LSKA uzsāk īstenot projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

Noslēdzies NVO konsultāciju mēnesis NVO namā.

Noslēdzies NVO nama rīkotais konsultāciju mēnesis, kas visa marta garumā sniedza atbalstu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Iniciatīvas ietvaros tika nodrošinātas 34 bezmaksas tiešsaistes konsultācijas, kuru laikā dalībnieki saņēma profesionālus padomus un individuālu atbalstu grāmatvedības, juridiskajos un projektu vadības jautājumos.

Konsultācijas vadīja pieredzējušas nozares ekspertes. Grāmatvedības jautājumos dalībniekus konsultēja Ingrīda Lejniece – grāmatvedības kursu un semināru pasniedzēja, kā arī autore publikācijām par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem. Juridiskās konsultācijas nodrošināja Kitija Kalsnava, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore un ilggadēja NVO konsultante. Savukārt projektu vadības jomā konsultācijas sniedza Alise Vītola, lektore ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi NVO projektu izstrādē un īstenošanā.

Aktuālākie jautājumi un tendences

Juridisko konsultāciju laikā visbiežāk tika risināti jautājumi par statūtu grozījumiem, valdes pārvēlēšanu un revīzijas institūciju izveidi. Kā norāda Kitija Kalsnava, statūtu grozījumu nepieciešamība visbiežāk rodas organizācijām attīstības gaitā, pielāgojot pārvaldības struktūru praktiskajām vajadzībām. Tāpat tika akcentētas izmaiņas administratīvajos procesos, piemēram, vienkāršotā kārtība datu aktualizēšanai Uzņēmumu reģistrā.

Projektu vadības konsultācijās dominēja interese par praktiskiem rīkiem projektu sagatavošanai, biežāk pieļautajām kļūdām un finansējuma piesaistes iespējām. Alise Vītola uzsver, ka NVO arvien aktīvāk meklē veidus, kā paplašināt savu darbību, izmantojot gan vietējos, gan Eiropas finansējuma instrumentus, tostarp Erasmus+ programmu, kā arī apsver sociālās uzņēmējdarbības iespējas.

Grāmatvedības konsultācijās tika aplūkots plašs jautājumu loks – sākot no saimnieciskās darbības uzskaites sabiedriskā labuma organizācijās līdz projektu finanšu plūsmas uzskaitei, nodokļu piemērošanai, PVN reģistrācijas kritērijiem un gada pārskatu sagatavošanai. Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju saņemt individuāli pielāgotus ieteikumus konkrētām situācijām.

Dalībnieku atsauksmes apliecina konsultāciju mēneša kvalitāti. Konsultācijas tika raksturotas kā “ļoti vērtīga iespēja noskaidrot konkrētus jautājumus”, “izcilas un noderīgas”, kā arī “profesionālas un kvalitatīvas”. Īpaši tika izcelta individuālo konsultāciju pievienotā vērtība un ekspertu atsaucība.

Konsultāciju mēnesi rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nozaru ekspertiem.

Izsludināta apspriede ar ieinteresētajiem piegādātājiem par tehniskās apsardzes pakalpojuma iepirkumu pirmsskolās

Rīgas pašvaldība izsludinājusi apspriedi ar ieinteresētajiem pakalpojuma sniedzējiem iepirkumā par tehniskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Apspriedes mērķis ir apzināt tirgus situāciju un sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma procedūras dokumentāciju pirms iepirkuma izsludināšanas, kvalitatīvāku un pamatotāku piedāvājumu sagatavošanu, risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, efektīvāku komunikāciju starp pasūtītāju un piegādātājiem, kā arī veicināt caurskatāmību un godīgu veicināt konkurenci iepirkumā.

Apsardzes pakalpojuma centralizācija un nodošanā ārpakalpojumā ļaus samazināt administratīvo resursu izmantošanu un kopējās apsardzes izmaksas, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo drošības pasākumu kopumu pirmsskolu iestādēs.

