Gatavojoties Latvijā pirmā aprites ekonomikas centra atvēršanai, Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicina Latvijas augstskolu studentus un profesionālo skolu audzēkņus līdz 2024. gada 30.aprīlim iesniegt priekšlikumus mūsdienīgiem, ergonomiskiem un funkcionāliem interjera dizaina elementiem.

Studentu grupu reģistrēšanās izaicinājumam tiks atvērta no 27. marta līdz 7. aprīlim. Studenti tiek aicināti veidot studentu grupas no dažādām studiju programmām. Labāko darbu autoriem tiks piešķirtas ne tikai vērtīgas balvas, bet arī tiks dota iespēja savas idejas īstenot dzīvē – izveidot interjera elementus un tos izvietot aprites ekonomikas centrā.

“Mēs vēlamies, lai Rīgas pilsētas aprites ekonomikas centrs nes apritīguma vēstījumu vēl pirms kāds tā darbinieks ir sācis stāstīt par to. Tas nozīmē, ka telpu iekārtojumam jābūt radoši un interesanti veidotam, demonstrējot aprites ekonomikas risinājumus. Ceram, ka iesniegtie darbi būs gan mūsdienīgi, gan arī praktiski īstenojami,”

stāsta REA projektu vadītāja Ieva Kalniņa.

🟩  Plašāka informācija par ideju sacensības norisi un darbu iesniegšanas kārtību pieejama ŠEIT

Rudenī REA sadarbībā ar partneriem atvērs pirmo aprites ekonomikas centru, kurā varēs salabot, uzlabot un pārveidot mēbeles, radīt kaut ko jaunu, celt materiālu un lietu vērtību, mācīties, izzināt, eksperimentēt, sadarboties u.c.

Rīgas aprites ekonomikas centrs (jeb pilsētas resursu centrs) tiek veidots starptautiska projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē” CURE+ ietvaros. Aprites ekonomikas centrs būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.

Projekts CURE+ tiek īstenots Eiropas klimata iniciatīvas (EUKI-2022) ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā. Projekta partneri:

  • Tartu pašvaldība (Igaunija)
  • Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande)
  • Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija)
  • Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Tehniskās jaunrades nama “Annas 2” aicina piedalīties pavisam jaunā stikla mākslas konkursā “Anna izzina Rīgu” . Konkurss notiek no 2024. gada 8. aprīļa līdz 30. maijam. Konkursā piedalās Rīgas vispārējās un interešu izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 7 līdz 25 gadiem.

Konkursa dalībniekiem būs iespēja vērot, izzināt un iepazīt Annas ielu un tās apkārtni. Redzēto un sajusto attēlot skiču formā, atspoguļojot notikumus, personāžus, dažādas ēku ainas un dizaina detaļas, transportu, un pilsētas vidi, kas saistīta ar Annas ielu un tās apkārtni.

Konkursa mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu prasmi saskatīt unikālas lietas ikdienišķajā, prasmi tās stilizēt, izsakot savas sajūtas un pārdzīvojumus un reprezentēt tās kādā no stikla mākslas tehnikām.

Žūrijas augstāk novērtētās skices realizēt kādā no stikla apstrādes tehnikām.

Konkursa darbu iesniegšana un vērtēšana notiks 3 vecuma grupās:

  • 7-11 gadi;
  • 12-15 gadi;
  • 16-25 gadi.

📌 Konkursa nolikums un darbu iesniegšanas nosacījumiŠEIT

Konkursa norise

🟩 Pieteikšanās konkursam notiek tiešsaistē līdz 2024. gada 5. aprīlim ŠEIT.

Konkursa darbu – skiču radīšanas plenērs TJN “Annas 2”, Annas ielā 2 norisinās 4 atsevišķās grupās pa 10 cilvēkiem:

🟩 11. aprīlis, plkst.14.00-17.00;
🟩 16. aprīlis, plkst.16.00-19.00;
🟩 18. aprīlis, plkst.14.00-17.00;
🟩 23. aprīlis, plkst.16.00-19.00.

Žūrijas izvēlēto labāko skiču darbu radīšana kādā no stikla apstrādes tehnikām un izstādīšana norisinās Iestādes adresē, Annas ielā 2, Rīgā no 2024. gada 9. maija līdz 30. maijam.

