Rīgas jaunieši aicināti radīt savu filmu projektā “Top filma 2026”

,

No 24. augusta līdz decembra vidum Rīgā norisināsies jauniešu radošais kino projekts “Top filma 2026”, kura dalībnieki kopīgi izveidos filmu — no idejas un scenārija līdz filmēšanai, montāžai un publiskai pirmizrādei. Šī būs jau piektā DrKT jauniešu kopīgi veidotā filma.

Projektā jauniešiem būs iespēja ne tikai iepazīt kino tapšanas procesu, bet pašiem kļūt par tā veidotājiem. Dalībnieki radīs filmas ideju un tēlus, strādās pie scenārija, izmēģinās aktierspēli un darbu kameras priekšā, piedalīsies filmēšanā, skaņas ierakstā, montāžā un pēcapstrādē. Projekta rezultāts būs pašu jauniešu radīta filma, kas decembrī tiks demonstrēta publiskā pirmizrādē.
“Top filma 2026” sāksies 24. augustā ar piecu dienu aktiermeistarības un filmas veidošanas darbnīcu. No 24. līdz 28. augustam jaunieši iepazīsies, veidos komandu un apgūs skatuviskās un ekrāna izteiksmes, aktiermeistarības un audiovizuālā satura veidošanas pamatus.

No septembra līdz rudens brīvlaikam oktobrī dalībnieki regulāri tiksies, lai kopīgi attīstītu filmas ieceri, veidotu tēlus un scenāriju. Rudens brīvlaikā paredzēta filmas uzņemšana, savukārt novembrī notiks materiāla montāža, darbs ar skaņu un filmas pēcapstrāde. Projekts noslēgsies decembra vidū ar filmas pirmizrādi.

Projekta mērķis ir dot Rīgas jauniešiem iespēju radoši izpausties un praktiski iepazīt kino un audiovizuālā satura veidošanu. Vienlaikus dalībnieki attīstīs prasmes ideju radīšanā, stāstniecībā, aktierspēlē, filmēšanā, skaņas ierakstā un montāžā, kā arī mācīsies sadarboties, sadalīt pienākumus, uzņemties atbildību un kopīgi novest radošu ieceri līdz gatavam rezultātam.

Projekta vadītāja Indra Vaļeniece stāsta:

“Jau pēc pirmā projekta un pirmās filmas sapratu, cik liela jēga ir šādam darbam ar jauniešiem. Filmas tapšanas laikā viņiem jāiemācās strādāt kopā, risināt negaidītas problēmas, uzņemties atbildību un būt radošiem — dažkārt pavisam citādi, nekā sākumā bija iedomājušies. Taču tikpat svarīgs ir prieks būt kopā — satikties, izmēģināt idejas, smieties, strīdēties, meklēt risinājumus un beigās ieraudzīt, kā no visa tā pamazām top kaut kas pašu radīts. Un tad pienāk pirmizrāde — brīdis, kad redzams visa kopīgā darba rezultāts un kas dod milzīgu gandarījumu gan jauniešiem, gan mums, kas esam bijuši līdzās šajā procesā. Īpaši priecājos, ka vairāki mūsu projektu dalībnieki vēlāk savu ceļu ir atraduši tieši kino un citās radošajās industrijās.”

Būtiska projekta daļa ir tieši koprade — jauniešiem netiek piedāvāts jau gatavs scenārijs un iepriekš noteiktas lomas. Filmas stāsts un tā realizācija veidosies pašas dalībnieku komandas darbā.
Projekta aktivitātes notiks Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Jaunieši, kurus interesē kino, aktierspēle, stāstu veidošana, filmēšana, skaņa vai montāža, kā arī tie, kuri vienkārši vēlas izmēģināt kaut ko jaunu un radīt filmu kopā ar vienaudžiem, ir aicināti pieteikties dalībai projektā “Top filma 2026”.

