SIA “Rīgas meži” no šodienas, 24.jūlija, aicina sabiedrību pirmo reizi balsot par skaistākajām galvaspilsētas “Vasaras puķu dobēm – 2023”! Iedzīvotāju simpātiju balsojumā uzvarējusī dobe tiks apbalvota piektdien, 4.augustā – 1.Baltijas Starptautiskā Vasaras puķu dobju festivāla noslēgumā, kas notiks Rīgā un kā iniciators ir “Rīgas meži”.

  • Balošana no pirmdienas, 24.jūlija līdz piektdienas, 4.augusta plkst. 8.00 (no rīta) iespējama “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” Facebook lapā: https://ej.uz/py93.

Lapā ievietotas desmit Rīgas Vasaras puķu dobju fotogrāfiju kolāžas. Lai nobalsotu par sev tīkamāko dobi, jāreģistrējas Facebook un jānospiež “Like”, “Love” vai “Care” emocijzīme. Balsojumu Facebook iespējams atrast arī, meklējot mirkļbirkas #VasarasPuķuDobes 2023 #PuķuDobjuBalsojums.

Desmit dobes balsošanai izvirzījuši “Rīgas meži”, un tās veidojuši un kopj uzņēmuma daļas “Dārzi un parki” speciālisti un dārznieki. Šīs dobes festivāla ietvaros, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, vērtēs arī triju Baltijas valstu galvaspilsētu pārstāvju un ekspertu žūrija.

Savukārt sabiedrība – rīdzinieki un pilsētas viesi, Facebook aicināti balsot par sev tīkamāko dobi, kā arī aplūkot klātienē šos stādījumus:

  • Latvju cimdu raksti – Esplanādes parkā, aiz pieminekļa O.Kalpakam,
  • Lielvārdes josta – pie Brīvības pieminekļa,
  • Liepupes brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie pieminekļa R.Blaumanim,
  • Dobe senās Rīdzenes upes tecējuma daļas vietā – Līvu laukumā,
  • Dobe pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas,
  • Madonas brunču krāsas un raksti – A.Kronvalda parkā, pie Kongresu nama,
  • Pēc mākslinieces Elitas Patmalnieces gleznas veidotā dobe – A.Kronvalda parkā, pie Elizabetes un Strēlnieku ielu krustojuma,
  • Alsungas brunču krāsas un raksti – Uzvaras parkā, pie Slokas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma,
  • Suiti cimdu rakstu krāsas un raksti – skvērā Kuldīgas un Slokas ielu krustojumā,
  • Vasaras puķu dobe Ziedoņdārzā, pie strūklakas.

No 2. līdz 4. augustam SIA “Rīgas meži” organizē 1.Baltijas Starptautisko Vasaras puķu dobju festivālu – 2023. Tā laikā eksperti no trīs Baltijas valstu galvaspilsētām vērtēs Rīgas, Tallinas un Viļņas Vasaras puķu dobes. Noslēgumā, katrā pilsētā, atbilstoši noteiktiem vērtēšanas kritējiem, tiks izvēlētas četras dobes šādās kategorijās – dizains, radošums, apsaimniekošana, kā arī katrā galvaspilsētā tiks piešķirta galvenā balva. Savukārt piekto balvu noteiks iedzīvotāju balsojums, kuru organizē katra pilsēta atsevišķi.

Baltijas festivālā piedalās trīs dalībnieki – “Rīgas meži” (Rīga), “Vilniaus miesto parkai” (Viļņa) un “Kadrioru park” (Tallina). Visi dalībnieki ikdienā rūpējas par savu pašvaldību dārziem un parkiem.

Par “Rīgas mežu” / “Dārzu un parku” Vasaras puķu dobēm

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

Šogad “Rīgas mežu” daļa “Dārzi un parki” savās teritorijās izveidojuši un aprūpē aptuveni 60 vasaras ziedaugu stādījumu – 30 vasaras puķu dobes un tik pat augu kompozīcijas – ziedu piramīdas, vāzes, puķu sienas un grozus. Šie pilsētvides elementi atrodas gan pilsētas centrā, gan Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā, Ziemeļblāzmas parkā un citviet.

