Privātīpašumos pilsētā drīkstēs ierīkot pļavas
Rīga plāno ļaut privātās teritorijās veidot dabisko zālāju pļavas, kaisīt tīru sāli ziemā noteiktā infrastruktūrā, kā arī nodrošināt centralizētu lapu savākšanu ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Iecerēts, ieviest arī atbalsta mehānismu īpašniekiem grafiti un citu zīmējumu notīrīšanai no ēkām, kā arī paplašināt pašvaldības iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu.
“Izmaiņas, kas pieļauj noteiktās teritorijās zāli pļaut retāk, nesīs pozitīvas vides pārmaiņas. Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka tagad aiz savas mājas drīkst veidot pļavu. Ne tikai pilsētas pļavās nodrošināsim bioloģisko daudzveidību, bet uz to varēs tiekties arī iedzīvotāji savos īpašumos. Retāka zāles pļaušana arī prasīs mazāk darba un finansiālo resursu. Turklāt bieži un zemu pļaujot, zāle vasarā lielā svelmē izdeg un tik drīz neatjaunojas.
Aizvien nemainīgs paliek ugunsdrošības nosacījums – nedrīkst pieļaut kūlas veidošanos,” stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule.
Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, nekustamajos īpašumos zālāja nopļaušanu paredzēta ne retāk kā divas reizes gadā vai regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, zālāju varēs pļaut divreiz gadā, ļaujot veidoties dabisko zālāju pļavām. Pirmā pļaušana jāveic līdz 31. maijam.
Savukārt piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, zālājs būs jāpļauj regulāri, nodrošinot, ka tā garums nepārsniedz 20 cm.
Nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Toties 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu jāievēro prasība tur nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos.
Lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.
Ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Savukārt namīpašniekiem piegulošajā teritorijā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā sniega tīrīšana. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus, savukārt pārējā teritorijā smilts/sāls maisījumu kā līdz šim. Uz piebraucamajiem ceļiem sniega kārta varēs būt līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.
Par piegulošo teritoriju nekopšanu netiek paredzēta administratīvā atbildība, bet administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešama piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.
Ja tiks konstatēts, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju, nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi, Rīgas pašvaldības policija nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.