 2026. gada 24. augusts–decembra vidus

 Rīgas Katoļu ģimnāzija

Pieteikšanās līdz 19. augustam – šeit

Papildu informācija:
Biedrība DrKT
Indra Vaļeniece

 29294013; indra.valeniece@gmail.com

 

Eksperti aicina rast risinājumus kultūras un vides pieejamībā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.

Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runasteksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.

Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.

Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.

Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.

Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.

Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.

Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.

“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.”

saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle

Plašāka diskusija pieejama:

– šeit 

– šeit.

– šeit.

Visa sarunu cikla pamatā ir iedzīvotāju aptauja “Vai esi redzējis vai piedzīvojis neiecietību vai diskrimināciju?”, kurā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Podkāstu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

info@saknes.lv
– šeit 

 

Pabeigta trīs reģionālo veloceļu izbūve

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.

Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.

 

Pašvaldība rīdziniekiem sarūpējusi “Rīgas vasaras” pasākumu programmas mobilo aplikāciju

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Lai iedzīvotājiem ērtāk un ātrāk būtu iespējams atrast visus pasākumus, kas norisināsies galvaspilsētā augustā, pašvaldība rīdziniekiem sarūpējusi “Rīgas vasaras” mobilo aplikāciju.

Mobilajā aplikācijā pieejama informācija par visiem ”Rīgas vasaras” pasākumiem – svētkiem apkaimēs, Rīgas dzimšanas dienas pasākumiem, Muzikālo parku programmām un citiem.

Pasākumus iespējams filtrēt pēc to norises laika, vietas un veida. Mobilajā aplikācijā iestrādāta arī interaktīvā karte un ģeolokācija: iespēja redzēt pasākumus savā tuvumā reāllaikā, tos iespējams filtrēt pēc kategorijām, kā arī izveidot savu personalizēto pasākumu kalendāru “Mana vasara”, pievienojot pasākumu saviem favorītiem un tādējādi izveidojot savu personīgo svētku pasākumu maršrutu.

Svarīgi, ka aplikācija piedāvā iespēju piekļūt saglabātajiem pasākumiem un pamatinformācijai arī tad, ja pazūd interneta savienojums – bezsaistes režīmā.

“Rīgas vasaras” mobilā aplikācija pieejama gan Android, gan iOS lietotājiem.

Par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt arī tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Bergholcs un LFF vienojas par turpmākiem soļiem nacionālā futbola stadiona celtniecībā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs un Latvijas Futbola federācija (LFF) vienojušās stiprināt sadarbību, lai tuvākajos gados Rīgā tiktu īstenota nacionālā futbola stadiona būvniecība. Abu pušu kopīgais mērķis ir pēc iespējas ātrāk virzīt projekta īstenošanu. Lai to veicinātu, Rīgas pašvaldība piedāvā izvērtēt iespēju stadionu būvēt Skanstē.

Ceturtdien, 6. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs tikās ar Latvijas Futbola federācijas vadību, lai pārrunātu nacionālā futbola stadiona būvniecības projektu, noskaidrotu federācijai Lucavsalā piešķirtās zemes turpmākās izmantošanas ieceres un izrunātu pašvaldības un federācijas sadarbību.

“Jauns nacionālais futbola stadions ir nepieciešams gan Rīgai, gan visai Latvijai. Pašvaldība arī turpmāk atbalstīs šī projekta virzību, un ar Latvijas Futbola federāciju esam vienojušies sadarboties daudz aktīvāk nekā līdz šim, lai stadiona būvniecība beidzot kļūtu par realitāti,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs.

“Par nacionālā futbola stadiona būvniecību Rīgā tiek runāts jau vairāk nekā 16 gadus. Tikšanās laikā apliecināju federācijas vadībai, ka esmu gatavs sniegt nepieciešamo pašvaldības atbalstu, jo šis ir projekts ir svarīgs gan sporta attīstībai, gan Latvijas starptautiskajai konkurētspējai,” saka E. Bergholcs. Vienlaikus viņš norāda, ka projektu vairs nevar vilkt garumā, jo jau divus gadus Lucavsalā ir rezervēta teritorija nacionālā futbola stadiona būvniecībai, taču līdz šim projekta virzībā nav bijusi pietiekama aktivitāte.

