17 apkaimju attīstības biedrības saņēmušas Rīgas valstpilsētas pašvaldības atbalstu attīstībai un kapacitātes stiprināšanai

Vīrietis-ar-mugursomu-plakāti

Galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. Pabalsts paredzēts biedrību attīstībai, kapacitātes stiprināšanai un sadarbības veicināšanai sabiedrības iesaistes jautājumos.

Tiesības pretendēt uz pašvaldības atbalstu ir Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  • biedrības juridiskai adresei jābūt reģistrētai Rīgā;
  • biedrībai jābūt oficiāli reģistrētai vismaz vienu gadu;
  • pirmo reizi piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz desmit biedriem, savukārt katrā nākamajā reizē, piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri);
  • biedrībai nav neizpildītu līgumsaistību pret pašvaldību, kā arī biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process un nav sākta biedrības likvidācija.

2021. gadā biedrībām bija iespējams iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai līdz 25. augustam. Tika saņemti 19 biedrību  pieteikumi. Divas biedrības neatbilda atbalsta saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem.

Līgumu noslēdza un finansējumu saņēma 17 apkaimju biedrības:

  • “Āgenskalna apkaimes biedrība”
  • “Bišumuižas attīstības biedrība”
  • “Brasa”
  • “Cits Ķengarags”
  • “Čiekurkalna attīstības biedrība”
  • “Dārzciema apkaimes biedrība”
  • “Kundziņsala”
  • “Lucavsala”
  • “Mežaparka Attīstības biedrība”
  • “Mežciema attīstības biedrība”
  • “Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība”
  • “Rīgas Mazjumprava”
  • “Rītabuļļi”
  • “Teikas apkaimju biedrība”
  • “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība”
  • “Zasulaukam un Šampēterim”
  • “Vecāķu biedrība”.

Biedrībām, kuras saņēmušas finansiālo atbalstu, ir pienākums nepieciešamības gadījumā sniegt detalizētu informāciju par izlietoto atbalstu un uzrādīt grāmatvedības pamatojuma dokumentus, kā arī atmaksāt saņemto atbalstu, ja tas izmaksāts, biedrībai sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

Iedzīvotāji aicināti tiešsaistē spriest par Rīgas enerģētikas un klimata rīcības nākotni

Rīga

Rīgas enerģētikas aģentūra 20. decembrī plkst. 17:30 rīko tiešsaistes publisko apspriešanu Rīgas pilsētas enerģētikas un klimata rīcības plānam 2022.-2030. gadam, kura tapšanā iesaistīti vairāk nekā 280 dažādu jomu speciālisti.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Rīgas iedzīvotājs, kuram rūp galvaspilsētas enerģētikas un klimata rīcības nākotne. Tuvākajā laikā tīmekļa vietnē rea.riga.lv būs pieejama saite, lai piedalītos tiešsaistes pasākumā.

Pasākuma programma

LaiksTematsRunātājs
17:30REA ievadsJānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra
17:40Rīgas pilsētas enerģētikas un klimata rīcības plāna 2022.-2030. gadam mērķi un plānotie pasākumi.Jānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra
18:00Sabiedriskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu analīze un viedokļu apmaiņa.Visi

Rīcības plāns atvērts publiskai apspriešanai līdz 27. decembrim un ar to var iepazīties tīmekļa vietnē rea.riga.lv, kā arī sniegt priekšlikumus tiešsaistē rīcības plāna pilnveidošanai, aizpildot anketu (https://www.visidati.lv/aptauja/1794829408/) vai brīvā formā, nosūtot tos uz e-pasta adresi rea@riga.lv. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā aicinām sazināties pa tālr. 67012350.

Plāns ir pašvaldības galvenais enerģētikas un klimata pielāgošanās nozares stratēģiskās plānošanas dokuments, kurš turpmāk kalpos kā ceļa karte pilsētai virzoties pretī izvirzītajam mērķim – būt starp pirmajām 100, klimata ziņā, neitrālajām pilsētām Eiropā, bet rīcības plāna izstrāde ir tikai pirmais mazais solis izvirzītā mērķa sasniegšanai – Rīgas pašvaldībai sasniegt būtiskus uzlabojumus gaisa piesārņojuma, vides kvalitātes, dabas vērtību ilgtspējības un klimata jautājumu jomās.

