Arhīvs birkai: Vide

Šovasar Rīgas pašvaldība noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti projektam*, kas paredz zaļās infrastruktūras attīstību un ieviešanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Projekta mērķis ir atbalstīt Rīgas pašvaldības pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņu izraisītus riskus, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, īstenojot zaļās infrastruktūras lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumus, veidojot un attīstot ilgtspējīgus un efektīvus ielu apstādījumus, kas iekļaujas esošajā pilsētvidē un veido zaļo koridoru savienojumus ar esošo pilsētas centra zaļo infrastruktūru.

Saskaņā ar Rīgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.- 2027.gadam noteikto, Rīgas pašvaldības apkaimēs ir plašas dabas un rekreatīvās teritorijas, taču tās nav savienotas ar zaļās struktūras elementiem pilsētas centrālajā daļā.


Izstrādātā projekta rezultātā tiks izveidota zaļā infrastruktūra ap 1,4 ha platībā Rīgas vēsturiskajā centrā – Ausekļa ielā, Elizabetes ielā (Eksporta līdz K.Barona ielai) un Kr.Valdemāra ielā (Raiņa bulvāris līdz Šarlotes ielai).

Projekts paredz ierīkojot apstādījumus esošajās apdobēs un izveidojot jaunas apstādījumu joslas, izveidot lietusūdeņu apsaimniekošanas risinājumus ietvju apdobēs, izveidot lietusdārzu un izvietot labiekārtojuma elementus.

Projekta realizācijas rezultātā pilsētā tiks samazināts karstuma salu efekts, atvieglota pilsētas ūdens kanalizācijas sistēma nokrišņu laikā, kā arī veidotas ērti kopjamas urbānās vides apstādījumu zonas. Projekta kopējās izmaksas ir 3,5 miljoni eiro, kas sastāv no ERAF un Rīgas pašvaldības finansējuma 528,6 tūkstošu eiro apmērā.

Par projekta realizāciju būs atbildīgs Ārtelpas un mobilitātes departaments, sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm. Projekta realizācijas laiks noteikts līdz 2027.gada 31.decembrim.

*“Zaļās infrastruktūras attīstība un ieviešana Rīgas vēsturiskajā centrā”

 

Rīgas pašvaldība līdz 20. augustam aicina galvaspilsētas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Iesaistīties teritorijas sakārtošanā var jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotājiem jāizvēlas kāda no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas, vai nu savākt atkritumus, vai veidot, piemēram, vietu jaunai puķu dobei vai zālienam. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeogrāfisko datu vietnē georiga.lv.

Lai pieteiktos atbalstam un norādītu, kāda veida atbalsts būs vajadzīgs, jāaizpilda pieteikuma anketaŠEIT. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori koordinēs tālāko atbalsta sniegšanu. Gadījumā, ja pieprasījums pārsniegs pieejamā atbalsta apjomu, pieteikumi tiks izskatīti un atbalstīti pieteikšanās rindas secībā, ņemot vērā arī apkaimju sadalījumu. Plānots, ka pieteikto atbalstu varēs saņemt septembra otrajā pusē.

Jau kopš 2023. gada Rīgas pašvaldība atbalsta iedzīvotāju biedrības, kuras vēlas sakopt pašvaldības teritorijas. Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, kuri paši savām rokām vēlējās labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs, pilotprojekta veidā tika izmēģināts praktiska atbalsta mehānisms – iedzīvotāju biedrībām sniegta melnzeme, komposts, zāliena sēklas un nodrošināti atkritumu konteineri.

Šajā pavasarī atbalstīti 40 Rīgas iedzīvotāju biedrību pieteikumi, un kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 312 kubikmetri melnzemes un 43 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 183 kg zāliena sēklu. Septiņās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizē un nodrošina RAIC, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

 

20. un 21. augustā Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus uz tikšanos par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2026. – 2030. gadam.

Tikšanās laikā būs iespēja iepazīties ar izstrādāto rīcības programmas projektu, tostarp plānotajiem pasākumiem daļiņu PM10, PM2.5, slāpekļa dioksīda (NO₂), benzola un benz(a)pirēna koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados. Tāpat nevalstisko organizāciju pārstāvji varēs dalīties ar novērojumiem par gaisa kvalitāti pilsētā un sniegts savus priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

 Tikšanās notiks:

 2025. gada 20. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Teikā, NVO namā Ieriķu ielā 43A, Lielajā zālē;

2025. gada 21. augustā no plkst. 16.00 līdz 18.00 Imantā, NVO nama telpās Slokas ielā 161 k-2.