Tikšanās laikā komitejas vadītājs rosināja izvērtēt vēl vienu potenciālo stadiona atrašanās vietu – Skansti, kas jau šobrīd veidojas par vienu no galvenajiem biznesa, sporta un pasākumu centriem Rīgā. Pašvaldības ieskatā nacionālā futbola stadiona izbūve Skanstē ļautu koncentrēt nozīmīgāko sporta infrastruktūru vienuviet, vienlaikus nodrošinot ērtu piekļuvi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Puses vienojās turpināt vērtēt vairākus iespējamos stadiona attīstības scenārijus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, piesaistot privāto investoru. LFF skaidro, ka pērn darba grupas ziņojumā norādīts, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ir jauna stadiona attīstīšana publiskās un privātās partnerības (PPP) modelī, tostarp izvērtējot privātā stadiona “Skonto” iegādi un tā turpmāku attīstību sadarbībā ar valsti, Rīgas pašvaldību un LFF. “Līdz šim ir paveikti aptuveni 80% no nepieciešamajiem priekšdarbiem nacionālā stadiona projekta sagatavošanai. Šie darbi būs nozīmīgs pamats projekta īstenošanai neatkarīgi no tā, kurā vietā tiks pieņemts lēmums stadionu būvēt. Veiktā izpēte ļāvusi detalizēti izvērtēt projekta īstenošanas priekšnosacījumus, tostarp nepieciešamos pašvaldības ieguldījumus inženierinfrastruktūras attīstībā. Pēc tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem vienojāmies, ka Lucavsala saglabājas kā viens no iespējamajiem risinājumiem. Paldies Edgaram Bergholcam par konstruktīvu sarunu,” norāda LFF prezidents Vadims Ļašenko.

LFF sarunā norādīja, ka turpinās darbs Ministru kabineta izveidotā darba grupā, kas vērtē nacionālā stadiona tapšanas iespējas dažādos variantos un vietās. Lai nodrošinātu projekta straujāku virzību, Edgars Bergholcs pievienosies nacionālā futbola stadiona projekta darba grupai, pārstāvot Rīgas pašvaldību.

 

Programma “Vecāki bērna labā” palīdzējusi gandrīz 20 rīdzinieku ģimenēm risināt domstarpības

Divu mēnešu laikā, kopš Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ar Rīgas pašvaldības bāriņtiesas finansējumu uzsāka pakalpojumu “Vecāki bērna labā”, par to interesējusies 21 ģimene, bet 15 ģimenes jau uzsākušas sadarbību ar speciālistiem. Pakalpojuma darbības pirmie mēneši iezīmē pozitīvu tendenci – arvien vairāk vecāku ir gatavi meklēt profesionālu palīdzību savlaicīgi, pirms konflikts ir saasinājies, nonācis tiesā vai bāriņtiesā.

Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu saņemošajās ģimenēs aug vismaz 34 bērni, kuri ikdienā izjūt vecāku konfliktu sekas.

Programma sniedz bezmaksas atbalstu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kur vecākiem radušās domstarpības par bērna aprūpi, audzināšanu vai saskarsmi. Tā palīdz mierīgāk risināt nesaskaņas, labāk saprasties un kopīgi atrast bērnam vislabākos risinājumus, lai viņš justos droši un komfortabli. Šāda palīdzība un iesaiste paredzēta situācijām, kad domstarpības vēl iespējams atrisināt ar speciālistu palīdzību, pirms iesaistās bāriņtiesa vai tiesa. Īpaši svarīgs šāds atbalsts ir šķiršanās laikā vai pēc tās, kad vecāku savstarpējās attiecības ļoti ietekmē arī bērna pašsajūtu. Tāpēc vecāki tiek aicināti negaidīt un meklēt palīdzību, jau sākoties pirmajām nesaskaņām.