Plānā ietvertie stratēģiski prioritārie virzieni, lai sasniegtu klimatneitrālas un arī klimatnoturīgas Rīgas vīziju:  

  • Enerģētika – samazināt enerģijas patēriņu pilsētā līdz minimāli nepieciešamajam;
  • CO2 emisijas – sasniedzam maksimālu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru pašvaldības infrastruktūrā;
  • Enerģētiskā nabadzība – nodrošinām, ka mājsaimniecības var atļauties nepieciešamos energoresursus komfortablākai dzīvei;
  • Pielāgošanās klimata pārmaiņām – klimatnoturīga Rīga.

REA apzinās, ka šī plāna ieviešana nav vienkāršs uzdevums, taču arī daudzas citas Eiropas pilsētas sekmīgi virzās klimatneitralitātes virzienā. Būtiski, ka klimatneitralitātes pasākumu ieviešana ne tikai samazinās pilsētas ietekmi uz klimatu, bet arī palīdzēs attīstīt un modernizēt pilsētvidi, veicinās labklājību un uzlabos dzīves kvalitāti, kā arī mazinās enerģētiskās nabadzības riskus. Klimatneitrāla Rīga būs arī rīdziniekiem draudzīgāka Rīga!

Sagatavots ikgadējais pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ieviešanu

Rīga

Rīgas dome trešdien, 1. decembrī, apstiprināja pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam ieviešanu no 2014. līdz 2020. gadam, kas sniedz iespēju iepazīties ar paveikto un novērtēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā.

“Pārskatā apkopota informācija no 29 Rīgas domes iestādēm un struktūrvienībām. Tāpat ņemti vērā ārējie datu avoti un statistiskā informācija. Esam apzinājuši iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā, kā arī piesaistīti pieci nozaru eksperti, kas sniedza vērtējumu par rīcības virzienu izpildi. Pārskata informatīvais raksturs un vienkāršības princips ļauj jebkuram interesentam iepazīties ar paveikto Rīgā iepriekšējās septiņgades plānošanas periodā, kā arī redzēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā. Pārskatā apkopotā informācija bija nozīmīgs resurss, lai koriģētu pilsētas stratēģiskos uzsvarus jaunās attīstības programmas izstrādes procesā,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Rīgas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai attīstības programmā līdz šim bija noteikti 19 rīcības virzieni, kas aptver visas pašvaldības pārziņā esošās jomas un nozares. Lai novērtētu 19 rīcības virzienu dinamiku, kopumā analizēts 191 rādītājs, un tiem noteikta tendence pret sākuma vērtību (pozitīva, negatīva vai bez būtiskām izmaiņām).  Jāņem vērā, ka rādītāju vērtības 2020. gadā būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, negatīvi iespaidojot 26% jeb 50 rādītājus. Visvairāk ietekmētas tādas nozares kā pasažieru pārvadājumi, tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, sporta, mākslas un dažādas kultūras jomas, kā arī citas nozares, kas saistītas ar iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. Tomēr jāizceļ, ka kopumā 60 rādītāji ir sasnieguši vai pārsnieguši 2020. gadā plānotās vērtības.

No 191 rādītāja par 36 rādītājiem savu vērtējumu sniedza Rīgas iedzīvotāji. Visvairāk pēdējā septiņgadē pieaudzis iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības bērnudārzu pakalpojumu pieejamību (+35%), par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos bērniem (+15%), primārās veselības aprūpes kvalitāti (+11%) un sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti (+8%).

Rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi pārskata periodā raksturo Rīgas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību veiktās rīcības un projekti rīcības un investīciju plānos. Kopumā uzraudzības periodā no 112 uzdevumiem, darbības tika atzīmētas 106 jeb 94,6% uzdevumos. Starp nozīmīgākajiem izceļami tādi projekti kā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, izglītības iestāžu atjaunošana, infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra un citi projekti.

Kopš 2008. gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ik gadu sagatavoto pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu. Pārskats par uzraudzības periodu no 2014. līdz 2020. gadam ir noslēdzošais izstrādātais pārskats, kas sagatavots par iepriekšējā plānošanas perioda Rīgas attīstības programmas īstenošanu. Tīmekļa vietnē www.sus.lv sadaļā “Stratēģija” vienkopus publicēti visi uzraudzības pārskati par stratēģijas un attīstības programmas ieviešanu, t.sk. rīcības un plānu izpilde.

Patlaban arī norit noslēdzošais darbs pie jaunās Rīgas attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes, savukārt oktobra sākumā noslēdzās dokumenta publiskā apspriešana. Plānots, ka jaunā Attīstības programma stāsies spēkā 2022. gada sākumā.

Izstrādāta Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotā redakcija

Prezentmateriāli

Pirmdien, 29. novembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā. Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi.

Rīgas teritorijas plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

Līdz šim spēkā bija Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauna teritorijas plānojuma izstrāde norisinās kopš 2012. gada. Galvaspilsētas teritorijas plānojuma risinājumu pamats ir 11 tematiskie plānojumi, kas apstiprināti 2017. gadā ar Rīgas domes lēmumiem un ir jāievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

2020. gada decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī pārvērtējot 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus.

Ar 2021. gadā pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto vides pārskatu sabiedrība tika iepazīstināta šoruden publiskajā apspriešanā. Tās laikā aizvadīta saruna Latvijas nekustamo īpašumu darījumu organizāciju pārstāvjiem, apspriede ar Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem, kā arī norisinājās apspriešanas sanāksme, kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Papildu informācija par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas norisi pieejama šeit.

Pirmajā adventē Rīgā iemirdzēsies galvenās svētku egles un notiks koncerti

Pirmajā adventē, 28. novembrī, Rīgā iemirdzēsies galvenās Ziemassvētku egles Doma laukumā un Rātslaukumā, savukārt kultūras centros un dievnamos skanēs svētku koncerti.

Kopumā šogad pašvaldība Rīgā ir gādājusi par 16 eglēm, kas atradīsies dažādās pilsētas apkaimēs, un 22 Ziemassvētku eglēm, kas rotās galvaspilsētas kultūras centrus, parkus, skvērus un laukumus.

Svētku noskaņa būs jūtama arī koncertos kultūras centros un dievnamos, kurus ikviens interesents varēs apmeklēt “zaļajā režīmā”, bet atsevišķus koncertus būs iespēja vērot arī tiešsaistē.

Pirmajā adventē pilsētā sākas koncertcikls “Adventa koncerti Rīgas baznīcās”, un 28. novembrī koncerts notiks Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā.

Šajā dienā Rīgas Sv. Pētera baznīcā apmeklētāji gaidīti Ziemassvētku gaidīšanas laika pasakas “Sveces liesma” muzikālajā uzvedumā, kas tapis pēc Selmas Lāgerlēvas darba “Kristus leģenda” motīviem. Pirmās adventes koncerts ar Orķestra “Rīga” un solistes Ievas Paršas piedalīšanos skanēs arī Rīgas Domā. Šis koncerts būs skatāms kā klātienē, tā arī tiešsaistē.

Svētku gaidīšanas atmosfēru uzburs arī Rīgas kultūras centros notiekošie koncerti. Kultūras centrā “Imanta” ar pazīstamu mūziķu un populāru solistu piedalīšanos skanēs koncerts “Ziemassvētku romance”. Savukārt kultūras centrā “Mazā ģilde” klausītāji gaidīti koncertā “Rāmi krastu skalos ūdens.” Abi koncerti būs skatāmi arī tiešsaistē.

Adventa laika kultūras pasākumus atbalsta Rīgas pašvaldība, un programma tapusi sadarbībā ar pašvaldības kultūras centriem un biedrībām. Tuvojoties Ziemassvētkiem, svētku noskaņu Rīgā ienesīs arī pilsētvides noformējums centrā un apkaimēs.

Informācija par Pirmās adventes pasākumu programmu, māksliniekiem, norises laiku, kā arī ielūgumu iegādes kārtību un arī tiešsaistes kanāliem ir pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv.

Plašāka informācija: Indra Vilde Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr. 67026838, mob. 26708034, e-pasts: indra.vilde@riga.lv https://www.riga.lv/lv/jaunumi  https://kultura.riga.lv

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir sagatavojusi un līdz 27. decembrim nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Tā izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 280 dažādu jomu speciālisti.

