Foto: Rīgas dome https://flic.kr/s/aHBqjA71ZH

Rīgas pieminekļu aģentūras uzdevumā Lielajos kapos sākta Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācija un rekonstrukcija. Darbus atbilstoši publiskā iepirkuma nosacījumiem un restaurācijas noteikumiem veic SIA “Koka ēka”

“Rīgas mecenātu Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas atdzimšana Lielajos kapos kalpo trijiem uzdevumiem. Pirmkārt, mēs atdodam parādu cilvēkiem, kas mīlējuši mūsu pilsētu un ziedojuši tai paliekošas vērtības, starp kurām ir rīdzinieku iemīļotais Vērmaņdārzs. Otrkārt – mums būs autentiski restaurēts unikāls objekts – 19. gadsimta sākuma Rīgas patriciešu kapa vieta visā tās krāšņumā. Un beidzot – mēs sagaidīsim Lielo kapu 250. gadu jubileju ar vēl vienu skaistu restaurētu pērli,” uzsver Rīgas domes Materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

“Divu Vērmaņu dzimtas pieminekļu restaurācijas un rekonstrukcijas darbu sākotnējā posmā tika veikta pieminekļu virsmu attīrīšana no sadzīves netīrumiem un bioloģiskā apauguma – sūnām, ķērpjiem un aļģēm. Tālāk plānots novērst pieminekļu pamatu svēršanos un nodrošināt to stabilitāti. Atsedzot pieminekļu pamatnes, tika konstatēts, ka ir saglabājušies oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētiņas pamati. Paralēli, tiek meklēti arhitektoniski kompozicionāli risinājumi, lai pieminekļus varētu eksponēt saskaņā ar apkārtējo ainavu un pielāgot to ikdienišķām pilsētnieku vajadzībām,” skaidro Rīgas pieminekļu aģentūras galvenā speciāliste Guna Vainovska.

Līdz restaurācijas sezonas noslēgumam oktobra beigās plānots veikt abu pieminekļu konservāciju un sagatavošanu turpmākajiem restaurācijas un rekonstrukcijas posmiem, kas plānoti nākamgad. Ziemas periodā darbi tiks turpināti restauratoru darbnīcās, kur rekonstruēs būtiskākos vēsturisko pieminekļu zudušos elementus. Paredzēta arī no Rindu kapliču portālu sienas izņemto Vērmaņu dzimtas pieminekļu elementu kompleksā restaurācija un zudušo detaļu rekonstrukcija. Darbi notiek saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un tiek saskaņoti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē.

Par Vērmaņu dzimtu

Mecenātu Vērmaņu dzimtas vārds ir cieši saistīts ar Rīgas vēsturi. Lībekas tirgotājs Kristiāns Heinrihs Vērmanis 1763. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par tirdzniecības partneri uzņēmumā Krupp & Wöhrmann un Wöhrmann & Detenhoff. K.H.Vērmanis bija Rīgas Melngalvju biedrības vecākais un Rīgas Lielās ģildes loceklis. 1772. gadā tirgotājs aprecējās ar Annu Ģertrūdi Ēbeli. Pēc 1812. gada ugunsgrēka, kad visvairāk cieta Centra rajons (bijusī Pēterburgas priekšpilsēta), bija nepieciešams uzlabot pilsētnieku dzīves kvalitāti. Jaunieceltais Rīgas ģenerālgubernators, marķīzs Filips Pauluči cietokšņa esplanādes teritorijā piedāvāja izveidot publiskos apstādījumus. Finansējums šim projektam pilsētai nebija, tāpēc ģenerālgubernators vērsās pie pilsētniekiem ar aicinājumu ziedot.

Viena no pirmajām aicinājumam atsaucās A.Ģ.Vērmane, kura dāvināja 10 tūkst. rubļu eksotisko koku un krūmu stādījumiem. Jaunizveidotā pilsētas apstādījumu komiteja parkam ierādīja pārpurvotu zemesgabalu aiz pilsētas vaļņiem – esplanādi. Tika izveidoti apstādījumi 0,8 ha platībā, kas publikai tikai atvērti 1817. gada 8. jūnijā. A.Ģ.Vērmane pilsētai arī uzdāvināja vērtspapīrus 2  tūkst. sudraba rubļu vērtībā, no kuru procentiem vajadzēja segt parka uzturēšanas un labiekārtošanas darbus. Mecenātes dēls Johans Kristofs Vērmanis, kurš bija arī viens no Rīgas biržas komitejas dibinātājiem 1816. gadā, turpināja mātes iesākto darbu dārza pilnveidošanā un paplašināšanā. Arī A.Ģ.Vērmanes mazdēls Kristians Heinrihs Vērmanis 19. gs. 60. gados bija Prūsijas ģenerālkonsuls, turpināja ģimenes iesāktās tradīcijas un pēc viņa iniciatīvas Pārdaugavā tika uzsākta Arkādijas parka veidošana. Vērmaņu dzimtas piederīgie pēc 1920. gada zemes reformas zaudēja lielāko daļu īpašumu un līdz 1939. gada beigām atstāja Latviju un Igauniju.

Par Lielajiem kapiem

Valsts nozīmes aizsargājamais arhitektūras piemineklis Dārzu un parku ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālām celtnēm aizņem 36,7 hektārus. Tas ietver Pokrova vai pareizticīgo nodalījumu, Jēkaba baznīcas luterāņu daļu un t.s. saukto Lielo kapu daļu, kas ietvēra pārējās pilsētās luterāņu baznīcu draudžu kapsētas. Šodien pilsētas pašvaldības pārziņā ir 27,8 ha no vēsturiskās teritorijas. Kapos atrodas vairāk nekā 400 pieminekļu, kas veltīti dažādām rīdzinieku dzimtām vai personām. Piemēram, jaunlatviešiem – Krišjānim Baronam, Krišjānim Valdemāram, Andrejam Pumpuram un Fricim Brīvzemniekam. Lielajos kapos Piemiņas vietas izveidotas arī kādreizējam Rīgas pilsētas mēram Džordžam Armitstedam un mākslas vēsturniekam Vilhelmam Neimanim u. c. pilsoņiem. Saglabājušās vairākas kapavietas orģinālā stāvoklī. Piemēram, Erhardu dzimtai, kuras viens no pārstāvjiem līdz lielinieku ienākšanai 1919. gadā Rīgā pildīja pilsētas galvas pienākumus. Tāpat arī gleznotājam Voldemāram Zeltiņam, tēlniekam Augustam Folcam un citiem kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem.