Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 23. augustā, atbalstīja jauna dienas aprūpes centra izveidošanu galvaspilsētā personām ar autiska spektra traucējumiem (AST).

Personām ar AST patlaban ir grūti iekļauties vispārēja tipa dienas aprūpes centrā (personām ar garīga rakstura traucējumiem, proti, ir grūtības sākt darbību, koncentrēties darbībai, pārorientēties no vienas darbības uz citu, ir nepieciešama asistēšana aktivitātēs, grūtības darboties lielākās grupās, zemas sociālās mijiedarbības prasmes, trauksme pie izmaiņām (dienas kārtībā, kontaktos ar nepazīstamiem cilvēkiem, u.c.), augsts sensorais jutīgums, nepieciešama adaptētā vide, u.c.

Tāpēc nepieciešams izveidot specifisku dienas aprūpes centru, kurā nodarbinātības aktivitātes tiktu pielāgotas katras personas ar AST individuālajam spēju līmenim un vajadzībām. Šovasar dienas aprūpes centra pakalpojuma saņemšanai rindā bija 18 personas, t.sk. personas ar AST. Pēdējo trīs gadu laikā personām ar AST vajadzībai pēc centra pakalpojuma ir tendence palielināties vidēji par 3-4% gadā.

“Jāatzīst, ka Latvijā ir virkne problēmu, ar kurām saskaras ģimenes, kurās aug bērni ar AST. Īpaši saasinātas tās kļūst pēc tam, kad bērns sasniedz pilngadību. Pirmkārt, mūsu valsts likumdošana neparedz pieaugušajiem šādu diagnozi uzstādīt, kas savukārt padara šiem cilvēkiem nepieejamus pakalpojumus viņu attīstības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. Taču katrs pieprasījums rada arī piedāvājumu, kurš šajā gadījumā, pateicoties nevalstiskajam sektoram, Rīgai sniedz priekšrocības atvērt faktiski pirmo dienas centru Latvijā, kas paredzēts specifiski pilngadīgām personām ar AST. Esmu gandarīts, ka esam spējuši sociālo pakalpojumu piedāvājumu ne tikai daudzveidot, bet arī padarīt pieejamāku rīdziniekiem,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pakalpojuma mērķis ir pilngadīgām personām ar AST un viņu ģimenes locekļiem uzlabot dzīves kvalitāti un sniegt profesionālu atbalstu, lai uzlabotu personu spējas sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā.

Centra pakalpojumu plānots no šā gada rudens sniegt 17 personām. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem centra izveidošanas izdevumiem nepieciešami aptuveni 80 000 eiro, savukārt plānotās pakalpojuma provizoriskās izmaksas 2023.gadā ir 39 780 eiro. Lai turpinātu finansēt pakalpojumu 2024.gadā, nepieciešami papildu 224 402 eiro, par kuru piešķiršanu tiks lemts nākamā gada budžeta pieņemšanas laikā.

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā, kas norisināsies no 16. līdz 22. septembrim, un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu – sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietoties ar kājām.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot zaļo dzīvesveidu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmumus un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, organizējot saviem darbiniekiem izglītojošas aktivitātes par katra indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām, un mudinot pēc iespējas mazāk ikdienā lietot privātās automašīnas.

“Rūpes par vidi nevar būt tikai vārdos – tāpat kā jebkurā jomā, mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa rada taustāmu rezultātu. Rīga pilnvērtīgi iesaistās Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātēs, kas ir teicama iniciatīva, kā informēt par videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem un tam piemērotu infrastruktūru mūsu pilsētā. Aicinu iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļas notikumos, jo mēs visi kopā veidojam Rīgu par videi un cilvēku veselībai draudzīgāku pilsētu”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi, arī Rīgas pašvaldība saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina dažādus mobilitātes risinājumus un alternatīvās pārvietošanās iespējas. Piemēram, pie domes ēkas izvietotas velonovietnes, savus velosipēdus rātsnamā strādājošie var novietot ēkas pagrabā, darbinieki un apkaimju centru koordinatori darba vajadzībām var izmantot koplietošanas velosipēdus, pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejami elektroskūteri u.tml.

