Rīgas pašvaldība aicina uz bezmaksas meistarklasēm “Koka Rīgā”

,

Augustā Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties bezmaksas vienas un divu dienu meistarklasēs, kurās būs iespēja gūt praktisku pieredzi arhitektonisko ģipša ornamentu atjaunošanā, māla apmetuma uzklāšanā iekštelpās, divu dienu laikā atjaunot vienu no Koka Rīga kaļķa apmetuma sienām, kā arī ikgadēji varēs gūt ieskatu vēsturisko koka durvju un futerlogu atjaunošanā.

Pagājušajā gadā ar lielu interesi tika aizvadīta māla apmetuma uzklāšanas meistarklase. Tā kā vietu skaits ir ierobežots un interese bija ļoti liela, šogad māla apmetuma meistarklase notiks divas dienas. Dalībnieki gūs teorētisku ieskatu par māla apmetuma īpašībām un pielietojumu, kā arī praktiski apgūs pareizu materiāla sagatavošanu un uzklāšanu.

Kaļķa apmetuma meistarklase norisināsies divu dienu garumā – pirmajā dienā tiks sagatavota siena, bet otrajā uzklāts kaļķa apmetums. Praktiskais darbs notiks uz vienas no “Koka Rīgas” sienām, kur padomju laikā liktais kaļķa apmetums ir saplaisājis un atdalījies. Meistara vadībā dalībnieki veidos kaļķa apmetuma paraugsienu un iepazīs dažādas apmetuma uzklāšanas tehnikas.

Pēc ilgāka pārtraukuma, atgriežas arī meistarklase par arhitektoniskajiem ģipša dekoriem – griestu rozetēm, karnīzēm un līstēm. Tās laikā būs iespēja uzzināt par ģipša ražošanu, dekoru liešanu un nostiprināšanu, kā arī par biežāk pieļautajām kļūdām, kas var sabojāt vēsturiskos ģipša dekorus. Dalībnieki aicināti līdzi ņemt savu dekoru fotogrāfijas kopīgai analīzei, kā arī praktiski izmēģināt dekoru atliešanas procesu.

Arī šogad, kā ierasts, notiks vēsturisko koka futerlogu un koka durvju atjaunošanas meistarklase. Dalībnieki meistara vadībā apgūs lineļļas krāsas uzklāšanu, stiklošanu, ķitēšanu, bojāto koka daļu protezēšanu, durvju mehānismu remontu, pareizu restaurācijas instrumentu lietošanu un citas praktiskas iemaņas, kas noderēs vēsturisko koka elementu atjaunošanā.

Plānotās meistarklases:

  • 12. un 13.08. – Māla apmetuma uzklāšana iekštelpās;
  • 18.08. – Vēsturisko futerlogu remonts un atjaunošana;
  • 19.08. – Vēsturisko koka durvju remonts un atjaunošana;
  • 20.08. un 25.08. – Kaļķa apmetuma atjaunošana;
  • 21.08. – Arhitektoniskie ģipša ornamenti un to atjaunošana;

Dalība meistarklasēs ir bez maksas. Dalībnieku skaits – ierobežots. Pieteikšanās, aizpildot anketu – šeit. Vairāk informācijas pa tālruni – +371 67037293.

Meistarklases norisināsies klātienē Īpašuma departamenta “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā, no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv

Šonedēļ Rīga aicina uz Labā krasta svētkiem, muzikālajiem parkiem un teātra izrādi “Dumpīgā Rīga”

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Šonedēļ, 8. augustā, pašvaldība aicina uz Labā krasta svētkiem Grīziņkalnā, muzikālajiem parkiem Vērmanes dārzā, Dzegužkalna parkā un Ziemeļblāzmas pils parkā, kā arī piedāvā teātra izrādi “Dumpīgā Rīga” Doma laukumā.

Labā krasta svētki Grīziņkalnā 8. augustā no plkst.12.00 līdz plkst. 22.00 aicina apmeklētājus visas dienas garumā piedzīvot daudzveidīgu kultūras programmu, kurā savijas mūzika, laikmetīgā māksla, apkaimes vēsture un kopienas stāsti. Svētki piedāvās koncertus, performances, dejas izrādi, ekskursijas, radošās darbnīcas un aktivitātes ģimenēm, atklājot Grīziņkalnu un Rīgu kā atvērtu un daudzveidīgu pilsētu.

