Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai vairāk nekā 30 objektos. Darbi skars gan galvenās satiksmes maģistrāles, gan apkaimes, vienlaikus uzlabojot mobilitāti, satiksmes drošību un pilsētvides kvalitāti.

Šajā būvsezonā Rīgā turpinās darbi vairākos nozīmīgos infrastruktūras objektos. Turpinās Jorģa Zemitāna tilta pārbūve, norit satiksmes pārvada izbūve Tvaika ielā–Kundziņsalā, kā arī aktīvi turpinās Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība. Vienlaikus tiek sākti vērienīgi un nozīmīgi pilsētas projekti – noslēgts līgums par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, sākot projektēšanas posmu, kā arī izsludināts konkurss Gaisa tilta pārbūves projektēšanai.

“Šodien sākas aktīvā būvniecības sezona, un, iestājoties siltākam laikam, visā pilsētā redzēsim arvien vairāk remontdarbu. Protams, tas radīs neērtības ikdienas pārvietošanās laikā, taču rezultāts būs tā vērts, jo vairākos objektos jau pavisam drīz visi Rīgā varēsim pārvietoties gan ātrāk, gan drošāk nekā līdz šim. Lai būvdarbi pilsētā noritētu pēc iespējas secīgāk un pārdomātāk, jau tagad cieši koordinējam plānošanu un savstarpējo komunikāciju, kā, piemēram, ar “Rīgas ūdeni” un citiem iesaistītajiem. Vienlaikus vairāk strādāsim arī pie tā, lai iedzīvotāji laikus un skaidri zinātu, kad un kur viņu apkaimē notiks remontdarbi, kad tie jau būs pabeigti. Viena no galvenajām prioritātēm šajā būvniecības sezonā būs drošība uz ielām, īpaši gājēju drošība,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Papildu infrastruktūras attīstībai 2026. gada budžetā būtiska uzmanība pievērsta arī satiksmes drošības uzlabošanai, īpaši akcentējot gājēju drošību. Šogad plānots izbūvēt jaunas un uzlabot esošās gājēju pārejas, ierīkojot papildu apgaismojumu, marķējumu un drošības saliņas. Darbi paredzēti 24 vietās, tostarp Liepājas, Ūnijas, Juglas un Zvejnieku ielā, kā arī Valdeķu un Irbenes ielu krustojumā un citviet.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Ik gadu Rīgas ielās dzīvību zaudē ap 15 mazaizsargātākie satiksmes dalībnieki – gājēji un velobraucēji. Dramatisko statistiku viena gada laikā izlabot nav iespējams, taču ieguldot līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanā Rīga mērķtiecīgi kļūst par drošāku un cilvēkiem draudzīgāku pilsētu – attīstot jaunas gājēju pārejas, paplašinot veloinfrastruktūru, ieviešot satiksmes mierināšanas risinājumus un veidojot drošas skolu zonas. Ar šiem ieguldījumiem mēs soli pa solim uzlabojam ikdienas pārvietošanos tūkstošiem iedzīvotāju un pārliecinoši virzāmies uz “vision zero” jeb mērķi par “nulle bojāgājušo pilsētas ielās”.”

Līdz ar laikapstākļu uzlabošanos un būvniecības tehnoloģiskā pārtraukuma noslēgumu, aprīļa beigās un maijā pakāpeniski sāksies ielu seguma atjaunošanas darbi, kas šogad plānoti vairāk nekā 30 objektos. Tie skars gan maģistrālās ielas ar intensīvu satiksmi, gan mazākas apkaimju ielas dažādās Rīgas teritorijās, tostarp Imantā, Dzirciemā, Šampēterī, Jaunciemā, Juglā, Dārziņos, Dārzciemā un Kundziņsalā. Atsevišķos posmos darbi ietekmēs satiksmes organizāciju. Kopumā 2026. gadā plānots atjaunot brauktuves un ietves vairāk nekā 343 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, tostarp Ģertūdes ielā, Uzvaras bulvārī un Aristīda Briāna ielā. Darbi paredzēti arī tādās nozīmīgās ielās kā Mūkusalas iela, Lielirbes iela, Uzvaras bulvāris, Kārļa Ulmaņa gatve, Siguldas prospekts, Gustava Zemgala gatve, Daugavgrīvas iela un Ventspils iela.