🔎 Vienlaicīgi Rīgā turpinās veloinfrastruktūras izbūve – šobrīd pilsētā veloceliņi ir vairāk nekā 120 km garumā un ierīkota 351 velonovietne, kur kopumā var novietot 1920 velosipēdus. Pērn izbūvēts veloceļš “Centrs – Ziepniekkalns”, bet šogad plānots atklāt veloceļu “Imanta-Daugavgrīva”. Tāpat nākotnē plānots veloinfrastruktūru izbūvēt vai uzlabot uz vairākiem tiltiem Rīgā, bet, paaugstinot drošību, tiek ieviestas 20 km/h un 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Savukārt, pieaugot elektroskūteru apjomam pilsētā, septembrī paredzēts izveidot īpašas elektroskūteru stāvēšanas zonas. Lai ikvienam būtu pieejams sabiedriskais transports – tiek modernizēta infrastruktūra, kā arī dažādas iedzīvotāju grupas sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas vai ar lielām atlaidēm.

Lai popularizētu videi un cilvēka veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus, arī šogad Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas pašvaldība organizēs aktivitātes, kuras būs veltītas dažādiem mobilitātes risinājumiem: velotransportam, elektriskajam transportam, sabiedriskajam transportam, inovācijām pilsētā. Detalizēta programma par plānotajām aktivitātēm tiks publicēta mājas lapā riga.lv septembra sākumā.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Rīgas Sociālais dienests līdz 31. oktobrim aicina rīdziniekus ar zemiem ienākumiem pieteikties pabalstam izglītības ieguvei. To ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kas ir deklarējusies un dzīvo norādītajā adresē Rīgā, un kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

Pabalstu piešķir:

  • sākot mācību gadu, pirmsskolas vecuma bērnam no piecu gadu vecuma, kurš apgūst obligāto bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei,
  • izglītojamam, kurš nav sasniedzis 21 gadu vecumu un iegūst vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību.
  • Pabalsta apmērs ir 50 eiro katram skolēnam.

Lai saņemtu pabalstu, bērna vecākiem vai likumiskajam pārstāvim līdz 31. oktobrim jāvēršas Rīgas Sociālajā dienestā:

  • uzrādot personu apliecinošu dokumentu;
  • iesniedzot rakstisku iesniegumu;
  • aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju.

Iedzīvotāju pieņemšana Rīgas Sociālajā dienestā notiek TIKAI pēc iepriekšējā pieraksta!

Aicinām izvērtēt iespēju iesniegt iesniegumu Rīgas Sociālajam dienestam attālināti:

  • parakstot ar drošu elektronisko parakstu, iesniegumu var iesniegt soc@riga.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu “Iesnieguma veidlapa par izglītības ieguves atbalsta pabalsta piešķiršanu“ portālā Latvija.lv;
  • izmantojot e-pakalpojumu.

Sociālā pabalsta pieprasītājs iesniegumā norāda šādas ziņas: pieprasītāja vārdu, uzvārdu; personas kodu; deklarētās dzīvesvietas adresi; elektroniskā pasta adresi vai oficiālo elektronisko adresi (ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts); tālruņa numuru; pabalsta pieprasījuma gadījumā jānorāda kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas konta numuru (21 zīme). Sociālā atbalsta pieprasītājs ar savu parakstu apliecina, ka iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa.

Papildu informāciju var saņemt, zvanot pa Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni +37180005055 (P, O, T, C no plkst. 9.00 līdz 17.00 un Pt. no plkst. 9.00 līdz 16.00). Pēc darba laika darbojas balss pastkastīte. Rīgas Sociālā dienesta informatīvais tālrunis darba dienās darba laikā +37167105048. Papildus informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem Rīgas pašvaldībā var iegūt mājas lapā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” veidotais raidījums “Pāreja” ļauj iepazīt sabiedrības dažādību aizraujošā veidā un rosina ikvienu paskatīties uz notikumiem un lietām no cita skatu punkta. Augustā iznākusi raidījuma sestā epizode, turpinot rādīt iespējas, kā ikviens no mums var nest pozitīvas pārmaiņas savā un līdzcilvēku dzīvē.

🌿 Katrā raidījumā sabiedrībā zināms un iemīļots cilvēks ielūkojas kādas nevalstiskās organizācijas ikdienā, lai uzzinātu par iespējām pašiem caur brīvprātīgo darbu gan palīdzēt līdzcilvēkiem, gan arī gūt vērtīgas zināšanas un prasmes sev. Sestajā raidījumā kopā ar dramaturģi Aneti Konsti var uzzināt, ko ikdienā dara biedrība “Dauna sindroms Latvija”, un ieskatīties biedrības rīkotās bērnu nometnes norisē.

