Arhīvs birkai: Vide

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments, kas veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un apsaimniekošanu galvaspilsētā, aicina lauksaimniekus līdz 12. februārim pieteikties zālāju noganīšanai dabas liegumos 2024. gada sezonā. Vēlams būtu piedāvāt noganīšanu ar liellopiem vai zirgiem.

🟩 Departaments aicina pieteikties interesentus, kas spētu sniegt pakalpojumu noganīšanai no 15. maija līdz 15. septembrim, nodrošinot ganīšanas blīvumu ganību platībā no 0,5 līdz 0,8 liellopu vienībām uz hektāru, kā arī nodrošinot arī elektriskā ganību žoga uzlikšanu teritorijās un lopu uzraudzību. Tā kā gandrīz visas pļavas atrodas pie ūdenstilpēm, tās var izmantot arī lopu dzirdināšanai.

🟩 Piedāvāts noganīt dažāda izmēra pļavas (platības no 1 – 18 ha), kurām var piekļūt ar transportu un kas iepriekš jau ir tikušas pļautas vairākus gadus dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonās “Vakarbuļļi” un “Daugavgrīva”, kā arī dabas liegumā “Jaunciems”.

Jāņem vērā, ka visas pļavas ir daļēji slapjas, jo atrodas blakus ūdenstilpēm, slapjajās daļās ir sastopamas arī niedres un grīšļi. Daļa no pļavām ir Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie zālāju biotopi ar lielu bioloģisko vērtību.

Pēc pieteikumu saņemšanas tiks veikta cenu aptauja par piedāvātajām cenām šāda pakalpojuma izpildei, iespējams noslēgt pakalpojumu līgumu arī uz vairākiem gadiem.

Pieteikumus var iesūtīt e-pastā: dmv@riga.lv līdz 12. februārim, norādot kadastra numurus, ko vēlētos apsaimniekot un savu kontaktinformāciju.

Papildu informācija: Līga Apsēna, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste-eksperte, tālrunis +371 67181399, e-pasts: liga.apsena@riga.lv

Pļavu saraksts:

🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Vakarbuļļi” , kad.nr. 01001090071, 01001090112, 01001090094, kopā divas pļavas, viena – 9 ha, otra 18 ha.
🟩 Dabas parks “Piejūra”, dabas lieguma zona “Daugavgrīva”, kad.nr. 01001032060, šeit ir vairākas pļavas platībās no 3 līdz pat 18 ha.
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001130634, Trīsciemā , pļava 8 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001142087, pļava 1 ha
🟩 Dabas liegums “Jaunciems”, kad. nr. 01001282136, Sužos, pļava 9 ha.

Zemesgabalu indikatīvās atrašanās vietas kartē:

 

 

Rīgas pašvaldībā izstrādāti jauni noteikumi* par medību regulēšanu galvaspilsētas teritorijā, par kuriem ikviens iedzīvotājs aicināts līdz 5. februārim paust viedokli sabiedriskās apspriešanas laikā.

🔵 Ar noteikumu projektu var iepazīties un sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā “Saistošo noteikumu projekti”

Medību likumā pašvaldībai dotas tiesības izdot noteikumus par medībām pilsētā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus. Rīgas teritorijā ietilpst platības un ūdenstilpes, kurās mīt medījamie dzīvnieki, kas rada postījumus videi, apdraudējumu iedzīvotājiem un var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības vidi pašvaldībā.

2023. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, tika konstatēts vairākkārtējs mežacūku populācijas pieaugums, kas būtiski palielina gan mežacūku nodarīto postījumu draudus, gan rada epizootijas (infekcijas slimību izplatīšanās dzīvnieku vidū) risku. Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka, konstatējot Āfrikas cūku mēra gadījumus Rīgas teritorijā, tiktu ietekmēts vai pārtraukts gaļas un piena pārstrādes un dzīvnieku barības ražošanas uzņēmumu produkcijas eksports un loģistika pilsētas teritorijā esošajās ostās. Tāpat ievērojamus postījumus meliorācijas sistēmām rada nekontrolēti savairojušies bebri, kuru darbības rezultātā cieš cilvēku īpašumi.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai medījamie dzīvnieki neapdraudētu sabiedrisko kārtību un drošību, samazinātu epizootijas riskus un novērstu postījumus īpašumiem, videi un meliorācijas sistēmām Rīgas pašvaldības teritorijā.

