Pirmdien, 12. jūnijā, Vērmanes dārzā tika atklāta Rīgas vasaras kultūras programma. Visas vasaras garumā, sākot ar ielīgošanas pasākumiem un Līgo svētkiem, turpinot ar XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un Rīgas dzimšanas dienu, gan tālākās gan tuvākās Rīgas apkaimēs, notiks apkaimju svētki, koncerti, radošas un sportiskas aktivitātes pilsētas parkos, kā arī daudzveidīgi laikmetīgās kultūras pasākumi.

“Rīgas vasaras pasākumi šogad būs vēl plašāki, ilgāki un vērienīgāki! Plašāki tāpēc, ka svētki notiks vēl vairāk apkaimēs. Ilgāki, jo Rīgas vasaras kultūras programma sākas jau no jūnija. Un vērienīgāki, jo šogad Rīgas vasaras pasākumos ietilpst arī ielīgošanas un Jāņu pasākumi, kā arī Dziesmu un Deju svētku programma. Un, protams, Rīgā notiks pirmais publiski izziņotais dronu šovs – neaizmirstams notikums gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs mūsu pilsētai unikāls notikums, sagaidot Rīgas 822. dzimšanas dienu!” saka Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Ielīgošana un Jāņu svinības

No 15. līdz 22. jūnijam Rīgā norisināsies vairāki ielīgošanas pasākumi, kuros varēs vienoties kopīgās dziesmās un dejās dažādos koncertos, notiks arī Jāņu vainagu pīšanas darbnīcas, folkloras kopu sadziedāšanās, brīvdabas kino seanss ar kulta filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kā arī varēs iesaistīties spēļu aktivitātēs. Savukārt 22. jūnijā tradicionāli Doma laukumā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt “Zāļu tirgu”. Tajā varēs atrast un iegādāties Latvijas zemnieku un amatnieku ražojumus un darinājumus, ozollapu un ziedu vainagus un jāņuzāles no smaržīgām vasaras pļavām.

Bet Līgo vakarā, 23. jūnijā, jau no plkst. 20.00 rīdzinieki un pilsētas viesi šogad gaidīti veselās trīs svētku svinēšanas vietās: Mežaparka Zaļajā teātrī pasākumā “Rīgas zaļumballe” uzstāsies tādi populāri mūziķi, kā Marts Kristiāns Kalniņš, grupas “Citi zēni” un “Jauno Jāņu orķestris”, Ivo Fomins, grupa “Apvedceļš”. Savukārt pasākumā “Līgo Rīga Grīziņkalnā!” par svētku noskaņu parūpēsies muzikālā apvienība “Raxtu Raxti”, tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti”, kā arī folkloras kopas un īpaši šai diena sarūpēta DJ programma Rīgas etno ballītei. Tikmēr Dzegužkalnā, kā ik gadu, gaidīti tie jāņubērni, kas svētkus vēlas svinēt tradicionālā noskaņā – ar aplīgošanos, postfolkoras grupas “Iļģi” uzstāšanos, rotaļās iešanu kopā Rīgas Danču klubu, Jāņuguns iedegšanas rituālu, tumsas kliedēšanu muzikālās apvienības “Rahu the Fool” spēlētos ritmos un jautru saules sagaidīšanu kopā ar folkroka grupu “Laimas Muzykanti”.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgā

Dziesmu un deju svētki ir notikums pilsētā, kuru krāšņu padara daudzie dalībnieki un viesi. Galvaspilsēta vēlas sveikt ikvienu, kas ierodas Rīgā, būt viesmīlīga, lai ikviens justos gaidīts, kā arī radīt svētku sajūtu visiem rīdziniekiem.

Lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem Dziesmu un deju svētku norise būtu pieejamāka, arī neesot uz vietas lielo svētku koncertu norises vietās, 8. un 9. jūlijā astoņās Rīgas apkaimēs (Strazdumuižas parkā, Nordeķu parkā, Latgales parkā, Arkādijas parkā, Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” teritorijā, Pļavnieku birzī, Čiekurkalna bibliotēkas teritorijā un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas dārzā) tiks organizēta deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” un noslēguma koncerta “Kopā augšup” publiskā skatīšanās. Savukārt Esplanādē pie Mākslas muzeja no 7. līdz 9. jūlijam svētku dalībniekus un viesus priecēs Svētku restorāns un iespēja baudīt deju lieluzvedumu un noslēguma koncertu uz lielā ekrāna.

Pašvaldība šogad domā arī par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni pilsētā un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā. Svētku laikā Rīga piedāvās arī īpašu sabiedriskā transporta īpašo biļeti 10 eiro vērtībā, aicinot priekšroku dot sabiedriskajam transportam, tādējādi mazinot privātā transporta izmantošanu. Svētku dalībniekiem sabiedriskais transports būs bez maksas.

Svētki apkaimēs un prieka mirkļu parkos

Šogad apkaimju svētkus svinēsim vēl plašāk nekā pērn, svētku dziesmas skanēs un aktivitātes norisināsies 10 apkaimēs: Ķengaragā, Čiekurkalnā, Zolitūdē, Dreiliņkalnā, Ziepniekkalnā, Juglā, Torņakalnā, Centrā, kā arī Daugavgrīvas un Bolderājas apkaimē, Brasā un Vecāķos. Apkaimju svētki notiks no 22. jūlija līdz pat 26. augustam un to programmās tiks īpaši izcelta katras apkaimes kultūrvēsturiskā nozīmība. 

11. jūlijā tiks atklāta Rīgas vasaras muzikālā un mākslinieciskā Prieka mirkļu parku programma. Šogad līdz pat 1. septembrim dažādi pasākumi norisināsies Nordeķu parkā Iļģuciemā, kur fokusā būs apkaimes iedzīvotāji. Savukārt Vērmanes dārza estrāde sākot no 13. jūlija ikkatru ceturtdienu astoņos koncertos tiks piepildīta ar mūziku, skatītāju ovācijām, līdzdziedāšanu un dejām. Programmā paredzēti krāšņi koncerti dažādos žanros – rokmūzika, hiphops, akadēmiskā mūzika, operete, džezs, tautas mūzika un dziesmas no animācijas filmām bērniem.

Laikmetīgās mākslas programma un kultūrtelpas “Stropi”

Jau jūnijā savu vasaras kultūras programmu atsāk septiņas kultūrvietas “Stropi”, kas atradīsies Pļavnieku Zaļajā birzī, Rīgas Centrālās bibliotēkas Lucavsalas pludmales lasītavā, Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas pagalmā, Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas estrādē Āgenskalnā, Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas dārzā, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas pagalmā un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas parkā Sarkandaugavā. Skanēs dažādi koncerti, notiks lekcijas un darbnīcas visas vasaras garumā.

Rīgas vasaras kultūras programmu papildinās arī laikmetīgās kultūras pasākumi, kurus organizē Rīgas nevalstiskās organizācijas. Šos pasākumus varēs apmeklēt no 10. jūlija līdz 31. augustam visā Rīgā. Savukārt 13. jūlijā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Brīvības bulvāra liepu alejā tiks atklāts laikmetīgās mākslas projekts “Drošā telpa Brīvības alejā”. Visos pasākumos ieeja būs bez maksas. 

Rīgas dzimšanas diena

Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā šogad norisināsies 19. augustā. Plānots, ka svētkus 18. augusta vakarā ieskandinās dronu šovs Lucavsalā, kuru varēs apmeklēt ikviens interesents. Savukārt svētku dienā būs daudzveidīga un laikmetīga kultūras programma visā Vecrīgā. Programmā gaidāma pašmāju un ārvalstu mākslinieku uzstāšanās, darbnīcas bērniem un ģimenēm. Svētku noskaņu radīt palīdzēs laikmetīgi scenogrāfiski risinājumi, piknika zonas, bet svētku noslēgumā izskanēs jaunradīta muzikāla programma veltīta Rīgas Drosmes un prieka vasaras galvenajam vadmotīvam “Prieks un drosme dzimst, kur satiekamies!”.

