Oficiāli atklāts programmas Venture Catalysts 3.cēliens – ceļā uz zinātnē balstītu inovāciju attīstību Latvijā

Šonedēļ oficiāli tika atklāts “Venture Catalysts” 3.cēliens. “Venture Catalysts” ir apmācību programma, kas radīta zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstībai. Vairāk nekā 70 pētnieki, uzņēmēji un deep tech interesenti ir pieteikušies šim intensīvajam piecu nedēļu piedzīvojumam, kas vērsts uz komercializāciju, jaunuzņēmumu veidošanu un līderības prasmju attīstīšanu.

Programmas pirmajā dienā dalībnieki piedalījās iepazīšanās aktivitātēs un pirmajā tematiskajā sesijā: “Inovācija un komercializācija kā galvenie virzītājspēki uzņēmējdarbībā”. Sesijā piedalījās eksperti Andris Baumanis (UniLab), Ella Kalniņa (UniLab) un Agnese Oļševska (LIAA), apspriežot galvenos aspektus, kas saistīti ar zinātņietilpīgu uzņēmumu veidošanu – no stratēģiskas pieejas komercializācijai līdz plašākai inovāciju ekosistēmas izpratnei Latvijā un ārpus tās.

“Latvijā ir daudz talantīgu pētnieku un izgudrotāju, kuru potenciāls vēl nav pilnībā atklāts. Ar ‘Venture Catalysts’ palīdzību mēs sniedzam iespēju viņiem spert nākamo soli – pārvērst savas idejas reālos komerciālos projektos. Šī programma iedrošina un sniedz nepieciešamās zināšanas, lai zinātniskās idejas kalpotu mūsu ekonomikas attīstībai,”

tā komentē LIAA Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktora vietniece Agnese Oļševska.

Programmu organizē UniLab sadarbībā ar RTU Rīgas Biznesa skolu, RISEBA un LIAA, un tā tiek līdzfinansēta no Eiropas Savienības līdzekļiem. Venture Catalysts mērķis ir sniegt praktiskus rīkus, kas nepieciešami pētniecībā balstītu inovāciju komercializācijai. Desmit pieredzējušu ekspertu vadītas darbnīcas aptver tādas tēmas kā jaunuzņēmuma attīstības stratēģija, līderība, investoru piesaiste un intelektuālā īpašuma aizsardzība, palīdzot dalībniekiem apgūt nepieciešamās prasmes un pārliecību, lai uzsāktu deep tech uzņēmējdarbību.

“Venture Catalysts ir vieta, kur es varu dalīties savā aizrautībā ar ‘deep-tech’ tehnoloģijām, uzņēmējdarbību un reālas ietekmes radīšanu. Es esmu šeit, lai atbalstītu pētniekus un uzņēmējus, kuri vēlas savienot zinātni un uzņēmējdarbību un veidot jaunuzņēmumus, kas patiešām rada pārmaiņas,”

dalās Ella Kalniņa, Venture Catalysts mentore.

Papildus nodarbībām, dalībniekiem ir pieejama mentorēšana, praktiskas atziņas no pieredzējušiem uzņēmējiem, kā arī iespēja izmantot potenciālo līdzdibinātāju datu bāzi, kurā apkopoti profesionāļi ar komerciālu vai zinātnisku pieredzi. Programma turpināsies līdz 28. augustam, veidojot kopienu, kas gatava attīstīt Latvijas inovāciju nākotni.

Par Venture Catalysts

Venture Catalysts ir valsts mēroga apmācību iniciatīva, kas atbalsta zinātnē balstītu jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā. Tā ir kopīga LIAA, UniLab, RTU Rīgas Biznesa skolas un RISEBA iniciatīva, ko finansē ERAF projekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība mazajos un vidējos uzņēmumos” (1.2.3.1/1/23/I/001). Programmas mērķis ir paātrināt deep tech inovāciju komercializāciju un veicināt dinamisku, konkurētspējīgu jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

 

Pirmajos gada piecos mēnešos Rīgas tūristu skaits pieaudzis par 15% vairāk nekā 2024. gadā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada maijā Rīgu apmeklēja 117 916 ārvalstu viesi, kas ir par 13% vairāk nekā 2024. gadā attiecīgajā periodā.

