“Rīgas satiksmes” izsludinātajā iepirkumā par 120 jaunu 18 metrus garu autobusu iegādi noslēgusies piedāvājumu iesniegšana, un saņemti piedāvājumi no 8 pretendentiem. “Rīgas satiksme” izvērtēs iesniegtos piedāvājums, kas tiks vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp cenas, elektroenerģijas vai degvielas patēriņa, garantijas termiņiem, kā arī dīzeļautobusu izplūdes gāzu emisiju rādītājiem. Tas ļaus izvēlēties saimnieciski izdevīgāko risinājumu, ņemot vērā ne tikai autobusu iegādes cenu, bet arī to ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Plānots, ka jauno autobusu piegādes varētu notikt līdz 2029. gadam un “Rīgas satiksmei” būs tiesības 32 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas veikt papildu 30 līdz 90 elektroautobusu pasūtījumu.

Šobrīd “Rīgas satiksmes” autobusu parkā ir vairāk nekā 400 autobusu, no kuriem liela daļa transportlīdzekļu ir pārsniegusi ekspluatācijai paredzētos 12 gadus, un daļa atrodas apritē jau 20 un vairāk gadus. Tas būtiski palielina uzturēšanas izmaksas un samazina transportlīdzekļu darbības efektivitāti. Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādātas, ņemot vērā pasažieru un transportlīdzekļu vadītāju vajadzības, ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, kā arī pilsētas attīstības mērķus, kuros viena no prioritātēm ir bezizmešu sabiedriskais transports. Iepirkumā paredzēts iegādāties 60 bezizmešu elektroautobusus un 60 dīzeļautobusus.

“Dīzeļautobusi saglabā nozīmīgu lomu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tostarp civilās aizsardzības un drošības nolūkos. Krīzes situācijās vai elektroapgādes traucējumu gadījumā dīzeļdegviela nodrošina uzticamu alternatīvu, kas ļauj saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību pilsētā. Iepirkumā paredzētie 60 dīzeļautobusi atbildīs jaunākajām “Euro 6” emisiju prasībām un pakāpeniski aizstās pašlaik vecākos “Euro 2” un “Euro 3″ dzinēju modeļus”,

norāda “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs.

Jaunajos autobusos paredzēti vairāki risinājumi pasažieru komforta un transportlīdzekļu izmantošanas uzlabošanai. Tiks izmantoti jauni durvju atvēršanas risinājumi, pārskatīts sēdvietu izkārtojums, lai nodrošinātu vairāk brīvas telpas salonā, kā arī jauni sēdekļu apdares materiāli. Salonos paredzēts izmantot siltumsūkņu tehnoloģijas gan apsildei, gan klimata kontrolei, tādējādi uzlabojot pasažieru komfortu dažādos laikapstākļos. Būtiski uzlabojumi paredzēti arī transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļiem. Autobusiem būs pilnībā nodalītas un slēgtas vadītāja kabīnes, bet tradicionālos ārējos spoguļus aizstās kameras, kas nodrošinās labāku redzamību un palīdzēs vadīt transportlīdzekli arī sarežģītos laikapstākļos. Atšķirībā no iepriekšējiem autobusu iepirkumiem borta informācijas sistēmas tiks iegādātas atsevišķi, tādējādi nodrošinot vienotu sistēmu visā “Rīgas satiksmes” autobusu parkā. Transportlīdzekļi būs aprīkoti ar tiešsaistes diagnostikas iespējām un atbildīs augstiem kiberdrošības standartiem. Savukārt “Rīgas satiksmes” remontdarbnīcas paredzēts autorizēt garantijas remontdarbu veikšanai, kas ļaus efektīvāk organizēt transportlīdzekļu apkopi un remontu.

“Rīgas satiksme” pateicas visiem pretendentiem par iesniegtajiem piedāvājumiem.

Autors: Rīgas satiksme

 

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” augusta numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekli Guntu Jaunzemi.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” daudzus gadus sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citiem grūtībās nonākušajiem, palīdzot viņiem atgūt drošības sajūtu un veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ar Guntu Jaunzemi sarunājāmies par biedrības darbu un izaicinājumiem, par NVO namā skatāmo izstādi “Drosme būt redzamai”, kā arī par pilsoniskās sabiedrības nozīmi Latvijā.

