Arhīvs birkai: Integrācija

Jaunatnes nevalstisko organizāciju un jomas pārstāvji aicināti tikties ar grāmatvedības eksperti Ievu Žinko (SIA “act.count.think”) un brīvā gaisotnē pārrunāt sev aktuālos jautājumus par grāmatvedību un finanšu pārvaldību jaunatnes nevalstiskajās organizācijās.

📌 “Vakars ar ekspertu” norisināsies trešdien, 29.novembrī no plkst. 17.00 līdz 19.00 NVO namā (Ieriķu iela 43a), 204. telpā.

📌 Pieteikšanā – ŠEIT

Vakara laikā tiks diskutēts par šādiem jautājumiem:

• Vai ir tāds pareizais veids, kā sekot līdzi finansēm?
• Kas notiek grāmatvedībā organizācijās?
• Kā kategorizēt izmaksas, lai saprastu, kur nevajadzīgi tiek tērēta nauda?

“Vakarus ar ekspertiem” rīko Rīgas jauniešu centrs “Kaņieris” (Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments) jaunatnes jomas darbinieku apmācību programmas ietvaros.

Vairāk informācijas iespējams iegūt, rakstot uz e-pastu: kanieris@riga.lv .

Biedrība “Jauniešu centrs Dari Vari” projekta “Kopdare”, ietvaros aicina Tevi uz pirmo izglītojošo kultūras pasākumu – “Projekta atklāšanas un Latvijas dzimšanas dienas svētku mēneša svinībām”.

📌 Norises vieta: NVO namā (Ieriķu iela 43a, Rīga, LV-1084), no plkst. 13:00-16:30.

📌 Pasākuma plāns:

  • 13:00-13:15 Dalībnieku ierašanās, reģistrēšanās.
  • 13:15-14:30 Iepazīšanās spēles, saliedēšanās.
  • 14:30–15:00 Latvijas vēstures stāsti video formātā. Diskusijas.
  • 15:00-16:00 Interaktīvas spēles ar veicināšanas balvām par Latvijas vēsturi. (Kahoot, u.c.).
  • 16:00-16:30 Svētku mielasts, neformālās sarunas.

Pasākumos aicināts iesaistīties ikviens interesents, īpaši gaidīsim Rīgas un apkārtnes sociāla riska bērnus un jauniešus, kā arī mazākumtautību NVO pārstāvjus un citas mazākumtautību ģimenes, tajā skaitā Ukrainas bēgļu ģimenes.

📌 Dalībnieki iegūs:
• Iespēju iepazīties ar citiem mazākumtautību pārstāvjiem;
• Interaktīvā veidā iepazīt Latvijas vēsturi;
• Bērniem un ne tikai būs iespēja darboties radošajās darbnīcās;
• Baudīt latvisku maltīti.

Pasākumi dalībniekiem būs bez maksas, dalībnieku skaits ir ierobežots.
● Pieteikšanās līdz 28/11/2023 aizpildot dalībnieku pieteikšanās anketu – ŠEIT

Papildus informācija: www.darivari.lv, Facebook, Instagram un pie koordinatora Edgara Muktupāvela Tālr. +371 27 566 777

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sabiedrības integrācijas fonda Latvijas valsts budžeta finansētās programmas „Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” projekts “Kopdare”, projekta Nr. 2023.LV/MTSP/11

Saliedetiba2023 #Kopdare

Ar Rīgas Domes atbalstu biedrība “DrKT” ir izveidojusi digitālo mācību video materiālu ciklu “Rīgas stāsti”. Tā ir mācību video sērija, video nodarbību cikls, kas paredzēts latviešu valodas apguvei B līmenī.

Video materiālā iespējams vienkāršā, bet saistošā latviešu valodā uzzināt dažādus faktus un informāciju par pilsētu, par dzīvi un cilvēkiem Rīgā.
Video sērijā ir paredzētas divpadsmit tēmas: ievads, mājoklis, vides objekti, gadalaiki un laikapstākļi, transports, daba, ēdiens, svētki un svinēšana, vaļasprieki, iedzīvotāji, kultūra, izglītība Rīgā.

📌 Video ir ievietoti mājas lapā rigasstasti.lv, šis ir bezmaksas, vispārējas pieeejas mācību materiāls. Vietnē pieejams arī video tekstuāls atšifrējums, kā arī saites uz dažādām vietnēm, kas ir papildina un paskaidro mācību tekstu. Tāpat mājas lapā izvietoti dažādi padomi un norādes vārdu krājuma veidošanai un gramatikas apguvei.