Jautājumus par to, ko, kā, kur un cik daudz medīt arī turpmāk izskatīs un lēmumus pieņems Medību koordinācijas komisija.

Pēc apspriešanas laikā iesniegto viedokļu apkopošanas noteikumu projektu skatīs Mājokļu un vides komiteja, bet galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

*Saistošie noteikumi ”Par medībām Rīgas valstspilsētas teritorijā”

Rīgā konteineri bioloģisko atkritumu šķirošanai obligāti būs jāuzstāda pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, to paredz trešdien, 24. janvārī, Rīgas domē pieņemtie grozījumi noteikumos* par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā.

“Pēdējos gados Rīgas pieredze atkritumu šķirošanā pierāda, ka iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt un atkritumus šķiro aizvien vairāk. Kopš ieviesām prasību pie daudzdzīvokļu mājām obligāti izvietot konteinerus šķirošanai vieglajam iepakojumam un stiklam, dalīti tiek vākti jau 30 % no visa atkritumu apjoma. Savukārt bioloģisko atkritumu šķirošana līdz šim bija brīvprātīga un patlaban šo atkritumu ir mazāk nekā 5 %, tāpēc ceram, ka jaunie noteikumi aktivizēs arī šo atkritumu šķirošanu. Vēlos uzsvērt, ka atkritumu šķirošana ne tikai palīdz saudzēt vidi, bet arī ļauj ievērojami mazināt iedzīvotāju izdevumus par atkritumu izvešanu un pēdējo gadu laikā šķirojot izdevies ietaupīt vairāk nekā desmit miljonus eiro. Bioatkritumu šķirošana noteikti samazinās rēķinus par atkritumu izvešanu,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izmaiņas noteikumos paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt BIO atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem (primārā ražošana, pārstrāde un ražošana, pārtikas mazumtirdzniecība un citāda izplatīšana, restorāni un ēdināšanas pakalpojumi), ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Prasība BIO konteineru izvietošanai stāsies spēkā 2024. gada 1. martā.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi, un kurām nebūs iespējas veikt biokompostēšanu (grozījumi paredz, ka šīm mājām tagad būs iespēja kompostēt noārdāmos dārzu un parku atkritumus, netraucējot citiem). Privātmājās jau pastāv BIO atkritumu kompostēšanas iespēja. Daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar mazāk par desmit dzīvokļiem un privātmājām BIO atkritumu konteineru uzstādīšana joprojām būs brīvprātīga.

BIO atkritumu apsaimniekošanai ir noteikta maksa, kas 2023. gadā bija 80 % no nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, bet no 2024. gada 1. janvāra tā ir 60 % Aktīvi sākot BIO atkritumu šķirošanu, tiek prognozēts, ka nešķiroto atkritumu konteineri tik strauji nepiepildīsies, kā rezultātā iedzīvotāji varēs samazināt gan konteineru tilpumus, gan šo konteineru izvešanas biežumu, tādā veidā samazinot izmaksas par izvešanu.

Sākot BIO atkritumu dalītu vākšanu, iespējams ne tikai samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, bet arī pilnvērtīgi izmantot iegūto materiālu un pārstrādāt to vērtīgās izejvielās, kā arī samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu atkritumu poligonā.

 📌 Rīgas dome un trīs atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi Rīgā iedzīvotāju ērtībām kopīgi izveidojuši vienotu atkritumu šķirošanas ceļvedi, kas palīdzēs vieglāk orientēties atkritumu šķirošanā galvaspilsētā.

Lai veicinātu dārzu un parku atkritumu kompostēšanu iespējami tuvu to rašanās vietai, saistošie noteikumi ir papildināti ar jaunām normām, kas nosaka kārtību, kādā atļauta bioloģiski noārdāmu dārzu un parku atkritumu kompostēšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos. Lai nodrošinātu, ka komposta kastes konstrukcija ir tāda, lai komposts nevarētu izbirt tai cauri, lai kastes sienas nedeformētos un lai vizuāli aizsegtu kompostu, saistošajos noteikumos iestrādāta prasība izmantot rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas komposta kastes. Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad izstrādās ieteikumus komposta kastu izvietošanai, dizainam un komposta veidošanai, un publicēs tos tīmekļvietnē .

