Pašvaldība atbalstījusi 37 uzņēmēju pieteikumus komercdarbības veicināšanai ēku pirmajos stāvos; aicina pieteikties atbalstam publisku pasākumu rīkošanai

Rīgas pašvaldība atbalstījusi līdzfinansējuma piešķiršanu 37 līdzfinansējuma pretendentiem atbalsta programmā “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos. Līdz 30. jūnijam pašvaldība aicina uzņēmējus pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai programmā “Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”.

“Rīgas domes iniciatīva par speciālu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbībai pilsētas ēku pirmajos stāvos radusies sarunās ar uzņēmējiem, kuriem tas ir aktuāli – restorānu, kafejnīcu un bāru īpašniekiem, kuri tieši tāpat kā mēs, pilsētas vadība, vēlamies, lai Rīgā lietas notiek, lai cilvēkiem ir pieejami pakalpojumi atpūtai, izklaidei, lai tūristiem ir interesanti mūsu pilsētā. Šī programma iet kopsolī ar otru jauno iniciatīvu – finansiāli atbalstīt uzņēmējus, kuri klientu piesaistei organizēs publiskus koncertus vai citus svētku pasākumus. Arī tos pilsēta atbalstīs. Veiksmes atslēga aktīvai pilsētai ir darbs kopsolī ar uzņēmējiem un tas, kā jaunās atbalsta programmas tiks izmantotas, tagad ir uzņēmēju ziņā. Ceru uz lielu atsaucību,”

norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Programma “Rīgas pašvaldības atbalsts telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos” paredzēta komercdarbības veicināšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā esošo ēku pirmajos stāvos.

Apzinoties, ka uzņēmējdarbība bieži vien ir saistīta ar būtiskiem finanšu ieguldījumiem, telpu īpašnieki, kā arī esošie vai jaunie telpu nomnieki noteiktā kārtībā varēja pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro dažādu izdevumu segšanai. Programmā pieteikties uzņēmēji tika aicināti sākot ar 2025. gada 1. aprīli.

Līdzfinansējums saņemts telpu pielāgošanas vai remonta izmaksām, labiekārtojuma elementu izvietošanai publiskajā ārtelpā, skatlogu vizuālajam noformējumam, izkārtņu izvietošanai, viena mēneša telpu nomas maksai.

2025. gadā apstiprinātais programmas budžets bija 200 000 eiro. Pieteikumu iesniegšana līdzfinansējuma saņemšanai šajā gadā ir noslēgusies.

📸 FOTO

Pašvaldības atbalsts komersantiem publisku pasākumu rīkošanai

Līdzfinansējums viena pasākuma organizēšanas izdevumu segšanai var sasniegt pat 20 000 eiro. 2025. gadā apstiprinātais programmas budžets pasākumu rīkošanai ir 120 000 eiro. Arī šajā programmā jau apstiprināta pirmā līdzfinansējuma piešķiršana, sniedzot iespēju iedzīvotājiem septembrī baudīt pirmo bezmaksas pasākumu.

Pasākumu rīkošanai laika posmā no 2025. gada septembra līdz decembrim uzņēmēji pieteikumus ir aicināti iesniegt līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Plānots, ka abas šīs atbalsta programmas darbosies trīs gadus. Tāpat aicinām uzņēmējus līdz 30. septembrim pieteikties līdzfinansējuma līdz 10 000 eiro saņemšanai jaunu parkletu izveidei.

📌 Plašāka informācija par atbalsta programmu pieteikumu pieņemšanu un nepieciešamo dokumentāciju atrodama mājaslapā https://uznemeji.riga.lv/ sadaļā “Atbalsts”.