“NVO svarīgākais kapitāls ir cilvēku uzticēšanās.”

Gunta Jaunzeme

“NVO nama ziņas” augusta numurs!


Visi NVO mana ziņu izlaidumu numuri skatāmi – šeit.


 

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un 15. augustā piedzīvoja svētku kulmināciju 11. novembra krastmalā un citviet pilsētā. Kopumā Rīgas dzimšanas dienas pasākumus pēc organizatoru aplēsēm apmeklēja ap 300 000 rīdzinieku un pilsētas viesu.

“Rīgas dzimšanas dienas svinības bija fantastiskas, emocijas un labās atsauksmes jūtu vēl šodien! Tāpēc gribu teikt milzīgu paldies katram, kurš bija iesaistīts svētku tapšanā. Tas ir milzīgs darbs, kas nenotiek viena mēneša laikā. Svētki tiek plānoti visu gadu, un komanda to tiešām ir izdarījusi godam! Sākot no kūciņas “Vecrīga” fenomena un Operas āra restorāna, par ko liels paldies Rīgas investīciju un tūrisma aģentūrai, līdz pat gaismas šovam un koncertam 11. novembra krastmalā, viss bija 10/10! Rīgas dzimšanas dienā pie manis bija atbraukuši arī citu pilsētu mēri, un, ziniet, viņi visi mūs apskauž gan par svētkiem, gan par daudzām citām lietām, kas ir mūsu pilsētā, bet trūkst viņu pilsētās. Un tāds ir arī mans secinājums pēc šīs nedēļas: mums vairāk jālepojas ar to, kas pašiem ir, vairāk jāsaka viens otram labas lietas un arī jābrauc pasaulē stāstīt un lepoties ar Latviju un Rīgu. Svētki vēl turpināsies visu augustu gan mazākā, gan lielākā formātā. Meklējiet pasākumus rigasvasara.lv, un tiekamies tajos,”

aicina Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Rīgas 825. jubilejas svinības tika rūpīgi gatavotas un plānotas, pie visa, ko svētkos varēja baudīt kā rīdzinieki, tā pilsētas viesi, augstākās raudzes profesionāļu komanda strādāja vismaz gadu iepriekš un pamatīgais darbs tiešām ir nesis saldus augļus. Rīgas svētki ir patiešām izdevušies un gan par svētku vērienu, gan dažādību liels paldies kolēģiem Kultūras komisijā, Kultūras pārvaldē, Investīciju un Tūrisma aģentūrā, kā arī, protams, svētku kulminācijas koncepcijas autoriem, režisoriem, producentiem un dalībniekiem. Man šķiet vērtīgi, ka Rīga faktiski svin nevis vienu vai divas dienas, bet visu dzimšanas dienas mēnesi. Jā, ir izteikta svētku kulminācija vienā nedēļas nogalē, bet tomēr pasākumi notiek visu augustu un tas dod iespēju baudīt Rīgu un neatkārtojamo Rīgas atmosfēru ļoti plašam cilvēku lokam gan no visas Latvijas, gan ceļotājiem no ārvalstīm. Mūsu Rīga ir tradīcijām bagāta un moderna, skaista un enerģiska – to mēs šajos svētkos pierādījām gan sev, gan viesiem,”

atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

“Rīgas 825. dzimšanas dienas svētki šogad spilgti apliecināja, ka Rīga ir dzīva, dinamiska un viesmīlīga pilsēta, kas pulcē gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus. Svētku restorāns pie Operas bija ļoti iecienīts, un apmeklētāji baudīja ēdienus, dzērienus un īpašo svētku atmosfēru pašā pilsētas sirdī. Svētku noskaņa Rīgā turpinās arī augustā, kad pilsētā notiek koncerti, kultūras un sporta pasākumi. Rīgas starptautiskā atpazīstamība šovasar turpina augt, vien augustā līdz šim esam uzņēmuši ap 50 ārvalstu influenceru un žurnālistu, un viesu skaits turpina pieaugt. Augusta otrajā pusē Rīgā gaidāmi arī vairāki starptautiskas nozīmes notikumi – “Simple Session Street Series” 22.–23. augustā, “ROW Baltics” ielu mākslas festivāls 22. augustā Sarkandaugavā, kā arī Fantadroms – Rīgas Starptautiskais pūķu festivāls 29. augustā. Šādi notikumi piesaista viesus no ārvalstīm, stiprina Rīgas redzamību starptautiskajā vidē un nostiprina pilsētas pozīcijas kā pievilcīgam Eiropas tūrisma un kultūras galamērķim,”