“Mācoties valodas, ir nepieciešami interesanti stāsti, kurus iespējams gan klausīties, gan strādāt ar tiem kā ar tekstu. Teksta ievietošana mājas lapā ļaus cilvēkiem, kas mācās latviešu valodu, apgūt valodas specifiku un rakstību. Šajos video mums ir svarīgi stāstīt par to, kā dzīvot Rīgā, kādas ar pilsētas kultūru un vēsturi saistītas vietas ir pilsētā, kādas ir pilsētnieku savstarpējās attiecības, citiem vārdiem – kāda ir Rīga. Mēs ceram, ka šie video palīdzēs apgūt latviešu valodu un būs palīgs Rīgas iedzīvotājiem un viesiem”.

skaidro projekta vadītāja un autore Indra Vaļeniece

Projekta radošā komanda: tekstu ierunājis Armins Ronis, vizuālo noformējuši veidojuši Diāna Mikanova un Armands Kaņepe. Video sērijas ievadnodarbību var noskatīties šeit

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Iznācis “NVO nama ziņu” novembra numurs! Šoreiz uz sarunu par brīvprātīgo darbu, pilsonisko līdzdalību un NVO sektoru Gulbenes novadā aicinājām Anitu Birznieci, kura ir biedrības “Dēms” vadītāja un Gulbenes novada brīvprātīgā darba sistēmas izveidotāja.

“Brīvprātīgumu es izprotu kā sabiedrības izaugsmes, tolerances, empātijas, humānisma, sadarbības, atbildības un rīcības izpausmes formu. Cilvēka ļaušanās dot savus laika, domu un darba resursus kādam sabiedriskam, publiskam, sociālam, vides vai kultūras procesam ir cilvēka kā indivīda augstākā kvalitātes forma. Ieguldījumu kopējā sabiedrības labumā pēc savas brīvas gribas un vēlmes var dot tāds cilvēks, kurš no “ņemšanas” fāzes ir izaudzis līdz “došanas” aktam. Saprotu, ka skan patētiski un mazliet atsvešināti, tomēr mana pieredze brīvprātīgā darba plānošanā un organizēšanā ļāva atkal un atkal iemīlēties un apbrīnot cilvēku gatavību “dot”. Un to var cilvēks, kurš ir “izaudzis” un, bez sevis, ierauga un novērtē arī citus. Neatkarīgi no vecuma un dzimuma,”

stāsta Anita Birzniece.

Aicinām izlasīt pilnu interviju!

Vēl izdevumā atradīsiet ziņas par gaidāmajiem NVO nama semināriem un pasākumiem, NVO aktualitātes, informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem un citas noderīgas ziņas!

📌 Ieskatieties novembra “NVO nama ziņās”!

14. novembra pēcpusdienā NVO namā viesojās Ukrainas pilsētas Ņižinas pašvaldības pārstāves, kuras Rīgā ieradušās uz prakses apmācībām projektā “Sadraudzības tilts Rīga–Ņižina”.

Ukrainas pārstāves apmeklēja NVO namu, lai iepazītu tā darbības modeli un pašvaldības sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Viesi iepazinās ar NVO nama piedāvātajiem pakalpojumiem, izglītojošo un konsultāciju darbu, uzzināja, kādus pasākumus rīko NVO nams, kādus rīko NVO un kādi pasākumi tiek rīkoti kopā.

Viesi atzinīgi novērtēja Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu NVO, īpaši – iespēju nama telpas draudzīgi izmantot vairākām organizācijām un apbrīnoja, ka zem viena jumta strādā tik daudz un dažādas organizācijas.

Ar apkaimju koordinatora darbu Rīgā iepazīstināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale, akcentējot koordinatora kā starpnieka lomu starp pašvaldību un iedzīvotājiem un iezīmējot rīdzinieku jautājumus, ar kuriem ikdienā visbiežāk saskarās un kā tos risina.

Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale

Paldies Ņižinas pārstāvēm par interesi un vēlmi nākotnē veidot kopīgus sadarbības projektus!

Rīgas dome izsludina konkursu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos (turpmāk – Konsultatīvā padome). 

Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīva institūcija, kas izveidota 2010.gadā ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tā darbojas saskaņā ar “Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrība integrācijas jautājumos nolikumu” (24.08.22. RD-22-206-no).

Piedaloties Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos darbībā Jums būs iespēja sadarbībā ar Rīgas domes deputātiem un pašvaldības atbildīgo nozaru pārstāvjiem iesaistīties nākamā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādē pēc esošā Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu darbības perioda (2019.-2024.gads) noslēguma, tāpat arī aktualizēt sabiedrības integrācijas jautājumus pašvaldības līmenī atbilstoši Jūsu kompetencei un ekspertīzei.