Uz mazās skatuves visas dienas garumā norisināsies izzinoša un līdzdalībā balstīta programma. Gaidāmas sarunas par aktuāliem jautājumiem ar Rīgas centra apkaimju biedrību pārstāvjiem, pilsētvides plānošanas ekspertiem un atbildīgo institūciju pārstāvjiem.

Apmeklētājus iepriecinās “Lielā Grīziņkalna viktorīna”, kurā aicinātas piedalīties gan ģimenes, gan draugu komandas līdz pieciem dalībniekiem. Pieteikšanās pasākuma norises dienā pie Mazās skatuves koordinatora. Būs iespēja redzēt Ģertrūdes ielas teātra izrādi “Tas ir viss, ko mēs varam”, baudīt dzejas lasījumus, kas atklās dzejnieču skatījumu uz Rīgu mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī ikviens tiks aicināts dalīties ar Grīziņkalna apkaimes stāstiem.

Uz lielās skatuves apmeklētājus iepriecinās Rīgas amatierkolektīvu priekšnesumi, BikiDZIESMU koncerts lieliem un maziem, gaidāmi Latgales danči kopā ar folkloras kopu “Grodi”, kā arī Matīsa Žilinska džeza trio koncerts. Būs iespēja redzēt iluzionista Edžus performanci, kā arī izbaudīt Dailes teātra jauno aktieru koncertu. Vakarpusē skatuvi pieskandinās grupu “YŪT”, “JUUK” un “Turaidas roze” un pūtēju orķestra “Horizonts” koncerti.

Nacionālā teātra izrāde “Dumpīgā Rīga”

7. augustā plkst. 20.00 un 8. augustā plkst. 15.00 Doma laukumā būs iespēja redzēt Latvijas Nacionālā teātra izrādi “Dumpīgā Rīga” – dziesmu spēli visai ģimenei, kas tapusi, iedvesmojoties no Rutku tēva. Darbības laiks – 1582. gada pavasaris, kad Rīgā notiek kalendāru nemieri, jo rīdziniekiem ir savs viedoklis par Eiropā noteikto kārtību. It kā vieglajā dziesmu spēles stilā režisors piedāvās aplūkot nacionālā rakstura īpatnības toreiz un tagad.

Lomās iemīlotie aktieri Raimonds Celms, Madara Botmane vai Ieva Aniņa, Edgars Kaupers, Emīls Kaupers, Egils Melbārdis, Līga Zeļģe, Ainārs Ančevskis, Elizabete Lielmane vai Elza Rūta Jordāne, Mārtiņš Brūveris, Matīss Kučinskis, Mārcis Maņjakovs, Voldemārs Šoriņš, Ivars Puga, Kārlis Reijers, Daiga Gaismiņa, Rīgas Doma zēnu koris. Režisors Klāvs Mellis, scenogrāfe Austra Sniķere, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone, dramatizējuma un dziesmu tekstu autors Klāvs Mellis, komponists Ernests Mediņš. Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.

LODErēšanas diena Sarkandaugavā

8. augusts Sarkandaugavā būs loderēšanas diena. Loderēt nozīmē klaiņot un laiski slaistīties. Šādā sestdienīgā noskaņā kopienas centra “eS14″ pagalmā varēs vērot Sarkandaugavas laikam veltīta sienas gleznojuma tapšanu, brokastlaikā kopā ar ielu mākslas pētniekiem pētīt laika zīmes apkārtējos pagalmos, pusdienlaikā rosīties radošajās darbnīcās, un vakarlaikā pārrunāt aktuālo par apkaimes nākotni, lai pēc tam kopā ar mākslinieču apvienību “Poētiskais Robotisms” nokļūtu performancē “Sarkandaugavas laika lode”.

Darbnīcas, diskusija un performance ir pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērnu ratiņiem. Ieeja pagalmā notiek aiz ēkas, caur pagalma vārtiem. Automašīnu iespējams novietot stāvvietā pirms pagalma, iebraucot no Sliežu ielas puses. Labierīcības cilvēkiem ratiņkrēslos un mazu bērnu pārtinamais galds atrodas ēkās pirmajā stāvā, bet ieeja ar rampu tajā no ēkas fasādes puses Sīmaņa ielā.