Vairāk nekā 20 Latvijas galvaspilsētas ziedaugu stādījumi iekļauti arī “Rīgas mežu” izveidotajā Vasaras puķu dobju digitālajā ceļvedī: https://ej.uz/177v. Tajā atrodams arī īss apraksts un foto par katru puķu veidojumu.

Pirmdien, 24. jūlijā, plkst.10.00 pasākuma oficiālajā tīmekļvietnē krastspretkrastu.lv sākies komandu reģistrācija tradicionālajam diennakts basketbola turnīram “Krastu mačs”, kas Rīgas svētku ietvaros šogad notiks jau četrpadsmito gadu pēc kārtas.

Jau pēc viena mēneša, 19. un 20. augstā, vērienīgā 24 stundu tautas basketbola spēle pirmo reizi tiks aizvadīta Esplanādē, laukumā pie Raiņa pieminekļa. Ar devīzi “Par gaismas uzvaru!” arī šogad tā veltīta Ukrainas tautas atbalstam. Dalība “Krastu mačā” ir bez maksas.

  • Komandu izloze un preses konference, kur organizatori informēs par šā gada turnīra akcentiem un jaunumiem, paredzēta 1. augustā. Komandu reģistrācija noslēgsies 30. jūlijā plkst.22.00.

“Krastu mačs” ir ne tikai tautas sporta pasākums, kur laukumā dodas dažādu meistarības līmeņu Daugavas labā un kreisā krasta basketbolistu komandas, bet vienlaikus ir arī atpūtas un izklaides pasākums gan tā dalībniekiem, gan arī apmeklētājiem – visu diennakti pasākumā uzstājas Latvijas labākie dīdžeji un mākslinieki, tur skatāmi dažādi ar basketbola un ielu kultūru saistīti priekšnesumi, spēļu puslaika pārtraukumos – konkursi skatītājiem. Vienlaikus nu jau vairākus gadus būtiska “Krastu mača” daļa ir arī labdarība – pērn tika vākti līdzekļi Ukrainas tautas atbalstam, iepriekš – peldēt prasmes apmācībai bērniem, ņemot vērā Latvijas traģisko statistiku uz ūdeņiem.

Pēc “Krastu maču trīspadsmit sezonām” rezultāts ir 8:5 par labu Daugavas labajam krastam.

“Krastu mačs” tiek rīkots sadarbībā ar desmitkārtējo Latvijas čempionvienību “VEF Rīga” un Rīgas brīvostas pārvaldi, pasākumu atbalsta Rīgas dome.

Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē ietvaros šī gada rudenī Rīgā norisināsies starptautiska konference “Partnerības demokrātijai, attīstībai un mieram”, kas pulcēs pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīvistus, valsts pārvaldes pārstāvjus, (tostarp no Eiropas Padomes struktūrām), kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjus no Eiropas Padomes valstīm.

Konference noritēs no 11. līdz 12. septembrim, diskutējot par tādām tēmām kā:

  • mākslīgā intelekta ietekme uz demokrātiju;
  • • starptautiskās, nacionālās un vietējā līmeņa partnerības starp iedzīvotājiem un valsti;
  • • laba pārvaldība un atklātība;
  • • sociālā noturība un aktīvisms.

Tāpat konferences ietvaros dalībniekiem būs iespēja veidot personīgus kontaktus un meklēt jaunus partnerus, reģionā, ko aptver Eiropas padome, pievēršoties jautājumiem par demokrātijas, attīstības un miera izaicinājumiem un to savstarpējo saistību. Tiks demonstrēta plaša pilsoniskās sabiedrības labās prakses piemēru daudzveidība, lai veicinātu dalīšanos un turpmāko praktisko iniciatīvu attīstību reģionā un ārpus tā.
Konferences rezultātā tiks izstrādātas politikas rekomendācijas, kas tālāk tiks nodotas Eiropas Padomes institūcijām, lai uzlabotu to darbību un iedzīvotāju viedokļa iekļaušanu lēmumu pieņemšanā.