Dalībai pasākumos jāpiesakās iepriekš – līdz 18. augustam, aizpildot reģistrācijas formu – ŠEIT.


Papildu informācija

Darbu pie Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030. gadam Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments uzsāka pagājušā gada oktobrī, un rīcības programma tiek izstrādāta sadarbībā ar piesaistīto projekta izpildītāju – SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Lai izvēlētos atbilstošākos pasākumus gaisa piesārņojuma koncentrācijas samazināšanai Rīgā nākamajos piecos gados, programmas izstrādes gaitā tiek apzināti dažādu ekspertu un gaisa kvalitātes uzlabošanā iesaistīto pušu viedokļi.

Papildus informācijai par gaisa kvalitātes problemātiku Rīgā iesakām noskatīties arī Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta prezentāciju “Gaisa kvalitāte Rīgā”, kas ierakstīta Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē 2025. gada 25. aprīlī. Ieraksts pieejams  – ŠEIT.

 

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti. Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

Krišjānis Krūmiņš, SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs:

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums mūsu visu dzīves kvalitātē – tas nozīmē tīrāku vidi, pārdomātāku resursu izmantošanu un smaku izplatības mazināšanu pilsētvidē. Pēc jauno metāntenku izbūves mums vairs nebūs neapstrādātu dūņu, kuras pašreizējo kapacitātes ierobežojumu dēļ nākas nogādāt Vārnukroga krātuvē. Turklāt jaunie apstrādes apjomi un uzlabotā infrastruktūra metāntenku parkā ļaus jau tuvākajā nākotnē mums būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu notekūdeņu attīrīšanas vajadzībām. Tā ir investīcija ar ilgtermiņa ieguvumu gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tās infrastruktūrai. Esam pārliecināti, ka projektu izdosies īstenot droši un kvalitatīvi, nepārtraucot esošo attīrīšanas iekārtu darbību.”

Starptautiski publiski pieejama iepirkuma rezultātā SIA “Industry Service Partner” piedāvājums ar līgumsummu 54,7 miljoni eiro (bez PVN) tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Projekta realizācija ietvers ne tikai divu jaunu metāntenku būvniecību, bet arī virkni citu ar esošo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu saistītu inženiertehnisko risinājumu, piemēram, inženierkomunikāciju, palīgēku un teritorijas pārbūvi, bez kuriem metāntenku darbība nebūtu tehnoloģiski iespējama.

“Esam gandarīti par iespēju kopā ar mūsu starptautisko partneri – vācu uzņēmumu “WTE Wassertechnik GmbH” – īstenot vienu no tehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības attīstības projektiem Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Tas ne vien pilnveidos SIA “Rīgas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas procesu, bet arī būs nozīmīgs izaicinājums mūsu uzņēmumam. Katram projekta posmam pieiesim ar vislielāko rūpību, ievērojot augstākos kvalitātes standartus. Šis ir svarīgs solis ceļā uz energoneitralitāti notekūdeņu attīrīšanā.”

SIA “Industry Service Partner” valdes loceklis Aigars Ločmelis

Paldies ekspertiem no SIA “Aqua-Brambis”, SIA “Firmas L4”, SIA “Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu biroja”, SIA “LAKALME” un SIA “ERNST & YOUNG BALTIC” par profesionālu atbalstu, konsultācijām un ekspertu viedokļiem, kas sniegti projekta sagatavošanas gaitā – sākot no projekta izstrādes līdz iepirkuma rezultātu, kā arī tehniskā, juridiskā un ekonomiskā pamatojuma izvērtējumam.

Projekts tiks finansēts gan no obligāciju programmas līdzekļiem, gan no kredītiestāžu, tostarp Eiropas investīciju bankas aizdevuma, kā arī uzņēmuma paša kapitāla.