Vienlaikus tiek attīstīta arī veloinfrastruktūra, un šogad plānots noslēgt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes maršrutus “Rīga – Ulbroka”, “Rīga – Ķekava” un “Rīga – Babīte – Piņķi”. Papildus tam paredzēti arī citi uzlabojumi, tostarp gājēju un veloinfrastruktūras izbūve Granīta ielā, velojoslu ierīkošana Dzirnavu ielā, kā arī veloceļa izveide maršrutā “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi”.

Turpinās arī darbs pie mobilitātes punktu attīstības – šogad būvdarbi tiks pabeigti visos 15 objektos un noslēgumam tuvojas apjomīgākais projekts “Zemitāni”.

Tiek aktīvi īstenoti līdzdalības budžeta projekti, kas ļauj iedzīvotājiem lemt par daļu pašvaldības budžeta izlietojumu, un vienlaikus sniedz nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Šogad tiek realizētas vairākas iedzīvotāju iniciatīvas, tostarp projekti “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim”, sporta laukuma izbūve Iļģuciemā, iniciatīva “Laiks tirgum Grīziņkalnā”, Bolderājas pumptrases izveide, un sporta laukums Stirnu ielā.

Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi. Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem atsevišķi tiks publicēta pašvaldības portāla riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Asfalta ielu, grants ielu un mobilitātes punktu remontdarbu vietas:

Būvniecības sezonas preses konference DT4 objektā (08.04.26.)40

 

 

Lai atbalstītu jaunos vecākus, Rīgā dzīvojošiem vecākiem mazuļa pirmajā dzīves gadā ir pieejams bezmaksas pieredzējušu PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammu emocionāls atbalsts gan bērna aprūpes jautājumos, gan vecāku un visas ģimenes labbūtības jautājumos. Līdz marta beigām šo Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un Rīgas pašvaldības piedāvāto iespēju izmantojušas jau 160 mazo rīdzinieku ģimenes.

Bezmaksas atbalsta programmā “Piedzimstot bērniņam” Rīgā deklarētie vecāki mazuļa pirmajā dzīves gadā var saņemt līdz sešām individuālajām konsultācijām ģimenes dzīvesvietā, kā arī piedalīties vecāku atbalsta grupās. Atbalstu vecākiem – gan mammām, gan tētiem – sniedz profesionālas Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas vecāku emocionālā atbalsta speciālistes, kas apguvušas zināšanas un prasmes uzklausīt, palīdzēt un atbalstīt vecākus ar bērnu no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Individuālo konsultāciju laikā ar PEP mammu var saņemt emocionālo atbalstu, pilnveidot mazuļa aprūpes prasmes un pārrunāt savas sajūtas, piemēram, kā ir būt mammai un tētim, kādas grūtības rada bērniņa piedzimšana, kā arī jebkurus citus jautājumus par mazuļa attīstību un aprūpi – zīdīšanu, raudāšanu, miedziņu un dienas ritmu. Savukārt vecāku izglītojošās atbalsta grupu nodarbībās vecāki iegūst zināšanas par bērna veselīgu attīstību, emociju regulāciju, kā arī dalās pieredzē un saņem atbalstu no citiem grupas dalībniekiem.

2025. gadā atbalstu programmā “Piedzimstot bērniņam” saņēma 425 rīdzinieku ģimenes. Kā lielākos ieguvumus šajā programmā jaunie vecāki nosauc palīdzību adaptēties vecāku lomā, iespēju atpazīt un līdzsvarot savas un bērna emocijas, palīdzību bērna aprūpes prasmju stiprināšanā, kā arī to, ka šis pakalpojums vecākiem ir pieejams ģimenes mājās.

Lai saņemtu PEP mammu atbalstu, vismaz vienam no bērna vecākiem visa pakalpojuma laikā jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā. Ģimenēm jāpiesakās pakalpojumam līdz bērna astoņu mēnešu vecumam un programmas pakalpojumi jāsaņem līdz bērna viena gada vecumam. Plašāka informācija par iespēju un pieteikuma anketa pieejama mājaslapā www.piedzimstotberninam.lv, informāciju var iegūt pa tālruni 27333100 vai e-pastā piedzimstotberninam@sosbca.lv.

Atbalsta programmu īsteno Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un pakalpojums tiek finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta.

No 14. aprīļa Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā eriga.lv vecāki varēs iepazīties ar Rīgas izglītības iestāžu atvērto vasaras nometņu piedāvājumu.

Savukārt no 16. aprīļa plkst.10.00 tajā pašā pakalpojumu portālā eriga.lv varēs pieteikt savus bērnus uz izvēlētajām nometnēm.

