Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) 23. maijā oficiāli atklāja peldsezonu visās Rīgas peldvietās.

“Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs

VEIKTIE UZLABOJUMI RĪGAS PELDVIETĀS

  • Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.
  • Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi.
  • Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā.
  • Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā.
    Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā.

PLĀNOETIE UZLABOJUMI PELDVIETĀS

  • Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.
  • Vecāķu peldvietā šogad plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus.
  • Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
  • Līdz šī gada jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.
  • Notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.
  • Zilā karoga peldvietās – Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi.
  • Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu.

Aktīvajās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

  • Vakarbuļļu un Vecāķu peldvietās arī šogad tiks pacelti Zilie karogi, kas ir apliecinājums ieviestajiem starptautiskajiem vides standartiem, drosibas pasākumiem, kā arī pašvaldības veikto labiekārtošanas darbu kvalitātei. Vakarbuļļu peldvietā zilais karogs tiks pacelts jau sešpadsmito reizi, savukārt Vecāķu pludmalē sesto reizi šī gada jūnija mēnesī.

ŪDENS KVALITĀTES KONTROLE

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

  • Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

DROŠĪBA PELDVIETĀS

Peldsezonas laikā pašvaldības peldvietās sabiedrisko kārtību un atpūtnieku drošību uz ūdens uzraudzīs Rīgas PaŠvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji pamatā katru dienu no plkst. 10:00 – 22:00.

Ņemot vērā, ka nakts sundās peldvietās strādās mazāks glābēju skaits nekā par dienu, tomēr glābēju palīdzību, nepieciešamības gadījumā, varēs saņemt visās glābšanas stacijās – izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu.
Glābēju darbā arī šogad Vecāķu pludmalē tiks izmantots bezpilota lidaparāts, kas nodrošinās teju kilometra garo ūdensmalas teritorijas pārraudzību.

Ar glābēju posteni nodrošinātās peldvietas:

  • Vecāķi;
  • Vakarbuļļi;
  • Daugavgrīva (naktī nav glābēji);
  • Bābelīša ezerā;
  • Daugavas peldvietā “Rumbula”;
  • Daugavas peldvietā “Lucavsala”;
  • Lucavsalas līcī;
  • Daugavas peldvietā “Ķīpsala” (naktī nav glābēji);
  • Ķīšezerā.

“Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

uzsver RPP Vicemēre Linda Ozola

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP aicina atpūtas baudītājus pie ūdenstilpnēm nebūt pārgalvīgiem, kā arī rūpīgi uzraudzīt bērnus.

Papildus informācija par peldvietām pieejama Šeit

Glābēji Daugavas peldvietā “Ķīpsala”
Daugavas peldvieta “Lucavsala”

Turpinās meža ugunsnedrošais laikposms

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 25. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, kā arī apgaismojums vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Zemes stundas galvenā būtība ir pievērst uzmanību globālajai klimata krīzei un parādīt, ka katrai rīcībai ir ietekme un sekas. Ar šo simbolisko un pasauli apvienojošo akciju mēs apliecinām savu apņēmību efektīvi un saudzīgi rīkoties ar dabas resursiem un, ka mums rūp daba un pasaule, kurā dzīvojam,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – gan Rātsnamā, gan vairākās dzimtsarakstu nodaļās un Apkaimju iedzīvotāju centra telpās Dzirciema ielā 28, Ieriķu ielā 43a, Aglonas ielā 4b un E.Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid Palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

Iniciatīva “Zemes stunda” jau kļuvusi par tradicionālu ikgadēju aktivitāti arī pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks”, kas aicina izslēgt apgaismojumu savos apsaimniekotajos namos. “Pat šāda vienreizēja akcija spēj dot rezultātu – pievērst mūsu visu uzmanību dabas aizsardzībai, atbildīgākai attieksmei pret resursu izmantošanu. Tomēr visbūtiskāk apzināties, ka zemes stunda jāievēro katru dienu – izslēgt apgaismojumu telpās, kur neatrodamies; pareizi vēdināt telpas; šķirot atkritumus; visbeidzot izšķirties par ēku renovāciju tieši energoefektivitātes virzienā,” norāda uzņēmumā.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, automātiskajā gāzes katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā.  Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par vairāk nekā 30 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā.

Zemes stundas dienā Pasaules Dabas Fonds aicina doties dabā gan organizētos pārgājienos, gan individuāli, lai iepazītu Latvijas dabas daudzveidību un vairotu izpratni par tās nozīmi. Ikviens ir aicināts iesaistīties, atslēgties no ierastās ikdienas un veltīt vienu stundu Zemei, neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās pārgājienā, dabas procesu izzināšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgi iegūtiem produktiem vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu. 

“Zemes stunda” aizsākās Sidnejā 2007.gadā, un šodien tā ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides akciju, iedvesmojot indivīdus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās īstenot nozīmīgus vides aizsardzības pasākumus.

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

Turpināts publiskā apspriešana koku ciršanai Kalpaka bulvārī 13

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 23.01.2023. sēdes protokols Nr. 4, 1.3.2. §, publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13 (kadastra apzīmējums 0100 009 0057) paredzēts cirst 2 kalnu kļavas ø 25, 15 cm (celma caurmērs 20 cm).

Koki aug tuvu (~ 1 m) ēkai, ir potenciāli augoši un ar savu sakņu sistēmu bojā vēsturiskās ēkas pamatus.

Zemesgabala īpašnieks – Latvijas valsts.

Publiskā apspriešana notiek laika posmā no 28.02.2023. līdz 13.03.2023.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 13.03.2023. šādās vietās: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā vai jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm), vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: pad@riga.lv).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv;

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā centrā Rīgā, Brīvības ielā 49/53; Pie koku ciršanas ierosinātāja Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, Latvijas Mākslas akadēmijā.  Kontaktpersona: Ilze Skrastiņa, tālr. 67332202.

 Planšete
 Aptaujas lapa

Par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu Meldru ielā 3

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA „Port Milgravis”paredzētajai darbībai -ražošanas jaudu palielināšanai ostas piestātnēs Meldru ielā 3 (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0100 111 0194; 0100 068 0221; 0100 068 0224; 0100 068 0226), Rīgā.

Detalizētāka informācija Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/)

Informatīvais paziņojums skatāms pielikumā.

Rīgā Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.

Iedzīvotāji aicināti aptaujā sniegt informāciju par azbestu saturošiem atkritumiem

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Piesakies ekskursijai atkritumu poligonā “Getliņi”

Getliņi EKO Vides izglītības centrs piedāvā skolām bezmaksas ekskursijas!

Apmeklējot poligonu “Getliņi”, jums būs iespēja uzzināt par:

  • Sadzīves atkritumu ceļu – no mājām līdz atkritumu kalnam;
  • Atkritumu pārstrādi un šķirošanas nozīmi;
  • Atkritumu apglabāšanu videi draudzīgā veidā;
  • Atkritumu gāzes ieguvi un elektrības ražošanu;
  • Atšķirību starp poligonu un izgāztuvi.
  • Kā arī būs iespēja viesoties Getliņu siltumnīcā.

Ekskursiju saturs piemērots sociālo un dabas zinību mācību procesā, fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ekonomikas mācību stundās.

Ekskursijas saturs tiek piemērots atbilstoši vecumposmam.

Ekskursijas garums 90 minūtes.

Ekskursiju veido divas daļas:

  • pirmajā notiek pastaiga pa poligonu (jebkuros laikapstākļos);
  • otrajā – diskusija un spēles Vides izglītības centrā.

Lūdzu reģistrējiet ekskursiju sev piemērotā laikā: https://www.getlini.lv/vides-izglitiba/

Video no Vides izglītības centra atklāšanas: https://www.facebook.com/getlini/videos/825820775094444

Rīgas pašvaldība aicina zemes īpašniekus nodrošināt piekļuvi meliorācijas grāvjiem

,

Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).