Dokumentu iesniegšana notiek tikai elektroniski, sūtot elektroniski parakstītu dokumentu uz e-pasta adresi aic@riga.lv vai izmantojot oficiālo Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

Rīgas pašvaldība atgādina par atbalsta aktivitāti uzņēmējiem – iespēju operatīvi saņemt Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktā pašvaldības speciālista jeb mentora konsultāciju, kas sniedz informatīvu atbalstu un padomus, kā uzņēmējam rīkoties konkrētajā situācijā vai kādi dokumenti jāiesniedz problēmas risināšanai vai pakalpojuma saņemšanai.

Konsultācijas uzņēmēji var saņemt kontaktpunkta darba laikā:

  • rakstot uz e-pastu uznemeji@riga.lv
  • vai zvanot uzņēmējdarbības atbalsta projektu vadītājiem uz tālruni +371 28019057 (Aijai Lilienfeldei) vai +371 29325310 (Mārim Strodam).

 

Rīgā peldēties droši – visās pludmalēs laba ūdens kvalitāte

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm, informē Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti katra mēneša sākumā pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

🔵 Plašāka informācija par Rīgas pašvaldības peldvietām pieejama – ŠEIT.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka siltajā laikā daudzviet galvaspilsētā darbojas brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvētie brīvkrāni. Šajās uzpildes vietās tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

🔵 Izvietojums redzams kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

Rīgas centrā uzsākusies jaunu, mūsdienīgu, slēgta tipa atkritumu urnu uzstādīšana

Jūnija sākumā Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsardzības zonā esošajās sabiedriskā transporta pieturvietās sākta veco kvadrātveida betona atkritumu urnu nomaiņa. Plānots uzstādīt vairāk nekā 200 jaunas, funkcionālas un pilsētvidē iederīgas atkritumu urnas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pauž gandarījumu par uzlabojumiem pilsētvidē: “Velns ir detaļās – šķietami vienkāršas pilsētvides sastāvdaļas kā atkritumu urnas pilda ļoti svarīgu funkciju un ietekmē vides kvalitāti, tīrību un kopējo Rīgas tēlu. Vecās betona urnas, kas pilsētā stāvējušas jau vairāk nekā 20 gadus, ir morāli novecojušas un ir patiess prieks, ka tagad tās nomainīs mūsdienīgi, funkcionāli un estētiski risinājumi.”

Jaunās urnas būs slēgta tipa, ar ietilpību – 150 l, 100 l un 75 l – atkarībā no pieturvietu noslodzes. Sākotnēji urnu nomaiņa notiks RVC un tā aizsardzības zonā, bet pakāpeniski tas tiks darīts pie visām pieturvietām pilsētā.

Atkritumu urnu nomaiņā investēti 106 978,52 eiro.

 

Rātslaukumā svinīgi nodotas dziesmu un deju svētku dalībnieku apgleznotās pērles

3. jūnijā Rātslaukumā svinīgi nodotas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieku apgleznotās pērles, kas tapušas Rīgā ieskandināšanas projekta “Savīšanās ceļš” laikā.

Svētku organizatori un svētku vēstneši 2. un 3. jūnijā viesojās Rīgas pašvaldības interešu izglītības iestādēs, svinīgā pasākumā saņēma iepriekš apgleznotās pērles, no kurām tiks izveidots vides dizaina objekts “Vijums” Latvijas kartes kontūrā. Vides objektu svētku laikā varēs aplūkot Vērmanes dārzā. “Vijums” autors ir scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Kopumā Latvijas novados apgleznotas 2426 pērles, no kurām 515 tapušas Rīgā.

Rātslaukuma pasākumā piedalījās dziesmu svētku vēstnesis virsdiriģents Romāns Vanags, kolektīvu audzēkņi, pedagogi, audzēkņu vecāki, svētku organizatori un Rīgas pašvaldības pārstāvji.

Pērļu apgleznošanas process Rīgā norisinājās 8 bērnu un jauniešu centros:

  • Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”
  • Rīgas Bērnu un jauniešu centrā “Altona”
  • Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Auseklis”
  • Rīgas Skolēnu pilī
  • Rīgas Jauno Tehniķu centrā
  • Rīgas Tehniskās jaunrades namā “Annas 2”
  • Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Daugmale”
  • Rīgas bērnu un jauniešu centrā “Praktiskās estētikas skola”
  • Rīgas Bolderājas Jaunajā pamatskolā.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 5. jūlija līdz 13. jūlijam. Svētku laikā Rīgā notiks vairāk nekā 30 pasākumi vairāk nekā 15 norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, “BTA Daugavas stadionā”, “Xiaomi Arēna”, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Dailes teātrī, VEF Kultūras pilī, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Brīvības laukumā, Vērmanes dārzā un citur.

📸 FOTO

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par vietām, kurās nepieciešams ierīkot velosipēdu novietnes

Aicinām Rīgas iedzīvotājus līdz šī gada 30. jūnijam dalīties ar savu viedokli par vietām pilsētā, kur būtu nepieciešams ierīkot jaunas velosipēdu novietnes. Iedzīvotāji savas idejas var iesniegt, aizpildot digitālu aptaujas anketu Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga sadaļā “Iesaisties”.

Šajā vasaras sezonā Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļa 100 vietās pilsētā uzstādīs jaunas velo novietnes. Rīgas iedzīvotāji ir aicināti izteikt arī savu viedokli par vietām, kur velosipēdu novietnes būtu nepieciešams ierīkot.

Iesniedzot savu ideju, portālā Geo Riga pārliecinies, vai konkrētā teritorija atrodas uz pašvaldībai piederošas zemes*, un izvērtē, vai šajā vietā paliks arī pietiekami plaša telpa gājējiem, neradot neērtības to kustībai.

Aptaujas anketa pieejama – ŠEIT.

*Informāciju par zemes piederību iespējams pārbaudīt Rīgas pašvaldības datu publicēšanas portāla Geo Riga kartē “Rīgas pamatdati”, atzīmējot datu slāni “Sarkanās līnijas”.

Rīgas pašvaldība iegādāsies īpašu ielu uzkopšanas tehniku, kas palīdzēs mazināt gaisa piesārņojumu

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un vidi, Rīgas pašvaldība Eiropas Savienības projekta ietvaros iegādāsies ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienības un veiks ēku pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei.

Projekta laikā tiks veiktas divas aktivitātes:

  • pašvaldībai piederošo astoņu ēku pieslēgšana centralizētajai siltumapgādei, kuru nodrošina AS “Rīgas Siltums”, atsakoties no vietējo apkures risinājumu izmantošanas, kuru rezultātā lokāli tiek piesārņots Rīgas gaiss;
  • ietvju un ielu uzkopšanas tehnikas vienību iegāde, kas būtiski ļaus uzlabot cieto daļiņu savākšanas procesus, tādējādi radot priekšnoteikumus samazinātām PM10 cieto daļiņu emisijām un esamībai pilsētas gaisā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

“Ar šī projekta īstenošanu Rīgas pašvaldība sper nozīmīgu soli ceļā uz tīrāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētvidi. Ietvju un brauktuvju uzkopšanas tehnika palīdzēs nodrošināt tīru, drošu un veselībai draudzīgu vidi visa gada garumā, samazinot ne tikai gaisa piesārņojumu, bet arī slīdamību, atkritumu uzkrāšanos un kopējo vides degradāciju,”

stāsta Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Viktors Admidiņš

Gaisa kvalitātes uzlabojumu regulāri apstiprinās arī pašvaldības līmenī veiktie monitoringa dati, kurus nodrošina trīs gaisa kvalitātes monitoringa stacijas (“Mīlgrāvis”, “Brīvības iela” un “Pārdaugava”). Pateicoties projekta aktivitātēm, sagaidāms, ka šajās stacijās uzraudzītie piesārņojošo vielu līmeņi (īpaši PM10 un PM2.5 koncentrācija) turpmākajos gados pakāpeniski samazināsies.

Tāpat plānots, ka, pateicoties šiem pasākumiem, tiks būtiski samazināta kaitīgo emisiju – īpaši smalko cieto daļiņu un siltumnīcefekta gāzu – nonākšana atmosfērā. Centralizētās siltumapgādes izmantošana ļaus atteikties no individuālajām apkures sistēmām, kas bieži vien ir galvenais piesārņojuma avots dzīvojamās apbūves rajonos.

Savukārt ielu un ietvju uzkopšanas tehnikas vienības nodrošinās efektīvāku smilšu, putekļu savākšanu no Rīgas vēsturiskā centra ielām, tādējādi samazinot gaisu piesārņojošo cieto daļiņu koncentrāciju pilsētvidē.

Tehnikas vienības būs lietderīgas ne tikai cieto daļiņu savākšanai pavasarī vai vasarā, bet arī citu sezonu laikā, nodrošinot būtiskus ieguvumus:

rudenī tā nodrošinās kritušo lapu savākšanu, novēršot organiskā piesārņojuma veidošanos un samazinot slīdamības risku uz brauktuvēm un ietvēm;
ziemā tehnika būs izmantojama sniega un pretapledojuma materiālu atlikumu savākšanai, palīdzot uzturēt tīru vidi un mazinot piesārņojuma risku pēc sniega kušanas;
pavasarī un vasarā tiks veikta intensīva smilšu, putekļu, ziedputekšņu un citu piesārņojumu savākšana, tādējādi būtiski uzlabojot gaisa kvalitāti īpaši sausos laikapstākļos un samazinot piesārņojuma nonākšanu lietus ūdens kanalizācijas sistēmā.

Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.5. pasākuma “Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās” īstenošanā” ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas veido 2 982 859 eiro, no kurām ERAF finansējums veido 85%, pašvaldības līdzfinansējums un AS “Rīgas Siltums” līdzfinansējums veido 15%.

 

Izsludināts konkurss par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un tā pārbūvi

Atkārtoti izsludināts atklāts konkurss “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība”, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Konkursā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 3. jūlija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Vanšu tilta būvprojekta izstrādi un realizāciju. Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot būvniecības veidu projektē un būvē, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot abu posmu savstarpēju integrāciju un atbildību par to izpildi.

Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 36 mēnešiem. Būvprojekta izstrādei paredzēts termiņš līdz 12 mēnešiem, bet būvdarbu veikšanai – līdz 24 mēnešiem.

Šī gada martā notika atkārtota apspriede ar piegādātājiem, jo tika papildināta iepirkuma dokumentācija. Mērķis bija paplašināt pretendentu loku Vanšu tilta būvprojekta izstrādei, pārbūvei un autoruzraudzībai. Tas tika darīts, lai līdzsvarotu sabiedrības prasības pēc drošas un ilgtspējīgas infrastruktūras.

Iepriekš jau ziņots, ka pagājušajā gadā organizētais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura piedāvājumā iekļautais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Atkārtotajā iepirkumā mainītas prasības, paredzot, ka pretendentam netiks prasīta pieredze vanšu tilta pārbūvē vai jaunbūvē, bet tā paliks spēkā vanšu speciālistiem. Būvprojekta minimālajā sastāvā “Vanšu tilta pārbūve” izpildītāji ir papildinājuši nodevumu ar izstrādātajām darbu specifikācijām, kas būtiski atvieglos izpratni par paredzētiem pārbūves darbiem.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

 

Aicina pieteikt projektus “Baltās nakts” Iniciatīvas programmai

No 2025. gada 6. septembra plkst. 18.00 līdz 7. septembra plkst. 3.00 jau 20. reizi norisināsies Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts”. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina nevalstiskās organizācijas, valsts, pašvaldības, izglītības un kultūras iestādes, uzņēmumus, mākslinieku apvienības, kā arī ikvienu radošu personību pieteikt projektus “Baltā nakts 2025” Iniciatīvas programmai.

