Organizācija SUSTENTO uzsāk latviešu valodas apguves projektu ar mērķi sekmēt ukraiņu bēgļu integrāciju

Valodas barjera cilvēkus šķir, bet valodas zināšanas ļauj kļūt par daļu no kopienas. Latvijā no kara briesmām patvērumu radušajiem ukraiņu bēgļiem latviešu valodas zināšanas ir īpaši nepieciešamas, taču valodas apguves programmas praksē bieži vien nestrādā. To atzīst arī Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, un šī pieredze gūta vairāk nekā 4 gadu laikā, sniedzot atbalstu Latvijā patvērumu radušajiem ukraiņu bēgļiem ar invaliditāti vai hroniskām saslimšanām.

“Par vienu no būtiskākajiem šķēršļiem valodas apguvē valsts piedāvātajos kursos bēgļi, visbiežāk, min straujo mācību tempu un konkrētu stundu skaitu noteikta līmeņa zināšanu apguvei, pēc kura – jūties tam gatavs vai nē – jāpāriet uz nākamo līmeni,” skaidro Gunta Anča. “Protams, ir cilvēki, kas tiek ar šo uzdevumu galā un jau tekoši runā latviski. Taču daudziem ukraiņiem valodas apguvē nepieciešama cita pieeja. Daudzi no viņiem ir gados vecāki cilvēki, kam mācīšanās sokas lēnām un nav arī labu digitālu prasmju, kas nepieciešamas, piemēram, lai nokārtotu eksāmenu par noteikta valodas līmeņa apguvi. Ikdienā viņiem ir iespēja savstarpēji sazināties ukraiņu valodā, bet runāt latviski, piemēram, veikalā vai sabiedriskā vietā ir bail, jo negribas izklausīties smieklīgi sliktu valodas prasmju dēļ.”

Tāpēc SUSTENTO ir uzsākusi jauna projekta “Valoda, kas vieno: integrācijas ceļš Rīgā” īstenošanu, uzsverot, ka valoda nav tikai mācību priekšmets. Valodas zināšanas ir iespēja justies drošāk sabiedrībā, uzsākt sarunu un kļūt par aktīvu kopienas daļu. Projekta laikā dalībniekiem būs iespēja trenēt valodu mierīgā un atbalstošā vidē. Viņi varēs runāt, uzdot jautājumus, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, vienlaikus veidojot jaunus kontaktus.

Nodarbības paredz praktiskās aktivitātes. Projekta dalībnieki trenēs runāšanu un klausīšanos, piedalīsies sarunu darbnīcās un tandēma sarunās, kur latviešu valodu varēs izmantot ikdienas situācijās. Tiks veidoti arī vienkārši un viegli lietojami mācību materiāli, kas palīdzēs saziņā ar pakalpojumu sniedzējiem un dažādām institūcijām.

Projekts sākas martā un noslēgsies 15. novembrī.

Ja vēlaties piedalīties projektā un apgūt latviešu valodu, aicinām pieteikties, rakstot uz e-pastu: sustento@sustento.lv, norādot savu vārdu, uzvārdu, e-pasta adresi un telefona numuru.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgā uzsākts projekts “Tolerances kultūra darbībā”, veicinot starpkultūru dialogu un sabiedrības saliedētību

Biedrība “Radošā apvienība jauniešiem TREPES” Rīgā ir uzsākusi sabiedrības integrācijas projektu “Tolerances kultūra darbībā” ar mērķi veicināt dažādu kultūru cilvēku līdzdalību vietējās kopienas dzīvē, stiprināt savstarpējo izpratni un mazināt neiecietību un diskrimināciju. Projekts norisināsies no 2026. gada 2. marta līdz 15. novembrim, un projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Atklāšanas pasākums – pirmais solis ceļā uz dialogu

Projekta atklāšanas pasākums pulcēja dažādu kultūru pārstāvjus, projekta dalībniekus un interesentus, iepazīstinot ar projekta mērķiem un plānotajām aktivitātēm, kā arī aicinot aktīvi iesaistīties turpmākajās norisēs.

Pasākuma laikā dalībnieki aizpildīja digitālo anketu par neiecietību un diskrimināciju, daloties ar savu pieredzi un idejām risinājumiem. Šie dati tiks izmantoti, lai labāk izprastu sabiedrības vajadzības un izvērtētu projekta ietekmi.

Īpašu noskaņu radīja ansambļa “Kaukāzs” uzstāšanās ar tradicionālajām dejām, kas spilgti atklāja kultūru savstarpējo ietekmi un bagātināšanos. Savukārt Dzīvās bibliotēkas aktivitātē dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latvijā dzīvojošas ģimenes no Centrālās Āzijas pieredzi un diskutēt par iekļaušanos sabiedrībā un kopīgajām vērtībām.