Pretendentu dalībai konkursā var izvirzīt biedrība vai nodibinājums, kas darbojas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un kuras darbība ir saistīta ar sabiedrības integrācijas un līdzdalības jautājumiem etnisko vai mazākuma grupu, sociālās aprūpes, iekļaušanas, sociālā atbalsta un sabiedrības veselības veicināšanas, pilsoniskās līdzdalības, interešu aizstāvības, migrācijas jomā.

Lai pieteiktu pretendentu Konsultatīvajai padomei, lūdzam iepazīties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja 17.10.2023. rīkojumu nr. RAIC-23-21-rs apstiprinātoKonkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu“. 

Organizācijai ir jāiesniedz šādi dokumenti par izvirzīto pretendentu: 
● Organizācijas apliecinājums, ka šis pretendents tiek izvirzīts darbam Konsultatīvajā padomē; 
● informācija par organizācijas darbības mērķiem, darbību, pieredzi, sasniegumiem sabiedrības integrācijas jomā;  
● pretendenta dzīves apraksts (CV), ietverot informāciju par veikumu sabiedrības integrācijas jomā; 
● pretendenta redzējums par sabiedrības integrācijas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu Rīgā un motivācija darbam Konsultatīvajā Padomē  (apraksts, prezentācija vai video); 
● citu organizāciju deleģējums pretendentam pārstāvēt viņu viedokli Konsultatīvajā padomē. 

Dokumenti jāiesniedz līdz 22.11.2023. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Papildu informācija pieejama pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes – tālr. +371 67181657, e-pasts: Ilze.Meilande@riga.lv.

Saistošie dokumenti:
● Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums – ŠEIT
● Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums – ŠEIT

7. gaita sāksies svētdien, 12. novembrī pulksten 11. 30 pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas (Baltāsbaznīcas iela 50), lai sāktu stāstu par brīvības cīņām un tajās iesaistītajiem no tuvākajām apkaimēm.

📌 Nokļūšana ar 2. 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Atlantijas iela, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai Ziemeļblāzma.

Tomēr galvenais ceļš šoreiz vedīs uz neparastu vietu – Mangaļsalas fortiem un bunkuriem, kas ir aculiecinieki dažādu laiku kaujām, kur saglabājušās militāras būves vēl no Krievijas impērijas laikiem 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, tāpat Latvijas brīvvalsts laika doti, kā arī padomju gadu militārās noliktavas utt. Mangaļsalas apmeklējumam būs vajadzīga autobusa biļete (turp un atpakaļ) vai savs auto, jo no Baltās baznīcas uz Mangaļsalu būs jādodas ar transportu.

Tā kā ielūkosimies senā vēsturē, kas uzreiz pat nav pamanāma, tad līdzi varat paņemt lukturīšus vai citus gaismekļus, jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem un gaitai pa mežu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Lai sekmētu brīvprātīgā darba attīstību Rīgā – gan pašvaldībā, gan NVO sektorā un stiprinātu Rīgas nevalstisko organizāciju un pašvaldības darbinieku zināšanas un prasmes pozitīvas un atbalstošas vides veidošanā, kurā gan brīvprātīgā darba darītāji un tā organizētāji jūtas iedvesmoti un vēlas iesaistīties 7. novembra pēcpusdienā NVO namā norisinājās tīklošanās pasākums “Kā veicināt brīvprātīgā darba kultūru Rīgā?”.

Satikšanās, iepazīšanās, vajadzību apzināšana, viedokļu apmaiņa, sadarbības veidošana un veicināšana – tā var raksturot NVO namā notikušo tīklošanās pasākumu. Tajā bija iespēja ne vien dalīties ar esošo pieredzi, iegūt vērtīgu informāciju ikdienas darbam, bet arī veidot jaunas un ilgtspējīgas draudzības, sekmējot brīvprātīgā darba attīstību Rīgas pilsētā un aktīvāku sabiedrības līdzdalību kopumā.

Pasākumā tikās NVO pārstāvji, pašvaldības darbinieki un interesenti ar dažādu pieredzi brīvprātīgajā jomā – aktīvi brīvprātīgā darba veicēji un organizētāji, kādi, kas retu reizi iesaistījušies, un arī interesenti, kam šī bija pirmā satikšanās.

