Vasaras saulgriežu pasākumi Rīgā

Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina lustīgā un tautiskā atmosfērā pilsētas apkaimēs sagaidīt vasaras saulgriežus.  

Ielīgošanas pasākumi sāksies 18. jūnijā Uzvaras parkā ar sadziedāšanos un sadancošanu Rīgas folkloras kopu pavadībā.

19. jūnijā Doma laukumā priecēs deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”. Jāņu ielīgošana norisināsies arī kultūrtelpās “Strops” Čiekurkalna un Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā, Pļavnieku Zaļajā birzī un Ēbelmuižā.

20. jūnijā Ziemeļblāzmas parkā par svētku garu rūpēsies grupa “Ducele” un zinātāju stāsti par Jāņu laika maģiju un rituāliem veselības uzturēšanai. Jautrs ielīgošanas pasākums gaidāms pie kultūras centra “Imanta”.

21. jūnijā Doma laukumā notiks Zāļu tirgus ar plašu koncertprogrammu. Vēl nebijusi etno disko nakts “Saulgriezis” pieskandinās Vecrīgu auto stāvlaukumā blakus ēkai Mazajā Jaunielā 5.

23. jūnijā Jāņu svinībām varēs piedzīvot trīs krāšņos pasākumos: Grīziņkalna parkā iesaistīties Jāņu rotaļās un tradīcijās, kur uzstāsies folkloras kopa “Kokle”, Elza Rozentāle un māsas Dimantas.

Tradicionālajos Jāņos Dzegužkalna parkā gaidīs Jāņu māte Zoja Heimrāte un Jāņu tēvs Edgars Lipors kopā ar Rīgas Danču kluba dalībniekiem un kapelu “Karikste”, muzicēs “Iļģi” un “Jauno Jāņu orķestris”.

Savukārt Mežaparka Zaļajā teātrī rīdzinieki lustēsies zaļumballē, piedalīsies Atis Ieviņš, Ingus Ulmanis un grupa “Lādezers”, Intars Busulis, grupa “Mazais princis” u.c.

 

 

 

 

Privātīpašumos pilsētā drīkstēs ierīkot pļavas

Rīga plāno ļaut privātās teritorijās veidot dabisko zālāju pļavas, kaisīt tīru sāli ziemā noteiktā infrastruktūrā, kā arī nodrošināt centralizētu lapu savākšanu ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Iecerēts, ieviest arī atbalsta mehānismu īpašniekiem grafiti un citu zīmējumu notīrīšanai no ēkām, kā arī paplašināt pašvaldības iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu.

“Izmaiņas, kas pieļauj noteiktās teritorijās zāli pļaut retāk, nesīs pozitīvas vides pārmaiņas. Iedzīvotājiem svarīgi saprast, ka tagad aiz savas mājas drīkst veidot pļavu. Ne tikai pilsētas pļavās nodrošināsim bioloģisko daudzveidību, bet uz to varēs tiekties arī iedzīvotāji savos īpašumos. Retāka zāles pļaušana arī prasīs mazāk darba un finansiālo resursu. Turklāt bieži un zemu pļaujot, zāle vasarā lielā svelmē izdeg un tik drīz neatjaunojas.

Aizvien nemainīgs paliek ugunsdrošības nosacījums – nedrīkst pieļaut kūlas veidošanos,” stāsta Mājokļu un vides departamenta Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Inita Bārtule.

Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, nekustamajos īpašumos zālāja nopļaušanu paredzēta ne retāk kā divas reizes gadā vai regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm. Mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, zālāju varēs pļaut divreiz gadā, ļaujot veidoties dabisko zālāju pļavām. Pirmā pļaušana jāveic līdz 31. maijam.

Savukārt piegulošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, zālājs būs jāpļauj regulāri, nodrošinot, ka tā garums nepārsniedz 20 cm.

Nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.
Toties 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu jāievēro prasība tur nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos.

Lapu centralizēta savākšana notiks ne tikai no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Ziemā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā. Savukārt namīpašniekiem piegulošajā teritorijā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā sniega tīrīšana. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus, savukārt pārējā teritorijā smilts/sāls maisījumu kā līdz šim. Uz piebraucamajiem ceļiem sniega kārta varēs būt līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Par piegulošo teritoriju nekopšanu netiek paredzēta administratīvā atbildība, bet administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešama piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Ja tiks konstatēts, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju, nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi, Rīgas pašvaldības policija nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā.

Rīgas peldvietas gatavas peldsezonai

Rīgas pašvaldības policija (RPP) un Rīgas domes Mājokļu un vides departaments (MVD) 23. maijā oficiāli atklās peldsezonu visās Rīgas peldvietās. Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelīša ezerā, Ķīpsalā, Ķīšezerā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī.

Drošība peldvietās

Pasākumā RPP speciālisti informē, ka pamatā kārtības sargi drošību uz ūdens peldvietās uzraudzīs katru dienu no pulksten 10.00 līdz 22.00. Savukārt naktī nepieciešamības gadījumā palīdzību varēs saņemt septiņās glābšanas stacijās (visās izņemot Ķīpsalu un Daugavgrīvu), tomēr jāņem vērā, ka nakts maiņās peldvietās strādā mazāks glābēju skaits nekā pa dienu. Jaunums glābēju darbā šogad ir bezpilota lidaparāts, kas galvenokārt tiks izmantots lielākajā peldvietā – Vecāķos, lai efektīvāk varētu pārraudzīt teju kilometru garo teritoriju.

