 līdz plkst. 13.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Smilšu ielu; Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Teātra ielu un Brīvības laukumā; No plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Strēlnieku ielas kreisajā pusē, posmā no ēkas Strēlnieku ielā 1B līdz ēkai Strēlnieku ielā 3. Savukārt līdz plkst.16.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Baumaņa skvēra līdz Elizabetes ielai; Jaunielā, posmā no Krāmu ielas līdz Maisu ielai.

Papildu tiks ierobežota vai slēgta peldlīdzekļu kustība 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Pilsētas kanālā, posmā no gājēju tilta pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas līdz gājēju tiltam pie Bastejkalna.

No 31. marta līdz 2. aprīlim nepieciešamības gadījumā ierobežos vai īslaicīgi slēgs transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību ārvalstu delegācijas transportlīdzekļu kolonnas pārvietošanās maršrutos un tai piebraucot pie / aizbraucot no apmeklējamiem objektiem.

Sabiedriskā transporta satiksme un gājēju kustība pie delegācijas pārstāvju apmeklējamiem objektiem tiks regulēta atbilstoši nepieciešamībai.

Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā līdz 30. aprīlim tiek ieviestas izmaiņas mājokļa pabalsta piešķiršanā.

Pirms iesniegt iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai aicinām iepazīties ar nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, lai pārliecinātos, ka atbilstat pabalsta piešķiršanas kritērijiem.

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim, lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, piemēro koeficientus:

  • atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5;
  • mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2;
  • mājsaimniecībai, kuras ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē – koeficientu 2;
  • pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,7.

Kā aprēķina mājokļa pabalstu

Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas – tiek ņemti vērā mājsaimniecībā esošie ienākumi, garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis un normatīvie izdevumi par mājokli – Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. 2026. gadā GMI slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, pārējām personām – 131 eiro.

Kādi izdevumi tiek ņemti vērā, aprēķinot pabalstu:

  • mājokļa platība,
  • īres/apsaimniekošanas izdevumi (jāuzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģināls vai sociālā pakalpojuma līgums, kā arī maksājumu kvītis par iepriekšējo mēnesi),
  • izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tai skaitā par cieto kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju, nekustamā īpašuma nodokli,
  • izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, par ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdevumi par dūmvadu un ventilācijas apkopi u.c.

Kā saņemt
Pabalstu piešķir un izmaksā pašvaldības sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas (ienākumi, uzkrājumi, kustamais un nekustamais īpašums atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam).

Būtiski!
Ja mājsaimniecība jau saņem mājokļa pabalstu, tad pārrēķins atbilstoši jaunajiem koeficientiem tiks veikts automātiski un atkārtoti sociālajā dienesta nav jāvēršas.

Dokumenti, kas jāiesniedz mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai

  • Iesniegums
  • Izziņa par 3 mēnešu ienākumiem no saimnieciskās darbības
  • Bankas kontu izdrukas par 3 pēdējiem pilniem mēnešiem visiem mājsaimniecības locekļiem
  • Informācija un apliecinošie dokumenti par citiem regulāriem un neregulāriem ienākumiem (par uzturlīdzekļiem, stipendiju, ārvalstīs saņemtām pensijām un citi ienākumus apliecinoši dokumenti)
  • Atbilstoši situācijai – darba devēja izziņa par atalgojumu
  • Aktuālos izdevumus par mājokli apliecinoši dokumenti

Lai saņemtu sociālo palīdzību Rīgā, personai jāiesniedz iesniegums Rīgas Sociālajā dienestā un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas nepieciešama ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanai. Detalizēta informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv/ RD LD | Nepieciešamie dokumenti.

Būtiski!
Deklarācijā jānorāda visi ienākumu veidi, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 2. pielikumā.

Mājokļa pabalstu nevar saņemt, ja cilvēkam ir tādi līdzekļi vai īpašumi, kas liecina, ka viņš pats var segt savus izdevumus. Piemēram, ja bankas kontā ir uzkrājums, kas pārsniedz trūcīgai mājsaimniecībai noteikto slieksni (pirmajai vai vienīgajai personai tas ir 425 eiro, bet katrai nākamajai – 298 eiro), tad cilvēks vairs neatbilst trūcīgā statusam un pabalstu nepiešķir. Tāpat pabalstu var atteikt arī tad, ja cilvēks manto, piemēram, mežu vai citu vērtīgu īpašumu, pat ja no tā šobrīd negūst ienākumus, jo šāds īpašums tiek uzskatīts par resursu, kas varētu nodrošināt personas vajadzības. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek un netiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Tikai pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par tiesībām saņemt mājokļa pabalstu. Sociālais dienests lēmumu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Jāņem vērā, ka pabalsts netiek aprēķināts no brīža, kad iesniegums ir iesniegts, bet gan no dienas, kad pieņemts lēmums. Piemēram, ja iesniegums ir iesniegts 25. aprīlī, sociālajam dienestam lēmums jāpieņem līdz 24. maijam. Tas nozīmē, ka pabalsta aprēķinā vairs netiks piemērots paaugstinātais koeficients, jo tā darbības termiņš pa šo laiku ir beidzies.