Radošo dimensiju pasākumam piešķīra Ebru mākslas darbnīca – gleznošana uz ūdens –, kas kļuva par iedvesmojošu koprades pieredzi. Pasākuma laikā dalībnieki baudīja arī Uzbekistānas un vietējos ēdienus, radot siltu un atvērtu atmosfēru.

Plašs aktivitāšu klāsts Rīgas kopienās

Projekta laikā plānots īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas vērstas uz praktisku starpkultūru sadarbību:

  • vismaz 7 brīvprātīgā darba aktivitātes Rīgas apkaimēs, iesaistot dažādu kultūru pārstāvjus;
  • 10 starpkultūru komunikācijas un izglītojošas aktivitātes Rīgas skolās, sasniedzot ap 300 jauniešu;
  • īpašas nodarbības sociālajiem darbiniekiem, stiprinot viņu prasmes darbā ar dažādām sabiedrības grupām;
  • sabiedrībai atvērti radoši un kultūras pasākumi, kas veicina dialogu un empātiju;
  • sadarbības un pieredzes apmaiņas aktivitātes brīvprātīgajiem.

Aicinām visus interesentus piedalīties projekta pasākumos, iesaistoties brīvprātīgā darbā.

Nākamais pasākums ir plānots 25. martā RSAC “Mežciems”, kur biedrība īstenos brīvprātīgā darba aktivitātes ar senioriem.

Plašāka informācija: Ilze Norvaiša – projekta “Tolerances kultūra darbībā” vadītāja, e-pasts: Ra.trepes@inbox.lv, tālr.+371 20228551

 

Rīga iegūst pirmo vietu Eiropas Komisijas konkursā par Eiropas mobilitātes nedēļā īstenotajām aktivitātēm

Otrdien, 17. martā, svinīgā apbalvošanas ceremonijā Briselē Rīga saņēma augstāko Eiropas Komisijas atzinību par pērn īstenotajām aktivitātēm Eiropas mobilitātes nedēļā. Balva tiek piešķirta pašvaldībai par izcilu darbu ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanā kampaņas galvenajā nedēļā no 16. līdz 22. septembrim.

Eiropas Komisija ik gadu konkursā izvērtē un nosaka labākās iniciatīvas, kas Eiropas mobilitātes nedēļas laikā veicina sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti un tās pārvaldību. Konkursā nosaka gan labāko īstenoto kampaņu, gan atsevišķu aktivitāti.

Neatkarīga mobilitātes un transporta ekspertu žūrija konkursā kā vērtīgāko atzina Rīgas pašvaldības īstenoto kampaņu, kas apvienoja gan izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes. Rīgas uzvara konkursā apliecina pilsētas mērķtiecīgo darbu, attīstot videi draudzīgus transporta risinājumus un veicinot iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu pārvietošanos. Savukārt Dienvidtirole (Itālija) saņēma atzinību par izstrādāto aplikāciju, kas iedzīvotājiem un tūristiem nodrošina visu nepieciešamo informāciju par mobilitāti un pārvietošanās iespējām.

Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts (Apostolos Tzitzikostas) atzīmēja: „Uzvarētāji parāda, ka mobilitāte var būt taisnīga, iekļaujoša un patiesi vērsta uz cilvēkiem. Kad pilsētas un reģioni izvirza iedzīvotājus pirmajā vietā, transports kļūst par ko vairāk nekā tikai pārvietošanās veidu. Tas savieno kopienas un uzlabo ikdienas dzīvi. Tādu nākotni mēs vēlamies Eiropas transportam – ilgtspējīgāku un pieejamāku visiem.”

Saņemot apbalvojumu, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsvēra: “Rīgā mūsdienīgas pilsētvides mērķtiecīga veidošana sākusies salīdzinoši nesen, un tā joprojām prasa drosmi, skaidru redzējumu un sabiedrības iesaisti. Mūsdienīga, zaļa un droša pilsēta, kur ielas telpa ir pieejama ikvienam, nav pašsaprotama – tā top caur labiem piemēriem un pakāpeniskām pārmaiņām. Man ir patiess prieks, ka Rīga ir pamanīta. Eiropas Mobilitātes nedēļa ir nozīmīga platforma, kas ļauj plašāk runāt par ilgtspējīgu pārvietošanos un paradumu maiņu. Šis novērtējums stiprina pārliecību, ka ejam pareizajā virzienā. Šogad turpinām darbu pie Rīgas kā cilvēkiem draudzīgākas pilsētas veidošanas, īstenojot rekordlielu skaitu mazo uzlabojumu, kas uzlabos iedzīvotāju ikdienu. Paldies visai Rīgas komandai un ikvienam rīdziniekam, kurš izvēlas ilgtspējīgus pārvietošanās veidus.”

Pērn Eiropas mobilitātes nedēļas tēma bija “Mobilitāte visiem”, uzsverot ilgtspējīgu pārvietošanās iespēju pieejamību ikvienam – neatkarīgi no ienākumiem, dzimuma, spējām vai dzīvesvietas. Rīgas pašvaldība savām aktivitātēm bija izvirzījusi saukli “Ilgtspējīga pārvietošanās – pieejama ikvienam!”, kas atspoguļo pilsētas apņēmību virzīties uz zaļāku un iekļaujošāku mobilitāti.

Pēdējos divos gados Rīgas pašvaldība Eiropas mobilitātes nedēļas aktivitātes īsteno plašākā mērogā kā informatīvu kampaņu, iesaistot arī citas pašvaldības iestādes un sadarbības partnerus. Pērn viens no lielākajiem pasākumiem bija “pop-up” jeb īslaicīgās gājēju ielas, kad mobilitātes nedēļas nogalē satiksmei tika slēgti Antonijas un Dzirnavu ielas posmi, pārvēršot tos par pastaigu un satikšanās vietu. Šādas iniciatīvas daudzviet Eiropā jau kļuvušas par tradīciju, vienlaikus atbalstot vietējos uzņēmējus un kafejnīcas, kā arī veicinot ilgtspējīgu pilsētvidi.

Eiropas Mobilitātes nedēļas laikā pirmo reizi norisinājās starptautisks soļu izaicinājums “Soļo savas pilsētas labā”, kurā ap 500 Eiropas pilsētu sacentās aktīvākās soļotāju pilsētas tituli un Rīga tajā izcīnīja otro vietu. Papildus tika organizēts soļu izaicinājums Rīgas skolām, kur galveno balvu – iluzionistu Pecolli izrādi – ieguva Rīgas Jaunciema pamatskola.

Sadarbībā ar Latvijas Veclaiku divriteņu klubu norisinājās retro “Tvīda brauciens”, savukārt ģimenes varēja piedalīties riteņbraukšanas sacensībās “Imulrings”. Mobilitātes un citu jomu eksperti pulcējās Viedo pilsētu konferencē un Rīgas velokonferencē, bet jauniešiem tika organizēta prāta darbnīca “Mobilā Rīga”. Lai popularizētu videi draudzīgu pārvietošanos, sociālo tīklu lietotāji varēja sekot četru digitālā satura veidotāju sacensībai “Mobilitātes influenceri” un piedalīties radio konkursos.

Sadarbībā ar SIA “Rīgas satiksme” un AS “Pasažieru vilciens” (VIVI) divpadsmit dažādos braucienos pasažieri piedzīvoja “pozitīvo emociju” maršrutus ar dažādiem pārsteigumiem. Savukārt sabiedriskā transporta pieturvietā “Nacionālā bibliotēka” cilvēki varēja iesaistīties zibakcijā un apgūt zumbas dejas kustības. Pilsētvidē bija sastopami arī videi draudzīgas pārvietošanās vēstneši, kuri sveica un uzmundrināja cilvēkus, kas ikdienā izvēlas pārvietoties ilgtspējīgi un neizmantot automašīnu.

Vienlaikus Eiropas Komisija atzinīgi novērtēja arī Rīgas paveikto, lai veidotu drošākas, cilvēkiem draudzīgākas ielas, izbūvējot gan jaunu veloinfrastruktūru, gan ieviešot 30 km/h zonas, jaunus ātrumvaļņus un citus risinājumus.

Arī šogad Rīgas pašvaldība plāno turpināt iesākto ceļu un Eiropas mobilitātes nedēļā organizēt dažādas aktivitātes un pasākumus, kas veicina videi draudzīgu pārvietošanos.

Eiropas komisijas rīkotā Eiropas mobilitātes nedēļa notiek katru gadu no 16. līdz 22. septembrim un ir vadošā kampaņa Eiropā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā. Tā tiek organizēta ar mērķi veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu un pārvietoties ar videi un cilvēka veselībai draudzīgiem risinājumiem, kas var palīdzēt samazināt oglekļa emisijas, uzlabot gaisa kvalitāti un padarīt pilsētas patīkamākas dzīvošanai un darbam.

Pērn Eiropas mobilitātes nedēļas kampaņā piedalījās vairāk nekā 2700 pilsētas un apdzīvotas vietas no 46 valstīm, un vairāk nekā 900 uzņēmumi, izglītības iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un iedzīvotāju apvienības organizēja dažādas ilgtspējīgai mobilitātei veltītas aktivitātes.

Vairāk informācijas Eiropas mobilitātes nedēļas oficiālajā tīmekļvietnē www.mobilityweek.eu.

Skolēni izprot klimata un energoefektivitātes jautājumus; nepieciešams vairāk praktisku prasmju ikdienā

Vairums Rīgas skolēnu interesējas par klimata un vides jautājumiem un ir gatavi iesaistīties videi draudzīgās aktivitātēs, liecina Rīgas skolās veiktā aptauja par klimata, vides un energoefektivitātes jautājumiem.

