Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Satiksmes ministrija (SM) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus par drošu iekļaušanos satiksmē un pārbaudīt zināšanas, kopīgi izpildot testu mājaslapā asvaltera-tests.lv. Vienlaikus, lai stiprinātu bērnu zināšanas un veicinātu drošus ieradumus ceļu satiksmē, SM uzsāk jauna, digitāla un interaktīva mācību materiāla izstrādi sākumskolas skolēniem.

“Bērnus izglītojoša materiāla nepieciešamību apliecina gan iepriekšējo gadu kampaņu laikā iegūtie dati, gan Valsts policijas statistika, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos, diemžēl, joprojām regulāri cieš arī bērni. Rūpēties par bērnu drošību satiksmē ir mūsu kopīga atbildība, izglītojot bērnus, lai tie jau agrā vecumā apgūtu drošus pārvietošanās paradumus un attīstītu izpratni par atbildīgu rīcību ceļu satiksmē. Sākoties vasarai ceļu satiksmes drošības tēma kļūs vēl aktuālāka,”

uzsver SM Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks, ceļu satiksmes drošības eksperts Jānis Kalniņš.

Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem:

  • katru gadu ceļu satiksmes negadījumos smagi cieš vidēji 240–250 bērni;
  • ar mikromobilitātes rīkiem saistītajos negadījumos cietušo bērnu skaits ir būtiski lielāks – ar dažāda smaguma traumām ik gadu saskaras vidēji 1400–1500 bērni.

Šie dati apliecina – drošības paradumu veidošana jāsāk savlaicīgi un jāstiprina nepārtraukti.

Pētījumi atklāj arī satraucošus paradumus reģionālajā sabiedriskajā transportā un skolas autobusos. 27% vecāku, kuru bērni pārvietojas ar autobusu, norāda, ka viņu bērns nelieto drošības jostu, savukārt 24,5 % vecāku pat nezina, vai tā tiek izmantota. Tas liecina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams bērniem saprotams un saistošs izglītojošs saturs.

Jaunais mācību saturs top kā turpinājums iepriekšējo gadu ceļu satiksmes drošības kampaņai “Laid kā lielais! Apgūsti ielu gudrības ar Asvalteru!”, pārceļot bērniem pazīstamo varoni Asvalteru uz mūsdienīgu izglītības vidi.

Mācību materiāls būs digitāls un atkārtoti izmantojams, apvienojot īsas, vizuāli dinamiskas video epizodes ar praktiskiem piemēriem un viegli uztveramiem skaidrojumiem. Tajā tiks aplūkotas būtiskas tēmas – drošības jostu lietošana, ielu un dzelzceļa pāreju droša šķērsošana, redzamība tumsā, kā arī uzmanība dažādās satiksmes situācijās.

Papildus tiks izstrādāti arī zināšanu pārbaudes uzdevumi, radoši materiāli un vadlīnijas pedagogiem, lai mācību saturs būtu viegli integrējams skolu ikdienā un palīdzētu nostiprināt bērnu zināšanas ilgtermiņā.

Mācību materiāla izstrādi atbalstījusi Ceļu satiksmes drošības padome, kā vienu no pasākumiem ceļu drošības uzlabošanai, kas tiek finansēts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošināšanas sabiedrības ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.

Plānots, ka jaunais izglītojošais rīks būs pieejams no 2026./2027. mācību gada sākuma, kļūstot par vērtīgu palīgu skolotājiem, vecākiem un bērniem. Līdz tam ikviens jau šobrīd aicināts pārliecināties par savām zināšanām un kopā ar bērniem izpildīt testu vietnē asvaltera-tests.lv, jo drošība uz ceļa sākas ar zināšanām un atbildīgu rīcību katru dienu.

 

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiks ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

 Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

 Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.

Atbilstošas pieteikšanās saites uz mājas lapu tiks publiskotas apmēram nedēļu pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā.

Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs.

