Piesakies buddy (atbalsta personas) apmācībām!

Gribi kļūt par buddy? Nāc uz apmācībām biedrībā “Patvērums “Drošā māja””! Plānojam divas grupas – Rīgā un Liepājā. Pirmā nodarbība plānota 9. martā (gan Rīgā, gan Liepājā). Apmācību noslēgumā izsniegsim apliecinājumu par apgūto kursu.

Buddy – tā ir atbalsta persona, kas palīdz Ukrainas kara bēgļiem pirmajā laikā Latvijā.
Kas var pieteikties: ikviens, kurš vēlas palīdzēt iekļauties Latvijas sabiedrībā Ukrainas kara bēgļiem un spēj pieņemt kultūru atšķirības. Aicināti arī ukraiņi, kas Latvijā uzturas jau no kara sākuma.
Nodarbības vadīs: pieredzējuši profesionāļi, kas biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” ikdienā strādā ar Ukrainas kara bēgļiem.

TĒMAS:

  • komunikācija un ētika,
  • konfidencialitāte,
  • kultūru atšķirības,
  • darbs ar informāciju,
  • dažādu iestāžu kompetences sfēras.

Apmācību valoda: latviešu

Piesakies līdz 29. februārim: https://forms.gle/TprrVh5pxd621TvAA
Apmācības organizē “Patvērums “Drošā māja”” ar ASV Valsts departamenta finansiālu atbalstu.
Papildus informācijai zvani: +371 28452124

Rīgā izstrādās risinājumus skolēnu drošības uzlabošanai ceļā uz mācību iestādēm

Lai starpinstitucionāli un kompleksi risinātu jautājumus, kas saistīti ar drošu ceļu uz skolu, pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones iniciatīvas izveidota darba grupa “Drošs ceļš uz skolu”.

Darba grupas izveides mērķis ir nodrošināt vispusīgu ar drošu ceļu uz skolu saistītu jautājumu apzināšanu, izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi, lai efektīvi apzinātu problēmas un rastu risinājumus to novēršanai.

Darba grupa ir uzsākusi darbu un patlaban strādā pie aptaujas anketas izstrādes, lai varētu veikt skolēnu, vecāku, skolas padomes un skolas darbinieku aptauju, kurā plānots noskaidrot viņu viedokli par drošības problēmām, infrastruktūras trūkumiem, mobilitātes pieejamību, esošajiem un vēlamajiem pārvietošanās veidiem un tos ietekmējošiem faktoriem.

Tāpat darba grupā, plānveidā analizējot konkrētas izglītības iestādes, tiks apkopota visa pašvaldībai pieejamā informācija par satiksmes plūsmām (intensitātēm), sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutiem un intervāliem, ceļu satiksmes negadījumiem izglītības iestādes apkārtnē un veikta izglītības iestādes teritorijas apkārtnes apsekošana dabā, lai identificētu iespējamos drošības apdraudējumus skolu apkārtnē vai biežāk izmantotajos maršrutos, t.sk. novērtējot vides pieejamību, veloinfrastruktūras un drošu velosipēdu novietošanas vietu esību un pieejamību pie skolas vai tiešā tās tuvumā un ārtelpas apgaismojuma pietiekamību, kā arī novērtējot citu publisko objektu esamību teritorijā, kas potenciāli var radīt riskus.

Plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā tiks veikts četru izglītības iestāžu detalizēts izvērtējums un izstrādāts daudzkritēriju analīzes modelis, lai noteiktu prioritāri izvērtējamās izglītības iestādes un secību.

Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus un bērnu vecākus aktīvi sekot līdzi informācijai no izglītības iestādēm un pēc aicinājuma saņemšanas aizpildīt aptaujas anketas, jo Rīgai ir svarīgi risināt tieši izglītības iestāžu, bērnu vecāku un bērnu norādītos drošības jautājumus.

Ja iedzīvotājiem, skolēnu vecākiem, nesagaidot aptaujas anketu un konkrētas skolas detalizētu izvērtējumu, ir vēlme darba grupai nodot ziņu par potenciālu bīstamību ceļa uz skolu, aicinām izmantot e-pasta adresi – amd@riga.lv. Darba grupa nodrošinās saņemtās informācijas izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā iekļaus atbilstošo institūciju rīcības plānos.

Darba grupu vada Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes vadītāja Rudīte Reveliņa, darba grupā ir iesaistīti atbildīgie speciālisti no Izglītības un kultūras sporta departamenta, Pašvaldības policijas un par infrastruktūras attīstību un uzturēšanu atbildīgie speciālisti no Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra, pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma”, SIA “Rīgas satiksme”, Pilsētas attīstības departamenta, Īpašuma departamenta un SIA “Rīgas nami”. Darba grupas komunikāciju ar sabiedrību nodrošina Centrālās administrācijas Komunikācijas pārvalde.

Rīgas pašvaldība aicina pieteikties līdzfinansējumam ēku siltināšanas dokumentācijas izstrādei

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, arī šogad Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi var pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var iesniedzot atsevišķus pieteikumus par katru māju.

Līdzfinansējumam var pieteikties, ja daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti dokumenti, kas apliecina maksājumu par sniegto pakalpojumu.

Ar programmas nolikumu un iesniedzamajiem dokumentiem iespējams iepazīties šeit: https://renove.lv/eku-atjaunosana/atbalsta-formas-un-iespejas/. Līdz šim izmaksāto līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas izstrādei saraksts pieejams šeit: https://rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate.

Līdzfinansējuma programmu administrē Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra.”

Rīgas enerģētikas aģentūra ir atbalsta punkts katram iedzīvotājam, kurš vēlas atjaunot savu mājokli, pieteikties līdzfinansējumam, izmantot atjaunīgos energoresursus vai mainīt siltumapgādes iekārtas, vai arī dibināt biedrību. Bezmaksas konsultācijām iespējams pieteikties: https://renove.lv/eku-atjaunosana/ka-renove-lv-var-jums-palidzet/ vai zvanot uz tālruni +37167012437.

Godina Ukrainas atbalsta centram palīdzību sniegušos uzņēmumus

Rīgas rātsnamā 14. februārī tika godināti astoņi uzņēmumi, kuri jau ilgstoši palīdz nodrošināt patīkamāku Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem apmeklējumu.
Goda rakstus uzņēmējiem pasniedza Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un Ukrainas atbalsta centra vadītājs Pēteris Grūbe.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem jau gandrīz divus gadus sniedz palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri atrod patvērumu Rīgā. No 2024. gada janvāra tas atrodas Pāles ielā 9. Centrā iespējams reģistrēt savu dzīvesvietu Rīgā, pieteikties sociālajai palīdzībai un saņemt konsultācijas par pašvaldības piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, reģistrēt bērnus pašvaldības izglītības iestādēs, pieteikties uzturēšanās atļaujām, izgatavot personalizētos e-talonus, apmeklēt nodarbības un pasākumus.

Lai saņemtu visus nepieciešamos pakalpojumus, centrā var nākties pavadīt vairākas stundas. Lai gaidīšana būtu patīkamāka un ērtāka, vairāki uzņēmumi bez atlīdzības palīdz rūpēties par to, lai apmeklētājiem būtu pieejams bezmaksas internets, kafija, ūdens, gardumi, kā arī palīdz par centra aprīkojumu.

Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, sveicot uzņēmējus, uzsvēra: “Rīga atbalstīs Ukrainu, cik ilgi vien vajadzēs. Es zinu, ka sniegt nepārtrauktu un ilgstošu atbalstu nav viegls uzdevums. Nogurumu no kara jutu, nesen viesojoties Ukrainā, un tas redzams arī šeit, Latvijā. Tāpēc īpaša pateicība jāizsaka tiem, kas bez īpaša pamudinājuma sniedz atbalstu Ukrainai un ukraiņiem, kad ieradušies Rīgā. Jāiztur būs vēl, un mēs nezinām, cik ilgi, bet mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz uzvarai.”

Rīgas vicemēre Linda Ozola: “Rīgas atbalsta centrs Ukrainas civiliedzīvotājiem ir kļuvis par simbolu Rīgas nelokāmajai solidaritātei ar Ukrainas tautu un tiek ļoti novērtēts gan no Ukrainas puses, gan starptautiski. Tajā nozīmīgu artavu snieguši arī vairāki Latvijas uzņēmumi, kuri centru ilgstoši atbalstījuši gan ar dažāda veida produktiem, gan pakalpojumiem, lai tas vēl pilnvērtīgāk varētu palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tas nav pašsaprotami un mēs patiesi novērtējam to.”

Uzņēmumi SIA “Coffee Address” un SIA “King Coffee Service” rūpējas par to, lai Rīgas atbalsta centra klientiem būtu pieejama svaiga un garda kafija. Uzņēmumi nodrošina gan kafijas automātus un to apkopi, gan kafijas pupiņas. Talkā nāk arī AS “Agrolats” grupas uzņēmumi. “Tērvetes AL” jeb Tērvetes alus darītava ik mēnesi piegādā centram ūdeni un atspirdzinošus bezalkoholiskos dzērienus, savukārt SIA “Tērvete Food” centra apmeklētājiem jau gandrīz divus gadus dāvina “Druvas” saldējumu. SIA “Maxima Latvija” katru mēnesi mazākajiem centra apmeklētājiem nodrošina sulas un batoniņus.

Par tīriem paklājiem, dezinfekcijas automātiem un dezinfekcijas līdzekļiem bez maksas gādā AS “Elis”. SIA “Baltic Travel Group” nācis talkā, lai palīdzētu iekārtot birojus un mācību telpas Pāles ielā 9, ziedojot mēbeles.

Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem Rīgas atbalsta centrā būtu pieejams bezmaksas bezvadu internets, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” izvietojis rūterus. Tāpat LMT jau divus gadus Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pirmo reizi ierodas un reģistrējas Rīgā, piedāvā mobilo sakaru SIM kartes un 90 dienas nodrošina bezmaksas zvanus uz numuriem Eiropā un Ukrainā.

Pasākumā uzstājās ukraiņu dziedātāja no Mariupoles Anastasija Vasiļenko, kura šobrīd atradusi patvērumu Rīgā un ir arī iemācījusies latviešu valodu. Viņa izpildīja pašas sacerēto dziesmu “Rītausma”.

Rīgas atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem darbojas kopš 2022. gada 7. martā. Tas vairākas reizes mainījis atrašanās vietu, bet šobrīd pakalpojumus sniedz Pāles ielā 9.

Foto:
https://flic.kr/s/aHBqjBe8H4

Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
• Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Sākas pieteikšanās skolēnu erudīcijas konkursam “FIZMIX Eksperiments”

No 12. līdz 24. februārim 8. un 9. klašu skolēni un skolotāji aicināti pieteikt komandas dalībai ikgadējā AS “Latvenergo” rīkotajā Vislatvijas erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”, kurš šogad norisinās jau 29. reizi. Konkursa fokusā ir nākotnes enerģija, aicinot izzināt mūsu planētas resursus un to potenciālo pielietojumu nākotnē. Konkurss noslēgsies 13. aprīlī, kad Rīgā, ATTA centrā, norisināsies Latvijas Fizikas festivāls.

Erudīcijas konkursa šī gada sauklis vēsta “Kurš tad, ja ne Tu! Atsperies nākotnei ar FIZMIX Eksperiments!”, mudinot jauniešus un ikvienu aizdomāties par to, ka mūsu nākotnes dzīves kvalitāte uz planētas Zeme ir mūsu pašu rokās, kā arī aicinot skolēnus palūkoties uz konkursu kā iespēju iegūt tādas zināšanas, kas noderēs viņa nākotnes izvēlēs, vai tā būtu karjera un profesija, vai ilgtspējīgs dzīvesveids.

“Ilgtspēja un erudīcija ir saistītie trauki. Jaunieši, kas ir izglītoti, zinātkāri un erudīti, jau tagad dabiski aug ar ilgtspējīgu nākotnes skatījumu. Tā ir mūsu valsts attīstības un izaugsmes lielā iespēja, kas ir jāveicina, labākajā veidā jāizmanto, un mums jāļauj viņiem sevi pierādīt. Latvenergo, enerģētikas ilgtspējas līderis Baltijas valstīs, izglītības nozīmi vienmēr uzsvēris un veicinājis – Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un drošībai ir vajadzīgi jauni prāti un jauni talanti, lai veidotu jaunu enerģētiku, jaunas atjaunīgās enerģijas ražotnes – vēja, saules, ūdeņraža. Jau drīzumā Latvijā sāksies jaudīgu vēja un saules projektu izbūve, kam nepieciešami speciālisti, tādēļ, sacenšoties FIZMIX Eksperimenta konkursā, ir pirmā iespēja parādīt sevi nākotnes enerģijai! Veiksmi jauniešiem un – varbūt pēc kāda laika tiksimies jau kā kolēģi!”

uzsver AS ”Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Konkursa galvenais mērķis ir veicināt interesi par eksaktajām zinātnēm un saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas, kas tiek apgūtas skolā, izmantot praksē, un kur tās var noderēt nākotnē, izvēloties visdažādākās profesijas un karjeras iespējas. Konkursa uzdevumus šogad sagatavojuši Rīgas Tehniskās universitātes eksperti – jaunie zinātnieki, skolotāji un fizikas entuziasti. Āķīgie teorētiskie un praktiskie uzdevumi jauniešus mudinās padziļināti pētīt fiziku un tās likumus.

Lai piedalītos erudīcijas konkursā “FIZMIX Eksperiments”, jāizveido komanda, kuras sastāvā ir pieci dalībnieki – 8. vai 9. klases skolēni, un viens skolotājs-konsultants. Komandas dalībniekiem ir jābūt vienas skolas skolēniem. No katras skolas konkursā var piedalīties vairākas komandas, un viens skolotājs var konsultēt vairākas skolu pārstāvošās komandas. Ar konkursa nolikumu var iepazīties vietnē FIZMIX.lv sadaļā “Konkurss Eksperiments”.

