Rīgas dome trešdien, 30. augustā, pieņēma jaunu nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija un precizēti iedzīvotāju iesaistes mehānismi.

Šogad stājās spēkā jauns Pašvaldību likums, tāpēc Rīgas domei bija jāizstrādā jauns nolikums, kas atbilstu šī likuma normām.

Jaunais nolikums precizē pašvaldības institucionālo sistēmu, darba organizāciju, kompetences un funkcijas. Atšķirībā no vecā nolikuma, jaunajā nolikumā paredzēts, ka domes priekšsēdētājam ir tikai divi vietnieki.

Tāpat jaunajā nolikumā paredzētas nelielas izmaiņas domes komiteju skaitliskajā sastāvā. Finanšu un administrācijas lietu komitejā un Izglītības, kultūras un sporta komitejā darbosies par diviem deputātiem mazāk, bet Pilsētas attīstības komitejas sastāvs samazināsies par vienu deputātu. Par trijiem deputātiem palielināsies sastāvs Mājokļu un vides komitejā, bet par vienu deputātu palielināsies sastāvs Pilsētas īpašuma komitejā un Sociālo jautājumu komitejā.

Nolikums arī paplašina un precizē sabiedrības iesaistes pašvaldības darbā veicinošus mehānismus, piemēram, publiskās apspriešanas ierosināšana, kolektīvā iesnieguma virzība, iedzīvotāju līdzdalība domes un komiteju sēdēs. Tāpat kā līdz šim, iedzīvotāji, savācot 2000 parakstus, varēs pašvaldībā iesniegt kolektīvo iesniegumu, domes mājaslapā paust viedokli par sagatavoto saistošo noteikumu projektiem vai iesniegt individuālus iesniegumus.

Jaunums būs iespēja rosināt publisko apspriešanu. Iedzīvotāju skaita noteikšanai publiskās apspriešanas ierosināšanai izmantota analoģija ar pašvaldību referendumu ierosināšanu. Vietējo pašvaldību referendumu likumā noteikts, ka Rīgā pašvaldības referendumu var ierosināt (par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem; domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai objekta, kuram saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, – būvniecību) ne mazāk kā 10 % no to iedzīvotāju skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās vēlēšanu dienā bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos.

Jaunajā nolikumā paredzēts, ka publiskās apspriešanas ierosināšanai nepieciešams divreiz mazāks iedzīvotāju skaits nekā referenduma ierosināšanai. Šādu apspriešanu varēs ierosināt vismaz 20 000 pašvaldības iedzīvotāju, kuri sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Jaunajā mācību gadā, sveicot skolēnus 1. septembrī, Latvijas Leļļu teātris izsludina skolu programmu T-STUNDA, kam turpmāk būs nozīmīga vieta LLT repertuārā un aktivitātēs. T-STUNDA paredzēta, lai teātra mākslas izzināšanu bērniem un jauniešiem padarītu par aizraujošu un daudzveidīgu piedzīvojumu. Šī projekta ietvaros paredzēts visaptverošs darbs gan pie jaunu iestudējumu radīšanas skolēniem, gan pašu jauniešu iesaistes teātra radīšanas un producēšanas procesos, gan iespēja tikties ar šī mākslas veida profesiju pārstāvjiem.

Projekts tiks attīstīts vairākos etapos, no kuriem noslēdzošajā plānota teātra studijas izveide tiem, kuri skatuves mākslu gribēs izmēģināt arī praktiski. Pirmajā posmā kā paliekoša repertuāra sadaļa tiks izveidota dienas izrāžu programma, kas no oktobra būs pieejama skolu grupu apmeklējumam. Katra mēneša dienas izrādes, ko iespējams apmeklēt ar projekta “Latvijas skolas soma” finansējumu, tiks publicētas teātra mājaslapā, un tām iespējams pieteikties jau no 1. septembra. Pēc dienas izrādēm skolēniem būs iespēja tikties ar kādu radošās komandas pārstāvi un uzdot jautājumus par izrādes veidošanas procesu.

