Degradētās vides atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni to nespēj paveikt un šādas ēkas un zemes ilgstoši paliek neizmantotas. Lai risinātu šo problēmu galvaspilsētā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (PAD) ir uzsācis starptautisku Interreg Europe programmas finansētu projektu, lai izstrādātu priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai pagaidu izmantošanas jomā. Tas attieksies gan uz degradēto ēku izmantošanu līdz tām atrasts pielietojums, gan arī uz publisko ārtelpu, zemi un infrastruktūru.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

PAD projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu” (IMPETUS) mērķis ir pārņemt Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un integrēt šo praksi Rīgas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Projekts tiks īstenots ar līdzdalīgās plānošanas pieeju, pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, uzņēmējiem u.c. interesentiem, tādējādi nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaisti, lai koprades procesā risinātu sarežģītus pilsētvides izaicinājumus.

IMPETUS projekta fokuss ir neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošana, atbalstot tālredzīgas un veicinošas ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Projekts ilgs piecus gadus un pilsētai paredzēts izlietot 163 300 eiro, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 eiro.

  1. augustā galvaspilsēta svinēs Rīgas 822. dzimšanas dienu, kad visas dienas garumā norisināsies dažādi pasākumi, skanēs koncerti, notiks cirka un teātra izrādes bērniem, būs gardākās kūkas konkurss. Svinības iepriekšējā vakarā, 18. augustā, ieskandinās koncertprogramma un īpašs audiovizuāls priekšnesums Lucavsalā.
  2. augustā notiks krāšņas svinības Vecrīgā. Pilsētas iedzīvotāji un viesi tiek aicināti piedalīties dažādu kultūras un mākslas izrāžu, koncertu un aktivitāšu bagātajā programmā, kas būs piemērota ikvienam vecumam.

Drosmes sarunas Rātslaukumā

Rīgas dzimšanas dienas atklāšana notiks Rātslaukumā, kas pārtaps par Drosmes laukumu, kurā drosmes sarunas vadīs žurnāliste Kristīne Garklāva, izskanēs apsveikumi no Rīgas daudznacionālajām kopienām un sadraudzības pilsētas Tartu – 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Dienas izskaņā noritēs sadziedāšanās latviešu un ukraiņu valodā kopā ar kori “Maska”.

Svinības Doma laukumā

Doma laukumā varēs apmeklēt vairākus koncertus, kuros uz svētku skatuves kāps gan Latvijas mākslinieki, gan arī ārzemju viesi. Kā pirmie svētku koncertu atklās 2022. gada “Eirovīzijas” dziesmu konkursa uzvarētāji – grupa “Kalush Orchestra” no Ukrainas. Pēc tam uz svētku skatuves kāps tādas Latvijā populāras grupas kā “The Sound Poets” un “Carnival youth”, norisināsies gardākās kūkas konkurss.

Svētku kultūras programmu Doma laukumā krāšņi noslēgs koncertuzvedums “Drosmes un prieka dziesmas”, kurā uzstāsies tautā zināmi un populāri mūziķi: Miķelis Putniņš, koris “Maska”, Gustavo, Aija Andrejeva, Ieva Akuratere, Kristīne Pāže, Ilona Bagele, Daumants Kalniņš un Jānis Apeinis.

Svētku programma bērniem Doma dārzā un Doma baznīcas piekājē

Vecrīgā, Doma dārzā, notiks dažādās aktivitātes bērniem – radošās darbnīcas, teātra izrādes dažādiem vecumiem, skanēs koncerti.

Programmu atklās teātra izrāde “Limonāde”, kas paredzēta bērniem no trīs gadu vecuma, bet paši mazākie svētku apmeklētāji varēs klausīties koncertu “Mazulis ausās, mūziku klausās”. Bērni no četru gadu vecuma aicināti apmeklēt izrādi “Kaka un pavasaris”, bet tai sekos izrāde jauniešiem “Pilna slodze”.

Visas dienas garumā no plkst. 14.00 līdz plkst. 20.00 mazie svētku apmeklētāji varēs piedalīties bērnu darbnīcās, Prieka gājienos un burbuļu aktivitātēs Doma baznīcas piekājē.

Džeza un klasiskās mūzikas skatuve Smilšu ielā

Šogad Smilšu iela pārvērtīsies par aizraujošu džeza un klasiskās mūzikas skatuvi, kur pulcēsies gan vietējie talanti, gan pasaulē atzīti mūziķi. Pasākumā paredzēti daudzveidīgi koncerti dažādām gaumēm.