Arī pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 15%, sasniedzot 214 692 naktis. Šie rādītāji apliecina stabilu izaugsmi un Rīgas kā tūrisma galamērķa popularitātes pieaugumu starptautiskā mērogā. Kopumā pirmajos piecos gada mēnešos apmeklētāju skaita pieaugums, salīdzinot ar 2024. gadu, sasniedz 15%.

Maijā fiksēts būtisks pieaugums no vairākām Eiropas valstīm.

No Apvienotās Karalistes pieaudzis par vairāk nekā 35%;

Vācijas – par 11%;

Zviedrijas – par 15%;

Norvēģijas – par 22%;

Itālijas – par 17%;

Francijas – par 23%;

Polijas – par 12%.

Šie rezultāti skaidri apliecina, ka Rīgas mērķtiecīgā komunikācija ar Eiropas tirgiem, kā arī sadarbība ar aviokompānijām un ceļojumu organizatoriem nes redzamus panākumus. Šovasar īstenotā tematiskā tūrisma kampaņa “No heatwaves, just sea waves” (Nekādi karstuma viļņi, tikai jūras viļņi) veiksmīgi uzrunāja ceļotājus, kuri savu galamērķi izvēlas, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi.

Vienlaikus Eiropas tūristu aktivitāti turpina veicināt gan lielie notikumi, gan daudzveidīgs kultūras piedāvājums, kā arī pilsētas kompaktais, ērti izbaudāmais raksturs, kas īpaši piemērots īsākiem ceļojumiem.

 

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

 

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – aicinājums ziņot par cilvēkiem, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts

Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība – piemēram, aprūpe, atbalsts ikdienā vai rehabilitācija. Lai to izdarītu, pašvaldībai vispirms jāzina, ka kādam ir grūtības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldība, kuras teritorijā ir iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido vidi, kurā cilvēks var saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Svarīgi zināt, ka likums paredz: ja pašvaldība saņem informāciju no fiziskām personām vai institūcijām par cilvēku, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija vai cita palīdzība, tai ir pienākums pārbaudīt šo informāciju, izvērtēt personas vajadzības un informēt par iespējām saņemt atbalstu.

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – dodas pie cilvēka, lai noskaidrotu, vai nepieciešama palīdzība un kāda tieši.

Ja redzat cilvēku, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība – viņš ilgi neiziet no mājām, ir nespēcīgs, izskatās nepaēdis, nav, kas palīdz ikdienā – lūdzam zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruņa numuru 80001201 un informēt par situāciju. Jūsu zvans var palīdzēt cilvēkam saņemt nepieciešamo atbalstu!

 

Portāls GEO RĪGA saņem starptautisko ESRI balvu par sasniegumiem ĢIS jomā

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portāls GEO RĪGA (georiga.lv) ir ieguvis starptautisku atzinību, saņemot pasaulē vadošā ĢIS programmatūras izstrādātāja Esri apbalvojumu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) jomā. Tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko piešķir ĢIS jomā pasaulē.

Saņemtais apbalvojums ir īpašs starptautisks novērtējums, kas apliecina portāla GEO RĪGA kvalitāti, stratēģisko redzējumu un tehnoloģisko izcilību. Portāls georiga.lv izcelts par inovatīvu ĢIS risinājumu pielietojumu, īpaši izceļoties vizualizācijā, sabiedrības iesaistē, datu apstrādes procesos vai starpnozaru sadarbībā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe pauž gandarījumu par saņemto apbalvojumu:

“Saņemtais apbalvojums ir liels atzinības apliecinājums par nozīmīgu ieguldījumu ĢIS tehnoloģiju pielietošanā. Šī balva ir nozīmīgs panākums ne tikai Rīgas pilsētai un tās digitālajai pārvaldībai, bet arī Latvijai kopumā kā uz datiem balstītas pārvaldības piemēram globālā mērogā. Tā vienlaikus ir arī atzinība visai komandai, kas attīsta GEO RĪGA portālu un īsteno risinājumus, kas uzlabo informācijas pieejamību, caurskatāmību un lietotāju pieredzi.”