Iepriekš jau ziņots, ka SIA “Rīgas ūdens” kļuva par pirmo Rīgas pašvaldības uzņēmumu, kas emitējis obligācijas kapitāla tirgū. 2025. gadā uzņēmums veiksmīgi īstenoja Eiropas zaļo obligāciju emisijas programmas pirmo kārtu. Obligācijas tika emitētas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu, un to kopējais apjoms sasniedza 20 miljonus eiro. Emisijas mērķis ir finansēt videi draudzīgus infrastruktūras projektus, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām, kā arī Latvijas un Rīgas ilgtspējas stratēģijām.


Par SIA “Rīgas ūdens”

SIA “Rīgas ūdens” ir lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā, kas nodrošina ūdens ieguvi, attīrīšanu un piegādi, kā arī notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu Rīgā un tās apkārtnē. Uzņēmuma prioritāte ir augstas kvalitātes pakalpojumu nodrošināšana, infrastruktūras attīstība un ilgtspējīga resursu izmantošana.

“Rīgas ūdens” ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, un pirmais Ziemeļeiropas uzņēmums, kas emitējis obligācijas saskaņā ar Eiropas Zaļo obligāciju (EuGB) standartu.


 

Visās Rīgas astoņās oficiālajās peldvietās ir laba ūdens kvalitāte un pēdējās analīzes liecina, ka peldēties drīkst arī visās citās iedzīvotāju iecienītajās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Oficiālajās peldvietās ūdens kvalitāti pārbauda Veselības inspekcija, savukārt Mājokļu un vides departaments šogad turpina arī iepriekšējo gadu praksi – veikt peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietās pie ūdenstilpēm.

Lai arī visās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba, tomēr pašvaldība iesaka izmantot oficiālās peldvietas Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un atpūtas zonā pie Ķīšezera, jo tās ir atbilstoši aprīkotas un tajās par peldētāju drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit.

Rīgas pašvaldība turpina aktīvi ierobežot invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatību galvaspilsētā un aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot par latvāņiem aizaugušām teritorijām Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Vairāk informācijas par ziņošanas kārtību pieejama mājaslapā vaad.gov.lv.

Saņemtie ziņojumi tiek reģistrēti invazīvo augu sugu datubāzē, kas kalpo par pamatu Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētajiem latvāņu ierobežošanas pasākumiem. Šobrīd Sosnovska latvāņa audzes Rīgā konstatētas tādos apkaimēs kā Zolitūde, Ziepniekkalns, Imanta, Čiekurkalns, Ķengarags, Dārziņi, Torņakalns, Bukulti u.c.

Latvāņa apkarošana Rīgā tiek veikta ar mehānisko metodi – pļaušanu četras reizes sezonā gandrīz desmit hektāru platībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un Augu aizsardzības likumu, zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir pienākums ierobežot latvāņa izplatību savās teritorijās. Privātīpašumos to veic īpašnieks vai valdītājs, izmantojot mehānisko, bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.

Rīgas pašvaldība katru gadu sezonas sākumā nosūta vēstules ar atgādinājumu privāto teritoriju īpašniekiem par viņu atbildību latvāņu apkarošanā. Ja īpašnieks neveic nepieciešamos pasākumus un nav informējis VAAD par plānoto ierobežošanas metodi, par veikto pārkāpumu var tikt izsludināts administratīvā pārkāpuma process, kuru veic pašvaldības policija.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam par latvāņu audzēšanu, izplatīšanu un neierobežošanu var tikt piemērots administratīvais sods:

  • privātpersonām – brīdinājums vai naudas sods līdz 1500 eiro,
  • juridiskām personām – brīdinājums vai sods līdz 3000 eiro.

Par latvāni:

Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir invazīva, Latvijas dabai sveša augu suga, kas apdraud vietējās ekosistēmas, lauksaimniecību un cilvēku veselību. Augs var sasniegt divu līdz trīs metru augstumu, tā lapas ir platas (līdz 1,5 m), ziedkopas – baltas vai viegli rozā, čemurā līdz 50 cm diametrā. Tas bieži sastopams pamestās teritorijās, ceļmalās, grāvjos, pie ūdenstilpēm, gar elektrolīnijām un dzelzceļa līnijām, no kurienes efektīvi izplatās plašākā teritorijā.