🟩 Konkursa rezultātu paziņošana notiks 2024. gada 30. maijā TJN “Annas 2” mājaslapā un sociālo mediju kontos, kā arī www.intereses.lv.

Konkursa laureāti tiks apbalvoti ar diplomiem un balvām!

 

Piektdien, 22.martā, Rīgas pašvaldība viesos uzņēma Tartu vicemēru Raimondu Tamu (Raimond Tamm) ar delegāciju, lai dalītos pieredzē satiksmes infrastruktūras uzturēšanas jomā un, veloinfrastruktūras attīstībā.

Viesi no Tartu kopā ar Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāju Olafu Pulku un komitejas priekšsēdētāja vietnieku Miroslavu Kodi, kā arī ekspertiem no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes un Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes apsprieda aktualitātes abu pilsētu ielu, ietvju un veloceļu uzturēšanas un attīstības jomā, sniega tīrīšanā un “Rail Baltica” termināļa būvniecībā.

Tartu vicemērs vizītes laikā uzsvēra, ka delegācija ir ieradusies, lai mācītos no Rīgas un paņemtu labāko no pilsētas pieredzes savā ikdienā. Tams atzīmēja, ka Tartu patlaban intensīvi strādā pie tā, lai izmainītu pilsētas mobilitāti, un, ka lielākais izaicinājums ir tieši ielu rekonstrukcija, lai tajās ierīkotu modernu veloinfrastruktūru. Tāpat izaicinājums esot arī brauktuvju un veloceļu ziemas uzturēšana.

Sarunu laikā tika daudz diskutēts par velosatiksmes attīstības koncepciju, nosacījumiem un standartiem veloceļu izbūvē, apskatītas Rīgas galvenās velosatiksmes artērijas, runāts par to, kā uzlabot “vecā dizaina” ielu veloinfrastruktūru, veloinfrastruktūras ziemas uzturēšanu un izaicinājumiem, kā arī Rīgas delegācija dalījās pieredzē ar velojoslu ieviešanu.

“Man ir prieks, ka Tartu novērtē Rīgas pieredzi. Šādas sarunas ir ļoti vērtīgas, jo gan Tartu, gan Rīga saskaras ar līdzīgām problēmām un izaicinājumiem satiksmes jomā. Pēdējo reizi Tartu delegācija bija pie mums vizītē pirms diviem gadiem, un, kā viņi atzina šodien, Rīga šo divu gadu laikā ir mainījusies un attīstījusies strauji uz priekšu. Īpaši tika novērtēta Rīgas pieeja velojoslu tīrīšanā ziemas sezonā,”

pēc tikšanās sacīja Kodis.

Pēc vizītes Rīgas domē delegācija devās izbraukumā ar velosipēdiem pa pilsētas veloceļiem Skolas ielā, Bruņinieku ielā, Čaka ielā un citur, pa ceļam apskatot gan Teātra laukuma transformācijas projektā paveikto, gan pazemes velostāvvietu pie dzelzceļa stacijas, gan topošo “Rail Baltica” staciju, gan publisko ārtelpu Strēlnieku laukumā un citus objektus.

 

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD) izsludina konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai 2023./2024. mācību gada vasaras brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas Republikas teritorijā plānotās un Rīgas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

🟩 plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
🟩 programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
🟩 nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
🟩 nometnes dalībnieku vecums: dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 6 līdz 25 gadiem;
🟩 dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 50 euro dienā.

Līdzfinansējums bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai tiek piešķirts pēc šāda aprēķina: 10 eiro dienā vienam dalībniekam (Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamam vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētam bērnam un jaunietim), nepārsniedzot 3500 eiro vienai nometnei.

Konkursā kopumā plānots sadalīt līdzfinansējumu 69 730 eiro apmērā.

🟩 Ar nolikumu un saistītiem dokumentiem var iepazīties ŠEIT.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 5. aprīlim (plkst. 13.00) jānosūta uz IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Vēršam uzmanību, ka ir precizēta pieteikuma veidlapa. Aicinām izmantot aktuālo veidlapas redakciju.

Konsultācijas par pieteikumu noformēšanu ir iespējams saņemt, vēršoties pie IKSD Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes – ekspertes Evijas Pelšas (e-pasts: evija.pelsa@riga.lv, tālrunis +37167181383).

