Arhīvs birkai: Vide

“Zaļajā pēcpusdienā” Daugavgrīvā iepazīstinās ar dabas parka “Piejūra” apsaimniekošanu

Piektdien, 22. septembrī, no plkst.12.00 līdz 15.00 dabas parka “Piejūra” teritorijā Daugavgrīvā notiks informatīvs pasākums “Zaļā pēcpusdiena”, kura laikā ik viens aicināts iepazīties ar dabas liegumā veiktajām biotopu, zālāju apsaimniekošanas darbībām un to nozīmi.

Pasākumu rīko Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta Vides pārvalde sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi Eiropas ilgtspējīgās attīstības nedēļas laikā.

“Zaļajā pēcpusdienā” paredzētas arī izziņas lekcijas/ ekskursijas dabas ekspertu Dainas Bojāres un Arņa Zacmaņa pavadībā, kur apmeklētājus iepazīstinās ar dabas parka “Piejūra” dabas lieguma zonas “Daugavgrīva” nozīmi putnu un augu sugu daudzveidības saglabāšanā.

PASĀKUMA PROGRAMMA

• 12:00 – Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Dabas aizsardzības pārvaldes stāstījums par dabas parku “Piejūra”, dabas parka dabas lieguma zonā “Daugavgrīva” veiktajiem biotopu, zālāju apsaimniekošanas pasākumiem
• 13:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas eksperti Dainu Bojāri par sastopamajām botāniskajām vērtībām
• 14:00 – Lekcija/ekskursija ar dabas ekspertu Arni Zacmani par sastopamo putnu sugu daudzveidību, kopīga putnu vērošana.

Darbosies Dabas aizsardzības pārvaldes telts. Pasākums piemērots arī bērniem.

📌Tikšanās vieta: stāvlaukums pie Birutas Baumanes bruģētās takas sākuma. Nokļūšanas iespējas ar sabiedrisko transportu: kursē 3. autobuss maršrutā Pļavnieki- Daugavgrīva. Skatīt kartē – ŠEIT

📌Vēlama iepriekšējā pieteikšanās – ŠEIT

Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)

Lai gan Baltijas jūras reģiona valstis jau ilgstoši strādā pie barības vielu un bīstamu vielu emisijas mazināšanas, pa pilsētu lietus ūdens sistēmām vidē joprojām nokļūst naftas produkti, metāli (svins un varš), organiskais piesārņojums un citas videi kaitīgas vielas. Projekts MUSTBE plāno uzlabot lietusūdens attīrīšanu, apvienojot dabā balstītus risinājumus (NBS) ar digitālajām tehnoloģijām, tādējādi maksimāli palielinot attīrīšanas procesa efektivitāti un palielināt pašvaldību spēju uzraudzīt to kvalitāti.

PROJEKTA MĒRĶIS

Izstrādāt jaunus tehnoloģiskus un digitālus daudzdimensiju risinājumus lietusūdens pārvaldībai un apsaimniekošanai, demonstrējot lietusūdens attīrīšanas, monitoringa un atkārtotas izmantošanas iespējas pilsētā. Projekta rezultātā samazināsies bīstamo vielu un toksīnu ieplūdes apjoms, kas nonāk Baltijas jūrā projektā iesaistīto pilsētu pilotteritorijās, nodrošinot a) plūdu riska samazināšanos mainīgajā klimatā, b) ūdens kvalitātes uzlabošanos lietusūdens izplūdes vietās, c) uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu un pilsētas ūdens cikla pārvaldību un d) noturīgāko pilsētvidi iedzīvotājiem.

Paredzams, ka jaunie izstrādātie viedie dabā balstītie risinājumi nodrošinās piesārņojuma attīrīšanas efektivitāti vismaz 60% apmērā suspendētajām vielām, 30% kopējam slāpeklim, 60% patogēniem (e-Coli), 50% ogļūdeņražiem (naftas produktiem), 40% smagajiem metāliem.

PROJEKTA PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES

● Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datu bāzes izstrāde pilsētu pilotteritorijām, lai apvienotu pieejamos datus vairāku faktoru analīzei;
● Pilotteritoriju izpēte (t.sk. ģeodēziskie darbi, lietusūdens analīzes);
● Tehnisko risinājumu daudzdimensiju analīze lietusūdens attīrīšanai un izstrāde;
● Uzturēšanas vadlīniju sagatavošana izstrādātajiem risinājumiem;
● Risinājumu izbūve/uzstādīšana partnerpilsētu izvēlētās pilotteritorijās;
● Pilotteritoriju monitorings, t.sk. monitoringa programmas izstrāde;
● Komunikācijas un pieredzes apmaiņas aktivitātes.