Konference norisināsies angļu valodā, šī brīža programma pieejamašeit. Pieteikšanās līdz 20. jūlijamšeit.

Konferenci organizē Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Platforma Attīstības sadarbībai un Valsts kanceleja.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk nekā 140 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Par Latvijas Platformu attīstības sadarbībai (LAPAS)

Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) ir 2004. gadā dibināta nacionālā platforma, kas apvieno 30 Latvijas NVO, kas strādā globālās pilsoniskās izglītības, attīstības sadarbības, humānās palīdzības, ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības noturības tēmās.

Trešdien, 19. jūlijā, Rīgā notika Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju. Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

“Austrumu maģistrāle ir viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras objektiem, ko Rīga ir gaidījusi jau sen, un tās būvniecībai Rīgas dome sekmīgi ir piesaistījusi ievērojamus ES fondu līdzekļus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Uzbūvētās brauktuves slogošana ir viens no pēdējiem darbu posmiem pirms tilta nodošanas ekspluatācijā, attiecīgi jau šogad, pateicoties Austrumu maģistrālei, iegūsim no caurbraucošiem auto, tai skaitā no kravas transporta, atslogotu Rīgas vēsturisko centru.”

norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis

Iepriekš jau tika ziņots, ka Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un tiek realizētas abas būvprojekta kārtas. Austrumu maģistrāles pirmajā kārtā darbi tuvojas noslēgumam, savukārt otrajā kārtā darbi norit apsteidzot kalendāro grafiku. Šobrīd tiek veikta ielas apgaismojumu un kontakttīklu izbūve uz Deglava ielas, aku regulēšana, virskārtas ieklāšana, kā arī augustā ir plānots pabeigt kabeļu ievilkšanu.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1. kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela” 1. kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Staiceles ielai” (Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Rīgas drosmes un prieka vasaras kultūras programma jūlijā un augustā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs ar dažādiem pasākumiem – skanēs koncerti, notiks radošās un mākslas darbnīcas un varēs izdejoties zaļumballē. Jau šonedēļ tiks atklāta parku kultūras programma, bet pēc nedēļas gaidāmi pirmie apkaimes svētki Ķengaragā, savukārt augustā notiks plašas Rīgas dzimšanas dienas svinības.

”Rīgas drosmes un prieka vasaras programma veidota tā, lai kultūras notikumi būtu pieejami visā pilsētā, lai tiem piemistu cilvēcisks mērogs un tie būtu orientēti uz piederības sajūtas veicināšanu savai apkaimei. Laikmetīgās kultūras norises akcentē gan konkrētās apkaimes vēsturi, gan veido tās identitāti. Tas ir iemesls, lai dotos ārā, satiktu kaimiņus, klausītos koncertus, līdzdarbotos, uzzinātu un izbaudītu – “Drosme un prieks dzimst, kur satiekamies!””

uzsver Rīgas drosmes un prieka vasaras radošā producente Līna Birzaka-Priekule no biedrības “Mākslas birojs”.

Rīgas drosmes un prieka vasara šogad izceļ katras apkaimes unikalitāti. Kultūras programmas grafiskajā dizainā simboliski iestrādātas katrai apkaimēm raksturīgās atpazīšanas zīmes – kā bijušais Zolitūdes hipodroms, Čiekurkalna ūdenstornis, Torņakalna tilti pār dzelzceļu, Daugavgrīvas Mīlestības saliņa vai Brasas Lielo kapu pavasara zilās puķītes. Rīga svin katras šīs vietas vēsturi un kultūru. Apkaimju simboli izvēlēti sadarbībā ar Apkaimju iedzīvotāju centriem un apkaimju biedrībām un to dizaina autors ir mākslinieks Valters Kalsers. Nordeķu parkā, Esplanādē un Torņakalnā izvietoti arī mākslinieka Miķeļa Mūrnieka veidotie krēsli un šūpuļtīkli, sniedzot apkaimju iedzīvotājiem iespēju iepazīties un pavadīt laiku sarunās Rīgas parkos.

