NVO atzinīgi vērtē sadarbību Sabiedrības integrācijas projektu finansēšanas konkursu īstenošanā

Aptaujas mērķis bija novērtēt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas projektu finansēšanas konkursos un uzklausīt organizāciju ieteikumus šo konkursu pilnveidošanā.

Ievērojami lielākā daļa nevalstisko organizāciju pārstāvju, kas pēdējos gados piedalījušies Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas finansēšanas konkursos, ir apmierināti ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) īstenoto projektu līdzfinansēšanas kārtību. Šādu viedokli sniedza 91% aptaujāto nevalstisko organizāciju pārstāvju. No tiem vairāk nekā puse jeb 54% atzina, ka esošā projektu līdzfinansēšanas kārtība viņus “pilnībā apmierina”, bet 37% aptaujāto norādīja, ka ir “drīzāk apmierināti” ar šo kārtību.

Aptaujā, kas norisinājās šā gada februārī, piedalījās 79 organizāciju pārstāvji no tādām jomām:

  • kā sociālā iekļaušana/atbalsts (62%);
  • pilsoniskā līdzdalība un sadarbība (41%);
  • iecietības veicināšana un diskriminācijas novēršana, interešu aizstāvība (30%);
  • veselības veicināšana (24%);
  • apkaimju attīstība (23%;
  • atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem (14%);
  • latviešu valodas apguves veicināšana (13%);
  • jauniebraucēju iekļaušana (8%) un citām.

98% aptaujas dalībnieku arī norādīja, ka ir apmierināti ar saņemto atbalstu projektu īstenošanas laikā. Ar atbalstu, kas ietver seminārus, prezentācijas, citu pieejamo informāciju par projekta īstenošanu, sadarbību ar projektu vadītājiem, pieejamās un saņemtās konsultācijas, “pilnībā apmierināti” bija 87% aptaujāto, 11% atzina, ka ir “drīzāk apmierināti”, bet 2% aptaujāto nebija viedokļa šajā jautājumā.

No saņemtajām atbildēm izriet, ka projektu īstenotāji visvairāk novērtē semināros un prezentācijās sniegto informāciju par projektu īstenošanu un savlaicīgi sniegtās atbildes uz uzdotajiem jautājumiem: “Ja ir kādi jautājumi, uz tiem vienmēr atbilde tiek sniegta nekavējoties”, “pašvaldība ir vienmēr bijusi vērsta uz sadarbību, vienmēr palīdz un atbild uz neskaidrajiem jautājumiem”. Tiek novērtēta arī RAIC projektu vadītāju atsaucība un atbalsts problēmu risināšanā, darbinieki tiek novērtēti kā profesionāli, atvērti un laipni.

Projektu īstenotāji arī lielākoties ir apmierināti ar prasībām projekta īstenošanai, kas ietver prasīto informāciju par projekta īstenošanu, projekta izmaiņu saskaņošanu, informācijas apjomu, kas jānorāda noslēguma pārskatā, informāciju par projekta finanšu izlietojumu, noslēguma pārskata iesniegšanas un saskaņošanas procesu. Aptaujas rezultāti liecina, ka ar šīm prasībām “pilnībā apmierināti” ir 65% respondentu, “drīzāk apmierināti” – 32% respondentu, kas kopā veido 97% apmierinātu klientu. Projektu īstenotāji atzīst: “Kārtība ir ērta un saprotama, nosacījumi ir skaidri. Salīdzinot ar citiem projektu konkursiem, ļoti vienkārša izmaiņu saskaņošana, bez liekas birokrātijas, vienkārša atskaišu iesniegšana.”

Līdzīgi arī 97% aptaujāto atbilstošas un samērīgas šķiet finansēšanas līgumā noteiktās prasības projekta noslēguma pārskata saskaņošanai. No šiem aptaujātajiem 58% respondentu norādīja, ka “pilnīgi piekrīt”, ka šīs prasības ir atbalstošas un samērīgas, un vēl 39% aptaujāto atzina, ka “drīzāk piekrīt”, ka šīs prasības “ir atbilstošas un samērīgas”. Drīzāk neapmierināti ar šīm prasībām bija 3% aptaujāto.

Vienlaikus projektu īstenotāji aptaujā sniedza arī viedokļus un priekšlikumus Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursu pilnveidošanai. Tika saņemta virkne priekšlikumu, piemēram, palielināt vienam projektam pieejamo līdzfinansējuma apjomu, palielināt administratīvo izmaksu sadaļu, piešķirt bāzes finansējumu vairāku gadu periodam un organizēt projektu konkursu uz divu vai trīs gadu periodu, organizēt vairākas projektu uzsaukuma kārtas gada laikā, nodrošināt garāku projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu, mainīt nosacījumu par nepieciešamību grozīt līgumu, ja projekta īstenošanas gaitā tāmes pozīcija mainās vairāk nekā par 20%, procentu vietā nosakot limitu eiro, kuru pārsniedzot nepieciešami grozījumi līgumā un citi.

No 79 organizāciju pārstāvjiem, kuri piedalījās aptaujā, lielākoties atbildes uz anketas jautājumiem sniedza organizāciju projektu vadītāji (35%) un organizāciju vadītāji (29%), bet 24% respondentu norādīja, ka vienlaicīgi pilda gan organizācijas vadītāja, gan projektu vadītāja pienākumus.

Visas organizācijas, kas piedalījās aptaujā, darbojas vairāk nekā gadu. Divas trešdaļas jeb 65% aptaujas dalībnieku pārstāvēja organizācijas, kuras darbojas vairāk nekā 10 gadus. Savukārt 18% respondentu bija no organizācijām, kas darbojas vairāk nekā gadu līdz 5 gadiem, un tikpat – 18% – pārstāvēja organizācijas, kuru darbības laiks ir vairāk nekā 5 gadi līdz 10 gadiem.

Aptauja tika īstenota 2024. gada februārī, nosūtot aptaujas anketu respondentiem e-pastā.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra
Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes
Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa

E-pasts: integracija@riga.lv
Tālr. +371 67105379

 

Iespēja pieteikties daudzdzīvokļu ēku kvartālu renovācijai

Raugoties uz zemajiem daudzdzīvokļu ēku renovācijas tempiem Rīgā, plānots ieviest kvartālu atjaunošanas pieeju. Rīgas enerģētikas aģentūra sadarbībā ar partneriem Rīgas Tehnisko universitāti, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un energoservisa kompāniju “RENESCO” ievieš projektu “RenewAll” – Kvartālu atjaunošanas finansēšana, izmantojot energoefektivitātes līgumu, kura ietvaros paredzēta kvartālu pieejas ieviešanas testēšana Rīgā.

Kas ir kvartālu pieeja?

Projektā kvartāls tiek skatīts no telpiskās perspektīvas, nosakot, ka kvartālu veido ēku grupa vai puduris, kuru vieno zemes vienības, iekšpagalmi un ēkas funkcijām nepieciešamie zemes gabali. Kvartālu atjaunošanas pieeja paredz, ka papildus ēku renovācijai kvartālā tiek veikta arī kvartāla atjaunošana, veicot segumu maiņu un labiekārtošanu.

Kas ir energoefektivitātes līgums?

Energoefektivitātes pakalpojuma līgums nozīmē nolīgt izpildītāju (energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju – ESKO) ar mērķi iegūt enerģijas ietaupījumu, kas sedz visus (vai daļu) atjaunošanas darbiem nepieciešamos ieguldījumus.

Kāpēc tas ir vērtīgi?

● Sakopta apkārtējā vide;
● Mazākas projekta un būvniecības izmaksas;
● Vienots vizuālais risinājums;
● Infrastruktūras uzlabojumi kvartālā;
● Iespēja iedzīvotājiem ietekmēt savas apkārtnes izskatu un funkciju.

Ko piedāvā projekts?

● Piedalīties sava kvartāla attīstības vīzijas radīšanā organizētu pasākumu formā, piedaloties arhitektam, energoefektivitātes ekspertiem un būvniecības sektora pārstāvjiem;
● Iespēju ar Rīgas domes atbalstu atjaunot un labiekārtot kvartāla teritoriju;
● Izmantot iespēju slēgt ēku energoefektivitātes pakalpojuma līgumu;
● Saņemt regulāras konsultācijas kvartālā.