norāda Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.

Svinības norisinājās 11. novembra krastmalā, Vecrīgā, Vērmanes dārzā, Uzvaras parkā, Eksporta ielā, Esplanādē, pie Rīgas Kongresu nama un citviet. Rīgas dzimšanas dienas programmu bagātināja Red Bull Showrun — unikāls motorsporta šovs. Pēc koncerta Daugavas ūdeņos bija skatāms muzikāls gaismas uzvedums, bet svinības līdz pat naktij turpinājās kopā ar dīdžejiem.

“Rīgas vasaras” mājaslapas kopējais unikālo apmeklētāju skaits sasniedza 175 683 lietotājus.

Visos Rīgas dzimšanas dienas pasākumos tika nodrošināta vides piekļūstamība apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, kā arī 11. novembra krastmalā koncertstāstu “Atver Rīgu! Kods: 825” varēja baudīt apmeklētāji ar dzirdes traucējumiem.

Svētku mēnesis vēl turpinās ar Muzikālo parku programmām Dzegužkalna estrādē, Ziemeļblāzmas pils parkā, Vērmanes dārzā, Kalnciema kvartālā un Ielu mākslas mēneša pasākumiem Sarkandaugavā. Augusta izskaņā, 29. augustā, gaidāmi tradicionālās kultūras svētki “Rīga rada” jaunizveidotajā tradicionālās kultūras un amatniecības centrā “Īrga”, Jaunielā 29A, kā arī Senās uguns nakts Vakarbuļļu pludmalē.


Re, kā skan, kā elpo, kā pulsē pilsēta Rīga, kura ir atvērta, dzīva un brīva!


Vairāk par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā aplikācijā “Rīgas vasara”, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Fonds Nāc līdzās! katru vasaru organizē saviem dalībniekiem nometnes, kurās tie gan apgūst jaunas dziesmas korim un solistiem, gan dalībniekiem ir iespēja gūt jaunas prasmes un zināšanas dažādās dzīves sfērās. Nomene 40 dalībniekiem notiks Saulkrastos atpūtas kompleksā “Minhauzena Unda”, jo šajā mītnē ir nodrošināta pieejamība dalībniekiem ar kustību traucējumiem.

Darba grafiks, kā allaž, Fonda Nāc līdzās! nometnēs ir ļoti intensīvs. Dienas vienmēr sākas ar rīta rosmēm un iedziedāšanos, lai pēc tam jauktais koris varētu sākt apgūt jaunas dziesmas. Šogad tās paredzēts dziedāt Jurjānu Andreja 170.jubilejas svētkos 12.septembrī Meņģelē. Bet solisti paralēli mācīsies dziesmas Ziemassvētku labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kurš šogad notiks 7.decembrī Dailes teātrī kopā ar daudziem izciliem Latvijas skatuves māksliniekiem.

Bez dziedāšanas jaunieši mācīsies kā uzlabot savas klausīšanās prasmes, lai veiksmīgāk veidotu savstarpējo komunikāciju, kā risināt konfliktus, kā dejot tiem, kam tas šķiet neiespējami. Šīs vērtīgās diskusijas vadīs Toms Urdze. Vēl savām rokām dekorēsim cepumus meistardarbīcā pie Ilzes Kupčas, iepazīsim kanisterapijas suņus un izbaudīsim nelielu koncertu, ko sniegs mākslinieki Laima Miltiņa un Miks Galvanovskis. Bet katru dienu, ja vien laiks to ļaus, dosimies baudīt jūras priekus, jo vairākiem dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja vasarā pabūt pie jūras.