PROJEKTA PARTNERI

  • Vīmsi pašvaldība (Igaunija) Vadošais partneris
  • Satakuntas Lietišķo zinātņu universitāte (Somija)
  • Tallinas Tehnoloģiju universitāte (Igaunija)
  • Tallinas pilsēta (Igaunija)
  • Pori pilsēta (Somija)
  • Sēderhamnas pašvaldība (Zviedrija)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība (Latvija)
  • Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija)

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 3 980 476 EUR. Rīgas pilsētai paredzētais budžets 638 584 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 510 867,20 EUR.

MUSTBE projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.05.2023. – 30.04.2026.

Kontaktinformācija: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Logo_MUSTBE_Interreg

Vecāķu pludmalē izbūvēta jauna pastaigu laipa

Atsaucoties iedzīvotāju iniciatīvai un realizējot līdzdalības budžeta projektu, šovasar Vecāķu pludmalē vairāku simtu metru garumā izbūvēta jauna koka pastaigu laipa, kas gar jūras malu savieno Vecāķu glābšanas stacijas pieeju Selgas ielā un Pludmales ielas pieeju.

Projektu 2021. gadā līdzdalības budžeta konkursā iesniedza “Vecāķu biedrība” un to īstenoja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Izmantojot šādu pastaigu laipu iedzīvotāji varēs izbaudīt jūras skatu, pastaigājoties gar krastu, piekļūt vasaras laikā pludmalē ierīkotajām kafejnīcām, ērti tikt no Pludmales ielas līdz glābšanas stacijai un otrādi, kā arī tikt līdz cietajām smiltīm un peldvietai. Laipa izvietota starp ģērbtuvēm un volejbola laukumiem, netraucējot aktīvās atpūtas zonai.

Izbūvētās laipas kopējais garums ir 255 metri. Pie tās izveidotas divas atpūtas terases ar soliņiem. Projekts uzlabo vides pieejamību, organizē intensīvo cilvēku plūsmas pārvietošanos peldvietā, nodrošina ērtu pārvietošanos peldvietas smilšainajā daļā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ģimenēm ar bērnu ratiņiem.

Izbūvētā pastaigu laipa ir sezonāla būve, līdz ar to rudens periodā laipu demontēs un uzstādīs atpakaļ pavasarī pirms peldsezonas atklāšanas.

Projekta gaitā tika pilnā apjomā realizēta “Vecāķu biedrības” iesniegtā ideja. Projekta izmaksas bija gandrīz 50 000 eiro.

🔎 No 1. oktobra iedzīvotāji līdzdalības budžeta konkursā varēs balsot par šogad iesniegtajām idejām, ar kurām var iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē balso.riga.lv.

Vakarbuļļos izveidota jauna Veselības taka

Dabas parka Piejūra” teritorijā Vakarbuļļos ir izveidota labiekārtota Veselības taka, kurā dažāda vecuma cilvēki ar atšķirīgu fizisko sagatavotību var izkustēties, atrodoties dabā, vienlaikus mazinot apmeklētāju antropogēno slodzi uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem.

📌 Veselības takā pieejami:
● vingrošanas elementi un bērnu rotaļu elementi;
● soliņi;
● izveidotas velosipēdu novietnes;
● uzstādīti informatīvi stendi, kas ir kā pieturas punkti, kuros ir norādīti viegli saprotami, uz vietas izpildāmi un visām vecuma grupām pielāgoti vingrinājumi, t.sk. informatīvais stends, kurā iekļauta informācija par dabas parku “Piejūra”.

Informācija par vingrojumiem ir pieejama arī braila rakstā. Lai jauno taku varētu izmantot pastaigām diennakts tumšajā laikā, tā marķēta ar gaismu atstarojošām norādēm.

“Veselības taka ir lieliska iespēja Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būt fiziski aktīviem un baudīt dabas tuvumu. Jaunā taka ir paredzēta ikvienam, neatkarīgi no dzimuma un vecuma – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Tā piemērota arī māmiņām ar ratiņiem un personām ar kustību traucējumiem, jo pieejama infrastruktūra ērtai taku lietošanai ratiņos un ratiņkrēslos,”

stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Veselības taka ir izveidota, pateicoties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektam “Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “Piejūra” (Natura 2000 vieta)” (Projekta Nr.5.4.3.2/22/A/008). Tā mērķis ir attīstīt antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru dabas parkā “Piejūra” iedzīvotāju, pilsētas viesu un teritorijas apsaimniekotāju vajadzībām, kā arī veikt kompleksus apsaimniekošanas pasākumus. Projektā arī izbūvēti jauni ceļa segumi operatīvā transporta vajadzībām, kā arī plānota piejūras kāpas kvalitātes uzlabošana Mangaļsalā un zālāju biotopa apsaimniekošana un atjaunošana.