Muzikālo parku programmas

“Rīgas vasaras” Dzegužkalna parka muzikālo programmu 5. augustā atklās Linda Leen, aicinot klausītājus uz emocionāli daudzveidīgu vasaras vakaru. Koncertā skanēs gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem mākslinieces radošās darbības posmiem, gan jaunākais repertuārs no 2026. gada mākslinieces minialbumu triloģijas WAVES.

6. augustā koncertā “Uzlādējies dejā” ar košumu un deju ritmiem atklās “Rīgas vasaras” mēnesi kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, kur ar savu enerģisko akustisko instrumentu spēli, blūz-folk-grass dejās un dziesmās iekustinās “Rahu” un cauri stāstiem dančos izvedīs “Nielslens Lielsliens”.

Savukārt ar Maestro Raimonda Paula svētību tapusī muzikālā apvienība “Diskopauls” 7. augustā uz Vērmanes dārza skatuves atgriežas atjaunotā sastāvā ar īpaši komponista 90. jubilejai papildinātu programmu. Apvienības solistiem Elzai Rozentālei un Miķelim Putniņam pievienosies Aija Vītoliņa, veidojot dzirkstošu un spilgtu dziedātāju trio, kas pieredzējušu mūziķu sastāva (Toms Mikāls – taustiņi, Rūdolfs Dankfelds – bungas, Kristians Priekulis – bass, Dāvis Jurka – pūšamie instrumenti) pavadījumā nodrošinās dejas no pirmās takts līdz pat koncerta noslēgumam.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

NVO nams piedalījās Kreisā krasta svētkos Uzvaras parkā

Sestdien, 1. augustā, NVO nams piedalījās Kreisā krasta svētkos Uzvaras parkā, turpinot tradīciju doties ārpus nama telpām un satikt rīdziniekus viņu apkaimēs. Svētku laikā nama teltī apmeklētāji iepazina nevalstisko organizāciju darbību un uzzināja vairāk par NVO namu kā vietu, kur satiekas sabiedrības iniciatīvas, radošas idejas un līdzdalības iespējas.

Iedvesmojoties no šī gada svētku koncepcijas “Atver Rīgu. Kods – 825”, apmeklētāji piedalījās interaktīvās aktivitātēs – videi draudzīgajā aptaujā “Kas ir NVO?”, radošajā uzdevumā “Atšifrē N, V, O – Rīgas līdzdalības kodu!” un spēlē “Atpazīsti NVO namu!”. Radošie uzdevumi un sarunas palīdzēja labāk izprast nevalstisko organizāciju nozīmi, NVO nama sniegtās iespējas un veidus, kā ikviens var iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā.

Kopā ar NVO namu svētkos piedalījās arī radošā apvienība jauniešiem “Trepes”, biedrība “Cita Rīga” un radošā biedrība “Maare”. Apmeklētāji varēja pārbaudīt zināšanas par brīvprātīgo darbu, izgatavot savu nozīmīti, veidot kopīgu pilsētas kolāžu darbnīcā “Rīgas sajūtu karte”, kā arī interaktīvā veidā iepazīt Rīgas vēsturi.

NVO nama dalība Kreisā krasta svētkos radīja iespēju neformālā gaisotnē satikt rīdziniekus, veicināt izpratni par pilsonisko līdzdalību un stiprināt saikni starp nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību.

Rīgā pirmajā pusgadā pieauga sociālo pabalstu izmaksas, īpaši mājokļa atbalstam un jaundzimušo ģimenēm

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Rīgas pašvaldība sociālajos pabalstos izmaksājusi 18,57 miljonus eiro jeb 51 % no 2026. gadam paredzētā finansējuma. Salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu sociālajai palīdzībai novirzītais finansējums pieaudzis par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro, lai gan pabalstu saņēmēju skaits nedaudz samazinājies. Visstraujāk auguši izdevumi mājokļa pabalstiem un atbalstam ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, kas liecina par atšķirīgām tendencēm dažādās iedzīvotāju grupās.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos sociālajos pabalstos izmaksāti 18,57 miljoni eiro, no tiem 15,93 miljoni eiro rīdziniekiem un 2,64 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šogad paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 298 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Izmaiņas gada sākumā izraisīja ievērojamu trūcīgo personu skaita pieaugumu, taču turpmākajos mēnešos tas pakāpeniski samazinājās, jo pieauga pensijas, minimālā alga un vairāki valsts pabalsti.