Rīgā uz noteiktu laiku vairāku ielu posmos ievieš autotransporta stāvēšanas aizliegumu

Vairākos galvaspilsētas ielu posmos tuvākajā laikā uzstādīs ceļa zīmes “Stāvēt aizliegts”. Ierobežojumi būs spēkā noteiktās nedēļas dienās, dažādos laikos, dažādās ielas pusēs – atkarībā no ēku pāra un nepāra numerācijas. Pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izmaiņas satiksmes organizācijā veic, lai uzlabotu ielu uzturēšanas darbu kvalitāti.

Izmaiņas tiks ieviestas:

1.) No 31. marta Dzelzavas ielas posmā no G.Astras līdz Ulbrokas ielai.

  • No Ulbrokas ielas līdz G.Astras ielai nepāra numuru pusē otrdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.
  • No Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai pāra numuru pusē pirmdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

2.) No 1. aprīļa Kokles ielas posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Hermaņa ielai.

  • No Kokles ielas Nr.17 ielas līdz Hermaņa ielai nepāra numuru pusē – pirmdienās no plkst.0.00 līdz 7.00.
  • No Mazās Nometņu ielas līdz Kokles ielai Nr.12 pāra numuru pusē – trešdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

3.) No 1. aprīļa Sermuliņu ielas posmā no Pētersalas līdz Ūmeo ielai.

  • Pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • Nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

4) No 2.aprīļa Buļļu iela posmā no Dzirciema līdz Saulgožu ielai.

  • No apļa līdz Spilves ielai ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Saulgožu ielas līdz aplim otrdienās no plkst. 09.00 līdz 16.00.

5) No 7. aprīļa Kleistu ielā no Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam.

  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam nepāra numuru pusē – ceturtdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Anniņmuižas bulvāra līdz Kurzemes prospektam pāra numuru pusē – otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.

6) No 8. aprīļa Lokomotīves ielas posmā no Bultu līdz Višķu ielai.

  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai pāra numuru pusē otrdienās no plkst. 9.00 līdz 16.00.
  • No Višķu ielas līdz Bultu ielai nepāra numuru pusē ceturtdienās no plkst.9.00 līdz 16.00.

Galvaspilsētā šonedēļ pabeigs brauktuvju un tiltu uzkopšanu pēc ziemas

Rīgā šonedēļ vēl turpinās ielu uzturēšanas darbi, kuru laikā no brauktuvēm pēc ziemas sezonas tiek savāktas smiltis un citi atkritumi. Savukārt ietvju sakopšana pilsētā turpināsies visu aprīli.

Līdz šim attīrītas tekņu zonas uz tiltiem 53 km garumā un ielās – 958 km garumā. Kopumā pašvaldības uzturēšanā ir 504 objekti, un darbus veic 23 tehnikas vienības. Šobrīd darbi gandrīz pilnībā pabeigti pilsētas kreisajā krastā, bet labajā krastā tie aktīvi turpināsies arī šonedēļ.

Pagājušajā nedēļā ietvju tīrīšanas darbos tika iesaistītas 15 tehnikas vienības un nobraukti 1231 km: labajā krastā 393 km, savukārt kreisajā 838 km. Savākto smilšu apjoms sasniedz 98 kubikmetrus, no kuriem 24 kubikmetri savākti labajā krastā, bet 74 – kreisajā.

Šonedēl darbi tiks pabeigti sekojošajās apkaimēs: labajā krastā – Sarkandaugavā, Mīlgrāvī, Dārzciems, Purvciems, Vecmīlgrāvis, savukārt kreisajā krastā – Bolderāja, Daugavgrīvā, Zolitūdē, Āgenskalnā, Šampēterī, Mūkupurvā, Ziepniekkalnā, Bišumuižā un Torņakalnā.
Turpmāk tiks tīrītas pilsētas ietves atkārtotā ciklā.

Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā darbi tiek veikti ar četrām kompakta izmēra autovienībām, pielāgojot tās šaurajām vecpilsētas ielām. Šajā sezonā savāktais smilšu daudzums ir 40 kubikmetri. Darbi turpināsies arī aprīlī.