Nometne tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sarma Freiberga
Fonds Nāc līdzās! vadītāja un nometnes organizētāja
Tel.29238333

 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs plāno veidot starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisiju, kuras mērķis būs izstrādāt risinājumus, lai savlaicīgi sagatavotos Vanšu tilta remontam un samazinātu tā negatīvo ietekmi uz pilsētas satiksmi, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbību.

Pirmdien, 17. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja tika iepazīstināta ar starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas nolikumu, kas paredz, ka komisijā dažādu jomu eksperti kopīgi izstrādās konkrētu rīcības plānu, nodrošinot savlaicīgu un koordinētu gatavošanos Vanšu tilta remontam, ar mērķi ierobežot tā negatīvo ietekmi uz Rīgas iedzīvotāju un ikdienu, pilsētas mobilitāti un uzņēmējdarbības vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs uzsver, ka gatavošanās Vanšu tilta remontu darbiem jāuzsāk jau tagad.

“Ņemot vērā, ka pašvaldībai bieži pārmet, ka tā nav padomājusi par kaut kādiem jautājumiem, esmu gatavs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta un pilsētas attīstības komitejas kolēģiem pēc iespējas labāk sagatavot pilsētu šim sarežģītajam periodam, lai remontdarbu sākumā nesāktos haoss. Tā kā problēmas, ar ko nāksies saskarties remontdarbu laikā, nevar atrisināt viens departaments tāpēc mana iniciatīva ir veidot starpinstuticionālu komisiju, kas apvienos satiksmes plānošanas, organizācijas, uzņēmējdarbības un citu jomu ekspertus, lai izstrādātu konkrētus rīcības scenārijus. Komisija nestrādās ar būvdarbu plānošanu, bet koncentrēsies uz satiksmes un mobilitātes jautājumiem, tostarp piegāžu organizēšanu, sabiedriskā transporta kustību un operatīvo dienestu pārvietošanos. Mums ir svarīgi ierobežot iespējamos zaudējumus iedzīvotajiem un uzņēmējiem tautsaimniecībai, jo katra papildu minūte sastrēgumos ietekmē tautsaimniecību. Vienlaikus ilgstoši sastrēgumi negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti un pilsētvidi.”

E.Bergholcs

Nenoliedzami, ka remontdarbi ietekmēs uzņēmējdarbību Ķīpsalā, tuvējā Pārdaugavā un Vanšu tiltam piegulošajās teritorijās, komisijas izveides nepieciešamību aktualizējuši arī Ķīpsalas uzņēmēji, kuri pauduši bažas par remonta iespējamo ietekmi uz klientu plūsmu un uzņēmumu darbību. Tādēļ viens no komisijas uzdevumiem būs nodrošināt regulāru dialogu ar uzņēmējiem, uzklausīt problēmas un meklēt potenciālos risinājumus.

Plānots, ka komisijas galvenie uzdevumi būs apzināt problēmas, kas ir saistītas ar infrastruktūru, publiskā ārtelpu, satiksmes organizāciju, izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu pieejamību, vides, drošības jautājumiem un citiem jautājumiem.

Komisija izstrādās priekšlikumus diviem iespējamajiem remonta organizācijas scenārijiem – gadījumam, ja autotransporta kustība pār Vanšu tiltu tiks ierobežota daļēji, kā arī gadījumam, ja satiksme tiks slēgta pilnībā. Tiks analizēti apbraucamie maršruti, alternatīvi mobilitātes risinājumi, kā arī sabiedriskā un operatīvā transporta kustības organizācija. Paredzēts, ka komisijai būs jāizstrādā risinājumi, kā organizēt satiksmes plūsmu un plānot mobilitāti apkaimēs, tostarp Pārdaugavā un Daugavas kreisā krasta apkaimēs. Vienlaikus komisija izstrādās priekšlikumus sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņām un vērtēs iespējas efektīvāk izmantot Daugavas akvatoriju un ūdens transportu remonta laikā.