Rīcības plāns ir galvenais pašvaldības enerģētikas un klimata pielāgošanās nozares stratēģiskās plānošanas dokuments, kas turpmāk kalpos kā ceļa karte pilsētai, virzoties pretī izvirzītajam mērķim – būt starp pirmajām 100 klimatneitrālajām pilsētām Eiropā. Rīcības plāna izstrāde ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu Rīgas pašvaldības noteiktos mērķus un panāktu būtiskus uzlabojumus gaisa piesārņojuma, pilsētvides kvalitātes, dabas vērtību ilgtspējas un klimatneitralitātes jomās.

Rīgas pašvaldība cītīgi strādā, lai kļūtu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā, un aicina ikvienu iesaistīties, lai kopīgi sasniegtu Rīcības plānā izvirzītos mērķus.

Rīcības plāns atvērts publiskai apspriešanai līdz 27. decembrim un ar to var iepazīties tīmekļa vietnē rea.riga.lv.

Priekšlikumus Rīcības plāna pilnveidošanai var iesniegt tiešsaistē, aizpildot anketu (https://www.visidati.lv/aptauja/1794829408/) vai brīvā formā, nosūtot tos uz e-pasta adresi rea@riga.lv. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar aģentūru, tālr. 67012350.

Rīcības plāna sabiedriskā apspriede tiešsaistē tiek plānotā nedēļā no 6. līdz 10. decembrim, precīzais norises laiks tiks paziņots vēlāk.

Rīgas pašvaldība līdz 2030. gadam apņemas sākotnēji ieviest klimatneitralitātes principus pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanā, paralēli strādājot arī pie šo principu piemērošanas visā pilsētā. Galvenie izaicinājumi – atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas līdz 2030. gadam, samazināt pilsētvides lielākā emisiju avota – autotransporta emisijas, tiekties uz bezemisiju siltuma ražošanu un siltumapgādi. Pašvaldības ēkās, ieviešot energopārvaldības sistēmu, plānots samazināt enerģijas patēriņu, kā arī palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, galvenokārt, iznomājot jumta platības saules kolektoru uzstādīšanai un ieviešot energokopienu projektus, kas neparedz lielus kapitālieguldījumus, taču veicina atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanos pilsētas energobilancē. 

Rīcības plāns ieskicē stratēģiski prioritāros virzienus, lai sasniegtu klimatneitrālas un klimatnoturīgas Rīgas vīziju:  

–      Enerģētika – samazināt enerģijas patēriņu pilsētā līdz minimāli nepieciešamajam;

–      CO2 emisijas – sasniegt maksimālu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru pašvaldības infrastruktūrā;

–      Enerģētiskā nabadzība – nodrošināt, ka mājsaimniecības var atļauties nepieciešamos energoresursus komfortablai dzīvei;

–      Pielāgošanās klimata pārmaiņām – klimatnoturīga Rīga.

Šobrīd Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika balstās uz Eiropas Zaļo kursu, kā mērķis ir veidot taisnīgu un pārticīgu sabiedrību Eiropā, uzlabot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti un attīstīt mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.

Pašvaldību līmenī enerģētikas sektora attīstību un ietekmes uz klimatu mazināšanu veicina Pilsētu mēru pakta iniciatīva, kas aizsākās 2008. gadā pēc ES klimata un enerģētikas tiesību aktu pieņemšanas. Rīga Pilsētu mēru pakta iniciatīvai pievienojās 2008. gadā kā pirmā no Latvijas pašvaldībām.

REA apzinās, ka Rīcības plāna ieviešana nav vienkāršs uzdevums, taču arī daudzas citas Eiropas pilsētas sekmīgi virzās klimatneitralitātes virzienā. Būtiski, ka klimatneitralitātes pasākumu ieviešana ne tikai samazinās pilsētas ietekmi uz klimatu, bet arī palīdzēs attīstīt un modernizēt pilsētvidi, veicinās labklājību un uzlabos dzīves kvalitāti, kā arī mazinās enerģētiskās nabadzības risku. Klimatneitrāla Rīga būs arī rīdziniekiem draudzīgāka Rīga!

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Lastādijas dārza, Sporta pils dārzu, Augnīcas un Lucavsalas mazdārziņu pieredzes stāsti par urbāno dārziņu veidošanu

Piektdien 12. novembrī 16:00-18:45 norisināsies tiešsaistes diskusija, kurā ar savu pieredzi urbāno mazdārziņu veidošanā dalīsies šī gada redzamāko Rīgas urbānās dārzniecības iniciatīvu veidotāji. Diskusija notiks zoom platformā*, kā arī tiks straumēta “Mans rajons – Lastādija” Facebook lapā**.