Jūnijā starp trūcīgajām personām 45 % bija pensionāri, 23 % personas ar invaliditāti, 16 % darbspējīgi pieaugušie un 15 % bērni.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 476 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošināto personu vidū pārliecinoši dominē pensionāri, kuri šā gada jūnijā veidoja 84 % no visām maznodrošinātajām personām. Vienlaikus 2026. gada janvārī personu skaits maznodrošinātās mājsaimniecībās būtiski samazinājās, salīdzinot ar 2025. gada decembri, jo tika mainīti minimālo ienākumu sliekšņi. Turpmākajos mēnešos šis skaits pakāpeniski pieauga, jo daļa personu no trūcīgas mājsaimniecības statusa pārgāja maznodrošinātas mājsaimniecības statusā.

Salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 2 % jeb 464 personām, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaits samazinājies par 896 personām, savukārt mājokļa pabalsta saņēmēju skaits saglabājies nemainīgs.

Neraugoties uz saņēmēju skaita samazinājumu, kopējās izmaksas pieaugušas par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro. Lielāko ietekmi uz pieaugumu atstājis mājokļa pabalsts, kura finansējums palielinājies par 1,54 miljoniem eiro. No 2026. gada 28. februāra stājās spēkā izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja paaugstinātu GMI koeficientu mājokļa pabalsta aprēķināšanai no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Izmaiņu mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem segt pieaugošās apkures izmaksas. Rezultātā vidējā mājokļa pabalsta summa vienai personai pieaugusi no 701,67 eiro 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 814,99 eiro 2026. gada attiecīgajā periodā. Rīdziniekiem mājokļa pabalsta izmaksas kopumā palielinājušās par 1,91 miljonu eiro.

No 2026. gada 1. janvāra bērna piedzimšanas pabalsts Rīgā palielināts no 150 eiro līdz 450 eiro. Tas atspoguļojies arī izmaksu datos. Šim pabalstam izmaksātais finansējums pieaudzis par 719 700 eiro, bet saņēmēju skaits palielinājies no 1757 jaundzimušajiem 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 1956 jaundzimušajiem šā gada attiecīgajā periodā.

Salīdzinot 2025. un 2026. gada pirmā pusgada datus, redzams, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits visvairāk samazinājies Ukrainas civiliedzīvotāju vidū. Savukārt rīdzinieku vidū sociālo pabalstu saņēmēju skaits pieaudzis, palielinoties par 481 personu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem sociālajos pabalstos izmaksātais finansējums samazinājies par 23 % jeb 795 361 eiro. Tikmēr rīdziniekiem izmaksātais finansējums pieaudzis par 22 % jeb 2 864 140 eiro. No šīs summas 1 906 761 eiro veido pieaugums mājokļa pabalstam, bet 719 700 eiro pieaugums saistīts ar bērna piedzimšanas pabalstu.

Rīgā vairākās vietās ierīkos jaunas gājēju pārejas

, ,

Lai uzlabotu gājēju drošību un brauktuves šķērsošanas iespējas, Rīgas pašvaldība vairākās vietās pilsētā plāno ierīkot jaunas gājēju pārejas. Darbus plānots pabeigt līdz 5. septembrim.

Jaunas gājēju pārejas paredzēts ierīkot Firsa Sadovņikova ielā pie Krāslavas ielas un Tilta ielā pie Aptiekas ielas. Vienlaikus ar gājēju pāreju ierīkošanu tiks veikti arī darbi to redzamības uzlabošanai. Tilta ielā pie Aptiekas ielas plānots uzstādīt pagaidu apgaismojumu gājēju pārejai, savukārt Firsa Sadovņikova ielā tiks uzlabots esošais apgaismojums pie plānotās gājēju pārejas

Izmaiņas plānotas arī Tallinas ielas krustojumos ar Vārnu ielu un Krāsotāju ielu. Paredzēta gājēju pāreju ierīkošana gan pāri Vārnu ielai, gan Krāsotāju ielai, kā arī viena jauna gājēju pāreja pāri Tallinas ielai pie Vārnu ielas un divas gājēju pārejas pāri Tallinas ielai pie Krāsotāju ielas.