Aptauju veica konkursa “Klimata dienas skolās” gaitā janvārī un tajā piedalījās 4317 Rīgas skolēni. Skolēniem uzdeva 27 jautājumus par klimata un vides tēmām, tostarp par energoefektivitāti, attieksmi pret vides jautājumiem, iesaisti ar klimatu saistītās aktivitātēs. Aptaujas mērķis ir iegūt izpratni par skolēnu informētību un interesi par klimata jautājumiem, kā arī saprast, kādas ir skolēnu zināšanas par konkursu “Klimata dienas skolās” un skolēnu motivāciju tajās piedalīties.

Konkursu “Klimata dienas skolās” rīko Rīgas pašvaldība, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas enerģētikas aģentūra un tā mērķis ir veicināt 1.–12. klases skolēnu interesi par vides un klimata jautājumiem un uzlabot viņu izpratni par tiem, popularizēt videi draudzīgu dzīvesveidu un samazināt ēku enerģijas patēriņu.

Skolēniem rūp klimata jautājumi

69 % aptaujāto skolēnu uzskata klimata un vides jautājumus par nozīmīgiem un izrāda interesi par tiem. Savukārt 59 % skolēnu norāda, ka cenšas ikdienā rīkoties videi draudzīgi, piemēram, taupīt resursus vai piedalīties ar vidi saistītās iniciatīvās skolā.

Vienlaikus aptauja parāda, ka skolēni salīdzinoši labi pārzina teorētiskos aspektus, vairums pareizi atbildēja uz zināšanu jautājumiem par energoefektivitāti. Taču paši skolēni savas un klases biedru zināšanas vērtējuši kritiskāk, kas norāda uz nepieciešamību vairāk pievērsties šo zināšanu praktiskai pielietošanai ikdienā – enerģijas taupīšanai, resursu atbildīgai izmantošanai un videi draudzīgu paradumu veidošanai.

Par motivāciju piedalīties klimatam draudzīgās aktivitātēs skolā, 63 % skolēnu atbildēja, ka vēlas palīdzēt videi un 48 %, ka tā ir interesenta aktivitāte.

Uz jautājumu, kādas aktivitātes klimata un vides jautājumos šobrīd notiek skolā, visvairāk jeb 44 % skolēnu atbildēja, ka tā ir atkritumu šķirošana, 32 % atzīmēja, ka tā ir enerģijas taupīšanu un 28 % norādīja, kā tā ir koku stādīšana vai zaļās zonas veidošana.

Liela interese par konkursu “Klimata dienas skolās”

Konkursa “Klimata dienas skolās” organizatoram bija svarīgi noskaidrot arī skolēnu attieksmi par šo iniciatīvu un viņu motivāciju tajā iesaistīties.

Lielākā daļa skolēnu par konkursu “Klimata dienas skolās” uzzina tieši skolā – no skolotājiem vai redzot informāciju izglītības iestādē. Kopumā šādi informāciju par konkursu iegūst 64 % skolēnu, kas uzsver skolas nozīmi klimata jautājumu skaidrošanā un skolēnu motivēšanā piedalīties dažādās aktivitātēs.

34 % skolēnu piekrita piedalīties konkursā, jo viņus motivēja personiskā interese par vides jautājumiem, savukārt 19 % skolēnus pamudināja skolotājs un 18 % skolēnu norādīja, ka tā ir laba iespēja piedalīties ārpus stundu aktivitātēs kopā ar skolas biedriem. Tas apliecina, ka skolas vide un kopīga darbošanās ir būtisks faktors, kas palīdz jauniešiem iesaistīties un attīstīt videi draudzīgus paradumus.

Informācijas avoti mainās līdz ar vecumu

Visbiežāk skolēni informāciju par klimata pārmaiņu un vides jautājumiem iegūst sociālo mediju platformā Tik Tok, to kā informācijas avotu norādīja 63 % aptaujāto. Savukārt 47 % norādīja, ka informāciju iegūst ziņās vai mēdijos un 38 % aptaujāto norādīja ģimeni, kā galveno informācijas avotu.

Aptauja parādīja, ka skolēnu informācijas avoti par klimata un vides jautājumiem mainās līdz ar vecumu. Jaunākajās klasēs nozīmīgs informācijas avots ir ģimene, savukārt vecākajās klasēs pieaug ziņu mediju un sociālo tīklu nozīme. Vienlaikus daudzās skolās būtiska loma kvalitatīvas informācijas sniegšanā ir skolotājiem.

Gatavojoties Lielajai Talkai 25. aprīlī, jau šobrīd aicina atzīmēt piesārņotās vietas kartē

Sestdien, 25. aprīlī, ikviens ir aicināts ieplānot savā kalendārā Lielās Talkas dienu – pavasaris būs klāt, varēsim iesaistīties savas kopienas apkārtējās ainavas labiekārtošanas vai Latvijas dabas tīrīšanas darbos ar nepārprotamu pārliecību – esam daļa no dabas un līdzatbildīgi par savu un dabas veselību!

Gatavojoties Lielajai Talkai 25. aprīlī, ikviens kam rūp daba jau šobrīd ir aicināts atzīmēt
piesārņotās vietas īpašā kartē mājaslapā www.talkas.lv. Jāpiebilst, ka talku vietu reģistrācija šogad sāksies 27. martā. Līdz tam aicinām iedzīvotājus sanākt kopā un vienoties par tiem darbiem, ko šogad varētu paveikt talkās. Piesārņoto vietu karte dod iespēju gan talciniekiem, gan pašvaldībām apzināt piesārņotās vietas, kuras var talkas laikā sakopt.

Lielo Talku jau kopš 2009. gada atbalsta SIA “Getliņi EKO”, kas apsaimnieko Baltijas valstīs lielāko cieto sadzīves atkritumu poligonu “Getliņi”. Arī šogad Viduslatvijas reģiona
pašvaldībām būs iespēja nogādāt poligonā Lielās Talkas laikā savāktos atkritumus par
samazinātu maksu.

Tāpat dabā ejot, ikviens var lejupielādēt savos telefonos aplikāciju “VIDES SOS”, lai ziņotu par uzietām nelegāli izmestām atkritumu kaudzēm – tas dod iespēju atbildīgajām institūcijām uzzināt par šādu vietu un to sakopt vai atrast nelegālo atkritumu izvedēju.

Lielajā Talkā iedzīvotāji ne tikai aktīvi tīra Latviju. Šogad jau 19.reizi ar saukli “Roku rokā –
Latvijai!” talku laikā notiks arī ainavu labiekārtošana, vietējo kopienu un kultūras vietu
sakopšana. Iespējams sarīkot arī individuālas digitālās talkas, dzēšot nevajadzīgu informāciju no savām viedierīcēm un tādējādi atslogojot datu serverus, kas patērē milzu enerģijas jaudu.

Lielā Talka kā arvien rosina uz atbildīgu rīcību cilvēka un dabas mijiedarbībā skaista mērķa – tīras, zaļas, veselīgas Latvijas – labā. Lielo Talku rīko biedrība “Pēdas LV” sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Valsts mežiem, Dziesmu svētku biedrību. Lielo Talku atbalsta Rimi, Mežpils alus, DHL, SIA Getliņi EKO.

Piesārņotās vietas iespējams atzīmēt kartē.

Rīgas Centrālajai bibliotēkai – 120

Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB) šogad svin 120 jubileju. Bibliotēka dibināta 1906. gadā kā pirmā pilsētas publiskā bibliotēka un lasītava. Bibliotēkas pirmais vadītājs bija Jānis Jaunzems, ko pazīstam kā rakstnieku Apsīšu Jēkabu.

Šobrīd RCB izveidojusies par plašu, labi organizētu bibliotēku tīklu – bibliotēkai ir 26 filiālbibliotēkas visā pilsētā, trīs ārējie apkalpošanas punkti – “Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas patversmes dienas centrā un Ieslodzījuma vietu pārvaldes Rīgas Centrālcietumā.

RCB ir Rīgas pašvaldības iestāde, kas strādā Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā.

Pirmās Rīgas pilsētas publiskās bibliotēkas vēsturiskā pēctece ir RCB, kas no 1997. gada atrodas namā Brīvības ielā 49/53, kas agrāk bija pazīstams kā “Rīgas Modes”. Bibliotēka ir informācijas, mūžizglītības un sabiedriskās saskarsmes centrs ikvienam rīdziniekam un citiem interesentiem. RCB ir ģimenes bibliotēka, kura laipni sagaida ikvienu lasītāju. RCB piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un pasākumus – saturīgus izziņas pasākumus, tikšanās ar rakstniekiem un māksliniekiem, mākslas izstādes u. c.

Bibliotēkas uzdevums ir sniegt lasītājiem atbalstu uzticamas un kvalitatīvas informācijas atrašanā, orientēties plašajā informācijas resursu klāstā un nodrošināt efektīvu pieejamo avotu izmantošanu. Savu 120. jubileju RCB sagaida ar 74 835 vienību lielu krājumu. 2025. gadā bibliotēkā bija 9140 lietotāji, no tiem – 1539 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, reģistrēti 80 380 apmeklējumi un 134 750 izsniegumi.

Līdztekus grāmatu un citu fizisko informācijas resursu krājumam bibliotēka saviem lasītājiem piedāvā “3td e-grāmatu bibliotēkas” pakalpojumu. Tā ir nozīmīga lietotājiem, kuri paši nevar apmeklēt bibliotēku klātienē, ārvalstīs dzīvojošajiem, ceļotājiem, kā arī aktīviem digitālo pakalpojumu izmantotājiem.

Bibliotēka ir kļuvusi par vietu, kur socializēties, apmeklēt dažādus ar literatūru saistītus pasākumus, satikties, lai pārrunātu aktualitātes gan jaunākajā literatūrā, gan ikdienas dzīvē kopumā. Gados vecākiem un sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem tādējādi kliedējot vientulību, saglabājot dzīvesprieku, veicinot aktīvāku socializēšanos un piederības sajūtu vietējai kopienai.

RCB apmeklētājiem pieejami arī datorpakalpojumi un bezmaksas internets. Ikviens var saņemt datorkonsultācijas informācijas meklēšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta vecāka gadagājuma lietotājiem, kuriem trūkst prasmju darbā ar datortehniku saziņai ar valsts iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem.

RCB gaida savus lasītājus un tos, kas vēl ir tikai ceļā uz bibliotēku.

Rīga saņem saskaņošanai pieminekļa “Svešo varai spītējot” būvprojektu

17. martā, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienā, Latvijas Okupācijas muzejs nodeva Rīgas domei īstenošanai pieminekļa “Svešo varai spītējot” teritorijas labiekārtojuma būvprojektu. Piemineklis būs veltīts cilvēkiem, kuri bruņotā cīņā, pagrīdes organizācijās un pilsoniskās nepakļaušanās akcijās pretojās padomju okupācijas varai.

Rīgas pašvaldība nodrošinās pieminekļa teritorijas labiekārtošanu. Pērn 30. aprīlī Rīgas dome un Latvijas Okupācijas muzejs parakstīja sadarbības memorandu par pieminekļa izveidi un apkārtējās teritorijas attīstīšanu. Abas puses vienisprātis, ka šī vieta jāveido kā piemiņas vieta gan konkrēta cilvēka – Bruno Javoiša – varoņdarbam, gan visai nacionālās pretošanās kustībai. Teritorijas labiekārtošanā paredzēts radīt pievilcīgu un cilvēkiem draudzīgu vidi pilsētas kanāla malā.

Pieminekli paredzēts uzstādīt Rīgā, Radio ielā 1 – vietā, kur 1963. gada 5. decembrī Bruno Javoišs Rīgas radiotornī uzvilka neatkarīgās Latvijas karogu. Šī vieta izvēlēta tās simboliskās nozīmes dēļ, jo Javoiša drosmīgā rīcība kļuva par spilgtu pretošanās apliecinājumu. Par šo notikumu viņš tika notiesāts un septiņus gadus pavadīja ieslodzījumā Mordovijā.

Saņemot būvprojektu, kas vēl jāapstiprina atbildīgajās institūcijās, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs sacīja: “Es šodien saņemu simbolisku stafetes kociņu no tiem, kuri okupācijas laikā spītēja svešo varai. Diemžēl daudzu no viņiem vairs nav. Šis būs piemineklis mūsu cīņai par brīvību.”

Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība uzsvēra, ka darbs pie pieminekļa izveides notiek trīs posmos. Pirmais posms – projekta izstrāde un sākotnējā finansējuma piesaiste 30 000 eiro apmērā – ir noslēgts, un muzejs saņēmis konceptuālu Rīgas pašvaldības atbalstu turpmākajiem darbiem. Nākamajos posmos tiks gādāti materiāli, izgatavots un uzstādīts piemineklis “Svešo varai spītējot”.

Rīgas pieminekļu aģentūras vadītāja Agnese Strautiņa teica, ka šāds piemineklis pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši nozīmīgs.

Pieminekļa ieceri, atsaucoties sabiedrības iniciatīvai, virza Latvijas Okupācijas muzejs, un tas top par ziedojumiem. Muzejs aicina sabiedrību turpināt atbalstīt projekta īstenošanu.

Pieminekļa māksliniecisko risinājumu veido tēlnieks Kristaps Gulbis kopā ar arhitektiem Andri Kronbergu un Raimondu Saulīti. Teritorijas labiekārtojuma projektu izstrādājis arhitektu birojs “Arhis Arhitekti”.

Pieminekļa mērķis ir saglabāt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu par Latvijas iedzīvotāju pretošanos padomju okupācijas režīmam, godinot tos, kuri, riskējot ar savu brīvību un dzīvību, iestājās par Latvijas neatkarību, brīvību un nacionālo identitāti.

Rīgas domes komiteja atbalsta 59 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegādi un infrastruktūras attīstību pilsētā

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja pirmdien, 16. martā, atbalstīja finansējuma piešķiršanu 59 sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegādei un uzstādīšanai, kā arī zemes daļu atsavināšanas uzsākšanu gājēju un velosipēdu infrastruktūras attīstībai vairākās Rīgas ielās. Galīgais lēmums tiks pieņemts Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Pašvaldība plāno iegādāties un uzstādīt 59 jaunā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes par kopējo summu 1 098 947 eiro ar PVN, kur 491 607 eiro ar PVN ir ražošanas izmaksas un 607 340 eiro ar PVN paredzēti būvniecības darbiem nojumju uzstādīšanai.

Projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” mērķis ir nodrošināt modernu, drošu un funkcionālu sabiedriskā transporta pieturvietu infrastruktūru Rīgā, pakāpeniski ieviešot vienota dizaina pieturvietu nojumes.

Pašvaldība jau pagājušā gada rudenī saņēma 60 jaunā dizaina pieturvietu nojumes. To uzstādīšana turpinās, un līdz maijam tās plānots uzstādīt pilnā apjomā. Ziemas periodā darbos bija tehnoloģiskais pārtraukums.

Vienlaikus komiteja skatīja jautājumu par zemes daļu atsavināšanu Ulbrokas ielā, Andreja Saharova un Katlakalna ielā, kā arī Dzirciema un Buļļu ielā, kas nepieciešama gājēju un veloceļu izbūvei. Atsevišķās vietās projektēšanas laikā konstatētas esošās gājēju ietves, kas palikušas privātīpašumā, bet faktiski tiek izmantotas kā publiskā infrastruktūra.

Lai pašvaldība varētu pilnvērtīgi izbūvēt un uzturēt šo infrastruktūru, nepieciešams iegūt šīs zemes daļas pašvaldības īpašumā. Komiteja atbalstīja zemes daļu atsavināšanas procesa sākšanu un jautājuma virzīšanu tālākai izskatīšanai Īpašuma departamentā.

Rīgā aktualizē sociālā darba nozīmi un prezentē pētījumu par aprūpes centra “Gaiļezers” darbu

Marts starptautiskajā sociālā darba kopienā ir sociālā darba mēnesis, savukārt marta trešā otrdiena jau tradicionāli ir Pasaules sociālā darba diena. Šo notikumu ieskaņā pirmdien, 16. martā, sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” tika prezentēts pētījums un iniciatīvas, kas raksturo gan klientu un viņu tuvinieku apmierinātību, gan aktuālās problēmas un iespējas darbinieku piesaistē un noturēšanā.

Pasākumā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas izpilddirektors Jānis Lange un Sociālo jautājumu komitejas vadītāja Inese Andersone. Jānis Lange uzsvēra, ka šogad sociālajai jomai pašvaldība piešķīrusi līdz šim lielāko finansējumu – 14,2 procentus no kopējā budžeta, kas ļauj stiprināt pakalpojumu kvalitāti un attīstīt jaunas atbalsta formas. Savukārt Vilnis Ķirsis norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā sociālās jomas budžets ir dubultojies, apliecinot Rīgas konsekvento apņemšanos rūpēties par iedzīvotāju labklājību. Inese Andersone akcentēja, ka sociālā darba nozīme turpinās pieaugt, tāpēc būtiski piesaistīt jaunus speciālistus un veidot vidi, kurā viņi redz profesionālas izaugsmes iespējas. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību izmantot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai vairāk laika varētu veltīt tiešajam darbam ar cilvēkiem.

“Sociālā joma ir viena no tām, kur darba apjoms nākotnē tikai pieaugs. Mums jāspēj ieinteresēt jaunus cilvēkus izvēlēties šo profesiju un jāveido vide, kurā viņi jūtas novērtēti un redz jēgu savam darbam. Vienlaikus ir svarīgi iet līdzi laikam un saprast, kā tehnoloģijas un mākslīgais intelekts var atvieglot ikdienas procesus. Jo vairāk rutīnas darbu spēsim automatizēt, jo vairāk laika mūsu speciālistiem būs sarunām, atbalstam un cilvēciskam kontaktam – tam, kas sociālajā darbā ir pats būtiskākais,” uzsvēra Inese Andersone.

Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļa pasākumā prezentēja pansionāta “Gaiļezers” klientu un viņu tuvinieku aptaujas rezultātus, kas izgaismo gan ikdienas pakalpojumu kvalitāti, gan iemītnieku vajadzības un gaidas. Aptauja rāda, ka vairāk nekā puse iemītnieku ir apmierināti ar sociālās aprūpes centra sniegtajiem pakalpojumiem, savukārt tuvinieki atzīst – viņi jūtas labi informēti par to, kur meklēt atbalstu un nepieciešamo informāciju. Par ērtāko apmeklējuma laiku tuvinieki minējuši sestdienas un svētdienas no plkst. 13.00 līdz 15.00.

Ikdienā viens iemītnieks vidēji izmanto piecu speciālistu pakalpojumus: friziera, medicīnas māsas, sociālā darbinieka, ārsta un sociālā aprūpētāja. Tāpat iemītnieki aktīvi iesaistās centra piedāvātajās nodarbībās: vidēji četrās dažādās aktivitātēs, tostarp pastaigās centra teritorijā, koncertos un izrādēs, ekskursijās un bibliotēkas apmeklējumos.

Kā galvenos uzlabojamos aspektus gan klienti, gan tuvinieki minējuši ēdināšanas kvalitāti, telpu un aprīkojuma modernizāciju, kā arī rūpīgāku personāla un medicīniskās aprūpes nodrošinājumu. Vienlaikus, atbildot uz jautājumu, vai viņi ieteiktu pansionātu citiem, lielākā daļa sniegusi pārliecinoši pozitīvu atbildi, apliecinot uzticēšanos centra darbam un tā sniegtajam atbalstam.

Ar šo pasākumu tiek dots starts Atvērto durvju dienām, kas ilgs līdz marta beigām. Ar Atvērto durvju dienu programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

Skolēnu brīvlaikā konstatēti vairāki pārkāpumi mikromobilitātes rīku izmantošanā; Rīgas pašvaldība aicina pakalpojumu sniedzējus stiprināt kontroli

Pašvaldības policija, īstenojot Rīgā pastiprinātu uzraudzību mikromobilitātes jomā skolēnu pavasara brīvlaika laikā, fiksējusi vairākus pārkāpumus, kas liecina par nepilnvērtīgiem lietotāju kontroles mehānismiem koplietošanas mikromobilitātes rīku pakalpojumos.

Skolēnu brīvlaika nedēļā, no 9. līdz 15. martam, policijas darbinieki veica vairāk nekā 100 mikromobilitātes rīku pārbaužu, reaģējot uz labvēlīgajiem laikapstākļiem un pieaugošo aktivitāti pilsētas ielās. Galvenie konstatētie pārkāpumi ietver nepilngadīgo iesaisti, vadītāju nespēju uzrādīt nepieciešamās tiesības un citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus. Šīs pārbaudes tika veiktas, izpildot Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga norādījumu pastiprināti kontrolēt mikromobilitātes rīku izmantošanu brīvlaikā, lai nodrošinātu lielāku drošību.

“Mani satrauc situācija, kur bērni joprojām var piekļūt noteiktiem mikromobilitātes rīkiem, kas ir paredzēti pieaugušajiem. Acīmredzot solītā kontrole nav ieviesta. Tāpēc par konstatētajiem gadījumiem ir informēts arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Esmu pateicīgs pašvaldības policijai par aktīvo darbu brīvlaikā un aicinu arī vecākus nopietni parunāt ar bērniem par drošību uz ielas,” uzsver V. Kleinbergs.

“Kaut gan mikromobilitātes sezona vēl pat īsti nav sākusies, labvēlīgie laikapstākļi un skolēnu pavasara brīvlaiks mudināja iedzīvotājus, īpaši jauniešus, aktīvāk pārvietoties ar iecienītajiem mikromobilitātes rīkiem. Ikdienas darbā fiksētie pārkāpumi norāda uz iespējamu nepietiekamu koplietošanas mikromobilitātes pakalpojumu sniedzēju nodrošināto lietotāju identitātes un vecuma pārbaudi, kas var radīt būtiskus riskus ceļu satiksmes drošībai,” norāda pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

“Ņemot vērā mikromobilitātes rīku pieaugošo izmantošanas intensitāti, pašvaldības policija turpinās pastiprināti kontrolēt to lietotājus un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, par konstatētajiem pārkāpumiem informējot arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Aicinām mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējus pastiprināt uzraudzības un kontroles mehānismus, lai novērstu nepilngadīgo neatļautu iesaisti šo koplietošanas rīku lietošanā,” piebilst J. Lūkass.

Pašvaldības policija skolēnu pavasara brīvlaikā veica 104 mikromobilitātes līdzekļu pārbaudes un fiksēja šādus galvenos pārkāpumus: 35 gadījumos vadītāji nespēja uzrādīt velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, 34 reizes tika konstatēti koplietošanas noteikumu pārkāpumi, 29 gadījumos elektroskrejriteņi vai elektrovelosipēdi atstāti ārpus atļautajām novietošanas vietām aizlieguma zonās, 12 reizes braukts, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls, septiņos gadījumos transportlīdzekļus vadīja nepilngadīgas personas, septiņas reizes neatļauti pārvadāti pasažieri, astoņos gadījumos braukts bez civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kā arī konstatēti vairāki gadījumi, kad braukts pa pretējā virziena brauktuvi, neturot stūri, lietojot telefonu braukšanas laikā, bez aizsargķiveres (personām līdz 16 gadu vecumam) vai bez atstarotājiem.

Par pārkāpumiem pašvaldības policija piemēroja administratīvos sodus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka mikromobilitātes rīki ir ērts un videi draudzīgs pārvietošanās veids, taču to lietošanā jāievēro stingri drošības standarti. Vecākiem ieteicams pārrunāt ar bērniem ceļu satiksmes noteikumus, lai izvairītos no riskiem.