Īpašu uzmanību plānots pievērst arī uzņēmējdarbības atbalstam. Komisija meklēs risinājumus, kā nodrošināt uzņēmējiem preču piegādes, klientu piekļuvi uzņēmumiem un uzņēmēju saimniecisko darbību kopumā. Tiks izvērtētas iespējas izstrādāt atbalsta mehānismus, kas būs nepieciešami uzņēmējdarbības atbalstam.

Plānots, ka komisijā darbosies Rīgas domes deputāti, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, kā arī Rīgas pašvaldības policijas un citu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji. Komisijas darbā tiks piesaistīti arī ministriju, valsts un reģionālo institūciju, pašvaldību, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji un satiksmes nozares eksperti.

Komisija neizskatīs jautājumus, kas saistīti ar Vanšu tilta būvdarbu tehniskajiem risinājumiem, būvniecības procesu vai darbu kvalitāti. Šie jautājumi ir Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kompetencē.

Lēmumu par Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.

 

Lai izstrādātu Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības rīcības plānu, Māris Sprindžuks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos, rosina veidot Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisiju, kuras galvenais darba uzdevums būtu pilsētas centra atslogošana no automašīnām.

Komisijas izveidošana ir Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka iniciatīva, jo šobrīd ir sākts darbs pie ilgtspējīgas Rīgas metropoles areāla mobilitātes plāna (SUMP) izstrādes, taču tā īstenošanai nepieciešams virzīt konkrētas būvniecības ieceres un projektus, lai mobilitātes plānu būtu iespējams praktiski ieviest. Izveidojot komisiju, pašvaldības mērķis ir pāriet no atsevišķiem un fragmentāriem lēmumiem satiksmes infrastruktūras attīstībā uz vienotu, datos balstītu stāvvietu un mobilitātes politiku visā Rīgas metropoles areālā. Komisijas galvenais darba uzdevums būs mērķtiecīgi atslogot vēsturisko centru no nevajadzīgas automašīnu plūsmas un ilgstošas automašīnu novietošanas, vienlaikus uzlabojot publisko ārtelpu un tās piekļūstamību.

“Jebkura pilsēta attīstās, ja tā ir vērsta ne tikai uz iekšējā apbūves areāla un tā iedzīvotāju vajadzībām, bet apkalpo arī plašāku apkārtējo teritoriju. Domājot par Rīgu, ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru, lai Rīga būtu ērta vieta gan cilvēkiem, kas šeit dzīvo, gan tiem, kas uz Rīgu brauc strādāt vai atpūsties, jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Domājot par auto novietnēm, mums šobrīd šis līdzsvars noteikti nav panākts. Var teikt, ka mēs braucam no viena grāvja otrā, taču ir ļoti būtiski izveidot ērtas izvēles iespējas cilvēkiem, kuri brauc uz centru vai uz Rīgu strādāt. Šajā jomā Rīga noteikti vēl var izdarīt labāk – izveidot novietnes pie iebraukšanas pilsētā, pie iebraukšanas centrā, kā arī Vecrīgas tuvumā. Tādā veidā mēs radītu cilvēkiem labākas iespējas ērti nokļūt Rīgā, šeit strādāt un atpūsties.”

norāda Māris Sprindžuks

Plānots, ka komisijas darbs būs balstīts uz principu veidot visām iedzīvotāju grupām ērtas pārvietošanās iespējas Rīgā, nevis radīt aizliegumus vai neērtības autovadītājiem, velobraucējiem vai sabiedriskā transporta lietotājiem.

Viens no pirmajiem komisijas uzdevumiem būs izstrādāt plānu un risinājumus ērtu stāvparku (Park & Ride) izbūvei pie pilsētas robežām un lielākajiem transporta mezgliem, tādējādi atslogojot Rīgas vēsturisko centru un Vecrīgu no tranzīta. Tāpat pašvaldība strādās pie mūsdienīgu stāvparku izveides un to sasaistes ar dzelzceļa un sabiedriskā transporta tīklu. Stāvparki tiks plānoti kā ērti pārsēšanās mezgli ar sabiedrisko transportu, mikromobilitātes iespējām, koplietošanas automašīnām un elektroauto (EV) uzlādes punktiem.