Projekta otrajā posmā, kas tiks realizēts pēc atgriešanās vēsturiskajā ēkā K. Barona ielā, uzsvars tiks likts uz individuālu jauniešu iesaistīšanos teātra radošajā dzīvē. Teātra dzimšanas dienas mēnesī – oktobrī – tiks atvērta reģistrācija T-KLUBAM, kura dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja piedalīties speciāli organizētos pasākumos ar teātra aktieriem, izrāžu māksliniekiem, krāt punktus viktorīnās, apmeklēt izrāžu ģenerālmēģinājumus, diskutēt par redzēto un veidot pašiem savu saturu, kas tiks publicēts visiem T-STUNDAS interesentiem.

🔎 Kamēr projekta tīmekļvietne ir izstrādes stadijā, visu informāciju par T-STUNDAS notikumiem un dienas izrāžu repertuāru iespējams atrast LLT mājaslapā.

Jau šobrīd iespējams pieteikt klašu apmeklējumus dienas izrādēm oktobrī – “Smalkās kaites” (14+), “Vaļa dziesma” (12+), “Tuntuļu Jurītis” (7+), “Divi mazi mežonēni” (7+) un “Skeleta Juhana gaitas” (7+). Novembrī T-STUNDAS piedāvājumu papildinās Valtera Sīļa iestudējums “Sibīrijas haiku” (10+) un režisora Edgara Kaufelda detektīvs-ekskursija “Sivēnam pa pēdām”, savukārt decembrī Rūdolfa Gediņa režijā taps iestudējums “Riekstkodis” Klāva Meļļa oriģināldramaturģijā pēc E. T. A. Hofmaņa stāsta motīviem.

Rīgas pašvaldības izglītības iestādes aicina bērnus un jauniešus vecumā no 2 līdz 25 gadiem iesaistīties un pilnveidot talantus vairāk nekā 500 interešu izglītības programmās dažādās jomās, aicinot iepazīties ar piedāvājumu Atvērto durvju dienu pasākumos “Nāc un piedalies!” no 1. līdz 22. septembrim.

“Aicinām apmeklēt Rīgas interešu izglītības centrus Atvērto durvju dienās, kur bērniem un jauniešiem būs iespēja gan iepazīt interešu izglītības daudzveidību dažādās meistarklasēs, paraugdemonstrējumos un priekšnesumos, gan arī pieteikties pulciņos, lai vēlāk paši šīs aizraujošajās prasmes varētu apgūtu padziļināti. Šī patiesi ir iespēja meklēt un atrast savu aizraušanos visai dzīvei, ne velti interešu izglītību dēvē par aktīvi radošā dzīvesveida izglītību visi mūža garumā. Attīstoties tehnoloģijām, arī interešu izglītības programmu apguvē ir būtiski nodrošināt mūsdienīgu vidi un aprīkojumu, lai bērni un jaunieši gūtu gandarījumu apgūstot ko jaunu, meklējot risinājumus, kļūdoties un eksperimentējot. Būtiski, ka, līdztekus prasmēm un iemaņām, interešu izglītības pulciņos bērni iemācās sadarboties, draudzēties un noticēt savām spējām.”

saka Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece Dina Vīksna.

Līdz ar 1. septembri durvis ver Rīgas pašvaldības izglītības iestādes, tostarp interešu izglītības centri, piedāvājot iepazīt un izvēlēties sev noderīgas un saistošas nodarbības, aicinot uz Atvērto durvju dienu pasākumiem “Nāc un piedalies!”.

  • Šajā dienā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00 bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” (Sarkandaugavas ielā 24 un Baltāsbaznīcas ielā 14) norisināsies Atvērto durvju diena “Svētki mūsmājās”.
  • Savukārt Bolderājā no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.30 Rīgas Bolderājas Jaunās pamatskolas teritorijā (Miglas ielā 9) būs iespēja iepazīties ar interešu izglītības nodarbību piedāvājumu un pieteikties pulciņos un kolektīvos.