Portālā būs iespēja pieteikties 40 nometnēm (1200 dalībniekiem). Kopā šovasar (ieskaitot slēgtās nometnes) ar pašvaldības līdzfinansējumu notiks 175 izglītības iestāžu nometnes (6661 dalībniekam).

Lai pieteiktos dalībai slēgtajās izglītības iestāžu nometnēs, bērnam vai jaunietim jābūt attiecīgās izglītības iestādes audzēknim.

Bērna pieteikšana nometnei:

  • Vecāks, portālā eriga.lv autorizējoties ar internetbanku vai e-parakstu, varēs redzēt bērna vecumam atbilstošas nometnes, to norises laiku un vietu, nometnes aprakstu, dalības maksu un kontaktinformāciju.
  • Pēc pieteikšanās vecāks savā e-pastā saņems automātiski sagatavotu līguma projektu par dalībnieka uzņemšanu nometnē.
  • Savukārt pēc pieteikuma apstrādes attiecīgā iestāde sazināsies ar vecāku, lai vienotos par nepieciešamo dokumentu kārtošanu.
  • Lai bērns varētu piedalīties nometnē, ir jānoslēdz līgums ar nometnes organizētāju par dalībnieka uzņemšanu, kā arī jāaizpilda speciāla anketa, kurā jānorāda ziņas par dalībnieku.

Pirms došanās uz nometni, vēlams iepazīties ar nometnes iekšējās kārtības noteikumiem un noskaidrot informāciju par lietām, kuras dalībniekam nepieciešams ņemt līdzi, kā arī uzzināt, kā tiek organizēta dalībnieku nokļūšana nometnes vietā un atgriešanās atpakaļ no tās.

Tāpat vecākiem jānoskaidro precīza nometnes adrese, kontakttālruņu numuri nometnes norises laikā, kā arī, kādi sadzīves apstākļi tiek nodrošināti nometnē.

Mūsdienu jauniešiem ir daudz ideju, jautājumu un domu par to, kā viņi varētu ietekmēt sabiedrībā notiekošo. Taču bieži vien trūkst drošas telpas, kur šīs idejas izteikt, apspriest un sākt pārvērst reālā iniciatīvā.

Lai veicinātu jauniešu līdzdalību, iniciatīvu un pārliecību par savām iespējām, biedrība “Es varu visu!” īsteno projektu “Jauniešu līdzdalības un iniciatīvas darbnīca NVO kapacitātes stiprināšanai” * .

Šī projekta ietvaros jaunieši tiek aicināti piedalīties interaktīvā darbnīcā un diskusijās, kas palīdzēs labāk izprast gan savas idejas, gan nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar mērķi stiprināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajos procesos un vienlaikus attīstīt arī biedrības kompetenci darbā ar jauniešiem, veidojot mūsdienīgas līdzdalības un sadarbības metodes.

Darbnīca jauniešiem: kā atrast ideju, kurai ir vērtība

Projekta centrālais notikums būs interaktīva jauniešu darbnīca, kuru vadīs uzņēmējdarbības un radošās domāšanas trenere Vita Brakovska.

Tā būs praktiska un domāšanu rosinoša nodarbība, kurā jaunieši:

  • iepazīs reālus jauniešu radītus projektus,
  • analizēs, kur rodas patiesi labas idejas,
  • uzzinās, kā atpazīt idejas, kurām ir reāls pieprasījums,
  • sāks veidot savas idejas jau nodarbības laikā.

Darbnīca nebūs tradicionāla lekcija – jaunieši aktīvi domās, diskutēs, analizēs un praktiski strādās pie idejām!

Kāpēc jauniešu līdzdalība ir svarīga?

Daudzi jaunieši izjūt, ka viņu balss sabiedrībā netiek pietiekami sadzirdēta vai ka viņiem trūkst iespēju iesaistīties sabiedriskajās iniciatīvās. Tajā pašā laikā nevalstiskajām organizācijām bieži vien ir izaicinājums atrast efektīvus veidus, kā jauniešus uzrunāt un iesaistīt. Šis projekts palīdz risināt abas šīs vajadzības vienlaikus:

  • jaunieši iegūst iespēju izteikt savas idejas un viedokli,
  • tiek veidota droša vide diskusijām un domāšanai,
  • biedrība iegūst dziļāku izpratni par jauniešu vajadzībām un redzējumu.

