Arhīvs birkai: Vide

Aicina pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam tehniskās dokumentācijas izstrādei daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, no 1. marta Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi drīkst pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var, iesniedzot atsevišķus iesniegumus par katru māju.

“Šis ļoti gaidītais atbalsta veids palīdzēs ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu jau pirmajās kopsapulcēs. Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Aicinu pieteikties mūsu “burkāna programmai” un uzlabot savu ēku dzīvotspēju!” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Līdzfinansējumu var saņemt, ja: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti maksājumus par sniegto pakalpojumu apliecinoši dokumenti. Ar programmas nolikumu un attiecināmajām izmaksām iespējams iepazīties šeit: www.rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate

Izsludināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: kaspars.licitis@riga.lv.

Par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu Meldru ielā 3

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA „Port Milgravis”paredzētajai darbībai -ražošanas jaudu palielināšanai ostas piestātnēs Meldru ielā 3 (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0100 111 0194; 0100 068 0221; 0100 068 0224; 0100 068 0226), Rīgā.

Detalizētāka informācija Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/)

Informatīvais paziņojums skatāms pielikumā.

Brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Latvijā papildus piešķirti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro

Foto: ©European Commission, 2016

Eiropas Savienības (ES) programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu īstenošanai Eiropā 2023. gadā papildu piešķirti 16,5 miljoni eiro, tai skaitā 208 212 eiro Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Latvijā administrētiem brīvprātīgā darba projektiem, kas vērsti uz vides, veselības un citām būtiskām prioritātēm. Šis papildu finansiālais atbalsts ir nodrošināts no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” budžeta.

Ar papildu programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniegto 16,5 miljonu finansiālo atbalstu kopējais programmas brīvprātīgā darba projektu budžets 2023. gadā ir vairāk nekā 92 miljoni eiro. Gan pamata programmas budžets, gan papildu sniegtais budžets tiek sadalīts starp visām programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” administrējošo valstu aģentūrām, ņemot vērā katras valsts iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus.

Programmas “Apvārsnis Eiropa” piešķirtais finansējums paredzēts, lai atbalstītu tādus brīvprātīgā darba projektus, kas popularizē vides, veselības, digitālo, kultūras, civilās drošības, kā arī pārtikas un bioekonomikas tematiku, tādejādi veicinot projektu skaita pieaugumu šajās jomās. Tāpat projekta aktivitāšu plānošanā un īstenošanā uzmanība jāvērš “Eiropas Solidaritātes korpuss” vadlīnijās noteiktajām prioritātēm: iekļaušanu un dažādību, digitālo transformāciju, vides ilgtspēju un klimata jautājumiem, kā arī dalību demokrātiskajā dzīvē.

“2021.gadā 27% no apstiprinātajiem brīvprātīgā darba projektiem tika īstenoti, integrējot tajos zaļo praksi, vienlaikus vēršot uzmanību uz vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības tematiem. 2022.gadā šādu projektu īpatsvars sasniedza jau 75%. Tas pierāda, ka šī tēma gan ikdienā, gan projektos paliek arvien aktuālāka, kas ir ļoti iepriecinošs rādītājs. Ir svarīgi, ka gan jaunieši, gan organizācijas ar projektu palīdzību pievērš uzmanību vides jautājumiem, tādējādi veicinot gan savu, gan apkārtējās sabiedrības izglītošanu un attieksmes maiņu, ” uzsver JSPA ES programmu departamenta direktore, direktora p.i. Maija Kolberga.

“Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu konkurss

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektu mērķis ir popularizēt solidaritāti kā vērtību, palīdzēt risināt vietējai sabiedrībai aktuālus izaicinājumus un uzlabot brīvprātīgā kompetences, īstenojot regulāras un strukturētas brīvprātīgā darba aktivitātes.

2023. gadā Latvijā programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” ir paredzēti divi projektu konkursi. Brīvprātīgā darba projektu finansējuma pieprasījumu var iesniegt līdz 23. februāra plkst. 13.00 pēc vietējā laika. Finansējuma pieprasījumi iesniedzami elektroniski “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” vienotajā platformā un tiem var pieteikties tikai organizācijas, kurām ir piešķirta kvalitātes zīme vadošās organizācijas lomai. Ja februāra projektu konkursa uzsaukumā viss finansējums netiks apgūts, tad tiks izsludināts oktobra projektu konkurss, kurā pieteikumus varēs iesniegt līdz 4. oktobra plkst. 13.00 pēc vietējā laika.

Kopumā 2022. gadā JSPA tika iesniegti 72 “Eiropas Solidaritātes korpuss” projektu pieteikumi, tai skaitā 27 brīvprātīgā darba projekti, no kuriem apstiprināti – 23. Tāpat pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 90 individuālie Eiropas brīvprātīgie un 136 grupu darba brīvprātīgie, savukārt 8 organizācijas iesaistīja 10 Ukrainas bēgļus brīvprātīgā darba aktivitātēs.