Uz džeza un klasiskās mūzikas skatuves uzstāsies grupas “P.S.PMS”, “M.A.S.A” ar mūziķiem Rūdolfu Macatu, Kārli Auziņu, Ivaru Arutjunjanu un Elīnu Silovu. Pasākuma programmā paredzēts arī Polijas grupas “Zubek & Pentz Piazzolla Duo” koncerts, grupas “Viral Mind” priekšnesumi un uz skatuves kāps arī mākslinieki no Ukrainas Olga Lukachova kopā ar grupu “Funk Reunion”.

Koncerta programmu izdaiļos grupas “Dāmas un kino” koncerts, kurā muzicēs Inga Šļubovska, Dita Krenberga, Inga Ozola, Ilze Ozoliņa. Koncertprogrammu papildinās indiešu klasiskās mūzikas apvienība “Chaturveni”.

Prieka un joku skatuve Līvu laukumā

Līvu laukumā būs prieka un joku laukums, – tajā notiks joku sporta spēles ar apmeklētāju iesaisti, sliktāko anekdošu konkurss, minigolfs, cirka priekšnesumi un grupas “Mazais princis” koncerts.

Rīgas pilsētvidē dažādos laikos un vietās notiks Kristīnes Brīniņas izrāde “Vai esam tikušies agrāk?”, kas būs piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā un laikā. Tāpat notiks arī vairākas cirka izrādes ar māksliniekiem no Spānijas, Argentīnas, Beļģijas un Nīderlandes.

Kultūras programma, koncerti un Rīgas dzimšanas dienas notikumi ir bez maksas. Laipni aicināti!

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras un Rīgas dzimšanas dienas kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

Piektdien, 4.augustā, Rīgā notiks 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgums, kā ietvaros norisināsies arī Rīgas skaistāko ziedaugu stādījumu vērtēšana un triju valstu laureātu apbalvošana.

Festivāls tiek rīkots pēc “Rīgas mežu” iniciatīvas un tas no 2. – 4.augustam notiek Viļņā, Tallinā un Rīgā. Šajā laikā galvaspilsētu pārstāvji viesojas viens pie otra un katrā pilsētā kopīgi vērtē skaistākos vasaras ziedaugu stādījumus.

4.augustā žūrijas dalībnieki no Baltijas galvaspilsētu uzņēmumiem, kas apsaimnieko apstādījumus – SIA “Rīgas meži”, “Vilniaus miesto parkai” un “Kadrioru park”, kā arī no pašvaldībām, vērtēs desmit skaistākās Rīgas vasaras dobes. Tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” dārznieki un speciālisti. Savukārt 2.augustā dobju vērtēšana notiks Viļņā, bet 3.augustā – Tallinā.

  • Vasaras ziedaugu stādījumi visās galvaspilsētās tiks vērtēti četrās kategorijās: dizains; radošums un inovācijas; apsaimniekošana; galvenā balva jeb Grand Prix.
  • Savukārt iedzīvotāju simpātiju balvu katrā pilsētā saņems dobe, kura ieguvusi vislielāko balsu skaitu interneta balsojumā. Par skaistākajām Rīgas dobēm iespējams nobalsot līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 no rīta, Rīgas dārzu un parku Facebook lapā: https://ej.uz/py93. Šeit ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju foto kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, pie tās jāspiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast, meklējot arī mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes2023 un #PuķuDobjuBalsojums.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties Vasaras puķu dobju pasākumā Rīgā! Sīkāka informācija par iespējamo dalību, tālrunis: 29110062. Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un filmēt.

Plānotā Rīgas dobju vērtēšanas gaita (iespējamas izmaiņas grafikā, precizēšanai lūgums zvanīt: 29110062):

  • Plkst. 11:00 – 11:40 Pasākuma atklāšana Esplanādes parkā, laukumā aiz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas;
  • Ap plkst. 11:50 – 12:00 – Latviju cimdu rakstu dobes vērtēšana Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam (no Elizabetes ielas puses);
  • Ap Plkst. 12:15 – 12:30 – Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe, A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma;
  • Ap plkst. 12:30 – 12:45 – Madonas brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama;
  • Ap plkst. 13:00 – 13:10 – Liepupes brunču krāsu un rakstu dobe, A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim;
  • Ap plkst. 13:20 – 13:30 – Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā, Līvu laukumā;
  • Ap plkst. 13:40 – 13:55 – Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas;
  • Ap plkst. 13:55 – 14:00 – Lielvārdes jostas krāsu un rakstu dobe, pie Brīvības pieminekļa;
  • Ap plkst. 14:20 – 14:30 – Alsungas brunču krāsu un rakstu dobe, Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma;
  • Ap plkst. 14:50 – 15:00 – Suitu cimdu krāsu un rakstu dobe, skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā;
  • Ap plkst. 15:30 – 15:40 – Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas;
  • Plkst. 17:00 – Noslēguma pasākums, Mežaparka Lielajā estrādē (aiz skatuves, 3.stāvā).

