Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas portālā GEO RĪGA šobrīd ir pieejams Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) sagatavotais trīsdimensiju (3D) realitātes modelis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistu izstrādātie 39 Rīgas apkaimju 3D  modeļi. Rīga ir pirmā Latvijas pilsēta, kur pieejami 3D dati par apbūvi.

GEO RĪGA pieejamie 3D modeļi dod iespēju ikvienam interesentam savā datorā izpētīt galvaspilsētu ēku un citu pilsētvides objektu novietojumu, noēnojumu un saules ekspozīciju dažādos gadalaikos un diennakts stundās. 3D modeļiem jau šobrīd ir plašs pielietojums –pilsētplānošanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kultūras pieminekļu aizsardzībai un pilsētvides telpiskai analīzē, nākotnē šādu datu praktiskais pielietojums kļūs arvien plašāks.

Par pamatu izmantojot 2021. gada ortofotokartes un digitālos reljefa modeļus, LĢIA ir sagatavojusi Rīgas ortofoto ar reljefa ēnojumu jeb Rīgas realitātes modeli, kas pilsētu  foto vidē atspoguļo trīs dimensijās. Izmantojot LĢIA 2021. gada aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datus, RD PAD speciālistu vadībā izstrādāti automātiski ģenerēti zemākās detalizācijas (LOD1) Rīgas teritorijas 3D modeļi. Veicot manuālu datu apstrādi, ir sagatavoti Rīgas apkaimju nākamās detalizācijas (LOD2) modeļi.

“Ģeotelpiskā informācija nav tikai skaists attēls, ko pētīt no darba brīvajā laikā. Tā kļūst par neaizstājamu darba materiālu apkārtējās vides attīstības plānošanā. Rīgas 3D modelis noteikti ļaus pacelt jaunā līmenī un kvalitātē mūsu galvaspilsētas infrastruktūras un pilsētvides plānošanu un attīstību” – tā bilst LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

“Šobrīd GEO RĪGA ir pieejami 39 Rīgas apkaimju 3D modeļi, un to klāsts ar laiku tiks papildināts. Vienlaikus top arī Rīgas ēku jumtu solārās intensitātes modelis. Lai veicinātu ģeotelpisko datu plašāku izmantošanu, 2023. gada otrajā pusē Rīgas pašvaldība plāno telpisko datu atvēršanu arī mašīnlasāmos datu formātos, ļaujot  interesentiem lejupielādēt datus un izmantot savos risinājumos un sistēmās,” skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas ģeotelpiskās informācijas platforma GEO RĪGA tika izstrādāta, lai nodrošinātu attālinātu un ērtu piekļuvi pašvaldības rīcībā esošajai ģeotelpiskajai informācijai. No š. g. aprīļa tā ir publiski pieejama un tajā ikviens interesents bez maksas var iepazīties ar pašvaldības struktūrvienībās uzturētajiem ģeotelpiskajiem datiem, kas nepieciešami dažādām sabiedrības grupām tostarp iedzīvotājiem, apkaimju aktīvistiem, investoriem un uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem.

Šobrīd GEO RĪGA pieejamas 7 tematiskās lietotnes ar pašvaldības un pašvaldībās rīcībā esošajiem citu iestāžu divu dimensiju datiem, kā arī sadaļa ar 3D datiem. Līdz vasaras beigām sabiedrībai būs pieejamas vēl divas tematiskās kartes – Rīgas tematiskie plānojumi un pašvaldības investīciju plāns. Datu pieejamība portālā GEO RĪGA mazinās nepieciešamību iedzīvotājiem vērsties pašvaldības iestādēs informācijas un konsultāciju saņemšanai. Ģeotelpisko datu pieejamība palielina pašvaldības darba caurskatāmību un ļauj iedzīvotājiem vienkārši un ērti saņemt datu pakalpojumus.