Vicemēre Linda Ozola, atklājot peldēšanas sezonu Rīgā, uzsver RPP lomu drošības uzturēšanā peldvietās: “Pateicos RPP glābējiem par pašaizliedzīgo darbu un sistemātisko ieguldījumu pilsētas peldvietu drošības attīstīšanā. Ūdenstilpnēs bojāgājušo statistika valstī ir dramatiska, kamēr Rīgas oficiālajās peldvietās mums pagājušajā gadā ir izdevies izglābt visus slīkstošos. Aicinu veldzēties gribētājus kritiski izvērtēt savus spēkus un apkārtējos apstākļus un izvēlēties Rīgas oficiālās peldvietas. Novēlu mums visiem atsvaidzinošu un drošu peldsezonu!”

Pagājušajā sezonā RPP glābēji izglāba piecus slīkstošus peldētājus, medicīnisko palīdzību sniedza 50 atpūtniekiem, kā arī atrada un vecākiem nodeva 15 nomaldījušos bērnus. “Vāja peldētprasme, pārgalvība un apkārtējo risku nenovērtēšana – tie ir trīs galvenie iemesli nelaimes gadījumiem pie ūdens,” stāsta RPP Drošības uz ūdens pārvaldes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Jānis Skrims, norādot, ka tieši tādēļ atpūtai pie ūdens ir jāizvēlas oficiālās peldvietas, kur strādā glābēji. Vienlaikus Skrims uzrunā vecākus, atgādinot, ka glābējs nav aukle, jo katru sezonu novērojams, ka vecāki peldvietās bieži savus bērnus atstāj nepieskatītus.

RPP uzrauga drošību astoņās oficiālajās peldvietās, kā arī atpūtas vietā pie Ķīšezera.

Ūdens kvalitātes kontrole

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic Rīgas astoņās oficiālās peldvietās, bet MVD astoņpadsmit aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpnēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti jau tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpinās veikt sešās oficiālās peldvietās.

Maija sākumā Veselības inspekcijas veikto peldūdens pārbaužu rezultāti ir ļoti labi, un peldēties droši var visās oficiālajās peldvietās Rīgā.

Uzlabojumi Rīgas peldvietās

MVD direktora pienākumu izpildītājs Edijs Pelšs pastāstīja par uzlabojumiem, kurus šogad Rīgas peldvietās var novērtēt rīdzinieki: “Rīgas pašvaldība, sākot 2023. gada peldsezonu, peldvietās nodrošinājusi uzlabotu un atjaunotu infrastruktūru. Vairākās vietās, uzlabojot vides pieejamību cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar bērnu ratiem, izbūvētas jaunas laipas, uzstādi soli, zviļņi, pārģērbšanās kabīnes. Esam rūpējušies par to, lai atpūta pie ūdens rīdziniekiem šovasar kļūtu ērtāka, patīkamāka un drošāka.”

Ķīpsalas, Vakarbuļļu un Daugavgrīvas peldvietās izvietotas jaunas pārģērbšanās kabīnes personām ar funkcionāliem traucējumiem. Vakarbuļļu peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar divām atpūtas terasēm, aprīkotām ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem. Ķīpsalas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, uzstādīta jauna pastaigu laipa ar vienu atpūtas terasi, aprīkotu ar četriem sauļošanās zviļņiem un četriem atpūtas soliem.

Kleistu ielas aktīvās atpūtas zona pie Hapaka grāvja un Buļļupes aktīvā atpūtas zonā pie Birzes ielas uzstādītas kopā četras jaunas pārģērbšanās kabīnes, atjaunoti soliņi un uzstādīti divi jauni atpūtas soliņi. Daugavgrīvas peldvietā izvietoti pieci divpusējie soli, kas izgatavoti biedrības “Latvijas pašvaldības savienība” atbalstītā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Piekrastes apsaimniekošanas praktisko aktivitāšu realizēšana” gaitā. Šogad vēl plānots izgatavot un uzstādīt sešus divpusējos pludmales solus Vecāķu peldvietā.

Tāpat 2022. gada nogalē pabeigti labiekārtošanas darbi divās atpūtas zonās pie Daugavas Dārziņu apkaimē – Jāņogu ielā 48 un Zirņu salā. Īstenojot līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā iesniegto Dārziņu apkaimes iedzīvotāju ieceri, ierīkoti atpūtas soliņi, sauļošanās zviļņi, pārģērbšanās kabīnes, skatu terase, ugunskura vieta. Zirņu salā ierīkota nobrauktuve līdz atpūtas zonai ar margām, kas nodrošina vides pieejamību atpūtas zonā. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt arī Vecāķu pastaigu laipas izbūvi, kas taps Vecāķu biedrības iesniegtā līdzdalības budžeta projekta rezultātā.

Hapaka grāvja aktīvās atpūtas zonā pie Kleistu ielas šogad iecerēts atjaunot pludmales volejbola laukumu. Daugavgrīvas peldvietā, uzlabojot vides pieejamību, paredzēts uzstādīt pastaigu laipas ar divām atpūtas terasēm, kuras tiks aprīkotas ar sauļošanās zviļņiem un papildus atpūtas soliem.

Turpmākajos gados Juglas ezera krastā pie Braila ielas paredzēts attīstīt jaunu atpūtas zonu, kur būs nodrošinātas peldēšanās iespējas cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat notiek projekta izstrāde jaunas glābšanas stacijas posteņa izbūvei peldvietā “Vakarbuļļi”.

Zilais karogs šogad plīvos jau trīs Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un pirmo reizi arī pie Bābelīša, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

Zilā karoga peldvietās Vakarbuļļos un Vecāķos tiks uzstādīti jauni informatīvie stendi, un aktīvās atpūtas zonās pie ūdenstilpēm tiks izvietoti jauni labiekārtojuma elementi – soliņi, velo statīvi, sauļošanās zviļņi, mazās atkritumu urnas u.c. Šobrīd notiek arī darbs pie vienota peldvietu pārģērbšanās kabīņu un infrastruktūras dizaina izstrādes.