Raidījumā ir iespēja ļauties jauniem atklājumiem – šoreiz atklāt tūrisma iespējas, kas ļauj izbaudīt dažādus piedzīvojumus cilvēkiem ar dzirdes, redzes vai kustību traucējumiem, kā arī ikvienam, kuram radušies apgrūtinājumi pašam brīvi pārvietoties.

Arī šā raidījuma noslēgumā sociālās jomas aktualitātes. Šoreiz intervija ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci par integrācijas un sabiedrības saliedētības izaicinājumiem.

🔎 Sestā epizode pieejama šeit

🔎 Raidījumu ikviens interesents var noskatīties “Apeirons” sociālo tīklu kontos – Youtube, Facebook un Instagram. Raidījuma epizodes skatāmas katra mēneša trešajā trešdienā līdz pat 15. novembrim. Kopā skatāmas būs deviņas raidījuma epizodes.

Raidījuma veidošana tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projekta ietvaros.

19. augustā galvaspilsēta svinēs Rīgas 822. dzimšanas dienu. Kad visas dienas garumā norisināsies dažādi pasākumi, skanēs koncerti, notiks cirka un teātra izrādes bērniem, būs gardākās kūkas konkurss.

Pilsētas iedzīvotāji un viesi tiek aicināti piedalīties dažādu kultūras un mākslas izrāžu, koncertu un aktivitāšu bagātajā programmā, kas būs piemērota ikvienam vecumam.

🌿 Drosmes sarunas Rātslaukumā

Rīgas dzimšanas dienas atklāšana notiks Rātslaukumā, kas pārtaps par Drosmes laukumu, kurā drosmes sarunas vadīs žurnāliste Kristīne Garklāva, izskanēs apsveikumi no Rīgas daudznacionālajām kopienām un sadraudzības pilsētas Tartu – 2024. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Dienas izskaņā noritēs sadziedāšanās latviešu un ukraiņu valodā kopā ar kori “Maska”.

🌿 Svinības Doma laukumā

Doma laukumā varēs apmeklēt vairākus koncertus, kuros uz svētku skatuves kāps gan Latvijas mākslinieki, gan arī ārzemju viesi. Kā pirmie svētku koncertu atklās 2022. gada “Eirovīzijas” dziesmu konkursa uzvarētāji – grupa “Kalush Orchestra” no Ukrainas. Pēc tam uz svētku skatuves kāps tādas Latvijā populāras grupas kā “The Sound Poets” un “Carnival youth”, norisināsies gardākās kūkas konkurss.

Svētku kultūras programmu Doma laukumā krāšņi noslēgs koncertuzvedums “Drosmes un prieka dziesmas”, kurā uzstāsies tautā zināmi un populāri mūziķi: Miķelis Putniņš, koris “Maska”, Gustavo, Aija Andrejeva, Ieva Akuratere, Kristīne Pāže, Ilona Bagele, Daumants Kalniņš un Jānis Apeinis.

🌿 Svētku programma bērniem Doma dārzā un Doma baznīcas piekājē

Vecrīgā, Doma dārzā, notiks dažādās aktivitātes bērniem – radošās darbnīcas, teātra izrādes dažādiem vecumiem, skanēs koncerti.

Programmu atklās teātra izrāde “Limonāde”, kas paredzēta bērniem no trīs gadu vecuma, bet paši mazākie svētku apmeklētāji varēs klausīties koncertu “Mazulis ausās, mūziku klausās”. Bērni no četru gadu vecuma aicināti apmeklēt izrādi “Kaka un pavasaris”, bet tai sekos izrāde jauniešiem “Pilna slodze”.

Visas dienas garumā no plkst. 14.00 līdz plkst. 20.00 mazie svētku apmeklētāji varēs piedalīties bērnu darbnīcās, Prieka gājienos un burbuļu aktivitātēs Doma baznīcas piekājē.

🌿 Džeza un klasiskās mūzikas skatuve Smilšu ielā

Šogad Smilšu iela pārvērtīsies par aizraujošu džeza un klasiskās mūzikas skatuvi, kur pulcēsies gan vietējie talanti, gan pasaulē atzīti mūziķi. Pasākumā paredzēti daudzveidīgi koncerti dažādām gaumēm.

Uz džeza un klasiskās mūzikas skatuves uzstāsies grupas “P.S.PMS”, “M.A.S.A” ar mūziķiem Rūdolfu Macatu, Kārli Auziņu, Ivaru Arutjunjanu un Elīnu Silovu. Pasākuma programmā paredzēts arī Polijas grupas “Zubek & Pentz Piazzolla Duo” koncerts, grupas “Viral Mind” priekšnesumi un uz skatuves kāps arī mākslinieki no Ukrainas Olga Lukachova kopā ar grupu “Funk Reunion”.