🟩 Lai sniegtu papildu informāciju par konkursa nosacījumiem un pieteikumu sagatavošanu, kā arī atbildētu uz pretendentu jautājumiem, 25. martā plkst. 14.00 Rīgas Facebook kontā “Rīga mācās” notiks informatīvs seminārs.

Biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts” aicina kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties intensīvam bezmaksas kultūras pieejamības darbnīcu ciklam ar mērķi radīt jaunu kultūras piedāvājumu.

Lai gan pēdējo gadu laikā pieejamas kultūras piedāvājums sabiedrībai ar nelielu regularitāti pieaug, kopējā situācija joprojām ir kritiska. Vai cilvēks ratiņkrēslā var aiziet uz koncertu, kuru vēlas? Vai cilvēki ar dzirdes traucējumiem brīvi var apmeklēt jebkuru teātra izrādi? Un ko neredzīgs cilvēks var darīt mākslas muzejā? Cilvēki ik dienu saskaras ar nopietniem šķēršļiem – liftu, titru neesamība, informācijas trūkums; tie ir tikai daži šķēršļi, kas traucē apmeklēt un baudīt kultūras notikumus pilnvērtīgi. Bet bieži vien ar ļoti vienkāršām metodēm iespējams veicināt ikvienam pieejamu kultūras piedāvājumu. Tieši šis ir projekta “Kultivē iekļaušanu” mērķis.

Aicinām kultūras institūcijas un neatkarīgos mākslas profesionāļus pieteikties darbnīcu ciklam, kurā būs iespēja uzzināt par pieejamības un iekļaušanas jaunumiem un iegūt praktiskas prasmes, lai uzlabotu sava kultūras piedāvājuma pieejamību plašākai sabiedrībai, domājot par cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem. Projekta noslēgumā radītie vai uzlabotie kultūras produkti publiski tiks prezentēti Starptautiskā Jaunā teātra festivāla “Homo Novus” laikā.

Arī biedrības “Latvijas Jaunā teātra institūts” (LJTI) projektu vadītāja un producente Ieva Briede, kas jau vairākus gadus padara pieejamus kultūras notikumus festivālā “Homo Novus”, novērojusi un piebilst: “Arī jau esošais “pieejamais” kultūras piedāvājums galu galā mēdz būt pavisam nepieejams, jo tā īstenošanā nav padomāts par niansēm ārpus norises vietas, izpalicis ekspertu viedoklis un vērtējums, vai pietrūcis finansiālais atbalsts, kapacitāte. Pieejamības procesa uzsākšanu var īstenot gluži vienkāršā veidā – papētot un iedvesmojoties no citu institūciju paveiktā vai lūdzot padomu kopienu pārstāvjiem. Bieži vien no izmaiņām/uzlabojumiem attur bažas, ka pieejamības nodrošināšana ir dārga un derīga tikai tad, ja izdarīts viss nepieciešamais. Bet jāsāk atbilstoši iespējām, galvenais nepārtraukt.”

🟩 Plašāka informācija par paredzētajām aktivitātēm un to laikiem atrodama mājas lapā 

🟩 Pieteikšanās līdz 11. aprīlim. Vietu skaits ierobežots. No katras organizācijas var pieteikties 1-2 cilvēki. Pieteikšanās veidlapa – ŠEIT  

Mācības organizē biedrība “Latvijas Jaunā teātra institūts”, kas jau vairākus gadus mērķtiecīgi strādā pie Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” pieejamības uzlabošanas. “Homo Novus” veido pasākumus, kas pieejami cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Pagājušajā gadā “Homo Novus” apmeklēja ievērojams skaits cilvēku no šīm kopienām. Vēlamies dalīties plašāk ar savu pieredzi, kā veicināt kultūras un mākslas pasākumu pieejamību un apmeklētāju dažādību.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīga ir augsti novērtēta Eiropas Padomes (EP) Starpkultūru pilsētu programmas indeksā, uzrādot visaugstākos rezultātus Apkaimju iesaistes rādītājā, kurā pozitīvi novērtēts darbs apkaimēs ar iedzīvotāju līdzdalību un dažādu kultūras un citu pasākumu īstenošanu. Pozitīvi tiek vērtēts Rīgas sniegums arī jauniebraucēju uzņemšanā, kultūrā un sabiedriskās dzīves jomā.

