Brīvprātīgais darbs ieslodzījumu vietās

BEZMAKSAS apmācības 27.-28. maijā. Pieteikšanās līdz 15. maijam.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) aicina kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās, lai kopējiem spēkiem padarītu mūsu sabiedrību drošāku. Brīvprātīgais darba veicina uzticēšanos, saliedē sabiedrību, mazina vientulības un izstumtības risku, mazina recidīvu. Tāpat arī brīvprātīgais rāda sociāli atbildīgas uzvedības piemēru, popularizē veselīgu dzīvesveidu, humānistiskās vērtības un personības attīstību.

Brīvprātīgais var iesaistīties dažādas formas brīvprātīgajā darbā – veicinot izglītības un darba prasmju attīstīšanu, realizējot lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sporta aktivitāšu organizēšanu un īstenošanu, atbalstot atkarību pārvarēšanā, ģimenes saišu stiprināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds un tā izpausme ir paša brīvprātīgā iniciatīva un vēlēšanās piedāvāt savas zināšanas un pieredzi ieslodzītajiem – tās var būt lekcijas par dažādām tēmām, gan dažāda veida nodarbības – sporta nodarbības, mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes.

KĀDI IEGUVUMI IR PRĪVPRĀTĪGAJAM?

  • iegūtas jaunas zināšanas;
  • pieredze un prasmes;
  • personīgā izaugsme un attīstība.

KO PIEDĀVĀ IESLODZĪJUMU VIETU PĀRVALDE?

  • apmācības;
  • veselības un dzīvības apdrošināšanu;
  • apmaksātus ceļa izdevumus;
  • ēdināšanas izmaksas vienreiz dienā brīvprātīgā darba veikšanas dienā;
  • naktsmājas izmaksas, ja ir nepieciešams, veicot brīvprātīgo darbu, nakšņot ārpus savas dzīvesvietas;
  • supervīzijas;
  • konference brīvprātīgajiem;
  • rekomendācijas vēstuli, kas noder tālāka karjerā.

KĀ KĻŪT PAR BRĪVPRĀTĪGO?

Lai kļūtu par brīvprātīgo ir jābūt vēlmei un gatavībai snieg atbalstu likumpārkāpējam, jābūt pilngadīgam, ar augstu atbildības sajūtu, labām laika plānošanas spējām un jāprot valsts valoda. Ja tas atbilst, tad aizpildi pieteikumu ievp.gov.lv sadaļā “Brīvprātīgais darbs” (https://www.ievp.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs), ar Tevi sazināsies IeVP darbinieks, piedalies apmācībās, paraksti brīvprātīga darba līgums un kļūsti par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās.

Noskaties video:

Papildu informāciju meklē Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta mājaslapās un sociālajos tīklos.

Rīgas pašvaldības skolas saņems atbalstu skolēnu pašpārvalžu attīstībai

Lai stiprinātu Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmētu bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un stiprinātu labbūtību, Rīgas dome projekta gaitā sniegs atbalstu pašpārvalžu attīstībai.

“Pārskatot pētījuma “Jauniešu līdzdalība un skolēnu pašpārvaldes: esošā prakse un potenciāls attīstībai” rezultātus, redzams, ka lielākajā daļā skolu skolēnu pašpārvaldes pastāv formāli un nedarbojas aktīvi. Kopš 2021. gada tiek organizēti projektu konkursi, lai atbalstītu skolu pašpārvaldes darbību, un tajos aktīvi piedalās arī Rīgas skolas. Tādējādi ir būtiski turpināt atbalstu šim iesāktajam,”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lēmums atbalstīt projekta īstenošanu pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 11. maija sēdē.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno īstenot projektu „Atbalsts Rīgas skolu pašpārvalžu attīstībai “Kontakts””. Tā mērķis, īstenojot skolēnu iniciatīvu projektus,  ir stiprināt Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmēt bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un vairot visu skolēnu labbūtību, tajā skaitā mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, kā arī atbalstīt un sekmēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

Dalībskolu galvenās aktivitātes projektā ir:

  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes darbības analīzi, kartēšanu, izpēti, ar mērķi veicināt jaunu dalībnieku iesaisti, izveidot iepriekšējās darbības analīzē balstītu darbības plānu, sagatavot īstermiņa darbakārtību;
  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes līdzdalību lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā izglītības iestādes vai pašvaldības līmenī;
  • veicināt līdzdalības kompetences pilnveidošanu un sekmēt izglītības iestādes pašpārvalžu dalībnieku prasmju, zināšanu, vērtību un attieksmju attīstību, kas ir nozīmīgs pamats projekta dalībnieku pilsoniskās līdzdalības, iesaistes lēmumu pieņemšanā;
  • veicināt jauniešu psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanu;
  • veicināt saliedētību izglītības iestādē un ir vērstas uz izglītības iestādes psiholoģiska klimata uzlabošanu un emocionāli drošas un pozitīvas vides veidošanu;
  • veicināt jauniešu medijpratības un kritiskās domāšanas prasmju attīstību;
  • veicināt sadarbību starp izglītojamajiem un izglītības iestādes atbalsta personām, pedagogiem un administratīvo skolas personālu.