Sarunas mērķis ir dalīties pieredzē un iedvesmā – kā veidot pilsētu ar vietu dārziem un telpu audzēšanai un kādēļ tas ir vajadzīgs. Sarunas noslēgumā par Rīgas domes redzējumu par urbāno mazdārziņu vietu pilsētā stāstīs domes deputāte Justīne Panteļējeva, kā arī norisināsies diskusija par izaicinājumiem un iespējām urbānajām zaļajām teritorijām Rīgā – dārziem, mazdārziņiem un siltumnīcām.

Pasākuma programmā:

16:00 Mazliet par Lastādiju (Mārcis Rubenis)

16:10 Lastādijas dārza pieredze (Dita Eglīte)

16:35 Sporta pils dārzi (Renāte Lagzdiņa)

17:00 Augnīca (Elīna Logina)

17:25 Lucavsala (Zaķmens Emīls)

17:50 RD atbalsts (Justīne Panteļējeva)

18:10 Paneļdiskusija – Izaicinājumi un iespējas veicināt dārzu attīstību Rīgā.

Pēc katra pieredzes stāsta būs iespēja uzdot jautājumus konkrētajam stāstītājam, kā arī uzdot jautājumus visiem dalībniekiem paneļdiskusijas laikā.

Diskusija notiek kā noslēdzošais pasākums Lastādijas kvartāla projektā “Urbānais dārzs”, kurā urbānā dārza izveidi atbalstījusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” atbalstu.

* https://us02web.zoom.us/j/82500980504?pwd=RHRiRVFCSnNIbjh6MHd3ZHBMNS9PQT09

** https://www.facebook.com/lastadija/

Foto no Lastādijas dārza. 
Fotogrāfi Vitolds Grabovskis un Guntis Trops.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki varēs lūgt uz remontdarbu laiku apturēt vidi degradējošas būves statusu

Daudzdzīvokļu_ēka

No 12. novembra, stājoties spēkā izmaiņām Rīgas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos, par vidi degradējošiem atzītu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (mājoklis) kopīpašnieki varēs lūgt uz laiku apturēt vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumu, lai veiktu ēkas atjaunošanas būvdarbus vai remontdarbus. Mājoklis atbilst daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas statusam, ja būves kadastrālās uzmērīšanas lietā tās galvenais lietošanas veids ir norādīts kā “divu dzīvokļu mājas” vai “triju vai vairāku dzīvokļu mājas”.

Atkarībā no mājokļa nesošo konstrukciju stāvokļa un tā, vai īpašnieki būs saskaņojuši būvniecības ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmumu varēs apturēt uz laiku no 12 līdz 30 mēnešiem.

Izmaiņas noteikumos veiktas, lai veicinātu vidi degradējošu mājokļu saimniekus sakārtot sev piederošos īpašumus. Līdz šim šādu namu īpašniekiem bija tiesības lūgt uz laiku atlikt ēkas atzīšanu par vidi degradējošu, lai veiktu nepieciešamos būvdarbus un remontdarbus un novērstu tās nokļūšanu graustu sarakstā, kā arī izvairītos no paaugstinātas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes piemērošanas. Rīgas vidi degradējošu būvju sarakstu var apskatīt interneta vietnē https://grausti.riga.lv.

Tomēr, kā rāda Rīgas domes Īpašuma departamenta pieredze, īpašnieki interesi par namu sakārtošanu biežāk izrāda pēc tam, kad ēka jau atzīta par vidi degradējošu un tai piemērota paaugstināta NĪN likme. Jaunais regulējums, kas ļaus uz laiku apturēt vidi degradējoša mājokļa klasificēšanas lēmumu, apzinīgajiem namīpašniekiem nodrošinās iespēju naudas līdzekļus, kas tiktu piedzīti paaugstinātā nodokļa formā, novirzīt mājokļa sakārtošanai arī pēc ēkas atzīšanas par vidi degradējošu.