Visbiežāk invazīvais augs ir sajaucams ar vietējām čemurziežu sugām – meža zirdzeni un dižzirdzeni. Vieglāk pamanāmā atšķirība ir lapu forma. Zirdzeņu lapas ir vairākkārt plūksnaini saliktas un vizuāli līdzinās oša vai pīlādža lapām. Atšķirības novērojamas arī ziedkopu formā – dižzirdzenes ziedu čemurs ir izteikti izliekts, un auga ziedi ir zaļgandzeltenā krāsā. Meža zirdzenes ziedu čemuri ir kompaktāks un izmēros pamanāmi mazāks.

Sosnovska latvānim radniecīgais Sibīrijas latvānis ir daļa no vietējās Latvijas floras, un cilvēkam ir mazkaitīgs. Sibīrijas latvānis ir kompaktāks par Sosnovska latvāni. Lapas līdzīgi zirdzenēm ir plūksnaini saliktas, un visa auga virszemes daļa, ieskaitot ziedus ir izteikti zaļa.

Lai nepieļautu latvāņa vēl plašāku izplatību, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sadarboties un laikus ziņot par tā audzēm.

 

Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) projekts LIFE Osmo Baltic arī šogad īsteno  programmu “No koka uz koku” ar mērķi veicināt vecu koku ilgtermiņa saglabāšanu, nodrošinot piemērotu dzīvotni daudzām sugām. Īpašnieki aicināti pieteikt savus kokus bezmaksas sakopšanai līdz 15. septembrim, aizpildot tiešsaistes veidlapu pārvaldes interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā Programma “No koka uz koku”.

Dalībai programmā var pieteikt parasto ozolu, parasto liepu, parasto zirgkastaņu, parasto kļavu, parasto osi, parasto gobu un parasto vīksnu.

“Koki ir mājas dzīvajai dabai. Seno koku sakopšana ir atbalsts šīm dzīvotnēm, lai tās ilgstošāk spētu pildīt savas ekoloģiskās funkcijas. Sabiedrības izpratne par koku nozīmi dabā un piedalīšanās šādu vērtību saglabāšanā ir ļoti būtisks solis, lai ilgtermiņā veicinātu šādu dzīvotņu pastāvēšanu Latvijā,”

pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.

Programmā aicināti pieteikties īpašnieki (fiziskas, juridiskas personas, biedrības, pašvaldības u.c.), kuru īpašumā atrodas lielu dimensiju veci dobumaini lapu koki ar stumbra apkārtmēru vizmas 3 m (1,3m augstumā no zemes). Pārvaldes interneta vietnē arī skatāma plašāka informācija par programmu, tai skaitā programmas mērķa teritoriju karte un nolikums pieteikumu izvērtēšanai. No programmā pieteiktajiem kokiem tiks izvēlēti vismaz 200 koki, kam veiks koku stāvokļa novērtēšanu un sakopšanas darbus.

Iepriekšējā gadā dalībai programmā tika pieteikti teju 700 koki no visas Latvijas. Izvērtējot atbilstību, programmā uzņemti 197 koki, no kuriem 136 bija parastie ozoli. Šogad šiem kokiem jau uzsākti stāvokļa novērtēšanas darbi un rudenī, atbilstoši novērtēšanas rezultātiem, tiks veikta koku sakopšana.

Lieliem un veciem kokiem ir augsta kultūrvēstures un ainaviskā vērtība, un ar tiem saistītas dažādas dzīvnieku, augu un sēņu sugas. Visā Eiropā novērojama vecu koku skaita samazināšanās, kas negatīvi ietekmē ar šo dzīves vietu saistīto sugu pastāvēšanu nākotnē.

Veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga – lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga un sugas aizsardzības pasākumi sniedz lielu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā.

Pārvaldes projekta LIFE Osmo Baltic (LIFE22 NAT/LT/101113698) galvenais mērķis ir nodrošināt lapkoku praulgrauža aizsardzību, izveidojot pārrobežu ekoloģisko tīklu, kas savieno šīs sugas Lietuvas un Latvijas populācijas.  Projektu finansē Eiropas Savienības Vides un klimata rīcības programma (LIFE), Lietuvas Republikas Vides ministrija un Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Plašāka informācija pieejama vietnē www.daba.gov.lv, jautājumus varat uzdot projekta komandai, sūtot e-pastu uz adresi koki@daba.gov.lv vai pa tālr. 25656314 (darbdienās plkst. 9-17).