Projekta partneri ir:

  • Rīgas Iļģuciema pamatskola;
  • Rīgas 96. vidusskola;
  • Rīgas 34. vidusskola;
  • Rīgas 13. vidusskola;
  • Rīgas Hanzas vidusskola;
  • Rīgas 22. vidusskola;
  • Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola;
  • Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija;
  • Rīgas 88. vidusskola;
  • Rīgas 84. vidusskola;
  • Ziemeļvalstu ģimnāzija;
  • J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola.

Projekta kopējais finansējums Rīgai ir 19 200 eiro, no kuriem atklātā projektu konkursa nodrošinātais finansējums ir 14 400 eiro. Rīgas domes līdzfinansējums ir 4800 eiro.

Projektu pašvaldībā īstenos no 2023. gada 15. augusta līdz  31. decembrim.

Muzeju nakts pasākumi galvaspilsētā

Sestdien, 13. maijā, rīdzinieki aicināti apmeklēt plašo Muzeju nakts programmu galvaspilsētas muzejos un Rīgas kapitālsabiedrībās. Muzeju naktī varēs ne tikai apskatīt pašus muzejus, bet arī durvis vērs tramvaju depo un vēsturisko sūkņu stacija “Baltezers.”

MUZEJU NAKTS PASĀKUMI RĪGAS KAPITĀLSABIEDRĪBĀS

Muzeju naktī piedalīsies arī SIA “Rīgas ūdens” un SIA “Rīgas satiksme” (RS).

  • “Rīgas ūdens” 13. maijā no plkst.19.00 līdz plkst. 1.00 aicina apmeklēt vēsturisko sūkņu staciju “Baltezers”, kur būs iespējams iepazīt stacijas vēsturisko mašīntelpu un aplūkot eksponātus, kā arī noskatīties dažādus video materiālus par ūdensapgādi Rīgā.
  • “Rīgas satiksme” no plkst.17.00 līdz plkst. 23.00 vērs apmeklētājiem 4. tramvaju depo vārtus Tipogrāfijas ielā 1, Torņakalnā.
    • Apmeklētāji varēs izzināt sabiedriskā transporta vēsturi, aplūkojot gan vēsturiskus transportlīdzekļus, gan tramvaju attīstībai veltītu ekspozīciju, kā arī uzzināt vairāk par pašu tramvaju depo ēku, kas būvēta pēc 1900. gadā izstrādāta projekta.

MUZEJU NAKTS PASĀKUMI RĪGAS MUZEJOS

  • Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicinās izbaudīt 20. gadsimta sākuma gaisotni, apskatot jūgendstila interjeru un klausoties klaviermūziku viesistabā.  Īpašā kino seansā ikkatrs varēs iepazīt skaistākās Eiropas jūgendstila pilsētas filmā „Jūgendstils un sabiedrība”. Būs iespēja ielūkoties arī vēsturiskajiem jūgendstila interjeriem veltītajā izstādē „Flīzes” un mākslinieces Irinas Ošlejas (1966 – 2021) darbu izstādē „Pamosties sapnī”.
  • Aleksandra Čaka muzejā būs iespējams apskatīt mākslinieces Īras Rozentāles darbus. Mazie apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaku, kā arī kā īpašu dāvanu savā īpašumā varēs saņemt A. Čaka muzeja tetovējumu. Muzeja nakts noslēgumā plkst. 22.00 paredzēts aktiera Jura Hirša koncerts.
  • Rīgas Porcelāna muzejā plkst. 19.00 pirmizrādi piedzīvos video, kurā māksliniece Juta Rindina dalās savās pārdomās par to, kāds ir keramiķa radīšanas process, kur māksliniece rod idejas un kas sagādā vislielāko gandarījumu savā darbā. Māksliniece sevi dēvē par eklektiķi un pļāpīgu stāstnieci. Sekot līdzi viņas stāstiem porcelānā, mālā, akmens masā ir aizraujoši, jo tie ir vizuāli izteiksmīgi, asprātīgi un neordināri.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Maijs – vieglās valodas mēnesis

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā, kā arī akcentētu vieglās valodas plašās izmantošanas iespējas pieejamās informācijas nodrošināšanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, biedrība “Vieglās valodas aģentūra” jau otro gadu pēc kārtas izsludina maiju par vieglās valodas mēnesi Latvijā. Maijs izvēlēts tāpēc, ka 28. maijs ir Starptautiskā vieglās valodas diena.