Šī gada konkursa galvenā balva ir ceļojums uz Šveici, lai apmeklētu Eiropas Kodolpētniecības centru CERN – pasaulē vadošo zinātnisko centru un tā slaveno Lielo hadronu paātrinātāju, kā arī paviesotos Šveices Zinātnes centrā “Technorama”.

Konkurss norisināsies visas Latvijas mērogā – tajā sacentīsies komandas no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas reģiona, kā arī Rīgas pilsētas. Konkursa atlases kārta notiks neklātienē, FIZMIX.lv portālā risinot dažādas grūtības pakāpes uzdevumus. Savukārt pusfināls un fināls norisināsies klātienē Latvijas Fizikas festivāla laikā – 13. aprīlī Rīgā, konferenču centrā “ATTA CENTRE”. Pusfinālā piedalīsies 10 erudītākās komandas no katra Latvijas reģiona un Rīgas pilsētas, kopā pulcējot 60 komandas. Finālā iekļūs un par vērtīgajām balvām cīnīsies sešas labākās katra reģiona un Rīgas pilsētas komandas.

Uz Latvijas Fiziskas festivālu tiks aicināti ne tikai konkursa dalībnieki un viņu atbalstītāji, bet jebkurš interesents – ģimenes ar bērniem, jaunieši, fizikas interesenti un visi citi, kurus aizrauj nākotnes enerģija. Fizikas festivāls apmeklētājus šogad priecēs ar zinātniski izklaidējošu bezmaksas programmu, kas aizraus gan lielus, gan mazus apmeklētājus. Fizikas festivālā paredzētas dažādiem vecumiem piemērotas tematiskas izziņas pieturas, piemēram, saules, vēja un tumšās matērijas, kurās būs iespējams iepazīt dažādu dabas elementu enerģijas ieguves potenciālu, piedalīties aizraujošos eksperimentos, aprunāties ar zinātniekiem un pētniekiem, kā arī noslēgumā baudīt grupas “Astro’n’out” koncertu. Tāpat festivāla laikā notiks fizikas skolotāju meistarklase, meklējot jaunas idejas fizikas stundu bagātināšanai un skolēnu aizrautības veicināšanai un eksakto zinātņu ekspertu diskusija un citas aktivitātes.

Papildu informācijai:

📌 Linda Miltiņa, projektu vadītāja, 26449620, linda.miltina@reviti.lv, Reviti | Baltic Communication Partners

 

Rīgas domes deputāti ar Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvjiem pārrunā sadarbību

Februārī ar Rīgas domes deputātiem tikās Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas Eiropas reģiona, kā arī Amerikas un Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvji.

Sarunā piedalījās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, priekšsēdētāja vietniece Ieva Brante, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops un projektu vadītāja Aija Strazda, Amerikas Sarkanā Krusta pārstāvji Roberts Kaufmans, Deivids Kolmans un Stefans Mikhauds.

Tikšanās laikā tika apspriesta līdzšinējā Rīgas domes un Starptautiskā Sarkanā Krusta sadarbība: tās laikā vairākus gadus īstenoti daudzpusīgi projekti un aktivitātes, kuru mērķis ir atbalstīt tos iedzīvotājus, kam palīdzība nepieciešama visvairāk, un to skaitā ir arī Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā.

Rīgas dome vairāk nekā desmit gadus ir aktīvs Latvijas Sarkanā Krusta sadarbības partneris. Kopīgi īstenoto pasākumu rezultātā mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām Rīgā ir iespēja saņemt daudzpusīgus sociālā atbalsta un veselības veicināšanas pakalpojumus. Pateicoties pašvaldības finansiālajam atbalstam, Latvijas Sarkanais Krusts rīdziniekiem nodrošina vairāk nekā desmit pakalpojumus, piemēram, krīzes centru un īslaicīgās uzturēšanās mītni “Burtnieks”, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jaunajām māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem, veselības istabas u.c. Katru gadu tiek izdota Tautas veselības gadagrāmata.

Arī Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne regulāri īsteno Rīgas domes atbalstītus projektus kuros iesaistās jaunieši, kopīgi rīkojot izglītojošas aktivitātes saviem vienaudžiem par aktuālām tēmām.

Tikšanās Rīgas domē bija vērtīga arī ārzemju kolēģiem, jo tā bija iespēja tuvāk iepazīties gan ar līdzšinējo sadarbību, gan iezīmēt kopīgu aktivitāšu attīstību un iespējas nākotnē.