Lai apspriestu Rīgas Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju, 7. jūnijā plkst.17.00 Rīgas rātsnama Sēžu zālē notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kurai varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Sanāksme notiks tiešsaistē MS Teams vidē, kā arī tiks pārraidīta interneta vietnēs riga.lv, rdpad.lv un pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās. Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS Teams vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām iepriekš reģistrēties šeit līdz 7. jūnija plkst. 12.00. Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju centrālo teritoriju publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā. Plāns izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes. Izmantota  arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultāti.

No 5. jūnija līdz 27. augustam profesionālu treneru vadībā Rīgā norisināsies sporta nodarbības brīvā dabā, kas būs piemērotas ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai fiziskās sagatavotības.

Bezmaksas treniņi notiks 20 dažādās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, pilsētas centrā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, Iļģuciemā, Imantā, Juglā, Ķengaragā, Maskavas forštatē, Mangaļsalā, Mežaparkā, Mežciemā, Pļavniekos, Purvciemā, Sarkandaugavā, Teikā, Torņakalnā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zolitūdē.

Nodarbības 60 minūšu garumā vadīs sertificēti sporta treneri un tās ietvers iesildīšanos, aktīvo daļu un atsildīšanos. Apģērbs un apavi ir jāizvēlas atbilstoši laika apstākļiem un ieteicams līdzi ņemt dzeramo ūdeni.

Norises laiki un vietas, kā arī kontaktinformācija ir pieejama arī sociālo tīklu vietnē “Sporto visa Rīga” un pa tālruņiem 29243428 un 29467859.

Nodarbību programma

Nodarbības finansiāli atbalsta Rīgas dome sadarbībā ar biedrību “Veselībai un attīstībai”.

Rīgas dome trešdien, 31.maijā apstiprināja pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību pilsētā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti arī nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai.

Saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 25. maijā atbalstīja pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienības – Apkaimju iedzīvotāju centrs (AIC)- pārveidi par patstāvīgu pašvaldības iestādi – no 1. septembra tai pievienojot arī pilsētas dzimtsarakstu nodaļas. Lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Izmaiņas pašvaldības struktūrā tiek veiktas, lai sakārtotu pašvaldības institucionālo struktūru atbilstoši likuma prasībām. Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija tika pārveidota šī gada 1. janvārī, atbilstoši Saeimas pieņemtajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz nodalīt struktūrvienības, kuras nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu izveidotām iestādēm un amatpersonām.

  • Iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanas kārtībā ne AIC punktos, ne dzimtsarakstu nodaļās izmaiņu nebūs. Šogad nekādas citas izmaiņas AIC struktūrā nav paredzētas.

AIC tika izveidots 2021. gada 1. maijā pēc pilsētas izpilddirekciju likvidācijas, reorganizējot pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centru. Šajā gadā darbu sāka pieci apkaimju koordinatori, bet šobrīd AIC strādā jau septiņi– Āgenskalna, Bolderājas, Imantas, Centra, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja un Teikas – apkaimju koordinatori. Katrs no viņiem atbild par savu daļu no 58 Rīgas apkaimēm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem veicinot apkaimju attīstību.

AIC atbildības jomu loks kopš 2021. gada ir audzis. Šobrīd AIC rūpējas gan par pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp informatīvo tālruni 80000800, apkaimju attīstību un iedzīvotāju līdzdalību un uzņēmējdarbības koordinēšanu sabiedrības integrācijas jautājumiem. AIC pakļautībā darbojas NVO nams, kas sniedz atbalstu Rīgas nevalstiskajām organizācijām un šogad svinēs 15. jubileju, kā arī Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbu sāka 2022. gada martā, Rīgā ierodoties pirmajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Lai nodrošinātu plašo funkciju klāstu, pašlaik AIC strādā 104 darbinieki.

Par AIC sniegtajiem pakalpojumiem vairāk informācijas var atrast riga.lv un apkaimes.lv.

BEZMAKSAS apmācības 27.-28. maijā. Pieteikšanās līdz 15. maijam.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) aicina kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās, lai kopējiem spēkiem padarītu mūsu sabiedrību drošāku. Brīvprātīgais darba veicina uzticēšanos, saliedē sabiedrību, mazina vientulības un izstumtības risku, mazina recidīvu. Tāpat arī brīvprātīgais rāda sociāli atbildīgas uzvedības piemēru, popularizē veselīgu dzīvesveidu, humānistiskās vērtības un personības attīstību.