Darbu laikā paredzēts izmantot salīdzinoši vienkāršus un ātri ieviešamus tehniskos līdzekļus, tostarp ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus un norobežojošos elementus. Plānotie satiksmes mierināšanas pasākumi veicinās drošāku satiksmes vidi, uzlabos gājēju pamanāmību un padarīs drošāku brauktuves šķērsošanu.

Darbu laikā autovadītāji aicināti sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un ievērot noteikto satiksmes organizāciju.

Pašvaldība aicina satiksmes dalībniekus būt īpaši uzmanīgiem vietās, kur darbu laikā tiek ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, un ievērot uzstādītās ceļa zīmes un citus satiksmes organizācijas līdzekļus.

Jaunākajai informācijai par satiksmes drošības uzlabojumiem un darbu norisi Rīgā sekojiet Satiksme vasarā.

 

Rīgā notiks starptautiska konference skolu līderiem, pedagogiem un izglītības profesionāļiem

3. un 4. augustā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, Grēcinieku ielā 10, notiks skolu līderu un skolotāju atbalsta un izaugsmes konference “Pārmaiņu kurss: starptautiskā pieredze un līderība Latvijas izglītībā”, pulcējot pedagogus, izglītības iestāžu vadītājus, pārmaiņu vadības komandas un nozares ekspertus no Latvijas un ārvalstīm.

Konferenci atklās Rīgas domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Neatkarīgās Izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Konferences mērķis ir stiprināt Latvijas izglītības ekosistēmu, sniedzot ieskatu starptautiskajā pieredzē un attīstot pedagogu un izglītības iestāžu vadības komandu profesionālās kompetences un līderības prasmes.

Programma aptver plašu tēmu loku, sākot no agrīnās bērnības izglītības un mācību procesa pilnveides līdz pārmaiņu vadībai, digitālajām prasmēm un mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā.

Konferencē ar pieredzi dalīsies starptautiski atzīti eksperti: Ivonne Sesīlija Lindstade (Yvonne Cecilie Lindstad) no Norvēģijas, Adele Stenforda (Adele Stanford) un Sūzena Duglasa (Susan Douglas) no Apvienotās Karalistes, kā arī Somijas izglītības sistēmas eksperte Anželika Krastiņa.

Abās konferences dienās notiks paralēlās sesijas, kurās dalībnieki varēs apgūt praktiskas metodes bērnu potenciāla attīstīšanai, iepazīt mākslīgā intelekta rīku izmantošanu pedagoga darbā, pilnveidot zināšanas par metakognitīvajām intervencēm, bērnu vokālo prasmju attīstīšanu, veselīgu balss lietošanu un citām mūsdienīgā izglītības procesā nozīmīgām tēmām.

Konferenci organizē Neatkarīgā Izglītības biedrība sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, Latvijas vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociāciju un Rīgas Valsts 3. ģimnāziju.

Rīgas pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt virzītos grozījumus reklāmas izvietošanas regulējumā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt plānotos grozījumus Reklāmas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz mazināt pašvaldības kompetenci pār pilsētvidē izvietotajām vides reklāmām un izkārtnēm, kā arī atcelt nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās. Priekšlikumi negatīvi ietekmēs pilsētvides kvalitāti un mazinās pašvaldības budžeta ieņēmumus, kamēr ieguvums reklāmas nozarei būs ļoti mazs. Piemēram, atceļot reklāmas nodevu, reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34–0,50%.

Ekonomikas ministrija plāno grozīt Reklāmas likumu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, samazinot pašvaldībām kompetences apjomu un atcelt nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, novērst atšķirības starp pašvaldībām un vienādot nosacījumus. Par šīm izmaiņām iebildumus jau paudušas gan pašvaldības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka Rīgas pašvaldība iebilst pret plānotajiem grozījumiem un aicina tos pārskatīt, jo pašvaldībai tiks liegta iespēja izvērtēt izvietotās reklāmas veidu un tās iederību pilsētvidē un arhitektūrā. Tāpat grozījumi negatīvi ietekmētu pilsētas budžetu, jo pašvaldība vairs nevarēs regulēt reklāmas izvietošanas apjomu ar saviem saistošajiem noteikumiem.