“Apbalvojums ir liels stimuls motivēt komandu un citus kolēģus turpināt darbu un pētīt dažādās iespējas datu uzturēšanai un apstrādei, ko piedāvā gan vienkārši rīki, gan mākslīgā intelekta rīki un 3D tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu datu pieejamību mūsu klientiem. Liels prieks, ka Rīgā ģeotelpisko datu sagatavošanā ir iesaistīti augsta līmeņa speciālisti un daudzas pašvaldības iestādes un ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par uzticamu palīgu ikdienas darba uzdevumu izpildē un lēmumu pieņemšanā,”

atzīmē Gunta Grūbe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes Ģeotelpisko datu aprites nodaļas vadītāja.

Esri, pasaulē vadošais ĢIS programmatūras izstrādātājs, ik gadu piešķir prestižo “Special Achievement in GIS” balvu organizācijām, kas izceļas ar izciliem, inovatīviem un sabiedrībai nozīmīgiem ĢIS risinājumiem. Apbalvojumu, ko pasniedz Esri dibinātājs Džeks Dāngermaņs, saņem tikai aptuveni 1% no vairāk nekā 100 000 Esri klientu visā pasaulē.

Laureātu paziņošana un apbalvošana notiek pasaulē lielākajā ĢIS profesionāļu konferencē Esri User Conference 2025 ietvaros, kas šogad norisinās no 15. līdz 19. jūlijam San Diego, Kalifornijā (ASV). Konference pulcē vairāk nekā 15 000 dalībnieku no vairāk nekā 130 valstīm.

Papildu informācija par konferenci un laureātiem pieejama – ŠEIT.

 

Projekts “Kopīgi Latvijā 2025” stiprina savstarpēju sapratni starp Ukrainas un Latvijas iedzīvotājiem

Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju sekmīgu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un stiprinātu savstarpēju sapratni un sadarbību ar uzņemošajām kopienām, biedrība “Sadarbības platforma” līdz 2025. gada decembrim īsteno projektu “Kopīgi Latvijā 2025”.

Projekta mērķis ir nodrošināt kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas veicina mijiedarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un vietējās sabiedrības pārstāvjiem. Aktivitātes norisināsies Rīgā, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, iesaistot dažādas kopienas.

Galvenās projekta aktivitātes:

 Kultūrorientācijas kursi;

Starpkultūru pasākumi;

Digitālās infrastruktūras rīki ikdienai un darbam;

Apmācības par karjeras apzinātību;

Psihoemocionālā atbalsta pasākumi.

Projekta rezultātā tiks sekmēta ciešāka sadarbība starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un uzņemošo kopienu, tādējādi veidojot iekļaujošāku un saprotošāku vidi Latvijas sabiedrībā. Nodrošinot patiesu un tiešu informāciju par notiekošo, tiks uzlabota sabiedrības izpratne un mazināti aizspriedumi.

Ukrainas civiliedzīvotājiem būs iespēja iepazīt Latvijas amatiermākslas, profesionālās un laikmetīgās mākslas, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma piedāvājumu. Šīs pieredzes palīdzēs uzlabot viņu psihoemocionālo stāvokli, mazināt kara radītās traumas un atvieglos pielāgošanos ikdienas dzīvei jaunā vidē.

Dalība visos projekta pasākumos – bez maksas!

Informējam, ka projekta pasākumu laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana. Foto un video materiāli tiks izmantoti publicēšanai biedrības “Sadarbības platforma” tīmekļvietnē, sociālo mediju kontos, kā arī projekta aktivitāšu publicitātes un sabiedrības informēšanas par biedrības darbību nolūkos. Publicētie dati būs publiski pieejami, t.sk. arī no ārvalstīm.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sadarbības platforma”.

#KulturaLVUKR2025

Papildu informācijai:
Lauma Celma, tālrunis: 29822258
E-pasts: celma.lauma@gmail.com
http://www.sadarbibasplatforma.lv/
https://www.facebook.com/sadarbibasplatforma/
https://twitter.com/sadarbibasplatf

 

Rīgas dome iesaistās valsts finansētā pilotprojektā atbalsta sniegšanai nepilngadīgajiem ar uzvedības un psihiskiem traucējumiem

Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no atkarību izraisošu vielu ietekmes un nesaņem pietiekamu medicīnisko aprūpi, no šā gada septembra tiks sākts jauns, valsts apmaksāts izmēģinājuma projekts. Tajā iesaistītas Rīgas pašvaldība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Šī iniciatīva apvieno veselības un sociālos pakalpojumus, radot vienotu sistēmu nepilngadīgo ārstēšanai un rehabilitācijai.

