Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: [email protected] (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Getliņi EKO Vides izglītības centrs piedāvā skolām bezmaksas ekskursijas!

Apmeklējot poligonu “Getliņi”, jums būs iespēja uzzināt par:

  • Sadzīves atkritumu ceļu – no mājām līdz atkritumu kalnam;
  • Atkritumu pārstrādi un šķirošanas nozīmi;
  • Atkritumu apglabāšanu videi draudzīgā veidā;
  • Atkritumu gāzes ieguvi un elektrības ražošanu;
  • Atšķirību starp poligonu un izgāztuvi.
  • Kā arī būs iespēja viesoties Getliņu siltumnīcā.

Ekskursiju saturs piemērots sociālo un dabas zinību mācību procesā, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ekonomikas mācību stundās.

Ekskursijas saturs tiek piemērots atbilstoši vecumposmam.

Ekskursijas garums 90 minūtes.

Ekskursiju veido divas daļas:

  • pirmajā notiek pastaiga pa poligonu (jebkuros laikapstākļos);
  • otrajā – diskusija un spēles Vides izglītības centrā.

Lūdzu reģistrējiet ekskursiju sev piemērotā laikā: https://www.getlini.lv/vides-izglitiba/

Video no Vides izglītības centra atklāšanas: https://www.facebook.com/getlini/videos/825820775094444

Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Noslēdzoties akcijai “Kopā par tīrāku Baltijas jūru!”, sestdien, 17.septembrī, notiks piejūras sakopšanas talka Vecāķos, kuras laikā iecerēts sakopt pludmali līdz Daugavas grīvai.

Talka sāksies plkst.10 pie Vecāķu pludmales glābšanas stacijas, Selgas ielā.

Talkā tiks nodrošināti maisi atkritumu vākšanai, bet cimdi talkotājiem jāņem līdzi pašiem. Uz Vecāķiem var nokļūt ar Rīgas sabiedrisko transportu – 24. vai 29. autobusu, kā arī vilcienu.

Plašāka informācija mājaslapā talkas.lv.