PAR DABAS PARKU

Dabas parks “Piejūra” ir izveidots 1962. gadā un tā platība ir 4315 ha. Dabas parks “Piejūra” ir Natura 2000 teritorija, putniem starptautiski nozīmīga vieta, kas ietver trīs lielāko Latvijas upju — Lielupes, Daugavas un Gaujas — ietekas Rīgas jūras līcī. Dabas parks izveidots, lai saudzētu vecos piejūras mežus un kāpas, kā arī retas augu un dzīvnieku sugas. Projekts “ Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras attīstība un biotopu statusa uzlabošana dabas parka “„Piejūra” (Natura 2000 vieta)” Nr. Nr.5.4.3.2/22/A/008 ir īstenots ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Natura 2000 tīkls Eiropā izveidots ar mērķi aizsargāt un pārvaldīt apdraudētās sugas un biotopus to dabīgajā areālā Eiropā, neatkarīgi no valsts robežām. Vienotajā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā iekļaujas katra dalībvalsts ar savu aizsargājamo teritoriju sistēmu. Latvija Natura 2000 tīklā ir kopš 2004.gada – tās ir 333 Natura 2000 teritorijas (326 sauszemes un septiņas jūras teritorijas) un kopumā aptver 12% Latvijas teritorijas.

Informatīvais stends

Velnezerā notiks zivju zvejas demonstrējums un informatīvs pasākums pirms plānotās ezera attīrīšanas

Trešdien, 6. septembrī no plkst. 16.00 līdz 19.00 Juglā pie Velnezera norisināsies pasākums, lai informētu vietējos iedzīvotājus par plānotajām ezera attīrīšanas aktivitātēm, savukārt ceturtdien, 7. septembrī ,no plkst. 7.00 līdz 7.30 plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti piedalīties zivju monitoringa demonstrējumā.

Pasākuma laikā tiks sākta diskusija ar vietējiem iedzīvotājiem par ezerā plānotajām aktivitātēm ar mērķi apkopot biežāk uzdotos jautājumus, lai īstenotu ezera attīrīšanu 2024. gadā, izmantojot Baltijā inovatīvu metodi – ALUM.

Pasākumā būs iespēja uzdot jautājumus Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem, kā arī vērot, kā notiek ikmēneša ūdens paraugu ievākšana ezera priekšizpētes vajadzībām. Tikšanās vieta pie Juglas Velnezera – teltī, netālu no labiekārtotās peldvietas.

🔹 Trešdien, plkst. 19.00 ezerā tiks izvietoti zinātniskās zvejas tīkli.
🔹 Pasākuma otrajā dienā, ceturtdien plkst. 7.00 no rīta šie tīkli tiks vilkti ārā no ezera, lai veiktu zivju šķirošanu un mērīšanu.

Projekta “TRUST ALUM” gaitā 2024. gada vidū tiks veikta Baltijā pirmā ezera attīrīšana no vēsturiskā fosfora piesārņojuma izmantojot Skandināvijā populāru ALUM metodi. Ezera attīrīšanu veiks eksperti no Zviedrijas ar patentētu EKOBENTIK iekārtu. Zivju zveja tiks veikta pirms un pēc ezera attīrīšanas, lai demonstrētu ALUM metodes nekaitīgumu. Zveja ir viena no ezera priekšizpētes aktivitātēm.

PAR ALUM MODELI UN DARBU AKTUALITĀTI

Vēsturiskais fosfora piesārņojums veicina aļģu ziedēšanu vasarās, skābekļa daudzuma samazināšanos un ezeru aizaugšanu. Rezultātā samazinās ezeru piemērotība rekreācijai (makšķerēšana, peldēšana), mazinās bioloģiskā daudzveidība un rodas draudi iedzīvotāju veselībai zilaļģu ziedēšanas laikā.

ALUM attīrīšanas metodi plaši izmanto dzeramo ūdeņu un notekūdeņu apstrādē, bet metodes pamatā ir dabā sastopamā alumīnija sulfāta sāls pielietošana fosfora saistīšanai nogulumos. Zviedrijā ar panākumiem ALUM attīrīšanas metodi izmanto vairāk nekā 60 gadus un ir vismaz 250 pozitīvu piemēru. Metodes priekšrocības ir ātrs rezultāts (ūdens dzidrums palielinās jau dažu dienu laikā) un ilgtermiņa pozitīva ietekme, kas var saglabāties gadiem. Velnezers izvēlēts par Baltijas mērogā pirmo ALUM metodes demonstrācijas vietu.