Dalībniekiem bija iespēja līdzdarboties divās darba grupās. Praktisko darbnīcu “Jaudīgs darbs ar brīvprātīgajiem NVO. Kā motivēt brīvprātīgos?” NVO pārstāvjiem vadīja Inese Šubēvica. Savukārt pašvaldības darbiniekiem ideju laboratoriju “Brīvprātīgais darbs kā sabiedrības līdzdalības forma” vadīja Anita Birzniece – biedrības “Dēms” vadītāja, neformālās izglītības mācību vadītāja, Gulbenes novada brīvprātīgā darba sistēmas izveidotāja. Darba grupas prezentēja un kopīgi apsprieda savu grupu rezultātus.

Priecājamies, ka brīvprātīgā darba joma interesē un rosina!

Liels paldies pasākuma moderatorei, praktiskās darbnīcas vadītājai Inesei Šubēvicai un ideju laboratorijas vadītājai Anitai Birzniecei!

Paldies visiem tīklošanās pasākuma dalībniekiem!

Paldies visiem, kas veic brīvprātīgo darbu, organizē to, piedalās un vēlas iesaistīties brīvprātīgo kustībā!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” 1. novembrī Rīgas rātsnamā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem – ārvalstu studentiem, uzņēmējiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Rīgu šodien sauc par savām mājām. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Šis bija tikšanos cikla ar jauniebraucējiem noslēguma pasākums, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika izzināti dažādi līdzdalības un iesaistes veidi pilsētas dzīvē.

Šogad kopā notika sešas tikšanās, kuru laikā jauniebraucēji uzzināja vairāk par NVO lomu pilsētā un par NVO nama piedāvātajām iespējām, par dažādiem līdzdalības mehānismiem, pilsētas bibliotēku tīkla piedāvājumu, Rīgas apkaimēm un līdzdalības iespējām tajās, kā arī pašvaldības līdzdalības budžetu, brīvprātīgo darbu, uzņēmējdarbības atbalstu un naida runas un diskriminācijas atpazīšanu un iespējām par to ziņot.

Šim tikšanos ciklam bija ļoti būtiska loma jauniebraucēju aktīvas iesaistes veicināšanā pašvaldības dzīvē. Klātesošie atzina, ka no visām tikšanās reizēm visvairāk guvuši no apkaimju tematikai veltītās tikšanās Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī ļoti lietderīgs bijis pasākums Cilvēktiesību centrā un iespēja gūt informāciju par to, kur griezties dažādos gadījumos, ja tiek aizskartas cilvēktiesības.

Arī pašvaldība un projekta partneri – biedrība “Make Room Europe un sabiedriskās politikas centrs “Providus” – ļoti daudz guva šajā projektā, jo papildus tikšanos ciklam ar jauniebraucējiem gan nevalstisko organizāciju un pašvaldības pārstāvjiem, gan pašiem jauniebraucējiem notika apmācības par līdzdalību, kopradi politikas veidošanā un līderību savas kopienas iesaistei. Bez tam tika veikta izpēte un izveidoti ieteikumi pašvaldībai darbā ar jauniebraucējiem.

Noslēguma pasākumā notika arī diskusijas darba grupās par to, kā jauniebraucēji vēlētos vai plāno iesaistīties pašvaldības dzīvē, ņemot vērā iepriekšējos sešos pasākumos dzirdēto, kādi šķēršļi traucē iesaistīties un kādas tālākās darbības būtu nepieciešamas, lai varētu iesaistīties.

Ieskats darba grupu diskusijās

Pārrunāto jautājumu lokā cita starpā izvirzījās šādi: pašvaldības vēlēšanas un iesaistes iespējas tajās, informācijas nepieciešamība par vēlēšanām un politiskajām partijām svešvalodās; iesaiste apkaimju aktivitātēs un biedrībās, tilti starp pašvaldību un NVO, iespēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu – nepieciešamība apkaimju u.c. biedrībām piešķirt finansējumu, lai jauniebraucējus iekļautu aktivitātēs, iespēja jauniebraucējiem veidot savas NVO un potenciāli iesaistīties pašvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī nepieciešamība pēc informācijas svešvalodās.

Diskusiju dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību pēc informācijas par pašvaldības pakalpojumiem un lēmumiem svešvalodās, kā arī rosināja organizēt pasākumus, kas ļautu vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādās kultūras, kuru pārstāvji Rīgu sauc par savām mājām. Tāpat tika izcelta nepieciešamība pēc kvalitatīvām valodas apguves iespējām.