 

Biedrības “Cita Rīga’’ projekts “Urbānā kultūras mantojuma koprade kopā ar bērniem”, kas ir vairāk nekā 30 biedrības īstenoto projektu apvienojums, ir saņēmusi Eiropas kultūras mantojuma balvu Europa Nostra Award 2026 kategorijā “Izglītība, mācības un prasmes’’ (“Education, Training and Skills”). Balva svinīgi pasniegta biedrības vadītājai Inesei Grandānei Eiropas kultūras mantojuma ceremonijā 28. maijā Nikosijā, Kiprā.

Inese Grandāne pauž:

“Mums tas ir ļoti īpašs brīdis un liels gods. Būt starp izcilām Eiropas kultūras mantojuma iniciatīvām nozīmē ļoti daudz. Vēl vairāk nozīmē tas, ka neliela Latvijas nevalstiskā organizācija izcelta līdzās lieliem starptautiskiem projektiem.’’

Īpaši nozīmīgi, ka šogad Eiropas līmenī pamanītas uzreiz divas biedrības iniciatīvas. Līdzās “Cita Rīga” saņemtajai balvai arī Mazjumpravas kultūras kvartāls iekļauts Europa Nostra Award 2026 īsajā sarakstā kategorijā “Pilsoniskā līdzdalība un apzinātības celšana’’ (“Citizens’ Engagement and Awareness-raising”).

“Cita Rīga” jau vairāk nekā 15 gadus palīdz bērniem un jauniešiem iepazīt Rīgas vēsturi caur pilsētvides ekspedīcijām, spēli, praktiskiem eksperimentiem un pašu pētījumiem. Biedrības mērķis vienmēr ir bijis ļaut bērniem skatīties uz pilsētu kā uz dzīvu vidi, kuru var lasīt, pārbaudīt un saprast pašiem.

“Bērniem un jauniešiem nav vajadzīgas gatavas atbildes. Viņiem vajag iespēju pašiem jautāt, kļūdīties, pārbaudīt un atklāt. Mēs gribam, lai Rīgas vēsture nav tikai datumi un fakti, bet pieredze, kurai var pieskarties. Mazjumpravas iekļaušana īsajā sarakstā apliecina, ka ilgstošs un sabiedrībā balstīts darbs ar vēsturisku vietu var iegūt starptautisku atzinību. Mazjumprava pēdējos gados kļuvusi par vietu, kur vēsture nav tikai apskatāma, bet ir piedzīvojama,’’

uzsver biedrības vadītāja.

Eiropas kultūras mantojuma balvas piešķiršana nevalstiskai organizācijai, kas noticis pirmo reizi Latvijā, ir atgādinājums, ka ir vērts sapņot drosmīgi. Arī tad, ja sākumā ideja šķiet maza, pārāk traka vai grūti īstenojama. Tieši no šādiem sapņiem izaug darbi, ko pamana Eiropā.

Biedrības “Cita Rīga” aktivitātēm iespējams sekot līdzi un pieteikties sociālo tīklu kontos.

https://www.citariga.lv/lat/
https://www.citasrigasaktivitates.lv/
https://www.facebook.com/CitaRiga/?locale=lv_LV

 

Lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, otrdien, 2. jūnijā, no plkst. 10.00 līdz plkst. 10.10 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā valstī uz trīs minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas un uz iedzīvotāju viedtālruņiem nosūtīs šūnu apraides paziņojumu par trauksmes sirēnu iedarbināšanas iemeslu.

Trauksmes sirēnu pārbaudes laikā 3 minūšu ilgumā skanēs viļņveida signāls, kas nozīmē, ka skaņas signāls skanēs 5 sekundes, tam sekos pārtraukums, un turpināsies atkārtots 5 sekunžu skaņas signāls un pārtraukums. Trauksmes sirēnu pārbaude tiek veikta, lai konstatētu iespējamus bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Kopā ar trauksmes sirēnu pārbaudi uz viedtālruņiem visā Latvijā tiks nosūtīts šūnu apraides paziņojums, kurš informēs par pārbaudi. Līdz šim šūnu apraides paziņojumi par dažādiem apdraudējumiem lielākoties nosūtīti tikai daļā Latvijas teritorijas. Līdz ar to būtiski ir pārbaudīt sistēmas tehnisko darbspēju, nosūtot šūnu apraides paziņojumu uz viedtālruņiem visā Latvijas teritorijā. Lai gan paredzams, ka šūnu apraides paziņojumu saņems lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tā nesaņemšana var būt saistīta ar to, ka: telefona aparāta uzstādījumos ir atspējota šāda veida paziņojumu saņemšana, telefona modelis neparedz šūnu apraides paziņojumu saņemšanu vai arī telefonam nav veikti jaunākie programmatūras atjauninājumi.