Jaunā programma paredz koordinētu sadarbību starp ārstniecības personām un sociālās jomas profesionāļiem, ieviešot skaidri definētus sadarbības mehānismus. Tā paredz kompleksu pieeju bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, nodrošinot viņiem gan medicīnisko palīdzību, gan sociālo atbalstu.

Jaunā pieeja ļaus nodrošināt ārstēšanu arī gadījumos, kad nepilngadīgais vai viņa likumiskie pārstāvji sākotnēji no palīdzības atsakās. Būtiski, ka ārstēšana būs iespējama arī gadījumos, kad psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ bērniem un pusaudžiem rodas smagi psihiski traucējumi vai bīstama uzvedība, radot apdraudējumu gan pašam nepilngadīgajam, gan apkārtējiem.

Ārstniecības procesu papildinās Rīgas pašvaldības finansētie pakalpojumi, mentoru un sociālo darbinieku iesaiste. Ar Rīgas domes atbalstu tiks iesaistīts sociālais darbinieks un mentors. Jau šobrīd ir pieejami vairāki Rīgas pašvaldības apmaksāti pakalpojumi, kas ir piemēroti nepilngadīgajiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks nodrošināta ne vien neatliekamā palīdzība, bet arī padziļināts izvērtējums un motivējošs darbs ar pacientiem. Ambulatorā palīdzība tiks sniegta ar multidisciplināras narkoloģijas komandas iesaisti, savukārt nepieciešamības gadījumā ārstēšana tiks turpināta stacionārā arī ārpus Rīgas, piemēram, slimnīcā “Ģintermuiža”.

Situācijās, kad pastāv dzīvības vai veselības apdraudējums un likumiskie pārstāvji atsakās no ārstēšanas, ārstu konsīlijs var vērsties tiesā, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību nepilngadīgajam. Tiesas lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Projekts tiks sākts ar Veselības ministrijas finansējumu 174 768 eiro apmērā. No 2026. gada plānots piesaistīt papildu līdzekļus, tostarp no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, lai paplašinātu pakalpojumu pieejamību reģionos un attīstītu sociālās rehabilitācijas iespējas.

Papildus ārstniecībai tiks turpināti profilakses pasākumi bērniem un pusaudžiem, kuriem vēl nav izveidojušās smagas sekas psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, bet kuriem ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu problēmu attīstību nākotnē.

 

Ieviesta vienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam

Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par diviem eiro iegādāties vienotu braucienu A zonas vilcienu maršrutu tīklā un visos pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos – autobusos, tramvajos un trolejbusos, ietaupot vienu eiro katrā braucienā.

Biļeti var iegādāties no 15. jūlija, un tā būs derīga no 24. jūlija. Aicinām pasažierus savlaicīgi plānot braucienus un izmantot iespēju biļeti iegādāties iepriekš, lai nodrošinātu ērtu pārvietošanos ar vienotu biļeti gan vilcienā, gan “Rīgas satiksmes” transportā.

“Ar “Rīgas vienoto biļeti” mēs padarām sabiedrisko transportu pieejamāku, ērtāku un konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar privāto auto. Mūsu mērķis ir veicināt vienkāršu un saprotamu pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem, uzlabojot ikdienas pārvietošanās pieredzi tūkstošiem pasažieru. Tas ir solis ceļā uz integrētu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu pārvietošanās sistēmu Rīgā,”

uzsver Vivi valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

“Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa :

“Jaunā vienotā biļete ir pirmais solis ceļā uz vēl ērtāku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Tā sniedz pasažieriem iespēju vienkārši un izdevīgi apvienot vilciena un Rīgas sabiedriskā transporta braucienus, ietaupot gan laiku, gan līdzekļus. Apzināmies, ka jāstrādā pie biļešu iegādes iespēju paplašināšanas, un šis ir tikai sākums ciešākai sabiedriskā transporta integrācijai.”

“Rīgas vienotā biļete” ietver vienu vilciena dienas biļeti braucienam A zonas vilciena maršrutā, tostarp savienotajos reisos šajā zonā, kā arī vienu Rīgas satiksmes 90 minūšu biļeti braucienam ar autobusu, trolejbusu vai tramvaju.