Brīvprātīgais var iesaistīties dažādas formas brīvprātīgajā darbā – veicinot izglītības un darba prasmju attīstīšanu, realizējot lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sporta aktivitāšu organizēšanu un īstenošanu, atbalstot atkarību pārvarēšanā, ģimenes saišu stiprināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds un tā izpausme ir paša brīvprātīgā iniciatīva un vēlēšanās piedāvāt savas zināšanas un pieredzi ieslodzītajiem – tās var būt lekcijas par dažādām tēmām, gan dažāda veida nodarbības – sporta nodarbības, mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes.

KĀDI IEGUVUMI IR PRĪVPRĀTĪGAJAM?

  • iegūtas jaunas zināšanas;
  • pieredze un prasmes;
  • personīgā izaugsme un attīstība.

KO PIEDĀVĀ IESLODZĪJUMU VIETU PĀRVALDE?

  • apmācības;
  • veselības un dzīvības apdrošināšanu;
  • apmaksātus ceļa izdevumus;
  • ēdināšanas izmaksas vienreiz dienā brīvprātīgā darba veikšanas dienā;
  • naktsmājas izmaksas, ja ir nepieciešams, veicot brīvprātīgo darbu, nakšņot ārpus savas dzīvesvietas;
  • supervīzijas;
  • konference brīvprātīgajiem;
  • rekomendācijas vēstuli, kas noder tālāka karjerā.

KĀ KĻŪT PAR BRĪVPRĀTĪGO?

Lai kļūtu par brīvprātīgo ir jābūt vēlmei un gatavībai snieg atbalstu likumpārkāpējam, jābūt pilngadīgam, ar augstu atbildības sajūtu, labām laika plānošanas spējām un jāprot valsts valoda. Ja tas atbilst, tad aizpildi pieteikumu ievp.gov.lv sadaļā “Brīvprātīgais darbs” (https://www.ievp.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs), ar Tevi sazināsies IeVP darbinieks, piedalies apmācībās, paraksti brīvprātīga darba līgums un kļūsti par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās.

Noskaties video:

Papildu informāciju meklē Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta mājaslapās un sociālajos tīklos.

Rīgas pašvaldība 10. maijā aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas uz forumu “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”. Forums notiks Rātsnamā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.

Forums tiek rīkots ar mērķi veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un pilsētas attīstības veidošanā, kā arī attīstīt esošos un meklēt jaunus veidus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai. 

Forumā varēsiet gūt pārskatu par līdzdalības rīkiem Rīgas pašvaldībā. Pasākuma centrālajā daļā notiks paneļdiskusija par tēmu “Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks”, kurā Rīgas domes un Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā Rīgā attīstījušās apkaimju biedrības un kādas ir to spējas aizstāvēt apkaimes intereses; kā respektēt iedzīvotāju vajadzības apkaimēs, kur šādu biedrību nav; vai apkaimju biedrības var aizstāt iedzīvotāju padomes un kā būtu stiprināmas apkaimju biedrības, lai tās kļūtu vēl spēcīgākas un spētu pilnvērtīgi pārstāvēt savas apkaimes intereses.

Foruma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja diskutēt un kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju, Rīgas domes komiteju un nozaru departamentu pārstāvjiem, apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem meklēt risinājumus aktuāliem jautājumiem par līdzdalības instrumentu uzlabošanu Rīgas pašvaldībā, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju koordinatoru darba uzlabošanu, kā arī kopienu centru koncepciju.

Aicinām pieteikties dalībai forumā, aizpildot reģistrācijas anketu

Foruma programma skatāma Šeit

Forumu vadīs sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām, ir izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkursā var piedalīties ikviens interesents, iesniedzot jebkura literārā žanra darbu par kādu no 58 Rīgas pilsētas apkaimēm. Konkursa darbā ir jāatspoguļo apkaimes vēstures izpēte, ’’dzimtas koks’’, tradīcijas. Darbi ir jāiesniedz līdz 2023. gada 15. maijam.