Iniciatīvas programmā tiek gaidīti laikmetīgās mākslas, kultūras projektu un pasākumu pieteikumi dažādās nozarēs:

  • skatuves māksla;
  • mūzika;
  • vizuālā māksla;
  • audiovizuālā māksla;
  • foto un video instalācijas;
  • dzejas vai prozas lasījumi;
  • dažādi starpdisciplināri pasākumi.

Pasākumiem jānotiek Rīgas pilsētas sabiedriskajā telpā – jebkurā brīvi pieejamā vietā pilsētā – kā iekštelpās, tā ārtelpā, nodrošinot pasākumu pieejamību iespējami plašai mērķauditorijai. Īpaši gaidīti pieteikumi pasākumiem, kas norisinās pilsētas centrālajā daļā un Vecrīgā.

Iesniegtie projekti tiks izvērtēti atbilstoši Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” vadlīnijām. Jubilejas gadā “Baltās nakts” virstēma ir “Dzidrie avoti”. Mākslinieki savā darbā kā rīkstnieki meklē avotus, kas būtu spēcinoši, aizraujoši un dzīvi apliecinoši, lai tos atklātu plašākai auditorijai. Ūdens, kas slēpjas zemes garozā, var izplūst virszemē kā veldzējošs avots, kas dziedē. Tas var pacelties kā migla, kas ieskauj apkārtējo pasauli, vai kļūt par ledus tiltu starp nesasniedzamiem krastiem. Rīgas “Baltās nakts” jubilejas gadā aicinām būt drosmīgiem un pietuvoties tiem avotiem, no kuriem baidāmies vai kuriem ikdienā ietu ar līkumu!

“Baltās nakts” iniciatīvas programma ir projektu iesniedzēju vai to sadarbības partneru pašu finansēta Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2025” pasākumu sadaļa, kas tiek iekļauta “Baltās nakts” kopējā publicitātes kampaņā. Pieteikties uz papildus līdzfinansējumu no Rīgas valstspilsētas pašvaldības šī programmas ietvaros nav iespējams.

Iniciatīvas projektu pieteikumu anketa pieejama – ŠEIT.

Projekti jāiesniedz līdz 12. jūnija plkst. 12:00, elektroniski parakstītu pieteikumu sūtot uz e-pasta adresi anna.ulberte@riga.lv.

Papildinformācija: Anna Ulberte – Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2025” projektu koordinatore, tālr. 67043667, e-pasts anna.ulberte@riga.lv.

 

Rīgas pašvaldība kompensēs dzīvojamo māju attīstītājiem ieguldījumus publiskās infrastruktūras attīstībā

Lai veicinātu mājokļu pieejamību un publiskās infrastruktūras attīstību, Rīgas dome 21. maijā apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas paredz kompensācijas izmaksu attīstītājiem, ja vienlaikus ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību tie veiks arī publiskās infrastruktūras – ielu un lietus ūdens kanalizācijas – izbūvi, ieguldot tajā vismaz 100 000 eiro.

Saistošie noteikumi “Par kārtību, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldība kompensē izdevumus par publiskās infrastruktūras būvniecību “ izstrādāti ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

“Strādāt efektīvāk, ātrāk, ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem – šie vārdi kodolīgi raksturo jauno programmu, ko Rīgā esam ieviesuši, lai infrastruktūras sakārtošana līdzās jauniem attīstības centriem notiktu raitāk. Jauni mājokļi Rīgā ir akūta nepieciešamība, jo vēlamies, lai arvien vairāk ģimeņu par savu dzīvesvietu izvēlas Rīgu un es ceru, ka jaunais sadarbības mehānisms dos pozitīvu grūdienu šajā segmentā un veicinās ātrāku un optimālāku publiskās infrastruktūras izbūvi pilsētā,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzdzīvokļu māju būvniecību, Rīgas pašvaldība kompensēs attīstītājiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, nepārsniedzot 1 miljonu eiro (bez PVN), kas ieguldīti tādas publiskās infrastruktūras, kas brīvi un bez maksas pieejama ikvienam, attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē pašvaldības īpašumā. Tā attīstītāji varēs veikt publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Kompensācija būs pieejama attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai objekta stāvu platībai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 7000 m2; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā stāvu platībai jābūt vismaz 3000 m2, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzdzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no domes lēmuma pieņemšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