Papildus informācija:
Zanda Segliņa,
Dabas aizsardzības pārvaldes
projekta LIFE Osmo Baltic koordinatora asistente
Tālr. 28387179; e-pasts:  zanda.seglina@daba.gov.lv
www.daba.gov.lv, www.tiekamiesdaba.lv

 

Šovasar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments īsteno vērienīgu un tehniski sarežģītu projektu – jaunu koku stādīšanu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Desmit galvaspilsētas ielās paredzēts iestādīt 42 dažādu sugu kokus, bagātinot pilsētvides zaļo infrastruktūru un uzlabojot dzīves kvalitāti centra iedzīvotājiem un apmeklētājiem.

“Rīga jau šobrīd ir starp zaļākajām Eiropas galvaspilsētām, un mūsu mērķis ir pilsētas zaļās zonas ne tikai saglabāt, bet arī paplašināt. Koku stādīšana pilsētas centrā ir rūpīgi plānots ieguldījums gan vēsturiskā centra ainavas atdzīvināšanā, gan rīdzinieku veselīgai ikdienai,”

pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Šobrīd darbu veicējs – uzņēmums “Labie koki” – stādīšanas darbus jau ir pabeidzis Ganu, Stabu un Krišjāņa Valdemāra ielās. Jaunus kokus tuvāko nedēļu laikā stādīs arī Artilērijas, Tērbatas, Pulkveža Brieža, Lāčplēša, Merķeļa, Elizabetes un Baznīcas ielās.

Koku stādīšana Rīgas centrā prasa rūpīgu izpēti un projektēšanu, jo ielu telpas ir piesātinātas ar virszemes un pazemes inženierkomunikācijām. Katram no stādīšanas punktiem izstrādāti un saskaņoti būvprojekti – kopumā 16. Tehniskie risinājumi pielāgoti katras vietas specifikai, un atsevišķās vietās stādīšana norit nakts stundās, lai netraucētu satiksmi.

Stādīšanu uzrauga sertificēts arborists. Tiek stādīti dižstādi ar stumbra apkārtmēru 20–25 cm 1 metra augstumā, izmantojot īpaši pielāgotus augsnes substrātus, sakņu enkurojumus un TreeParker sistēmas – modulāras pazemes konstrukcijas, kas aizsargā koku sakņu zonu no sablīvēšanās, nodrošinot pietiekamu vietu, gaisu un mitrumu koka augšanai. Šādas sistēmas tiks izmantotas vietās ar ierobežotu zaļo zonu, piemēram, Elizabetes un Valdemāra ielās, kur koki jāsargā no pilsētvides slodzēm.

“Rīgā koku stādīšana vairs nav vienkāršs process – tā kļuvusi par inženiertehnisku uzdevumu. Blīvi apdzīvotās teritorijās jāizmanto īpašas metodes, kas nodrošina koka augšanu pat zem ceļiem un ietvēm. Ir patiess gandarījums, ka šādas mūsdienīgas tehnoloģijas tiek izmantotas arī Rīgā, un tas ir solis pretim ilgtspējīgākai pilsētvides attīstībai,”

uzsver SIA “Labie koki” vadītājs Edgars Neilands.


Mājokļu un vides departaments gada pirmajā pusē pilsētas ielās iestādījis jau teju 100 dižstādu un koku stādīšanu turpinās arī rudenī. Tāpat kokus stāda arī citas pašvaldības struktūrvienības un uzņēmumi. Piemēram, SIA “Rīgas meži” parkos šogad iestādīja 50 kokus un vēl tikpat plāno iestādīt rudenī. Īpašuma departaments plāno iestādīt 75 kokus Uzvaras parkā, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde plāno iestādīt vairākus simtus koku Mūkusalas krastmalā un jaunajos mobilitātes punktos pie dzelzceļa stacijām, bet Ārtelpas un mobilitātes departaments stādīs kokus Zolitūdes piemiņas vietā, Skanstes ielā, J. Čakstes gatvē un pie jaunās veloinfrastruktūras projektiem.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas – Latvijas savvaļas augu oāzes dabas daudzveidības saglabāšanai, kas tagad krāšņi uzziedējušas un priecē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

Šogad pļavas tiks veidotas piecās jaunās vietās Rīgā – Skanstes parkā, Uzvaras parka atjaunotajā daļā, Buļļupes promenādē, Ķīpsalā pretim Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseinam kā arī divas pilsētas pļavu teritorijas tiks izveidotas Latvijas Universitātes Akadēmiskā centrā. Līdz ar jaunajām savvaļas augu oāzēm Rīgas pilsētas pļavu tīklā jau būs vairāk nekā 40 teritorijas ar kopējo platību aptuveni 16 hektāri.