Visa informācija par pasākumu programmu pieejama īpaši šiem svētkiem izveidotā mājaslapā – vasara.riga.lv, kā arī pasākumu programmai iespējams sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”. Savukārt Rīgas domes mājaslapā būs izveidota atsevišķa sadaļa par satiksmi vasarā, kurā varēs atrast informāciju par satiksmes ierobežojumiem.

No šīs nedēļas rīdzinieki portālā iesaisties.riga.lv aicināti piedalīties vairākās iesaistes aktivitātēs, izsakot viedokli gan par drošību Rīgā, gan kopienu centriem, kā arī daloties savos dārzu un mazdārziņu apsaimniekošanas ieradumos.

No 12. jūnija līdz 30. jūnijam iedzīvotāji var izteikt viedokli par to, kādiem būtu jābūt kopienu centriem Rīgā. Kopienas centrs ir iekļaujoša, daudzveidīgi izmantojama un atvērta vieta ikvienam apkaimes un kopienas iedzīvotājam. Kopienas centrs ir vieta, kur satikties visdažādākajiem iedzīvotājiem, lai kopīgi pavadītu brīvo laiku, pārrunātu sev aktuālus jautājumus, saņemtu un sniegtu atbalstu, kā arī sadarbojoties ar citiem, radītu, darītu un mācītos. Iedzīvotāji aicināti dalīties savās domās par to, kādas iespējas, viņuprāt, būtu vissvarīgāk nodrošināt šādos centros, kā tajos vajadzētu organizēt darbu un kas būtu svarīgi, lai centra apmeklējums būtu patīkams. Iegūtās atbildes tiks izmantotas, lai līdz gada beigām izstrādātu Rīgas kopienu centru koncepciju.

Vienu nedēļu, no 12. jūnija līdz 19. jūnijam, rīdzinieki iesaisties.riga.lv kartē aicināti atzīmēt tās vietas pilsētā, kurās nejūtas droši un kuras uzskata par potenciāli bīstamām, piemēram, pagalmus, pieturvietas, parkus, ielu posmus, pamestas mājas u.c. Saņemtā informācija tiks iesniegta Rīgas pašvaldības policijai potenciālo apdraudējumu izvērtēšanai. Tāpat līdz Jāņiem plānots iedzīvotāju sniegtās atbildes apkopot, un pārrunāt rezultātus ar iedzīvotājiem vebinārā.

Vēl līdz 17. jūnijam iedzīvotāji var dalīties saviem mazdārziņu un dārzu kopšanas paradumiem. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai palielinātu zināšanas par dārzu un pilsētnieku lomu pilsētas dabas veidošanā un apzinātu izglītojošos pasākumos, praktiska un finansiāla atbalsta saņemšanā ieinteresēto rīdzinieku loku.

Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Rīgas pašvaldības ģeotelpiskās informācijas portālā GEO RĪGA šobrīd ir pieejams Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) sagatavotais trīsdimensiju (3D) realitātes modelis un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistu izstrādātie 39 Rīgas apkaimju 3D  modeļi. Rīga ir pirmā Latvijas pilsēta, kur pieejami 3D dati par apbūvi.

GEO RĪGA pieejamie 3D modeļi dod iespēju ikvienam interesentam savā datorā izpētīt galvaspilsētu ēku un citu pilsētvides objektu novietojumu, noēnojumu un saules ekspozīciju dažādos gadalaikos un diennakts stundās. 3D modeļiem jau šobrīd ir plašs pielietojums –pilsētplānošanā, nekustamo īpašumu pārvaldībā, kultūras pieminekļu aizsardzībai un pilsētvides telpiskai analīzē, nākotnē šādu datu praktiskais pielietojums kļūs arvien plašāks.

Par pamatu izmantojot 2021. gada ortofotokartes un digitālos reljefa modeļus, LĢIA ir sagatavojusi Rīgas ortofoto ar reljefa ēnojumu jeb Rīgas realitātes modeli, kas pilsētu  foto vidē atspoguļo trīs dimensijās. Izmantojot LĢIA 2021. gada aerolāzerskenēšanas jeb LIDAR datus, RD PAD speciālistu vadībā izstrādāti automātiski ģenerēti zemākās detalizācijas (LOD1) Rīgas teritorijas 3D modeļi. Veicot manuālu datu apstrādi, ir sagatavoti Rīgas apkaimju nākamās detalizācijas (LOD2) modeļi.

“Ģeotelpiskā informācija nav tikai skaists attēls, ko pētīt no darba brīvajā laikā. Tā kļūst par neaizstājamu darba materiālu apkārtējās vides attīstības plānošanā. Rīgas 3D modelis noteikti ļaus pacelt jaunā līmenī un kvalitātē mūsu galvaspilsētas infrastruktūras un pilsētvides plānošanu un attīstību” – tā bilst LĢIA ģenerāldirektors Mārtiņš Liberts.

“Šobrīd GEO RĪGA ir pieejami 39 Rīgas apkaimju 3D modeļi, un to klāsts ar laiku tiks papildināts. Vienlaikus top arī Rīgas ēku jumtu solārās intensitātes modelis. Lai veicinātu ģeotelpisko datu plašāku izmantošanu, 2023. gada otrajā pusē Rīgas pašvaldība plāno telpisko datu atvēršanu arī mašīnlasāmos datu formātos, ļaujot  interesentiem lejupielādēt datus un izmantot savos risinājumos un sistēmās,” skaidro RD Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas ģeotelpiskās informācijas platforma GEO RĪGA tika izstrādāta, lai nodrošinātu attālinātu un ērtu piekļuvi pašvaldības rīcībā esošajai ģeotelpiskajai informācijai. No š. g. aprīļa tā ir publiski pieejama un tajā ikviens interesents bez maksas var iepazīties ar pašvaldības struktūrvienībās uzturētajiem ģeotelpiskajiem datiem, kas nepieciešami dažādām sabiedrības grupām tostarp iedzīvotājiem, apkaimju aktīvistiem, investoriem un uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem, valsts iestāžu darbiniekiem.

Šobrīd GEO RĪGA pieejamas 7 tematiskās lietotnes ar pašvaldības un pašvaldībās rīcībā esošajiem citu iestāžu divu dimensiju datiem, kā arī sadaļa ar 3D datiem. Līdz vasaras beigām sabiedrībai būs pieejamas vēl divas tematiskās kartes – Rīgas tematiskie plānojumi un pašvaldības investīciju plāns. Datu pieejamība portālā GEO RĪGA mazinās nepieciešamību iedzīvotājiem vērsties pašvaldības iestādēs informācijas un konsultāciju saņemšanai. Ģeotelpisko datu pieejamība palielina pašvaldības darba caurskatāmību un ļauj iedzīvotājiem vienkārši un ērti saņemt datu pakalpojumus.

Lai apspriestu Rīgas Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju, 7. jūnijā plkst.17.00 Rīgas rātsnama Sēžu zālē notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kurai varēs sekot līdzi tiešsaistē.

Sanāksme notiks tiešsaistē MS Teams vidē, kā arī tiks pārraidīta interneta vietnēs riga.lv, rdpad.lv un pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās. Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS Teams vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām iepriekš reģistrēties šeit līdz 7. jūnija plkst. 12.00. Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju centrālo teritoriju publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā. Plāns izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes. Izmantota  arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultāti.

No 5. jūnija līdz 27. augustam profesionālu treneru vadībā Rīgā norisināsies sporta nodarbības brīvā dabā, kas būs piemērotas ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai fiziskās sagatavotības.

Bezmaksas treniņi notiks 20 dažādās Rīgas apkaimēs: Bolderājā, pilsētas centrā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, Iļģuciemā, Imantā, Juglā, Ķengaragā, Maskavas forštatē, Mangaļsalā, Mežaparkā, Mežciemā, Pļavniekos, Purvciemā, Sarkandaugavā, Teikā, Torņakalnā, Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā un Zolitūdē.

Nodarbības 60 minūšu garumā vadīs sertificēti sporta treneri un tās ietvers iesildīšanos, aktīvo daļu un atsildīšanos. Apģērbs un apavi ir jāizvēlas atbilstoši laika apstākļiem un ieteicams līdzi ņemt dzeramo ūdeni.