Vieglās valodas mēnesī Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku organizē dažādas aktivitātes, piemēram, vadīs vieglās valodas meistarklases un seminārus, viesosies dienas centros, pievērsīs uzmanību publiski pieejamai informācijai vieglajā valodā u. c.

Centrālā  aktivitāte šogad būs Vislatvijas vieglās valodas lasījums “Lasīt kopā viegli”, kas 16. maijā tiks organizēts Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītavā (Brīvības ielā 49/53) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā klātienē, taču aicinot tajā pašā dienā organizēt pašiem savus lasījumus dienas centros, ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs u. c. visā Latvijā.

Lasīšanai izvēlēts jaunākais vieglajā valodā adaptētais darbs – zviedru rakstnieka Jena Ahlboma stāsts “Jonotans no Kaiju kalna”. Stāsta teksts tiks izsūtīts visiem, kas vēlēsies iesaistīties kopējā lasījumā. Vieglās valodas aģentūra aicinās fiksēt lasījumu fotogrāfijās un publicēt attēlus sociālajos tīklos ar mirkļbirku #lasītkopāviegli. Dalībai kopējā lasījumā, lai saņemtu vieglās valodas tekstu lasīšanai, nepieciešams pieteikties, rakstot uz e-pastu: info@vieglavaloda.lv. Tā kā stāstā par Jonotanu liela nozīme ir papīra lidmašīnai, lasījumu dalībnieki aicināti veidot un palaist gaisā papīra lidmašīnas.

Savukārt, lai veicinātu vieglās valodas oriģinālliteratūras izdošanu Latvijā, Vieglās valodas aģentūra kopā ar LU Latviešu valodas institūtu ir izsludinājusi vieglās valodas daiļliteratūras konkursu rakstniekiem.

Plašāku informāciju par konkursu var atrast aģentūras mājas lapā:  https://www.vieglavaloda.lv/lv/jaunumi

Uzsācies projekts – efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)

Dažādu neparedzamu krīžu apstākļos ir svarīgi, lai pilsēta ir dzīvotspējīga, noturīga un ilgtspējīga un, lai pilsētas attīstība ir balstīta uz vietējo kopienu vajadzībām. Projekts Liveability galvenokārt fokusējas uz sadarbības veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu pilsonisko līdzdalību un uzlabotu labklājību pilsētās.

PROJEKTA MĒRĶIS
Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

PROJEKTĀ PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES
Projekta laikā tiks izstrādāts sabiedrības līdzdalības dizaina harta, sabiedrības līdzdalības dizaina metožu pielietošanas rokasgrāmata, kā arī kapacitātes stiprināšanas apmācību programma, ko veiksmīgi varēs pielietot gan iesaistītās pašvaldības, gan iedzīvotāji.
Rīgas pilotprojektā – tiks izveidota vietējā rīcības grupa un izstrādāta sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija un rīcības plāns izvēlētajā pilotteritorijā.
Īstenota iesaistīto pušu pieredzes apmaiņa un kapacitātes celšana darba semināros un darba grupās, kā arī starptautiskajās konferencēs.

PROJEKTA PARTNERI:

  • Vācija: Heinrich Böll Foundation SH un REM (vadošais partneris); Ķīles pilsēta; Politics for Tomorrow (NVO).
  • Dānija: Business Kolding (privāts partneris); Goldborgsundas pašvaldība; Dānijas Kultūras institūts.
  • Somija: Pori pilsēta.
  • Latvija: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
  • Polija: Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte; Gdiņas pilsēta.
  • Igaunija: Igaunijas Mākslas akadēmija.


FINANSĒJUMS

  • Projekta kopējais budžets ir 3 280 395, 23 EUR
  • Rīgas valstspilsētai paredzēti 280 156, 80 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši)

Kontaktinformācija: Ivonna Orlova, ivonna.orlova@riga.lv

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Forums “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”

Rīgas pašvaldība 10. maijā aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas uz forumu “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”. Forums notiks Rātsnamā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.

Forums tiek rīkots ar mērķi veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un pilsētas attīstības veidošanā, kā arī attīstīt esošos un meklēt jaunus veidus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai. 