Plānots, ka Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisijas darbs tiks vadīts politiskās vadības līmenī, nodrošinot, ka izstrādātais plāns tiek reāli ieviests un iekļauts pašvaldības investīciju programmās. Komisijā darbosies eksperti no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Rīgas pašvaldības policijas, kā arī citām Rīgas pašvaldības iestādēm. Uz komisijas sēdēm tiks aicināti arī ministriju, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nozares eksperti, tostarp, “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pasažieru vilciens” pārstāvji.

Ņemot vērā, ka, izstrādājot Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānu (SUMP), Rīgas pašvaldība jau ir sākusi veiksmīgu sadarbību ar Pierīgu pašvaldībām, komisija sadarbosies ar Pierīgas novadu pašvaldībām un valsts iestādēm.

Lēmumu par komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.

 

Turpinot iesākto tradīciju, arī šogad Rīgas dome pilsētas svētku laikā godinājusi tās rīdzinieki ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību reģistrēja 1976. gadā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un 70 gadus.

Svinīgais pasākums Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” pulcējis 97 pārus, no kuriem 20 pāri šogad svin 60 gadu kopdzīves jubileju, savukārt 70 pāri svin 50 gadu jubileju un viens pāris – 70 gadu kopdzīves jubileju.

Šogad pasākums notiek jau 23. gadu un ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumiem. Par svētku muzikālo priekšnesumu rūpējās dziedātāja Aija Vītoliņa un Romāna Vendiņa instrumentālā grupa. Pasākumu vadīja Egils Melbārdis un Anna Klēvere.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003. gadā.
Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Rīgas dzimtsarakstu nodaļu.

Zelta kāzu jubilāru sveikšana

 

15. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” aicinās uz plašu mūzikas, dejas, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu programmu. Domājot par to, lai pilsētas svētkus varētu baudīt pēc iespējas plašāks apmeklētāju loks, pasākumā īpaša uzmanība pievērsta pieejamības risinājumiem – pie skatuves tiks nodrošināta īpaši pielāgota platforma apmeklētājiem ratiņkrēslos, savukārt cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būs pieejams “Tildes” transkripcijas rīks.

Koncerta laikā pie galvenās skatuves būs pieejama īpaši pielāgota platforma cilvēkiem ratiņkrēslos, nodrošinot ērtāku un pārskatāmāku skatuves programmas baudīšanu. Lai izmantotu platformu, apmeklētāji aicināti iepriekš pieteikties, sazinoties pa tālruni +37126385546.

Savukārt apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem būs iespēja izmantot “Tildes” transkripcijas rīku, kas ļaus uztvert audio skatuves programmas norisi teksta formātā. Lai izmantotu transkripciju, apmeklētāji varēs noskenēt uz ekrāna redzamo QR kodu un sekot līdzi pasākuma norisei.

“Atver Rīgu! Kods: 825” svētku programma 11. novembra krastmalā sāksies jau plkst. 13.00 ar svētku ieskaņu, radošajām darbnīcām un gastronomiskiem piedzīvojumiem.

 Plkst. 16.00 uz skatuves kāps mūsdienu tautas mūzikas grupa “Auļi”;

 Plkst. 17.00 – 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas pārstāve Atvara;

 Plkst. 18.00 uzstāsies grupa “Citi zēni”. Tiem sekos hiphopa leģenda Ozols, alternatīvā hiphopa, indie un elektroniskās mūzikas grupa “Alejas” un alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”;

 Vakara turpinājumā plkst. 22.00 skatītājus gaidīs koncertstāsts “Mana partitūra Rīga”, kurā piedalīsies Shipsea, Andrejs Reinis Zitmanis, Jānis Aišpurs, Aija Andrejeva, Jurģis Namejs Zvejnieks, Gustavo, Māra Upmane-Holšteina, Elīna Šimkus un Uldis Leiškalns, kā arī jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, ritma grupa un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pūšaminstrumentu grupa.