Jauno pilsētas pļavu ierīkošanā tiks izmantotas dažādas dabisko zālāju atjaunošanas metodes – sugām bagātas zāles pārnese no dabas lieguma “Vecdaugava ” dabiskajiem zālājiem, vietējo savvaļas augu sēklu sēšana un stādu stādīšana.

Urbānās vides loma dabas daudzveidības saglabāšanā turpina pieaugt, arī šādas teritorijas nereti kalpo kā vietējo savvaļas augu patvērumu vietas. Pilsētas pļavas bagātina apkaimju zaļās zonas, piesaista apputeksnētājus, sniedz Latvijas dabai raksturīgo augu iepazīšanas pieredzi iedzīvotājiem, kā arī nodrošina virkni ekosistēmu pakalpojumu – lietus ūdens uztveršanu un attīrīšanu, pilsētas atvēsināšanu, oglekļa saistīšanu augsnē un citus. Katrai pilsētas pļavai izstrādāts atbilstošs apsaimniekošanas plāns.

Pilsētas pļavas tiek pļautas ne biežāk kā divas reizes sezonā, turklāt paredzot visa nopļautā materiāla izvākšanu. Regulāra pļaušana jānodrošina vienīgi gar brauktuvēm, ietvēm un gājēju ceļiem. Līdz maija beigām lielākajā daļā pilsētas pļavu tika veikta pirmā pļaušanas reize. Agrā pļauja nepieciešama, lai ierobežotu nevēlamās ekspansīvās sugas – kamolzāli, vārpatu, aireni, gārsu, nātri – nodrošinot labākus augšanas apstākļus sētajiem pļavas augiem. Otrā pļaujas reize tiek organizēta pēc augu noziedēšanas, vasaras beigās, lai nepieļautu kūlas veidošanos.

Papildus teritorijas pļaušanai Pilsētas pļavās notiek arī invazīvo sugu – Kanādas zeltslotiņas, cirtainās skābenes, daudzlapu lupīnas un austrumu dižpērkones – ierobežošana, izrokot nevēlamos augus un nepieļaujot to ziedēšanu.

  Visas pilsētas pļavas redzamas interaktīvajā kartē – ŠEIT.

Katru gadu Pilsētas pļavās Latvijas Dabas fonda eksperti veic veģetācijas monitoringu, pēc kurā ievāktajiem datiem ir redzama izteikta pozitīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Gandrīz visās pļavās kopš to ierīkošanas ticis konstatēts esošo augu sugu daudzveidības pieaugums, ar izteikti vietējās floras pārsvaru. Daudzās no teritorijām, kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas pļavā, Dreiliņkalna pļavā, Imantas tirgus pļavā, Jūrmalas gatves pļavā un Juglas promenādes pļavā tikušas fiksētas arī bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas.

Pilsētas pļavu projekts tika sākts 2021. gadā projekta “urbanLIFEcircles” gaitā ar mērķi saglabāt, pilnveidot un ilgtspējīgi apsaimniekot zaļo infrastruktūru pilsētās, palielināt bioloģisko daudzveidību, atjaunot un uzlabot ekosistēmu savienojamību un veselību, kā arī sniegt iedzīvotājiem jaunas atpūtas zonas.

Projektu “urbanLIFEcircles” īsteno Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Tartu pilsētas pašvaldību un Orhūsas pilsētas pašvaldību, kā arī vairākiem partneriem no Igaunijas. Projektu finansē ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds, un tas norisināsies līdz 2027. gadam ar minimālo sasniedzamo mērķi – 45 pilsētas pļavu teritorijas ar kopējo platību 15ha. Šogad pilsētas pļavu kopējais skaits ir 44 teritorijas, ar kopējo platību 16 ha.

 

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.


Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas: