Rīgas pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt virzītos grozījumus reklāmas izvietošanas regulējumā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt plānotos grozījumus Reklāmas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz mazināt pašvaldības kompetenci pār pilsētvidē izvietotajām vides reklāmām un izkārtnēm, kā arī atcelt nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās. Priekšlikumi negatīvi ietekmēs pilsētvides kvalitāti un mazinās pašvaldības budžeta ieņēmumus, kamēr ieguvums reklāmas nozarei būs ļoti mazs. Piemēram, atceļot reklāmas nodevu, reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34–0,50%.

Ekonomikas ministrija plāno grozīt Reklāmas likumu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, samazinot pašvaldībām kompetences apjomu un atcelt nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, novērst atšķirības starp pašvaldībām un vienādot nosacījumus. Par šīm izmaiņām iebildumus jau paudušas gan pašvaldības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka Rīgas pašvaldība iebilst pret plānotajiem grozījumiem un aicina tos pārskatīt, jo pašvaldībai tiks liegta iespēja izvērtēt izvietotās reklāmas veidu un tās iederību pilsētvidē un arhitektūrā. Tāpat grozījumi negatīvi ietekmētu pilsētas budžetu, jo pašvaldība vairs nevarēs regulēt reklāmas izvietošanas apjomu ar saviem saistošajiem noteikumiem.

“Ministrija plāno vienādot regulējumu visām Latvijas pašvaldībām, taču Rīga būtiski atšķiras no mazākām pašvaldībām. Galvaspilsētā koncentrēti 70–80% no visas Latvijas vides reklāmas, līdz ar to daudz izteiktāki ir gan pilsētvides kvalitātes, gan vizuālā piesārņojuma jautājumi. Turklāt Rīgā ir īpaši aizsargājamas apbūves un UNESCO teritorija, kur jāievēro specifiski nosacījumi. Plānotie grozījumi paredzētu, ka pašvaldība saskaņo tikai reklāmas atrašanās vietu, nezinot, kāda veida reklāma tiks izvietota un kādi tehniskie risinājumi tiks izmantoti, piemēram, digitāla reklāma, apgaismojums, baneris, vizuālie vai skaņas elementi,” skaidro E. Bergholcs.

Vienlaikus, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātiju, Rīgas pašvaldība virza priekšlikumu atteikties no pienākuma saskaņot katru vides reklāmas dizaina maiņu atsevišķi un ieviest vienreizēju atļauju konkrētam reklāmdevējam reklāmas izvietošanai noteiktā vietā. Tas samazinātu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai. Pašvaldība arī neiebilst pret ieceri atcelt prasību saskaņot mobilās reklāmas jeb speciālās reklāmas konstrukcijas uz piekabēm, kas tiek pārvietotas Rīgas administratīvajā teritorijā.

Edgars Bergholcs uzsver, ka reklāmas izvietošana ir komercdarbība, tādēļ pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības noteikt nodevu par reklāmas izvietošanu savā teritorijā, kā kompensāciju par pilsētvides piesārņošanu ar vizuālo informāciju. “Plānotie grozījumi paredz liegt pašvaldībām tiesības piemērot reklāmas nodevu publiskās vietās, kas tikai nedaudz samazinās reklāmas tirgotāju izmaksas. Piemēram, dati liecina, ka reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34 –0,50%, tādēļ uzņēmējiem šie izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Savukārt pašvaldībai tie ir būtiski ieņēmumi, ko iespējams ieguldīt pilsētas infrastruktūras attīstībai. Rīgā vides reklāmas pārsvarā izvieto pieci lielākie reklāmas nozares uzņēmumi un grozījumi palielinātu šo aģentūru ieņēmumus, taču negarantēs, ka reklāmas izvietošanas izmaksas samazināsies arī viņu klientiem,” norāda E. Bergholcs.

Rīgas pašvaldība ik gadu izsniedz aptuveni 5000 atļauju vides reklāmu un izkārtņu izvietošanai Rīgas administratīvajā teritorijā. Par izkārtņu izvietošanu uzņēmējiem nodeva nav jāmaksā, savukārt par vides reklāmu tiek piemērota nodeva, kuras apmēru nosaka reklāmas veids, laukums, atrašanās vieta un izvietošanas ilgums.

Rīgas pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt un pilnveidot grozījumus normatīvajos aktos, lai rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

Rīgas pašvaldība topošajiem sociālā darba speciālistiem piedāvā stipendiju 2000 eiro gadā

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no galvaspilsētas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām, līdz 11. septembrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju laikā.

Aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno uzsākt studijas sociālā darba studiju programmā un ir gatavi studiju laikā vai pēc to pabeigšanas uzsākt darbu kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm – Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrā, Rīgas patversmē, kā arī sociālās aprūpes centros “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”. Tāpat stipendijai var pieteikties arī tie, kuri ir gatavi strādāt kādā no Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām: “Rīgas 1. slimnīca”, “Rīgas 2. slimnīca”, “Rīgas Dzemdību nams” vai “Rīgas veselības centrs”.

Stipendijai var pieteikties studenti, kuri:

  • jau studē vai plāno uzsākt studijas akreditētā sociālā darba speciālistu studiju programmā,
  • ir apliecinājuši gatavību pēc studiju pabeigšanas strādāt Rīgas pašvaldības institūcijā,
  • apņemas noteikto laiku pildīt pienākumus atbilstoši savai specialitātei.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri jau studē, jābūt sekmīgi nokārtojušiem pārbaudījumus un ieguvušiem nepieciešamo kredītpunktu skaitu.

Stipendiju var saņemt, sākot no pirmā studiju gada. Tā tiek piešķirta uz visu studiju laiku un izmaksāta 10 mēnešus gadā – 200 eiro mēnesī pēc līguma noslēgšanas. Stipendijas izmaksu turpina, ja students sekmīgi apgūst studiju programmu (vidējā atzīme nav zemāka par sešām ballēm) un ievēro līguma nosacījumus.

Pieteikties stipendijai iespējams līdz 11. septembrim, iesniedzot dokumentus Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, nepieciešams iesniegt studējošā iesniegumu, izziņu no mācību iestādes par uzņemšanu vai jau uzsāktām studijām attiecīgajā programmā, kā arī apliecinājumu par apņemšanos strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām. Dokumenti jāiesniedz elektroniski parakstīti, sūtot uz e-pastu dl@riga.lv vai izmantojot E-adresi.

Rīgas pašvaldības iestādes jau šobrīd gaida jaunos speciālistus, tādēļ stipendijas pretendentiem tiek izsniegts apliecinājums par darba attiecību nodibināšanu nākotnē, kā arī stipendija tiek piešķirta arī tad, ja stipendiāts saņem valsts piešķirto stipendiju.

Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruni +37167105626 darba laikā, plašāka informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

”Rīgas vasaru” pieskandinās muzikālo parku programma

Šogad Rīga plaši svinēs 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Visa augusta garumā galvaspilsētas vakarus pieskandinās muzikālo parku programmas Dzegužkalna estrādē, Ziemeļblāzmas pils parkā un Vērmanes dārzā.

Dzegužkalna parka muzikālā programma

Rīgas vasaras Dzegužkalna parka muzikālo programmu 5. augustā atklās Linda Leen, aicinot klausītājus uz emocionāli daudzveidīgu vasaras vakaru. Koncertā skanēs gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem mākslinieces radošās darbības posmiem, gan jaunākais repertuārs no 2026. gada mākslinieces minialbumu triloģijas WAVES.

Otrajā Rīgas vasaras Dzegužkalna muzikālā parka programmā 13. augustā izskanēs grupas “Raxtu Raxti” koncerts. Tajā dzirdēsim latviešu tautasdziesmas, Imanta Kalniņa dziesmas un grupas oriģinālkompozīcijas, atklājot latviešu muzikālās tradīcijas mūsdienīgā skanējumā. Dzegužkalnā grupa aicinās klausītājus piedzīvot, kā latviešu muzikālais mantojums turpina augt, pārveidoties un iegūt jaunas nozīmes.

Savukārt 19. augustā Dzegužkalna muzikālā parka programmas koncerts pulcēs klausītājus uz tikšanos ar vienu no Latvijas populārās mūzikas spilgtākajām personībām – Igo. Koncertā skanēs klausītāju iemīļotas dziesmas no dažādiem mākslinieka radošās darbības posmiem, kā arī jaunākais repertuārs.

Ar Edavārdi un Eliota kopkoncertu 26. augustā noslēgsies šī gada Rīgas vasaras Dzegužkalna muzikālā parka programma. Divi spilgti Latvijas hiphopa mākslinieki ar ilggadēju radošo sadarbību aicinās klausītājus uz koncertu, kurā skanēs gan abu mūziķu zināmākie skaņdarbi, gan kopīgi radītās dziesmas.

Ziemeļblāzmas parka muzikālā parka programma

6. augustā koncertā “Uzlādējies dejā” ar košumu un deju ritmiem atklās Rīgas vasaras mēnesi kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, kur ar savu enerģisko akustisko instrumentu spēli, blūz-folk-grass dejās un dziesmās iekustinās “Rahu” un cauri stāstiem dančos izvedīs “Nielslens Lielsliens”.

Savukārt 13. augustā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks indie mūzikas vakars. Koncerts “Pilsētas balsis” plānots kā pastaiga pa Rīgu, satiekot pilsētas balsis, emocijas un cilvēkus. Vakars, kas aicina apstāties un uzklausīt Rīgu caur melodijām un ritmu visā to mainīgajā dabā. Šajā vakarā uz skatuves kāps indie-folk apvienība “Tante Gaida”. Vakara turpinājumā uzstāsies “Rīgas Modes”, kas apvieno popmūzikas glamūrīgumu, melanholiskās notis un rokenrola enerģiju – tā ir mūzika tiem, kas ir jauni vai jūtas sirdī jauni.

20. augustā koncerts “Atvērti džezam” kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā izskanēs džeza noskaņās. Spilgts Latvijas modernā džeza sakausējums vienā vakarā – Latvijas Radio bigbends un grupa “Lupa”, kas apvieno labākos Latvijas džeza mūziķus un spilgtākās laikmetīgā fusion skaņas. Koncertā izskanēs Kārļa Vanaga jaundarbi, kā arī īpaši aranžētas “Lupa” kompozīcijas bigbendam. Vakara īpašā viešņa – dziedātāja Paula Saija.

27. augustā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā izskanēs klasiskās mūzikas koncerts 825 melodiskie acumirkļi. Koncerts veidots kā krāšņs parka koncertu cikla noslēgums ar simfonisku vērienu. Muzikālie priekšnesumi notiks gan uz galvenās skatuves, kur uzstāsies simfoniskais orķestris un solisti – Jolanta Strikaite (soprāns), Artūrs Noviks (bandoneons) un Vladimirs Kudrins (ģitāra), gan arī parka teritorijas “mazajās koncertzālēs” – Rotondā un Tējas namiņā, kur spēlēs ģitāristu duets Vladimirs Kudrins un Matvejs Triškins, kā arī vijolnieku ansamblis “Kantilēna”. Divdaļīgā koncerta programmas kodolu veidos kompozīcijas orķestrim – melodijas iešūposies valša, tango un citos dejiskos un ne tikai dejiskos ritmos, izceļot Rīgu kā vienu no bagātākajiem Eiropas muzikālās kultūras centriem.

Vērmanes dārza muzikālā parka programma

Ar Maestro Raimonda Paula svētību tapusī muzikālā apvienība “Diskopauls” 7. augustā uz Vērmanes dārza skatuves atgriežas atjaunotā sastāvā ar īpaši komponista 90. jubilejai papildinātu programmu. Apvienības solistiem Elzai Rozentālei un Miķelim Putniņam pievienosies Aija Vītoliņa, veidojot dzirkstošu un spilgtu dziedātāju trio, kas pieredzējušu mūziķu sastāva (Toms Mikāls – taustiņi, Rūdolfs Dankfelds – bungas, Kristians Priekulis – bass, Dāvis Jurka – pūšamie instrumenti) pavadījumā nodrošinās dejas no pirmās takts līdz pat koncerta noslēgumam.

Rīgas dzimšanas dienas svinību priekšvakarā, 14. augustā, Vērmanes dārzā koncertā “Rīgas kabarē” tiks svinēta galvaspilsētas dažādība un dzīve. Koncertvakara pirmajā daļā skanēs dažādu laiku un žanru dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, bet otrajā daļā skatītājiem tiks piedāvātas komponista Edgara Cīruļa radītas dziesmas ar dramaturga un publicista Ilmāra Šlāpina radītiem vārdiem, kas iedvesmu guvušas Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnavas”.

Savukārt 21. augustā Vērmanes dārza estrādē koncertprogrammā “Veltījums Eimijai Vainhausai” vokāliste un idejas autore Marija Valmiera kopā ar pieredzējušu mūziķu sastāvu atdzīvinās leģendārās Eimijas Vainhausas dziesmas – “Back to Black”, “Rehab”, “Valerie”, “Love is a Losing Game”, “You Know I’m no Good” un citus skaņdarbus, kas izgaismo viņas muzikālo rokrakstu un ietekmi uz mūsdienu mūziku.

Vērmanes dārza 2026. gada vasaras koncertsezonu 28. augustā noslēgs grupa “Kautkaili”, ko veido mūziķi Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops. Grupas pamatā ir eksperimenti ar nostalģiju mūzikā, sakausējot latviešu 90-to gadu alternatīvo popmūziku ar pasaulīgu soulmūziku, izmantojot mūsdienīgus skaņu slāņus.