Koncertprogrammu papildinās dažādu žanru deju mākslinieki, velotriāla meistari, skrituļslidu meistari un parkūra entuziasti. Pasākumu vadīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Toms Harjo un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Matīss Kučinskis, savukārt koncertstāsta vadītāji būs Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Elza Rūta Jordāne.

Koncertstāsta radošo komandu veido režisors Juris Jonelis, dramaturģe Linda Rudene, horeogrāfe Liene Grava, tērpu māksliniece Anna Heinrihsone, scenogrāfe Austra Sniķere, gaismu mākslinieks Ainārs Pastars un video mākslinieks Kārlis Ozoliņš. Jaunās aranžijas veidos koncertprogrammas muzikālais vadītājs Reinis Sējāns.

Pēc lielkoncerta svinības turpināsies ar vakara kulmināciju – Daugavas ūdeņos būs skatāms gaismu, skaņas un lāzeru šovs. Simtiem lāzeru staru, trīs ūdens ekrāni, muzikālais pavadījums un īpaši vakaram radīts video turpinās lielkoncertā iesākto stāstu par Rīgu. Nakts daļā svētku atmosfēru papildinās Latvijā labi pazīstamu dīdžeju Lindas Samsonovas un Magnusa Eriņa mūzika, lāzeru stari un gaismu spēles virs Daugavas.

Pasākuma organizatori aicina apmeklētājus, kuriem nepieciešami pieejamības risinājumi, laikus iepazīties ar pasākuma norises un pieejamības informāciju, lai svētku pieredze būtu iespējami ērta un pilnvērtīga ikvienam.


Par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt arī tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā lietotnē “Rīgas vasara” kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.


 

2026. gada 1. oktobrī Rīgā tiks uzsākta inovatīvā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošana bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT) Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta ietvaros. Astoņus mēnešus ilgajā programmā bērni saņems intensīvu multidisciplināru speciālistu atbalstu skolas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus iesaistot viņu vecākus un pedagogus. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pēc rehabilitācijas veiksmīgi turpinātu mācības savā vispārizglītojošajā skolā. Šobrīd sākas dalībnieku pieteikšanās programmai.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt bērna spēju noturēt uzmanību, regulēt emocijas un impulsus, organizēt savu darbību un veiksmīgi iekļauties sociālajā un skolas vidē. Bērna emocionalitāte, impulsivitāte vai grūtības ievērot noteikumus nereti tiek uztvertas kā nepaklausība vai disciplīnas trūkums, lai gan to pamatā var būt pašregulācijas un izpildfunkciju grūtības.

Latvijā bērniem ar UDHT pieejamais atbalsts pašlaik bieži ir fragmentēts – dažādi speciālisti ar bērnu strādā atsevišķi un ārpus viņa ikdienas vides, savukārt ģimene un skola ne vienmēr tiek sistemātiski iesaistītas vienotā atbalsta procesā. Rezultātā individuālajās nodarbībās apgūtās prasmes bērnam var būt grūti pārnest uz situācijām, kurās tās nepieciešamas visvairāk, – klasē, attiecībās ar vienaudžiem un mājās ar ģimenes locekļiem.

Tieši šo plaisu paredzēts mazināt ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Re, starts!”. Tā pamatā ir intensīva, koordinēta programma skolas videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls sociālās rehabilitācijas plāns, nodrošinātas individuālas speciālistu nodarbības, sociālo prasmju grupu nodarbības un ikdienas mācību process mazā grupā speciālistu klātbūtnē.

Inovatīvais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Re, starts!” paredz, ka bērns saglabā vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārizglītojošā skolā, bet uz astoņiem mēnešiem tiek pierakstīts rehabilitācijas programmā, kas kalpos kā starpposms, kurā bērns intensīvi apgūs un nostiprinās pašregulācijas, emociju vadības, uzmanības, sadarbības un citas ikdienā nepieciešamās prasmes, lai pēc rehabilitācijas perioda varētu veiksmīgāk turpināt mācības savā skolā.