“Skalbes” ievieš tiešsaistes čata funkciju krīžu atbalsta saņemšanai

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” paplašina Rīgas domes diennakts konsultatīvā krīžu tālruņa pakalpojumu, ieviešot tiešsaistes čata funkciju, kas iedzīvotājiem sniegs papildu iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu rakstiskā formā.

Jaunā čata funkcija būs pieejama no 2026. gada 1. aprīļa līdz 15. novembrim, katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00. Tā darbosies līdzās jau esošajiem krīžu tālruņiem 27722292 un 67222922, kur palīdzība pieejama diennakts režīmā.

Čata ieviešanas mērķis ir padarīt psihoemocionālo atbalstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem saziņa rakstiskā formā šķiet drošāka vai ērtāka. Nereti cilvēkiem krīzes situācijā ir grūti runāt par savām emocijām – čats var kļūt par pirmo soli palīdzības meklēšanā.

“Daļai cilvēku rakstīt ir vieglāk nekā runāt. Īpaši brīžos, kad emocijas ir ļoti intensīvas un tādēļ vārdos izteikt notikušo ir izaicinoši. Čata iespēja var palīdzēt pārvarēt šo barjeru un uzrunāt speciālistu,” norāda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji.

Čatā iedzīvotāji varēs saņemt profesionālu psihoemocionālu atbalstu, tostarp atbalstu krīzes situācijās un informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” jau gandrīz 30 gadus nodrošina psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, palīdzot pārvarēt grūtības, sakārtot domas un emocijas, kā arī rast risinājumus sarežģītās dzīves situācijās.

Čats būs pieejams biedrības “Skalbes” mājaslapā www.skalbes.lv

Čata darba laiks:

  • katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00
  • no 01.04.2026. līdz 15.11.2026.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas pašvaldības speciālistes gūst panākumus konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2025”

Pasaules sociālā darba mēneša noslēgumā 27. martā notika Labklājības ministrijas konkursa “Gada balva sociālajā darbā 2025” apbalvošanas pasākums. Jau trīspadsmito gadu tika godināti izcilākie sociālā darba speciālisti, un no piecām nominācijām divās uzvarēja Rīgas pašvaldības pārstāves.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2025” tika apbalvota Gunita Nortija, Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece darbā ar ģimeni un bērniem. G. Nortija ir augsti profesionāla, ētiska un cilvēciska speciāliste, kura izceļas ar spēju ieraudzīt klientu stiprās puses, veidot uzticību un iesaisti. Viņa radoši un kompetenti risina sarežģītas situācijas, aktīvi sadarbojas starpprofesionālā komandā un veicina vienotas sociālā darba prakses attīstību. G. Nortijas komunikācijas prasmes, empātija un emocionālā noturība padara viņu par uzticamu kolēģi un iedvesmojošu profesionāli, kura ar savu darbu ceļ sociālā darba prestižu un pie kuras klienti atgriežas paši. Viņas darbs prasa plašas zināšanas, ātru un konstruktīvu reakciju, kā arī spēju pielietot dažādas sociālā darbinieka lomas – informēt, konsultēt un koordinēt.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025” tika apbalvota Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore. Solvita ir viena no nozares līderēm, kura mērķtiecīgi īsteno būtiskas pārmaiņas ilgstošās sociālās aprūpes sistēmā, pārvēršot sociālās aprūpes centru par modernu, cilvēkcentrētu aprūpes centru. Viņas vadībā ieviesti inovatīvi risinājumi demences aprūpē, uzlabota vide, darba apstākļi un ieviesti ilgtspējīgi infrastruktūras risinājumi. S. Rudoviča aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā, pārstāvot sociālās aprūpes institūcijas valsts līmenī un veicinot sabiedrības izpratni par aprūpes nozīmi. Kā pieredzējusi pasniedzēja Latvijas Universitātē un Rīgas 1. medicīnas koledžā viņa māca sociālo gerontoloģiju, aprūpi un rehabilitāciju, kā arī personīgi iesaistās praktikantu sagatavošanā. S. Rudoviča ir vadītāja ar stratēģisku domāšanu, empātiju un augstu profesionālo stāju, kura ar savu darbu stiprina sociālās aprūpes prestižu un iedvesmo kolēģus visā nozarē.

Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē un sociālā darba jomā (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus, kā arī popularizēt un veicināt sociālā darba jomas attīstību, profesiju prestižu un labo praksi.

Rīgā plānots aktualizēt palīdzības sniegšanas kārtību bezpajumtniekiem

Saskaņā ar rīcības plānu “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā” līdz 30. aprīlim spēkā ir pagarinātais patversmju un naktspatversmju darba laiks. Tomēr silto laikapstākļu dēļ pakāpeniski samazinās bezpajumtnieku skaits, kuri izmanto šos pakalpojumus.

Rīgas domes 2007. gadā apstiprinātais rīcības plāns palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos šogad tiks pārskatīts, aktualizējot iesaistīto institūciju sadarbības kārtību un juridiskos aspektus, jo esošais dokuments vairs neatbilst mūsdienu situācijai. Plāna mērķis ir noteikt pasākumus, lai Rīgas pašvaldībā teritorijā novērstu gadījumus, kad nelabvēlīgos laika apstākļos tiek apdraudēta bezpajumtnieku veselība un dzīvība.

Līdz 26. martam kopā sešās patversmēs/naktspatversmēs nakšņoja vidēji 600 cilvēki dienā. Salīdzinājumam – 2025. gada martā patversmēs/naktspatversmēs vidēji dienā nakšņoja 585 personas.

Pagājušajā gadā patversmju un naktspatversmju pakalpojumus saņēma 3941 cilvēks bez pajumtes, kas ir par 285 jeb 7 % mazāk nekā 2024. gadā (4226 personas). No visiem pakalpojuma saņēmējiem 84 % bija vīrieši (3320) un 16 % sievietes (621). Šī proporcija gadu gaitā saglabājas nemainīga, un vīriešu īpatsvars joprojām ir dominējošs.

Rīgā saglabājas izteiktas sezonālās svārstības – ziemas un agrā pavasara mēnešos patversmes izmanto vairāk cilvēku, savukārt vasarā skaits samazinās. Vēsturiski visvairāk cilvēku bez pajumtes patversmju pakalpojumus izmantoja 2017. gadā – 4464 personas. Dienas centra bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem apmeklējums saglabājas stabils – nedaudz vairāk par 70 cilvēkiem dienā. Vienlaikus novērota tendence, ka bez pajumtes palikušo vidū pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe un ilgstošs atbalsts.

Kā rīkoties, ja uz ielas vai dzīvošanai nepiemērotā vietā ilgstoši redzams cilvēks:

  • nekavējoties informēt Valsts policiju, zvanot uz tālruni 112;
  • darba laikā (darbdienās no plkst.8.30 līdz 17.00) zvanīt Rīgas patversmes Mobilajai brigādei pa tālruni 27023550, lai sniegtu informāciju par konkrēto vietu vai personu.

Mobilās brigādes ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem galvenie uzdevumi ir apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas, apmeklēt konkrētas adreses pēc operatīvās informācijas saņemšanas, noskaidrot cilvēku vajadzības un problēmas, informēt par iespējām saņemt palīdzību, motivēt klientus risināt problēmas.

Mobilās brigādes darbs ar bezpajumtniekiem 2025. gadā:

  • sniegtas 1812 konsultācijas (par 6,5 % mazāk nekā 2024. gadā),
  • saņemti 1438 tālruņa zvani (samazinājums par 36,3 %),
  • 639 cilvēki nogādāti patversmē vai ārstniecības iestādē (par 7,1 % mazāk).

Rīga piemēros pašvaldības nodevas atlaidi SIA “Bonava Latvija” un SIA “Lidl Latvija” par projektu laikā veikto pilsētas infrastruktūras un ielu pārbūvi

Rīgas domes deputāti 25. marta sēdē lēma piemērot atlaidi pašvaldības nodevai par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību divu objektu attīstītājiem – SIA “Lidl Latvija”, kas veica tirdzniecības ēkas būvniecību Lāčplēša ielā 76, un SIA “Bonava Latvija” daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jaunbūvei Tumes ielā 25, jo abos gadījumos vienlaikus ar saviem projektiem uzņēmēji sakārtoja arī pilsētas infrastruktūru un pārbūvēja ielas, uzklājot tām cieto segumu.