Ēkām, kuras Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija klasificējusi kā vidi degradējošas, tiek piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā no būves vai tai piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, atkarībā no tā, kura ir lielāka. Par periodu, uz kuru vidi degradējoša mājokļa klasificēšanas lēmums tiks apturēts, mājoklim netiks piemērota paaugstinātā NĪN likme. Ja šajā laikā nekustamā īpašuma atjaunošanas un remonta darbi noslēgsies un mājoklis vairs neatbildīs vidi degradējošas būves pazīmēm, klasificēšanas lēmums netiks atjaunots. Tas nozīmē, ka īpašniekiem arī turpmāk nebūs jāmaksā paaugstinātā NĪN likme.

Ja mājokļa īpašnieki noteiktajā termiņā neveiks īpašuma sakārtošanu, lēmums par vidi degradējošas būves klasificēšanu tiks atjaunots no tā apturēšanas brīža, un īpašniekiem būs pienākums samaksāt paaugstināto nodokli par visu lēmuma apturēšanas periodu. Ja pamatotu iemeslu dēļ īpašnieki nespēs iekļauties noteiktajā laikā, būs iespējams saņemt termiņa pagarinājumu būvdarbu pabeigšanai, bet ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem.

Lai lūgtu apturēt lēmumu par vidi degradējošas ēkas klasificēšanu, īpašniekiem jāiesniedz iesniegums Rīgas domes Īpašuma departamentā, pievienojot dokumentus, kas pamato lēmuma darbības apturēšanai nepieciešamo laiku, piemēram, projektēšanas vai būvdarbu līgumu.

Papildus, lai sniegtu finansiālu atbalstu pilsētas namu sakārtošanai, Rīgas domes Īpašuma departaments piedāvā namu īpašniekiem pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas programmā, kā arī kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas konkursā. Iesniegumu par vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma apturēšanu varēs iesniegt reizē ar projektu kādā no līdzfinansējuma konkursiem. Vairāk informācijas par līdzfinansējuma konkursiem iespējams atrast interneta vietnē https://atjauno.riga.lv/.

Rīgā izveidoti vairāki mobilitātes pilotprojekti

Rīgā izveidoti vairāki mobilitātes pilotprojekti

Lai veicinātu mobilitātes inovāciju un ideju izstrādi un attīstību ar augstu potenciālu un pievienoto vērtību, vairākās Rīgas vietās novembrī izveidoti mobilitātes pilotprojekti – prototipi, kurus plānots izmēģināt pilsētvidē.

“Priecājos, ka Rīga kļūst par vidi jaunām idejām un risinājumiem. Tagad reālā vidē tiks izmēģināti prototipi, kas var kļūt par pamatu investoru piesaistei un tālākai izplatībai pilsētā. Tos varēs izmantot pilsētvides uzlabošanai, piesārņojuma mazināšanai, starppilsētu konkurētspējas uzlabošanai un iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai Lai iegūtu maksimāli labākos rezultātus, gaidīsim atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem –  atsauksmes un ierosinājumus,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta iniciatīvas “EIT Urban Mobility” gaitā  sadarbībā ar Rīgas domi, biedrību VEFRESH un Elektronikas un Datorzinātņu institūtu tiek īstenots projekts “Pilsētas mobilitātes inkubatora programmas organizēšana Rīgā”, kura gaitā sešas komandas radījušas idejas un izstrādājušas to prototipus.

Komanda “Mikropoint” Zemitāna laukumā izveidojusi jaunu mobilitātes punktu, kas apvieno novietni elektroskūteriem un velosipēdiem, mini velosipēdu darbnīcu un soliņu vienuviet. Risinājums paredz papildināt pārvietošanās līdzekļu spektru Teikas apkaimē, tādējādi uzlabojot mobilitātes tīklu ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem. Projekta mērķis ir iesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību mobilitātes inovāciju izstrādē un atbalstīt idejas ar augstu potenciālu un pievienoto vērtību, sekmējot prototipu testēšanu pilsētvidē.

Komanda “getUgo” piedāvā ar teleoperāciju programmatūras un aparatūras platformu attālināti vadīt autonomus transportlīdzekļus, mašīnas un citas ierīces. Trešdien, 10. novembrī, Teikas apkaimes ielās plānots izmēģinājuma brauciens.

Komanda “E-Stop” piedāvā risinājumu personīgo elektrisko skrejriteņu uzglabāšanai un uzlādei, kas uzstādīts pie tirdzniecības centra “Alfa”.