Jauniebraucēji vēlas iesaistīties, jo plāno palikt Latvijā, var daudz mācīties, taču arī viņiem ir lieliska pieredze, ar ko dalīties. Tika atzīts, ka ļoti trūkst regulāru pasākumu ārvalstnieku piesaistei, šīs sešas tikšanās bija nozīmīgas un pozitīvi ietekmēja integrāciju, būtu liela vēlēšanās šādas tikšanās turpināt.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola. Pārdomās par diskusijās pārrunāto, L. Ozola atzina, ka piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās ir ļoti būtisks līdzdalības aspekts, un jauniebraucēju izteikto vēlēšanos balsot atzinīgi novērtēja kā būtisku signālu gatavībai iesaistīties. Runājot par valodas izaicinājumiem, L. Ozola aicināja saprast, ka valodas jautājums ir sensitīvs, ņemot vērā padomju okupāciju, kad tika darīts viss, lai izdzēstu latviešu kultūru un valodu. Latvija ir vienīgā valsts, kurā iespējams saglabāt latviešu valodu, līdz ar to latviešu valodas apguve ir veids, kā izvairīties no divvalodu sabiedrības. Tas gan sākotnēji var radīt neērtības, tomēr jauniebraucēji aicināti saprast, kāpēc ir šāda nostāja, un palīdzēt rūpēties par Latvijas kultūru.

Pasākuma noslēgumā izskanēja biedrības “Make Room Europe” aicinājums būt vienotiem gan kā sabiedrībai, gan kā kopienai. Daudzas kopienas Latvijā nodrošina iespēju mācīties, ir arī citas lielas kopienas kā indiešu, uzbeku, dažādu Eiropas valstu kopienas un tajās kopīgiem spēkiem, jauniebraucējiem daloties ar savām prasmēm ar vietējiem iedzīvotājiem, var tikt radīts kaut kas patiešām skaists!

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Svētā Lūkas Atvērtajā mājā Rīgā, Bārddziņu ielā 2, projekta “Sadraudzības tirgus” ietvaros 11. novembrī no plkst. 10.00 līdz 18.30 notiks Mārtiņdienas Sadraudzības tirgus.

Dienas gaitā būs iespējams aplūkot amatnieku un mākslinieku darinājumus, piedalīties dažādās radošās nodarbībās, atklājot savus talantus, un īstenot savus vaļaspriekus, cienāties kafejnīcā, kā arī klausīties lekcijas – diskusijas par garīgiem, eksistenciāliem un kultūrvēsturiskiem jautājumiem.
Lai bagātinātu kultūras un garīgo dzīvi Maskavas forštatē un tuvinātu dažādas sociālās un tautu grupas, Svētā Lūkas atbalsta biedrība reizi mēnesī organizē radošas un izzinošas brīvā laika aktivitātes – gan apkaimes iedzīvotājiem, gan biedrības klientiem, gan Ukrainas kara bēgļiem un viņu ģimenēm, kam nepieciešams veiksmīgāk iekļauties mūsu sabiedrībā un justies piederīgiem.

Sestdien, 11. novembrī, varēs pārliecināties, ka Svētā Lūkas Atvērtajā mājā katram ir daudzveidīgas iespējas pašrealizēties, saņemt psiholoģisko un sociālo atbalstu, sajusties vajadzīgam un noderīgam. Biedrības psihologs, sociālais darbinieks un pastorālais konsultants vadīs lekcijas – diskusijas par psihoemocionālā un garīgā līdzsvara atgūšanu, savukārt karjeras konsultants stāstīs par darba tirgus situāciju un karjeras iespējām. Pasākumā iedvesmos playback improvizācijas teātra performance, kuras laikā, izstāstot savu stāvu, varēs gūt jaunu un pamudinošu skatpunktu, kā risināt kādu savu problēmu. Ne vien cittautieši, bet arī vietējie ļaudis uzzinās interesantus faktus par Latvijas vēsturi un Mārtiņdienas tradīcijām.

Programmā: amatnieku tirdziņš, keramikas nodarbība mālu darbnīcā (Margarita Svečkova), karjeras konsultanta lekcija – diskusija par darba iespējām (Olga Borisova), psihologa, sociālā darbinieka un pastorālā konsultanta lekcija – diskusija psihoemocionālajam atbalstam (Olga Kārkliņa, Mārtiņš Krūklis, Eduards Soskovs), izzinoša lekcija – diskusija par Latvijas vēsturi un tradīcijām (Vjačeslavs Svečkovs) un playback improvizācijas teātra performance (Jevgēnija Rajevskaja).

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

📌 NĀKAMIE GADATIRGI:

● Ziemassvētku gadatirgus – 16. decembrī;
● Barikāžu atceres gadatirgus – 20. janvārī;
● Valentīndienas gadatirgus – 17. februārī;
● Lieldienu gadatirgus – 30. martā.