Visi pasākumi ir piekļūstami apmeklētājiem ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslos.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība veic Spānijas kailgliemeža ierobežošanu un aicina iesaistīties arī iedzīvotājus

Rīgas pašvaldība sākusi Spānijas kailgliemeža ierobežošanas pasākumus pašvaldības īpašumos un aicina arī iedzīvotājus aktīvi iesaistīties šīs invazīvās sugas apkarošanā savos īpašumos un tiem piegulošajās teritorijās.

Pavasarī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Spānijas kailgliemezis iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Šī suga strauji izplatās, nodarot būtisku kaitējumu dārziem, apstādījumiem un vietējām ekosistēmām.

Reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, pašvaldība teritorijās, kurās saņemtas sūdzības par Spānijas kailgliemežu izplatību, vispirms izvieto monitoringa slazdus. Ja tiek apstiprināta invazīvās sugas klātbūtne, tiek veikta ķīmiskā ierobežošana, izmantojot gliemežu apkarošanai paredzētās ēsmas granulas SLUXX HP.

Granulu darbīgā viela ir dzelzs fosfāts – dabā sastopama viela, kas pēc nonākšanas augsnē sadalās augiem nepieciešamajās barības vielās – dzelzī un fosfātā. Pēc granulu apēšanas gliemeži pārtrauc baroties un aizlien savās slēptuvēs, kur iet bojā.

Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā, ka izmantotās granulas ir zilā krāsā un ir viegli pamanāmas. Lai gan tās tiek uzskatītas par mazkaitīgām cilvēkiem un dzīvniekiem, pašvaldība aicina granulas neaiztikt un nepieļaut, ka tās apēd mājdzīvnieki.

Pašlaik Spānijas kailgliemeža ierobežošanas darbi tiek veikti vairākās pašvaldības teritorijās Dārziņu apkaimē, Pleskodālē un Āgenskalnā. Teritoriju saraksts nepieciešamības gadījumā tiks papildināts.

Pašvaldība uzsver, ka invazīvās sugas ierobežošana būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies arī privāto īpašumu īpašnieki. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir veikt invazīvo sugu pārvaldības pasākumus, lai nepieļautu to tālāku izplatību.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus regulāri apsekot savus īpašumus, nepieciešamības gadījumā veikt Spānijas kailgliemežu ierobežošanu un ziņot par vietām, kur šī invazīvā suga konstatēta. Ziņojumā vēlams norādīt precīzu atrašanās vietu un, ja iespējams, pievienot fotogrāfiju. Ziņot var pa pašvaldības vienoto diennakts tālruni 1201 vai epastā 1201@riga.lv.

Spānijas kailgliemeža ierobežošanas metodes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 127 pielikumā. Jo ātrāk kaitēkļi tiek pamanīti un ierobežoti, jo lielāka iespēja novērst to tālāku izplatību Rīgā.

Rīgas pašvaldība plāno izsludināt iepirkuma konkursu galvaspilsētas dārzu un parku apsaimniekošanai

Rīgas pašvaldība tuvāko mēnešu laikā plāno izsludināt atklātu iepirkuma konkursu galvaspilsētas dārzu, parku, skvēru un citu publisko apstādījumu teritoriju apsaimniekošanai. Šobrīd šo funkciju, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, nodrošina SIA “Rīgas meži”, taču līdzšinējā kārtība tiek mainīta saistībā ar normatīvā regulējuma un konkurences uzraugošo institūciju prasībām.

“Lai arī rīdzinieki atzinīgi vērtē līdzšinējā Rīgas dārzu un parku apsaimniekotāja – SIA “Rīgas meži” – darbu, normatīvo aktu izmaiņas liek mainīt līdzšinējo praksi. Pašvaldības pienākums ir organizēt godīgu un atklātu konkursu, kurā uzvar pretendenti, kuri spēj nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti par rīdziniekiem izdevīgāko cenu. Sadalot iepirkumu zonās un daļās, vēlamies panākt, lai konkursā varētu piedalīties pēc iespējas vairāk profesionālu uzņēmumu. Tas nozīmē lielāku konkurenci, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un labāko rezultātu rīdziniekiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Līdzšinējais deleģēšanas līgums ar SIA “Rīgas meži” bija noslēgts uz desmit gadiem un tuvojas noslēgumam. Izvērtējot turpmāko pakalpojuma organizēšanas modeli, pašvaldība ņēmusi vērā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Konkurences padomes sniegtos skaidrojumus. VARAM ir norādījusi, ka parku un zaļo zonu praktiskie uzturēšanas darbi nav pārvaldes uzdevuma deleģēšanas priekšmets, savukārt Konkurences padome aicinājusi šādu pakalpojumu nodrošināšanai primāri izmantot atklātu iepirkuma procedūru.

Jaunais iepirkums būs vēl viens solis pašvaldības mērķtiecīgā darbā, pakāpeniski paplašinot privātā sektora iesaisti to pakalpojumu sniegšanā, kurus normatīvais regulējums paredz organizēt konkurences apstākļos. Pašvaldība saglabās atbildību par pakalpojuma kvalitāti un kontroli, savukārt pakalpojuma sniedzējs tiks izvēlēts atklātā un caurskatāmā konkursā.

Lai veicinātu konkurenci un nodrošinātu iespēju iepirkumā piedalīties pēc iespējas plašākam uzņēmumu lokam, iepirkumu plānots sadalīt vairākās ģeogrāfiskajās zonās un daļās. Šāda pieeja ļaus pretendēt ne tikai lielajiem tirgus dalībniekiem, bet arī vidējiem un mazākiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot vienotas kvalitātes prasības visā pilsētā. Iepirkuma sadalīšana daļās atbilst arī Konkurences padomes rekomendācijām, kas aicina organizēt iepirkumus tā, lai veicinātu pēc iespējas plašāku tirgus dalībnieku iesaisti.

Pašvaldība uzsver, ka atklāta iepirkuma organizēšana nenozīmē automātisku pakalpojuma sniedzēja maiņu. Arī SIA “Rīgas meži” varēs piedalīties konkursā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkurš cits pretendents, un, iesniedzot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzņēmums varēs turpināt nodrošināt Rīgas dārzu un parku apsaimniekošanu.

Iepirkuma dokumentācijā tiks noteiktas augstas kvalitātes prasības teritoriju uzturēšanai, tostarp zālienu, koku, krūmu un puķu stādījumu kopšanai, atkritumu apsaimniekošanai, celiņu, soliņu, rotaļu laukumu un citas infrastruktūras uzturēšanai, lai arī turpmāk rīdziniekiem būtu pieejama droša, sakopta un kvalitatīva pilsētvide.

Plānots, ka iepirkuma procedūra tiks izsludināta augustā vai septembrī, savukārt jaunie līgumi stāsies spēkā pēc pašreizējā deleģēšanas līguma termiņa beigām, nodrošinot nepārtrauktu Rīgas publisko apstādījumu apsaimniekošanu.

Rīgā vēl pieejams atbalsts sociālajiem uzņēmumiem – pieteikšanās turpinās

Rīgas pašvaldība aicina sociālos uzņēmumus pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai darba vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Programmas mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā, nodrošinot pieejamāku vidi personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

Programmas gada budžets 2026. gadā ir 60 000 eiro. Atbalsta ietvaros viens sociālais uzņēmums var saņemt līdzfinansējumu līdz 90 % no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienam projektam.

Līdzfinansējumam aicinātas pieteikties sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā, pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ieguvušas sociālā uzņēmuma statusu un veic vai plāno paplašināt savu darbību Rīgas administratīvajā teritorijā.

Atbalstu iespējams saņemt dažādu piekļūstamības risinājumu īstenošanai, tostarp būvniecības darbiem, kas saistīti ar vides pielāgošanu personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, uzbrauktuvju izbūvei, sliekšņu nolīdzināšanai, durvju ailu paplašināšanai un sanitāro telpu pielāgošanai. Tāpat līdzfinansējums paredzēts būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, nepieciešamajām izpētēm, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām un auditam, kā arī reljefu virsmu, kontrastējošu marķējumu, piktogrammu, margu un specializēta aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai.

Pieteikšanās programmai notiek no 1. marta līdz 30. septembrim. Pieteikumu un nepieciešamos dokumentus iespējams iesniegt elektroniski, nosūtot tos uz e-pastu aic@riga.lv vai izmantojot oficiālo e-adresi.

Līdzfinansējuma saņēmējiem pēc projekta īstenošanas būs jāiesniedz atskaite par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Vienlaikus vismaz divus gadus pēc atbalsta saņemšanas uzņēmumam būs jānodarbina mērķgrupas pārstāvis vai jāsniedz pakalpojumi mērķgrupai telpās, kurās veikta projekta realizācija.

Pieteikumi tiks izvērtēti to iesniegšanas secībā, izvērtējot iesniegto dokumentu atbilstību noteiktajām prasībām. Finansējums tiks piešķirts pašvaldības budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros, un viens pretendents kalendārajā gadā varēs saņemt atbalstu vienam projektam. Patlaban programmā ir apstiprināti divi pretendenti, kuri jau saņēmuši līdzfinansējumu darba vides un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Tā kā programmā vēl ir pieejams finansējums, pašvaldība aicina arī citus interesentus izmantot šo iespēju un pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai.

Papildu informācijai par atbalsta programmu, nepieciešams sazināties ar programmas koordinatori Janu Gobu pa tālruni 67012276 vai rakstot uz e-pastu: jana.goba@riga.lv.

Rīga izsniegusi vairāk nekā 1500 energosertifikātu daudzdzīvokļu ēkām

Rīgas pašvaldība ir noslēgusi Latvijā līdz šim apjomīgāko daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energosertifikācijas procesu – Rīgas enerģētikas aģentūra ir sagatavojusi un izsniegusi 1531 energosertifikātu, kas balstīti uz ēku faktisko jeb izmērīto enerģijas patēriņu. Rīga ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas centralizēti izsniegusi energosertifikātus tik plašā apjomā.

Energosertifikāti sagatavoti pēc Ekonomikas ministrijas uzdevuma, Rīgas enerģētikas aģentūrai sadarbojoties ar AS “Rīgas siltums” un izmantojot ēku faktiskā siltumenerģijas patēriņa datus.

Īstenojot šo procesu, Rīgas pašvaldība savlaicīgi pilda Ēku energoefektivitātes likumā noteikto prasību par dzīvojamo ēku energosertifikāciju un vienlaikus būtiski atvieglo darbu ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem. Likums paredz, ka dzīvojamām ēkām, izņemot ēkas, kuru visām daļām ir individuāla apkures sistēma, jāveic energosertifikācija, savukārt daudzdzīvokļu ēkām šī prasība jāizpilda līdz 2040. gada 31. decembrim.

Izmērīto datu energosertifikāts sniedz standartizētu informāciju par ēkas faktisko enerģijas patēriņu un tās energoefektivitātes klasi. Tas ļauj ēkas iedzīvotājiem, īpašniekiem un pārvaldniekiem saprotami novērtēt savas mājas energoefektivitātes stāvokli un salīdzināt to ar citām līdzīga veida ēkām.

Apkopotie dati vienlaikus ļauj identificēt ēkas ar visaugstāko siltumenerģijas patēriņu un potenciāli lielākajiem siltuma zudumiem. Šādām ēkām parasti ir arī vislielākais enerģijas ietaupījuma potenciāls, tādēļ iegūtā informācija Rīgas pašvaldībai palīdzēs mērķtiecīgāk plānot informatīvos pasākumus, konsultācijas un ēku atjaunošanas atbalsta instrumentus.

“1531 izsniegtais energosertifikāts nav tikai izpildīta normatīvo aktu prasība. Tā ir plaša un salīdzināma informācijas bāze par Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju faktisko energoefektivitāti. Tagad gan pašvaldība, gan ēku īpašnieki un pārvaldnieki var daudz precīzāk saskatīt, kurām ēkām atjaunošana ir nepieciešama visvairāk un kur ieguldījumi varētu nodrošināt lielāko enerģijas ietaupījumu,” norāda Rīgas enerģētikas aģentūras direktores p.i. Inga Barkāne.

Šāda pieeja atbilst arī pārskatītajai Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvai par ēku energoefektivitāti. Direktīva paredz palielināt ēku atjaunošanas tempu, īpašu uzmanību pievēršot katras valsts ēkām ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem.

Tas nozīmē, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī prioritāri jāidentificē un jāatbalsta objekti, kuros iespējams sasniegt vislielāko enerģijas patēriņa un izmaksu samazinājumu.

Energosertifikācija ir arī nozīmīgs sabiedrības informēšanas instruments. Ēku energoefektivitātes likuma mērķis ir ne tikai veicināt energoresursu racionālu izmantošanu un uzlabot ēku energoefektivitāti, bet arī informēt sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu. Apkopota un salīdzināma informācija par ēku energoefektivitāti palīdz sabiedrībai labāk izprast dzīvojamā fonda kopējo stāvokli. Tā ir noderīga arī, izvēloties mājokli iegādei vai īrei, kā arī pārdodot īpašumu, jo energosertifikāts ļauj novērtēt ēkas energoefektivitāti un gūt priekšstatu par iespējamo siltumenerģijas patēriņu un apkures izmaksām. Vienlaikus uz izmērītajiem datiem balstīts energosertifikāts sniedz konkrētās mājas iedzīvotājiem saprotamu informāciju par viņu ēkas energoefektivitātes stāvokli un palīdz uzsākt datos balstītu sarunu par ēkas atjaunošanas nepieciešamību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka energosertifikāts, kas izsniegts, pamatojoties uz siltumražotāja sniegtajiem enerģijas patēriņa datiem, galvenokārt raksturo ēkas pašreizējo energoefektivitātes stāvokli. Tas pats par sevi neietver katrai ēkai individuāli izstrādātu pilnu atjaunošanas pasākumu kopumu.

