Izsludināts atklāts konkurss par Gaisa tilta projektēšanu

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu par Gaisa tilta pārbūves projektēšanu. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 5.maija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 12 mēnešiem.

Projektēšana tiks veikta, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā, vienlaikus nosakot, ka pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā visā būvdarbu periodā, kas provizoriski plānots līdz trīs gadiem, tiek veikta autoruzraudzība.

Projektā tiks pārskatīta satiksmes organizācija, kā arī tilta galvenie tehniskie parametri. Braukšanas joslu skaits netiks mainīts, vienlaikus paredzot nelielas izmaiņas joslu platumos, lai uzlabotu to funkcionalitāti un satiksmes plūsmas caurlaidību.

Projekts ietvers arī jauna tuneļa izbūvi savienojumā ar Klijānu ielu, kas paaugstinās satiksmes efektivitāti un mazinās konfliktu punktus. Abās tilta pusēs paredzēts izbūvēt dalītu veloceļu ar ietvi, tādējādi būtiski uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot ērtāku mobilitāti visiem satiksmes dalībniekiem.

Iespēju robežās tiks saglabāti atsevišķi vēsturiskie tilta elementi, tostarp atbalstsienu mūris, lai saglabātu objekta kultūrvēsturisko vērtību.

Plānots pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai būvdarbu laikā, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku un drošāku satiksmes kustību.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā EIS.

Rīgā pirms Lieldienām pakāpeniski iedarbina brīvkrānus; šogad plānots uzstādīt vēl 16

Iestājoties siltākam laikam un tuvojoties Lieldienu brīvdienām, pakāpeniski atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētā ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Plānots, ka līdz nedēļas nogalei pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pieslēgs teju visus no gandrīz 50 galvaspilsētā uzstādītajiem brīvkrāniem, bet pārējie sāks darboties tūlīt pēc svētkiem.

“Priecājos, ka jau tagad, tuvojoties Lieldienām, rīdzinieki un pilsētas viesi varēs izmantot gandrīz visus brīvkrānus. Veidojot jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas, šogad mēs turpinām īstenot iedzīvotāju vēlmes – tīrs dzeramais ūdens publiskajā telpā ir viena no mazajām, bet svarīgajām ērtībām,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pērn Rīgā uzbūvēja desmit jaunus brīvkrānus un kopumā to skaits galvaspilsētā jau sasniedzis 47. Šogad brīvkrānus plānots izbūvēt vēl 16 vietās, kur tiek realizēti lielie infrastruktūras projekti – Mūkusalas promenādē, mobilitātes punktos, pie jaunajiem veloceļiem, kā arī Vecāķu pludmalē.

Savu darbību ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējie tiek ieziemoti un darboties atsāk pavasarī.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Pērn uzstādīto brīvkrānu atrašanās vietas:

  • Sarkandaugavas kalna parks;
  • Gaileņu iela 14 (Jaunciems);
  • Pļavnieku parks (Andreja Saharova iela 35);
  • Zasulauka manufaktūras parks (Fridriha Candera iela);
  • Slimnīcas iela 8b (Bolderāja);
  • Čiekurkalna 4. šķērslīnija 7;
  • Vienības gatve pie Olīvu ielas;
  • Višķu ielas skvērs (Ķengarags);
  • Uzvaras parks (pretī Hermaņa ielai 19);
  • Šmerļa iela.

Brīvkrānu izveides programmu sāka 2022. gadā. Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu ierīkošana notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un apkaimju biedrībām, vadoties no iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.

Informēs par 2026. gada būvniecības sezonas aktualitātēm Rīgā

Trešdien, 8. aprīlī, plkst. 9.30 Dienvidu tilta 4. kārtas būvobjektā notiks Rīgas pašvaldības preses konference, kurā informēs par 2026. gada būvniecības sezonas prioritātēm, nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem un plānotajiem darbiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Preses konference notiks Jelgavas šosejas kreisajā brauktuvē (virzienā uz Jelgavu). Norises vietas precīza lokācija pievienota kartē.

Ņemot vērā, ka pasākums notiks aktīvā būvobjektā, lūdzam mediju pārstāvjus iepriekš pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu kristine.vitola@riga.lv līdz 7.aprīļa plkst.13.00. Dalībniekiem būs jālieto aizsargķivere un atstarojošā veste – nepieciešamais ekipējuma daudzums tiks nodrošināts atbilstoši pieteikto dalībnieku skaitam.

LSKA uzsāk īstenot projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

Noslēdzies NVO konsultāciju mēnesis NVO namā.

Noslēdzies NVO nama rīkotais konsultāciju mēnesis, kas visa marta garumā sniedza atbalstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Iniciatīvas ietvaros tika nodrošinātas 34 bezmaksas tiešsaistes konsultācijas, kuru laikā dalībnieki saņēma profesionālus padomus un individuālu atbalstu grāmatvedības, juridiskajos un projektu vadības jautājumos.

Konsultācijas vadīja pieredzējušas nozares ekspertes. Grāmatvedības jautājumos dalībniekus konsultēja Ingrīda Lejniece – grāmatvedības kursu un semināru pasniedzēja, kā arī autore publikācijām par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem. Juridiskās konsultācijas nodrošināja Kitija Kalsnava, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore un ilggadēja NVO konsultante. Savukārt projektu vadības jomā konsultācijas sniedza Alise Vītola, lektore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi NVO projektu izstrādē un īstenošanā.

Aktuālākie jautājumi un tendences

Juridisko konsultāciju laikā visbiežāk tika risināti jautājumi par statūtu grozījumiem, valdes pārvēlēšanu un revīzijas institūciju izveidi. Kā norāda Kitija Kalsnava, statūtu grozījumu nepieciešamība visbiežāk rodas organizācijām attīstības gaitā, pielāgojot pārvaldības struktūru praktiskajām vajadzībām. Tāpat tika akcentētas izmaiņas administratīvajos procesos, piemēram, vienkāršotā kārtība datu aktualizēšanai Uzņēmumu reģistrā.

Projektu vadības konsultācijās dominēja interese par praktiskiem rīkiem projektu sagatavošanai, biežāk pieļautajām kļūdām un finansējuma piesaistes iespējām. Alise Vītola uzsver, ka NVO arvien aktīvāk meklē veidus, kā paplašināt savu darbību, izmantojot gan vietējos, gan Eiropas finansējuma instrumentus, tostarp Erasmus+ programmu, kā arī apsver sociālās uzņēmējdarbības iespējas.

Grāmatvedības konsultācijās tika aplūkots plašs jautājumu loks – sākot no saimnieciskās darbības uzskaites sabiedriskā labuma organizācijās līdz projektu finanšu plūsmas uzskaitei, nodokļu piemērošanai, PVN reģistrācijas kritērijiem un gada pārskatu sagatavošanai. Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju saņemt individuāli pielāgotus ieteikumus konkrētām situācijām.

Dalībnieku atsauksmes apliecina konsultāciju mēneša kvalitāti. Konsultācijas tika raksturotas kā “ļoti vērtīga iespēja noskaidrot konkrētus jautājumus”, “izcilas un noderīgas”, kā arī “profesionālas un kvalitatīvas”. Īpaši tika izcelta individuālo konsultāciju pievienotā vērtība un ekspertu atsaucība.

Konsultāciju mēnesi rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nozaru ekspertiem.

Izsludināta apspriede ar ieinteresētajiem piegādātājiem par tehniskās apsardzes pakalpojuma iepirkumu pirmsskolās

Rīgas pašvaldība izsludinājusi apspriedi ar ieinteresētajiem pakalpojuma sniedzējiem iepirkumā par tehniskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Apspriedes mērķis ir apzināt tirgus situāciju un sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma procedūras dokumentāciju pirms iepirkuma izsludināšanas, kvalitatīvāku un pamatotāku piedāvājumu sagatavošanu, risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, efektīvāku komunikāciju starp pasūtītāju un piegādātājiem, kā arī veicināt caurskatāmību un godīgu veicināt konkurenci iepirkumā.

Apsardzes pakalpojuma centralizācija un nodošanā ārpakalpojumā ļaus samazināt administratīvo resursu izmantošanu un kopējās apsardzes izmaksas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo drošības pasākumu kopumu pirmsskolu iestādēs.

Rīgā uz noteiktu laiku vairāku ielu posmos ievieš autotransporta stāvēšanas aizliegumu

Vairākos galvaspilsētas ielu posmos tuvākajā laikā uzstādīs ceļa zīmes “Stāvēt aizliegts”. Ierobežojumi būs spēkā noteiktās nedēļas dienās, dažādos laikos, dažādās ielas pusēs – atkarībā no ēku pāra un nepāra numerācijas. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izmaiņas satiksmes organizācijā veic, lai uzlabotu ielu uzturēšanas darbu kvalitāti.

Izmaiņas tiks ieviestas:

1.) No 31. marta Dzelzavas ielas posmā no G.Astras līdz Ulbrokas ielai.

  • No Ulbrokas ielas līdz G.Astras ielai nepāra numuru pusē otrdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.
  • No Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai pāra numuru pusē pirmdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

2.) No 1. aprīļa Kokles ielas posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Hermaņa ielai.

  • No Kokles ielas Nr.17 ielas līdz Hermaņa ielai nepāra numuru pusē – pirmdienās no plkst.0.00 līdz 7.00.
  • No Mazās Nometņu ielas līdz Kokles ielai Nr.12 pāra numuru pusē – trešdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

3.) No 1. aprīļa Sermuliņu ielas posmā no Pētersalas līdz Ūmeo ielai.

  • Pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • Nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

4) No 2.aprīļa Buļļu iela posmā no Dzirciema līdz Saulgožu ielai.

  • No apļa līdz Spilves ielai ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Saulgožu ielas līdz aplim otrdienās no plkst. 09.00 līdz 16.00.

5) No 7. aprīļa Kleistu ielā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam.

  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam nepāra numuru pusē – ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam pāra numuru pusē – otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

6) No 8. aprīļa Lokomotīves ielas posmā no Bultu līdz Višķu ielai.

  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

Galvaspilsētā šonedēļ pabeigs brauktuvju un tiltu uzkopšanu pēc ziemas

Rīgā šonedēļ vēl turpinās ielu uzturēšanas darbi, kuru laikā no brauktuvēm pēc ziemas sezonas tiek savāktas smiltis un citi atkritumi. Savukārt ietvju sakopšana pilsētā turpināsies visu aprīli.

Līdz šim attīrītas tekņu zonas uz tiltiem 53 km garumā un ielās – 958 km garumā. Kopumā pašvaldības uzturēšanā ir 504 objekti, un darbus veic 23 tehnikas vienības. Šobrīd darbi gandrīz pilnībā pabeigti pilsētas kreisajā krastā, bet labajā krastā tie aktīvi turpināsies arī šonedēļ.

Pagājušajā nedēļā ietvju tīrīšanas darbos tika iesaistītas 15 tehnikas vienības un nobraukti 1231 km: labajā krastā 393 km, savukārt kreisajā 838 km. Savākto smilšu apjoms sasniedz 98 kubikmetrus, no kuriem 24 kubikmetri savākti labajā krastā, bet 74 – kreisajā.

Šonedēl darbi tiks pabeigti sekojošajās apkaimēs: labajā krastā – Sarkandaugavā, Mīlgrāvī, Dārzciems, Purvciems, Vecmīlgrāvis, savukārt kreisajā krastā – Bolderāja, Daugavgrīvā, Zolitūdē, Āgenskalnā, Šampēterī, Mūkupurvā, Ziepniekkalnā, Bišumuižā un Torņakalnā.
Turpmāk tiks tīrītas pilsētas ietves atkārtotā ciklā.

Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā darbi tiek veikti ar četrām kompakta izmēra autovienībām, pielāgojot tās šaurajām vecpilsētas ielām. Šajā sezonā savāktais smilšu daudzums ir 40 kubikmetri. Darbi turpināsies arī aprīlī.

“Skalbes” ievieš tiešsaistes čata funkciju krīžu atbalsta saņemšanai

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” paplašina Rīgas domes diennakts konsultatīvā krīžu tālruņa pakalpojumu, ieviešot tiešsaistes čata funkciju, kas iedzīvotājiem sniegs papildu iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu rakstiskā formā.

Jaunā čata funkcija būs pieejama no 2026. gada 1. aprīļa līdz 15. novembrim, katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00. Tā darbosies līdzās jau esošajiem krīžu tālruņiem 27722292 un 67222922, kur palīdzība pieejama diennakts režīmā.

Čata ieviešanas mērķis ir padarīt psihoemocionālo atbalstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem saziņa rakstiskā formā šķiet drošāka vai ērtāka. Nereti cilvēkiem krīzes situācijā ir grūti runāt par savām emocijām – čats var kļūt par pirmo soli palīdzības meklēšanā.

“Daļai cilvēku rakstīt ir vieglāk nekā runāt. Īpaši brīžos, kad emocijas ir ļoti intensīvas un tādēļ vārdos izteikt notikušo ir izaicinoši. Čata iespēja var palīdzēt pārvarēt šo barjeru un uzrunāt speciālistu,” norāda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji.

Čatā iedzīvotāji varēs saņemt profesionālu psihoemocionālu atbalstu, tostarp atbalstu krīzes situācijās un informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” jau gandrīz 30 gadus nodrošina psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, palīdzot pārvarēt grūtības, sakārtot domas un emocijas, kā arī rast risinājumus sarežģītās dzīves situācijās.

Čats būs pieejams biedrības “Skalbes” mājaslapā www.skalbes.lv

Čata darba laiks:

  • katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00
  • no 01.04.2026. līdz 15.11.2026.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas pašvaldības speciālistes gūst panākumus konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2025”

Pasaules sociālā darba mēneša noslēgumā 27. martā notika Labklājības ministrijas konkursa “Gada balva sociālajā darbā 2025” apbalvošanas pasākums. Jau trīspadsmito gadu tika godināti izcilākie sociālā darba speciālisti, un no piecām nominācijām divās uzvarēja Rīgas pašvaldības pārstāves.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2025” tika apbalvota Gunita Nortija, Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece darbā ar ģimeni un bērniem. G. Nortija ir augsti profesionāla, ētiska un cilvēciska speciāliste, kura izceļas ar spēju ieraudzīt klientu stiprās puses, veidot uzticību un iesaisti. Viņa radoši un kompetenti risina sarežģītas situācijas, aktīvi sadarbojas starpprofesionālā komandā un veicina vienotas sociālā darba prakses attīstību. G. Nortijas komunikācijas prasmes, empātija un emocionālā noturība padara viņu par uzticamu kolēģi un iedvesmojošu profesionāli, kura ar savu darbu ceļ sociālā darba prestižu un pie kuras klienti atgriežas paši. Viņas darbs prasa plašas zināšanas, ātru un konstruktīvu reakciju, kā arī spēju pielietot dažādas sociālā darbinieka lomas – informēt, konsultēt un koordinēt.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025” tika apbalvota Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore. Solvita ir viena no nozares līderēm, kura mērķtiecīgi īsteno būtiskas pārmaiņas ilgstošās sociālās aprūpes sistēmā, pārvēršot sociālās aprūpes centru par modernu, cilvēkcentrētu aprūpes centru. Viņas vadībā ieviesti inovatīvi risinājumi demences aprūpē, uzlabota vide, darba apstākļi un ieviesti ilgtspējīgi infrastruktūras risinājumi. S. Rudoviča aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā, pārstāvot sociālās aprūpes institūcijas valsts līmenī un veicinot sabiedrības izpratni par aprūpes nozīmi. Kā pieredzējusi pasniedzēja Latvijas Universitātē un Rīgas 1. medicīnas koledžā viņa māca sociālo gerontoloģiju, aprūpi un rehabilitāciju, kā arī personīgi iesaistās praktikantu sagatavošanā. S. Rudoviča ir vadītāja ar stratēģisku domāšanu, empātiju un augstu profesionālo stāju, kura ar savu darbu stiprina sociālās aprūpes prestižu un iedvesmo kolēģus visā nozarē.

Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē un sociālā darba jomā (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus, kā arī popularizēt un veicināt sociālā darba jomas attīstību, profesiju prestižu un labo praksi.