Šajā nedēļas nogalē divās Rīgas apkaimēs – Pētersalā-Andrejsalā un Dreiliņos – notiks bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcija, kuras laikā rīdzinieki varēs bez maksas nodot pārstrādei bīstamos sadzīves atkritumus.
Iedzīvotāji varēs nodot tādus sadzīves atkritumus kā eļļas, eļļas filtru atkritumus, laku un krāsu atkritumus, dzīvsudraba atkritumus, luminiscētās spuldzes, organiskos šķīdinātājus, neizlietotus ārstnieciskos preparātus, ķimikālijas, izlietotās baterijas, printeru un kopētāju izlietotās kasetes, piesārņoto taru u.c. Savukārt nevarēs nodot, piemēram, elektropreces un šīferi.
Atkritumus varēs nodot sestdien, 1. oktobrī. Pētersalā-Andrejsalā mikroautobuss atradīsies no plkst.15 līdz 19 pie veikala “Rimi”, Pulkveža Brieža ielā 33, bet Dreiliņos – no plkst.10 līdz 14 pie tirdzniecības centra “Mežciems”, Biķernieku ielā 143.
Lai iedzīvotājiem radītu ērtu iespēju atbrīvoties no bīstamajiem sadzīves atkritumiem, Rīgas pašvaldība sadarbībā ar SIA “ALL Recycling” akciju rīkos līdz 22. oktobrim vienpadsmit Rīgas apkaimēs. Nākamās nedēļas nogalē atkritumus varēs atkārtoti nodot Centrā, Ķengaragā, Imantā un Bolderājā.
Izmantojot speciāli apzīmēto “Volkswagen Crafter” mikroautobusu, mobilitātes akcijas laikā savāktie bīstamie sadzīves atkritumi tiks nogādāti SIA “ALL Recycling” videi kaitīgo preču pārstrādes centrā, kur tos utilizēs efektīvi un videi draudzīgi.
Latvijas vides politika ir vērsta uz mērķtiecīgu otrreizējo izejvielu nodošanu pārstrādē un aktīvu sabiedrības iesaisti pareizā rīcībā ar atkritumiem – īpaši jau ar videi kaitīgām precēm pēc to lietderīgā kalpošanas laika beigām. Ar bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcijas palīdzību Rīgas pašvaldība atgādina, ka galvaspilsētā ir izveidots bezmaksas videi kaitīgo preču pieņemšanas punktu tīkls, kurā iedzīvotājiem ikdienā ir iespēja nodot bīstamos sadzīves atkritumus.
Informācija par bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas punktiem un citu atkritumu veidu šķirošanas punktiem galvaspilsētā ir pieejama tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-punkti-riga. Karte pieejama šeit: https://mvd.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/atkritumu-skirosanas-punkti/.

Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Noslēdzoties akcijai “Kopā par tīrāku Baltijas jūru!”, sestdien, 17.septembrī, notiks piejūras sakopšanas talka Vecāķos, kuras laikā iecerēts sakopt pludmali līdz Daugavas grīvai.

Talka sāksies plkst.10 pie Vecāķu pludmales glābšanas stacijas, Selgas ielā.

Talkā tiks nodrošināti maisi atkritumu vākšanai, bet cimdi talkotājiem jāņem līdzi pašiem. Uz Vecāķiem var nokļūt ar Rīgas sabiedrisko transportu – 24. vai 29. autobusu, kā arī vilcienu.

Plašāka informācija mājaslapā talkas.lv.