E. Ratnieks: Arī tiesa izvirza bērnu un jauniešu intereses par prioritāti un Ghetto Games paliek Grīziņkalnā
Šā gada 31. jūlijā Administratīvā apgabaltiesa nolēma, ka tiek atcelts Administratīvās rajona 2024. gada 12. jūnija lēmums, kas liedza “Ghetto Games” (biedrības “Streetbasket”) darboties Grīziņkalnā, kā arī apmierināja lūgumu par Rīgas domes 2024. gada 27. marta lēmuma atjaunošanu. Tas nozīmē, ka pašvaldība nodod šai biedrībai uz pieciem gadiem bezatlīdzības lietošanā teritoriju Grīziņkalnā savu ieplānoto projektu īstenošanai. Rīgas vicemērs un šobrīd mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks norāda, ka šis ir pozitīvs lēmums mūsu bērniem un jauniešiem un biedrības “Ghetto Games” pasākumi notiks Grīziņkalnā.
“Šis tiesas lēmums nozīmē, ka “Ghetto Games” Grīziņkalnā varēs darboties turpmākos piecus gados, kā paredz gada sākumā noslēgtais līgums ar pašvaldību. Tiesa savā argumentācijā uzsvēra nepieciešamību kā prioritāti izvirzīt “Ghetto Games” kustībā iesaistīto bērnu un jauniešu intereses. Šis ir pozitīvs lēmums sabiedrībai kopumā, jo šī organizācija sniedz būtisku ieguldījumu bērnu aktīva un veselīga dzīvesveida veidošanā, iesaistot arī neformālās izglītības aktivitātēs, popularizējot un veicinot brīvprātīgo darbu. To, ko mēs visi ieguvām no šīs situācijas, ir kompromisu meklēšana, kas “Ghetto Games” gadījumā veiksmīgi izdevās, sadarbojoties ar vietējo māju iedzīvotājiem un ievērojot skaņu aparatūras lietošanas ierobežojumus pēc pulksten 10 vakarā. Mūsu kā pašvaldības prioritāte ir bērnu un jauniešu saturīga laika pavadīšana un maksimāla to atturēšana no atkarību izraisošu vielu lietošanas. Tam piekrīt arī sporta eksperti, Rīgas Pašvaldības policijaun citi speciālisti, kas uzsvēruši “Ghetto Games” ieguldītā darba ieguvumu pilsētai, valstij un sabiedrībai,” norāda Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks.
Tiesa savā pamatojumā kā vienu no argumentiem norādījusi, ka Grīziņkalna apkaimes iedzīvotāju biedrība nav uzskatāma par šīs apkaimes iedzīvotāju vai nekustamā īpašuma tuvumā esošo iedzīvotāju kopuma, vai būtiskas daļas pārstāvi, jo tam ir neliels biedru skaits. Tiesa norādījusi, ka publiskajos reģistros ir norādīts, ka Grīziņkalna apkaimē dzīvo 11 845 iedzīvotāji, bet pieteicēja biedrībā ir 147 biedri, kas nozīmē, ka iedzīvotāju intereses pārstāv tikai 1,24% no apkaimē dzīvojošiem, pretstatā 10 000 dalībnieku “Ghetto Games” pasākumos. “Ghetto Games” mērķis ir panākt, lai arī neaizsargātākās sabiedrības daļas bērniem un jauniešiem tiktu nodrošināti apstākļi būt vajadzīgiem, attīstīt savas prasmes un talantus, tikt pieņemtiem sabiedrībā bez diskriminācijas, tostarp bez nepieļaujamas pretnostatīšanas kādai iedzīvotāju grupai pēc sociālām pazīmēm.
Rīgas dome jau iepriekš atrada juridisku ietvaru, lai “Ghetto Games” pasākumi šovasar var notikt Grīziņkalnā, vienlaikus rīkojot sarunas starp domi un abām biedrībām. Ratnieks jau iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka pasākumiem ir jānotiek, jo to organizēšanā ir ieguldīts liels darbs no jauniešu puses, tiem pilnvērtīgi gatavojoties pasākumiem un sacensībām. Bērni šeit attīsta savus talantus, atbilstoši mūsdienīgām un pasaulē tik iecienītām “ielu kustības” tradīcijām gan sportā, gan mūzikā, gan sevis pilnveidošanā, piemēram paši aktīvi iesaistās pasākumu organizēšanā un atspoguļošanā.
Iepriekš Rīgas dome un biedrības vienojās par pasākumu grafiku līdz vasaras beigām ar nosacījumu, ka līdz plkst. 22.00 “Ghetto Games” var izmantot apskaņošanas iekārtas, bet pēc tam līdz plkst. 23.00 drīkst izmantot tikai mikrofonus. Jau līdz tam Rīgas domes un “Streetbasket” jaunajā teritorijas nomas līgumā bija iekļauti nosacījumi, kas paredzēja, ka pasākumiem jābeidzas līdz plkst. 23.00, bet tehnikas novākšanas darbus jāveic nākamās dienas rītā. Tāpat pasākumu laikā tika veikti trokšņa līmeņa mērījumi, ko nodrošināja pasākuma organizators. Arī turpmāk “Ghetto Games” cieši apņēmušies sadarboties ar iedzīvotājiem, lai risinātu un novērstu situācijas, kas rada neapmierinātību.