Vecāki visbiežāk meklē palīdzību tad, kad viņiem ir grūti savā starpā sarunāties un vienoties par bērna aprūpi un audzināšanu. Grūtības rodas arī pēc šķiršanās, organizējot tikšanās ar bērnu, kā arī situācijās, kad starp vecākiem ir liela spriedze un konflikti. Lielākoties palīdzību meklē mammas, tomēr iesaistās arī tēvi, kuri līdz šim bijuši gandrīz trešdaļa no visiem klientiem.

“Vecāku konflikti bērniem bieži rada nedrošību, trauksmi un ilgstošu emocionālu spriedzi. Nereti tas ietekmē arī bērna uzvedību, attiecības ar apkārtējiem un spēju koncentrēties mācībām. Tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību savlaicīgi. Mūsu mērķis ir palīdzēt vecākiem veidot cieņpilnāku komunikāciju un sadarbību, lai arī sarežģītās situācijās bērns justos droši un sadzirdēts,” uzsver pakalpojuma “Vecāki bērna labā” vadītāja Ivita Puķīte.

“Prakse rāda, ka vecāku domstarpības par bērna aprūpi un saskarsmi nereti saasinās tāpēc, ka ģimenes pēc palīdzības vēršas pārāk vēlu. Ar pakalpojumu “Vecāki bērna labā” vēlamies nodrošināt iespēju saņemt profesionālu atbalstu jau pirmajās konflikta pazīmēs, lai vecāki spētu rast risinājumus bērna interesēs vēl pirms situācija nonāk līdz ilgstošiem strīdiem vai institucionāliem procesiem,” norāda Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pakalpojumu “Vecāki bērna labā”:

  • bez maksas pieejams ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, ja vismaz viens no vecākiem vai bērns ir deklarēts Rīgā,
  • pakalpojums ir konfidenciāls,
  • pirmā konsultācija tiek nodrošināta trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas,
  • pieteikuma anketu var aizpildīt Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mājaslapā www.sosbernuciemati.lv,
  • vairāk informācijas un pieteikšanās, rakstot uz e-pastu domstarpibas@sosbca.lv vai zvanot uz tālruni 22572449.

Savukārt ģimenēm, kurās radušās domstarpības par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām un šie jautājumi tiek risināti Rīgas bāriņtiesā vai tiesā, ir pieejams pakalpojums “Atbalsts ģimenēm domstarpību risināšanā”. Tā ietvaros pieredzējušu speciālistu komanda sniedz atbalstu, palīdzot partneriem veidot cieņpilnu komunikāciju, meklēt kompromisus un rast kopīgus risinājumus, lai bērni neciestu no ilgstošiem strīdiem. Pakalpojums ir pieejams ģimenēm, kurām Rīgas pašvaldības bāriņtiesa ir izsniegusi nosūtījumu tā saņemšanai.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotāju biedrības arī šoruden iesaistīties pašvaldības teritoriju sakopšanā

Rīgas pašvaldība līdz 20. augustam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei, un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi, savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.

Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”. Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) apkaimju koordinatori, kuri izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt septembra otrajā pusē.

Reaģējot uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada. Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas – darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īsteno RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir lielisks veids, kā mudināt iedzīvotājus iesaistīties pilsētvides sakārtošanā, vienlaikus veicinot piederības sajūtu un atbildīgu attieksmi pret savu apkārtni.

Tā arī rada iespēju kaimiņiem satuvināties un sadarboties, pārvēršot kopīgos darbus par draudzīgu un saliedējošu apkaimes pasākumu.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija pieejama šeit.

Arī šogad atvieglota kārtība lauksaimniecības kravu nogādāšanai uz Rīgas ostu

Sākoties aktīvajai jaunās ražas pieņemšanas sezonai, arī šogad ir spēkā pērn Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi izstrādātā satiksmes organizācijas kārtība lauksaimniecības kravu pārvadājumiem uz Rīgas ostu. Tā paredz atvieglotu pārvietošanos pa noteiktiem pilsētas ielu posmiem tiem lauksaimniecības kravu pārvadātājiem, kas dodas uz Rīgas ostu nodot izaudzēto ražu.