“Šī ideja radās no ļoti vienkāršas pārliecības – ne vienmēr bērnam ir jāmeklē cita skola. Reizēm viņam ir vajadzīgs īstais atbalsts, lai viņš spētu veiksmīgi turpināt mācības savā skolā. Mēs nedrīkstam prasīt, lai mainās tikai bērns. Ir jāveido vide, kurā bērns var apgūt trūkstošās prasmes, saņemt profesionālu atbalstu un atkal piedzīvot to, ka viņš spēj,”

uzsver “Re, starts!” idejas autore un sociālā uzņēmuma SIA RESTARTA SKOLA dibinātāja Undīne Lūse.

Programmas laikā bērns darba dienās no plkst. 9.00 līdz 15.00 apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru Rīgā, Viestura prospektā 27. Pakalpojuma ietvaros tiks realizēta intensīva sociālās rehabilitācijas programma, vienlaikus nodrošinot iespēju bērnam apgūt nepieciešamo mācību vielu, dodot iespēju speciālistu klātbūtnē praktiski izmantot apgūtās prasmes apstākļos, kas pietuvināti reālai klases videi.

Ar bērniem strādās multidisciplināra speciālistu komanda, kuru veidos sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, speciālais pedagogs, sākumskolas skolotājs un sporta treneris.

Būtiska programmas daļa būs arī darbs ar bērna vecākiem un pedagogiem. Klīniskā psiholoģe un grāmatas “Saprast UDHS” autore Dana Skara vadīs izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem un pedagogiem, kurās tiks skaidroti bērna uzvedības cēloņi un sniegtas praktiskas metodes bērna atbalsta veidošanai.

“Būtisks ieguvums ir spēja atšķirt apzinātu nevēlamu uzvedību no izpausmēm, kuru pamatā ir bērna fizioloģiskās vai sensorās vajadzības un izpildfunkciju grūtības. Tas ļauj mainīt skatpunktu no vēlmes bērnu disciplinēt uz viņa grūtību izpratni un reāla atbalsta sniegšanu,” skaidro Dana Skara. “Lai bērna apgūtās prasmes nostiprinātos, nepieciešama vienota pieeja – ne tikai rehabilitācijas laikā, bet arī mājās un skolā.”

Programmas noslēgumā katram bērnam tiks izstrādāts individuāls pārejas plāns, kura īstenošanā sadarbosies rehabilitācijas speciālisti, ģimene un bērna skolas pedagogi. Mērķis ir panākt uzlabojumus ne tikai rehabilitācijas vidē, bet palīdzēt bērnam apgūtās prasmes pārnest atpakaļ uz savu ikdienas dzīvi un skolas vidi.

Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, kuri pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs būs reģistrēti 1.–3. klasē, no katras klašu grupas uzņemot 10 bērnus.

Kas var pieteikties?

Pakalpojums paredzēts bērniem:

  • vecumā no 6 līdz 9 gadiem;
  • 2026./2027. mācību gadā mācās 1.–3. klasē;
  • ar diagnosticētiem uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT);
  • deklarētiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā;
  • mācās Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātā vispārizglītojošā skolā.

(Ja bērnam UDHT diagnostikas process vēl nav pabeigts, vecāki aicināti sazināties ar SIA RESTARTA SKOLA, lai individuāli noskaidrotu turpmāko rīcības plānu).

Kā var pieteikties?

  • Pieteikšanās bērna dalībai programmā, aizpildot anketu – ŠEIT.

Dalībnieku atlase notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un to atbalsta komandām, izvērtējot bērna atbilstību programmas kritērijiem un sociālās funkcionēšanas grūtības izglītības vidē. Pieteikšanās procesā būs nepieciešama arī bērna vecāku un pedagoga iesaiste.

Lai skolu vadītājiem, pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam detalizēti izskaidrotu programmas norisi, bērnu atlases kritērijus, pieteikšanās kārtību un skolas lomu rehabilitācijas procesā, 20. augustā plkst. 10.00 platformā Zoom notiks tiešsaistes informatīvais seminārs. Pieteikšanās semināram – ŠEIT.

Pakalpojumu “Re, starts!” īsteno sociālais uzņēmums SIA RESTARTA SKOLA sadarbībā ar SIA “Attīstības centrs GADALAIKI” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Sociālā inovācija – sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem “Re, starts!” – top Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

– ŠEIT.