PRIEKA MIRKĻU PARKU PROGRAMMA

Šī būs otrā vasara, kad Rīgas vasaras kultūras programmas ietvaros:
Vērmanes dārzs pārtaps par Prieka mirkļu parku, kuru, sākot ar 13. jūliju, katru ceturtdienas vakaru piepildīs mūzika, prieks un dejas. Šīs vasaras koncertsezonu svinīgi atklās Raita Ašmaņa bigbends. Koncertā kā solisti bigbendam pievienosies Kristīne Prauliņa un Daumants Kalniņš. Koncertā varēs dzirdēt tādas populāras un zināmas dziesmas kā “Fly me to the moon”, “Moon river”, “New York”, “What a wonderful world”, “My way”, kā arī maestro Raimonda Paula dziesmas un skaņdarbus.

15. jūlijā Prieka mirkļu parku programmu Nordeķu parkā atklās Intas Rukas fotoizstāde “Pārdaugava”, kurā viņa iemūžinājusi Iļģuciema un Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus.

Atklāšanā notiks saruna ar fotogrāfi un viņas portretētajiem vietējiem cilvēkiem. Dienas laikā norisināsies meistardarbnīca jaunajiem fotogrāfiem ar mērķi iemūžināt apkaimi un tās iedzīvotājus šodien. To vadīs māksliniece Vika Eksta. Papildus norisināsies neformālas sarunas, ļaujot iepazīt vietējos “ikdienas ekspertus”, bet bērniem un jauniešiem būs pieejamas mākslas darbnīcas un sporta aktivitātes. Savukārt vakarā notiks poļu klavesīnista Staņislava Lopušanska koncerts ar Kuperēna, Skarlati un Baha ģimenes skaņdarbu atskaņojumiem. Mākslinieks piedāvā koncertu kā daļu no savas iniciatīvas, atbalstot Ukrainai pēc Krievijas brutālā iebrukuma tās teritorijā. Tam sekos Simonas Orinskas un BUTŌ Lab performance. Savukārt vakaru noslēgs Jēkaba Nīmaņa un “Jacob Noiman Festival band” koncerts.

10 APKAIMJU SVĒTKI

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn – svētku dziesmas skanēs un dažādas aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs:
• Ķengaragā;
• Čiekurkalnā;
• Zolitūdē;
• Dreiliņkalnā;
• Ziepniekkalnā;
• Juglā;
• Torņakalnā;
• Centrā;
• Daugavgrīvā;
• Bolderājā;
• Brasā;
• Vecāķos.

Pirmie apkaimju svētki gaidāmi jau 22. jūlijā Ķengaraga parkā, kur ikviens aicināts piedzīvot aizraujošu dienu, iesaistoties radošajās darbnīcās, apmeklējot apkaimju biedrību un uzņēmumu “kvartālu”, iepazīstot apkaimi “izziņas kvartālā” un baudot daudzveidīgus koncertus un teātra izrādes visas dienas garumā. Koncertprogrammu izgaismos grupa “Dzelzs vilks” un mūziķis Žoržs Siksna ar pavadošo sastāvu. Apkaimju svētki galvaspilsētā notiks līdz pat 26. augustam.

RĪGAS DZIMŠANAS DIENAS SVINĪBAS

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās pasākums un dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā ikviens aicināts piedzīvot daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras programma Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Jau no jūnija vasaras kultūras programmu aktīvi papildina arī septiņas kultūrvietas “Stropi”:
• Pļavnieku Zaļajā birzī;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā;
• Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā;
• Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā;
• Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā;
• Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā.
“Stropu” programmās izskan koncerti, notiek lekcijas un dažādas darbnīcas. Rīgas vasaras kultūras programmā ir iekļauti arī vairāki laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šie pasākumi Rīgas ielās, parkos un laukumos norisināsies līdz pat vasaras izskaņai – 31. augustam.

Ar visiem pašvaldības rīkotajiem Rīgas vasaras kultūras programmas pasākumiem iespējams iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Saskaņā ar jauno Rīgas teritorijas plānojumu pirms vēsturiskas būves restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas īpašniekam ir jāveic būves kultūrvēsturiskās vērtības noteikšana. No noteiktās vērtības izriet pieļaujamās rīcības ar būvi.