Manuskriptu konkursu rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar apgādu “Jumava”. Atkarībā no konkursam iesniegto darbu skaita un žūrijas komisijas vērtējuma 1 – 3 laureātiem būs iespēja slēgt līgumu ar apgādu “Jumava” par grāmatas izdošanu un saņemt apbalvojumu no manuskriptu balvu fonda līdzekļiem. Kopējais balvu fonds ir 4000 eiro.

Konkurss ir izsludināts Rīgas pašvaldības interneta vietnē www.riga.lv un apgāda “Jumava” vietnē www.jumava.lv. Informācija ir pieejama arī vietnē www.apkaimes.lv.

Konkursa Nolikums skatāms šeit.

Rīgas pašvaldība, sadarbojoties ar kustību “Lielā talka”, jau 16. reizi aicina iedzīvotājus sakopt savas apkārtnes teritorijas.

Lielā Talka 2023.gadā norisināsies 22. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta www.talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies viens no Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem un saskaņos kopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī precizēs vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Talkotājiem savāktie atkritumi jāievieto izsniegtajos talkas maisos, jo “Lielās talkas” ietvaros tiks organizēta tikai talkas maisu izvešana.

Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 22.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31, Rīgā, zvanot Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, šādos laikos:

  • 04.04.2023., 05.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 11.04.2023., 13.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 17.04.2023. no plkst. 8.30 līdz plkst. 19.00
  • 18.04.2023.-21.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00

Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu organizēs tikai talkām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas. Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

Pēc 17. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem:

  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra,  tālr. 67026654, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Ivita Žīgure, tālr. 67013579, e-pasts: Ivita.Zigure@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Baiba Zvaigzne, tālr. 67037074, e-pasts: Baiba.Zvaigzne@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Rolfs Vendiņš – tālr. 67181874, e-pasts: Rolfs.Vendins@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. 67013565, e-pasts: Inesa.Fedjuhina@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. 67105924, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv

Vairāk informācijas par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

 “Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Rīgas pašvaldība 28. martā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem no ārvalstīm par apkaimju  un līdzdalības tematiku. Tā bija otrā tikšanās reize pasākumu cikla jauniebraucējiem ietvaros. Par pasākuma norises vietu bija izraudzīta Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) kā nozīmīgs apkaimes socializācijas, informācijas sniegšanas, izglītības, kultūras un vietējās vēstures kopšanas centrs.

Pasākumā piedalījās apmēram piecpadsmit jauniebraucēji, divas trešdaļas dalībnieku bija Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ieradušies Rīgā laikā no 2022. gada februāra līdz novembrim; pārējie dalībnieki bija jauniebraucēji no Indijas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV, kuri Rīgā dzīvo dažus vai jau desmit gadus.

Ievaddaļā klātesošie tika iepazīstināti ar RCB darbu un pakalpojumiem, kas pieejami bez maksas pieaugušajiem un bērniem. Pasākuma dalībnieki uzzināja, kurās apkaimēs darbojas 26 bibliotēkas filiāles, par iespēju vasarā apmeklēt pludmales lasītavu Lucavsalā, kā arī to, ka, reģistrējoties vienā RCB bibliotēkas filiālē, iespējams apmeklēt visas.

Pasākumā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) apkaimju koordinatoru vadībā tika veikta izpēte par Rīgas apkaimēm – to kā pašvaldība organizē darbu tās 58 apkaimēs. Jauniebraucēji meklēja un atzīmēja savu apkaimi īpaši sagatavotā Rīgas apkaimju kartē. Klātesošie uzzināja, tika iepazīstināti ar AIC galvenajām funkcijām: klientu apkalpošanas punktiem un pašvaldības informatīvo bezmaksas telefonu, dzīvesvietas deklarāciju, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšanu, sabiedrības integrācijas un līdzdalības veicināšanu, kā arī Rīgā nonākušo Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstu.