Izmaiņas noteikumos paredz arī retāku un vienkāršotāku nešķiroto sadzīves atkritumu obligāto izvešanu no individuālajām dzīvojamām mājām un tiek svītroti punkti par individuālajās dzīvojamajās mājās deklarēto personu skaitu. Atbilstoši veikti precizējumi attiecībā uz nešķiroto atkritumu izvešanas biežuma samazināšanu, neattiecinot to uz individuālajām dzīvojamām mājām. Noteikumi arī tiek papildināti, paredzot minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Paredzēts, ka grafiku dalīto sadzīves atkritumu izvešanai noteiks atkritumu apsaimniekotājs, par to informējot atkritumu radītājus un valdītājus atbilstoši līgumam, kas noslēgts starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju/valdītāju. Atkritumu radītājs/valdītājs varēs pieteikt papildu pakalpojumu vai atcelt/pārcelt dalīto atkritumu izvešanu pēc nepieciešamības – neierobežotu reižu skaitu.

Ņemot vērā Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas lūgumu, izmaiņas noteikumos paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi, proti, atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgām rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšanai; plānots noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteinerus degvielas uzpildes stacijās, kurās uz vietas ir operatori.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem būs jāreaģē uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma tiks noteikts ilgāks laiks liela izmēra atkritumu un būvniecības atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.

* Grozījumi Rīgas domes 2019. gada 29. novembra saistošajos noteikumos Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā”

Rīgā ir noteiktas divas sniega izvešanas vietas, kur apsaimniekotāji un iedzīvotāji var izvest sniegu no attīrītajām teritorijām.

📌 Daugavas kreisajā krastā sniega izvešanas vieta atrodas Rītausmas ielā 35, Ziepniekkalnā.

Sniega izgāztuves vieta Ziepniekkalnā, Rītausmas ielā 35

📌 Daugavas labajā krastā sniegu var vest uz Lidlauka ielu 40, Rumbulā, kur sniega izvešanas vieta ierīkota pretī ledus hallei “Kurbads”.

Sniega izgāztuves vieta Rumbulā, Lidlauka ielā 40

Tiem, kas sniegu veduši iepriekš, jāpievērš uzmanība, ka Daugavas labajā krastā sniega izvešanas vietas novietojums ir nedaudz mainīts un tā pārcelta tālāk uz priekšu no Lidlauka ielas krustojuma ar Atbalss ielu.

Pirms vest sniegu, aicinām uz e-pastu: ptl@riga.lv nosūtīt sekojošu informāciju:
• auto reģistrācijas numuru;
• vārdu, uzvārdu vai komersanta nosaukumu, kurš veic izvešanu;
• izvedamā sniega apjomu;
• uz kuru no abām vietām sniegs tiks vests.

📌 Atgādinām, ka vedot sniegu uz norādītajām vietām, jāievēro Rīgas domes saistošo noteikumu prasības (sniegā nedrīkst būt sadzīves atkritumi) un Aizsargjoslu likums (sniegu aizliegts izgāzt zem augstspriegumu līnijām-aizsargjosla 7m).

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar plānoto Ziepniekkalna meža kopšanu, SIA “Rīgas meži” otrdien, 9.janvārī aicina iedzīvotājus un interesentus uz tikšanos. Tās laikā tiks sniegta informācija par paredzētajiem meža kopšanas darbiem, to mērķiem, kā arī tiks sniegti skaidrojumi un atbildes uz jautājumiem.

🟩 PAR PASĀKUMU

Laiks: otrdiena, 9.janvāris, plkst. 14.00 (apm. 1 stundu).
Vieta: pie Ziepniekkalna meža: https://ej.uz/xcwu (pie meža, Rītausmas ielā).
Dalībnieki: “Rīgas mežu” un Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji.
● Publicitātes nolūkos pasākuma laikā paredzēts fotografēt un/vai filmēt.