Nosacījumi attiecas uz jebkuru būvi, kas nav kultūras piemineklis un kas neatrodas apbūves aizsardzības teritorijā vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā, un ir vecāka par 50 gadiem. Būvēm apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā jāņem vērā Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 1. pielikumā norādīto būvju iedalījumu potenciāli vērtīgajās vēsturiskajās būvēs un būvēs bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības.

Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties https://mantojums.lv/, savukārt pašvaldības ģeotelpisko datu publicēšanas platformas GEO RĪGA tematisko karšu sadaļā “Teritorijas plānojumi” ir pieejama informācija par būvju atrašanos apbūves aizsardzības vai pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā.

Būves kultūrvēsturisko vērtību ir nepieciešams noteikt pirms būvniecības ieceres izstrādes uzsākšanas. Lai to paveiktu, objekta īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai ir Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) Tehnisko noteikumu sadaļā ir jāiesniedz attiecīgu pieprasījumu, pievienojot arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju vai fotofiksāciju un pamatojot, kāpēc nav nepieciešama arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija. Tāpat jāpievieno būves kadastrālās uzmērīšanas lieta.

Tiesības veikt arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir sertificētam arhitektam vai mākslas zinātniekam, kas ir kompetents restaurācijā vai vēsturisku būvju izpētē, kā arī projektēšanas birojam, kurā darbojas vismaz viens speciālists ar šādu kompetenci. Prasības arhitektoniski mākslinieciskajai inventarizācijai noteiktas Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 117. punktā. Iesniedzot Departamentā arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, pievienojami pierādījumi inventarizācijas veicēja kompetencei.

Departaments izskatīs iesniegto dokumentāciju un noteiks būves atbilstību potenciāli vērtīgai vēsturiskai būvei vai būvei bez noteiktas kultūrvēsturiskās vērtības un izvirzīs vispārīgas prasības pieļaujamajai rīcībai ar būvi.

Ja būs pievienots konkrēts būvniecības ieceres mets, Departamenta lēmumā tiks iekļauti nosacījumi konkrētās būvniecības ieceres realizācijai.

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – TIAN) 20. pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu. Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (RD PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai RD PAD.

Ja iepriekš RD PAD (pirms 01.09.2021. Rīgas pilsētas būvvaldē) jau ir saskaņota ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skice, tā ir jāņem vērā un ir izmantojama turpmākā ēkas lodžiju aizstiklošanā. Nav pieļaujams, ka vienas fasādes ietvaros tiek izmantoti dažādi lodžiju aizstiklojuma varianti.

Tāpat jāņem vērā, ka arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un dažāds ēku tehniskais stāvoklis, pie kura TIAN apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbu veikšanas ir nepieciešams piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēkas tehnisko apsekošanu, lai noteiktu konkrētā risinājuma pieļaujamību.

RD PAD norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanā ir iespējams izmantot BIS funkcionalitāti, savukārt visi kopības pieņemtie lēmumi jebkurā gadījumā ir jāievieto un jāuzglabā ēkas mājas lietā BIS ietvaros, t.sk., informācija par izvēlēto lodžijas aizstiklojuma risinājumu.

Erasmus+ programmas projekta ietvaros apkopoti līdzdalības budžetu labās prakses piemēri Latvijā un Eiropā. Kopumā iespējams iepazīties ar vairāk kā 10 pieredzes stāstiem no septiņām projekta dalībvalstīm – Latvijas, Beļģijas, Polijas, Serbijas, Kipras, Itālijas, Lietuvas, Grieķijas un Austrijas.

Piemēri apskatāmi videostāstu formātā projekta oficiālajā Youtube kanālā: https://www.youtube.com/@yupad-lt4bx.

Projekta dalībvalstis līdzdalības budžetus īstenojušas gan skolu, gan pašvaldību līmenī, radot iespēju ne tikai jauniešiem, bet visiem iedzīvotājiem tiešā veidā lemt par daļu budžeta izlietojuma.