Forumā varēsiet gūt pārskatu par līdzdalības rīkiem Rīgas pašvaldībā. Pasākuma centrālajā daļā notiks paneļdiskusija par tēmu “Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks”, kurā Rīgas domes un Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā Rīgā attīstījušās apkaimju biedrības un kādas ir to spējas aizstāvēt apkaimes intereses; kā respektēt iedzīvotāju vajadzības apkaimēs, kur šādu biedrību nav; vai apkaimju biedrības var aizstāt iedzīvotāju padomes un kā būtu stiprināmas apkaimju biedrības, lai tās kļūtu vēl spēcīgākas un spētu pilnvērtīgi pārstāvēt savas apkaimes intereses.

Foruma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja diskutēt un kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju, Rīgas domes komiteju un nozaru departamentu pārstāvjiem, apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem meklēt risinājumus aktuāliem jautājumiem par līdzdalības instrumentu uzlabošanu Rīgas pašvaldībā, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju koordinatoru darba uzlabošanu, kā arī kopienu centru koncepciju.

Aicinām pieteikties dalībai forumā, aizpildot reģistrācijas anketu. 

Foruma programma skatāma Šeit

Forumu vadīs sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Nodod apspriešanai Apkaimju centru attīstības plāna 1. redakciju

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 8. maijā nolēma apstiprināt Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju un nodot to publiskajai apspriešanai. Lēmumu par plāna nodošanu publiskajai apspriešanai vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju apkaimju centrālo teritoriju  publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā.

“Apkaimju centru attīstības plāns radīs priekšnosacījumus sistēmiskai apkaimju centru attīstībai, radot patīkamāku un drošāku pilsētvidi vietās, kur dzīvo vislielākais cilvēku skaits un norisinās viņu ikdienas gaitas,”

uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Apkaimju centru attīstības plāns ir pilsētas mēroga rīcības dokuments, kas detalizē apkaimju centru konceptu, nosaka prioritārās teritorijas, ieguldījumu jomas un apjomu, atbildības un ieviešanas mehānismu. Tas izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība. Sagaidāms, ka Rīgā attīstot apkaimju centrus palielināsies labiekārtotu publisko ārtelpu, drošu ielas telpu un pakalpojumu pieejamība, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai un apkaimei, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Apkaimju centri atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tādēļ sagaidāms, ka tikts veicināts teritoriālās attīstības līdzsvars starp pilsētas kodolu un perifēriju.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Tostarp, paredzēts labiekārtot apkaimju centru teritorijas, veidojot dažādām iedzīvotāju grupām pieejamu, kvalitatīvu un apkaimes identitāti izceļošu publisko ārtelpu, iekļaujot tādus pasākumus kā parku, skvēru labiekārtošanu, apkaimes informācijas un afišu stendus, vides mākslas objektus, svētku noformējumu, izvietojot jaunus tirdzniecības stendus kā arī citus labiekārtojuma elementus. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centros, kur lielāki infrastruktūras uzlabošanas projekti ir izstrādes stadijā vai tuvākajos gados netiek paredzēti var tikt ieviesti pagaidu labiekārtojuma projekti. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes, Izmantota arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji un novērtējumu, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultātiem.

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus pārliecināties, vai ir kopā ar bērnu deklarējušies iecerētajai skolai piesaistītajā teritorijā

Rīgas dome aicina topošo pirmklasnieku vecākus savlaicīgi pārliecināties, vai ir izpildījuši visus reģistrēšanās 1. klasei kritērijus, lai varētu pretendēt uz augstāku uzņemšanas prioritāti sev interesējošā Rīgas skolā un ir deklarējušies kopā ar bērnu  skolai piesaistītajā teritorijā.

Skolām būs jāievēro jauna kārtība, sākot 1. klašu komplektāciju 2024./2025. mācību gadam, ka to paredz Rīgas domē pieņemtie saistošie noteikumi. Jaunā kārtība paredz, ka prioritāri tiks uzņemti tie bērni, kas vismaz 12 mēnešus ar vienu no vecākiem būs deklarējušies attiecīgās skolas piesaistītajā teritorijā. Tāpat augstākā prioritāte attieksies arī uz bērniem – bāreņiem, skolas pedagogu bērniem, kā arī brāļiem vai māsām, kas mācās attiecīgās izglītības iestādes pamatizglītības programmā.

Savukārt komplektējot 1. klases nākamajam 2023./2024. mācību gadam, skolas ņems vērā pašreizējo noteikto prioritāro secību, priekšroku dodot bērniem – bāreņiem un skolas pedagogu bērniem.