Slēdzot Energopakalpojuma līgumu par tehniskās dokumentācijas izstrādi no projekta līdzekļiem līdzfinansēt:

● 100% apmērā energoaudita izstrādes izmaksas;
● 100% apmērā priekšfinansē ēkas tehniskā apsekojuma un atjaunošanas projekta sagatavošanas izmaksas, kas projekta ieviešanas gadījumā vēlāk atspoguļojās ikmēneša maksājumā par ēkas atjaunošanu;
● Pilnā apmērā atbalstu dokumentācijas izstrādei un saskaņošanai;
● 100% apmērā atjaunošanas projekta vadības izmaksas.

Dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir interese renovēt ēkas un atjaunot kvartālu, aicināti reģistrēt savu interesi iedzīvotāju līdzdalības platformā GEO RĪGA, lai pašvaldība varētu identificēt kvartālus ar augstu interesi no dzīvokļu īpašnieku vidus turpmākai sadarbībai. Saite uz anketu – ŠEIT.

🔎 Vairāk par projektu – ŠEIT

 

Izstrādāta rokasgrāmata degradētu ēku un teritoriju atkārtotas izmantošanas veicināšanai

Eiropas Savienības projekta “Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)” gaitā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar projekta ārvalstu partneriem izstrādājis pirmo rokasgrāmatu ar deviņiem labās prakses piemēriem, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums.

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, ir pagaidām neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Bieži vien šādu degradēto ēku, zemju un infrastruktūras atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ nereti uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs vietas paliek neizmantotas un pamestas gadiem.

Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma, tādēļ projekta IMPETUS laikā izstrādātas vadlīnijas, kā iedzīvināt pilsētā pamestās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, dodot iespēju uz laiku tur realizēt savas idejas jaunuzņēmējiem, vietējām kopienām un citiem interesentiem.

“Eiropas valstu labā prakse rāda, ka, veidojot pārdomātas atbalsta programmas, un atkāpjoties no tā, ka pašvaldība nevar investēt privātīpašumā, veiksmīgi var attīstīt arī teritorijas, kuras nepieder pašvaldībai, bet ir tai svarīgas,” skaidro Nika Kotoviča, IMPETUS projekta koordinatore. “Rīgā ir daudz neizmantotu ēku un teritoriju, tostarp tukšie veikalu skatlogi Vecrīgas ēku pirmajos stāvos un arī bijušās industriālās teritorijas. Šie robi, kas apjozti ar sētu un ir cilvēkiem nepieejami, nav pilsētvides vērtība. Lai attīstītu šo jomu, apzinām dažādas pieredzes, notiek domu apmaiņa ar starptautiskiem partneriem.”

Rokasgrāmata būs noderīga ikvienam pamesta un degradēta īpašuma saimniekam, pašvaldības struktūrvienību un valsts iestāžu speciālistiem, politikas veidotājiem, izglītības un kultūras iestāžu pārstāvjiem, vietējās kopienas un nevalstiskās organizācijas dalībniekiem, kas strādā ar pilsētvides attīstības jautājumiem.

Rokasgrāmata tapusi projektā IMPETUS, kurā tuvāko trīs gadu laikā plānots izveidot metodoloģiju īpašumu pagaidu izmantošanas kartēšanai un pārvaldībai Rīgā, kā arī sagatavot ceļa karti jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanai. Tas attieksies uz neizmantotu zemesgabalu, degradētu ēku, būvju un tehniskās infrastruktūras u.c. objektu pagaidu izmantošanu, atbalstot ilgtermiņa pagaidu izmantošanas politikas izstrādi, kā arī eksperimentēt ar inovatīviem risinājumiem un elastīgu pieeju, piemēram, kultūras pasākumiem un sociālām aktivitātēm, kas balstītas vietējās kopienas kopīgās interesēs un kopīgās vērtībās, piemēram, kvalitatīvā un ilgtspējīgā pilsētvidē un klimata pārmaiņu mazināšanā.

📌 Rokasgrāmata pagaidām pieejama tikai angļu valodā projekta mājas lapā www.interregeurope.eu. Lūdzu skatīt – ŠEIT.

📌 Papildu informācijas saņemšanai par pagaidu izmantošanas tendencēm Eiropas pilsētās un reģionos, aicinām reģistrēties projekta IMPETUS jaunumiem – ŠEIT.