Ar pieredzi par Rīgā un Latvijā realizētajiem līdzdalības budžetiem projekta ietvaros dalījusies arī biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna”” (līdzdalības budžetu ieviešana skolās, vairāk info: delna.lv/lv/2020/07/27/skolenu-iesaistisana-lidzdaliga-budzeta-veidosana-latvijas-skolas un Rīgas valstspilsētas pašvaldība: balso.riga.lv.

  • Saskaņā ar Pašvaldību likumu, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, sākot ar 2025.gadu visās pašvaldībās Latvijā paredzēta obligāta līdzdalības budžeta ieviešana.

Projektu “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)*” Latvijā īsteno Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

  • “YUPAD: Youth Participatory Budgets Empowering Young People using Big Data”

Projektu finansē Eiropas Savienība. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne finanšu granta piešķīrēja iestāde.

Rīgu XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos kopumā pārstāvēs 377 amatiermākslas kolektīvi, kopumā veidojot 11 753 dalībnieku lielu pulku.

Viens no šī gada svētku vadmotīviem ir paaudžu pārmantojamība, un no Rīgas svētkos piedalīsies visu paaudžu – bērnu, jauniešu, vidējās paaudzes un senioru amatiermākslas kolektīvu dalībnieki.

Galvaspilsētu kopumā svētkos pārstāvēs:
• 106 kori;
• 11 pūtēju orķestri;
• 104 deju kolektīvi;
• 26 folkloras kopas;
• 25 koklētāju ansambļi;
• 26 tautas lietišķās mākslas studijas;
• 27 mazākumtautību amatiermākslas kolektīvi;
• 15 vokālie ansambļi;
• 5 tautas mūzikas kapelas;
• 3 amatierteātri.

Rīdzinieku svētku dalībnieku skaitā ir 53 izglītības un interešu izglītības iestāžu kolektīvi un 20 pašvaldības mūzikas skolu kolektīvi.

Koru lielkoncertā ‘’Tīrums. Dziesmas ceļš’’ un noslēguma koncertā “Kopā Augšup’’ aicināti piedalīties 20 Rīgas vidusskolu un ģimnāziju kori.

RĪGAS KOLEKTĪVU REZULTĀTI DZIESMU UN DEJU SVĒTKU SKATĒS

Deju kolektīvu konkursa finālā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Lielo balvu ieguva Latvijas Universitātes (LU) vidējās paaudzes deju kolektīvs ‘’Dancis’’ un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tautas deju ansamblis ’’Vektors’’.

  1. vietu konkursā A grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra ‘’Mazā ģilde’’ deju ansamblis ‘’Daiļrade’’, LU Tautas deju ansamblis ‘’Dancis’’ un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības tautas deju ansamblis “Teiksma’’.
  2. vietu konkursā D grupā ieguva: Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde’’ deju ansamblis “Daiļrade’’ (vidējā paaudze) un RTU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vektors”.

Latvijas pūtēju orķestru konkursa finālā Lielo balvu saņēma LU pūtēju orķestris un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris. Savukārt 1. vietu ieguva Ziemeļrīgas kultūras apvienības Kultūras pils “Ziemeļblāzma” pūtēju orķestris ‘’Auseklītis’’.

Latvijas koklētāju ansambļu konkursa finālā 1. vietu ieguva Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koklētāju ansamblis “Cantata”. Savukārt Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā 1. vietu vīru vokālo ansambļu grupā ieguva LU vīru vokālais ansamblis “Dancis’’ un senioru ansambļu grupā – Ziemeļrīgas kultūras apvienības VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis.

Savukārt koru konkursa fināls notiks 1. jūlijā. Saskaņā ar skates nolikumu Latvijas Nacionālais kultūras centrs dalībai konkursā izvirzījis 31 kori no Rīgas. Konkursā piedalīsies un par Lielo balvu un 1. 2. un 3. vietu 59 koru konkurencē sacentīsies 21 jauktais koris, 4 sieviešu kori, 4 vīru kori un 2 senioru kori no Rīgas.

Svētki notiks desmit dienas – no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, un to laikā plānoti vairāk nekā 60 pasākumu 29 norises vietās. Pasākumos kopumā piedalīsies vairāk nekā 40 000 cilvēku, tos vēros vismaz pusmiljons skatītāju.

Nedēļas nogalē Rīga viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 40 000 XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku dalībniekus, no kuriem gandrīz 12 000 būs no galvaspilsētas kolektīviem. Pilsēta rūpēsies, lai katrs viesis un rīdzinieks izjustu svētku gaisotni, organizējot gan lielkoncertu skatīšanās tiešraides, gan rotājot pilsētu īpašā svētku noformējumā.

“Rīga cieši sadarbojas ar Dziesmu un deju svētku rīkotājiem ikdienā, domājot, lai svētku dalībnieki justos gaidīti pilsētā, lai pilsētas parki un laukumi būtu skaisti, lai ikviens klātesošais – gan pilsētas iedzīvotājs, gan pilsētas viesis baudītu patiesu svētku gaisotni. Domājām arī par ērtāku pārvietošanos Rīgā, par īpašo svētku biļeti skatītājiem un pilsētas viesiem, gan arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem. Dziesmu un deju svētki nav tikai pasākumi norises vietās, bet arī svētku sajūta apkārtesošajos cilvēkos, notikumos, kopā būšanā. Tāpēc sveicam ikvienu svētku dalībnieku un pilsētas viesi un novēlam, lai skaisti, jaudīgi Dziesmu un deju svētki! Lai arī kur jūs dotos, vēlamies, lai jūs sagaida un pavada atmiņā paliekoša, brīnišķīga svētku sajūta,”

stāsta Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Rīga svētku dalībniekus izmitinās 49 pašvaldības skolās, kuras izraudzītas, turpinot ilggadējās sadarbības un tradīcijas, kā arī citās iestādēs, kas nav pašvaldības padotībā. Ērtākai nokļūšanai svētku norises vietās, lielākā daļa dalībnieku izmitināšanas vietas atrodas Daugavas labajā krastā.

Svētku laikā dalībniekiem tiks nodrošināta bezmaksas pārvietošanās ar Rīgas sabiedrisko transportu un pilsētā tiks izveidotas īpašas stāvvietas dalībnieku autobusiem. Svētku dalībniekiem un skatītājiem būs izsludināti arī papildu sabiedriskā transporta reisi nokļūšanai uz un no pasākuma norises vietām. Mājaslapā riga.lv/satiksme-vasara ir apkopotas visas aktivitātes par satiksmi svētku laikā.

Pilsētas viesiem un svētku skatītājiem no 1. līdz 10. jūlijam pieejama īpaša svētku biļete Rīgas sabiedriskajā transportā, aicinot tam dot priekšroku un izmantot mikromobilitātes iespējas, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu.

Domājot par klimatam draudzīgākiem svētkiem, dalībniekiem un viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā.

Gaidot svētkus, pilsēta rotājas īpašā noformējumā “Sveicam Rīgā”, kur pilsētvides stendos dalībniekus un viesus sagaida jautri dejotāji. Apgaismes stabus rotā dekoratīvas norādes, kas viesus ved uz svētku norišu punktiem. Svētku laikā būs arī dažādi objekti pilsētvidē, lai ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis var iemūžināt sevi galvaspilsētā šajā nedēļā. Karogu mastos pilsētā plīvos valsts karogi.

Domājot par svētku pieejamību rīdziniekiem un pilsētas viesiem, kuriem nebūs iespēja vērot svētku koncertus klātienē, Rīgas pašvaldība 8. un 9. jūlijā organizēs deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publisku skatīšanos astoņās pilsētas apkaimēs:

• Strazdumuižas parkā;
• Nordeķu parkā;
• Latgales parkā;
• Arkādijas parkā;
• Kultūras un atpūtas centra “Imanta” teritorijā;
• Pļavnieku birzī;
• Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā;
• Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā .

Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam Dziesmu un deju svētku dalībniekus un viesus priecēs svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna. No 30. jūnija līdz 9. jūlijam Doma laukumā tiks uzstādīts LED kubs uz kura tiks demonstrētas tiešraides jau no svētku sākuma.