NVO nams aicina uz semināru “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, kas notiks 6. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.15.

Semināru vadīs Ineta Laše – Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva vecākā eksperte konsultante ar vairāk nekā 28 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldībā, kā arī vieslektore Daugavpils Universitātē.

Semināra mērķis ir sniegt koncentrētu un praktiski pielietojamu ieskatu par dokumentu pārvaldību NVO – no normatīvajām prasībām līdz ikdienas darba organizēšanai un digitālajiem risinājumiem.

Programmā:

 normatīvais regulējums un dokumentu pārvaldības nozīme NVO darbībā;

dokumentu veidošanas un glabāšanas pamatprasības;

praktiskā arhivēšana un dokumentu klasifikācijas principi;

digitālā vide – e-dokumenti un e-pastu pārvaldība;

labā prakse efektīvai dokumentu organizēšanai;

NVO likvidācijas procesā saglabājamie dokumenti un arhīva nodošana.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst lietvedība, dokumentu aprite un arhīva pārvaldība.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 5. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Projektā “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” veicinās dialogu un piederības sajūtu sabiedrībā

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

– ŠEIT.

 

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Rīga aicina domāt par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību, atbildību, pēctecību

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Rīgā atvieglos reklāmas izvietošanu un uzlabos pilsētvides kvalitāti

Lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu reklāmas vizuālo kvalitāti pilsētvidē, Rīgas dome trešdien, 22. aprīlī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Šo grozījumu mērķis ir atvieglot reklāmas izvietošanas procesu visām iesaistītajām pusēm un stiprināt sabiedrības izpratni par sakārtotu vidi. Pēc sarunām ar uzņēmējiem un attīstītājiem ieviešam skaidrākus un saprotamākus noteikumus reklāmas izvietošanai, kas ļaus komersantiem vienkāršāk plānot savu darbību. Vienlaikus tā mazināsim vizuālo haosu pilsētā, ko rada daudzveidīgie reklāmas objekti.”

Ar grozījumiem atvieglotas prasības reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanai uz iekārtām (kafijas automātiem, pakomātiem u. tml.) pie tirdzniecības centru fasādēm, tāpat atvieglotas prasības, kas saistītas ar telpisko burtu un logotipu izvietošanu uz ēku fasādēm, kā arī turpmāk pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja būs uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem, iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiks izvietota pēc pašvaldības noteiktajiem paraugiem.

Turpmāk kā reklāmas izkārtnes nevarēs izmantot reklāmkarogus jeb tā sauktos pludmales karogus. Tos būs atļauts izvietot tikai ūdens transporta piestātnēs, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Šie ierobežojumi neattieksies uz reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmu.

Lai uzlabotu skatlogu vizuālo kvalitāti laikā, kad telpas ir tukšas un netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turpmāk reklāma, kas izvietota logu, skatlogu un durvju stiklotajās daļās par telpu vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, būs jānoformē atbilstoši pašvaldības izstrādātajiem tipveida paraugiem, tā neveidojot lielus necaurredzamus laukumus.

Izvērtējot jaunu vietu reklāmas objektu izvietošanai uz pašvaldības zemes, turpmāk tiks ņemts vērā, cik daudz šādu objektu atrodas konkrētajā ielas posmā, lai nepieļautu pārmērīgu reklāmas objektu koncentrāciju viena kvartāla ietvaros, kas var būtiski ietekmēt apkaimes vizuālo raksturu.

Lai mazinātu pilsētā izvietoto digitālo ekrānu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību, ir noteikts maksimāli pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums visiem digitālajiem ekrāniem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi Nr. 402 šādas robežvērtības noteica tikai digitālajiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei, kas izvietoti gar ceļiem, taču turpmāk šīs prasības attieksies arī uz ekrāniem, kas izvietoti uz būvēm publiskās vietās vai vērsti pret tām.

Skatlogu noformējums – logu ailes 
Reklāmas izvietojums uz saulessarga un tirdzniecības teltīm
Tipveida risinājumi slietņiem un ēdienkaršu stendiem 

 

Līdz 30. jūnijam visā valstī spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, lai aizsargātu ligzdošanas laikā putnus un kokus to plaukšanas periodā, no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, visā valstī ir spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums. Izņēmumi ir augļu koki un koki kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.

Aizliegumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un tas attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Šajā laika posmā nedrīkst cirst kokus arī tad, ja iepriekš saņemta pašvaldības atļauja vai koku ciršana paredzēta būvatļaujā. Ja koks nav nocirsts līdz 15. aprīlim, to drīkstēs darīt tikai pēc 30. jūnija.

Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem, krūmiem un jauniem kokiem, kuru celma diametrs vēl nav sasniedzis 20 cm. Tāpat atļauts cirst bīstamus kokus, ja tie apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, kā arī ja nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms šādu koku nociršanas tie obligāti jānofotografē, fiksējot redzamus bojājumus (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs), un informācija jānosūta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz e-pastu pad@riga.lv.

Šajā laikā īpašnieki drīkst veikt ar koku kopšanu saistītos darbus, tostarp vainagu apgriešanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, ja trīs gadu periodā lapotnes masa netiek samazināta par vairāk nekā 20 % un šādi darbi jāveic sertificēta kokkopja (arborista) uzraudzībā. Ja vainaga kopšana tiek veikta neatbilstoši prasībām un bez speciālista piesaistes, to var uzskatīt par koka bojāšanu.

Ja iedzīvotāji konstatē patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem, saskaņā ar Meža likumu, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

 

NVO nams aicina uz semināru “Mentorings brīvprātīgajā darbā”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Mentorings brīvprātīgajā darbā”, kas notiks 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inese Šubēvica – neformālās izglītības mācību vadītāja un brīvprātīgā darba eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi brīvprātīgo iesaistē un koordinēšanā, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes locekle.

Semināra mērķis ir sniegt praktisku izpratni par mentoringa pieejas nozīmi un pielietojumu brīvprātīgajā darbā, palīdzot organizācijām mērķtiecīgāk atbalstīt brīvprātīgos, stiprināt viņu iesaisti un veidot ilgtspējīgas sadarbības.

Programmā:

  • brīvprātīgais darbs un mentorings organizācijā;
  • mentoringa uzdevumi un pamatprincipi brīvprātīgajā darbā;
  • mentorējamo atlase un profilēšana;
  • mentoru ētika;
  • ieteikumi rezultatīvām mentoringa tikšanās reizēm;
  • mentoru kustības koordinēšana, novērtēšana, sadarbības noslēgums un turpinājuma pasākumi.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO pārstāvjiem, kuri strādā ar brīvprātīgajiem vai plāno attīstīt mentoringa pieeju savā organizācijā.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 28. aprīlim, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties, atverot šeit.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” aprīļa numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās, un šo atkritumu izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pakāpeniski paplašinām videonovērošanas tīklu, pievēršot uzmanību visām vietām, kur visbiežāk tiek nelikumīgi izmesti atkritumi. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Sarkandaugavas kapsētā ar videonovērošanas kamerām aprīļa sākumā konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai un sākts administratīvā pārkāpuma process.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

 

Vēl četras dienas, lai pieteiktu fotogrāfijas fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2026” 1. posmam!

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.

 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.

Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940