VUGD atgādina, ka šūnu apraide ir viena no valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļām – efektīvs un mūsdienīgs rīks sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās, kas ļauj valstij iedzīvotājiem nodot svarīgus paziņojumus dažu minūšu laikā.

VUGD skaidro, ka šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu un šūnu apraides sistēmas darbības pārbaude.

Gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, ir jāieslēdz televizors un radioaparāts vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu radiouztvērēji (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli), informācijas saņemšanai par to ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.

VUGD reizi pusgadā veic trauksmes sirēnu pārbaudi, kas nepieciešama, lai pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību – trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbību, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību. Tā kā pagājušajā gadā Latvijā ieviesta šūnu apraide, šīs pārbaudes laikā plānots pārbaudīt arī šīs sistēmas darbību.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu viesus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos lieki uztraukumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” VUGD veic trauksmes sirēnu gatavības pārbaudi, lai pārbaudītu trauksmes sirēnu darbību un tehnisko stāvokli, kā arī sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem (radio un TV).

Autors: VUGD Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa

 

Rīgas pašvaldības aicina rīdziniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmi un gatavību iesaistīties kopienas dārza, kopīga pagalma vai citas sabiedriskas iniciatīvas veidošanā savā apkaimē.

Starptautiska projekta IMPETUS ietvaros Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādā pieeju, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas, kas paredz veidot brīvās pilsētvides par vietējai kopienai nozīmīgu vietu – kopienu dārziem, kopīga pagalma izveidošanai vai citām iedzīvotāju aktivitātēm.

Tā var būt pavisam neliela aktivitāte, piemēram, dažas garšaugu vai puķu dobes, vai arī kopīgs pagalms pasākumiem, bērnu un jauniešu laika pavadīšanas vieta, atpūtas stūrītis un vieta, kur sastapt kaimiņus un darboties līdzās.

Pašvaldība šobrīd izstrādā procesu un risinājumus, kā atbalstīt iedzīvotājus šādu kopienas dārzu izveidē, kā arī vēlas apzināt vietas, kur šādus kopienas dārzus iedzīvotāji vēlētos veidot.


Iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūnijam aizpildīt aptauju – šeit, norādot vajadzības un interesi par iesaistīšanos kopienas dārza veidošanā.


Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt:

 potenciālās vietas pirmajiem atvērto durvju pasākumiem;

kāds juridiskais, praktiskais un informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams;

kuri iedzīvotāji un kad vēlētos iesaistīties kopienas dārzu izveidē.

Aptauja ir anonīma. Aptaujas pamatdaļas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, savukārt papildjautājumi par vajadzībām un iespējām aizņems vēl aptuveni 5 minūtes.

Lai iniciatīva ilgtermiņā varētu sākt darbību un uzņemties saistības un atbildību par brīvas ārtelpas izmantošanu un uzturēšanu, tai jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka sākumā svarīgākais ir cilvēku interese un vēlme kopā darboties, bet nodibinājumu ir iespējams izveidot vēlāk, kad iniciatīva tam ir gatava.

Aptauja tiek īstenota Eiropas Savienības Interreg Europe programmas pilotprojekta IMPETUS ietvaros, kurā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar partneriem no citām Eiropas pilsētām attīsta politikas instrumentus īpašumu pagaidu izmantošanai pilsētvidē. Pašvaldības uzdevums šajā projektā ir sniegt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām orientēties procesā no piemērotas vietas apzināšanas līdz vienošanās noslēgšanai.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt tīmekļvietnē interregeurope.eu/impetus vai sazināties ar projekta koordinatoru Jāzepu Bikši, e-pasts: jazeps.bikse@riga.lv.