“Ministrija plāno vienādot regulējumu visām Latvijas pašvaldībām, taču Rīga būtiski atšķiras no mazākām pašvaldībām. Galvaspilsētā koncentrēti 70–80% no visas Latvijas vides reklāmas, līdz ar to daudz izteiktāki ir gan pilsētvides kvalitātes, gan vizuālā piesārņojuma jautājumi. Turklāt Rīgā ir īpaši aizsargājamas apbūves un UNESCO teritorija, kur jāievēro specifiski nosacījumi. Plānotie grozījumi paredzētu, ka pašvaldība saskaņo tikai reklāmas atrašanās vietu, nezinot, kāda veida reklāma tiks izvietota un kādi tehniskie risinājumi tiks izmantoti, piemēram, digitāla reklāma, apgaismojums, baneris, vizuālie vai skaņas elementi,” skaidro E. Bergholcs.

Vienlaikus, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātiju, Rīgas pašvaldība virza priekšlikumu atteikties no pienākuma saskaņot katru vides reklāmas dizaina maiņu atsevišķi un ieviest vienreizēju atļauju konkrētam reklāmdevējam reklāmas izvietošanai noteiktā vietā. Tas samazinātu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai. Pašvaldība arī neiebilst pret ieceri atcelt prasību saskaņot mobilās reklāmas jeb speciālās reklāmas konstrukcijas uz piekabēm, kas tiek pārvietotas Rīgas administratīvajā teritorijā.

Edgars Bergholcs uzsver, ka reklāmas izvietošana ir komercdarbība, tādēļ pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības noteikt nodevu par reklāmas izvietošanu savā teritorijā, kā kompensāciju par pilsētvides piesārņošanu ar vizuālo informāciju. “Plānotie grozījumi paredz liegt pašvaldībām tiesības piemērot reklāmas nodevu publiskās vietās, kas tikai nedaudz samazinās reklāmas tirgotāju izmaksas. Piemēram, dati liecina, ka reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34 –0,50%, tādēļ uzņēmējiem šie izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Savukārt pašvaldībai tie ir būtiski ieņēmumi, ko iespējams ieguldīt pilsētas infrastruktūras attīstībai. Rīgā vides reklāmas pārsvarā izvieto pieci lielākie reklāmas nozares uzņēmumi un grozījumi palielinātu šo aģentūru ieņēmumus, taču negarantēs, ka reklāmas izvietošanas izmaksas samazināsies arī viņu klientiem,” norāda E. Bergholcs.

Rīgas pašvaldība ik gadu izsniedz aptuveni 5000 atļauju vides reklāmu un izkārtņu izvietošanai Rīgas administratīvajā teritorijā. Par izkārtņu izvietošanu uzņēmējiem nodeva nav jāmaksā, savukārt par vides reklāmu tiek piemērota nodeva, kuras apmēru nosaka reklāmas veids, laukums, atrašanās vieta un izvietošanas ilgums.

Rīgas pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt un pilnveidot grozījumus normatīvajos aktos, lai rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.

Rīgas pašvaldība topošajiem sociālā darba speciālistiem piedāvā stipendiju 2000 eiro gadā

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no galvaspilsētas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām, līdz 11. septembrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju laikā.

Aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno uzsākt studijas sociālā darba studiju programmā un ir gatavi studiju laikā vai pēc to pabeigšanas uzsākt darbu kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm – Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrā, Rīgas patversmē, kā arī sociālās aprūpes centros “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”. Tāpat stipendijai var pieteikties arī tie, kuri ir gatavi strādāt kādā no Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām: “Rīgas 1. slimnīca”, “Rīgas 2. slimnīca”, “Rīgas Dzemdību nams” vai “Rīgas veselības centrs”.

Stipendijai var pieteikties studenti, kuri:

  • jau studē vai plāno uzsākt studijas akreditētā sociālā darba speciālistu studiju programmā,
  • ir apliecinājuši gatavību pēc studiju pabeigšanas strādāt Rīgas pašvaldības institūcijā,
  • apņemas noteikto laiku pildīt pienākumus atbilstoši savai specialitātei.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri jau studē, jābūt sekmīgi nokārtojušiem pārbaudījumus un ieguvušiem nepieciešamo kredītpunktu skaitu.