Koncerta programmu izdaiļos grupas “Dāmas un kino” koncerts, kurā muzicēs Inga Šļubovska, Dita Krenberga, Inga Ozola, Ilze Ozoliņa. Koncertprogrammu papildinās indiešu klasiskās mūzikas apvienība “Chaturveni”.

🌿 Prieka un joku skatuve Līvu laukumā

Līvu laukumā būs prieka un joku laukums, – tajā notiks joku sporta spēles ar apmeklētāju iesaisti, sliktāko anekdošu konkurss, minigolfs, cirka priekšnesumi un grupas “Mazais princis” koncerts.

Rīgas pilsētvidē dažādos laikos un vietās notiks Kristīnes Brīniņas izrāde “Vai esam tikušies agrāk?”, kas būs piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā un laikā. Tāpat notiks arī vairākas cirka izrādes ar māksliniekiem no Spānijas, Argentīnas, Beļģijas un Nīderlandes.

Kultūras programma, koncerti un Rīgas dzimšanas dienas notikumi ir bez maksas. Laipni aicināti!

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras un Rīgas dzimšanas dienas kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/ , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.

Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

“Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam,”

iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Rīgā daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem raizes sagādā nevienam nepiederoši un patvaļīgi gaisvadi – starp ēkām izvilkti vadi un kabeļi – sagādā raizes daudziem daudzdzīvokļu ēku pārvaldniekiem un īpašniekiem. Nereti gaisvadi ierīkoti vismaz pirms desmit gadiem un par to izbūvi nav pieejama nekāda dokumentācija. Gaisvadi bieži vien apgrūtina gan ēkas remonta darbus, gan arī tās uzturēšanu kārtībā, piemēram, ziemā tīrot sniegu no jumta. Kā pareizi rīkoties namu apsaimniekotājam, ja ir aizdomas par daudzīvokļu ēkā patvaļīgi uzstādītu gaisvadu?

Situācijas risinājumam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ir sagatavojis ieteikumus un aicina rīkoties sekojoši:

🔎 Pirmais solis ir pārliecināties, vai gaisvads ir marķēts jeb apzīmēts kā piederošs kādam telekomunikāciju operatoram. RD Pilsētas attīstības departaments ir vairākkārt aicinājis pakalpojumu sniedzējus marķēt savus vadus un kabeļus, lai tos varētu atpazīt.

🔎 Otrais solis ir vērsties RD Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD) ar lūgumu konstatēt patvaļīgu būvniecību, veicot nesaskaņotu gaisvadu uzstādīšanu. Konstatējot patvaļīgu gaisa kabeļu un vadu izvietošanu, RD PAD būvinspektors pieņems lēmumu par patvaļīgās būvniecības radīto seku novēršanu un uzliks par pienākumu gaisvada īpašniekam saskaņot patvaļīgo būvniecību, ja to pieļauj normatīvie akti vai arī atjaunot iepriekšējo tiesisko stāvokli un demontēt gaisvadu. Katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi, parasti tam tiek dots termiņš 6 mēneši.

🔎Trešais solis – nama pārvaldniekam pēc iedzīvotāju pieprasījuma ir tiesības organizēt gaisavada demontāžu, piesaistot būvdarbu veicēju vai pašu spēkiem. Lai to paveiktu, nepieciešams sagatavot darba zīmējumu, kurā redzams gaisavada novietojums. Ja gaisavads ir savienots ar blakusesošajām ēkām, tā demontāža ir jāsaskaņo ar to pārvaldniekiem vai īpašniekiem, lai gaisvada demontāža būtu droša.

🔎 Ceturtais solis – pēc kabeļa demontāžas RD PAD jāiesniedz izpildmērījums, kurā redzams, ka gaisa vadi ir demontēti. Tas nepieciešams, lai veiktu izmaiņas topogrāfiskajos datos.

Ja rodas jautājumi, RD PAD speciālisti aicina sazināties ar departamentu, zvanot pa tālruni 67 105 800 vai sūtot e-pastu: pad@riga.lv.

Infografika

Lai uzklausītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu viedokli par aktualitātēm āra terašu izvietošanas jomā šajā vasaras sezonā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments organizēja tikšanos ar Latvijas Restorānu biedrības (LRB), Apkaimju iedzīvotāju centra un Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvjiem.