Lai vienkāršotu bērnu reģistrēšanu skolas 1. klases pretendentu rindā, saistošajos noteikumos izveidota pieteikuma forma bērna reģistrēšanai. Bērna vecāki varēs iesniegt pieteikumu par bērna, kurš ir sasniedzis piecu gadu vecumu, reģistrēšanu 1. klases pretendentu rindā, ierodoties skolā klātienē vai iesniegt pieteikumu elektroniski, parakstot to ar elektroniski drošu parakstu.

Vecākiem atgādinām, ka bērnu, kuri mācības 1. klasē plāno sākt 2023./2024. mācību gadā, reģistrēšana skolas 1. klases pretendentu rindā ir jāveic līdz šā gada 15. maijam, pēc līdzšinējās kārtības.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka no 2023. gada 1. septembra visās Rīgas skolu 1. klasēs mācības noritēs latviešu valodā.

Izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

Lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām, ir izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkursā var piedalīties ikviens interesents, iesniedzot jebkura literārā žanra darbu par kādu no 58 Rīgas pilsētas apkaimēm. Konkursa darbā ir jāatspoguļo apkaimes vēstures izpēte, ’’dzimtas koks’’, tradīcijas. Darbi ir jāiesniedz līdz 2023. gada 15. maijam.

Manuskriptu konkursu rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar apgādu “Jumava”. Atkarībā no konkursam iesniegto darbu skaita un žūrijas komisijas vērtējuma 1 – 3 laureātiem būs iespēja slēgt līgumu ar apgādu “Jumava” par grāmatas izdošanu un saņemt apbalvojumu no manuskriptu balvu fonda līdzekļiem. Kopējais balvu fonds ir 4000 eiro.

Konkurss ir izsludināts Rīgas pašvaldības interneta vietnē www.riga.lv un apgāda “Jumava” vietnē www.jumava.lv. Informācija ir pieejama arī vietnē www.apkaimes.lv.

Konkursa Nolikums skatāms šeit.

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina uz Demokrātijas svētkiem

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina ikvienu interesentu 2023. gada 9. maijā, Eiropas dienā, pievienoties Demokrātijas svētkiem AB dambī.

Svinības notiks visas dienas garumā, sākot no plkst. 10:00. Rīta cēlienu ievadot ar Demokrātijas rosmi un trenējot pilsoniskās prasmes, turpinot ar diskusijām par Eiropas Savienību un Latvijas iedzīvotāju iespējām iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, saulespuķu stādīšanu Ukrainas atbalstam, mielošanos Demokrātijas piknikā un iedvesmas stāstiem par iedzīvotāju iesaisti. Diena noslēgsies ar dalīšanos stāstos par līdzdalības veiksmēm un neveiksmēm un neformālu tīklošanos. 

“Demokrātija nav pašsaprotama, par to mēs ikviens ik dienu varam pārliecināties, vērojot procesus gan Latvijā, gan pasaulē. Tieši tāpēc Demokrātijas nedēļā aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju un pilsonisko aktīvistu – svinēsim mūsu demokrātiju kopā,”

rosina Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga

Demokrātijas svētki ir viens no Demokrātijas nedēļas pasākumiem. Pilsoniskā iniciatīva Demokrātijas nedēļa tika uzsākta 2020. gadā, atzīmējot Satversmes sapulces sanākšanas simtgadi un Neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi. Simboliskais nosaukums “Demokrātijas nedēļa” tai piešķirts tādēļ, ka šī nedēļa sākas ar 1. maiju – Satversmes sapulces sasaukšanas un Darba svētku dienu –, kurai seko 4. maijs, Neatkarības atjaunošanas diena, kurā jau par tradīciju kļuvuši “Baltā galdauta svētki” un noslēdzas ar 9. maiju: Eiropas dienu. “Demokrātijas nedēļai” nav viena organizatora, tā ir atvērta pilsoniska iniciatīva, kurā iesaistīties aicināts ikviens – lai kopīgi svinētu, lepotos ar demokrātisku Latviju un aktīvi to stiprinātu.

Pasākums ir bez maksas, tajā dalība ar iepriekšēju pieteikšanos, aizpildot pieteikuma anketu, atzīmējot, uz kuriem pasākumiem plānots ierasties. Ar pasākuma programmu iespējams iepazīties šeit.

“Demokrātijas svētkus” organizē Latvijas Pilsoniskā alianse, līdzorganizē Aktīvo iedzīvotāju fonds. Pasākumu finansiāli atbalsta Kultūras ministrija. Pasākuma laikā notiks fotografēšana un filmēšana.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.