“Rīga vēsturiski ir multikulturāla metropole, kurā cauri gadsimtiem bijuši ļoti dažādi etniskie sastāvi. Tagad, krievijas uzsāktā kara dēļ, Rīga par pagaidu mājām ir kļuvusi arī aptuveni 20 tūkstošiem ukraiņu, no kuriem daudzi var ņemt piemēru, kā raiti iemācīties valodu, ar savām prasmēm iekļauties darba tirgū un veiksmīgi integrēties. Rīga apzinās un ukraiņu piemērs to spilgti apliecina, ka veiksmīgas integrācijas pamatā ir raita latviešu valodas apguve un integrācijas izdošanās lielā mērā ir atkarīga no personu motivācijas un attieksmes. Pilsētas un valsts politika, piedāvātie instrumenti un resursi var to veicināt, bet ne garantēt,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola. “Integrācija ir divvirzienu ceļš un tā var izdoties tad, ja abas puses to vēlas. Pilsēta var iegūt daudz no tās iedzīvotāju kultūru daudzveidības, taču mums ir svarīgi, lai kopsaucējs šajā dažādībā būtu valoda un līdzīga izpratne par demokrātiju un vērtībām, uz kurām balstīta mūsu valsts,”

L. Ozola.

Otrdien, 19. martā Rīgas domes Sēžu zālē tika prezentēts pirmais EP Starpkultūru pilsētu programmas ziņojums, kurā Rīga tika izanalizēta un salīdzināta ar pārējām Starpkultūru programmas dalībpilsētām pēc EP Starpkultūru pilsētu programmas metodoloģijas.

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu prizmu. Kopumā šobrīd šajā programmā ir iesaistījušās 164 pilsētas no pieciem pasaules kontinentiem. Indeksa izvērtējumu veic reizi divos vai trīs gados. Rīga salīdzināta ar pilsētām balstoties uz iedzīvotāja skaitu grupām un tā ievietota grupā, kur iedzīvotāju skaits ir virs 500 000 un ārvalstī dzimušo skaits virs 5-10%.

Pilsētu izvērtējums tiek veikts 12 dažādās jomās: apņemšanās, starpkultūru prizma (izglītība, apkaimes, publiskie pakalpojumi, uzņēmējdarbība un darba tirgus, kultūra un sabiedriskā dzīve, publiskā telpa), mediācija un konfliktu mazināšana, valoda, mediji un komunikācija, starptautiskais skatījums, starpkultūru kompetence, jauniebraucēju uzņemšana, līderība un pilsonība, diskriminācijas novēršana, līdzdalība, mijiedarbība.

🟩 Rīga kopumā starpkultūru izvērtējumā no 100 punktiem ieguvusi 65 punktus, kas ir labs rezultāts pilsētām, kas ir jaunas šajā starpkultūru programmā. Rīgai ir augsti rādītāji deviņās nozarēs no 12.

🟩 Visaugstāko rezultātu 83 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Starptautiskā skatījuma rādītājā un Mijiedarbības rādītājā, savukārt Apņemšanās rādītājā un Jauniebraucēju uzņemšanas rādītājā ieguvusi 80 punktus.

Pilsēta šajos rādītājos ir augsti novērtēta, jo Rīgā jau kopš 2012. gada ir izveidoti integrācijas politikas plānošanas dokumenti, iekļaujot starpkultūru elementus, kā arī rīcības plāni to īstenošanai, un pašvaldībai ir paredzēti finanšu līdzekļi šiem jautājumiem. Vienlaikus tiek nodrošināts šo politikas plānošanas dokumentu īstenošanas izvērtējums. Tas tiek novērtēts starpkulturālu pilsētu vidē, jo parāda, kas pilsētai ir izdevies un kas nav izdevies un demonstrē vēlmi uzlabot savu sniegumu nākotnē. Pozitīvi tiek vērtēts, ka pašvaldība tiecas sadarboties ar citām pilsētām ārvalstīs, kur atrodas latviešu diaspora, kā arī pilsēta sadarbojas ar ārvalstu studentiem. Augstu tiek vērtēta pašvaldības regulārā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Rīgā ir veiksmīgi izveidota integrācijas un līdzdalības jautājumu koordinācija, ko nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs. Augstu tiek novērtēts tas, ka Rīgā darbojas vienas pieturas aģentūra – atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem, kas piedāvā nepieciešamo informāciju un svarīgākos valsts un pašvaldības pamatpakalpojumus vienuviet, kas nepieciešama no Ukrainas iebraukušajiem civiliedzīvotājiem.