No idejām līdz iniciatīvai

Pēc darbnīcas notiks arī strukturētas darba sesijas, kurās jaunieši kopā ar fasilitatoru – kouču padziļināti analizēs savas idejas, vajadzības un iespējas iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Šo sesiju laikā tiks:

  • apkopoti jauniešu viedokļi un idejas,
  • analizētas iespējas attīstīt iniciatīvas,
  • veidoti secinājumi turpmākam darbam ar jauniešiem.

Projekta rezultātā tiks iegūta praktiska pieredze un jaunas pieejas jauniešu līdzdalības veicināšanai, kas palīdzēs attīstīt turpmākas iniciatīvas un projektus.

Norises vieta

Darbnīca notiks Rīgas NVO namā Ieriķu ielā 43a, 23.aprīlī plt.16.30.-20.00, ( ar kafijas pauzi) , un tajā aicināti piedalīties 10.–12. klašu jaunieši, kuri interesējas par idejām, uzņēmējdarbību, projektiem vai sabiedrisko līdzdalību. Piesakies arī tu! https://ej.uz/darbnicaarvitu

Projektu īsteno biedrība “Es varu visu!” un Kadrija Beirote sadarbībā biedrību “Zinis” un Vitu Brakovsku.

Kontakti:
Kadrija Beirote izaugsmesvietadaritajiem@gmail.com, http://www.varijadari.lv/

* Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgā katru mēnesi pieaug iedzīvotāju skaits, kuri saņem mājokļa pabalstu. To veicina gan lielāki izdevumi par mājokli, gan tas, ka no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir palielināti pabalsta aprēķina koeficienti. Līdz ar to daļai cilvēku pabalsts kļūst lielāks, bet citi, kuri iepriekš neatbilda kritērijiem, tagad var saņemt šo atbalstu.

Rīgā mājokļa pabalsts izmaksāts:

  • janvārī 9613 cilvēkiem 1 556 191,08 eiro apmērā;
  • februārī 9908 cilvēkiem 1 818 000,45 eiro apmērā;
  • martā 10 456 cilvēkiem 2 323 480,87 eiro apmērā.

Martā izmaksātā summa vēl var nedaudz mainīties. Izmaksātajās summās ietilpst gan mājokļa pabalsts par konkrēto mēnesi, gan pārrēķins par iepriekšējiem mēnešiem. Vēl 412 personām mājokļa pabalsts kopā 41 154,04 eiro apmērā ir piešķirts, bet vēl nav pārskaitīts.

Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par
pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.

Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa lietošanu. Mājokļa uzturēšanas izdevumi ir maksa par apsaimniekošanu, īri un pakalpojumiem (apkuri, elektroenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem).

Atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai netiek piešķirts automātiski visiem rīdziniekiem. Pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtēšana attiecas uz visiem – mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, tiek vērtētas ik pēc sešiem mēnešiem, bet mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, – reizi trīs mēnešos.

Izvērtēšanā tiek ņemti vērā vairāki faktori: mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis, tai skaitā katras personas rīcībā esošie kustamie un nekustamie īpašumi, kā arī uzkrātie naudas līdzekļi. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Savukārt, lai izvērtētu ienākumus, katrai personai mājsaimniecībā jāiesniedz Rīgas Sociālajā dienestā ienākumus apliecinoši dokumenti par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem (to skaitā obligāti iesniedzamie dokumenti ir arī kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti), kā arī kvītis par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts informē, ka 2026. gadā realizētās atbalsta programmas “Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā” pieejamais finansējums ir pilnībā izsmelts.

Visiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši pieteikumus un gaida lēmumu, tas tiks sniegts 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Aicinām uzņēmējus, kuri interesējas par dalību programmā, savlaicīgi iepazīties ar programmas nosacījumiem un sākt pieteikuma sagatavošanu nākamajam gadam. Pieteikumu iesniegšana tiks sākta 2027. gada 1. februārī.

Plašāka informācija par atbalsta programmu pieejama šeit. Kopējais programmas finansējums ir 250 000 eiro. Atbalstam varēja pieteikties komersanti ar publiski pieejamām komerctelpām Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu par Gaisa tilta pārbūves projektēšanu. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 5.maija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 12 mēnešiem.

Projektēšana tiks veikta, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā, vienlaikus nosakot, ka pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā visā būvdarbu periodā, kas provizoriski plānots līdz trīs gadiem, tiek veikta autoruzraudzība.