Izsludināts nometņu organizēšanas finansēšanas konkurss rudens brīvlaikam

Attēls no www.pexels.com

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments (RVP IKSD) izsludina konkursu biedrībām un nodibinājumiem par līdzfinansējumu bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai 2024./2025. mācību gada rudens brīvlaikā.

Konkursā tiks atbalstītas šādas Latvijas Republikas teritorijā plānotās un Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērniem un jauniešiem paredzētās nometnes:

● plānotais ilgums ir vismaz četras dienas;
● programmas ilgums ir vismaz sešas stundas dienā (izņemot iebraukšanas un izbraukšanas dienas (diennakts nometnēs), kurās programmas ilgums var būt īsāks par sešām stundām);
● nometnē piedalās nemainīga dalībnieku grupa – vismaz 15 bērni un jaunieši;
● nometnes dalībnieku vecums: dienas nometnē – no 6 līdz 15 gadiem; diennakts nometnē – no 6 līdz 25 gadiem;
● dalības maksa vienam dalībniekam nepārsniedz 50 euro dienā.

Līdzfinansējums bērnu un jauniešu nometņu organizēšanai tiek piešķirts pēc šāda aprēķina: 10 euro dienā vienam dalībniekam (Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu izglītojamam vai pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētam bērnam un jaunietim), nepārsniedzot 3500 euro vienai nometnei.

Pieteikumi un pievienotie dokumenti (t.sk. nometnes programmas (dienas kārtības) projekts), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vienā EDOC formāta pakotnē līdz 2024. gada 10.septembrim (plkst. 13.00) jānosūta uz RVP IKSD elektroniskā pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Vēršam uzmanību, ka ir precizēta pieteikuma veidlapa. Aicinām izmantot aktuālo veidlapas redakciju. Saistošie dokumenti skatāmi – ŠEIT.

Konsultācijas par pieteikumu noformēšanu ir iespējams saņemt, vēršoties pie RVP IKSD Jaunatnes nodaļas galvenās speciālistes – ekspertes Evijas Pelšas (e-pasts: evija.pelsa@riga.lv, tālrunis 67181383).

Atkārtota balsošana par NVO pārstāvi Sadarbības memoranda īstenošanas padomē

Līdz 30. augustam nevalstiskās organizācijas, kas pievienojušās Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, ir aicinātas piedalīties balsošanā, lai izraudzītos nevalstisko organizāciju pārstāvi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju Sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk – Memoranda padome).

Viena no deviņām nevalstisko organizāciju pārstāvju vietām Memoranda padomē ir atbrīvojusies, jo Memoranda padomes locekļa pilnvaras pirms termiņa ir izbeigtas Edgaram Muktupāvelam, bijušajam biedrības “Jauniešu centrs “Dari Vari”” valdes priekšsēdētājam. Savukārt atkārtota balsošana jārīko, jo atbilstoši 2023. gada vēlēšanu rezultātiem nākamais lielākais balsu skaits ir vienāds trīs memoranda padomes locekļu kandidātiem.

Balsošana notiek par šādiem kandidātiem:

📌 Iveta Pokromoviča, Biedrības “Tīne” valdes priekšsēdētāja;

📌 Juris Millers Biedrības “Latvijas Producentu savienība” valdes piekšsēdētājs;

📌 Zane Karele, Biedrības “Iļģuciema valdes locekle.

● Ar Memoranda padomes locekļu kandidātu pieteikumiem un motivāciju darbam Memoranda padomē iespējams iepazīties riga.lv tīmekļa vietnē sadaļā “Pieteiktie pretendenti 2023. gadā”

● Lai piedalītos balsošanā, organizācijai jāaizpilda balsošanas veidlapa , kurā jāatzīmē viens no trīs kandidātiem, kura ievēlēšanu memoranda padomē organizācija atbalsta.

  • Katra nevalstiskā organizācija balsošanā drīkst piedalīties vienu reizi.
  • Balsojums jāparaksta ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu. Ja tiesības pārstāvēt organizāciju atbilstoši statūtiem ir vairākiem valdes locekļiem kopā, tad balsojums jāparaksta katrai no šīm paraksttiesīgajām personām.
  • Ar e-parakstu apliecinātais balsojums jāiesniedz elektroniski, nosūtot to uz e-pastu integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra e-adresi ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. augustam.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju Sadarbības memoranda īstenošanas padome ir izveidota ar mērķi aizstāvēt sabiedrības intereses, veicināt sabiedrības līdzdalību pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kas attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru, izstrādē un īstenošanā.

Padomes sastāvā darbojas 17 locekļi – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri tiek ievēlēti amatā uz diviem gadiem.

Kārtējās Memoranda padomes vēlēšanas notika 2023. gada pavasarī. Ar šīs balsošanas rezultātiem var iepazīties – ŠEIT.

Papildu informācija: Kristīne Bērziņa, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja, tālr. 67105379, e-pasts: kberzina47@riga.lv.

 

Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem – bezmaksas slidotapmācības nodarbības ar socializācijas elementiem un latviešu valodas apguvi

Biedrība “Latvijas sinhronās slidošanas attīstībai”, slidošanas skola “Amber” projekta ietvaros “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai” piedāvā bērniem un jauniešiem BEZMAKSAS slidotapmācības nodarbības. Projekts “Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu un jauniešu slidotapmācības nodarbības ar socializācijas elementiem un latviešu valodas apguvi 2024. gadā” ļaus vairākiem desmitiem Ukrainas bēgļu bērniem un jauniešiem saistošā veidā mācīties slidot un apgūt latviešu valodu.

Projekta ietvaros tiek organizēti 3 apmācību cikli, no tiem viens intensīvais divu nedēļu cikls (27. maijs-9. jūnijs) bērniem ar slidošanas priekšzināšanām ir jau veiksmīgi aizvadīts un vēl notiks divi apmācību cikli bērniem bez priekšzināšanām 2 mēnešu garumā (nodarbību sākums 2. septembrī un 30. oktobrī).

Nodarbības ietver treniņnodarbības uz ledus, vispārējās fiziskās attīstības nodarbības zālē, horeogrāfiju un deju nodarbības. Kā arī audzēkņi tiek motivēti apgūt latviešu valodu saistošā veidā ar rotaļu un spēļu palīdzību. Katrs audzēknis saņem vārdiņu krājumu attiecīgās nedēļas nodarbībām, kas patstāvīgi jāapgūst, lai varētu uztvert nodarbību treneru un pasniedzēju norādes un ieteikumus. Nodarbību tēmas ietver latviešu valodas apguvi – vienkārša valoda, sarunvalodas izmantošana nodarbību procesā, kā arī komunikācijā ar audzēkņu vecākiem.

Sākumā audzēkņi apgūst pareizu slīdējuma tehniku, trenē stabilitāti, koordināciju, ātrumu, veiklību. Slidojot nepieciešamas daudzveidīgas prasmes, nodarbībās ir jākoncentrējas, notiek mijiedarbība ar citiem audzēkņiem un treneriem. Papildus slidot apmācības nodarbībām ledus laukumā notiek arī vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības, deju un horeogrāfijas nodarbības, kurās audzēkņi uzlabo stāju, koordināciju, veiklību, lokanību, izturību, dejiskumu, ritma izjūtu un citas prasmes. Nodarbības norisinās nelielās grupās kopā ar audzēkņiem, kas sazinās latviešu valodā un tādējādi veicina savstarpējo komunikāciju un latviešu valodas apguvi.

Profesionālu un pieredzējušu treneru un pasniedzēju iesaiste nodarbībās nodrošina kvalitatīvu rezultātu.

Nodarbību norises vieta – AKROPOLE Ledus arēna un Daugavas stadiona ledus halle.

Projekts vērsts uz atbalstu ukraiņu diasporai, ar brīvā laika aktivitātēm palīdzot bērniem un jauniešiem integrēties sabiedrībā. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Papildus informācija:

 

 

 

 

 

Rīga sāk darbu pie pieejamu īres dzīvokļu attīstības programmas

Rīga sāk darbu pie pieejamu īres dzīvokļu attīstības programmas, iesaistoties valsts programmā, lai nodrošinātu mājokļa atbalstu pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās nodarbinātiem speciālistiem un viņu ģimenēm. Lēmums pieņemts Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā.

“Pieejams mājoklis ir viena no iedzīvotāju pamata vērtībām, lai noturētu Rīgā esošos iedzīvotājus un piesaistītu jaunus. Esam iecerējuši virkni attīstības projektu, kas orientēti uz īres dzīvokļu pieejamības veicināšanu. Dalība šajā programmā ir būtisks solis Rīgas dzīves kvalitātes celšanai. Šī programma sniegs iespēju piesaistīt un noturēt mūsu pilsētai tik svarīgos speciālistus – pedagogus, sociālos darbiniekus, policistus un citus. Nodrošinot pieejamus mājokļus, mēs uzlabojam pilsētas sociālo vidi un veicinām šo profesionāļu labklājību. Šobrīd paredzam, ka tiks uzbūvēti vismaz 1000 dzīvokļi, lai gan apzināmies, ka pieprasījums ir lielāks,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normas piešķir pašvaldībām tiesības izīrēt dzīvojamās telpas kvalificētiem speciālistiem, tomēr mājokļu trūkuma dēļ Rīgas pašvaldība līdz šim nav noteikusi kvalificētus speciālistus kā atbalstāmu mērķa grupu.

Pēc veiktajām aptaujām secināts, ka galvaspilsētā nodarbināto kvalificēto speciālistu skaits, kuru ienākumi ir tuvu valstī noteiktajam minimālajam ienākumu slieksnim ir ap 2300.

Dalība šajā programmā paredz:

● Piedalīties Ministru kabineta programmā ar 1000 dzīvokļu pieprasījumu, no kuriem 100 – trīs vai vairāk istabu dzīvokļi, 400 – divistabu dzīvokļi, 500 – vienistabas dzīvokļi.
● Rezervēt programmas vajadzībām šādus Rīgas pašvaldības zemes gabalus: Kartupeļu iela b/a, Kartupeļu iela b/a un Ozolciema iela 62.
● Nodomu protokola noslēgšana ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” par dalību programmā.

Šis jautājums tiek risināts arī nacionālā līmenī – Ministru kabinetā pieņemts informatīvais ziņojums “Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu”.

Programmas īstenotājs būs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Programma tiks īstenota vairākos posmos un 1. posmā iekļautas 17 pašvaldības, tai skaitā Rīga. Plānots, ka dzīvokļi īrniekiem būtu pieejami ar 2030.gada martu.

Gala lēmums par dalību programmā vēl jāpieņem nākamajā Rīgas domes sēdē.

 

Rīgā uzlabos pašvaldības ēku energoefektivitāti

Galvaspilsēta realizēs projektu, kurā izstrādās Rīgas pašvaldības īpašumā un izmantošanā esošo ēku energosertifikātus, kā arī rīkos ēku energoefektivitātes uzlabojošus pasākumus. Šādu lēmumu pieņēmusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

“Rīgas pašvaldība, iesaistoties šajā projektā, apņēmusies nodrošināt galvaspilsētas ēku energoefektivitātes sertifikāciju. Tas ir nozīmīgs aspekts videi draudzīgas pārvaldības un iedzīvotāju labklājības veicināšanā. Nosakot ēku energoefektivitātes uzlabojošu pasākumus, mēs varam samazināt enerģijas patēriņu, uzturēšanas izmaksas, veicinot klimatneitralitāti, ilgtspējīgu attīstību un pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu,”

saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projektu izstrādās Rīgas enerģētikas aģentūra (REA), pamatojoties uz Ēku energoefektivitātes likuma prasību, kas paredz visām valsts un pašvaldības izmantošanā esošām ēkām, kuru platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus, izstrādāt energosertifikātu.

“Papildus ēku energosertifikācijas un energoauditu sagatavošanai, Rīgas enerģētikas aģentūras īstenotais projekts ļaus nodrošināt detalizētu un visaptverošu analīzi par veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem katrā ēkā. Šī pieeja nodrošinās iespēju prioritizēt investīcijas energoefektivitātes pasākumiem ar lielāko potenciālu samazinot enerģijas patēriņu un uzturēšanas izmaksas, tādējādi radot ilgtermiņa ieguvumus gan pašvaldības finanšu resursiem, gan arī iedzīvotājiem. Projekta īstenošana veicinās Rīgas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un ilgtspējīgu attīstību. Sistēmiskā pieeja nodrošinās labāku pārskatāmību un efektīvāku resursu izmantošanu, veidojot pamatu turpmākām viedās pilsētas iniciatīvām,”

saka REA direktors Jānis Ikaunieks.