Latvijas Sarkanais Krusts vienmēr uzsvēris nozīmīgo lomu, kāda ir sadarbībai starp nevalstisko sektoru un valsts un pašvaldības institūcijām, jo, tikai strādājot kopā, ir iespējams sniegt kvalitatīvu, plašu un ilgstošu atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Izstrādāts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes un 3D vektoru modelis

Turpinot darbu pie ģeotelpiskā Rīgas administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādes, portālā GEO RĪGA (georiga.eu) publicēts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes modelis, kurā virtuāli var apskatīt jau 14 apkaimju teritorijas pilsētas vēsturiskā centrā un apbūves aizsardzības zonā, un 3D vektoru modelis, kas atspoguļo vienkāršotu ēku ģeometriju.

“Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis ir virtuāls pilsētas modelis, kur ērti un ātri var apskatīt pilsētas objektus, un tas ir pamats Rīgas digitālā dvīņa attīstībai. Sekojot jaunākajām tendencēm Eiropā un Baltijas valstīs, darbs, lai izstrādātu augstas izšķirtspējas fotoreālistisku pilsētas 3D vektoru un realitātes modeli, tika uzsākts 2021. gadā. Jau šobrīd redzam, ka projekta ietvaros iegūtie ģeotelpiskie dati ir nozīmīgs rīks, kas kalpo gan pašvaldības darbam, gan sabiedrībai, nodrošinot dažādu nozaru speciālistus ar ātru, mūsdienīgu un aktuālu ģeotelpisko informāciju,”

par projekta nozīmīgumu skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis patlaban izstrādāts 55 km2 lielai teritorijai – Rīgas vēsturiskajam centram un apbūves aizsardzības teritorijām. Pēc rūpīga un tehnoloģiski sarežģīta darba no iegūtajiem ģeotelpiskajiem datiem sagatavoti vairāki 2D un 3D datu produkti: ēku 3D vektoru modelis LOD2 detalizācijas līmenī, augstas izšķirtspējas 3D realitātes modelis, klasificēta lāzerskenēšanas punktu kopa, digitālais reljefa modelis, augstas izšķirtspējas ortofotokartes.

Ēku 3D vektoru pilsētas modelis LOD2 detalizācijas līmenī, kādu plaši izmanto pilsētu teritorijām un projektu izstrādē visā Eiropā, ļauj apskatīt katru ēku kā atsevišķu objektu. No visām pusēm attēlota to vienkāršota ģeometrija un katram objektam var pievienot tehnisko informāciju. Ēku 3D vektoru modeļus tuvāko mēnešu laikā paredzēts publicēt kā atvērtos datus, nodrošinot iespēju tos brīvi lejuplādēt.

Tehniski sarežģītākais darbs bija pilsētas 3D realitātes modeļa izstrāde un šobrīd portālā GEO RĪGA tas publicēts jau 14 apkaimēm – Vecpilsētai, Centram, Pētersalai – Andrejsalai, Brasai, Bolderājai, Jaunmīlgrāvim, Mežaparkam, Maskavas forštatei, Sarkandaugavai, Skanstei, Vecāķiem, Vecdaugavai, Vecmīlgrāvim, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskajam kompleksam. Lielā datu apjoma dēļ realitātes modelis tiek publicēts pakāpeniski un plānots, ka process noslēgsies šā gada pirmajā pusē, papildinot 3D realitātes modeli apbūves aizsardzības teritorijām Pārdaugavā un Daugavas labajā krastā.

Rīgas ģeotelpisko 3D datu pieejamība ir lielisks rīks, ko var izmantot eksperti dažādās nozarēs, lai ātri un bez maksas iegūtu informāciju, taupītu resursus un paaugstinātu darba efektivitāti – attīstības un būvniecības projektu plānošanā un izbūvē, zinātnisko un pētniecisko darbu izstrādē, tūrisma nozarē u.c. Speciālistiem, kuri strādā arhitektūrā, mērniecībā, arheoloģijā nozīmīgs informācijas avots būs lāzerskenēšanas 3D punktu kopa, kur katrs punkts raksturo kāda objekta vai vides virsmu un ir nozīmīgs objektu telpiskai analīzei vai detalizēta apvidus 3D modeļa izveidošanai.

3D realitātes modelis sniedz iespēju aplūkot reālistisku pilsētvides attēlojumu un veikt analīzi. Piemēram, to var izmantot jaunu būvniecības ieceru vizualizēšanai un modelēšanai virtuālā vidē, kas ir īpaši svarīgi investoriem. Kartē var apskatīt katru Rīgas namu, pagalmu, pievienot klāt ēku projektus un apskatīties, kā veidojas ēnas dažādās diennakts stundās un laikapstākļos, un novērtēt, kā plānotā ēkas arhitektūra iekļausies un izskatīties pilsētvidē.

Tāpat 3D modelis digitāli atspoguļo zemes virsmas reljefu, kuru nākotnē varēs integrēt dažādās datorprogrammās. Šādu tehnisko risinājumu visbiežāk izmanto, lai veiktu aprēķinus un situāciju modelēšanu, kas saistītas ar ūdens plūsmām, plūdiem, saules enerģijas potenciāla analīzi u.c. Piemēram, prognozējot plūdus, var noteikt, kuras teritorijas pie noteikta ūdens līmeņa kāpuma applūdīs pirmās.

Pilsētas digitālo dvīni visbiežāk izmanto pilsētplānošanā un būvniecības procesu uzraudzībā, jo fiziski nav iespējams operatīvi apsekot un pārraudzīt visu pilsētas teritoriju. Pašvaldības darbinieki 3D kartēs dažu sekunžu laikā var apskatīt ēkas, parkus, ielas, noteikt ēku augstumu u.c. Nākotnē iespēja virtuāli iepazīties ar pilsētu nodrošinās arī labāku sabiedrības izpratni par pilsētas telpu, kas svarīgi, organizējot būvniecības ieceru publisko apriešanu. Tehniskie risinājumi ļaus objektiem pievienot digitālu vēsturisko būvniecības dokumentāciju, tā ietaupot laiku, kas nepieciešams informācijas iegūšanai no arhīva.

Pilsētas 3D realitātes un ēku 3D vektoru modeļa izstrādē izmantotie ģeotelpiskie dati iegūti ar sarežģītām un laikietilpīgām metodēm – veikta teritorijas aerolāzerskenēšana un aerofotografēšana jeb lāzerskenēšana un fotogrāfēšana no gaisa ar helikoptera palīdzību, bet Vecrīgā veikta arī teritorijas lāzerskenēšana no zemes. Lai iegūtu pēc iespējas detalizētu un ģeometriski precīzu vecpilsētas 3D realitātes modeli, īpaši izaicinošs un tehniski sarežģīts uzdevums bija datu, punktu kopu un fotoattēlu, kas iegūti gan no gaisa, gan no zemes, savietošana.
Vienlaikus portālā GEO RĪGA pieejamas arī cita veida tematiskās kartes, to skaitā arī Rīgas realitātes modelis, kuru izstrādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Rīgas ģeotelpiskā digitālā dvīņa daļas, kurās notikušas ievērojamas pilsētvides izmaiņas, plānots aktualizēt 3-5 gadu periodā, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Rīgas pašvaldība darbam ar jaunatni 2024. gadā paredzējusi teju vienu miljonu eiro

Rīgas pašvaldības papildu finansējums darbam ar jaunatni 2024. gadā būs vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, kas iekļauj finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Kopā darbam ar jaunatni pašvaldība šogad paredzējusi teju vienu miljonu eiro.

“Darbs ar jaunatni ir nozīmīga pašvaldības autonomā funkcija Rīgā un turu rūpi, lai atbalsts jauniešiem visās jomās pieaugtu. Tas 2024. gada budžetā arī izdevies. Teju viens miljons eiro kopā Rīgā tiek ieguldīts jauniešu brīvā laika norisēs, darba ar jaunatni aktivitātēs, līdzdalības stiprināšanā un līdzdalības budžeta pilotprojektam, jaunatnes organizācijās un citos projektos. Rīga ir lielisks piemērs citiem! Mēs arī virzāmies uz jauna jauniešu centra atvēršanu Pārdaugavā, mēs stiprinām jaunatnes nodaļu departamentā un Rīgai tuvākajos gados jākļūst par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu!”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina.

Papildu finansējums 15 tūkstošu eiro apmērā paredzēts ielu darbam ar jaunatni, kas ļaus nodrošināt lielākā apmērā ielu darbu ar riska grupas jauniešiem Centra apkaimē (Vērmanes dārzs, TC “Origo”, Dzelzceļa stacija, Centrāltirgus un tuvējā apkārtne) un TC “Akropole”.

2024. gadā pašvaldība nodrošinās līdzfinansējumu nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā vairāk nekā 81 tūkstoša eiro apmērā. Finansējums paredzēts nevalstisko organizāciju uzturētās darba ar jaunatni infrastruktūras un ilgtermiņa jauniešu neformālās izglītības programmu īstenošanas atbalstam. Pirmo reizi šis līdzfinansējuma konkurss tiks rīkots trīs gadu periodam, paredzot atbalstu līdz septiņiem projektiem.

Neformālās izglītības programmām pašvaldība 2024. gadā tērēs 5,5 tūkstošus eiro. Rīgas jauniešu centrs “Kaņieris” sadarbībā ar jaunatnes organizācijām jauniešiem piedāvās dažādas darbnīcas un mācības, kas vērstas uz jauniešu prasmju pilnveidi, piemēram, projektu vadību, darbu komandā, pašvaldību (self-management), komunikāciju u.c. Tāpat paredzētas aktivitātes jauniešiem aktuālu problēmjautājumu labākai izprašanai un ideju radīšanai, kā jaunieši var iesaistīties to risināšanā.

Tāpat tiks turpinātas atbalsta aktivitātes, kuras Jauniešu centrs “Kaņieris” nodrošina jaunatnes organizācijām. Cita starpā tiks īstenotas mācības jaunatnes darbiniekiem, sekmējot darba ar jaunatni kvalitātes pilnveidi, kam atvēlēti vairāk nekā 3000 eiro.

Jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam pašvaldība atvēlējusi 3,5 tūkstošus eiro. Projekts aizsākās jau pērn, aprobējot Rīgā Erasmus+ projekta “Līdzdalības budžeti jaunatnes jomā, veicinot jauniešu iespējas ar lielo datu palīdzību (YUPAD)” ietvaros izstrādāto metodoloģiju. 2023. gada augustā īstenoto darbnīcu laikā tika izstrādātas četras jauniešu idejas, no kurām divu ideju īstenošana turpināsies arī šajā gadā.

Pilotprojekta laikā plānotas tādas aktivitātes, kā:

● skolēnu pašpārvaldes izveide un kapacitātes stiprināšana vienā no Rīgas Tehniskās koledžas filiālēm;
● izpētes un fokusgrupas īstenošana, lai iegūtu datus par potenciālo lietotāju paradumiem drošas pārvietošanās aplikācijas izstrādei personām ar redzes traucējumiem.

2024. gadā būs arī papildu finansējums nometņu organizēšanai, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 103 tūkstoši eiro. Plānots sniegt līdzfinansējumu 63 nevalstisko organizāciju rīkotajām nometnēm, kurās pavasara, vasaras un rudens brīvdienās varēs piedalīties vairāk nekā 1900 bērni un jaunieši. Līdztekus tam būtiski pieaugs pašvaldības apmaksāto nometņu, kas domātas bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, skaits. Vasarā plānots nodrošināt bezmaksas dienas nometnes 120 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un diennakts nometnes 40 bērniem.

2024. gadā pašvaldība turpinās finansiāli atbalstīt izglītības iestāžu rīkotās nometnes izglītojamo brīvdienās. Kopā skolu, bērnu un jauniešu centru, sporta skolu un mūzikas un mākslas skolu nometnēm paredzēts finansējums 506 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat arī šovasar pašvaldība finansēs nevalstisko organizāciju īstenotās bezmaksas brīvā laika aktivitātes pilsētā, kam atvēlēti vairāk nekā 60 tūkstoši eiro. Finansējums tiks sniegts fizisko un radošo aktivitāšu, ar pilsētas izzināšanu saistīto aktivitāšu, mobilā jaunatnes darba un citām aktivitātēm.

Rīgas sabiedriskās tualetes sāk aprīkot ar maksājumu termināļiem

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība sākusi vairāku galvaspilsētas sabiedrisko tualešu aprīkošanu ar maksājumu karšu (POS) termināļiem, tādējādi labierīcībās varēs iekļūt tikai ar maksājumu kartēm vai viedierīcēm.

“Turpinām Rīgā ieviest mūsdienīgus risinājumus un tualešu aprīkošana ar POS termināļiem viens no soļiem šajā virzienā, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki aizvien retāk nēsā līdzi skaidru naudu. Monētu kastīšu izmantošana jau ir vēsture un tagad varēs norēķināties, terminālī ievietojot vai nopīkstinot maksājumu karti, kā arī izmantojot viedierīces. Patlaban tualešu lietošanu bieži apgrūtina gan neapzinīgu līdzpilsoņu vandalisms, gan bezpajumtnieku ilgstoša uzturēšanās tajās un radītā netīrība. Tāpēc, rūpējoties par rīdzinieku un tūristu iespējām labierīcības apmeklēt vēlamā laikā un vietā, esam sākuši vairākas tualetes aprīkot ar POS termināļiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Maksas sabiedrisko tualešu projektu uzskatām par ļoti būtisku un nepieciešamu iniciatīvu, tāpēc bijām gandarīti tajā iesaistīties, piedāvājot savu tehnoloģisko risinājumu projekta īstenošanai. Maksājumu termināļu ieviešana sabiedriskajās tualetēs ir uzskatāms piemērs, kā mūsdienīgas digitālās inovācijas var uzlabot pilsētvidi – ne vien atvieglojot piekļuvi ikdienas nepieciešamībām, bet arī uzlabojot higiēnas standartus pilsētā, lai Rīgas iedzīvotāji un viesi te justos patiešām labi. Tehnoloģiju integrācija pilsētvidē, piemēram, publiskajās tualetēs, atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un dinamisku pilsētas vidi, padarot Rīgu drošāku, tīrāku un pieejamāku visiem tās iedzīvotājiem,”

norāda “Hansab” izpilddirektors Gatis Romanovskis.

Maksājumu karšu (POS) termināļus plānots uzstādīt 17 tualetēs (kopā 52 kabīnēs), kurās nav apkopēju-dežurantu. Patlaban termināļi uzstādīti vairākās vietās un turpinās to testēšana.

Ar POS termināļiem aprīkos tualetes:

● Aldara parkā;
● 13. janvāra ielā pie Vaļņu ielas;
● Dailes teātra laukumā;
● Esplanādes parkā;
● Jāņa Asara ielā Grīziņkalnā;
● Jēkaba laukumā;
● Kobes dārzā;
● Kronvalda parkā (divas tualetes) – Kronvalda bulvāra pusē un pie Elizabetes ielas;
● Mežaparkā (divas tualetes) – Atpūtas alejā pie bērnu laukuma un Ostas prospektā;
● Nordeķu parkā;
● Radio ielā;
● Jaunielā pie Rātsnama;
● Turgeņeva un Gogoļa ielas skvērā pie Zinātņu akadēmijas;
● Vērmanes dārzā;
● Ziedoņdārza parkā.

Termināļu uzstādīšanu, ievērojot iepirkumu procesa rezultātus, veic uzņēmums “Hansab” un darbus iecerēts pabeigt līdz februāra beigām.

Maksa par šo tualešu apmeklēšanu plānota 50 centu apmērā. Šī summa izvēlēta, ņemot vērā gan cenu privātā sektora tualetēs Rīgā un kaimiņvalstīs, gan aprēķinus, lai iekasētie līdzekļi nosegtu POS termināļu uzturēšanas izmaksas.

Tāpat kā līdz šim, Rīgā bez maksas turpinās darboties lielākā daļa tualešu, tajā skaitā tualetes ar dežurantiem-apkopējiem:

● Embūtes ielā Dzegužkalnā;
● Ernestīnes ielā Jaunatnes dārzā;
● Kr. Valdemāra ielā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja;
● Maskavas ielā pie Spīķeru kvartāla;
● Kokneses prospektā Mežaparkā;
● Miera dārza parkā;
● Pērnavas ielā Grīziņkalnā;
● Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī pie Bastejkalna;
● 11. novembra krastmalā pie Poļu gātes un Bīskapa gātes;
● Pie Vecāķu pludmales (tā darbojas tikai sezonas laikā līdz septembra beigām).

Bez maksas būs pieejamas un sezonas laikā – no maija līdz oktobra beigām – galvaspilsētā darbosies 40 biotualetes. Tāpat sezonas laikā darbosies vairākas sezonālās konteinertipa tualetes ar apkopējiem-dežurantiem, kuras arī būs izmantojamas bez maksas. Patlaban viena šāda tualete saglabāta arī ziemas periodā Uzvaras parkā, kur plānots izbūvēt pastāvīgu tualeti.

Informācija par sabiedrisko tualešu atrašanas vietām un darba laikiem ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Vai Rīgā kādreiz ir bijušas maksas tualetes?

● Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgā uzbūvēja 13 jaunas sabiedriskās tualetes un visas bija par maksu.
● Ieeja tika nodrošināta ar skaidru naudu – 20 santīmiem, kas bija jāievieto speciālā aparātā.
● Maksas pakalpojumi tika atcelti 2014. gadā 12 tualetēs, jo sākās lavīnveidīga monētu aparātu izzagšana un pašvaldība vairāk nespēja ātri nodrošināt piegādi bojāto vai nozagto monētu aparātu nomaiņai. Tika ierosināti daudzi kriminālprocesi. Tādēļ pašvaldībā tika pieņemts lēmums atcelt maksas pakalpojumus un aprīkot WC ieejas ar bezmaksas piekļuvi.
● Vecāķos maksu iekasēja dežuranti- apkopēji, izsniedzot biļeti, ko dara arī līdz šim un šī bija vienīgā pašvaldības pārziņā esošā maksas tualete.

Cik bieži tiek uzkoptas tualetes?

Tajās sabiedriskajās tualetēs, kurās nav nodrošināta apkopēju-dežurantu klātbūtne, uzkopšana notiek trīs reizes dienā. Valsts svētku dienās, kad paredzama lielāka cilvēku plūsma, atsevišķās tualetēs uzkopšana tiek veikta nepārtrauktā režīmā.