Tāpat komentārus un argumentētus priekšlikums par plānotajiem darbiem paredzēts uzklausīt līdz piektdienai, 19.janvārim (ieskaitot). Visērtāk sniegt priekšlikumus un nākotnē sekot līdzi aktualitātēm par Ziepniekkalna mežu – “Rīgas mežu” sociālās saziņas vietnē Facebook (https://www.facebook.com/RigasMezi), mirkļbirka #ZiepniekkalnaMežaKopšana.

🟩 PAR ZIEPNIEKKALNA MEŽA KOPŠANU:

Darbu mērķis: palīdzēt augt un attīstīties meža galvenajam kokam – priedei; saglabāt bioloģisko daudzveidību; dažādot meža ainavu, t.sk. saglabāt neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem; īpaši izcelt vizuāli patīkamas reljefa formas.

Lai arī “Rīgas meži” Ziepniekkalna mežā izvieto novērošanas kameras un teritoriju uzrauga ikdienā, šis arī ir viens no nelegālo atkritumu izmetēju “iecienītajiem” mežiem. Tāpat meža kopšanas nepieciešamību apliecina 2023.gada rudenī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti par Rīgas un Pierīgas mežiem. Piemēram, saistībā ar Ziepniekkalna mežu tajā norādīts: “Mežs aizaudzis, ceļi dubļainu, ceļa malās atkritumu kalni”.

Darbu plānotā platība: apm. 75 ha (teritorija starp Ozolciema gatvi un Ķekavas novada robežu, kā arī starp Rītausmas ielu un dārzkopības kooperatīvu “Celtnieks”).

Darbi notiks tikai teritorijās, kas iekļautas apstiprinātajā SIA “Rīgas meži” Meža apsaimniekošanas plānā “Rīgas pašvaldības meži Rīgas pilsētas teritorijā, 2018. – 2026.gads”.

Paredzētais laiks: 2024.gada februāris – aprīlis.

Plānojot darbus Ziepniekkalna mežā, izdalītas četras pamata zonas:

  • Pilsētas zaļās zonas mežs (zaļā krāsa): darbu mērķis ir mežā saglabāt neskartas zonas, kur nenotiks kopšanas darbi un cilvēka iejaukšanās.
  • Rekreācijas teritorija (lašu krāsa): atrodas meža daļā, kur ir visplašākais taku tīkls un lielākā iedzīvotāju koncentrācija. Te darbu mērķis ir padarīt šīs aktīvāk apmeklētās meža daļas gaišākas, tīkamākas, pārredzamākas un drošākas apmeklētājiem. Tāpat te tiks veidoti atvērumi (līdz 0,2 ha), lai radītu apstākļus jaunu priedīšu augšanai.
  • Ainaviski vērtīga teritorija (dzeltenā krāsa): te darbu mērķis ir palīdzēt augt meža galvenajam kokam – priedei, t.sk. 100 gadīgām un vecākām; īpaši izcelt ainaviski skaistas meža daļas. Šeit plānots izcirst priežu mežam traucējušus un neraksturīgus pameža krūmus un kokus, kā arī veidot atvērumus (līdz 0,2 ha), lai radītu apstākļus jaunu priedīšu augšanai.
  • Īpaši ainaviska vieta (rozā krāsa): darbu mērķis ir akcentēt meža reljefa dažādību un īpatnības, piemēram, paugurus, ieplakas, ainaviski skaistas lazdas un atsevišķas pameža krūmu grupas. Daļā šīs teritorijas netiks veiktas nekādas darbības.

 

Lasīt vairāk

No 14. decembra, līdz 2024. gada 14. janvārim iedzīvotāji aicināti sniegt savu viedokli par Rīgas domes jauno saistošo noteikumu projektu “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā”.

Saistošo noteikumu projekts “Par ārpus mežu augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu Rīgas valstspilsētā” nosaka ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanas izvērtēšanas un publiskās apspriešanas procedūras kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību Rīgā. Ar šiem saistošajiem noteikumiem spēku zaudēs Rīgas domes 2013. gada 15. janvāra saistošie noteikumi Nr. 204 “Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi” un Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošie noteikumi Nr. 154 “Rīgas pilsētas vietējas nozīmes aizsargājamo koku uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 4. janvārī plkst. 13 tiešsaistes platformā MS TEAMS. Tiešraidi varēs vērot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, līdz 3.janvārim plkst. 12.00, iepriekš reģistrējies – ŠEIT .

Ar saistošo noteikumu projektu var iepazīties elektroniski www.riga.lv.

Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz 2024. gada 22. janvārim:

  • tīmekļvietnē www.riga.lv,
  • nosūtot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam elektroniski uz e-pastu sabiedriba@riga.lv
  • vai pa pastu uz adresi Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Lai veidotu sakoptāku pilsētvidi, pasargātu atkritumu konteinerus no nokrišņu ietekmes un nepiederošu personu piekļuves, Rīgas pilsētas arhitekta dienests ir izstrādājis tipveida atkritumu konteineru novietņu projektus. Tos rīdzinieki var izmantot, lai uzlabotu un sakoptu vidi savā dzīvesvietā, kā arī ietaupītu laiku un līdzekļus, kas nepieciešami šādu projektu sagatavošanai.

✅ Tipveida atkritumu konteineru novietņu projekti pieejami Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

✅ Gatavos projektus var izmantot ikviens dzīvojamās mājas īpašnieks vai dzīvokļu īpašnieku kopība, lai saskaņotu, izgatavotu un uzstādītu jaunu segtu atkritumu konteineru novietni pie savas dzīvojamās mājas vai uzlabotu esošo.

Iedzīvotājiem pieejami vairāku izmēru, krāsu un komplektācijas atkritumu konteineru novietņu projekti, kas piemēroti dažādas ietilpības konteineru izvietošanai. Nojumēm ir vienkārša metāla rāmja konstrukcija ar koka dēļu aizpildījumu un metāla lokšņu jumts, pieejami modeļi ar slēdzamiem vārtiem un bez tiem. Nojumēm izstrādāti trīs krāsojuma varianti — gaiši pelēks, tumši pelēks un gaiši brūns, kas laika gaitā tiks papildināti. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties ražotāju, kurš izgatavos un uzstādīs nojumi, izmantojot pašvaldības sagatavotos rasējumus.

Papildus rasējumiem izveidota arī pamācība atkritumu konteineru novietnes projekta saskaņošanai, skaidrojošā apraksta sagatave, ko būvniecības ierosinātājam aizpildīt un iesniegt Būvniecības informācijas sistēmā, kā arī ilustrētas vadlīnijas novietnes izvietošanai zemesgabalā.

Izstrādātajām vadlīnijām un dizainam ir ieteikuma raksturs. Ja iedzīvotāji izvēlēsies izvietot atkritumu novietni ar citu dizainu, tad pašiem jārūpējas par projekta izstrādi.

Tuvojoties brīvdienām, kad, visticamāk, daudzi plāno lūkoties pēc Ziemassvētku zaļās rotas, SIA “Rīgas meži” aicina necirst eglītes Rīgas un Pierīgas mežos! Vienlaikus uzņēmums piedāvā savas plašās teritorijas atpūtai, pastaigām, ziemas baudīšanai!

✅ “Rīgas mežu” teritorijas atrodas galvaspilsētā un apmēram 40 – 50 km rādiusā ap to, pamatā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu un Salaspils novados, kā arī Limbažu pusē. Uzņēmuma aprūpētos mežus var atrast arī www.mdps.rigasmezi.lv.

“Rīgas mežu” teritorijās ir dabas daudzveidība un vērtības, kas reti sastopamas lielu pilsētu un to tuvumā esošajos mežos. Arī egles uzņēmuma mežos sastopamas reti – to ir tikai nepilni 10%. Turklāt tās ir speciāli audzētas mūsu kokaudzētavā “Norupe”, lielākoties pašu stādītas mežā, koptas un arī sargātas no egļu astoņzobu mizgrauža uzbrukumiem.

Ilglaicīgāki un ilgtspējīgāki risinājumi

Vienlaikus “Rīgas meži” aicina domāt par ilglaicīgākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem būtu iespējas Ziemassvētkus svinēt pie augošas, nevis pie nocirstas zaļās rotas. Piemēram, kur tas iespējams – iestādīt eglīti daudzīvokļu mājas pagalmā, privātmājas dārzā vai apkaimes iedzīvotāju iecienītā atpūtas un pulcēšanās vietā.

Atpūtas iespējas “Rīgas mežu” teritorijās

Aicinām saģērbties atbilstoši laikapstākļiem, doties uz mūsu teritorijām gan Rīgā, gan Pierīgā atpūsties, baudīt ziemu, slēpot vai celt sniegavīrus!

✅ Piemēram, izstaigāt mūsu projekta #RadiTakasRīgasMežos takas gan Rīgā, gan Pierīgā: https://ej.uz/wyb7 (nepieciešama lietotne Komoot); doties slēpot mežos vai mūsu apsaimniekotajos Rīgas parkos (Lucavsalā, Mežaparkā, Uzvaras parkā); pieteikties izzinošai ekskursijai dabā mūsu sniegotajā vides izglītības centrā “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”, Ogres pievārtē.

Meži ir skaisti piesniguši, bet sniegs ir kļuvis “smagāks”, tādēļ vietām vērojamas zaru liekšanās jeb snieglieces. Tādēļ aicinām netuvoties kokiem, ja to zari ir pārāk noliekušies. Tāpat svarīgi nenovietot auto zem šādiem kokiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

SIA “Rīgas meži” decembra sākumā plāno uzsākt kopšanas darbus Šmerļā mežā starp Kvēles, Murjāņu un Malienas ielām.

Darbu mērķi: saglabāt dabas vērtības un mežam raksturīgo priedi (Pinus sylvestris); atbrīvot mežu no invazīvām un attīstību traucējošām sugām; radīt estētisku ainavu ar dažādiem elementiem (gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas); veicināt meža dabisku atjaunošanos, jo Šmerļa mežs ir pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.

Pirms meža kopšanas “Rīgas meži” iepazīstināja sabiedrību ar darbu mērķiem un gaitu, kā arī uzklausīja iedzīvotāju un speciālistu viedokļus un priekšlikumus. Tā rezultātā noteikta vēl viena teritorija “Reljefs” (113.kvartālā) – tā tiks atsegta no ārpuses, veidojot ainavu un izzāģējot apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Tāpat no jauna noteikta teritorija “Mitra ieplaka” (113.kvartāls), kur darbi nenotiks.

Kopšanu paredzēts veikt līdz 2024.gada pavasarim (izņemot putnu ligzdošanas laiku). Pēc tam, 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.

Darbi tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvās mežsaimniecības teritorijas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Šmerļa meža kopšanu. Visērtāk tai iespējams sekot līdzi sociālās saziņas platformā Facebook, izmantojot mirkļbirku #ŠmerļaMežaKopšana.

📌Meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un netuvoties darbu teritorijai!

Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:

🔸 Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
🔸 Darbu plānotais laiks: 2023.gada decembra sākums – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
🔸 Darbu platība un veids: ap 70 ha; kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
🔸 Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.

Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:

Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).

Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.

Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.

Tāpat izlases cirtēs tiks izpunktēti jeb speciāli izvēlēti un atzīmēti zāģējamie koki, lai atbrīvotu vecos kokus / vecās priedes, lai uzlabotu ap tiem esošo “telpu” un veicinātu šo koku dabisko augšanu.

Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda (Corylus avellana), mežābele (Malus sylvestris), kadiķis (Juniperus).

Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.

Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus (Quercus robur), liepas (Tilia), kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus (Betula). Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.

Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes (113.kvartāls un 114.kvartāls).

Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram, Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.

Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa un tai ir divas virsotnes, kas paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.

●  Mitra ieplaka. Lai nodrošinātu meža ainavas dažādību, kā arī, lai saglabātu neskartu šo vietu, atsevišķi izdalīta mežaudzes daļa, kas ir mitra – 113.kvartālā. Šajā vietā meža kopšanas nenotiks darbi.

Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.

Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.

Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.

 

Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām

Mežs nosaukumu ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas atradās tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur pašlaik ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.

Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes. Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede. No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils. Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.

🟩 Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:

✅ Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri.
✅ Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri.
✅ Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā.
✅ Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri.
✅ Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri.
✅ Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions” par straujāko izaugsmi Ilgtspējas indeksā.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.