Projektu plānots realizēt ar finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, parakstot Granta līgumu energoefektivitātes projektu dokumentācijas izstrādei un apmaksai.

Projekta ietvaros plānots sagatavot energosertifikātus un energoefektivitātes paaugstināšanas priekšlikumus 314 ēkām.

Kopējais projekta budžets Rīgas pašvaldībai plānots 442 127 eiro apmērā, no kuriem ES/ALTUM finansējums ir 317 063 eiro un Rīgas pašvaldības līdzfinansējums ir 125 064 eiro.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Finanšu un administratīvo lietu komitejā.

 

Sportland Rīgas nakts brauciena laikā pasākuma norises vietā slēgs satiksmi

Sestdien, 17. augustā, Rīgā norisināsies Sportland Rīgas nakts brauciens. Brauciena norises vietā no sestdienas, 17. augusta, plkst. 22.30 līdz svētdienas, 18. augusta, plkst. 1.30 slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Minētajā laika periodā transportlīdzekļu satiksmi, izņemot sabiedrisko transportu, slēgs:
– Krasta ielas posmā un virzienā no Ogres ielas līdz Salu tiltam;
– Krasta ielas posmā un virzienā no Jēzusbaznīcas ielas līdz Ogres ielai;
– Ģenerāļa Radziņa krastmalā virzienā uz Krasta ielu;
– Salu tilta nobrauktuvē uz Krasta ielu virzienā uz Ogres ielu;
– Dienvidu tilta nobrauktuvē uz Krasta ielu.

Valsts policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi un nodrošinās ceļu satiksmes drošību un sabiedrisko kārtību minētajās vietās norādītajā laikā.

Rīgā būvēs mobilitātes punktus pie deviņām dzelzceļa stacijām

Šogad Rīgas pašvaldība plāno sākt mobilitātes punktu būvniecību dzelzceļa pieturas punktos “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Brasa”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” būvniecību, līdz 2026. gada maijam šajās vietās izveidojot ērtus un drošus savienojuma punktus starp sabiedriskā transporta, gājēju, velobraucēju un dzelzceļa infrastruktūru.

“Vilciens ikvienā lielpilsētā ir pilnvērtīgi integrēts sabiedriskā transporta sistēmā un mūsu mērķis ir to panākt arī Rīgā – lai pilsētas sabiedriskais transports būtu pastāvīgā un pasažieriem draudzīgā mijiedarbībā ar pasažieru vilcieniem. Lai tas notiktu, svarīgi ir ne tikai transportlīdzekļi un vilcienu sastāvi, bet arī ērta infrastruktūra – “Latvijas Dzelzceļa” uzdevums ir pārbūvēt peronus komfortablai iekļūšanai vilcienos, bet mūsu, Rīgas domes, uzdevums ir nodrošināt ērtu piekļuvi stacijām un savienojumus ar sabiedriskā transporta pieturvietām. Šādi jauni un pasažieriem parocīgi savienojumi būs jaunos Mobilitātes punktos,” uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Paralēli pašvaldība veic būvprojekta izstrādi mobilitātes punktu izbūvei dzelzceļa stacijās “Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni” un “Ziemeļblāzma”. Plānots, ka šogad šajās vietās tiks sākta inženierkomunikāciju izbūve, bet mobilitātes punktu būvniecību sāks 2025. gadā. Šo mobilitātes punktu izbūvi pašvaldība īstenos ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu, investējot videi draudzīgos uzlabojumos Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā.

Mobilitātes punktu “Alfa”, “Bērnu slimnīca”, “Slokas iela”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi”, “Gaisma” izbūves projektu plānots īstenot ar pašvaldības un Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projektu paredzēts virzīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 2.3.1. “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” līdzfinansējuma saņemšanai.

Savukārt mobilitātes punkta “Brasa” īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.1.1. “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi” līdzfinansējumu.

Projektu realizē Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Būvprojektu izstrādi veic SIA “BM projekts”.

Vizualizācijas: https://failiem.lv/u/xjk8xk5pbu