Projektā tiks pārskatīta satiksmes organizācija, kā arī tilta galvenie tehniskie parametri. Braukšanas joslu skaits netiks mainīts, vienlaikus paredzot nelielas izmaiņas joslu platumos, lai uzlabotu to funkcionalitāti un satiksmes plūsmas caurlaidību.

Projekts ietvers arī jauna tuneļa izbūvi savienojumā ar Klijānu ielu, kas paaugstinās satiksmes efektivitāti un mazinās konfliktu punktus. Abās tilta pusēs paredzēts izbūvēt dalītu veloceļu ar ietvi, tādējādi būtiski uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot ērtāku mobilitāti visiem satiksmes dalībniekiem.

Iespēju robežās tiks saglabāti atsevišķi vēsturiskie tilta elementi, tostarp atbalstsienu mūris, lai saglabātu objekta kultūrvēsturisko vērtību.

Plānots pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai būvdarbu laikā, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku un drošāku satiksmes kustību.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā EIS.

Iestājoties siltākam laikam un tuvojoties Lieldienu brīvdienām, pakāpeniski atsākta ziemas sezonā pārtrauktā galvaspilsētā ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb tā dēvēto brīvkrānu darbība. Plānots, ka līdz nedēļas nogalei pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” pieslēgs teju visus no gandrīz 50 galvaspilsētā uzstādītajiem brīvkrāniem, bet pārējie sāks darboties tūlīt pēc svētkiem.

“Priecājos, ka jau tagad, tuvojoties Lieldienām, rīdzinieki un pilsētas viesi varēs izmantot gandrīz visus brīvkrānus. Veidojot jaunās dzeramā ūdens uzpildes vietas, šogad mēs turpinām īstenot iedzīvotāju vēlmes – tīrs dzeramais ūdens publiskajā telpā ir viena no mazajām, bet svarīgajām ērtībām,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pērn Rīgā uzbūvēja desmit jaunus brīvkrānus un kopumā to skaits galvaspilsētā jau sasniedzis 47. Šogad brīvkrānus plānots izbūvēt vēl 16 vietās, kur tiek realizēti lielie infrastruktūras projekti – Mūkusalas promenādē, mobilitātes punktos, pie jaunajiem veloceļiem, kā arī Vecāķu pludmalē.

Savu darbību ziemā nepārtrauc tikai četri no SIA “Rīgas ūdens” pārziņā esošajiem brīvkrāniem (Jūrmalas gatvē 133, pie Voleru ielas 65, pie Mazās Vējzaķsalas 17 un Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6), bet pārējie tiek ieziemoti un darboties atsāk pavasarī.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā: https://www.rigasudens.lv/lv/udens-brivkranu-karte

Pērn uzstādīto brīvkrānu atrašanās vietas:

  • Sarkandaugavas kalna parks;
  • Gaileņu iela 14 (Jaunciems);
  • Pļavnieku parks (Andreja Saharova iela 35);
  • Zasulauka manufaktūras parks (Fridriha Candera iela);
  • Slimnīcas iela 8b (Bolderāja);
  • Čiekurkalna 4. šķērslīnija 7;
  • Vienības gatve pie Olīvu ielas;
  • Višķu ielas skvērs (Ķengarags);
  • Uzvaras parks (pretī Hermaņa ielai 19);
  • Šmerļa iela.

Brīvkrānu izveides programmu sāka 2022. gadā. Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu ierīkošana notiek sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu un apkaimju biedrībām, vadoties no iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.

Trešdien, 8. aprīlī, plkst. 9.30 Dienvidu tilta 4. kārtas būvobjektā notiks Rīgas pašvaldības preses konference, kurā informēs par 2026. gada būvniecības sezonas prioritātēm, nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem un plānotajiem darbiem pilsētā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Preses konference notiks Jelgavas šosejas kreisajā brauktuvē (virzienā uz Jelgavu). Norises vietas precīza lokācija pievienota kartē.

Ņemot vērā, ka pasākums notiks aktīvā būvobjektā, lūdzam mediju pārstāvjus iepriekš pieteikt savu dalību, rakstot uz e-pastu kristine.vitola@riga.lv līdz 7.aprīļa plkst.13.00. Dalībniekiem būs jālieto aizsargķivere un atstarojošā veste – nepieciešamais ekipējuma daudzums tiks nodrošināts atbilstoši pieteikto dalībnieku skaitam.