Lai izmantotu šos satiksmes atvieglojumus, pārvadātājiem pirms došanās uz ostu jāreģistrējas Rīgas ostas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā “i.rop” un jāsaņem digitāls apstiprinājums no konkrētā ostas termināļa.

Šis risinājums pērn sevi labi pierādījis praksē – tas ļāva nodrošināt raitāku kravu piegādi uz ostas termināļiem, vienlaikus būtiski samazinot kravas automašīnu sastrēgumus pilsētas ielās un pievedceļos uz ostu.

“Rīgas osta ir nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksporta vārti, tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ražas sezonas laikā transporta kustība uz ostu būtu pēc iespējas efektīvāka un prognozējamāka. Pagājušajā gadā ieviestā kārtība apliecināja, ka ar gudriem satiksmes organizācijas risinājumiem iespējams vienlaikus atbalstīt gan uzņēmējus un lauksaimniekus, gan saglabāt ērtu mobilitāti rīdziniekiem. Tāpēc arī šogad turpinām šo pieeju, kas palīdz stiprināt Rīgas ostas konkurētspēju un nodrošina raitu jaunās ražas nogādāšanu eksportam,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Vēlamies pateikt paldies Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei par rastajiem risinājumiem, lai lauksaimniekiem būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt izaudzēto produkciju ostā. Tas ir būtisks atbalsts zemniekiem ražas novākšanas laikā. Latvijai ir liela ostu kapacitāte, un tā noteikti jāizmanto. Vienlaikus skaidrs, ka esošās graudu noliktavas nav pietiekamas, lai mēs pilnībā varētu uzglabāt visu Latvijā izaudzēto lauksaimniecības produkciju – graudus, rapsi, zirņus un pupas, tāpēc ir ļoti svarīgi daļu no šīs produkcijas pēc iespējas ātrāk arī eksportēt, lai ražas novākšana Latvijā, kas turpināsies visu augustu un vēl septembra sākumā, varētu noritēt veiksmīgi”, uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Digitālā pieteikšanās samazina gaidīšanas laiku pie ostas termināļa, novēršot kravas automašīnu dīkstāvi un palīdzot nodrošināt vienmērīgu transporta plūsmu uz ostu aktīvās graudu sezonas laikā. Vienlaikus ostas sistēmā pieejamie dati tiek nodoti pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, paredzot iespēju operatīvi uzraudzīt satiksmes organizācijas noteikumu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz satiksmes situācijas izmaiņām.

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pērn Rīgas pašvaldības institūcijas, pašvaldības policija un Rīgas brīvosta kopīgi izstrādāja risinājumu, kura mērķis bija mazināt lauksaimniecības kravu aprites radīto ietekmi uz galvaspilsētas satiksmi ražas sezonas laikā. Pēc pagājušā gada rezultātiem var pārliecinoši apgalvot, ka šis risinājums strādā. Arī šogad turpināsim iesākto, lai aizvadītu šo ražas sezonu maksimāli komfortabli gan zemniekiem, gan pilsētniekiem,” norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.

Satiksmes organizācijas atvieglojumi lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ir spēkā šādos Rīgas ielu posmos:

  • Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai,
  • Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai
  • Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai,
  • Raņķa dambī,
  • Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ceļa zīmes šajos posmos ir papildinātas ar norādi “Izņemot i.rop pieteiktiem ostas apmeklējumiem lauksaimniecības kravas pārvadātājiem”, tādējādi nodrošinot, ka atvieglotā satiksmes kārtība tiek izmantota tikai tiem pārvadātājiem, kuri dodas uz ostas termināļiem ar lauksaimniecības kravām.

Detalizēta informācija par elektronisko pieteikšanās sistēmu “i.rop”, kā arī reģistrācija pieejama Rīgas brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē https://rop.lv/lv/rigas-brivostas-e-caurlaides-pieteiksanas-un-lietosanas-instrukcija

Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot uz policija@rop.lv vai zvanot pa tālruni 67090777 visu diennakti.