Kopumā atvērto durvju dienu ietvaros interešu izglītības centros notiks 20 pasākumi Rīgas apkaimēs (t.sk. Bolderājā, Sarkandaugavā un Ķengaragā).

🔎 Bērniem un jauniešiem tiek piedāvātas interešu izglītības programmas dažādās jomās:

  • kultūrizglītībā (mūzika, deja, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, teātris, folklora, radošās industrijas);
  • vides interešu izglītībā (dabaszinības, arheoloģija, ģeoloģija, astronomija, puķkopība, ķīmija, vides pētnieki/eksperimenti u.c.);
  • STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) un tehniskajā jaunradē (datorzinības, programmēšana, LEGO konstruēšana un tehniskā modelēšana, robotika, elektronika, 3D konstruēšana, avio un raķešu kosmiskais modelisms, automodelisms, kuģu un jahtu modelisms u.c.);
  • sporta interešu izglītībā (galda spēles, individuālie sporta veidi, sporta spēles, tehniskie sporta veidi);
  • citu izglītojošo programmu jomās (valodas, Estētikas skolas pirmsskolas vecuma bērniem, novadpētniecība u.c.).

Interešu izglītības programmās/pulciņos ir iespēja iesaistīties gan 101 Rīgas vispārējās izglītības iestādē, gan astoņos Rīgas interešu izglītības centros un astoņās sporta skolās, kā arī deviņās mākslas un mūzikas skolās.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem rudens izglītības un kultūras notikumiem iespējams iepazīties Rīgas pašvaldības Facebook kontos “Rīgā mācās” un “Rīgā notiek”. Tāpat ar plašo interešu izglītības iestāžu piedāvāto programmu klāstu var iepazīties arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta tīmekļvietnes www.iksd.riga.lv katalogā.

Mākslas muzeju Jauniešu klubs (MMJK) ir dinamiska bezmaksas mākslas muzeju izglītības programma ar mērķi iepazīstināt skolas un studiju vecuma jauniešus (15+) ar kultūras un mākslas nozarēm, vienlaikus izceļot un attīstot katra dalībnieka individuālās prasmes un iemaņas.

Kluba biedri darbojas mākslas muzeju vidē un atklāj kultūras daudzveidību, tiekoties ar dažādu nozaru ekspertiem. Norišu laikā jaunieši gūst zināšanas par izglītības un radošās attīstības iespējām, ka arī par ilgtermiņa saikņu veidošanu muzeju un citās kultūras jomās Latvijā, apzinot savas profesionālās nākotnes perspektīvas.

“Mākslas muzeju Jauniešu klubs ļauj iepazīt Rīgu no pavisam cita skatpunkta un pietuvoties mākslas pasaulei. Šeit tā vairs nav nesasniedzama – tuvplānā redzi cilvēku stāstus un aizkadrus. Bezgala vērtīgi ikvienam, kas vēlas piedzīvot un izdzīvot mākslu!”

saka Elīza, MMJK 5. sezonas dalībniece.

“Es ļoti novērtēju Mākslas muzeju Jauniešu kluba sniegto iespēju satikt Latvijas kultūras personības un dzirdēt viņu pieredzi,”

papildina Jurate, arī MMJK 5. sezonas dalībniece.
5.sezonas dalībnieku kopbilde

🔎 Mākslas muzeju Jauniešu klubs 6. sezonā piedāvā viena gada programmu, kas noritēs no 2023. gada septembra līdz 2024. gada jūnijam. Tās ietvaros dalībnieki satiks dažādu radošo industriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, viesosies reklāmas aģentūrā, strādās roku rokā ar māksliniekiem, diskutēs par kuratora darbu, kolekciju saglabāšanu, mākslas kritiku, kā arī ieskatīsies muzeja dzīves aizkulisēs, tādējādi daudzpusīgi iepazīstot Latvijas mākslas vidi. Jaunās sezonas laikā īpaši tiks akcentēta aktīva līdzdalība kultūras procesu organizēšanā un projektu vadībā – Mākslas muzeju Jaunieša kluba dalībnieki ar MMJK koordinatoru atbalstu veidos atvērtas un interaktīvas norises jauniešiem.