Vakarbuļļos zilais karogs tiks pacelts septiņpadsmito reizi, Vecāķos septīto reizi, savukārt pie Bābelīša pirmo reizi.

✅ Par Rīgas peldvietām informāciju var skatīt pašvaldības tīmekļvietnēs:

 

Ar GEO RĪGA var noteikt saulainākos Rīgas jumtus saules paneļu vai kolektoru izvietošanai

Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par saules paneļu vai kolektoru uzstādīšanu uz ēku jumtiem, Rīgas pašvaldība izstrādājusi 3D karti “Saules enerģijas potenciāls”, ar kuras palīdzību ikviens interesents var noskaidrot saules enerģijas potenciāla vērtību uz ēku jumtiem visā Rīgas teritorijā. Karte pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv (GEO RĪGA), sadaļā “3D Rīga”.

Ņemot vērā, ka saules paneļu un kolektoru ražība, galvenokārt, ir atkarīga no ēkas atrašanās vietas, apkārt novietotiem objektiem un saules gaismas intensitātes, kartē atspoguļoti dati par saules enerģijas potenciāla vērtību gadā katram ēkas jumta kvadrātmetram (kWh/m2).

Karte ir noderīgs rīks ne vien iedzīvotājiem, bet arī namu apsaimniekotājiem un uzņēmējiem, kuri piedāvā saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanu vai projektēšanu, jo tā ļauj noteikt precīzas vietas, kur iekārtas nesīs cerētos ieguvumus, bet kurās vietās to uzstādīšana nebūs efektīva. Iedzīvotāji un citi interesenti karti var izmantot, lai novērtētu iekārtu uzstādīšanas lietderību uz savas mājas jumta, tomēr par katru energoefektivitātes ieceri iedzīvotāji aicināti konsultēties ar Rīgas enerģētikas aģentūrās ekspertiem.

Informācija par saules enerģijas potenciālu iegūta ar aerolāzerskenēšanas metodi un tajā iekļautas visas Rīgas apkaimes. Dati aprēķināti, ņemot vērā jumtu slīpumu, novietojumu, noēnojumu u.c. ietekmējošos faktorus. Saules enerģijas potenciāls uz jumtiem aprēķināts 1×1 m režģa šūnās, iegūstot saules enerģijas potenciāla kopējo vērtību gadā (kWh/m²). Datu vizualizācijai izmantota krāsu gradācija – dzeltenā krāsā ir laukumi, kur saules enerģijas potenciāls ir zemāks, sarkanā krāsā – augstāks. Saules enerģijas potenciāla modeli izstrādāja un aprēķinus veica Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes speciālisti.

Lai gan kartē atspoguļoti visi pilsētvidē esošo ēku jumti, tas nebūt nenozīmē, ka uz to jumtiem atļauts uzstādīt saules paneļus. Saules paneļus var izvietot tajās vietās, kur to pieļauj Rīgas teritorijas plānojums, lokālplānojums vai detālplānojums. Vairāk informācijas par saules paneļu izvietošanu un saskaņošanu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv.

Dati par saules enerģijas potenciālu iegūti, izmantojot no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2021. gada aerolāzerskenēšanas datiem sagatavoto digitālo virsmas reljefa modeli, kas savietots ar LOD2 modeļa ēku poligoniem, un apstrādāts ar ArcGIS Pro programmu.

 

Rīga izstrādās pilsētvides zaļināšanas plānu

Lai veicinātu vienotu un sabalansētu zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, trešdien, 15. maijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu sākt Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrādi 2027. – 2031. gadam.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns kā politikas plānošanas dokuments nepieciešams, lai, balstoties uz starptautiski pieņemtām praksēm un iedzīvotāju vajadzībām, izvirzītu konkrētus mērķus, virzienus un pasākumus, kuri jāveic pašvaldībai, pilsētvides un rīdzinieku dzīves vides un kvalitātes uzlabošanai visā pilsētas teritorijā.

“Pašvaldības veiktajās aptaujās Rīgas iedzīvotāji kā vienu no iemesliem, kādēļ viņi apsver iespēju pamest Rīgu, norāda zaļās infrastruktūras trūkumu. Lai gan pašvaldība veic mērķtiecīgu parku sakopšanu un labiekārtošanu, ielu telpā un rīdzinieku iecienītās vietās apstādījumu ir maz vai to nav. Apzinot problēmātiskās vietas un efektīvākos zaļās infratsruktūras risinājumus, plāns būs ceļa karte rīcībai visiem departamentiem, lai nodrošinātu rīdziniekiem viņu dzīves vietā zaļo infrastruktūru, un sagatavotu Rīgu klimata pārmaiņām nākotnē”.

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Galvenās problēmas, kuras paredzēts risināt, ir lietus ūdens plūdu un siltumsalu efekta mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un zaļās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem. Problemātiskās teritorijas un risinājumi tām tiks noteikti izpētes laikā, tomēr īpaša uzmanība tiks pievērsta zaļās infrastruktūras attīstīšanai Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā, kur siltummsalas efekts rodas augstā apbūves blīvuma un asfalta īpatsvara dēļ. Tādēļ šajā pilsētas daļā būtiski jāpalielina zaļās infrastruktūras un apstādījumu apjoms, kas ļautu atdzesēt sakarsušo gaisu un veidot patīkamāku uzturēšanos ielu telpā.