Stipendiju var saņemt, sākot no pirmā studiju gada. Tā tiek piešķirta uz visu studiju laiku un izmaksāta 10 mēnešus gadā – 200 eiro mēnesī pēc līguma noslēgšanas. Stipendijas izmaksu turpina, ja students sekmīgi apgūst studiju programmu (vidējā atzīme nav zemāka par sešām ballēm) un ievēro līguma nosacījumus.

Pieteikties stipendijai iespējams līdz 11. septembrim, iesniedzot dokumentus Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, nepieciešams iesniegt studējošā iesniegumu, izziņu no mācību iestādes par uzņemšanu vai jau uzsāktām studijām attiecīgajā programmā, kā arī apliecinājumu par apņemšanos strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām. Dokumenti jāiesniedz elektroniski parakstīti, sūtot uz e-pastu dl@riga.lv vai izmantojot E-adresi.

Rīgas pašvaldības iestādes jau šobrīd gaida jaunos speciālistus, tādēļ stipendijas pretendentiem tiek izsniegts apliecinājums par darba attiecību nodibināšanu nākotnē, kā arī stipendija tiek piešķirta arī tad, ja stipendiāts saņem valsts piešķirto stipendiju.

Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruni +37167105626 darba laikā, plašāka informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

”Rīgas vasaru” pieskandinās muzikālo parku programma

Šogad Rīga plaši svinēs 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Visa augusta garumā galvaspilsētas vakarus pieskandinās muzikālo parku programmas Dzegužkalna estrādē, Ziemeļblāzmas pils parkā un Vērmanes dārzā.

Dzegužkalna parka muzikālā programma

Rīgas vasaras Dzegužkalna parka muzikālo programmu 5. augustā atklās Linda Leen, aicinot klausītājus uz emocionāli daudzveidīgu vasaras vakaru. Koncertā skanēs gan klausītāju iemīļoti skaņdarbi no dažādiem mākslinieces radošās darbības posmiem, gan jaunākais repertuārs no 2026. gada mākslinieces minialbumu triloģijas WAVES.

Otrajā Rīgas vasaras Dzegužkalna muzikālā parka programmā 13. augustā izskanēs grupas “Raxtu Raxti” koncerts. Tajā dzirdēsim latviešu tautasdziesmas, Imanta Kalniņa dziesmas un grupas oriģinālkompozīcijas, atklājot latviešu muzikālās tradīcijas mūsdienīgā skanējumā. Dzegužkalnā grupa aicinās klausītājus piedzīvot, kā latviešu muzikālais mantojums turpina augt, pārveidoties un iegūt jaunas nozīmes.

Savukārt 19. augustā Dzegužkalna muzikālā parka programmas koncerts pulcēs klausītājus uz tikšanos ar vienu no Latvijas populārās mūzikas spilgtākajām personībām – Igo. Koncertā skanēs klausītāju iemīļotas dziesmas no dažādiem mākslinieka radošās darbības posmiem, kā arī jaunākais repertuārs.

Ar Edavārdi un Eliota kopkoncertu 26. augustā noslēgsies šī gada Rīgas vasaras Dzegužkalna muzikālā parka programma. Divi spilgti Latvijas hiphopa mākslinieki ar ilggadēju radošo sadarbību aicinās klausītājus uz koncertu, kurā skanēs gan abu mūziķu zināmākie skaņdarbi, gan kopīgi radītās dziesmas.

Ziemeļblāzmas parka muzikālā parka programma

6. augustā koncertā “Uzlādējies dejā” ar košumu un deju ritmiem atklās Rīgas vasaras mēnesi kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, kur ar savu enerģisko akustisko instrumentu spēli, blūz-folk-grass dejās un dziesmās iekustinās “Rahu” un cauri stāstiem dančos izvedīs “Nielslens Lielsliens”.

Savukārt 13. augustā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks indie mūzikas vakars. Koncerts “Pilsētas balsis” plānots kā pastaiga pa Rīgu, satiekot pilsētas balsis, emocijas un cilvēkus. Vakars, kas aicina apstāties un uzklausīt Rīgu caur melodijām un ritmu visā to mainīgajā dabā. Šajā vakarā uz skatuves kāps indie-folk apvienība “Tante Gaida”. Vakara turpinājumā uzstāsies “Rīgas Modes”, kas apvieno popmūzikas glamūrīgumu, melanholiskās notis un rokenrola enerģiju – tā ir mūzika tiem, kas ir jauni vai jūtas sirdī jauni.