  • Lai pieteiktos Mākslas muzeju Jauniešu klubā, jāaizpilda anketa līdz 10.09.2023. plkst. 23.59.

Programmu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

🔎 Papildu informācija: Lilita Pudule, izglītības programmu kuratore / Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. T: (+371) 67 324 461, E-pasts: Lilita.Pudule@lnmm.lv

ATTĒLI

  1. Aicinājums dalībai Mākslas muzeju Jauniešu kluba 6. sezonā. Grafiskais dizains: Rūta Vaivare. 2023.
  2. Mākslas muzeju Jauniešu kluba 5. sezonas dalībnieki 2022.–2023. gadā. Foto: Kristiāna Zelča

Lai veicinātu neformālās izglītības, tostarp digitālo prasmju apguves, pieejamību un kvalitāti Latvijā, valdībā apstiprināti jauni, visā valstī vienoti noteikumi “Atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniegšanas kārtība”.

Nepieciešamība noteikt vienotu kārtību, kādā pašvaldība izsniedz un anulē atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai, radusies, izvērtējot iepriekš spēkā esošo praksi, kad katra pašvaldība noteica savu programmu licencēšanas kārtību. Paredzams, ka turpmāk tiks nodrošināts kvalitatīvāks neformālās izglītības programmas īstenošanas pakalpojuma piedāvājums tā saņēmējiem. Vienota atļaujas izsniegšanas kārtība mazinās administratīvo slogu un veicinās vienotu izpratni par šo procesu pakalpojuma sniedzējiem.

Valdībā apstiprinātais tiesību akts nosaka, kurā pašvaldībā personai, kas vēlas īstenot neformālo izglītības programmu, iesniedzams iesniegums atļaujas saņemšanai, kā arī – kāda informācija iekļaujama iesniegumā atļaujas saņemšanai, kādi dokumenti pievienojami iesniegumam, kādus sasniedzamos rezultātus programma plāno īstenot u.c.

Ilgtermiņa mērķis ir veicināt vienmērīgi augstāku neformālās izglītības programmu kvalitāti, nodrošinot izglītības programmas īstenošanas atļaujas saņemšanas procedūras caurskatāmību un standartizāciju, sekmējot bērnu, jauniešu un pieaugušo iesaisti mūžizglītībā.

🔎 MK noteikumi “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai” – atvērt ŠEIT.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu Rīgas pašvaldības jaunatnes politikas plānošanu un tās īstenošanas efektīvu koordināciju, Rīgas dome Izglītības, kultūras un komitejas sēdē atbalstīja lēmumu uzsākt Rīgas Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2024.–2028. gadam izstrādi, virzot to izskatīšanai Rīgas domes sēdē.

“Aicinu visus interesentus iesaistīties Rīgas Jaunatnes politikas plāna izstrādē! Kopš šī gada 1. janvāra pašvaldības autonomā funkcija ir veikt darbu ar jaunatni un Rīgā šo funkciju uztveram ar lielu atbildību. Jau šī gada budžetā spējām audzēt finansējumu darbam ar jaunatni Rīgā, tas pieauga brīvā laika aktivitātēm un līdzdalībai, NVO nometnēm un tika stiprināta jaunatnes jomas komanda departamentā. Pienācis laiks izstrādāt Rīgas Jaunatnes politikas īstenošanas plānu 2024.–2028. gadam. Aicinu plaši diskutēt, lai rezultātā Rīgas jauniešu sapņi un ieceres, un jaunatnes darba organizēšanā iesaistītajām organizācijām un iestādēm nepieciešamas atbalsts, atspoguļotos plānā. Mums tuvākajos gados jābūt par piemēram citiem un jākļūst par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu!”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Rīgas Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2024.–2028. gadam saturiski balstīsies uz Rīgas pilsētas darba ar jaunatni plāna 2019.–2023. gadam iestrādnēm, taču šis būs pirmais pašvaldības līmeņa nozares politikas plānošanas dokuments jaunatnes jomā ar tik plašu tvērumu.