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Esi drosmīgs un uzcep kūku Rīgai! Rīgas pašvaldība aicina pieteikties kūku konkursam, kas norisināsies Rīgas drosmes un prieka vasaras svinībās Doma laukumā 19. augustā plkst. 16.30.

Konkursam pieteikties var jebkurš interesents, neatkarīgi no pieredzes. Izpaudies savā radošumā un parādi savu talantu!

Konkursu vērtēs prasīga žūrija un pēc apbalvošanas kūkas nodegustēt būs iespējams arī pasākuma apmeklētājiem. 

Konkursa dalībai iespējams pieteikties līdz 18. augustam: https://ej.uz/rigaskukas 

Šogad Pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies sestdienā, 14. oktobrī, pulksten 12.15. Šī būs jau devītā diktāta norises reize,  un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska.

Šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, diktāts tiks translēts arī tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, kur interesenti varēs pierakstīt diktātu, klausoties radio, lai vēlāk salīdzinātu savu veikumu ar oriģināltekstu. Vienlaikus diktāts tiks translēts arī Latvijas Televīzijā un tīmekļvietnē lsm.lv. Diktātam sākusies sadarbība ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Nedzirdīgo savienību, lai sniegtu iespēju neredzīgiem, vājredzīgiem, nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem izmēģināt savas spējas diktāta rakstīšanā. Precīzas klātienes rakstīšanas vietas tiks izziņotas turpmāko nedēļu laikā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm. Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Šogad par diktāta autoru izvēlēts rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt par diktori izraudzīta Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska.

Māris Bērziņš (1962) ir rakstnieks, sešu romānu, vairāku īsprozas un lugu krājumu autors. Sarakstījis romānu “Svina garša”, par ko saņēmis plašu atzinību un vairākas godalgas, tostarp Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā un Baltijas Asamblejas balvu. 2022. gadā viņš saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Agnese Budovska (1992) ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Vairākas reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Balvu ieguvusi 2016. gadā nominācijā “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” par līgavas lomu izrādē “Asins kāzas” Latvijas Nacionālajā teātrī. Savuties 2021. gadā par lomu filmā “Wild East. Kur vedīs ceļš” ieguvusi Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā.

Diktāta dalībniekiem atzīmes netiek liktas, un diktātu var rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Labākajiem diktāta dalībniekiem tiks pasniegtas dāvanas no diktāta sadarbības partneriem. Interesenti, kuri diktātu būs rakstījuši klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri uzdevumu būs pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt interneta vietnē www.raksti.org pāris mēnešu laikā pēc pasākuma norises.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīs un apstiprinās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Papildu informācija: Toms Sadovskis, Nodibinājuma “Pasaules valoda” valdes loceklis, tālrunis saziņai: +37126114785, vai raksti@raksti.org

Rīga ir viena no 100 Eiropas Savienības pilsētu misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas” dalībniecēm. Latvijas galvaspilsēta klimatneitralitāti nevar sasniegt bez ieinteresēto pušu līdzdalības, tādēļ Rīgas pašvaldība aicina ikvienu uzņēmēju, ražotāju, pakalpojumu sniedzēju, sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citus interesentus pievienoties pilsētai ceļā uz izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu un klimata aktivitāšu pārskatīšanu.

Rīgas pašvaldība izstrādā stratēģisku redzējumu klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2030. gadam, kā arī sākusi klimata aktivitāšu pārskatīšanu vairākās nozarēs: enerģētika, ēku atjaunošana, atkritumu apsaimniekošana, transports u.c. Šajā procesā Rīga aicina iesaistīties nevalstiskās, pētniecības organizācijas, valsts, reģionālās pārvaldes iestādes un privāto sektoru.