 

Līdz ar mobilitātes punkta “Ķengarags” darbības sākšanu un tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves noslēgumu 1. jūnijā 7. un 14. tramvaja, 15. trolejbusa un 49. autobusa maršruti jau no pirmā reisa kursēs līdz jaunajam mobilitātes punktam. Pasažieriem būs pieejamas arī jaunas pieturvietas tramvaja līnijas pagarinājuma posmā. Vienlaikus vairākos maršrutos precizēti kustības saraksti un atiešanas laiki no galapunktiem, tostarp 1. un 11. tramvaja maršrutā.

Izmaiņas tramvaju maršrutos no 1. jūnija:

 7. tramvajs kursēs no Ausekļa ielas līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” tramvajs turpinās ceļu pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam, arī centra virzienā kursēs pa to pašu maršrutu. Līdz ar maršruta pagarināšanu palielināsies arī reisu skaits.

 Arī 14. tramvajs tiks pagarināts līdz galapunktam “Ķengarags”. Tramvaji no Iļģuciema pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” turpinās kursēt pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam. Reisu skaits 14. maršrutā nemainīsies.

Jaunajā posmā abos kustības virzienos tramvajiem izveidotas pieturas “Rasas iela”, “Ikšķiles iela” un “Mobilitātes punkts Ķengarags”.

15. trolejbuss turpmāk kursēs līdz galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Višķu iela” trolejbusi turpinās ceļu pa Višķu ielu līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ. Reisu skaits nemainīsies, bet atsevišķos reisos tiks precizēti atiešanas laiki no galapunkta.

Izmaiņas būs arī 49. autobusa maršrutā – autobusi vairs nekursēs līdz esošajam galapunktam Višķu ielā, bet gan līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags” Latgales ielas un Višķu ielas krustojumā. Reisu skaits nemainīsies, taču atsevišķiem reisiem mainīsies atiešanas laiki no galapunkta.

Līdz ar šīm izmaiņām tiks slēgta 49. autobusa pietura “Višķu iela”, kas atrodas pirms līdzšinējā galapunkta, autobusi arī vairs neapstāsies pieturā “Višķu iela 3”.

Lai saglabātu saskaņotus atiešanas laikus kopīgajos maršrutu posmos, nelielas izmaiņas tiks veiktas arī 1. un 11. tramvaja kustības sarakstos.

Aicinām iepazīties ar jaunajiem kustības sarakstiem, kas būs spēkā no 1. jūnija:

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums ir 2,2 kilometri. Projekta ietvaros pie Latgales un Višķu ielas krustojuma izbūvēts mobilitātes punkts, jauna dispečeru ēka un sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi no Latgales ielas un Višķu ielas. Teritorijā veikti labiekārtošanas darbi — ierīkotas plašas nojumes, tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Savukārt pa Višķu ielu 300 metru garumā pagarināts 15. trolejbusa maršruts līdz jaunajam mobilitātes punktam.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook” un “Threads”.


Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Autors: Rīgas satiksme

 

Ņemot vērā pēdējā laika incidentus Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpā, kā arī drošības situāciju reģionā kopumā, Rīgas dome izstrādājusi pamata rīcības algoritmus iedzīvotājiem dronu apdraudējuma un trauksmes gadījumiem. Vienlaikus pašvaldība sāk informatīvu kampaņu “Sagatavojies! Šodien.”, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju gatavību un izpratni par rīcību ārkārtas situācijās.

“Līdz šim mums šķita, ka Ukrainas karš mūs tiešā veidā neskar. Diemžēl situācija mainās. Dronu apdraudējumi arvien vairāk kļūst par mūsu ikdienu valstī, tāpēc kā pašvaldībai mums ir svarīgi, lai iedzīvotāji zinātu, kā tiem rīkoties gaisa apdraudējuma un trauksmes gadījumos. Lai izglītotu sabiedrību, esam sākuši informatīvu kampaņu un aicinām iedzīvotājus preventīvi sagatavoties un pārdomāt rīcību dažādās situācijās,”

informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Algoritmu izstrādē vadījāmies no Ukrainas pilsētu pieredzes. Aicinām iedzīvotājus ar tiem iepazīties jau šodien un neatlikt uz vēlāku laiku. Drošība nav nejaušība, un sagatavošanās var izglābt dzīvības. Pirmkārt, ir jāsāk ar sevi un jāizvēlas mājās un darbā drošās patveršanās vietas. Otrkārt, ir svarīgi pārrunāt ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem rīcības algoritmus, neatliekot uz vēlāku laiku. Vienlaikus esam izstrādājuši rīcības algoritmu izglītības iestādēm. Ja līdz pulksten 6 rītā nav atsaukts apdraudējums, tad bērnus uz izglītības iestādēm, pulciņiem, nometnēm nedrīkst vest. Apdraudējuma gadījumā bērni tiks aizvesti uz drošu patveršanās vietu un tiem tur būs jāpaliek līdz pat apdraudējuma beigām. Algoritmi tiks pilnveidoti un papildināti. Šī nebūs īstermiņa kampaņa, bet tā turpināsies ar dažādām aktivitātēm līdz pat Ukrainas uzvarai,”

norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Algoritmiem ir trīs svarīgi posmi – sagatavošanās, rīcība brīdinājuma gadījumā un rīcība tieša apdraudējuma gadījumā.

Kā sagatavoties jau iepriekš

Rīgas dome aicina iedzīvotājus:

  • izvērtēt drošākās patveršanās vietas mājās, darbā un ikdienas gaitās;
  • pārrunāt rīcību ārkārtas situācijās ar ģimenes locekļiem un bērniem;
  • sagatavot pirmās nepieciešamības somu ar medikamentiem, ūdeni, lukturīti, powerbanku, skaidru naudu un dokumentu kopijām.

Kā rīkoties trauksmes gadījumā

Ja saņemts šūnapraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu:

  • ieteicams nepamest ēkas un uzturēties tālāk no logiem un stiklotām virsmām;
  • neizmantot liftus;
  • ja persona atrodas ārā, pēc iespējas ātrāk doties iekštelpās;
  • iespēju robežās pārtraukt pārvietošanos un sekot oficiālajai informācijai.

Dzirdot drona tuvošanās skaņu:

  • nekavējoties jāmeklē drošākā patveršanās vieta;
  • ieteicams ievērot tā saukto “divu sienu principu”;
  • daudzdzīvokļu ēkās jādodas uz zemākiem stāviem vai kāpņu telpu;
  • ārā esošajiem jāmeklē tuvākais aizsegs vai patvērums.

Detalizēti rīcības algoritmi pieejami – ŠEIT.
Rīgas pašvaldības tīmekļvietnes riga.lv sadaļā Ieteicamā rīcība ārkārtas situācijās var atrast arī citus informatīvus materiālus par civilās aizsardzības jautājumiem Rīgā.


Rīgas dome atgādina, ka galvaspilsētā pašvaldībai piederošās ēkās plānots izveidot 146 patvertnes, kurās varēs uzturēties vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju. Plānots, ka pirmās labiekārtotās patvertnes būs pieejamas jau vasaras beigās, bet līdz gada beigām tiks īstenoti 40 % projektu, savukārt pārējo izbūve plānota nākamā gada laikā. Tāpat pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu patvertņu veidošanai dzīvojamajās mājās.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja jau pagājušajā gadā atbalstīja dalību Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā programmā, lai pielāgotu 146 pašvaldības ēkas patvertņu funkcijas nodrošināšanai. Tomēr Centrālo finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) līgumu par finansējuma piešķiršanu parakstīja tikai pagājušajā nedēļā, tāpēc būvniecības iepirkumu varēs izsludināt tikai tagad.

 

Sākot ar 23.maiju Nacionālie bruņotie spēki izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus, lai informētu sabiedrību par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību.

Turpmāk Nacionālie bruņotie spēki iedzīvotāju apziņošanai izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus: dzeltenais brīdinājums – informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā; oranžais brīdinājums – paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām.

Lai zinātu, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā un sagatavotos, iedzīvotājiem ir jāiepazīstas ar drošības padomiem – sargs.lv un 112.lv.

Pieaugot vai mazinoties gaisa apdraudējumam, šūnu apraides ziņas var mainīties – no dzeltenā brīdinājuma uz oranžo brīdinājumu, un no oranžā brīdinājuma uz dzelteno brīdinājumu.

 

Šūnu apraides sistēma ir viens no valsts agrīnās brīdināšanas instrumentiem, kas ļauj operatīvi informēt iedzīvotājus par drošības riskiem un nepieciešamo rīcību krīzes situācijās.


Dzeltenais brīdinājums

Iespējamais apdraudējums gaisa telpā

ESI GATAVS! Nacionālie bruņotie spēki informē, ka ir iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā.

Papildu rīcība šobrīd nav nepieciešama. Ja situācija mainīsies, saņemsi šūnu apraides paziņojumu par nepieciešamo rīcību.

The National Armed Forces of Latvia inform of possible air threats in Latvian airspace. No further action is required at this time. If the situation escalates, you will be informed by a notification.

Iespējamais apdraudējums beidzies

Nacionālie bruņotie spēki informē, ka iespējamais apdraudējums gaisa telpā ir beidzies.

The National Armed Forces of Latvia inform, that the possible air threat has ended!


Oranžais brīdinājums

Apdraudējums gaisa telpā

RĪKOJIES! Nacionālie bruņotie spēki informē – Latvijas gaisa telpā ir apdraudējums.

Dodies telpās, ievēro divu sienu principu! Seko oficiālajiem paziņojumiem. Ja pamani zemu lidojošu vai aizdomīgu objektu, netuvojies tam un zvani 112!

Par apdraudējuma beigām informēsim.

The National Armed Forces of Latvia inform – air threat in Latvian airspace. Seek a safe place indoors and follow the two-wall principle. If you see a low-flying and suspicious object, do not approach it and call 112. You will be informed when the threat has ended.

Apdraudējums beidzies

Nacionālie bruņotie spēki informē, ka apdraudējums gaisa telpā ir beidzies. Papildu informācija sekos Nacionālo bruņoto spēku sociālo mediju kontos “Latvijas armija”.

The National Armed Forces of Latvia inform, that the air threat has ended! Additional information will follow on social media accounts “Latvijas armija”.


Sagatavoja:

  • Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments, e-pasts: prese@iem.gov.lv,
  • NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvalde, e-pasts: prese@mil.lv ,
  • Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļa, e-pasts: prese@vugd.gov.lv

 

Trešdien, 20. maijā, Rīgas domes Sporta komisijai tika prezentēts projekts talantīgāko jauno basketbolistu izaugsmei un konkurētspējai. Programma paredz vienuviet koncentrēt talantīgākos jaunos spēlētājus, nodrošinot maksimāli labvēlīgu vidi gan treniņu procesam un izglītībai, gan medicīnas uzraudzībai un sadzīves apstākļiem.

“Ar basketbola ekselences centra izveidi mēs savā ziņā pārņemam labāko pieredzi no Somijas, kur jau vairāk nekā 10 gadus darbojas Helsinku Basketbola akadēmija. Izveidojot šādu centru, lielākais ieguvums būs tas, ka mūsu jaunajiem basketbola talantiem nebūs jādodas meklēt laimi pasaulē – savu meistarību viņi augstākajā līmenī varēs uztrenēt Latvijā, vienlaikus iegūstot arī kvalitatīvu vispārējo izglītību. Mums Latvijā ir senas un izcilas basketbola tradīcijas, nodrošināt jaunajiem sportistiem ekselences līmeņa izglītības iespējas ir Rīgas goda lieta,”

norāda vicemērs Vilnis Ķirsis.

Ar mērķi radīt ilgtermiņa iespējas jauno konkurētspējīgāko basketbolistu izaugsmei tepat Latvijā, kā arī sekmēt Latvijas basketbola izlašu dalībnieku sagatavošanu, Latvijas Basketbola savienība sadarbībā ar Rīgas Basketbola skolu ir sagatavojusi programmu, kas atbilst valstī izveidotajai augstas klases sportistu sagatavošanas centru principiem un var pretendēt uz minētā statusa iegūšanu.

Būtiski, ka šāda talantu izaugsmes sistēma ļautu konsolidēt iespējamos resursus nacionālu sporta mērķu sasniegšanai.


Rīgas pašvaldības dibinātā Rīgas Basketbola skola ar vairāk nekā 2200 audzēkņiem ir valstī viena no lielākajām basketbola sporta skolām. Daudzi no Latvijas vīriešu izlases komandu spēlētājiem ir bijušie sporta skolas audzēkņi – Artūrs Žagars, Kristers Zoriks, Dairis un Dāvis Bertāni, Artūrs Strautiņš u.c.

 

Šogad Latvijas dzimtsarakstu sistēma atzīmē nozīmīgu jubileju — 105 gadus kopš tās izveides. Tas ir stāsts par valsts attīstību, tradīciju saglabāšanu, ģimenes vērtībām un cilvēku dzīves svarīgāko notikumu dokumentēšanu vairāk nekā gadsimta garumā.

Maijs arī Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra dzimtsarakstu nodaļām ir īpašs svētku mēnesis. Jubileja ir iespēja atskatīties uz paveikto, novērtēt sasniegto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajam darbam, turpinot nodrošināt profesionālu, atbildīgu un cilvēcīgu darbu sabiedrības labā.

Svētku noskaņā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadība apmeklēja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas, lai sveiktu darbiniekus nozīmīgajā jubilejā, pateiktos par ieguldīto darbu un novēlētu veselību, izturību un neizsīkstošu enerģiju arī turpmāk šajā atbildīgajā un valstiski nozīmīgajā darbā.


Pirms 105 gadiem – 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes sapulces III sesijā tika pieņemts likums “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, ko izsludināja Valsts prezidents Jānis Čakste. Ar šo likumu civilstāvokļa aktu reģistrācija pirmo reizi tika nodota valsts pārziņā, izveidojot laicīgu un vienotu dzimtsarakstu sistēmu visā Latvijā.

Līdz 1921. gada februārim dzimšanas, laulības un miršanas faktus reģistrēja baznīcas, ierakstus veicot baznīcu grāmatās. Jaunais likums ieviesa būtiskas pārmaiņas — turpmāk šo pienākumu uzņēmās dzimtsarakstu nodaļas.

1921.gada 2. maijā darbu sāka pirmā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā — Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Jau tā paša gada 1. jūlijā dzimtsarakstu nodaļas tika atvērtas arī Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Kandavā, Limbažos, Valmierā un citviet Latvijā. Kopumā tika izveidotas 378 nodaļas.

Dzimtsarakstu nodaļu tīkla attīstība turpinājās vēl 15 gadus un tika pilnībā pabeigta līdz 1937. gadam. Latvijas brīvvalsts laikā valstī darbojās jau 579 pilsētu un pagastu dzimtsarakstu nodaļas. To darbību uzraudzīja vietējie miertiesneši, bet augstāko uzraudzību īstenoja tieslietu ministrs. Jau kopš sistēmas pirmsākumiem dzimtsarakstu nodaļas tika uzturētas no pašvaldību līdzekļiem, un šis princips saglabājies arī mūsdienās.

105 gadu laikā dzimtsarakstu nodaļās sastādīti vairāk nekā 10 miljoni reģistru ierakstu. Tie ir ne tikai juridiski dokumenti, bet arī unikāla kultūrvēsturiska liecība par Latvijas cilvēku dzīves svarīgākajiem notikumiem un valsts vēsturi.