Lai noteiktu konkrētus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, piemēram, ārsienu, jumta vai pagraba pārseguma siltināšanu, logu nomaiņu, apkures sistēmas modernizāciju vai ventilācijas uzlabošanu, kā arī aprēķinātu sagaidāmo enerģijas ietaupījumu, nepieciešamās investīcijas un pasākumu atmaksāšanās laiku, ēkas īpašniekiem jāpasūta detalizēta energosertifikācija, ko ikdienā mēdz dēvēt par pilno energosertifikātu. Tajā tiek izvērtētas ēkas norobežojošās konstrukcijas un inženiersistēmas un sagatavots ekonomiski pamatots energoefektivitātes pasākumu pārskats.

Lai palīdzētu daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem sagatavot ēkas pilno energosertifikātu, Rīgas enerģētikas aģentūras administrētajā programmā ir pieejams līdzfinansējums līdz 90 % apmērā no attiecināmajām izmaksām. Energosertifikāta izstrādei iespējams saņemt līdz 1200 eiro. Ēkas atjaunošanai papildus ir nepieciešams tehniskās apsekošanas atzinums, kura sagatavošanai var saņemt līdz 1200 eiro, savukārt tehniskā projekta izstrādei – līdz 15 000 eiro.

Plašāka informācija par daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu, pieejamo atbalsta instrumentu, pieteikšanās kārtību un nepieciešamo dokumentu paraugus ir apkopota vietnē www.renove.lv. Tajā iedzīvotāji var arī pieteikties bezmaksas Rīgas enerģētikas aģentūras speciālistu konsultācijai par daudzdzīvokļu mājas atjaunošanas uzsākšanu un turpmākiem procesa soļiem.

Dzejas autorvakari 2026

Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku augustā un septembrī aicina uz dzejas autorvakariem.

No 6.augusta līdz 17.septembrim septiņās RCB filiālbibliotēkās ar lasījumiem viesosies pazīstami latviešu dzejnieki – Anna Auziņa, Māra Ulme, Kārlis Vērdiņš, Ilmārs Šlāpins, Aivars Eipurs, Agnese Rutkēviča, Arvis Viguls.

Aicinām ikvienu interesentu uz tikšanos ar autoriem – tā būs iespēja klausīties dzejas lasījumus, iepazīt autoru radošo pasauli un iesaistīties sarunās par literatūru un dzeju.

Programma

  • Arvis Viguls. 06.08.2026. plkst.18.00 Daugavas filiālbibliotēkā (Vizlas iela 1)
  • Māra Ulme. 13.08.2026. plkst.18.00 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Brīvības gatve 206)
  • Kārlis Vērdiņš. 20.08.2026. plkst.18.00 Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu iela 27 k-2)
  • Ilmārs Šlāpins. 27.08.2026. plkst.18.00 Imantas filiālbibliotēkā (Slokas iela 161 k-1)
  • Aivars Eipurs. 02.09.2026. plkst.18.00 Torņakalna filiālbibliotēkā (Ojāra Vācieša iela 2)
  • Agnese Rutkēviča. 10.09.2026. plkst.18.00 filiālbibliotēkā “Strazds” (Kvēles iela 15)
  • Anna Auziņa. 17.09.2026. plkst.18.00 filiālbibliotēkā “Avots” (Stabu iela 64 k-3)

Pasākumus organizē Latvijas Rakstnieku savienība ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu. To norisi atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Dzejas autorvakari ir daļa no ikgadējā festivāla “Dzejas dienas 2026”. Pirmais pasākums notiks jau 6.augustā RCB filiālbibliotēkā “Daugava”. Festivāla oficiālā atklāšana norisināsies 28.augustā. Savukārt Dzejas dienu balva tiks pasniegta oficiālajā festivāla noslēguma pasākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 12.septembrī.

Dzejas dienas visā Latvijā norisinās jau no 1965.gada. Šogad Dzejas dienu moto ir “Dzeja dzied!”, rosinot aizdomāties par to, ka dzeja cilvēces dzīvē bijusi klātesoša jau kopš neatminamiem laikiem, kad dzeja un mūzika bija nedalāms veselums, kurā ritms un vārds kalpoja kā vienota valoda. Šajās Dzejas dienās aicinām sekot līdzi ritmiskai un iedvesmojošai dzejai, kas ir ne tikai lasāma, bet arī klausāma, dzejai mūzikas pavadījumā un bez tā, dzejai, kurā ieklausīties un kuru sadzirdēt.

Dzejas dienu vietne dzejasdienas.com.

NVO nams pošas uz Kreisā krasta svētkiem!