🟩 Starpkultūru prizmas apakšnozarēs visaugstāko rezultātu 100 punktus Rīgas pilsēta ieguvusi Apkaimju jomā, otrs augstākais rādītājs – 94 punkti pašvaldībai ir Kultūras un sabiedriskās dzīves jomā, savukārt, kā trešā labākā joma ar 88 punktiem starpkultūru izvērtējumā atzīta Izglītības joma un Publiskās telpas jomas, abām iegūstot 88 punktus.

Apkaimju jomā iegūtie 100 punkti parāda, ka Rīga domā par iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, veidojot iekļaujošu vidi apkaimēs. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka Rīga veicina aktivitātes, kur apkaimju iedzīvotāji satiekas un mijiedarbojas dažādos kultūras, sporta un citos pasākumos. Rezultāti parāda, ka pašvaldība domā par bagātīgu kultūras piedāvājumu un ar kultūras dzīves palīdzību veicina kultūras atvērtību un iekļaujošu vidi iedzīvotājiem.

Izvērtējums atspoguļo to, ka Rīga arī domā par to, kā veicināt jauniebraucēju bērnu iekļaušanos, sadarbojoties ar dažādu kultūru bērnu vecākiem. Rīgas skolas un bērnudārzi iesaistās arī dažādos projektos un ar to palīdzību veicina izglītības iestādēs iekļaujošu vidi, dažādības atzīšanu un pasākumus diskrimimācijas novēršanai.

🟩 Starpkuktūru pilsētu indeksa ziņojums ir tapis pateicoties pašvaldības darbinieku ieguldījumam un Eiropas Padomes ekspertu novērtējumam. Informāciju ziņojumam gatavoja vairāku pašvaldības iestāžu darbinieki:

  • Izglītības, kultūras un sporta departaments;
  • Labklājības departaments;
  • Pilsētas attīstības departaments;
  • Īpašuma departaments;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;
  • Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra;
  • Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs;
  • Pašvaldības policija.

Starpkultūru pilsētu programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju.

2022. gada 5. oktobrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par dalību Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmā. Savukārt 2023. gada 8. februārī Rīgas pilsēta ar Eiropas padomi parakstīja nodomu deklarāciju par dalību programmā “Starpkultūru pilsētas”, kļūstot par starpkultūru pilsētu tīkla locekli un programmas dalībnieci.

Rīgas pašvaldībā Eiropas Padomes Starpkultūru pilsētu programmas koordinatora funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga apliecināja apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Rīga ņems vērā indeksa izvērtējumu un Ekspertu ieteikumus, veidojot sabiedrības integrācijas pamatnostādnes nākamajam periodam.

🟩 Ziņojums par Rīgu  ir pieejamsŠEIT

📸 FotoŠEIT 

 

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

🟩 Ceturtdien, 21. martā laikā no plkst. 9 līdz plkst. 11.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

🟩 Sēdes darba kārtība:

1. Civilās aizsardzības pasākumu plāns.

Ziņotājs: Gints Reinsons, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs.

2. Diskusija par plānotā Rīgas domes un nevalstisko organizāciju foruma tēmu un saturu.
3. Citi jautājumi.

🟩 Sēdes tiešraidi var vērot  – ŠEIT

 

Pirmdien, 25. martā, no plkst.12.00 līdz 14.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, Pāles ielā 9, notiks 25. darba birža, kurā piedāvās aptuveni 180 vakances.

Darba biržā ar saviem darba piedāvājumiem iepazīstinās SIA “Rīgas namīpašnieks”, SIA “Rīgas veselības centrs”, Rīgas 1.slimnīca, “Rīgas Namu pārvaldnieks”, Rīgas ūdens”, “Rīgas meži”, SIA “Kūriņš”, mazumtirdzniecības uzņēmums “Rimi”, “Rīgas satiksme”, SIA “Sadzīves pakalpojumi”, Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības štābs. Šajā darba biržā konsultācijas par dažādiem nodarbinātības jautājumiem sniegs arī Nodarbinātības valsts aģentūra.

Iepriekšējās 24 darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas ap 4500 vakances. Tajās piedalījušies aptuveni 100 uzņēmumu, kopā tās apmeklējuši ap 5000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā Pāles ielā 9, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm.

🟩 Anketa pieejamaŠEIT 

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Egijas Straujumas – e-pasts: egija.straujuma@riga.lv, tālrunis +371 29186844.

Pirmdien, 18. martā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprināja Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) programmas “Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām” piešķirto līdzekļu izlietojumu 2024. gadam, tādējādi paredzot, ka Rīgas satiksmes jomas mērķdotāciju prioritātes šajā gadā būs ielu pārbūve un izbūve, kā arī satiksmes drošības uzlabošana.

Kopā ar iepriekšējā periodā neizlietotajiem līdzekļiem 2 216 385 eiro apmērā, programmas finansējums šim gadam ir 14 481 188 eiro.

Šogad ĀMD plāno 3,6 miljonus eiro veltīt to projektu finansēšanai, kuru realizācijai iepriekšējos periodos ir noslēgti līgumi līdz to pabeigšanai, lai veiktu samaksu katram objektam paredzētajā apmērā, un 10,9 miljonus eiro jaunu projektu finansēšanai.

🟩 Jauno projektu finansēšanai šogad plānots atvēlēt 4,4 miljonus eiro transportbūvju pārbūvei un izbūvei, 3,6 miljonus eiro – ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu pārbūvei, izbūvei un citām aktivitātēm, bet 2,9 miljonus eiro – projektēšanai un būvdarbu organizēšanai.

Transportbūvju pārbūves un izbūves sadaļā plānotie projekti ir Jūrmalas gatves trīs joslu pieslēgums Kurzemes prospektam pie Zolitūdes ielas, Grostonas ielas seguma atjaunošana un ietves izbūve, velojoslu ierīkošana un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, kā arī Murjāņu ielas izbūve posmā no Juglas ielas līdz Strazdumuižas ielai un Lojas ielas izbūve.

Ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izbūves sadaļa sevī iekļauj ceļa zīmes un apzīmējumus, neregulējamu gājēju pāreju, ātrumvaļņu, barjeru un citu satiksmes organizācijas pasākumu organizēšanu.

Savukārt projektēšana un būvniecība sevī iekļauj ekonomiskās analīzes, ekspertīzes, pētījumus, atzinumus, vērtēšanas, ceļu drošības auditus, satiksmes skaitīšanu u.tml. Lielāko sadaļu aptver transporta būvju projekta dokumentācijas izstrāde, kas šogad plānota, piemēram, satiksmes pārvadā pār K.Ulmaņa gatvi Bauskas ielā, krustojumā Ganību dambī, Tvaika ielā un Duntes ielā, estakādē pār Zunda kanālu un citviet.


Pērn minētās programmas budžets bija 14 087 588 eiro, izlietojums – 11 871 203 eiro jeb 84,3%.

Būtiskākās realizētas aktivitātes 2023.gadā bija:

• Spulgas ielas izbūve posmā no Beverīnas ielas līdz Spulgas ielai 25;
• Luksoforu atjaunošana un pagaidu luksoforu objektu izbūve;
• Ceļa ātrumvaļņu izbūve;
• Ceļazīmju un ceļa horizontālo apzīmējumu uzturēšana;
• Lietusūdens kanalizācijas un sūkņu staciju uzturēšana;
• Vanšu tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Gaisa tilta būvprojekta minimālā sastāva izstrāde;
• Citi projektēšanas darbi;
• Būvuzraudzības un autoruzraudzības darbi departamenta realizētajos būvobjektos.

Piektdien, 15. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemti 224 pieteikumi un izsniegtas 113 atļaujas.

Ņemot vērā, ka šī brīža laikapstākļi un tuvākā prognoze atbilst pavasara laikapstākļiem, šogad pieņemts lēmums pavasara/vasaras sezonu sākt ātrāk.

Atbilstoši pilsētā noteiktai kārtībai pavasara/vasaras sezona ir noteikta no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, taču, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk, bet ne ātrāk kā no 1. marta.

Lai atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, arī šogad Rīgas dome apstiprinājusi līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei. Šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams.

🟩 Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

🟩 Papildu informāciju par ielu tirdzniecības organizēšanu, tai skaitā āra terašu darbību, var saņemt:

  • zvanot uz tālruni 80000800 vai
  • rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.