Plāna izstrādes mērķis ir veicināt jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanos un labbūtību, tostarp nodrošinot daudzveidīgas iespējas brīvā laika pavadīšanai, kompetenču attīstībai un līdzdalībai.

Plāna izstrāde paredz:

  • veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot pašvaldības līdzšinējo pieredzi darbā ar jaunatni un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā jauniešiem;
  • sagatavot līdz šim īstenotā darba ar jaunatni analīzi;
  • definēt plāna rezultatīvos rādītājus, lai novērtētu panākto progresu jaunatnes politikas jomā;
  • plāna izstrādē iesaistīt par jaunatnes politikas jautājumiem atbildīgās un līdzatbildīgās pašvaldības struktūrvienības un valsts institūcijas.

Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Lēmums pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 24. augusta sēdē.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 23. augustā, atbalstīja jauna dienas aprūpes centra izveidošanu galvaspilsētā personām ar autiska spektra traucējumiem (AST).

Personām ar AST patlaban ir grūti iekļauties vispārēja tipa dienas aprūpes centrā (personām ar garīga rakstura traucējumiem, proti, ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām (dienas kārtībā, kontaktos ar nepazīstamiem cilvēkiem, u.c.), augsts sensorais jutīgums, nepieciešama adaptētā vide, u.c.

Tāpēc nepieciešams izveidot specifisku dienas aprūpes centru, kurā nodarbinātības aktivitātes tiktu pielāgotas katras personas ar AST individuālajam spēju līmenim un vajadzībām. Šovasar dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai rindā bija 18 personas, t.sk. personas ar AST. Pēdējo trīs gadu laikā personām ar AST vajadzībai pēc centra pakalpojuma ir tendence palielināties vidēji par 3-4% gadā.

“Jāatzīst, ka Latvijā ir virkne problēmu, ar kurām saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar AST. Īpaši saasinātas tās kļūst pēc tam, kad bērns sasniedz pilngadību. Pirmkārt, mūsu valsts likumdošana neparedz pieaugušajiem šādu diagnozi uzstādīt, kas savukārt padara šiem cilvēkiem nepieejamus pakalpojumus viņu attīstības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Taču katrs pieprasījums rada arī piedāvājumu, kurš šajā gadījumā, pateicoties nevalstiskajam sektoram, Rīgai sniedz priekšrocības atvērt faktiski pirmo dienas centru Latvijā, kas paredzēts specifiski pilngadīgām personām ar AST. Esmu gandarīts, ka esam spējuši sociālo pakalpojumu piedāvājumu ne tikai daudzveidot, bet arī padarīt pieejamāku rīdziniekiem,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Centra pakalpojumu plānots no šā gada rudens sniegt 17 personām. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem centra izveidošanas izdevumiem nepieciešami aptuveni 80 000 eiro, savukārt plānotās pakalpojuma provizoriskās izmaksas 2023.gadā ir 39 780 eiro. Lai turpinātu finansēt pakalpojumu 2024.gadā, nepieciešami papildu 224 402 eiro, par kuru piešķiršanu tiks lemts nākamā gada budžeta pieņemšanas laikā.

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā, kas norisināsies no 16. līdz 22. septembrim, un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu – sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietoties ar kājām.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot zaļo dzīvesveidu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmumus un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, organizējot saviem darbiniekiem izglītojošas aktivitātes par katra indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām, un mudinot pēc iespējas mazāk ikdienā lietot privātās automašīnas.