Jau šobrīd Rīga meklē dažādus risinājumus, kā pilsētai pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam. Piemēram, projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) ietvaros tuvāko gadu laikā Tērbatas iela, kas ir izteikta Rīgas centra siltumsala, kļūs zaļāka, tajā izvietojot tādus inovatīvus risinājumus kā zaļās sienas, lietusdārzus, parkletus un citus zaļās infrastruktūras elementus.

Plāna izstrādi veiks Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, izveidojot ekspertu darba grupu no dažādām pašvaldības struktūrvienībām, tādā veidā nodrošinot, ka plāns pēc tā apstiprināšanas būs saistošs visām pašvaldības institūcijām un aktivitātes tiks realizētas koordinēti. Eksperti meklēs piemērotākos risinājumus un instrumentus, kā veicināt zaļo teritoriju attīstību gan pašvaldības īpašumos, gan privātīpašumos.

Plāna izstrādes termiņš ir 2026. gada 31. augusts. Tā izstrādes gaitā tiks organizēti arī dažādi sabiedrības iesaistes pasākumi – gan plāna publiskā apspriešana, gan fokusa grupu darbnīcas ar pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nekustamā īpašuma turētājiem, attīstītājiem un iedzīvotāju apkaimju biedrībām. Šī gada nogalē Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna tēmas tiks aktualizētas arī klimata asamblejas ietvaros, par kuru informācija sekos tuvākajā laikā.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikts gan pašvaldības politikas plānošanas, gan starptautiskajos dokumentos, to skaitā Eiropas pilsētu misija “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, kas paredz pilsētām ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 izstrādāt ambiciozus pilsētvides zaļināšanas plānus.

Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna izstrāde tiks realizēta ar starptautiska Eiropas Savienības projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt) (PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

 

Ar jauniem noteikumiem veicinās teritoriju un būvju kopšanu galvaspilsētā

Rīgas dome trešdien, 15. maijā, pieņēma jaunus noteikumus* par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Jauno noteikumu projektā lielākoties saglabātas esošās prasības** teritoriju kopšanā un būvju uzturēšanā, tomēr ir arī atsevišķas būtiskas izmaiņas.

“Ar šiem noteikumiem veicināsim īpašumu sakopšanu un sniega un lāsteku novākšanu, vienlaikus arī atvieglojot atsevišķu teritoriju kopšanu, kas nav redzamas no publiskās ārtelpas, piemēram, attiecībā uz zāles pļaušanu un lapu grābšanu. Tāpat paplašināsim pašvaldībai iespējas veikt publiski redzamu teritoriju piespiedu sakopšanu, ja īpašnieki kavēsies ar šo darbu izpildi. Vienlaikus plānojam nākt pretī īpašniekiem un esmu aicinājis turpmāk strādāt pie finansiāla vai cita veida atbalsta mehānismu izveidošanas īpašniekiem, lai tie veiktu grafiti vai cita veida zīmējumu un uzrakstu notīrīšanu,”

norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Līdzšinējie noteikumi attiecās uz visu Rīgas teritoriju, bet jaunajos noteikumos teritorijas uzkopšana saistībā ar privātīpašumiem noteikta attiecībā tikai uz daudzdzīvokļu mājām un tām teritorijām, kura ir vai nu publiski pieejamas, vai redzamas no publiskās ārtelpas. Uz no ārpuses neredzamām privātmāju teritorijām attieksies tikai likumos paredzētās prasības, piemēram, par sanitāro tīrību, bet netiks regulēta zāles pļaušana un lapu grābšana.

Teritoriju tīrīšana ziemā

Jaunie noteikumi paredz, ka ziemas periodā pašvaldība centralizēti uzturēs pašvaldības ielām piegulošās ietves visā Rīgā, kā arī precizēts, ka namīpašniekiem piegulošajā teritorijā ziemā jāveic ietvju uzturēšana līdz ieejai teritorijā no vietas, kur veikta centralizētā tīrīšana.

Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus (atkala).

Pārējā teritorijā, tāpat kā līdz šim, varēs kaisīt smilts/sāls maisījumu, kur sāls saturs nepārsniedz 20 %. Noteiktas samērīgas prasības attiecībā uz piebraucamo ceļu tīrīšanu, paredzot, ka uz tiem var būt arī sniega kārta līdz 10 cm vai ledus rises līdz 5 cm biezumā.

Lai salāgotu sabiedrības intereses un uzturētāju iespēju veikt saprātīgus uzturēšanas darbus, saglabāts regulējums, ka ietves, gājēju ceļi un laukumi ziemā nav jāattīra pilnā platumā, bet gan 50% no platuma, tomēr ne mazāk kā 1,5 metri, nodrošinot saprātīgu resursu izlietojumu un nodrošinot iespēju veidot sniega vaļņus. Sniega vaļņus atļauts veidot, ja tas netraucē gājēju kustību, izņemot uz apstādījumu apdobēm, sabiedriskā transporta pieturvietu platformām, gājēju pārejām un krustojumiem un ne tuvāk par pieciem metriem no gājēju pārejām un krustojumiem.

Zāles pļaušana

Jaunajos noteikumos veiktas izmaiņas attiecībā uz zāles pļaušanu un paredzētas plašākas iespējas veidot pilsētas pļavas arī nekustamo īpašumu īpašniekiem.

Noteikumos iestrādāta prasība nopļaut zālāju nekustamajos īpašumos, t.i., daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā teritorijā un pret publisko ārtelpu vērstā teritorijā, kā arī pieguļošās teritorijās esošo zālāju. Atkarībā no teritorijas, kurā aug zālājs, noteikumi paredz zālāja nopļaušanu divos veidos, pirmkārt, ne retāk kā divas reizes gadā, otrkārt, regulāri – nepieļaujot, ka zālāja garums pārsniedz 20 cm.

Pieguļošā teritorijā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijā, publiskā lietošanā esošā vai pret publisko ārtelpu vērstā apbūvētā teritorijā un 2 m joslā gar publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem, autostāvvietām un gar īpašuma robežām, ja īpašums robežojas ar apbūvētu nekustamo īpašumu, noteiktas prasības zālājus nopļaut regulāri, nodrošinot, ka zālāja garums nepārsniedz 20 cm.

Savukārt mazāk izmantotās teritorijās un apbūvētās teritorijās, kur ir izveidoti ainaviski pilsētas pļavas apstādījumi, noteiktas zālāju pļaušanas prasības vismaz divas reizes gadā, nodrošinot iespēju veidot dabisko zālāju pļavas. Papildus noteikumos ietverta arī prasība pļaut zālāju, nepieļaujot kūlas veidošanos. Ja apbūvētās teritorijā būs ieplānotas pilsētas pļavas, tās varēs pļaut divreiz gadā. Vietās, kur paredzēta pļaušana divas reizes gadā, pirmā pļaušana būs jāveic mēnesi agrāk nekā līdz šim – līdz 31. maijam.

Lapu savākšana

Tāpat kā līdz šim, noteikumos iekļauta prasība sakopt teritoriju, t.sk. nepieļaut nokritušo lapu, zaru un kritušu augļu atrašanos 2 m platā joslā uz katru pusi no brauktuvēm, piebrauktuvēm, ietvēm, gājēju ceļiem, laukumiem un autostāvvietām ar cieto segumu. Prasība noteikta nolūkā samazināt lapu esamību uz inženierbūvēm. Pārējā teritorijā nokritušās koku lapas savācamas līdz kārtējā gada 30. novembrim vai iežogotās teritorijās, ja tas tehniski iespējams, sasmalcināmas pavasarī līdz kārtējā gada 30. aprīlim, veicot kopīgu zālāja pļaušanu un lapu sasmalcināšanu.

Šie divi nosacījumi jāvērtē kopsakarā – plānojot pavasarī veikt kopīgu zāles pļaušanu un lapu smalcināšanu, un jāņem vērā, ka noteikums kopt 2 m plato joslu gar publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem nodrošināms visas sezonas garumā.

Jaunie noteikumi paredz, ka lapu centralizētu savākšana notiks ne tikai kā līdz šim, no 15. oktobra līdz 30. novembrim, bet arī pavasarī Lielās talkas laikā pašvaldības noteiktajās vietās, datumos, laikā un kārtībā.

Atbildība par noteikumu pārkāpumiem

Jaunie noteikumi paredz, ka par pieguļošo teritoriju nekopšanu nav paredzēta administratīvā atbildība, bet tiks piemērots tikai administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) varēs uzlikt pienākumu (izdot administratīvos aktus), ja konstatēs, ka īpašnieki vai apsaimniekotāji nekopj pieguļošo teritoriju un ja nav uzturēti vizuālā kārtībā žogi, vārti un labiekārtojuma elementi.

RPP būs tiesīga izdot administratīvo aktu, konstatējot, ka būves īpašnieks nav veicis sniega, ledus vai lāsteku notīrīšanu no būves konstrukcijām vai ziemas periodā nav notīrījis ietves, gājēju ceļus, piebrauktuves vai braucamos ceļus un tie ir slideni (apledojuši) un jebkura kavēšanās, neveicot attiecīgos pienākumus, tieši apdraud personas dzīvību, veselību vai mantu. Ņemot vērā pašvaldībai pieejamos finanšu resursus un iespējas operatīvi piesaistīt attiecīgo darbu veicējus, RPP nodrošinās šāda administratīvā akta izpildi piespiedu kārtā, pret adresātu vēršot aizvietotājizpildi, savukārt adresātam būs pienākums atlīdzināt pašvaldībai radušos izdevumus, kas saistīti ar aizvietotājizpildes veikšanu.

Taču ņemot vērā, ka primāri pienākums veikt šos darbus ir tieši nekustamā īpašuma īpašniekam, kā arī to, ka pašvaldība nevarēs vienmēr operatīvi nodrošināt šāda pienākuma izpildi, veicot aizvietotājizpildi, noteikumos par šo pienākumu neveikšanu ir paredzēta arī administratīvā atbildība ar mērķi atturēt personas no pienākumu neveikšanas, tādējādi, konstatējot, ka, piemēram, lāstekas pašas ir nokritušas, apdraudot gājēju drošību (t.i., pārkāpums vairs nav novēršams), ēkas īpašnieku varēs saukt pie administratīvās atbildības par lāsteku savlaicīgu nenotīrīšanu.

Gadījumos, kad apdraudētajā teritorijā atrodas stāvoši transporta līdzekļi un nav zināms tā īpašnieks, iedzīvotājiem tiek ieteikts vērsties RPP, lai tā apzinātu apdraudēto transportlīdzekļu īpašniekus un brīdinātu par potenciālu mantas apdraudējumu. Tā kā no būvju jumtiem notīrītais sniegs ir jāsavāc tā, lai gājēji un transportlīdzekļi varētu droši pārvietoties, tad gadījumā, ja atbilstoši noteikumiem nav iespējams veidot sniega vaļņus, noteikumi paredz pienākumu savākto sniegu izvest noteiktos laikos, lai ilgstoši netiktu ierobežota transportlīdzekļu un gājēju droša pārvietošanās.

*“Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”

**Rīgas domes 2015.gada 28.aprīļa saistošie noteikumi Nr.146 “Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistoši noteikumi”

Rīgas dome piešķir 70 000 eiro psiholoģiskā atbalsta nometņu rīkošanai ukraiņu bērniem

Rīgas dome trešdien, 15. maijā, nolēma piešķirt 70 000 eiro Bērnu slimnīcas fondam psiholoģiskā atbalsta nometņu organizēšanai galvaspilsētā karā cietušās Ukrainas bērniem.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa aprīlī šādu nometņu organizēšanai parakstīja sadarbības un finansējuma memorandu.

“Šī gada februārī Kijivā, tiekoties ar pilsētas mēru Vitāliju Ķļičko un Ukrainas parlamenta pārstāvjiem, viena no mūsu sarunu tēmām bija praktiskais atbalsts karā cietušajiem, tai skaitā bērniem, kuriem ir jādod iespēja atpūsties no kara. Pat viens karā cietis bērns ir daudz par daudz, tādēļ Rīgas atbalsts šādām psiholoģiskā atbalsta nometnēm ukraiņu bērniem un viņu mammām vai aizbildņiem ir pašsaprotama lieta, un es esmu ļoti gandarīts, ka Rīgas partneris šajā svarīgajā darbā ir Bērnu slimnīcas fonds. Viņi piesaista labākos profesionāļus, lai palīdzētu pārdzīvot bērniem un jauniešiem kara šausmas, kuru ietekmi ar prātu nemaz nevar aptvert un saprast,”

uzsver V. Ķirsis.

Memoranda mērķis ir organizēt psiholoģiskā atbalsta nometnes ukraiņu bērniem, kuri šobrīd atrodas Ukrainā un kuriem ir nepieciešams atbalsts veselības uzlabošanā. Sadarbības memorands paredz finansiāla atbalsta nodrošinājumu 70 000 eiro apmērā no Rīgas pašvaldības puses Bērnu slimnīcas fondam nometņu organizēšanai un ceļa izdevumu segšanai bērnu dalībai nometnēs, kā arī paredz fonda sadarbību ar Ukrainas lielāko bērnu slimnīcu ’’Okhmatdyt’’.

Rīgas pašvaldība kopš 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā, sniegusi nepārtrauktu un apjomīgu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem, kā arī turpina sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā, lai rastu patvērumu.

 

Nedēļas nogalē galvapilsētā norisināsies Rimi Rīgas maratons

Rimi Rīgas maratons jau šajā nedēļas nogalē, 18.–19. maijā, Rīgā pulcēs vairāk nekā 30 000 skrējēju, kas ir rekordliels dalībnieku skaits kopš pandēmijas. Klātesot Rimi Rīgas maratona organizatoriem un partneriem, Latvijas un starptautiskās elites skrējējiem, Baltijas valstu lielākais tautas sporta notikums tiks simboliski atklāts preses konferencē, kas piektdien, 17. maijā, plkst. 12.00 norisināsies Rimi Olimpiskajā centrā.

🟩 Rimi Rīgas maratonu jau 18. maijā ievadīs Latvijas čempionāts jūdzes skrējienā jeb DPD jūdze, kā arī Olimpiskā bērnu diena, kas šogad notiks 11. novembra krastmalā. Parīzes olimpisko spēļu gadā 11. novembra krastmala pārtaps par Olimpisko ciematu, kur paralēli 200 metru, 400 metru, kā arī 60 metru “Sprinta karaļa” un karalienes un “Happy mazuļiem” distancēm mazie skrējēji varēs izmēģināt olimpiskos sporta veidus.

🟩 Savukārt svētdien, 19. maijā, 42 km, 21 km, 10 km un 5 km distancēs dosies skrējēji no vairāk nekā 90 pasaules valstīm. Svarīgi atzīmēt, ka Rimi Rīgas maratons šogad ir pasaules pirmais un vienīgais skriešanas notikums, kurš vienā nedēļas nogalē apvieno piecas distances – no jūdzes līdz maratonam – ar Pasaules vieglatlētikas savienības (World Athletics) kvalifikācijas zīmi.

Preses konferencē varēs satikt starptautiskās elites un Latvijas izlases skrējējus, kuri Rimi Rīgas maratonā mēģinās gāzt rekordus, un plašāk uzzināt par jauno programmu “Iekļaujošs maratons”, kas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu pavadoņiem par simbolisku samaksu sniedz iespēju atbilstoši savām spējām piedalīties Rimi Rīgas maratonā.

Preses konferencē organizatori informēs par satiksmes izmaiņām, pasākuma programmu, jaunumiem un svētkiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies:

  • Aigars Nords, Rimi Rīgas maratona organizatoru komandas vadītājs;
  • Rudīte Reveliņa, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.;
  • Eiropas un pasaules maratonu, kā arī Pasaules čempionātu laureāti Samvels Njamals Mailu (Samwel Nyamai Mailu), Solomons Kipčoge (Solomon Kipchoge), Titus Kimutais Kipkosgeis (Titus Kimutai Kipkosgei), Džūdija Dželegate Kemboi (Judy Jelagat Kemboi), Agnese Keino (Agnes Keino), Gebru Azmera Hagosa (Gebru Azmera Hagos), piedalīsies pusmaratona distancē;
  • Vadošie Latvijas skrējēji Uģis Jocis (5 km un DPD jūdze), Edgars Šumskis (5 km un DPD jūdze), Artūrs Liepa (10 km), Jeļena Ābele (21 km), Anita Siliņa (42 km);
  • Inga Bite, galvenā partnera Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja;
  • Iveta Priedīte, tirdzniecības centra Spice un Spice home vadītāja;
  • Ilze Pērkone, ilgtspējas partnera Neste Latvija mārketinga un ilgtspējas vadītāja;
  • Dmitrijs Juskovecs, Elektrum pārstāvis, AS Latvenergo komercdirektors;
  • Dāvis Siminaitis, programmas “Iekļaujošs maratons”, kas tapusi sadarbībā ar “Mēness aptieku”, dalībnieks;
  • Baiba Braže, Monta Sofija Priede, Krista Paula Lepere, Tomass Pildegovičs, Ingus Rutulis, Jānis Volkinšteins, programmas “Mans pirmais maratons” dalībnieki un trenere Ilona Marhele;
  • Preses konferencē tiks izsniegtas caurlaides akreditētajiem medijiem.

Pieteikumi mediju akreditācijai tiek pieņemti elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu.

 

Rīga par Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu sacentīsies ar astoņām pilsētām

Rīgas pašvaldība aprīļa beigās iesniedza pieteikumu konkursā, lai pretendētu uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu 2026. gadā. Latvijas galvaspilsētas pieteikums ir pieņemts un tālāk Rīga par titula saņemšanu sacentīsies ar astoņām pilsētām.

“Rīgas pašvaldība ir ieguldījusi daudz darba pilsētas zaļināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā – ar mērķi veidot labāku vidi rīdziniekiem un arī pilsētas viesiem. Investīcijas un uzlabojumi Rīgas vides kvalitātes pasākumos ļauj padarīt pilsētu gan kā pievilcīgu galamērķi tūristiem, gan arī pievilcīgu mērķi uzņēmējiem un investoriem. Esam nolēmuši spert soli tālāk un šogad pretendēt uz Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu. Dalība šajā konkursā dod iespēju salīdzināt sevi ar citām līdzvērtīgām pilsētām,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Rīgas konkurentes būs Portugāles pilsētas Braga un Gimarainša, Austrijas pilsētas Linca un Klāgenfurte, Spānijas pilsēta Kordova, Rumānijas pilsēta Brašova, Vācijas pilsēta Heilbronna un Polijas pilsēta Ribņika. Divas no pretendentēm uz šo titulu ir daļa no Eiropas misijas “100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam”. Konkursa finālistes tiks noskaidrotas jūlijā, bet uzvarētāju paziņos oktobrī.

Nosaukums “Eiropas Zaļā galvaspilsēta” katru gadu tiek piešķirts Eiropas pilsētai, kurā ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju un kura ir pierādījusi līderību vides ilgtspējas jomā.

Saņemto pieteikumu tehnisko novērtējumu veica neatkarīgu ekspertu grupa. Pēc tam Eiropas Komisija noteica izvēlēto pilsētu skaitu, un tām būs iespēja iesniegt savu pieteikumu un rīcības plānu žūrijai. Žūrija, kuru vada Eiropas Komisija, izvēlēsies uzvarētāju, pamatojoties uz šādiem balvas piešķiršanas kritērijiem: pilsētas saziņas stratēģija un pasākumi Eiropas Zaļās galvaspilsētas lomai; pilsētas vispārējā stratēģija, redzējums un apņemšanās nodrošināt ilgtspēju, īstermiņa un ilgtermiņa īstenošanu praksē; pilsētas ekoloģisko raksturlielumu tehniskais novērtējums. Tituls tiks piešķirts 2024. gada oktobrī svinīgā ceremonijā Valensijā.

Finālisti un uzvarētāji tiks iekļauti vadošo pilsētu tīklā, kas apmainās ar zināšanām un paraugpraksi. Eiropas 2026. gada Zaļās galvaspilsētas titula saņēmējam piešķirs 600 000 eiro lielu naudas balvu, lai atbalstītu vides pasākumus uz vietas un radītu vēl vērienīgāku vīziju.

Balva palīdz veicināt un izplatīt videi draudzīgu rīcību Eiropas pilsētās, cita starpā pievienojoties ES mērķiem attiecībā uz Eiropas Zaļo kursu, Jauno Eiropas “Bauhaus” un Nulles piesārņojuma rīcības plānu. Tas papildina NetZero pilsētu misiju ar taustāmiem rezultātiem iedzīvotājiem redzamajās jomās.

Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums radies no iniciatīvas, kuru izveidoja pilsētas ar “zaļo redzējumu”. Ideja sākotnēji radās 2006.gadā sanāksmē Tallinā. Par pirmajām uzvarētājām 2010. un 2011.gadā kļuva Stokholma un Hamburga . 2023. gadā šo titulu ieguva Tallina, bet 2025. gada Eiropas Zaļā galvaspilsēta būs Viļņa.

 

Ieteicamā rīcība rīdziniekiem uzticamas informācijas ieguvē un dezinformācijas atpazīšanā ikdienā un apdraudējuma gadījumā

Trešdien, 8. maijā, aizritēja otrais Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” seminārs, kas veltīts metodēm ticamas informācijas iegūšanā krīzes situācijās un praktiskiem piemēriem viltus ziņu atpazīšanā.

“Rīgas otrajā civilās aizsardzības seminārā no jomas vadošajiem ekspertiem dzirdējām tiešām vērtīgus padomus, kā neuzķerties uz dezinformācijas āķa un kā efektīvi pasargāt savas ierīces, datus un finanšu līdzekļus no manipulatoru, hakeru un pikšķerētāju piekļuves. Laikā, kad manipulācijas ar informāciju kļūst arvien izsmalcinātākas, arī labi informētiem iedzīvotājiem ir vērts noskatīties šo semināru. Tāpat aicinu visus interesentus savā kalendārā iezīmēt 5. jūniju, kad mūsu nākamajā seminārā informēsim par evakuāciju un personisko drošību ārkārtas situācijās’’

pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

’’Nacionālo bruņoto spēku galvenais uzdevums ir valsts aizsardzība, taču mūsu darbs nav iedomājams bez sabiedrības atbalsta un iesaistes. Mūsdienās informācija ir kaujas lauks – būt informētam, zināt kā rīkoties ar saņemto informāciju ir ārkārtīgi būtiski gan savai, gan sabiedrības drošībai un aizsardzībai,’’

uzsver Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins.

Seminārā ’’Informācijas saņemšana un dezinformācijas riski – ieteicamā rīcība, kas pasargā’’ eksperti uzmanību vērsuši izglītojošiem jautājumiem par informācijas ieguves veidiem krīzes situācijās, manipulatīvām metodēm informācijas telpā, kiberdrošību, sniedzot ieskatu arī praktiskos piemēros dezinformācijas jeb viltus ziņu atpazīšanā.

✅ Otrā civilās aizsardzības semināra ekspertu galvenie ieteikumi informācijas ieguvē un tās patiesuma izvērtēšanā:

Informācijas ieguves veidi un kanāli

• Informācijas ieguvē paļaujies uz Latvijas sabiedrisko mediju sniegtajām ziņām;
• Izdzirdot trauksmes sirēnas vai apziņošanu pa skaļruņiem, ieslēdz TV un Radio – Latvijas Televīziju vai Latvijas Radio, internetā seko līdzi informācijai www.lsm.lv;
• Seko līdzi informācijai arī atbildīgo dienestu mājaslapās, piemēram, www.sargs.lv un to sociālo tīklu kontos. Informāciju saņemsi arī citos apziņošanas veidos, ko veiks valsts un pašvaldību iestādes;
• Ielādē Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta aplikāciju “112 Latvija” vai skaties tīmekļvietni www.112.lv;
• Ievēro norādījumus!;
• Sagatavo rezerves sakaru kanālus savlaicīgi – iegādā vairākas mobilo operatoru SIM kartes, vairākus vienkāršus, ar ilgu darbības laiku mobilos tālruņus, rezerves barošanas avotus, radiouztvērēju, rācijas.

Manipulāciju metodes informatīvajā telpā

Manipulācijas galvenie mērķi ir radīt iedzīvotājos apjukumu, graut uzticēšanos valsts institūcijām un kvalitatīviem medijiem, kā arī radīt ilūziju, ka visapkārt tiek melots un nevienam nedrīkst ticēt.

Manipulācijas metodes:
• Izteikts noraidījums – ziņa tiek ’’atspēkota’’ ar personiskiem uzbrukumiem un izsmiešanu;
• Sagrozīta sniegtā informācija – tiek safabricēti informatīvie materiāli (dezinformācija), parādās viltus eksperti un novērojama vienpusēja informācijas sniegšana;
• Uzmanības novēršana – oponentu teiktā pārspīlēšana, sazvērestību izplatīšana, palielinot informācijas troksni ap mazāk nozīmīgu, taču potenciāli sabiedrībai jūtīgu tēmu;
• Iebiedēšana – viltus dilemmas radīšana, padarot vienu draudu objektu mazāk draudīgu par kādu citu draudu objektu.

Drošība interneta vidē

• Izmanto dažādas paroles un PIN kodus;
• Pielieto papildu autentifikācijas rīkus (divfaktoru aizsardzība, biometrija);
• Paroļu aizsardzībai glabā tās šifrētā veidā, izmantojot paroļu glabāšanas programmas;
• Neievadi informāciju nezināmās un nepārbaudītās vietnēs!;
• Veic programmatūru atjaunošanu, lai garantētu, ka efektīvākie drošības modeļi ir pieejami un ieviešami savu datu aizsardzībai.

Viltus ziņu atpazīšana un ieteicamā rīcība

Izmantojot tehnoloģijas, iespējams radīt dažāda formāta dziļviltojumu (deepfake) materiālus – attēlus, video un audioierakstus, kuri izskatās/izklausās ļoti reālistiski un kuru viltojumu bez padziļinātas izpētes ir grūti atklāt, tāpēc, pārliecinies vai zini atbildi uz jautājumiem – kas ir ziņu autors, kad ziņas rakstītas vai rādītas, kāds ir ziņu uzdevums un no kurienes ziņas ir saņemtas.

  • Uzticies tikai zināmiem informācijas avotiem un informācijai, ko sniedz valsts institūcijas un pašvaldības;
  • Neizplati nezināmu avotu informāciju. Nepatiesu un apzināti sagrozītu informāciju centies ierobežot un atspēkot;
  • Iepazīsties ar valsts un pašvaldības institūciju informāciju par ieteicamo rīcību militārā iebrukuma draudu gadījumā un jau savlaicīgi noskaidro saziņas iespējas ar apkaimē izvietotajām valsts un pašvaldību iestādēm (piemēram, policiju, militārajām vienībām, medicīnas iestādēm, valsts ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, valsts robežsardzi);
  • Detalizēti iepazīsties ar valsts un pašvaldības dienestu formas tērpu un dienesta apliecību izskatu, lai nepieciešamības gadījumā spētu tos atšķirt no iespējamās agresorvalsts dienestiem.

✅ Vairāk par manipulatīvām dezinformācijas metodēm informācijas telpā uzzini https://melnsuzbalta.lv/ un veidiem kā pasargāt sevi no kiberuzbrukumiem https://cert.lv/lv/par-mums/cert-lv-dns-ugunsmuris

✅ Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’.

Nākamais seminārs norisināsies 5. jūnijā, kurā eksperti stāstīs par evakuāciju un personisko drošību ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.