 

Lietotnē “112 Latvija” tagad pieejama informācija par tuvākajām patvertnēm

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka lietotnē “112 Latvija” ir ieviesta jauna funkcionalitāte – iespēja apskatīt sev tuvākās pieejamās patvertnes. Šis risinājums izstrādāts ar mērķi uzlabot sabiedrības informētību un spēju operatīvi reaģēt ārkārtas situācijās.

Lietotnes “112 Latvija” lietotāji turpmāk varēs kartē pārskatāmi redzēt ne tikai savai atrašanās vietai vistuvāk izvietotās patvertnes, kuru pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem patvertnes vajadzībām, bet arī apskatīt citas Latvijā izvietotās patvertnes, kā arī iegūt pamatinformāciju par tām. Lietotnes Patvertņu sadaļā ir iestrādāts informatīvs logs, kas ļauj iedzīvotājam uzzināt, vai viņam drošā attālumā ir izvietota patvertne, vai nav, kā arī saņem skaidrojošus ieteikumus, kā apdraudējuma situācijā rīkoties, ja viņš atrodas iekštelpās vai ārpus telpām. Papildus lietotnē ir izveidota funkcija, kas palīdz tās lietotājam ātri atvērt tālrunī esošo navigācijas sistēmu, ar kuras palīdzību iedzīvotājs var nokļūt izvēlētajā patvertnē. Rēķinoties, ka ārkārtas situāciju laikā var tikt traucēti sakari, lietotnē ir nodrošināts tas, ka informācija par patvertnēm tiks uzrādīta arī gadījumos, kad tālrunim nebūs pieejams interneta savienojums.

Ja atverot lietotni, neredzat jauno Patvertņu sadaļu, nepieciešams atjaunināt lietotni. Informācija par patvertnēm tiek regulāri atjaunināta, un tā ir pieejama arī tīmekļvietnē www.112.lv sadaļā “Patvertnes”.

“Lai gan patvertņu jautājums aktualizējās, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, VUGD norāda, ka ārkārtas situācijas var būt dažādas – sākot no bruņotiem konfliktiem, līdz pat dabas stihijām, piemēram, plūdiem, vētrām vai krusai. Tāpēc savlaicīga informētība par tuvākajām iespējamām patvertnēm ir būtiska katra iedzīvotāja drošībai,”

uzsver VUGD priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis.

Papildus jaunajai funkcionalitātei lietotne “112 Latvija” nodrošina šādas iespējas:

saņemt brīdinājuma paziņojumus;

piekļūt drošības padomiem dažādu apdraudējumu gadījumos;

nosūtīt īsziņu uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

Aicinām iedzīvotājus, kuri vēl nav lejupielādējuši lietotni “112 Latvija”, to izdarīt, savukārt esošos lietotājus – atjaunināt lietotni, lai piekļūtu jaunākajai informācijai un funkcijām.

VUGD amatpersonas kopumā ir apsekojušas 3 286 valsts un pašvaldību īpašumā esošos pagrabstāvus un pazemes stāvus. Atbilstoši vadlīnijām (rekomendācijām) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai ir atzīti 395 objekti, savukārt 1 277 objekti atzīti par daļēji atbilstošiem. Kopumā ietilpība ir 532 863 cilvēkiem. Pagājušajā gadā VUGD nodeva pašvaldībām patvertņu zīmes, kas tika izvietotas uz ēkām, kurās apsekotie pagrabstāvi ir atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem izstrādātajām patvertņu vadlīnijām.

Plašāka informācija par patvertnēm pieejama šeit – https://www.vugd.gov.lv/lv/patvertnes