“Rūpes par vidi nevar būt tikai vārdos – tāpat kā jebkurā jomā, mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa rada taustāmu rezultātu. Rīga pilnvērtīgi iesaistās Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātēs, kas ir teicama iniciatīva, kā informēt par videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem un tam piemērotu infrastruktūru mūsu pilsētā. Aicinu iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļas notikumos, jo mēs visi kopā veidojam Rīgu par videi un cilvēku veselībai draudzīgāku pilsētu”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi, arī Rīgas pašvaldība saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina dažādus mobilitātes risinājumus un alternatīvās pārvietošanās iespējas. Piemēram, pie domes ēkas izvietotas velonovietnes, savus velosipēdus rātsnamā strādājošie var novietot ēkas pagrabā, darbinieki un apkaimju centru koordinatori darba vajadzībām var izmantot koplietošanas velosipēdus, pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejami elektroskūteri u.tml.

🔎 Vienlaicīgi Rīgā turpinās veloinfrastruktūras izbūve – šobrīd pilsētā veloceliņi ir vairāk nekā 120 km garumā un ierīkota 351 velonovietne, kur kopumā var novietot 1920 velosipēdus. Pērn izbūvēts veloceļš “Centrs – Ziepniekkalns”, bet šogad plānots atklāt veloceļu “Imanta-Daugavgrīva”. Tāpat nākotnē plānots veloinfrastruktūru izbūvēt vai uzlabot uz vairākiem tiltiem Rīgā, bet, paaugstinot drošību, tiek ieviestas 20 km/h un 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Savukārt, pieaugot elektroskūteru apjomam pilsētā, septembrī paredzēts izveidot īpašas elektroskūteru stāvēšanas zonas. Lai ikvienam būtu pieejams sabiedriskais transports – tiek modernizēta infrastruktūra, kā arī dažādas iedzīvotāju grupas sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas vai ar lielām atlaidēm.

Lai popularizētu videi un cilvēka veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus, arī šogad Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas pašvaldība organizēs aktivitātes, kuras būs veltītas dažādiem mobilitātes risinājumiem: velotransportam, elektriskajam transportam, sabiedriskajam transportam, inovācijām pilsētā. Detalizēta programma par plānotajām aktivitātēm tiks publicēta mājas lapā riga.lv septembra sākumā.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Rīgas Sociālais dienests līdz 31. oktobrim aicina rīdziniekus ar zemiem ienākumiem pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. To ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kas ir deklarējusies un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

Pabalstu piešķir:

  • sākot mācību gadu, pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,
  • izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.
  • Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam.

Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā:

  • uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • iesniedzot rakstisku iesniegumu;
  • aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

Iedzīvotāju pieņemšana Rīgas Sociālajā dienestā notiek TIKAI pēc iepriekšējā pieraksta!

Aicinām izvērtēt iespēju iesniegt iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam attālināti:

  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt soc@riga.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu “Iesnieguma veidlapa par izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanu“ portālā Latvija.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu.

Sociālā pabalsta pieprasītājs iesniegumā norāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Papildu informāciju var saņemt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055 (P, O, T, C no plkst. 9.00 līdz 17.00 un Pt. no plkst. 9.00 līdz 16.00). Pēc darba laika darbojas balss pastkastīte. Rīgas Sociālā dienesta informatīvais tālrunis darba dienās darba laikā +37167105048. Papildus informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldībā var iegūt mājas lapā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Augustā iznākusi raidījuma sestā epizode, turpinot rādīt iespējas, kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

🌿 Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Sestajā raidījumā kopā ar dramaturģi Aneti Konsti var uzzināt, ko ikdienā dara biedrība “Dauna sindroms Latvija”, un ieskatīties biedrības rīkotās bērnu nometnes norisē.

Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz atklāt tūrisma iespējas, kas ļauj izbaudīt dažādus piedzīvojumus cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, kā arī ikvienam, kuram radušies apgrūtinājumi pašam brīvi pārvietoties.

Arī šā raidījuma noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci par integrācijas un sabiedrības saliedētības izaicinājumiem.

🔎 Sestā epizode pieejama šeit

🔎 Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.