Atbrīvojums pašvaldības nodevas aprēķinā par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību piemērots, pamatojoties uz SIA “Bonava Latvija” un SIA “Lidl Latvija” iesniegumiem.

Šādu atbalstu paredz Rīgas domes saistošie noteikumi „Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā”, kas paredz atbrīvojumu nodevas aprēķinā tajos gadījumos, ja būvniecības ieceres īstenotājs ārpus sava zemesgabala robežām izbūvējis jaunu pilsētas ielu vai veicis pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu vai izbūvējis jaunu vai pārbūvējis esošo pilsētas maģistrālo lietus notekūdeņu kanalizācijas kolektoru.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda: ”Vērtējami un apsveicami, ka uzņēmēji iesaistās pilsētvides attīstībā un infrastruktūras sakārtošanā, tā apliecinot savu atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi un pilsētas izaugsmi. Šāda rīcība pašvaldībai dod iespēju saskaņā ar normatīvo regulējumu piemērot atlaidi pašvaldības nodevai par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Arī turpmāk meklēsim risinājumus, kā atbalstīt komersantus, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.”

SIA “Bonava Latvija” pašvaldības nodevai kopumā piemērota atlaide 171 721,09 eiro apmērā aprēķinā par pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu objekta “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku jaunbūves Tumes ielā 25, Rīga” 1. un 2. kārtai.

“Investējot vairāk nekā 1,1 miljonu eiro, līdztekus projekta “Pīlādžu mājas” attīstībai izbūvējām jaunu Reimermuižas ielu un rekonstruējām Tumes ielu posmā no Mālu ielas līdz Reimermuižas ielai. Rekonstrukcijas ietvaros pilnībā pārbūvēta lietus kanalizācija, izbūvēts jauns ūdensvads un siltumtrase, ierīkots ielas apgaismojums, kā arī tapušas gājēju ietves un publiskās autostāvvietas. Novērtējam pašvaldības līdzdalību ar finansējumu, kas ļāvusi projektu īstenot kompleksi, vienlaikus sakārtojot arī apkārtējo infrastruktūru un uzlabojot tās pieejamību Ziepniekkalna iedzīvotājiem,” norāda “Bonava Latvija” projektu attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis.

Savukārt SIA “Lidl Latvija” pašvaldības nodevai par pilsētas ielas pārbūvi ar seguma maiņu uz cieto segumu piemērota nodevas atlaide 80 325,58 eiro apmērā objektam tirdzniecības ēkai Lāčplēša ielā 76.

“Tā ir ierasta prakse, ka “Lidl” vienmēr investē tieši jauno veikalu apkārtējās vides labiekārtošanā. Arī šoreiz par to parūpējāmies. Tāpat papildus veicām rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus tieši Lāčplēša ielā, kur īstenojām būtiskus uzlabojumus ielas infrastruktūrā, pilnībā pārbūvējot brauktuvi, nomainot tās segumu, atjaunojām un sakārtojām gājēju ietves, kā arī abās ielas pusēs no jauna izbūvējām velosipēdu joslas, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību.Priecājamies, ka pašvaldība novērtē mūsu ieguldījumu infrastruktūrā un ceram uz veiksmīgu sadarbību arī nākamajos projektos,” norāda “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Jānis Ivdris.

 

Lieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā

Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas.

Koncerti Lielajā piektdienā

Lielajā piektdienā, 3. aprīlī, Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 17.00 izskanēs orķestra “Rīga” koncerts. Programmas centrā ir jaundarba pirmatskaņojums – Viļņa Šmīdberga kompozīcija “Tēvam” orķestrim “Rīga” un sitaminstrumentu solo, ko atskaņot aicināts izcilais pašmāju perkusionists Guntars Freibergs. Dienā, kas kristīgajā tradīcijā iezīmē klusuma brīdi pirms Augšāmcelšanās, pirmatskaņots tiks komponista opuss, kas veltīts viņa mūžībā aizgājušā tēva piemiņai un piesātināts ar garīgu pārdomu noskaņu. Koncerts klausītājiem pieejams bez maksas. Ielūgumi saņemami no 27. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Savukārt Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Lielajā piektdienā izskanēs pianista Andreja Osokina un mecosoprāna Ievas Paršas koncertprogramma “Vēl vienu mirdzošu dienu”, kurā laicīgā un garīgā mūzika saplūdīs vienotā meditācijā par cilvēka iekšējo ceļu no ciešanām uz gaismu. Koncertā Johana Sebastiāna Baha un Franča Šūberta sakrālās nošu partitūras savīsies ar latviešu komponistu – Jāzepa Mediņa, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Aivara Kalēja, Pētera Vaska, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja, Imanta Zemzara un citu izcilu skaņražu garīgo mantojumu. Bezmaksas ielūgumi no 23. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Šūpoles, radošās darbnīcas un olu krāsošana Uzvaras parkā un “Pavasara sasaukšanās” Imantā

Lieldienās, 5. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 17.00 pasākumā “Lieldienas Uzvaras parkā” apmeklētājus gaidīs plaša skatuves programma, desmit Lieldienu šūpoles un daudzveidīgas radošās darbnīcas – olu krāsošana, Lieldienu simbolu un tēlu veidošana no dabas materiāliem, tematiskas koka spēles. Uz skatuves ģimenes un bērnus priecēs vokālā studija “Tev un man”, kā arī izrāde bērniem “Krāsainā ola un lielais jautājums”, ar tautas tradīcijām iepazīstinās kopiena “Stiprās sievas” un folkloras draugu kopa “Skandinieki”, muzicēs grupa “Viedais fonogrāfs”, bet noslēgumā sagaidāma muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” uzstāšanās. Pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

Savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 kultūras centra “Imanta” āra teritorijā norisināsies pasākums “Pavasara sasaukšanās”. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties Lieldienu aktivitātēs kopā ar latviešu tradīciju pārzinātājiem, šūpoties, piedalīties olu kaujās, radošajās darbnīcās un spēlēs, kā arī baudīt teātra izrādi bērniem “Pilsētas zēna piedzīvojumi laukos” un jaudīgu mūziku pavasara sasaukšanai enerģētiskās etnogrupas “Ogas” izpildījumā. Pasākumu vadīs Zane Reitere un Edgars Zilberts.

Pasākums “Raibu dienu krāsojam” Mežaparkā, “Lieldienu riču raču” kultūras pilī “Ziemeļblāzma”

Otrajās Lieldienās – 6. aprīlī, Mežaparka Lielās estrādes teritorijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 svinēt pavasara atgriešanos aicinātas ģimenes ar bērniem, lai izbaudītu dažādas aktivitātes, kas tiks organizētas gan iekštelpās, gan ārtelpā. Pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties olu stafetē, olu ripināšanas sacensībās, olu apgleznošanā, Lieldienu dekoru gatavošanas un citās izglītojošās un attīstošās darbnīcās, kā arī sportiskās aktivitātēs lieliem un maziem. Īpašs notikums – interaktīvie Latvijā ražotie gaismas–smilšu galdi un aktivitāšu dēļi bērniem projekta “Gaismas un sajūtu namiņš” piedāvājumā. Pasākuma teritorijā būs uzstādītas šūpoles, darbosies kafejnīca. Pasākumā muzikālos priekšnesumus nodrošinās koris “Fēnikss”, dīdžejs VinK un grupas “Elektrofolk” aizrautīgie un spilgtie mūziķi. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis.

Savukārt kultūras pilī “Ziemeļblāzma” Otrajās Lieldienās ģimenes ar bērniem no piecu gadu vecuma priecēs koncerts “Lieldienu riču raču”. Radošajā darbnīcā Ziemeļblāzmas parkā jau no plkst. 12.00 bērnus gudrās un radošās spēlēs iesaistīs “Lielās koka spēles” komanda, bet plkst. 15.00 Lielajā zālē bērnus un vecākus gaidīs Orķestris “Rīga” un atraktīvais dziedātājs Daumants Kalniņš koncertā, kas aicinās doties muzikālā spēlē un sarunās iepazīstinās bērnus ar pasaulē populārāko galda spēļu vēsturi. Pie diriģenta pults – orķestra “Rīga” mežragu grupas koncertmeistars un diriģents Mārcis Miķelsons. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu pieejami no 30. marta plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

Plkst. 16.00 kultūras centrā “Mazā ģilde” izskanēs koncerts “Lux Paschalis”, kurā muzicēs senās mūzikas ansamblis “ÆLDMUSIC”.

Savukārt Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00 gaidāms grandiozs un emocionāli piesātināts muzikāls piedzīvojums – oratorija “Mesija”, kas vienos mūzikas cienītājus, ticības nesējus un mākslas baudītājus, dāvājot neatkārtojamu garīgu un estētisku mūzikas pieredzi. Koncertā uzstāsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, diriģents Andris Veismanis, soprāns Aija Veismane, alts Agneta Otaņķe, tenors Mārtiņš Zvīgulis, bassbaritons Daniils Pogoriless, timpāni Normunds Everts, ērģeles spēlēs Ilze Reine.

5. un 6. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi visas dienas garumā aicināti izšūpoties Lieldienu šūpolēs Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā.

Lieldienu svētku noformējums pilsētvidē

Šogad Rīga Lieldienas sagaida ar košu un dzīvespriecīgu pilsētvides noformējumu, kas aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus sajust pavasara atnākšanu un svētku noskaņu visā pilsētā.

Rīgas ielās, laukumos un parkos redzami krāsaini plakāti, kas grafiski ilustrē pavasara uzplaukšanu pilsētvidē. Tajos izmantoti stilizēti ziedi, zaļumi un Lieldienu simboli —svētkiem raksturīgi motīvi, kurus aicinām pamanīt, pastaigājoties pa pilsētu. Krāsas un stilizētās formas rada viegli uztveramu un pozitīvu svētku noskaņu, kas saprotama dažādām auditorijām, vienlaikus saglabājot mūsdienīgu un atpazīstamu vizuālo valodu.

Svētku sauklis “Uzplauksti Rīgā!” simboliski aicina ikvienu vērot pavasara pārmaiņas dabā un pilsētā, izbaudīt kopā būšanas prieku un svinēt Lieldienas pilsētvidē. Tas ir aicinājums ne tikai svinēt svētkus, bet arī sajust, kā līdz ar pavasari atdzīvojas Rīga.

SIA “Associates Partners et Sons” radītais Lieldienu vizuālās identitātes svētku noformējums balstās idejā par pilsētu kā dzīvu, augošu un nepārtraukti mainīgu vidi, kurā pavasaris ienāk ar krāsu, kustību un prieku. Koncepts akcentē dabas atmodu un pilsētas ritmu, aicinot ieraudzīt pavasara zīmes ikdienas gaitās.

Svētku laikā Doma laukumā ikvienu priecēs dizaina objekti “Mūsu mājas” ar krāsainām lentēm jaunā kompozīcijā, bet Bastejkalnā “3D puķes” jaunās krāsās. Savukārt Līvu laukumā būs izvietots vides dizaina objektu komplekts “Mājup!”.

Uzvaras parkā, kur plānoti galvenie Lieldienu pasākumi, svētku noskaņu radīt palīdzēs vides dizaina objekts “Mājup ziedos”, kā arī vides dizaina kompozīcija “Saules dzirnas” daudzkrāsu veidolā.

Lieldienās galvaspilsētā ikviens aicināts izšūpoties Lieldienu šūpolēs, kas 5. un 6. aprīlī būs izvietotas Doma laukumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā un Bastejkalnā, kā arī pie Kultūras centra “Imanta” un Kultūras pils “Ziemeļblāzma”. Vides dizaina objekti Lieldienu noskaņās rotās pilsētu no 23. marta līdz 10. aprīlim, bet “Saules dzirnas” Uzvaras parka šūpoļu zonā turpinās priecēt līdz pat 29. maijam.