Iesaiste klimata aktivitāšu plānošanā un ieviešanā ieinteresētajām pusēm sniegs iespējas izmantot Rīgai pieejamos atbalsta rīkus izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai; veidot jaunus sadarbības tīklus un atrast sadarbības partnerus uz klimatneitralitāti vērstu aktivitāšu īstenošanai; inovāciju apguves un zināšanu pārnesi uzņēmējiem, jo īpaši jaunuzņēmējiem, sadarbojoties gan ar Rīgas augstskolām un pētniecības institūtiem, gan starptautiskām pētniecības un inovāciju institūcijām; nevalstiskā sektora pārstāvjiem piedāvās veidot platformu energoefektivitātes un klimatneitralitātes jautājumos izglītotas vietējās kopienas veidošanai u.c.

Lūdzam ieinteresētību apliecināt līdz 17. augustam, aizpildot anketu “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas“ līdzdalības platformā iesaisties.riga.lv.

  • Augustā un septembrī plānota ieinteresēto pušu praktiska iesaiste diskusijās un darba grupās, vienojoties par kopīgiem un individuāliem klimatneitralitātes mērķiem un aktivitātēm.

Plānot aktivitātes un pieņemt datos balstītus lēmumus palīdzēs projekta ATELIER (info. rea.riga.lv lapā) gaitā izstrādātie modeļi Rīgai un projektā EUCITYCALC (info. rea.riga.lv lapā) izstrādātais modelēšanas rīks aktivitāšu plānošanai un to ietekmes izvērtēšanai.

Papildu informācijai: Rīgas pašvaldība 2020. gadā pievienojās Eiropas “Pilsētu mēru pakta” iniciatīvai, kurā līdz šim ir apvienojušās vairāk nekā 10 000 Eiropas pašvaldību. Pakts paredz, ka pašvaldības uzņemas saistības ne tikai sasniegt nozīmīgus CO2 emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030. gadam, bet arī panākt klimatneitralitāti, kas ir saskaņā ar pašvaldības izstrādāto “Rīgas pilsētas ilgspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030.gadam”.

Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp zaļāka pilsēta, svaigs gaiss pie mājām un iespēja atpūsties pilsētas parkos, līdz 31. jūlijam ir aicināts atbildēt uz anketas jautājumiem par sev svarīgajām zaļajām teritorijām Rīgā un to lietošanu.

Informācijas apkopošana norisinās aizpildot anketu, kas ir pieejama – šeit.

  • Aizpildīto anketu apkopojums tiks izmantots Rīgas zaļās infrastruktūras kartējuma veidošanā, kas top projekta LIFE LATESTadapt ietvaros. Kartēšana ir pamats stratēģiskai un pārdomātai pilsētu zaļo teritoriju plānošanai un attīstībai. Kartējot zaļo infrastruktūru, ekspertiem ir būtiski apzināt gan zaļo teritoriju atrašanās vietas, gan arī to funkcijas, tostarp, teritoriju nozīmi cilvēkiem. Pētījumā ir būtiskas visa veida zaļās teritorijas, neatkarīgi no to veida, izmēra un citiem parametriem.

Pētījumu veic biedrība “Baltijas Vides Forums” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību projektā LIFE LATESTadapt, kura viens no uzdevumiem ir veikt Rīgas zaļās infrastruktūras kartēšanu.

Projektu “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt projekts Nr. 101074438 LIFE21-CCA-EE-LIFE LATESTadapt) finansē Eiropas Savienības LIFE programma, kas sedz 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un Latvijas Valsts reģionālā attīstības aģentūra, kas sedz līdz 30% no projekta attiecināmajām izmaksām. Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējuma daļa sastāda 10% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Izsludināta pieteikšanās uz SSE Riga projektu „Jauno līderu akadēmija 2023 / Future Leaders Academy 2023″. Aicināti pieteikties jaunieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dalība jauniešiem ir bez maksas (dalībnieku piedalīšanos programmā apmaksā Zviedrijas vēstniecība Latvijā ar Zviedru institūta atbalstu).

Programmas norises laikā ir paredzēts tikties un diskutēt ar Latvijas labākajiem žurnālistiem, politiķiem, biznesa un sabiedrības līderiem. Projektu 8.septembrī ar sarunu par dzīvi, politiku un līderību atklās projekta patrons – Latvijas Valsts prezidents (2007-2011) Dr. Valdis Zatlers.

Ja Tevi interesē notiekošais pasaulē, saisti savu nākotni ar Latvijas un pasaules attīstību, gribi iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem un ekspertiem, kā arī esi gatavs pilnveidot savas līderības un komunikācijas prasmes, vai gluži pretēji, – uzskati, ka jau tagad esi līderis, un vari savā pieredzē dalīties ar citiem – piesakies!

