British Council pārstāvniecība Latvijā organizē piecu dienu mācības esošajiem un topošajiem kopienu līderiem, ko vadīs starptautisks eksperts no Lielbritānijas.

Mācības sniegs dalībniekiem zināšanas, prasmes un motivāciju nākotnē realizēt vietējā mēroga aktivitātes un projektus, kas veicinās pozitīvas pārmaiņas kopienās.

Ikviens, kurš grib ko mainīt savā kopienā, organizācijā vai dzīves vietā, kuram ir motivācija to darīt, bet pietrūkst iedrošinājuma, zināšanu vai prasmju, var pieteikties mācībām, aizpildot anketu līdz 2019. gada 3. maijam.

Mācības notiks Rīgā no 14. līdz 18. maijam projekta “Darbīgās kopienas” ietvaros. Darba valoda – angļu.

Uzturēšanās (naktsmītnes) un ēdināšana tiks nodrošināta, dalībniekiem būs jāsedz transporta izmaksas uz/no apmācību vietas.

Saziņai:
Kristine Leontjeva

Projekta “Darbīgās kopienas” vadītāja

M +371 29346386 | kristine.leontjeva@britishcouncil.lv

Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti satiekas Viļņā

Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti satiekas Viļņā

Norisinājies jau otrais The Baltic Meetup forums

Šī gada 20. un 21. martā Rīgas Apkaimju alianses valdes locekļi un apkaimju biedrību pārstāvji, kā arī biedrības Free Riga pārstāvis piedalījās Co-urbanism 2019 un vienlaikus “The Baltic Meetup” otrajā forumā. Tikšanos šogad organizēja Lietuvas puse – Laimikis.lt, kas nodarbojas ar pilsētvides spēļu un pētījumu organizāciju, pulcinot kopā Tallinas, Viļņas un arī Rīgas kopienu pārstāvjus.

“The Baltic Meetup – Baltijas valstu apkaimju aktīvistu tikšanās un pieredzes apmaiņas ideja radās Rīgā, kur 2018. gadā notika pirmais šāds forums. Mums ir patiess prieks, ka foruma idejai ir turpinājums, un tas notiks arī 2020. gadā jau Igaunijā, Tallinā”, saka Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

Pasākuma pirmajā dienā, 20. martā tā dalībnieki piedalījās Starptautiskās Laimes dienas svinībās Kauņā, kurā iepazinās ar kopienu plānošanas rīkiem un svētku dienai pieskaņotajiem publiskajiem pasākumiem. Kauņa Laimes dienas svētkus rīkoja jau otro gadu pēc kārtas, sadarbībā ar NVO izveidojot pilsētā 130 notikumu vietas – sākot no nelielas foto izstādes poliklīnikas telpās, līdz iekškvartāla mākslas pagalmam. Kauņa 2022. gadā kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, tāpēc Laimes dienas svinības ir viens no ģenerālmēģinājumiem iesaistīt pilsētas iedzīvotājus kultūras dzīves procesos. Šim mērķim notiek aktīva sadarbība starp Kultūras galvaspilsētas galveno biroju un apkaimju aktīvistiem, kuriem tiek deleģēta vēstnešu loma (Fluxus Labas!).

Pasākuma otrajā dienā, 21. martā vienā no Viļņas apkaimēm izveidotā kafejnīcā Viļņā notika praktiskais forums, kurā dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalījās ar savu kopienu pieredzi, kas saistīta ar kopienu attīstību saistītām iniciatīvām.

Piemēram, Brasas apkaimes pārstāve Inese Auziņa dalījās ar savu pieredzi par kopienas veidotu brīvdabas izrādi “Brasa. Pumpurs. Spēks.”, kur A. Pumpura eposs “Lāčplēsis” izspēlēts dažādās Brasas apkaimes vietās, pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Jāzeps Bikše no Free Riga stāstīja par pilsētā neizmantotu un pamestu ēku pagaidu apdzīvošanas kustību, kas ir aktuāls jautājums ikvienā lielpilsētā. Savukārt Kaspars Spunde no Čiekurkalna attīstības biedrības – par savas apkaimes kopienas realizētajām iniciatīvām un paša izaugsmi no ierindas apkaimes iedzīvotāja līdz biedrības izveidotājam un vadītājam.

Tallinas aktīvisti stāstīja par lielmēroga dzīvojamās apkaimes Lasnamee, kas pēc sava apbūves tipa salīdzināms ar Purvciemu, iedzīvotāju aktivizēšanu, izmantojot kopienas dārza ideju, un projektu, kurā sociālo mājokļu attīstītājs sadarbojas ar pilsētvides aktīvistiem, algojot tos apkaimes mikroklimata uzlabošanas jautājumu izpētei un darbam.

Pasākuma saimnieki – viena no Viļņas apkaimes kopienām – “Miesto laboratorija” dalījās ar savu pieredzi kopienas kafejnīcas izveidē un eksperimentālā iekštelpu dārza uzturēšanā. Arī Kauņas aktīvistu prezentācijā tika apskatīts kopienas dārza jautājums. Te dārzs veidots uz kādreizējā militārā poligona zemes, kuram tagad rasts jauns un kopienu vienojošs pielietojums.

The Baltic meetup

The Baltic meetup

The Baltic meetup

The Baltic meetup

Š.g. 11. septembrī Rīgas Apkaimju aliansei oficiāli pievienojās vēl divas šogad dibinātas biedrības – Āgenskalna apkaimes biedrība un Purvciema apkaimes biedrība. Līdz ar šiem diviem jaunpienācējiem Rīgas Apkaimju aliansē ietilpstošo biedrību skaits pieaudzis līdz divpadsmit.

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Aliansi 2018. gada sākumā dibināja desmit aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības.

“Organizācija, kurā šobrīd apvienojušās divpadsmit Rīgas apkaimju biedrības un kuras jau šobrīd pārstāv vairāk kā 200 000 Rīgas iedzīvotāju intereses, ir nopietns spēks, ar kuru nevar nerēķināties. Tāpēc mēs, apkaimju eksperti, sevi redzam kā Rīgas pašvaldības stratēģisko partneri ilgtspējīgas un efektīvas pilsētas plānošanā”, teic Rīgas Apkaimju alianses (RAA) valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

No 58 Rīgas apkaimēm šobrīd deviņpadsimt apkaimēs ir izveidojušās apkaimju biedrības. Taču ir droši prognozējams, ka apkaimju kustība turpinās augt un attīstīties. 2017. gadā vien Rīgā dibinātas četras jaunas apkaimju biedrības, šogad divas, un, cik zināms, tapšanas procesā ir vēl vismaz divas biedrības. RAA ir uzņēmusies sekmēt jaunu apkaimes biedrību rašanos, konsultējot un sniedzot praktisku palīdzību pilsoniski aktīvajiem apkaimju entuziastiem.

Dalība apkaimju biedrības vienojošā organizācija – RAA – ļauj stiprināt katras atsevišķi ņemtās biedrības kapacitāti, veidojot vienotu un spēcīgu komunikāciju ar valsts un pašvaldības iestādēm savu interešu un ideju aizstāvībā. Tā, piemēram, šobrīd RAA dienas kārtībā ir virzīt līdzdalības budžetēšanas (participatory budgeting) sistēmas ieviešanu Rīgā, kas ļautu rīdziniekiem lemt par noteiktas daļas no savas pilsētas budžeta izlietojumu. Līdzdalības budžetēšana jau vairākus gadus sekmīgi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, t.sk., arī Lietuvā un Igaunijā.

RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, vērsties pēc konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības. Šobrīd aliansē ietilpst 12 biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, Āgenskalna Apkaimes biedrība, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Purvciema Apkaimes biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Kopumā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.

Š.g. 23. maijā Rīgas Apkaimju alianse (RAA), kura apvieno 10 aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības, bija aicinājusi medijus un citus interesentus uz savu pirmo preses brīfingu, kura laikā alianses valdes locekļi – Alija Turlaja, Kaspars Spunde, Igors Roms un Māris Jansons iepazīstināja auditoriju ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem.

Kopumā vērojama situācija, ka pilsoniskā sabiedrība Rīgā pēdējos gados ir būtiski augusi. Rīdzinieki arvien vairāk pieskata un seko līdzi pilsētā notiekošajiem procesiem un meklē atbildes uz jautājumiem, kas tieši skar dzīves kvalitāti pilsētā. Šo līdzdalības procesu lielā mērā stimulē un nodrošina aktīvas iedzīvotāju kopienas apkaimēs, kuras ikdienā nodarbojoties ar savas apkaimes dažādu sadzīvisku, visbiežāk infrastruktūras, drošības, mobilitātes, dažādu pakalpojumu pieejamības jautājumu risināšanu, rīko saliedējošus pasākumus, kā arī veic iedzīvotāju pilsonisku aktivizēšanu.

Par galveno tēzi RAA valdes priekšsēdētāja A.Turlaja izvirzīja redzējumu par aliansi kā Rīgas domes stratēģisko partneri: “Uzskatām, ka Rīgas apkaimju biedrības kā apkaimju vajadzību vislabākie pārzinātāji un vietējās kopienas līderi ir līdz šim par maz novērtēts, bet būtisks Rīgas pašvaldības stratēģiskais partneris, kas ļauj pilsētu plānot efektīvi un ilgtspējīgi. Šis ir lielisks resurss jebkurai gudrai pilsētas pārvaldei, lai nodrošinātu pilsētas attīstību un veidot tādu pilsētu, lai cilvēki šeit gribētu dzīvot un uzņēmēji darboties!”.

Ikviena apkaimes biedrība ir tuvāk stāvoša iedzīvotājiem nekā jebkura cita pašvaldības vai valsts struktūra. Tāpēc var droši uzskatīt, ka caur apkaimju biedrībām var tikt realizēts tiešajai demokrātijai pietuvināts pilsētas pārvaldes modelis, kur iedzīvotāji aktīvi un regulāri piedalās savas pilsētas veidošanā un attīstībā. RAA uzskata, ka tieši šādi jāattīstās pilsoniskai sabiedrībai, nevis tikai reizi četros gados jāpiedalās (ja vispār) pašvaldības vēlēšanās. Turklāt pašreiz esošais līdzdalības formāts, kas tiek izmantots pilsētas plānošanā, t.s., sabiedriskās apspriešanas, nav uzskatāmas par sabiedrības līdzdalību. Pēc būtības tā ir vien sabiedrības informēšana, bet ne iesaiste.

Kā vienu no primārajiem uzdevumiem RAA uzskata nepieciešamību stiprināt apkaimju biedrību kapacitāti, lai tās varētu vēl produktīvāk un kvalitatīvāk (bez aktīvistu izdegšanas) darboties kā komunikators starp iedzīvotājiem un pašvaldību, pildot partnera lomu. “Mēs aicināsim pašvaldību domāt, un esam gatavi kopā atrast labāko veidu, kā atbalstīt, ta­­jā skaitā arī finansiāli, kopienu darbu Rīgā”, teic A. Turlaja.

Vienlaikus ir jāpanāk procesa vienkāršošana, saskaņojot iedzīvotāju un kopienu iniciatīvas. Apkaimju biedrības īsteno projektus, kas ir 100% vērsti uz iedzīvotāju labumu, taču bieži vien prasa pārāk daudz administratīvo resursu. Tāpēc RAA rosina, ka Rīgas pašvaldībā jābūt vienai saziņas personai, kura ciešā sadarbībā ar apkaimēm koordinē iniciatīvu projektus un veic saskaņošanas procedūras starp departamentiem, patstāvīgi apstrādā informāciju un nodod to tālāk, panākot vajadzīgo rezultātu. Tas prasītu pilnībā mainīt sadarbības kultūru starp Rīgas domes departamentiem, kā arī lauzt esošo neefektīvo informācijas apmaiņas un saskaņošanas sistēmu, kuras dēļ daudzi iedzīvotāji nespēj īstenot iniciatīvas, jo pietrūkst zināšanas un laika, kā arī rodas dažādi šķēršļi, ar kuriem tie nav bijuši gatavi saskarties.

RAA iestājas par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu Rīgas pilsētas pašvaldībā un vēlas deleģēt apkaimju līderus dažādās Rīgas domes konsultatīvajās padomēs, darba grupās. Ir jāpanāk vienošanās ar pašvaldību par iedzīvotāju pārstāvniecību pie lēmumu pieņemšanas – tas nozīmē, ka apkaimju ekspertu viedoklis ir obligāti ņemams vērā pirms jebkuras nozīmīgas ieceres pilsētā, turklāt tās pirmsprojekta stadijā.

Daļa no pašvaldības budžeta ir jānovirza biedrību un iedzīvotāju lemšanai par tā izlietojumu: pirms ikgadējā pilsētas budžeta veidošanas procesa, katrai Rīgas izpilddirekcijai būtu jāaicina apkaimju biedrības sniegt savus priekšlikumus attiecībā uz prioritāri nepieciešamajiem uzlabojumiem savā apkaimē. Veidi un instrumenti, kādā veidā nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta apkaimēs, ir dažādi. Viens no jau izskanējušajiem variantiem ir rēķināt pēc katras apkaimes nomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoma, un noteiktu daļu novirzīt projektiem attiecīgajās apkaimēs.

Tāpat viens no RAA uzdevumiem būtu jaunā līmenī attīstīt sadarbību ar Latvijas mācībspēkiem dažādu pētījumu veikšanai par apkaimju dzīves kvalitāti, vidi, ekonomiku un citiem jautājumiem. Bieži vien pietrūkst elementāra statistika un arī padziļināti pētījumi, kas varētu palīdzēt veidot argumentācijas bāzi vai atrast labākos risinājumus dažādām ar pilsētvides tēmām saistītos projektos.

Savā turpmākajā darbībā RAA visiem iespējamiem veidiem centīsies sekmēt jaunu Rīgas apkaimju biedrību veidošanos, it sevišķi tādās lielapdzīvotās apkaimēs kā Pļavnieki, Purvciems, Imanta, Zolitūte un Ziepniekkalns.  Tādēļ vairākas reizes gadā tiks organizēti atvērtie pasākumi, kuros satikties aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi. RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, droši vērsties pēc palīdzības un konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

 

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  otro uzsaukumu – apkaimju iniciatīvu projektu īstenošanai Rīgas pilsētā 2018.gadā.

Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību,  brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij. Konkursu rīko, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Maksimālais finansiālais atbalsts vienam projektam ir 2 500 eiro. Savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1000 eiro.

2018. gada 2. uzsaukuma projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 01.07.2018. līdz 31.10.2018.

 

Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2018. gada 21. maija plkst. 14.00 RD IKSD Klientu apkalpošanas centrā, K.Valdemāra ielā 5, kā arī jānosūta elektroniskā formā uz e-pastu sanita.lace@riga.lv ar norādi “Pieteikums konkursam”.

 

Papildu informācija par konkursa nolikumu, pieteikuma dokumentācija un cita informācija atrodama http://www.iksd.riga.lv/public/93210.html

 

Rīgas apkaimju biedrības veidos vienotu nevalstisku organziāciju

Šī gada 28. februārī plkst. 19.00 Rīgā, kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Rīgas apkaimju alianses (RAA) dibināšanas sapulce. Jaunā nevalstiskā organizācija (NVO) tiek veidota, lai apvienotu visas aktīvās Rīgas apkaimju biedrības, tādējādi stiprinot to jaudu un pozīcijas komunikācijā ar valsts un pašvaldības iestādēm.

Ideja par Rīgas apkaimju alianses izveidi radās tieši pirms gada, kad pirmo reizi apkaimju biedrību pārstāvji pulcējās kopīgā sanāksmē, lai pārrunātu savas darbības aktuālos jautājumus un izaicinājumus. Pēdējos pāris gados vērojams pilsoniskās aktivitātes straujš pieaugums, kas vairākās Rīgas apkaimēs ir rezultējies apkaimju biedrību kustībā. 2017. gadā vien dibinātas trīs jaunas apkaimju biedrības, un šobrīd to skaits tuvojas diviem desmitiem. Jāsecina, ka cilvēki vairs nevēlas samierināties ar pasīvu dalību savas apkaimes un pilsētas pārvaldē, vien reizi četros gados atdodot savu balsi pašvaldības vēlēšanās par kādu no politiskajām partijām.

Rīdzinieku veidotās kopienas un biedrības, kuras tur rūpi par savām apkaimēm un pieskata pilsētas attīstību, kļūst arvien profesionālākas un zinošākas, tāpēc spēku konsolidācija ir nākamais loģiskais solis to attīstībā.

Topošās Rīgas apkaimju alianses mērķis būs līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās.

Līdz ar alianses dibināšanu apkaimju biedrības vēlas panākt lielāku ietekmi un atsaucību darbā ar Rīgas pilsētas un valsts iestādēm, stiprinot Rīgas iedzīvotāju piederības sajūtu pilsētai un vairojot rīdzinieku līdzatbildību par Rīgā notiekošajiem procesiem. Ar laiku RAA varētu pretendēt uz pašvaldības konsultatīvā partnera lomu, kuras viedoklī ieklausās un respektē pilsētas vadība un institūcijas, vienlaikus iegūstot lielisku komunikācijas kanālu un atgriezenisko saiti ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem.

Šobrīd savu dalību Rīgas apkaimju alianses dibināšanas sapulcē ir apstiprinājušas sekojošas Rīgas apkaimju biedrības:

1) Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai;
2) Biedrība “Berģinieki”;
3) Biedrība “Brasa”;
4) Biedrība “Free Riga” (Lastādija);
5) Biedrība “Kundziņsala”;
6) Biedrība “Vecdaugavieši”;
7) Bieriņu apkaimes attīstības biedrība;
8) Čiekurkalna attīstības biedrība;
9) Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība;
10) Mežaparka Attīstības biedrība;
11) Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība;
12) Sarkandaugavas attīstības biedrība;
13) Teikas apkaimes biedrība;
14) Vecāķu biedrība;
15) Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Rīgas apkaimju alianses sapulcē plānots apstiprināt alianses statūtu galējo redakciju, ievēlēt valdi, kā arī vienoties par citiem svarīgiem darbības principiem. RAA arī pēc nodibināšanas būs atvērta jaunu biedru uzņemšanai, vienlaikus sekmējot arī pašu biedrību rašanos Rīgas apkaimēs, kur to vēl nav, daloties ar savām zināšanām un pieredzi.

Papildinformācija:
Alija Turlaja
tālrunis 26446757
sarkandaugavai@gmail.com

Kaspars Spunde
tālrunis 29273563
biedriba@ciekurkalns.lv