KĀDĒĻ ATTĪRĪS TIEŠI VELNEZERU?

Velnezers ir beznoteces brūnezers, kas atrodas daudzstāvu māju ielokā – Rīgā, Juglas apkaimē. Ezers vienmēr bijis nozīmīgs vietējiem iedzīvotājiem. Te mazgāta veļa, peldināti zirgi, apkārtējā teritorija kādreiz izmantota lauksaimniecībai, līdz tika blīvi apbūvēta. Cilvēku darbības rezultātā ezerā nonāca lieli fosfora apjomi. Velnezera bioloģiskā daudzveidība ir noplicināta, ūdenī ir maz skābekļa un vasarās var novērot aļģu ziedēšanu. Ezera kvalitāte ir zema un tas aizaug.

PAR PROJEKTU

Aktivitātes norisināsies projekta TRUST ALUM (Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam) gaitā, kurā deviņas partnerorganizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas sadarbosies ALUM metodes popularizēšanā un ieviešanā Baltijas valstīs. Vairāk par projektu: https://interreg-baltic.eu/project/trust-alum/

Projekta kopējais finansējums (visiem partneriem) ir 497 742 eiro, no kuriem 398 194 eiro sedz Interreg programma un 99 548 eiro ir projekta partneru līdzfinansējums. Attiecībā uz Velnezeru kopējais finansējums ir 11 200 eiro, no kuriem Rīgas pašvaldības līdzfinansējums būs 2240 eiro.

Papildu informācija: Inga Retiķe, Latvijas Hidroekoloģijas institūts, komunikācijas vadītāja, e-pasts: inga.retike@lhei.lv

Rīdzinieki aicināti apskatīt ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”

Lai aktualizētu cigarešu izsmēķu piesārņojuma problemātiku, Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 16. septembrim, kampaņas “Save Our Sea” laikā, apskatīt rātsnamā izvietoto SIA “Zaļā josta” ceļojošo ekspozīciju “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” un platformā iesaisties.riga.lv pārbaudīt savas zināšanas par izsmēķu ietekmi uz vidi.

Katru gadu 31. augustā Baltijas jūras piekrastes valstīs tiek atzīmēta Baltijas jūras diena, un 2023. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta Tallina kopā ar Helsinkiem un Pasaules talku “Let’s Do It World” aicina pievērst uzmanību Baltijas jūras vides problēmām un dot iespēju tās krastos dzīvojošajiem rīkoties pašiem un sakopt Baltijas piejūras zonas, pludmales un kāpas. Šogad Latvijas pašvaldības kopā ar Lielās talkas organizatoriem vienojušās sevišķu uzmanību pievērst izsmēķu radītajai ietekmei uz vidi, īpaši pludmalēs un peldvietās.

📌 Lai pievērstu rīdzinieku un arī pašvaldības pārstāvju uzmanību izsmēķu radītajam piesārņojumam, to ietekmei uz vidi un pareizai izsmēķu utilizēšanas nozīmei, Rīgas domes ēkā līdz 16. septembrim ir apskatāma SIA “Zaļā josta” ceļojošā ekspozīcija “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd”. Ekspozīcija izvietota rātsnama 5. stāvā.

  • Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

📌 Savukārt, lai veicinātu rīdzinieku izpratni par cigarešu izsmēķu un atkritumu šķirošanas problēmu, pašvaldība aicina aizpildīt zināšanu pārbaudes testu ar 12 jautājumiem platformā iesaisties.riga.lv. Dalībnieki, kuri pareizi atbildēs uz visiem testa jautājumiem, piedalīsies trīs balvu grozu izlozē no Rīgas pašvaldības, SIA “Zaļā josta” un SIA “Getliņi EKO”. Pirms testa pildīšanas aicinām noskatīties “Zaļās jostas” izglītojošo īsfilmu “Izsmēķa ceļš”, kas apskatāma organizācijas Youtube kontā – ŠEIT

Cigarešu filtri, kas izgatavoti no plastmasas, ir viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma avotiem pasaulē. Kā noskaidrots SIA “Zaļā josta”, SIA “Rīgas ūdens” un Rīgas pašvaldības veiktajā eksperimentā 2022. gada vasarā, ik dienu Rīgas lietus ūdens kanalizācijā varētu nonākt aptuveni 104 000 cigarešu izsmēķu, kurus rīdzinieki un pilsētas apmeklētāji nomet zemē, neiedomājoties par to ietekmi uz vidi. Tie atstāj ilgstošu un būtisku ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un arī cilvēkiem, jo bioloģiski nenoārdās. Tāpat izsmēķus nevar pilnībā izfiltrēt ūdens attīrīšanas sistēmās, jo tie sadalās sīkās plastmasas daļiņās un neizbēgami nonāk jūrā un citās ūdenstilpēs. No cigarešu izsmēķiem ir droši atbrīvoties tikai nešķiroto sadzīves atkritumu konteineros un tvertnēs.