Organizāciju pieredze brīvprātīgā darba projektos

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde jau desmit gadus iesaistās programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un pie sevis uzņem Eiropas brīvprātīgos. Projektu koordinatore Lāsma Lapkaša uzskata, ka tas sniedz neskaitāmus ieguvumus: “Brīvprātīgā uzņemšana dod ne tikai neskaitāmus ieguvumus uzņemošajai organizācijai un vietējai sabiedrībai, bet ļauj arī veidot kontaktu un paziņu loku dažādās Eiropas valstīs.” Ar Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes pieredzes stāstu aicinām iepazīties tīmekļa vietnē jaunatne.gov.lv.

Tāpat interesentus aicinām ieskatīties organizācijas “Alternatīvā Realitāte” brīvprātīgā darba pieredzes stāsta video, kā arī organizācijas “Radi Vidi Pats” pieredzē. Gan šie, gan citi pieredzes stāstu video skatāmi JSPA Youtube kanālā.

Plašāka informācija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” brīvprātīgā darba projektiem, projektu konkursu un dalību tajā ir pieejama JSPA tīmekļa vietnē. Neskaidrību un jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar ES programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” nodaļas ekspertiem.

Par programmu “Apvārsnis Eiropa”

Programma “Apvārsnis Eiropa” ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gada periodam. Programmas kopējais finansējums ir 95,5 miljardi eiro, padarot to par visu laiku vērienīgāko un ambiciozāko pētniecības un inovāciju programmu, ko īstenojusi ES.

Par “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu

Programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” plānošanas periods no 2021.-2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma “Eiropas Solidaritātes korpuss” sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas “Eiropas Solidaritātes korpuss” īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra  nodrošina  programmas ieviešanu.

Par JSPA

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministres pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”, kā arī projektu 7.2.1.2 (“Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”).

SIA “Rīgas meži”  aicina izteikt viedokli

Saistība ar plānotiem meža teritorijas kopšanas un ainavu veidošanas darbiem kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”, SIA “Rīgas Meži” līdz 10.februārim aicina izteikt argumentētus viedokļus par:

“RĪGAS MEŽI” iepazīstinās apkaimju biedrības un iedzīvotājus ar plānotajiem meža kopšanas darbiem “Mežaparkā” un tā apkārtnē

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: rigasmezi@rigasmezi.lv (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Piesakies ekskursijai atkritumu poligonā “Getliņi”

Getliņi EKO Vides izglītības centrs piedāvā skolām bezmaksas ekskursijas!

Apmeklējot poligonu “Getliņi”, jums būs iespēja uzzināt par:

  • Sadzīves atkritumu ceļu – no mājām līdz atkritumu kalnam;
  • Atkritumu pārstrādi un šķirošanas nozīmi;
  • Atkritumu apglabāšanu videi draudzīgā veidā;
  • Atkritumu gāzes ieguvi un elektrības ražošanu;
  • Atšķirību starp poligonu un izgāztuvi.
  • Kā arī būs iespēja viesoties Getliņu siltumnīcā.

Ekskursiju saturs piemērots sociālo un dabas zinību mācību procesā, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ekonomikas mācību stundās.

Ekskursijas saturs tiek piemērots atbilstoši vecumposmam.

Ekskursijas garums 90 minūtes.

Ekskursiju veido divas daļas:

  • pirmajā notiek pastaiga pa poligonu (jebkuros laikapstākļos);
  • otrajā – diskusija un spēles Vides izglītības centrā.

Lūdzu reģistrējiet ekskursiju sev piemērotā laikā: https://www.getlini.lv/vides-izglitiba/

Video no Vides izglītības centra atklāšanas: https://www.facebook.com/getlini/videos/825820775094444

Rīgā noteiktas divas sniega izvešanas vietas

Rīgas pašvaldība noteikusi divas sniega izvešanas vietas pilsētā, kur apsaimniekotāji un iedzīvotāji var izvest sniegu no attīrītajām teritorijām.

Sniega izvešanas vietas:

Pirms sniega izvešanas aicinām nosūtīt sekojošu informāciju uz e-pastu ptl@riga.lv:

  • auto reģistrācijas numuru;
  • vārdu, uzvārdu vai komersanta nosaukumu, kurš veic izvešanu;
  • izvedamā sniega apjomu;
  • uz kuru no abām vietām sniegs tiks vests.

Atgādinām, ka vedot sniegu uz norādītajām vietām, jāievēro Aizsargjoslu likums gar augstspriegumu līnijām (7m), kā arī jāseko, lai sniegs nav ar sadzīves atkritumiem.

Rīgā turpinās infrastruktūras uzlabošana dabas liegumu teritorijās

Turpinot infrastruktūras uzlabošanu galvaspilsētas teritorijā esošo dabas liegumu apsaimniekošanai, Rīgas pašvaldība šoruden atjaunojusi ceļa segumu blakus

dabas liegumam “Jaunciems”.

Veiktais ceļa remonts ļaus dabas liegumā labāk organizēt pļavu pļaušanu un aizvest savākto materiālu, jo tagad arī mitrākos laika apstākļos varēs iebraukt ar smagajām mašīnām, traktoriem un arī potenciāli ievest ganībās lopus ar piekabēm.

Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma darbi veikti 250 metru garumā vairākos posmos, kur bija bedres un sliktākas kvalitātes ceļš. Lai veiktu kvalitatīvāku ceļa seguma izveidi, iebērtas smiltis un šķembas.

Rīgā ir piecas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: dabas liegumi „Krēmeri”, „Jaunciems”, „Vecdaugava”, dabas parks „Piejūra”, kā arī ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Buļļu kāpas”. NATURA 2000 vietas ir dabas liegumi “Jaunciems” un “Vecdaugava” un dabas parks “Piejūra”.

Rīgas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju galvenā vērtība ir dabiskās pļavas, aizsargājamie augi un putnu ligzdošanas vietas. Liegumi un dabas parks ir izvietoti ūdenstilpju malās, tādēļ tie ir piemēroti rekreācijai un dabas tūrismam.

Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde veic īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (t.sk. aizsargājamo dižkoku) un mikroliegumu apsaimniekošanu un uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību. Atbilstoši piešķirtajam finansējumam šajās teritorijās tiek organizēti dažādi apsaimniekošanas un kopšanas pasākumi: dabas aizsardzības plānu izstrāde; pļavu, niedru un lagūnu pļaušana, pļautā materiāla savākšana; pļavu noganīšana sadarbībā ar Latvijas dabas fonda mobilo ganāmpulku; labiekārtojuma uzturēšana un atjaunošana; atkritumu savākšana; aizsargājamo koku (dižkoku) kopšana; informatīvo stendu un robežzīmju uzstādīšana un atjaunošana u.c.

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju karte Rīgā ir pieejama šeit: https://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/dok/IADT-karte.pdf

Rīgas pašvaldībā vērtēs deputātu bažas par “Getliņi Eko” komunikācijas kampaņu

Ņemot vērā deputātu bažas par SIA “Getliņi EKO” komunikācijas kampaņas gaitu un iepirkumu procesu, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 29. novembrī, atzina, ka būtu nepieciešams vērtēt uzņēmuma vadības rīcību saistībā ar šoruden sākto atkritumu mazināšanas kampaņu un tās gaitā rīkotā iepirkuma konkursa atbilstību labas pārvaldības principiem. Plānots, ka komitejas vadība vērsīsies pie pilsētas izpilddirektora kā kapitāldaļu turētāja ar lūgumu uzdot šo situāciju izvērtēt uzņēmuma padomei.

“Komitejā vairāki deputāti pauda bažas un kritiku par “Getliņu EKO” komunikācijas kampaņas plānošanu un ieviešanu, tādēļ rosinājušu kapitāldaļu turētājam uzdot uzņēmuma padomei izvērtēt un skaidrot šo situāciju. Šaubas ir gan par pusmiljonu vērtās kampaņas iepirkuma procesu, gan kampaņas saturu un izpildījumu. Pamanot iespējamās netaisnības, mans pienākums ir vērst uzmanību un rosināt papildus izmeklēt lietas apstākļus,” uzsvēra komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Komitejas deputāti pēc “Getliņi EKO” prezentācijas uzklausīšanas no uzņēmuma pārstāvjiem vēlējās saņemt atbildes par to, kā ir veidots kampaņas saturs, īpaši piedāvātie atkritumu mazināšanas pasākumi, kuri ir pieejami tikai digitāli. Deputāti pauda bažas, ka iedzīvotāji, kas redzēs tikai plakātus un nav aktīvi digitālajā vidē, nesaņems pilnīgu informāciju par kampaņas mērķi un gūs nepareizu priekšstatu par iespējām samazināt atkritumu daudzumu galvaspilsētā.

Tāpat deputāti pauda bažas par kampaņas iepirkuma konkursu, kurā uzvarēja dārgākais piedāvājums, kā arī vērsa uzmanību uz iespējamu interešu konfliktu iepirkumu komisijā.

Deputāti arī norādīja, ka izplatītā informācija par poligona ietilpību nav pilnīga un ka šī kampaņa var iedzīvotājos radīt negatīvu viedokli par poligonu kā tādu, proti, kampaņas laikā paustie saukļi var būt pārprotami un apgrūtināt plānoto poligona paplašināšanu.