Norises laiki un vietas, kā arī kontaktinformācija ir pieejama arī sociālo tīklu vietnē “Sporto visa Rīga” un pa tālruņiem 29243428 un 29467859.

Nodarbību programma

Nodarbības finansiāli atbalsta Rīgas dome sadarbībā ar biedrību “Veselībai un attīstībai”.

Rīgas dome trešdien, 31.maijā apstiprināja pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību pilsētā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti arī nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai.

Saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 25. maijā atbalstīja pašvaldības Centrālās administrācijas struktūrvienības – Apkaimju iedzīvotāju centrs (AIC)- pārveidi par patstāvīgu pašvaldības iestādi – no 1. septembra tai pievienojot arī pilsētas dzimtsarakstu nodaļas. Lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes sēdē.

Izmaiņas pašvaldības struktūrā tiek veiktas, lai sakārtotu pašvaldības institucionālo struktūru atbilstoši likuma prasībām. Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija tika pārveidota šī gada 1. janvārī, atbilstoši Saeimas pieņemtajam jaunajam Pašvaldību likumam, kas paredz nodalīt struktūrvienības, kuras nodrošina domes un komiteju organizatorisko un tehnisko apkalpošanu no pašvaldībai noteikto funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanu izveidotām iestādēm un amatpersonām.

  • Iedzīvotājiem pakalpojumu saņemšanas kārtībā ne AIC punktos, ne dzimtsarakstu nodaļās izmaiņu nebūs. Šogad nekādas citas izmaiņas AIC struktūrā nav paredzētas.

AIC tika izveidots 2021. gada 1. maijā pēc pilsētas izpilddirekciju likvidācijas, reorganizējot pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centru. Šajā gadā darbu sāka pieci apkaimju koordinatori, bet šobrīd AIC strādā jau septiņi– Āgenskalna, Bolderājas, Imantas, Centra, Maskavas forštates, Vecmīlgrāvja un Teikas – apkaimju koordinatori. Katrs no viņiem atbild par savu daļu no 58 Rīgas apkaimēm, sadarbojoties ar iedzīvotājiem veicinot apkaimju attīstību.

AIC atbildības jomu loks kopš 2021. gada ir audzis. Šobrīd AIC rūpējas gan par pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu, tostarp informatīvo tālruni 80000800, apkaimju attīstību un iedzīvotāju līdzdalību un uzņēmējdarbības koordinēšanu sabiedrības integrācijas jautājumiem. AIC pakļautībā darbojas NVO nams, kas sniedz atbalstu Rīgas nevalstiskajām organizācijām un šogad svinēs 15. jubileju, kā arī Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbu sāka 2022. gada martā, Rīgā ierodoties pirmajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Lai nodrošinātu plašo funkciju klāstu, pašlaik AIC strādā 104 darbinieki.

Par AIC sniegtajiem pakalpojumiem vairāk informācijas var atrast riga.lv un apkaimes.lv.

BEZMAKSAS apmācības 27.-28. maijā. Pieteikšanās līdz 15. maijam.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) aicina kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās, lai kopējiem spēkiem padarītu mūsu sabiedrību drošāku. Brīvprātīgais darba veicina uzticēšanos, saliedē sabiedrību, mazina vientulības un izstumtības risku, mazina recidīvu. Tāpat arī brīvprātīgais rāda sociāli atbildīgas uzvedības piemēru, popularizē veselīgu dzīvesveidu, humānistiskās vērtības un personības attīstību.

Brīvprātīgais var iesaistīties dažādas formas brīvprātīgajā darbā – veicinot izglītības un darba prasmju attīstīšanu, realizējot lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sporta aktivitāšu organizēšanu un īstenošanu, atbalstot atkarību pārvarēšanā, ģimenes saišu stiprināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds un tā izpausme ir paša brīvprātīgā iniciatīva un vēlēšanās piedāvāt savas zināšanas un pieredzi ieslodzītajiem – tās var būt lekcijas par dažādām tēmām, gan dažāda veida nodarbības – sporta nodarbības, mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes.

KĀDI IEGUVUMI IR PRĪVPRĀTĪGAJAM?

  • iegūtas jaunas zināšanas;
  • pieredze un prasmes;
  • personīgā izaugsme un attīstība.

KO PIEDĀVĀ IESLODZĪJUMU VIETU PĀRVALDE?

  • apmācības;
  • veselības un dzīvības apdrošināšanu;
  • apmaksātus ceļa izdevumus;
  • ēdināšanas izmaksas vienreiz dienā brīvprātīgā darba veikšanas dienā;
  • naktsmājas izmaksas, ja ir nepieciešams, veicot brīvprātīgo darbu, nakšņot ārpus savas dzīvesvietas;
  • supervīzijas;
  • konference brīvprātīgajiem;
  • rekomendācijas vēstuli, kas noder tālāka karjerā.

KĀ KĻŪT PAR BRĪVPRĀTĪGO?

Lai kļūtu par brīvprātīgo ir jābūt vēlmei un gatavībai snieg atbalstu likumpārkāpējam, jābūt pilngadīgam, ar augstu atbildības sajūtu, labām laika plānošanas spējām un jāprot valsts valoda. Ja tas atbilst, tad aizpildi pieteikumu ievp.gov.lv sadaļā “Brīvprātīgais darbs” (https://www.ievp.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs), ar Tevi sazināsies IeVP darbinieks, piedalies apmācībās, paraksti brīvprātīga darba līgums un kļūsti par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās.

Noskaties video:

Papildu informāciju meklē Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta mājaslapās un sociālajos tīklos.

Rīgas pašvaldība 10. maijā aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas uz forumu “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”. Forums notiks Rātsnamā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.

Forums tiek rīkots ar mērķi veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un pilsētas attīstības veidošanā, kā arī attīstīt esošos un meklēt jaunus veidus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai. 

Forumā varēsiet gūt pārskatu par līdzdalības rīkiem Rīgas pašvaldībā. Pasākuma centrālajā daļā notiks paneļdiskusija par tēmu “Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks”, kurā Rīgas domes un Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā Rīgā attīstījušās apkaimju biedrības un kādas ir to spējas aizstāvēt apkaimes intereses; kā respektēt iedzīvotāju vajadzības apkaimēs, kur šādu biedrību nav; vai apkaimju biedrības var aizstāt iedzīvotāju padomes un kā būtu stiprināmas apkaimju biedrības, lai tās kļūtu vēl spēcīgākas un spētu pilnvērtīgi pārstāvēt savas apkaimes intereses.

Foruma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja diskutēt un kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju, Rīgas domes komiteju un nozaru departamentu pārstāvjiem, apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem meklēt risinājumus aktuāliem jautājumiem par līdzdalības instrumentu uzlabošanu Rīgas pašvaldībā, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju koordinatoru darba uzlabošanu, kā arī kopienu centru koncepciju.

Aicinām pieteikties dalībai forumā, aizpildot reģistrācijas anketu

Foruma programma skatāma Šeit

Forumu vadīs sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām, ir izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkursā var piedalīties ikviens interesents, iesniedzot jebkura literārā žanra darbu par kādu no 58 Rīgas pilsētas apkaimēm. Konkursa darbā ir jāatspoguļo apkaimes vēstures izpēte, ’’dzimtas koks’’, tradīcijas. Darbi ir jāiesniedz līdz 2023. gada 15. maijam.

Manuskriptu konkursu rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar apgādu “Jumava”. Atkarībā no konkursam iesniegto darbu skaita un žūrijas komisijas vērtējuma 1 – 3 laureātiem būs iespēja slēgt līgumu ar apgādu “Jumava” par grāmatas izdošanu un saņemt apbalvojumu no manuskriptu balvu fonda līdzekļiem. Kopējais balvu fonds ir 4000 eiro.

Konkurss ir izsludināts Rīgas pašvaldības interneta vietnē www.riga.lv un apgāda “Jumava” vietnē www.jumava.lv. Informācija ir pieejama arī vietnē www.apkaimes.lv.

Konkursa Nolikums skatāms šeit.