20. augustā koncerts “Atvērti džezam” kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā izskanēs džeza noskaņās. Spilgts Latvijas modernā džeza sakausējums vienā vakarā – Latvijas Radio bigbends un grupa “Lupa”, kas apvieno labākos Latvijas džeza mūziķus un spilgtākās laikmetīgā fusion skaņas. Koncertā izskanēs Kārļa Vanaga jaundarbi, kā arī īpaši aranžētas “Lupa” kompozīcijas bigbendam. Vakara īpašā viešņa – dziedātāja Paula Saija.

27. augustā kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā izskanēs klasiskās mūzikas koncerts 825 melodiskie acumirkļi. Koncerts veidots kā krāšņs parka koncertu cikla noslēgums ar simfonisku vērienu. Muzikālie priekšnesumi notiks gan uz galvenās skatuves, kur uzstāsies simfoniskais orķestris un solisti – Jolanta Strikaite (soprāns), Artūrs Noviks (bandoneons) un Vladimirs Kudrins (ģitāra), gan arī parka teritorijas “mazajās koncertzālēs” – Rotondā un Tējas namiņā, kur spēlēs ģitāristu duets Vladimirs Kudrins un Matvejs Triškins, kā arī vijolnieku ansamblis “Kantilēna”. Divdaļīgā koncerta programmas kodolu veidos kompozīcijas orķestrim – melodijas iešūposies valša, tango un citos dejiskos un ne tikai dejiskos ritmos, izceļot Rīgu kā vienu no bagātākajiem Eiropas muzikālās kultūras centriem.

Vērmanes dārza muzikālā parka programma

Ar Maestro Raimonda Paula svētību tapusī muzikālā apvienība “Diskopauls” 7. augustā uz Vērmanes dārza skatuves atgriežas atjaunotā sastāvā ar īpaši komponista 90. jubilejai papildinātu programmu. Apvienības solistiem Elzai Rozentālei un Miķelim Putniņam pievienosies Aija Vītoliņa, veidojot dzirkstošu un spilgtu dziedātāju trio, kas pieredzējušu mūziķu sastāva (Toms Mikāls – taustiņi, Rūdolfs Dankfelds – bungas, Kristians Priekulis – bass, Dāvis Jurka – pūšamie instrumenti) pavadījumā nodrošinās dejas no pirmās takts līdz pat koncerta noslēgumam.

Rīgas dzimšanas dienas svinību priekšvakarā, 14. augustā, Vērmanes dārzā koncertā “Rīgas kabarē” tiks svinēta galvaspilsētas dažādība un dzīve. Koncertvakara pirmajā daļā skanēs dažādu laiku un žanru dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, bet otrajā daļā skatītājiem tiks piedāvātas komponista Edgara Cīruļa radītas dziesmas ar dramaturga un publicista Ilmāra Šlāpina radītiem vārdiem, kas iedvesmu guvušas Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnavas”.

Savukārt 21. augustā Vērmanes dārza estrādē koncertprogrammā “Veltījums Eimijai Vainhausai” vokāliste un idejas autore Marija Valmiera kopā ar pieredzējušu mūziķu sastāvu atdzīvinās leģendārās Eimijas Vainhausas dziesmas – “Back to Black”, “Rehab”, “Valerie”, “Love is a Losing Game”, “You Know I’m no Good” un citus skaņdarbus, kas izgaismo viņas muzikālo rokrakstu un ietekmi uz mūsdienu mūziku.

Vērmanes dārza 2026. gada vasaras koncertsezonu 28. augustā noslēgs grupa “Kautkaili”, ko veido mūziķi Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops. Grupas pamatā ir eksperimenti ar nostalģiju mūzikā, sakausējot latviešu 90-to gadu alternatīvo popmūziku ar pasaulīgu soulmūziku, izmantojot mūsdienīgus skaņu slāņus.

Visi pasākumi ir piekļūstami apmeklētājiem ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslos.

Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.