NVO nams turpina uzsākto tradīciju – doties ārpus nama telpām un tikties ar rīdziniekiem viņu apkaimēs. Šogad NVO nams ar prieku piedalīsies Kreisā krasta svētkos, kas notiks sestdien, 1. augustā, no plkst. 12.00 Uzvaras parkā.

NVO nama teltī svētku apmeklētāji tiks aicināti “atšifrēt”, kas ir NVO – nevalstiskās organizācijas – un iepazīt NVO namu kā vietu, kur satiekas sabiedrības iniciatīvas, radošas idejas un līdzdalības iespējas. Iedvesmojoties no šī gada svētku koncepcijas “Atver Rīgu. Kods – 825”, apmeklētāji varēs atklāt, kā nevalstiskās organizācijas un aktīvi cilvēki palīdz veidot atvērtu, līdzdalīgu un saliedētu pilsētu.

NVO nama stendā tiks gaidīti gan lieli, gan mazi apmeklētāji, lai piedalītos interaktīvās aktivitātēs:

  • videi draudzīgā aptaujā “Kas ir NVO?”
  • radošā uzdevumā “Atšifrē N, V, O – Rīgas līdzdalības kodu!”
  • spēlē “Atpazīsti NVO namu!”.

NVO nams svētkos piedalīsies kopā ar draugiem no NVO vidus – radošo apvienību jauniešiem “Trepes”, “Cita Rīga” un radošo biedrību “Maare”.

  • Radošā apvienība jauniešiem “Trepes” apmeklētājus aicinās pārbaudīt zināšanas par brīvprātīgo darbu, spēlējot interaktīvu lielformāta spēli, apgūt prasmi izgatavot savu nozīmīti un paust attieksmi par aktīvu līdzdalību!
  • Radošā biedrība “Maare” aicinās piedalīties darbnīcā “Rīgas sajūtu karte” un kopīgi radīt pilsētas kolāžu – stāstu, sajūtu, atmiņu vai vēlējumu, kas savieno cilvēkus un apkaimes vienā kopīgā Rīgas ainavā.
  • “Cita Rīga” piedāvās interaktīvu radošo darbnīcu, kurā varēs praktiski izzināt Rīgas pilsētas attīstības galvenās tendences vairāk nekā 825 gadu garumā.

Ar radošiem uzdevumiem un sarunām apmeklētājiem būs iespēja izzināt, kā darbojas nevalstiskās organizācijas, kādu atbalstu sniedz NVO nams un kā ikviens var iesaistīties sabiedriski nozīmīgās aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā.

Nāciet un pievienojieties mums Uzvaras parkā, lai kopīgi svinētu, radītu un iepazītu NVO nama un mūsu draugu aktivitātes! Uz tikšanos svētkos!

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par Gaisa tilta būvprojekta izstrādi

, ,

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu ar SIA “Projekts 3” par Gaisa tilta pārbūves būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Būvprojekta izstrāde ir būtisks posms, lai sagatavotos viena no Rīgas nozīmīgākā satiksmes pārvada pārbūvei un nodrošinātu tā drošu ekspluatāciju ilgtermiņā.

Gaisa tilta pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Rīgas satiksmes infrastruktūras attīstības projektiem. Būvprojekta mērķis ir nodrošināt pārvada drošu un ilgtspējīgu ekspluatāciju, saglabājot tā arhitektonisko veidolu, vienlaikus uzlabojot satiksmes drošību, vides pieejamību un infrastruktūras ilgmūžību. Projektēšanas risinājumos paredzēts izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus, kā arī nodrošināt būves ekspluatācijas laiku vismaz 100 gadu garumā.

Projektēšanas laikā tiks veikta transporta plūsmu modelēšana, izstrādāti satiksmes organizācijas risinājumi būvdarbu periodam un apbraukšanas shēmas, īpašu uzmanību pievēršot sabiedriskā transporta kustības nodrošināšanai. Tāpat projektā paredzēti risinājumi gājēju un velobraucēju ērtākai un drošākai kustībai, jauna apgaismojuma izbūvei, tilta uzturēšanas infrastruktūrai un pārvada 3D vizualizāciju izstrādei.

Par pamatu būvprojekta izstrādei tiks izmantota iepriekš sagatavotā būvniecības ieceres dokumentācija un Gaisa tilta arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija, vienlaikus paredzot iespēju pilnveidot tehniskos risinājumus, lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu, drošu un ilgmūžīgu infrastruktūru.

Līguma summa ir 487 800 eiro bez PVN. Atbilstoši līguma nosacījumiem, būvprojekta izstrāde ilgs 12 mēnešus. Projektēšanu plānots pabeigt 2027. gadā, savukārt Gaisa tilta pārbūvi līdz 2030. gadam.