Tikšanās laikā pašvaldības pārstāvji sniedza uzņēmējiem plašāku informāciju par vasaras terašu izvietošanas atvieglojumiem un Rīgas domes ieviesto parkletu līdzfinansējuma programmu. Proti – tie sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, līdz 30.septembrim var pieteikties Rīgas pašvaldības līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trim pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem.

Lai uzlabotu informācijas apriti par saskaņošanas procesiem, izmaiņām saistībā ar āra kafejnīcām vai citām, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nozīmīgām aktualitātēm, tika panākta vienošanās par ciešāku sadarbību. Sanāksmes dalībnieki arī atzina, ka šādas tikšanās jāorganizē regulāri, lai varētu apspriest nozīmīgākās problēmas, ar kurām saskaras uzņēmēji, izvietojot vasaras terases, un pašvaldības pārstāvji varētu sniegt atbalstu to risināšanā.

Tikšanās noslēgumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes vadītājs Valdis Dombrovskis aicināja sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus neatlikt āra kafejnīcu saskaņošanu uz pēdējo brīdi, atgādinot, ka saskaņošanu uz nākamo sezonu var veikt arī ziemas mēnešos. Savukārt, LRB prezidents Jānis Jenzis aicināja dalībniekus apsvērt iespēju piedalīties Latvijas Restorānu biedrības rīkotajā seminārā šī gada septembrī, kur kāds no pašvaldības pārstāvjiem varētu pastāstīt uzņēmējiem par āra kafejnīcu atviegloto saskaņošanas procesa kārtību.

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “”GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina pieteikties BEZMAKSAS lekciju ciklam “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vadīs psiholoģe Sandra Kronberga.

Visas lekcijas notiek tiešsaistē – ZOOM platformā. Pirmā lekcija jau notika 9.augustā, nākamā jau 16. un 23.augustā, plkst. 18:00-19:30.

  • 16.augusta lekcijai pieteikšanās saite – Šeit
  • 23.augusta lekcija (pieteikšanās saite tiks aktivizēta).

9.augusta lekcijā psiholoģes Sandras Kronbergas vadībā noskaidroja sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļus, pašcieņas mehānismus un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā dalībnieki analizēja, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā tad sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

16.augusta lekcijā noskaidrosim:

  • kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi?

Lekcijas noslēgumā būs praktiska darbošanās savu resursu apzināšanai.

Vairāk informācijas par lekciju norisi, rakstot uz e-pastu: biedriba.gribubut@gmail.com

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Aleksandra Čaka muzejs sadarbībā ar Aleksandra Čaka biedrību aicina pieteikt pretendentus Aleksandra Čaka balvai divās nominācijās par devumu aizvadītajos divos gados:

  • par mākslinieciski augstvērtīgu, novatorisku Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, arhitektūrā, grāmatniecībā, dizainā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā
  • par nozīmīgu veikumu Aleksandra Čaka daiļrades izpētē, saglabāšanā, popularizēšanā vai tulkošanā.

Aleksandra Čaka balva pirmo reizi tika pasniegta 2001. gadā – dzejnieka 100. dzimšanas dienā. Reizi divos gados balvas tiek pasniegtas par ieguldījumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades izpētē un popularizēšanā, kā arī Rīgas pilsētas tēla mākslinieciski augstvērtīgā interpretējumā. Aleksandra Čaka balvas autors ir tēlnieks Andris Vārpa. Balvas pasniegšanas ceremonija pulcē interesentus un piesaista dzejnieka Aleksandra Čaka personības un daiļrades izzināšanai arvien jaunus cilvēkus.

Par balvas laureātiem kļuvuši daudzi ievērojami kultūras darbinieki – dzejnieki Jānis Rokpelnis un Uldis Bērziņš, aktieri Imants Skrastiņš un Artis Robežnieks, fotogrāfe Māra Brašmane, mākslinieks Pāvels Šēnhofs, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Valdis Rūmnieks un Andrejs Migla, literatūras zinātnieces Andra Konste un Antra Medne, tulkotāji Rauls Čilačava un Aksīnija Mihailova un citi.

Pieteikumus aicinām iesniegt, aizpildot pieteikuma veidlapu Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā Rīgā, Lāčplēša ielā 48 – 8 līdz 2023. gada 15. septembrim (ieskaitot).

Muzeja darbalaiks: otrdien – sestdien 11.00 – 17.00, svētdien, pirmdien – slēgts.

Tālrunis uzziņām 67105942 vai e-pasts: caks@riga.lv.