Izsmēķu piesārņojuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no cilvēku kultūras un rīcības, tomēr smēķēšanu peldvietās Latvijā ierobežo arī normatīvie akti. Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumu peldvietās smēķēt ir aizliegts, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Šādas īpašas smēķēšanas zonas ar metāla urnām izsmēķiem līdz šim ierīkotas Vecāķu, Lucavsalas un Vakarbuļļu peldvietās. Vakarbuļļu peldvietā pašvaldība šogad izveidos vēl vienu īpas ierīkotu smēķēšanas zonu.

Kampaņā “Save Our Sea” iesaistījušās pilsētas un to iedzīvotāji Somijā, Ālandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā. No Latvijas kampaņā “Save Our Sea” dalību pieteikušas septiņas pašvaldības: Rīga, Jūrmala, Liepāja, Ventspils, Ādažu novads, Talsu novads un Valmieras novads.

Fotogalerija no izstādes “Kas pazūd no acīm, dabā nepazūd” skatāma ŠEIT

Eiropas mobilitātes nedēļas laikā aicina izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus

Rīgas pašvaldība aicina pilsētas uzņēmumus, pakalpojumu sniedzējus, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļā, kas norisināsies no 16. līdz 22. septembrim, un mudināt savus darbiniekus šajā laikā neizmantot privātās automašīnas, bet ikdienas gaitām izvēlēties videi draudzīgu pārvietošanās veidu – sabiedrisko transportu, velosipēdu vai pārvietoties ar kājām.

Daudzviet Eiropā no 16. līdz 22. septembrim ar saukli “Taupi enerģiju” norisināsies tradicionālā Eiropas mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus pēc iespējas mazāk izmantot privātos transportlīdzekļus, tādā veidā popularizējot zaļo dzīvesveidu un samazinot emisiju un piesārņojuma apjomu pilsētās. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmumus un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai, organizējot saviem darbiniekiem izglītojošas aktivitātes par katra indivīda ietekmi uz klimata pārmaiņām, un mudinot pēc iespējas mazāk ikdienā lietot privātās automašīnas.

“Rūpes par vidi nevar būt tikai vārdos – tāpat kā jebkurā jomā, mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa rada taustāmu rezultātu. Rīga pilnvērtīgi iesaistās Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātēs, kas ir teicama iniciatīva, kā informēt par videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem un tam piemērotu infrastruktūru mūsu pilsētā. Aicinu iesaistīties Eiropas mobilitātes nedēļas notikumos, jo mēs visi kopā veidojam Rīgu par videi un cilvēku veselībai draudzīgāku pilsētu”.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Lai samazinātu transporta ietekmi uz vidi, arī Rīgas pašvaldība saviem darbiniekiem iespēju robežās nodrošina dažādus mobilitātes risinājumus un alternatīvās pārvietošanās iespējas. Piemēram, pie domes ēkas izvietotas velonovietnes, savus velosipēdus rātsnamā strādājošie var novietot ēkas pagrabā, darbinieki un apkaimju centru koordinatori darba vajadzībām var izmantot koplietošanas velosipēdus, pašvaldības policijas darbiniekiem ir pieejami elektroskūteri u.tml.

🔎 Vienlaicīgi Rīgā turpinās veloinfrastruktūras izbūve – šobrīd pilsētā veloceliņi ir vairāk nekā 120 km garumā un ierīkota 351 velonovietne, kur kopumā var novietot 1920 velosipēdus. Pērn izbūvēts veloceļš “Centrs – Ziepniekkalns”, bet šogad plānots atklāt veloceļu “Imanta-Daugavgrīva”. Tāpat nākotnē plānots veloinfrastruktūru izbūvēt vai uzlabot uz vairākiem tiltiem Rīgā, bet, paaugstinot drošību, tiek ieviestas 20 km/h un 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas. Savukārt, pieaugot elektroskūteru apjomam pilsētā, septembrī paredzēts izveidot īpašas elektroskūteru stāvēšanas zonas. Lai ikvienam būtu pieejams sabiedriskais transports – tiek modernizēta infrastruktūra, kā arī dažādas iedzīvotāju grupas sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas vai ar lielām atlaidēm.

Lai popularizētu videi un cilvēka veselībai draudzīgus pārvietošanās veidus, arī šogad Eiropas mobilitātes nedēļas laikā Rīgas pašvaldība organizēs aktivitātes, kuras būs veltītas dažādiem mobilitātes risinājumiem: velotransportam, elektriskajam transportam, sabiedriskajam transportam, inovācijām pilsētā. Detalizēta programma par plānotajām aktivitātēm tiks publicēta mājas lapā riga.lv septembra sākumā.

Eiropas mobilitātes nedēļa ir Eiropas Komisijas izglītojošā kampaņa, kas katru gadu norisinās no 16. līdz 22. septembrim, ar mērķi veicināt iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās. Kampaņai ik gadu pievienojas arvien vairāk pilsētu, organizējot aktivitātes, kas vērstas uz sabiedrības uzvedības maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu vai citus videi draudzīgus transporta risinājumus.

Aicinām cilvēkus ar kustību traucējumiem apmeklēt un izzināt teju 40 Latvijas kultūras un dabas mantojuma objektus

Kopš 2017. gada ar Kultūras ministrijas (KM) piesaistīto Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu Latvijas reģionos izbūvēta un atjaunota virkne kultūras un dabas mantojuma objektu – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas, dārzi, tilti, promenādes, pludmales un citas vietas.

Tūrismu veicinošas aktivitātes “Atrastā Latvija” ietvaros KM šīs vasaras izskaņā aicina apmeklēt un izzināt teju 40 objektus, kas pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, t.sk. tiem, kas izmanto ratiņkrēslu.

Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv

“Stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu unikālajās, mantotajās un jaunradītajās materiālajās un garīgajās kultūras vērtībās, tāpēc ar Kultūras ministrijas piesaistīto starptautisko līdzfinansējumu paveiktais Latvijas pašvaldībās ir nozīmīgs ne tikai šodienas skatījumā, tas ļaus saglabāt un nodot unikālās Latvijas mantojuma vērtības arī nākamajām paaudzēm. Kultūras ministrijai ir ļoti būtiska to pieejamība maksimāli plašai sabiedrībai, tostarp mūsu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc mūsu iniciatīvas veiktā aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu apsekošana ļāvusi izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus, kas pašvaldībām varētu ļaut tuvākajā nākotnē uzlabot vides pieejamību ne tikai cilvēkiem ar kustību, bet arī dzirdes un redzes traucējumiem.”

atzīmē kultūras ministrs Nauris Puntulis

Pirms šīs sezonas tūrismu veicinošās aktivitātes “Atrastā Latvija” atklāšanas vides pieejamības eksperti veica visu objektu pieejamības cilvēkiem ar kustību traucējumiem novērtējumu – procesā tika pārbaudīta piekļūšana pie objektiem, specializēto rampu un uzbrauktuvju izvietojums, stāvvietu pieejamība, objektā pielāgotās ekspozīcijas un citi būtiski aspekti. Izvērtējuma rezultātā aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē – www.atrastalatvija.lv – pie katra no objektiem, kuru eksperti atzinuši par atbilstošu, pievienots arī apraksts, atspoguļojot konkrētās vietas pieejamības specifiku.

“Priecājamies redzēt, ka Latvijas tūrisma galamērķi ir ne tikai saglabājuši mūsu kultūras un dabas mantojumus, bet arī kļuvuši iekļaujoši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Aktivitātes “Atrastā Latvija” objektu pārstāvji, domājot par vides fizisko pieejamību, paveikuši lielu darbu. Ceru, ka arvien vairāk objektu turpinās godāt savu vēsturi un padarīs to pieejamu ikvienam cilvēkam,”

iezīmē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane

Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Ziepniekkalna apkaime kļūs iedzīvotājiem draudzīgāka

Ziepnniekkalna apkaime šogad kļūs patīkamāka un iedzīvotājiem draudzīgāka, jo jau šonedēļ Rīgas pašvaldība sāks atjaunot apkaimes sirdi – vēsturisko Ēbelmuižas parku. Darbu gaitā izveidos bruģa un grants celiņus, dažādus labiekārtojuma elementus un izbūvēs jaunu apgaismojumu.

“Kvalitatīva pilsētvide nozīmē iespēju pavadīt brīvo laiku sakoptā, pieejamā un zaļā vidē tuvu pie mājām. Ziepniekkalna parks nu atgūs jaunu elpu, priecējot ar skaistu senās muižas parku, kā arī ērtāku un pieejamāku vidi!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Būvdarbus parkā ir paredzēts sākt šonedēļ un pabeigt oktobrī. Darbus veiks divās kārtās – pirmā kārta ietvers teritoriju starp Zaļenieku ielu, Ēbelmuižas ielu, parkā esošo dzīvojamo māju robežu un parka asfalta gājēju ceļu, bet otrajā kārtā izbūvēs pārējo parka daļu.

Kopā plānots uzbūvēt 2640 m2 bruģa seguma celiņus un 4270 m2 grants seguma celiņus. Paredzēts uzstādīt 40 soliņus, kā arī atkritumu urnas un velostatīvus. Darbus pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pasūtījuma veiks iepirkuma konkursā uzvarējusī pilnsabiedrība “BI ZENG”.

Savukārt pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” plāno parkā veikt apgaismojuma izbūves darbus.

9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu. Tas ir viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem un uzskatāms par apkaimes sirdi. Parkā aug Pārdaugavā resnākais dižozols, tā apkārtmērs ir 5,6 metri.

20. gadsimta 70. gados parks netika īpaši kopts, 20. gadsimta 80. gadu vidū tas sāka pamazām izaugt un pārvērsties par necaurejamiem džungļiem.

2015. gadā Ēbelmuižas parkā no Rīgas centra iekšpagalma pārstādīja 20-30 gadīgu pelēko riekstkoku, kam tur bija kļuvis par šauru. 2016. gadā parkā iestādīja piecus no desmit Šveices vides aktīvista Šahverdi Ahadova Rīgai dāvinātajiem augstvērtīgās grieķu valriekstu stādiem, kas ziedēs ar rozā ziedēm. Lai parks kļūtu par zaļu un aizsargātu pilsētvidē, SIA “Rīgas meži” 2017. gadā sāka norobežojošu stādījumu ierīkošanu teritorijas perimetrā.

2019. gadā parkā iestādīts ozols un trīs liepas. 2020. gadā SIA “Rīgas meži” Ēbelmuižas parkā iestādīja 15 kokus, izveidojot stādījumus gar Ēbelmuižas ielas malu.

Laika gaitā paredzēts kokaugu dažādību papildināt ar ošlapu kļavu, parastajiem parūkkokiem, Amerikas tulpjukoku, Serbijas eglēm, Amerikas liepu, parastās kļavas šķirnēm un lapeglēm.

Rīdzinieki aicināti paust viedokli par plānotajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā

Rīgas pašvaldība sagatavojusi izmaiņas saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas paredz veicināt dalīti vākto atkritumu šķirošanu un ieviest obligātus bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) konteinerus pie daudzdzīvokļu mājām, kā arī nosaka stingrākus noteikumus atkritumu konteineru izvietošanai.

Par iecerētajām izmaiņām rīdzinieki aicināti līdz 14. augustam paust viedokli pašvaldības mājaslapā https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti/grozijumi-rigas-domes-2019gada-29novembra-saistosajos-noteikumos-nr-87-par-sadzives-atkritumu-apsaimniekosanu-rigas-pilseta

Pēc sniegto viedokļu apkopošanas un izvērtēšanas noteikumu projekts tiks vērtēts Mājokļu un vides komitejas sēdē.

“Gan nesen saņemtais Eiropas Komisijas agrīnais brīdināšanas ziņojums, gan atkritumu poligonu piepildīšanās rādītāji, gan vienkārši veselais saprāts rāda, ka bioakritumu dalītajai vākšanai ir jābūt pieejamai arī daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Šo atkritumu dalītā vākšana ir modernas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamats. Tajā pašā laikā ir svarīgi arī sakārtot pilsētvidi, novēršot atkritumu konteineru izvietošanu tiem nepiemērotās vietās,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Saistošo noteikumu mērķis ir veicināt bioatkritumu dalīto vākšanu. Bioloģiski noārdāmie atkritumi ir aptuveni 30% no visiem sadzīves atkritumiem, bet patlaban dalīti savāktie bioatkritumi ir tikai 2% no visiem atkritumiem. Lai veicinātu šo atkritumu dalīto vākšanu, saistošie noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem būs pienākums nodrošināt arī bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu pie daudzdzīvokļu mājām, kurās ir vairāk nekā desmit dzīvokļi un tajās ēkās, kurās atrodas atkritumu radītāji, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ja šie atkritumu radītāji to pieprasa. Pieņemot līdzīgu lēmumu un nosakot kā obligātus konteinerus vieglā iepakojuma un stikla vākšanai, Rīgai izdevās palielināt dalīti vākto atkritumu apjomu, kas nu jau pārsniedz 30%.

Saistošajos noteikumos jau ir iestrādāta prasība, ka atkritumu radītājiem, kas darbojas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem, ir pienākums dalīti vākt BNA. Ir daļa pārtikas ķēdes dalībnieku, kuru telpas atrodas daudzdzīvokļu namu pirmajā stāvā un ir saņemtas sūdzības, ka ir grūti vienoties ar namu apsaimniekotājiem par konteineru uzstādīšanu, tāpēc saistošajos noteikumos tiek iekļauta papildu prasība attiecībā uz pārtikas ķēdes dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka šobrīd BNA konteineru uzstādīšana ir brīvprātīga un līdz ar to dalīti savāktais apjoms ir zems, ir nepieciešams šo prasību iestrādāt saistošajos noteikumos, lai veicinātu dalīti savāktā apjoma pieaugumu. Līdz ar dalīti savāktā atkritumu apjoma pieaugumu, samazināsies apglabājamo atkritumu apjoms un palielināsies resursu izmantošanas efektivitāte, radot pozitīvu ietekmi uz vidi.

Prasības attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, jo tajās dzīvo visvairāk iedzīvotāju. Privātmājās pastāv arī BNA kompostēšanas iespēja, kas visbiežāk nav pieejama daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Saistošie noteikumi tiek papildināti arī ar skaidrojumu, kas ir bioloģiskie atkritumi.

Saistošo noteikumu mērķis arī ir veicināt pārskatāmu tekstilmateriālu plūsmu un apsaimniekošanu pašvaldībā, iesaistot gan atkritumu apsaimniekotājus, gan sabiedriskā labuma organizācijas. Ņemot vērā, ka pašvaldības teritorijā tekstilmateriālus vāc arī labdarības organizācijas, saistošajos noteikumos tiek iestrādāts punkts par prasībām attiecībā uz tekstilmateriālu konteineru izvietošanu, lai pašvaldība varētu veikt pilnvērtīgu uzraudzību par savākto tekstilmateriālu daudzumu un lai novērstu to, ka negodprātīgi komersanti izvieto konteinerus pašvaldības teritorijā.

Tāpat plānots veicināt sakoptāku apkārtējo vidi, izbūvējot atkritumu konteineru novietnes. Bieži tiek saņemtas sūdzības, ka atkritumu konteineri atrodas zaļajā zonā vai pārāk tuvu mājas fasādei, logiem. Konteineru novietnēs mētājas atkritumi vai konteineri netiek novietoti atpakaļ vietā pēc to iztukšošanas. Tāpat arī tiek saņemtas sūdzības par nepiederošām personām, kuras izmet atkritumus daudzdzīvokļu namu atkritumu konteineros.

Ņemot vērā visas šīs sūdzības, saistošajos noteikumos ir iestrādāta prasība izbūvēt atkritumu konteineru novietnes pie daudzdzīvokļu mājām uz cieta seguma, ar jumtu un ierobežotu piekļuvi tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājam. Konteineriem būs jāatrodas vietā, kur var netraucēti piekļūt atkritumu apsaimniekotāja specializētais transportlīdzeklis, lai nebojātu apkārtējo infrastruktūru. Šādas prasības veicinās vides sakopšanu un vizuāli estētiskāku izskatu atkritumu konteineru novietnēm.

Saistošie noteikumi paredz retāku un vienkāršotu obligāto nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu. Noteikumi arī tiek papildināti ar minimālo izvešanas biežumu dalītajiem sadzīves atkritumiem.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt prasības degvielas uzpildes stacijām attiecībā uz atkritumu dalītās savākšanas punktu izveidi: atcelt šo prasību tajās degvielas uzpildes stacijās, kurās nav operatoru, jo nav, kas uzrauga atkritumu konteinerus un to piepildījumu, kā arī rodas risks ļaunprātīgam rīcībām, piemēram, konteineru dedzināšana; noteikt prasību uzstādīt tikai vieglā iepakojuma konteineru.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz atkritumu apsaimniekotājiem reaģēt uz nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka, apsaimniekotāja vai pilnvarotās personas ziņojumu par nepieciešamību izvest atkritumus ārpus ierastā grafika. Pēc atkritumu apsaimniekotāju lūguma, tiks noteikts ilgāks laiks lielgabarīta un būvgružu atkritumu izvešanas pieteikumu apstrādei, lai varētu laicīgi un optimāli ieplānot izvešanas laiku, ņemot vērā jau izveidotos izvešanas grafikus.