Biļete pieejama tikai digitālā formātā – mobilajā lietotnē “Vivi Latvija” un tīmekļvietnē vivi.lv. Rīgas vienotā biļete ir derīga norādītajā datumā līdz nākamās dienas plkst. 2.59. Biļešu reģistrācijas secībai nav nozīmes – pasažieris var sākt braucienu gan ar vilcienu, gan “Rīgas satiksmes” sabiedrisko transportu. Ja vispirms tiek reģistrēts brauciens “Rīgas satiksmes” transportā, tiek sākta 90 minūšu laika atskaite. Savukārt, ja pirmo reģistrē vilciena biļeti, sabiedriskā transporta daļa paliek aktīva līdz brīdim, kad tā tiks reģistrēta.

Pasažieri var iegādāties vairākas “Rīgas vienotās biļetes” vienai dienai, kā arī plānot braucienus uz priekšu līdz pat deviņām dienām.

Rīgas vienotā biļete ir ieviesta pilotprojekta ietvaros, kas ilgs vienu gadu no tās pieejamības brīža. Šajā laikā tiks izvērtēta sistēmas darbība, lietotāju pieredze un nepieciešamie uzlabojumi pirms iespējamas pastāvīgas ieviešanas.

Par vilcienu kustības sarakstiem, biļešu iegādi vai citiem ar braucieniem saistītiem jautājumiem aicinām sazināties ar Vivi Klientu apkalpošanas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8760.

 

Izsludināts konkurss “Gada balva “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025””

Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis” jau otro gadu organizē konkursu – GADA BALVA “Latvijas sakoptākais daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025”. Pagājušā gada konkursa rezultāti apliecināja, ka sakoptas vides risinājumi Latvijas sabiedrībai ir svarīgi. Konkursam tika iesniegti vairāk kā 40 pieteikumi, savukārt par Simpātiju balvu tika nodotas 69 050 balsis!

Konkurss ir PIRMAIS tik plaša mēroga pasākums Latvijā. Tā mērķis ir popularizēt kopību sadarbību un saliedēšanos, un aicinājums ikvienam domāt par dzīves vides kvalitāti, cilvēkiem un dabai draudzīgu un sakārtotu vidi, personisko līdzdalību vides uzlabošanā, dalīties ar pieredzi un lepoties ar sasniegto.

Konkursa balvu fonds ir 5000 euro. Trīs finālisti katrā no 5 nominācijām cīnīsies par savas nominācijas galveno balvu (balva – 700 euro katras nominācijas uzvarētājam) un viens no finālistiem pretendēs uz galveno balvu 1500 euro prēmiju.

“Gada balva 2025” tiek balstīta uz skaidri definētiem kritērijiem. Objektu novērtēšanā piedalīsies 11 nozaru profesionāļi – būvniecības (ainavu arhitekti un pilsētplānotāji) nozares, sabiedrisko organizāciju, pašvaldību un citu jomu profesionāļi, kas iesaistās projektā sabiedriskā kārtā.

Vairāk par konkursu – ŠEIT.

Dalība konkursā ir bezmaksas. “Gada balvas 2025” pieteikumu iesniegšana noslēgsies 31. jūlijā, kad saskaņā ar konkursa nolikumu, žūrija uzsāks vērtēšanu.

Gada balvas nominācijas:

 Gada balva “Sakoptākais Latvijas daudzdzīvokļu mājas pagalms 2025” tiek piešķirta vienam no nomināciju uzvarētājiem par izcilu sniegumu.

Rīgas daudzdzīvokļu pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms Rīgas administratīvajā teritorijā.

Sakoptākais valstspilsētas pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms jebkurā citā Latvijas valstspilsētā, izņemot Rīgu.

Sakoptākais novada pagalms – pašu spēkiem labiekārtots pagalms novada pilsētā, mazpilsētā, pagastā vai ciemā.

Sakoptākais daudzdzīvokļu mājas jaunais projekts ar labiekārtotu pagalmu.

Speciālās balvas:

Skatītāju simpātijas balva (saskaņā ar balsojumu Asociācijas sociālajos tīklos).

Žūrijas veicināšanas balva par īpašiem centieniem, kas pelnījuši atzinību.

Konkursa uzvarētāji visās nominācijās tiks godināti konferences “Mājoklis 2025” laikā, kas notiks 2025. gada 24. oktobrī, Rīgā, ATTA centrā.

Jāatzīmē, ka 2024. gadā Gada balvu ieguva ieguva Skrundas, Sporta ielas 2a mājas kopība.

Konkursa laureāti konferences “Mājoklis 2024” apbalvošanas ceremonijā atzīmēja, ka visa pamatā ir tieši kopības attieksme pret savu māju un vidi. Vēlme dzīvot sakārtotā un estētiskā vidē veicina dzīvokļu īpašnieku sadarbību dažādās paaudzēs.

  • Vairāk par konkursu un pieteikšanās – ŠEIT.
  • Par 2024. gada konkursu  – ŠEIT.

Īsumā par “Gada balvas” rīkotājiem

Konkursa rīkotājs ir Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”, kas dibināta 2022.gada augustā, un šobrīd ir lielākā mājokļus pārstāvošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas pārstāv dzīvokļu īpašnieku biedrības, dzīvokļu īpašniekus, komersantus, nozares speciālistus un kvalificētu nekustamā īpašuma pārvaldītāju sagatavojošas izglītības iestādes.

Asociācijas misija ir atbalstīt mājokļu attīstību, kopienu saliedēšanu un stiprināšanu, īstenojot uz zināšanām balstītas aktivitātes. Asociācija aktīvi iesaistās mājokļu politikas jautājumos, likumprojektu sabiedriskajā apspriešanā, ir Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs. Apvienojot biedrus no visiem Latvijas reģioniem, Asociācija sniedz informatīvo, juridisko un metodisko atbalstu nozares jautājumos saviem biedriem un sadarbojas ar Igaunijas dzīvokļu īpašnieku biedrību savienību EKYL (https://ekyl.ee/).

Asociācija lepojas ar 2023., 2024. gadā rīkotajām mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltītām konferencēm, kas daudzus nozares jautājumus pacēla citā kvalitātē un pulcēja vairākus tūkstošus apmeklētāju klātienē un tiešsaistē! Galvenie ieguvumi – atziņas un inovatīvi risinājumi ēku drošības un energoefektivitātes jautājumos, pašvaldības lomas nozīme ēku atjaunošanā, Igaunijas likumdošanas ietekme uz ēku renovācijas tempu valstī.. Praktiskas rekomendācijas, noderīgas konsultācijas, iedvesmojoši pieredzes stāsti, jēgpilnas debates, semināru sekcijas, un vēl un vēl – tas viss konferences padarīja īpašas. Skat. https://majoklis.lv/konference2024/

Asociācija kā eksperts darbojas Eiropas Mājokļu vienlīdzības kopienā (European Community for Housing Equality), un kopīgi ar 27 ES dalībvalstu ekspertiem piedalās pētījumā, kas vērsts uz atbalstu kvalitatīvu mājokļu nodrošināšanai un atjaunošanai, lai caur profesionālu un atjauninātu datu analīzi ietekmētu Latvijas un ES Parlamenta un Komisijas politikas darba kārtību mājokļu politikas jautājumos.

 

Izmaiņas būvniecības “zaļā koridora” principa piemērošanā

Informē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvniecības ieceru izvērtēšanu un saprastu kā projektētie objekti iekļausies esošajā pilsētvidē, kā arī sabiedrības informēšanas nolūkos varētu papildināt pašvaldības ģeoportālā “GeoRīga” esošo informāciju par jaunbūvēm Rīgā, ir ieviests papildu nosacījums ieceres virzībai būvniecības “zaļajā koridorā” – ēkas jaunbūves gadījumā Būvniecības informācijas sistēmā būvprojektā minimālā sastāvā jāietver arhitektūras daļas un teritorijas daļas (ja tāds izstrādāts) būves informācijas modelis .ifc formātā.

Tas nozīmē, ka turpmāk visām no jauna iesniegtajām iecerēm, lai pretendētu uz “zaļo koridoru”, būs jāizstrādā minētais modelis, jāaugšupielādē Būvniecības informācijas sistēmā un jāļauj to pārpublicēt ģeoportālā, tādējādi veicinot kvalitatīvu datu apmaiņu.

Ja departaments konstatēs modeļa neesību, “zaļā koridora” principa piemērošana tiks pārtraukta.