Īpaši būtiska loma pašvaldības komunikācijā ar iedzīvotājiem  ir  septiņiem AIC koordinatoriem, no kuriem katrs sadarbojas ar 6-8 pilsētas apkaimju iedzīvotājiem, identificē iedzīvotāju vajadzības, kā arī virza un reklamē līdzdalības budžeta konkursu, iniciē projektu idejas, nepieciešamības gadījumā palīdz projektu gatavošanā un darbojas kā starpnieki, palīdzot problēmsituācijās un sniedzot aktuālo informāciju. Jauniebraucēji tika aicināti kontaktēties ar apkaimju koordinatoriem jautājumu gadījumā un pievienoties apkaimju grupām sociālajā tīklā Facebook.

Klātesošie tika iepazīstināti ar AIC tīmekļvietni www.apkaimes.lv, kurā  pieejama informācija par visām Rīgas apkaimēm un aktualitātēm tajās, pašvaldības integrācijas projektu konkursiem, latviešu valodas kursiem, Nevalstisko organizāciju (NVO) namu, kā arī apkaimju biedrību kontakti. Jauniebraucēji uzzināja par Rīgas apkaimju biedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām, kā arī guva ieskatu līdzdalības aktivitātēs savās apkaimēs. Apkaimju koordinatori aicināja jauniebraucējus būt aktīviem un izmantot iespēju pievienoties apkaimju biedrībām, lai, līdzdarbojoties to aktivitātēs, varētu iepazīt savas apkaimes iedzīvotājus un labāk integrēties Rīgā.

Pasākumā ar saviem pieredzes stāstiem par iedzīvotāju iesaistīšanos un paveikto dalījās divas apkaimju biedrības: Juglas attīstības biedrība un Āgenskalna apkaimes biedrība. Jauniebraucēji tika aptaujāti par līdzīgu biedrību esamību viņu mītnes zemēs un noskaidrojās, ka tādas darbojas gan Ukrainā, gan Anglijā u.c. valstīs. Gan Juglas attīstības biedrība, kas pārstāv Rīgas iedzīvotājus, kuri dzīvo ap Juglas ezeru, gan Āgenskalna apkaimes biedrība iepazīstināja ar savu tapšanas vēsturi, kurā lielu lomu spēlējusi vēlme uzlabot apkaimes teritoriju, veicināt tās attīstību un dzīves apstākļus, kā arī aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Šo apkaimju iedzīvotāji apvienojušies, lai uz izaicinājumiem paskatītos kā attīstības iespējām; lai iedzīvotāju balss, apvienota kopienā, izskanētu daudz spēcīgāk un izdotos panākt pozitīvas pārmaiņas. Klātesošie uzzināja par šo biedrību būtiskākajām aktivitātēm, ja paveiktajiem un vēl procesā esošajiem projektiem, kā arī aicināja jauniebraucējus kļūt par apkaimju biedrību biedriem.

Pēc iepazīšanās ar apkaimju biedrībām un to īstenotajām aktivitātēm pasākuma dalībniekiem bija iespēja diskutēt ar apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem, dalīties savās pārdomās un pieredzē, kā arī pārrunāt aktuālos jautājumus.  Diskusijas gaitā tika izteikti arī vairāki ierosinājumi, tostarp ierosinājums uzlabot Rīgas sabiedriskā transporta grafika saprotamību, kā arī ierosinājums rīkot vairāk iekļaujošu aktivitāšu.

Tikšanās noslēgumā interesentiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa bibliotēku divās grupās, kā arī reģistrēties kā bibliotēkas lietotājiem.

Tikšanās tiek rīkotas pašvaldības īstenotā projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros.

Projekta partneri ir pašvaldības, universitātes un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv Beļģiju, Grieķiju, Spāniju, Nīderlandi, Lielbritāniju un Latviju. Kopā ar Rīgas pašvaldību kā Latvijas pārstāvji projektā iesaistīti sabiedriskās politikas centrs “Providus” un nodibinājums “Make Room Europe”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) finansējumu.

Šī projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Foto no pasākuma