“Jauno līderu akadēmija 2023 / Future Leaders Academy 2023” norisināsies piecas nedēļas nogales septembrī un oktobrī. Apmācības būs saistītas gan ar Latvijas un pasaules problēmu padziļinātu izzināšanu, gan ar līderības un komunikāciju prasmju attīstību. Notiks praktiskās darbnīcas par ideju prezentēšanu, publisko runu, argumentāciju, kā arī medijpratību.

  • Programmas ietvaros meklēsim atbildes arī uz jautājumiem, kāpēc mainīgo politisko situāciju un Mākslīgā Intelekta laikmetā būt par līderi ir sevišķi svarīgi.
  • Programma sniegs dalībniekiem arī iespēju pilnveidot savu kontaktu tīklu ar sabiedrībā atzītiem profesionāļiem.
  • Projekta ietvaros jaunieši strādās komandās un attīstīs ideju, kā atrisināt kādu Latvijas vai pasaules problēmu. Labākās idejas autoriem būs iespēja braukt uz Baku, Azerbaidžānu un piedalīties “Global Baku Forum” kopā ar pasaules līderiem. Šo iespēju nodrošina programmas patrons Dr. Valdis Zatlers.

Programmas norises vieta ir Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga), Strēlnieku ielā 4a, Rīgā.

Darba valoda ir latviešu ar atsevišķām lekcijām angļu valodā.

„Jauno līderu akadēmija 2023 / Future Leaders Academy 2023″ norises datumi (dalībniekiem obligāti ir jābūt pieejamiem visos datumos):

  • 08.-10. septembris;
  • 15.-17. septembris;
  • 29.-01. septembris/oktobris;
  • 13.-15. oktobris;
  • 27.-29. oktobris.

Norises laiki:

  • Piektdienās: no plkst. 17:30 līdz 21:00;
  • Sestdienās: no plkst. 10:00 līdz 17:00;
  • Svētdienās: no plkst. 10:00 līdz 15:00.

Dalībai programmā tiks izvēlēti 15-20 Latvijā dzīvojoši jaunieši (18-27 gadi). Dalībniekiem no Latvijas reģioniem tiks kompensēti arī transporta izdevumi, ēdināšana un nodrošināta viesnīca Rīgā.

Pieteikties dalībai programmā var līdz 2023. gada 1. augustam. Nenokavē!
Atbilde par dalību tiks sniegta augusta vidū. Pieteikumam obligāti ir jāpievieno motivācijas video (maksimālais garums 2 minūtes latviešu vai angļu valodā).

Pieteikuma anketa

Būt par Līderi vēl nekad nav bijis tik svarīgi!

Uzzini vairāk par programmu
Programmas Instagram konts

Jau no 1. septembra mācības latviešu valodā sāks visi 1., 4., un 7. klašu skolēni Rīgas skolās, kuras līdz šim īstenoja mazākumtautību programmas. Izglītības iestādes aktīvi gatavojas šim notikumam. Aizvadīti vairāki pieredzes apmaiņas semināri un arī skolotāji aktīvi gatavojas jaunajam mācību gadam.

Rīgas pašvaldības skolas sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu strādā gan pie īstermiņa, gan ilgtermiņa rīcības plāniem par pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Rīgas pašvaldībā ir vairākas mazākumtautību skolas, kurās jau arī līdz šim atsevišķās klasēs mācības tika īstenotas latviešu valodas programmā. Šīs skolas un to pārstāvji semināros un savstarpējās apmaiņas programmās dalās ar savu līdzšinējo pieredzi un sniedz padomus viens otram. Viena no šādām skolām ir arī Rīgas 34. vidusskola.

“Bērni ir ieinteresēti apgūt latviešu valodu un viņi ar prieku gan lasa latviski, gan iet uz skolas bibliotēku ņemt grāmatas latviešu valodā. Ja kādu vārdu nesaprot, es viņiem netulkoju, stāstu līdzībās. Es cenšos viņus ievirzīt uz to, lai viņi savā starpā mēģina runāt latviski,”

par savu pieredzi ar mazākumtautību skolēniem stāsta Rīgas 34. vidusskolas latviešu valodas un sākumskolas skolotāja Laura Grāvīte.

Noskatīties video – šeit

Rīgas pašvaldībā šobrīd ir 51 skola kopā ar 33 625 skolēniem un 4501 pedagogu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas. No tām 17 skolās līdz šim tika īstenotas mazākumtautību pamatizglītības programmas.