Rīgas osta ir lielākais lauksaimniecības produktu eksporta mezgls Latvijā – 2025. gadā caur ostu tika pārkrauti 2,94 miljoni tonnu lauksaimniecības beramkravu jeb 48 % no visām Latvijas ostās pārkrautajām šī segmenta kravām. Lielākā daļa lauksaimniecības kravu ostā tiek piegādāta ar autotransportu. Pērn tie bija aptuveni 72 000 kravas automašīnu. Aktīvākajā graudu sezonas periodā šādas plūsmas prasa īpašu satiksmes organizāciju, lai nodrošinātu gan ostas termināļu nepārtrauktu darbu, gan pēc iespējas mazāku ietekmi uz satiksmi pilsētā.

Rīgas pašvaldība aicina uz bezmaksas meistarklasēm “Koka Rīgā”

,

Augustā Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties bezmaksas vienas un divu dienu meistarklasēs, kurās būs iespēja gūt praktisku pieredzi arhitektonisko ģipša ornamentu atjaunošanā, māla apmetuma uzklāšanā iekštelpās, divu dienu laikā atjaunot vienu no Koka Rīga kaļķa apmetuma sienām, kā arī ikgadēji varēs gūt ieskatu vēsturisko koka durvju un futerlogu atjaunošanā.

Pagājušajā gadā ar lielu interesi tika aizvadīta māla apmetuma uzklāšanas meistarklase. Tā kā vietu skaits ir ierobežots un interese bija ļoti liela, šogad māla apmetuma meistarklase notiks divas dienas. Dalībnieki gūs teorētisku ieskatu par māla apmetuma īpašībām un pielietojumu, kā arī praktiski apgūs pareizu materiāla sagatavošanu un uzklāšanu.

Kaļķa apmetuma meistarklase norisināsies divu dienu garumā – pirmajā dienā tiks sagatavota siena, bet otrajā uzklāts kaļķa apmetums. Praktiskais darbs notiks uz vienas no “Koka Rīgas” sienām, kur padomju laikā liktais kaļķa apmetums ir saplaisājis un atdalījies. Meistara vadībā dalībnieki veidos kaļķa apmetuma paraugsienu un iepazīs dažādas apmetuma uzklāšanas tehnikas.

Pēc ilgāka pārtraukuma, atgriežas arī meistarklase par arhitektoniskajiem ģipša dekoriem – griestu rozetēm, karnīzēm un līstēm. Tās laikā būs iespēja uzzināt par ģipša ražošanu, dekoru liešanu un nostiprināšanu, kā arī par biežāk pieļautajām kļūdām, kas var sabojāt vēsturiskos ģipša dekorus. Dalībnieki aicināti līdzi ņemt savu dekoru fotogrāfijas kopīgai analīzei, kā arī praktiski izmēģināt dekoru atliešanas procesu.

Arī šogad, kā ierasts, notiks vēsturisko koka futerlogu un koka durvju atjaunošanas meistarklase. Dalībnieki meistara vadībā apgūs lineļļas krāsas uzklāšanu, stiklošanu, ķitēšanu, bojāto koka daļu protezēšanu, durvju mehānismu remontu, pareizu restaurācijas instrumentu lietošanu un citas praktiskas iemaņas, kas noderēs vēsturisko koka elementu atjaunošanā.

Plānotās meistarklases:

  • 12. un 13.08. – Māla apmetuma uzklāšana iekštelpās;
  • 18.08. – Vēsturisko futerlogu remonts un atjaunošana;
  • 19.08. – Vēsturisko koka durvju remonts un atjaunošana;
  • 20.08. un 25.08. – Kaļķa apmetuma atjaunošana;
  • 21.08. – Arhitektoniskie ģipša ornamenti un to atjaunošana;

Dalība meistarklasēs ir bez maksas. Dalībnieku skaits – ierobežots. Pieteikšanās, aizpildot anketu – šeit. Vairāk informācijas pa tālruni – +371 67037293.

Meistarklases norisināsies klātienē Īpašuma departamenta “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12, Rīgā, no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv