Rīgas Meži aicina sabiedrību izteikt viedokli par plānotiem Šmerļa meža kopšanas darbiem

Ceturtdien, 27.jūlijā, SIA “Rīgas meži” Šmerļa mežā rīkoja sabiedrisko apspriedi, un iepazīstināja interesentus ar plānotajiem Šmerļa meža kopšanas darbiem. Tie paredzēti 2023.gada rudenī – 2024.gada pavasarī (izņemot putnu ligzdošanas laiku).

Vienlaikus, lai uzklausītu pēc iespējas plašāku viedokli, “Rīgas meži” aicina sabiedrību līdz 11.augustam (ieskaitot) sniegt argumentētus priekšlikumus par meža plānoto kopšanu.

• Priekšlikumus iespējas sniegt e-pastā: Agnese.Korbe@rigasmezi.lv;
• rakstīt komentārus “Rīgas mežu” Facebook lapā: https://www.facebook.com/RigasMezi (#ŠmerļaMežaKopšana).

Priekšlikumi tiks izvērtēti, kā arī ievērojot mežaudzes ilgtermiņa attīstību, iespēju robežās, t.sk. konsultējoties ar to iesniedzējiem, iestrādāti Šmerļa meža ainavu dizaina plānā.

“Rīgas mežu” Rīgas mežniecības mežzinis Modris Martinovs iepazīstināja ar meža kopšanas mērķiem, plānotajiem darbiem un to gaitu. Viņš īpaši uzsvēra, ka mežaudzes kopšanas galvenie mērķi ir saglabāt dabas vērtības, atbrīvot mežu no invazīvām un tā attīstību traucējošām sugām, veicināt meža dabisku atjaunošanos, īpašu uzmanību pievēršot tam, ka Šmerļa mežs ir urbānais jeb pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Tāpat M.Martinovs uzsvēra, ka uzņēmums turpinās operatīvi informēt sabiedrību par meža kopšanas gaitu. Šim nolūkam uzņēmuma Facebook kontā ir radīta īpaša mirkļbirka – #ŠmerļaMežaKopšana. Tā ļaus interesentiem ātri un nepastarpināti iegūt aktuālāko informāciju.

Savukārt pēc darbu noslēguma – 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta apkaimju koordinatore Daiga Mežale, runājot ar apkaimes iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, akcentēja rekreācijas iespēju pilnveidi – soliņi atpūtai, ērti un gludi celiņi, kā arī virziena norāžu nepieciešamību, īpaši cilvēkiem, kuri nav no tuvējās apkaimes.

Kopumā D.Mežale atzinīgi novērtēja Teikas punkta sadarbību ar uzņēmuma Rīgas mežniecību, ikdienā kopīgi risinot iedzīvotājiem aktuālus jautājumus, t.sk. kritušu koku novākšanu un atkritumu savākšanu.

Vēl apspriedes laikā tika pausti viedokļi, kas, piemēram, saistīti ar pilsētas un transportlīdzekļu trokšņu slāpēšanas uzlabošanu, ko nodrošinātu buferjosla ap mežaudzi; bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu; pēc iespējas dabiskāka meža saglabāšanu; iebraukšanas aizlieguma zīmju uzstādīšanu; mazgabarīta tehnikas izmantošanu darbu laikā un koka vairoga brauktuvju jeb zemsedzes paliktņu izmantošanu.

Izskanēja arī interese par atkritumu urnām, vienlaikus izprotama ir “Rīgas mežu” pieeja – “ko mežā ienes, to aiznes”. Tāpat iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, kas saistīti ar suņu pastaigām mežā.

Tika pausta interese arī par mežu ekosistēmu pakalpojumu pieejamību šajā teritorijā, kā arī viedoklis, ka šai mežaudzei jānosaka dabas lieguma statuss, kas jau ir vairāku organizāciju kompetencē u.c.

Jau vēstīts, ka 2023.gada rudenī SIA “Rīgas meži” plāno uzsākt meža kopšanas darbus Šmerļa mežā (starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām). Tie tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvā mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas.

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

• Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
• Darbu plānotais laiks: 2023.gada rudens – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
• Darbu platība un veids: ap 70 ha; – kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
• Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Šmerļa meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

• Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).
• Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda, mežābele, kadiķis.

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus, liepas, kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus. Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

• Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes.

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram: Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa, kurai ir divas virsotnes. Tās paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

• Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atsevišķi atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām:

• Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes.
• Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede (Pinus sylvestris). No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils.
• Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

• Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri;
• Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri;
• Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā;
• Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri;
• Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri;
• Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Nosaukumu mežs ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas bijusi tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur tagad ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa meža kopšana

Meža kopšana notiks tikai teritorijās, kuras ir iekļautas MAP – “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā 2018. – 2026” (108., 113., 114.kvartāli). Pārējā Šmerļa meža daļā kopšanas darbi netiek plānoti.

Darbu mērķis ir radīt meža apmeklētājiem ainavu ar dažādiem ainavas elementiem. Proti, saglabāt gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt kādas reljefa formas, piesaistot apmeklētāju skatus un dažādojot meža vizuālo izskatu.

Tāpat darbu mērķis ir mežaudzes retināšana, invazīvo koku un krūmu izzāģēšana, pameža kopšana, rūpes par bioloģisko daudzveidību, kā arī konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām, tādējādi paildzinot to dzīves ilgumu. Priedēm, jo īpaši vecākām, ir nepieciešama gaisma ne tikai galotnes daļai, bet arī stumbriem. Meža kopšana un konkurences mazināšana priedēm ir svarīga arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un attīstībai, radot labvēlīgus apstākļus dažādu sūnu un ķērpju augšanai, kas savukārt ir svarīga ekosistēma dažādiem kukaiņiem. Piemēram, priežu sveķotājkoksngrauzim (Nothorhina punctata). Suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem – apdzīvo tikai vecas (parasti vecākas par 150 gadiem) priedes ar biezu mizu, kas ir saules apspīdētas.