Komanda “Electrify”  rosina veicināt elektromobilitāti, piedāvājot elektriskus mikrobusus pasažieru pārvadāšanai. Šī iecere vēl ir izstrādes stadijā.

Komanda “Velorūme” piedāvā velonovietni jeb garāžu velosipēdu uzglabāšanai vienas automašīnas stāvvietas lielumā. Šis prototips ir uzstādīts Brīvības gatvē 290.

Komanda “Simplecharge” rosina izmantot ielu apgaismojuma stabus elektrisko transportlīdzekļu uzlādei. Plānots, ka prototipi tiks izveidoti Apuzes ielā.

Projekta īstenošana tika sākta ar 48 stundu mobilitātes hakatonu aprīlī, kam sekoja vasaras inkubatora programma. Tā norisinājās desmit nedēļu garumā, kurā komandas strādāja pie sava mobilitātes risinājuma prototipa izveides.

Noslēgusies Rīgas attīstības programmas 1. redakcijas un Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskā apspriešana

Infografika - Attīstības programmas kopsavilkums

Oktobra sākumā noslēgusies publiskā apspriešana diviem nozīmīgiem Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas attīstības programmas 2021.–2027.gadam 1. redakcijai un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata projektam, kā arī Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotajai redakcijai un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizētajam vides pārskatam.  Šobrīd norisinās darbs pie  saņemto priekšlikumu izvērtēšanas.

Rīgas attīstības programmas 2021.–2027.gadam 1. redakcijas un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata projekta publiskā apspriešana

Rīgas attīstības programma ir vidēja termiņa pilsētas attīstības plānošanas dokuments un rīks Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai turpmākajos septiņos gados. Jaunās attīstības programmas publiskās apspriešanas laikā norisinājās gan publiskās apspriešanas sanāksme, gan tematiskās tikšanās un diskusijas, kurās ikviens interesents varēja sniegt savus priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai. Informācija par notikušajām aktivitātēm publiskās apspriešanas laikā pieejama šeit.

Kopumā saņemti vairāk kā 90 iesniegumi un vēstules ar aptuveni 600 priekšlikumiem un komentāriem Rīgas attīstības programmas pilnveidošanai. Priekšlikumu autoru vidū ir iedzīvotāji, apkaimju biedrības, uzņēmumi, Pierīgas pašvaldības, Rīgas domes deputāti, kā arī Rīgas pilsētas pašvaldības iestādes un kapitālsabiedrības. Tematiski visvairāk priekšlikumu iesniegti par attīstības programmas 1. un 2. prioritāti – ērtu un videi draudzīgu pārvietošanos pilsētā, kā arī dzīves kvalitāti veicinošu pilsētvidi.

Priekšlikumi un komentāri tiks izvērtēti un izmantoti attīstības programmas pilnveides procesā, kā arī to apkopojums būs publiski pieejams departamenta mājaslapā. Jauno attīstības programmu plānots apstiprināt šī gada beigās.

Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizētā vides pārskata publiskā apspriešana

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas administratīvajā teritorijā. 

Dokumenta izstrāde notiek kopš 2012. gada. Iepriekšējās publiskajās apspriešanās (no 9.01.2018. līdz 8.02.2018. un no 13.03.2019. līdz 10.04.2019.) saņemti ap 3200 priekšlikumu. Tie izvērtēti, sagatavojot Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju, kas nodota publiskajai apspriešanai septembrī, un noslēgusies septembra sākumā. Detalizēta informācija par notikušajām aktivitātēm publiskās apspriešanas laikā pieejama šeit.

Par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju ir saņemti teju 300 iesniegumi, kas satur vairāk kā 400 priekšlikumu un vairāk kā 30 institūciju atzinumu. Pēc publiskās apspriešanas laikā saņemto rakstisko priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanas, tiks sagatavots ziņojums par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, ar kuru varēs iepazīties Departamenta tīmekļvietnē šeit.

Ziņojums tiks iesniegts Rīgas domē lēmuma pieņemšanai par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta turpmāko virzību.

Jau ziņots, ka no 3. septembra līdz 4. oktobrim norisinājās jaunās Rīgas attīstības programmas un pilnveidotās Rīgas teritorijas plānojuma redakcijas publiskā apspriešana. Sanāksmju un tematisko tikšanos video ierakstus iespējams noskatīties šeit.